Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā

Izdarīt Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2002, 165.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

2. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

"48.pants. Ierēdņa veselības aprūpe

Ierēdnis ir tiesīgs saņemt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumu minimumu."

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

 

 

 

Likumprojekta ”Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

 

 

 

 

 

  

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 48.panta pirmajā daļā paredzēts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi (specializētā valsts civildienesta ierēdnis) ir pakļauts obligātajai valsts apdrošināšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Šobrīd Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki ar speciālo dienesta pakāpi obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros saņem apdrošināšanas atlīdzības pamatojoties uz Ministru Padomes 1993.gada 18.janvāra lēmumu Nr.27 “Par Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu”.

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz š.g.19.novembra Ministru kabineta sēdē doto uzdevumu (prot.Nr.50, 12.§, 8.p.) ministrijām sagatavot grozījumus tiesību aktos, kuriem nav finansiālā nodrošinājuma 2003.gadā.

2002.gada 24.oktobrī tika pieņemts Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums un paredzēts, ka, ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts citāds kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Pamatojoties uz minēto un svītrojot no Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma normu, kas paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi ir pakļauts obligātajai valsts apdrošināšanai, netiek pasliktināts šobrīd esošais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks ar speciālo dienesta pakāpi stāvoklis sociālo garantiju jomā.

3. Cita informācija 

 

   II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

 Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

 Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

2002

Nākamie trīs gadi

 

 

Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos  

-

0

0

0

0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos  

14,4

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme

 

-

0

0

0

0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

2876 cilv. x Ls 5 = Ls 14 380

14,4

0

0

0

0

6. Cita informācija   

48.panta 1.punkts tiek svītrots, lai nodrošinātu 52.panta 4.punktā paredzēto normu izpildi, jo 48.panta 1.punkts nosaka, ka ierēdnis ir pakļauts obligātajai apdrošināšanai, kuru saskaņā ar Ministru Padomes 18.01.1993.lēmumu Nr.27 “Par Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu” izmaksā, ja ierēdnis guvis ievainojumu vai sakropļojumu, vai kura veselībai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu nodarīts citāds kaitējums, un 52.panta 4.punktā šī norma tiek atkārtota.

 

 

 

 

 

  IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nepieciešams atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 18.01.1993. lēmumu Nr.27 “Par Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas un civilās aizsardzības struktūrvienību ierindas, komandējošā sastāva personu un uz līguma pamata strādājošo darbinieku valsts obligāto apdrošināšanu”.

2. Cita informācija

 

  V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem 

 Likumprojekts šo jomu neskar.

 4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

 

  VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

 Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija

(atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

 Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

 

 Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

 Konsultācijas nav veiktas.

5. Cita informācija

 

  VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtībā, jaunas valsts institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Par normatīvā akta ieviešanu sabiedrība tiks informēta publicējot to laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

 Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 

 

 Iekšlietu ministrs M.Gulbis

Valsts sekretāra

pienākumu izpildītājs

Juridiskā departamenta

direktores p.i.

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

R.Bluķis

I.Šnepsta

T.Stragova

A.Bērziņš

       

 

 

 

 

 

 

 

 

02.12.2002. 11:23

835

Kurme

7219310, Gunta.Kurme@iem.gov.lv