Teksts

2002

2002.gada 27.decembrī Noteikumi Nr.559

Rīgā (prot. Nr.60 39.§)

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 61.panta 3.punktā vārdu "starpministriju".

2. Svītrot 62.panta 4. un 5.punktu.

3. 63.pantā:

3.1. izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) nodrošina izglītības pieejamību un kvalitāti;";

3.2. svītrot pirmās daļas 3.punktu;

3.3. svītrot pirmās daļas 6. un 7.punktu;

3.4. svītrot otro daļu.

4. Svītrot 64.1 panta trešo daļu.

5. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:

"65.pants. Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās kompetence

(1) Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās:

1) izstrādā valsts politikas projektu bērna tiesību aizsardzības jomā, sociālo pakalpojumu palīdzības politikas projektu bērna tiesību jomā un ikgadējas valsts programmas projektu bērnu stāvokļa uzlabošanai, kā arī atbild par apstiprināto programmu īstenošanu;

2) izstrādā bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu alternatīvās aprūpes politikas projektu;

3) uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu bērna tiesību aizsardzības jomā un izstrādā priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību;

4) koordinē valsts un pašvaldību iestāžu darbību, uzrauga un analizē bērna tiesību aizsardzības procesa kvalitāti;

5) reizi gadā sniedz Saeimai un Ministru kabinetam pārskatu par bērnu stāvokli valstī;

6) reizi piecos gados sagatavo iesniegšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejā ziņojumu par bērnu stāvokli Latvijā un pasākumiem, kas veikti bērna tiesību nodrošināšanai;

7) metodiski vada bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu;

8) uzrauga un metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu (izņemot funkcijas, kas noteiktas likuma "Par bāriņtiesām un pagasttiesām" VII un VIII nodaļā);

9) vada bērnu tiesību aizsardzības komisiju.

(2) Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās pakļautībā ir rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspektori, kuru pienākums ir uzraudzīt likumu izpildi attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

(3) Rajonu (pilsētu) bērna tiesību aizsardzības inspektoram ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai sakarā ar sūdzību pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības iestādes, sabiedriskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību bērna tiesību aizsardzības jautājumos, pieprasīt no minētajām iestādēm, organizācijām un personām informāciju vai paskaidrojumus šajā jomā.

(4) Pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, inspektors dod ieteikumus pārkāpumu novēršanai un, ja nepieciešams, ierosina, lai attiecīgā iestāde vainīgo amatpersonu sauc pie disciplinārās vai citas likumā noteiktās atbildības."

6. Izteikt 67.1 pantu šādā redakcijā:

"67.1 pants. Informatīvie statistiskie pārskati par bērna tiesību stāvokli

Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei sniedz statistisko informāciju par bērna tiesību aizsardzību valstī, par ģimenēm, kurām izbeigta vai pārtraukta vecāku vara vai kuras kopā ar bērniem izliktas no dzīvokļa, par bērnu adopciju, bērnu nodošanu ārpus-
ģimenes aprūpē, audzinoša un ārstnieciska rakstura piespiedu līdzekļu piemē-
rošanu bērniem, bērnu saukšanu pie kriminālatbildības un par
bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem, kā arī iesniedz attiecīgu kopsavilkumu Centrālajā statistikas pārvaldē. Centrālā statistikas pārvalde reizi gadā apkopo minēto informāciju un iesniedz to īpašu uzdevumu ministram bērnu un ģimenes lietās."

Ministru prezidents E.Repše

Īpašu uzdevumu ministrs

bērnu un ģimenes lietās A.Baštiks

Tiesību akta projekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 3.decembra noteikumiem Nr.525 “Noteikumi par īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās kompetenci” īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās kompetencē ir nodotas vairākas funkcijas, kuras Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz Labklājības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības centram, Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošā Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra funkcijas un juridisko statusu, kas tiek likvidēts līdz ar īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāta izveidi.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Neatliekami novērst izveidojušos pretrunu starp diviem dažāda juridiska spēka normatīvajiem aktiem - Bērnu tiesību aizsardzības likumu un Ministru kabineta 2002.gada 3.decembra noteikumiem Nr.525 “Noteikumi par īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās kompetenci” , kā arī dažādu valsts institūciju funkciju pārklāšanos bērna tiesību aizsardzības jautājumos.
3. Cita informācija
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts tieši šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiks noteikta viena atbildīgā valsts amatpersona par valsts politikas īstenošanu bērna tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jomā - īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tagad valsts pārvaldes iestāžu funkcijas bērnu tiesību aizsardzībā atsevišķos jautājumos pārklājas (attiecībā uz bērnu ārpusģimenes aprūpi u.c. jautājumos), citos gadījumos tās tiek risinātas saskaldīti (piemēram, par aizbildnības jautājumiem atbild Labklājības ministrija, par adopcijas jautājumiem – Tieslietu ministrija, kamēr adoptējamo bērnu datu bāzi uztur un aktualizē Labklājības ministrija), daudzi jautājumi jau gadiem vispār nav risināti un situācija valstī kļūst jo dienas, jo sliktāka (attiecībā uz “ielu bērniem”; bērniem, kuri neapmeklē skolu; ārpusģimenes aprūpes iestādēs dzīvojošiem bērniem utt.). Paredzams, ka resursu koncentrēšana un centralizēta risināšana uzlabos situāciju.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Papildus no valsts budžeta nepieciešami 334067 LVL.	Papildus no valsts budceta nepiecieami 334067 LVL.	Tiesību akta projekta izpildei nepieciešams finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 407005 LVL (kārtējie izdevumi).	Tiesību akta projekta izpildei nepieciešams finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 407005 LVL (kārtējie izdevumi).	Tiesību akta projekta izpildei nepieciešams finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 407005 LVL (kārtējie izdevumi).
3. Finansiālā ietekme	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar	Tiesību akta projekts šo jomu neskar

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Prognozējams, ka varētu samazināties bērnu skaits bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs, kas ļautu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.	Prognozējams, ka varētu samazināties bērnu skaits bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs, kas ļautu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.	Prognozējams, ka varētu samazināties bērnu skaits bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs, kas ļautu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.	Prognozējams, ka varētu samazināties bērnu skaits bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs, kas ļautu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.	Prognozējams, ka varētu samazināties bērnu skaits bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs, kas ļautu ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Plānotie izdevumi ir 485605 LVL. Daļēji finansējums šo funkciju izpildei ir paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam” ministriju centrālo aparātu programmās. Šobrīd ministrijas ir iesniegušas būtiski atšķirīgus aprēķinus finansējumam uz vienu nodarbināto (Tieslietu ministrija 26826 LVL – 4 štata vietas; Labklājības ministrija 13842 LVL – 3 štata vietas; Izglītības un zinātnes ministrija 110870 LVL – Valsts bērna tiesību aizsardzības centra finansējums; kopā 151538 LVL).Papildus no valsts budžeta nepieciešami 334067 LVL..	Plānotie izdevumi ir 485605 LVL. Daļēji finansējums šo funkciju izpildei ir paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2002.gadam” ministriju centrālo aparātu programmās. Šobrīd ministrijas ir iesniegušas būtiski atšķirīgus aprēķinus finansējumam uz vienu nodarbināto (Tieslietu ministrija 26826 LVL – 4 štata vietas; Labklājības ministrija 13842 LVL – 3 štata vietas; Izglītības un zinātnes ministrija 110870 LVL – Valsts bērna tiesību aizsardzības centra finansējums; kopā 151538 LVL).Papildus no valsts budžeta nepieciešami 334067 LVL..	Tiesību akta projekta izpildei nepieciešams finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 407005 LVL, tajā skaitā atalgojumam 223878 LVL, komandējumiem 6000 LVL, pakalpojumiem 100740 LVL, materiāli tehniskajam nodrošinājumam 22455 LVL.	Tiesību akta projekta izpildei nepieciešams finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 407005 LVL.	Tiesību akta projekta izpildei nepieciešams finansējums no valsts budžeta līdzekļiem 407005 LVL.
6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Jāpieņem grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, attiecībā uz bāriņtiesu pagasttiesu metodisko vadību ( 5.pants).
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Tiesību akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Tiesību akts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri


5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Tiesību akta projekts šo jomu neskar
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Nav notikušas.
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Tiesību akta izpildi savas kompetences ietvaros nodrošinās īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās un tā pakļautībā esošais sekretariāts.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Valsts normatīvie akti tiek publicēti laikrakstā “Latvijas vēstnesis”
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo		Tiesību akta projekts neparedz ierobežot personu tiesības.
4. Cita informācija		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās A.Baštiks

13:00

811