Redakcija pirms Satversmes 81.p. noteiktajā kārtībā izdoto MK noteikumu nr.562 pieņemšanas

Pirmā lasījuma redakcija (Satversmes 81.p. noteiktajā kārtībā izdotie MK noteikumi nr.562 “Grozījumi Likumā par ostām”)

( dok. nr. 211)

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Likums par ostām

Grozījumi Likumā par ostām

Grozījumi “Likumā par ostām”

1. Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

Redakcio-nāli precizēts.

Izdarīt “Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.; 2001, 9., 11.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1.1. aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu";

1. Aizstāt visā likumā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

-----------------------------------

(3) Ostas valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un vismaz deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir četras attiecīgās pašvaldības amatpersonas, kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona, kuru norīko ekonomikas ministrs. Ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu ostas valdē var iecelt vienu pārstāvi no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

------------------------------------------

1.

Aizstāt likuma 8.panta trešajā daļā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” ar vārdiem “Vides ministrijas”.

Atbalstīt.

2. Aizstāt 8.panta trešajā daļā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” ar vārdiem “Vides ministrijas”.

-------------------------------------

(2) Ministru kabinets izveido Latvijas Ostu padomi šādā sastāvā:

padomes priekšsēdētājs - Ministru prezidents;

padomes locekļi:

satiksmes ministrs un divi Satiksmes ministrijas pārstāvji;

Rīgas domes priekšsēdētājs;

Liepājas domes priekšsēdētājs;

Ventspils domes priekšsēdētājs;

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldnieki;

citu Latvijas ostu pārstāvis, kuru ieteikusi Latvijas Mazo ostu asociācija;

Latvijas Jūras administrācijas direktors;

Latvijas Attīstības aģentūras direktors;

finansu ministrs;

ekonomikas ministrs;

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

zemkopības ministrs;

Jūrniecības savienības pārstāvis;

Aizsardzības ministrijas pārstāvis;

Latvijas Ostu asociācijas pārstāvis.

-------------------------------------

2.

Aizstāt likuma 10.panta otrajā daļā vārdus “vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs” ar vārdiem “vides ministrs”.

Atbalstīt.

3. Aizstāt 10.panta otrajā daļā vārdus “vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs” ar vārdiem “vides ministrs”.

(1) Ostas pārvalde apstiprina šādus tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem, ko sniedz ostā:

1) maksu par tauvošanas darbu izpildi;

2) maksu par dzeramā ūdens piegādi;

3) maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

4) maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;

5) maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem.

(2) Ostas maksas pakalpojumu tarifu robežlīmeņi stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces priekšlikuma nosaka satiksmes ministrs.

(4) Latvijas Jūras administrācijas budžetu nosaka Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulce un apstiprina satiksmes ministrs.

(5) Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces funkcijas veic seši satiksmes ministra iecelti valsts pilnvarnieki: trīs Satiksmes ministrijas amatpersonas, Rīgas ostas pārvaldnieks, Liepājas ostas pārvaldnieks un Ventspils ostas pārvaldnieks.

1.2. izteikt 15.panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu nosaka Latvijas Jūras administrācijas padome un apstiprina satiksmes ministrs.

(4) Latvijas Jūras administrācijas budžetu pēc Latvijas Jūras administrācijas padomes priekšlikuma apstiprina Latvijas Jūras administrācijas akcionāru pilnsapulce.

(5) Latvijas Jūras administrācijas padomes funkcijas veic seši akcionāru pilnsapulces iecelti padomes locekļi: trīs Satiksmes ministrijas amatpersonas, Rīgas brīvostas pārvaldnieks, Liepājas ostas pārvaldnieks un Ventspils brīvostas pārvaldnieks.";

3.

Izteikt likuma 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas padomes priekšlikuma apstiprina satiksmes ministrs, kurš nosaka arī šīs maksas iekasēšanas kārtību.”

Atbalstīt, radakcio-nāli precizējot

4. Izteikt 15.panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas padomes priekšlikuma apstiprina satiksmes ministrs, kas nosaka arī šīs maksas iekasēšanas kārtību.

(4) Latvijas Jūras administrācijas budžetu pēc Latvijas Jūras administrācijas padomes priekšlikuma apstiprina Latvijas Jūras administrācijas akcionāru pilnsapulce.

(5) Latvijas Jūras administrācijas padomes funkcijas veic seši akcionāru pilnsapulces iecelti padomes locekļi: trīs Satiksmes ministrijas amatpersonas, Rīgas brīvostas pārvaldnieks, Liepājas ostas pārvaldnieks un Ventspils brīvostas pārvaldnieks.”

(6) Ostas pārvalde norēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem, kuri pieņem no kuģiem atkritumus un piesārņotos ūdeņus, saskaņā ar ostas pārvaldes un pakalpojumu sniedzēja savstarpēju vienošanos par attiecīgo pakalpojumu tarifiem.

(1) Ostas zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju.

(2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē.

(3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.

(4) Tiesības pirkt ostas zemi - neatkarīgi no tās īpašnieka - ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot.

4.

5.

Izteikt likuma 19.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pirmpirkuma tiesības uz ostas zemi neatkarīgi no tās īpašnieka ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā”.

Izteikt likuma 19.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pirmpirkuma tiesības uz ostas zemi neatkarīgi no tās īpašnieka ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei aizliegts ostas zemi pārdot.”

Daļēji atbalstīts. Iestrādāts atbildīgās komisijas priekš-likumā (5.).

Atbalstīt.

5. Izteikt 19.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pirmpirkuma tiesības uz ostas zemi neatkarīgi no tās īpašnieka ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei aizliegts ostas zemi pārdot.

(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme ostas teritorijā, vai viņa mantiniekiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojuma dēļ, tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms atbilstoši pašreizējai zemes kadastrālajai vērtībai. Ja minētās personas ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus pēc zemes kadastrālās vērtības novērtējuma 1940.gadā, tām papildus tiek piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms, ņemot vērā starpību starp zemes kadastrālās vērtības novērtējumu 1940.gadā un pašreiz.

1.3. izteikt 19.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme toreizējā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekam, kuram likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojumu dēļ, tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms atbilstoši zemes vērtībai 1940.gadā."

6.

7.

Aizstāt likuma 19.panta piektajā daļā vārdu “toreizējā” ar vārdu “pašreizējā”.

Izteikt likuma 19.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem zeme līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja pašreizējās ostas teritorijā vai viņu mantiniekiem, kuriem likumā noteiktā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojumu dēļ, tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai izsniegti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms atbilstoši neatgūtās zemes pašreizējās vērtības apmēram. Ja minētās personas ir jau saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus pēc zemes kadastrālās vērtības 1940.gadā, tām papildus tiek piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms atbilstoši pašreizējās un 1940.gada kadastrālās vērtības starpībai.”

Atbalstīts. Iestrādāts atbildīgās komisijas priekš-likumā (9.).

Daļēji atbalstīts. Iestrādāts atbildīgās komisijas priekš-likumā (9.).

8.

Izteikt likuma 19.panta piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme pašreizējā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekam, kuram likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojumu dēļ, tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai 1940.gadā."

Daļēji atbalstīts. Iestrādāts atbildīgās komisija priekš-likumā (9.).

9.

Izteikt likuma 19.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme pašreizējā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojumu dēļ, tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam pašreizējās ostas teritorijas zonējumam, kas izstrādāts atbilstoši zemes tirgus vērtībai līdz 1940.gada 21.jūlijam. Aprēķinātais sertifikātu skaits nedrīkst pārsniegt to sertifikātu skaitu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktai vidējai zemes tirgus vērtībai līdz 1940.gada 21.jūlijam pašreizējā ostas teritorijā. Ja minētās personas ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus atbilstoši aprēķinātajai zemes vērtībai 1940.gadā, tām papildus tiek piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms, ņemot vērā starpību starp sertifikātu skaitu, kas aprēķināts atbilstoši šajā panta daļā noteiktajam, un sertifikātu skaitu, kas saņemts atbilstoši aprēķinātajai zemes vērtībai 1940.gadā.”

Atbalstīt.

“(5) Bijušajam zemes īpašniekam, kuram 1940.gada 21.jūlijā piederēja zeme pašreizējā ostas teritorijā, vai viņa mantiniekiem, kuriem likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas īpašuma tiesības uz zemi, bet tās nav atjaunotas likuma ierobežojumu dēļ, tiek piešķirta līdzvērtīga zeme vai īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam pašreizējās ostas teritorijas zonējumam, kas izstrādāts atbilstoši zemes tirgus vērtībai līdz 1940.gada 21.jūlijam. Aprēķinātais sertifikātu skaits nedrīkst pārsniegt to sertifikātu skaitu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktai vidējai zemes tirgus vērtībai līdz 1940.gada 21.jūlijam pašreizējā ostas teritorijā. Ja minētās personas ir saņēmušas īpašuma kompensācijas sertifikātus atbilstoši aprēķinātajai zemes vērtībai 1940.gadā, tām papildus tiek piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti, kuru skaits aprēķināms, ņemot vērā starpību starp sertifikātu skaitu, kas aprēķināts atbilstoši šajā panta daļā noteiktajam, un sertifikātu skaitu, kas saņemts atbilstoši aprēķinātajai zemes vērtībai 1940.gadā.”

(6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām.

Šajā nodaļā minēto ostu valdi izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju - pašvaldības amatpersonu, pa vienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārstāvjus.

10.

Aizstāt likuma 26.pantā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” ar vārdiem “Vides ministrijas”.

Atbalstīt.

6. Aizstāt 26.pantā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas” ar vārdiem “Vides ministrijas”.

2. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

11.

Izslēgt normu par noteikumu spēkā stāšanās kārtību.

Atbalstīt.

12.

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.562 “Grozījumi Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 6.nr.).”

Atbalstīt.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.562 “Grozījumi Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 6.nr.).