Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījums

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2002, 168.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Šā likuma 13.panta pirmās daļas 4.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī."

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

Grozījuma 31.10.2002.gada Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā projekta

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

31.11.2002 likuma ‘’Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums’’ 13.panta 1.daļas 4.punkts nosaka, ka valsts nodrošina sociālo rehabilitāciju attiecīgās institūcijās bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumi 31.11.2002 gada ‘’Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā’’ tiek veikti saskaņā ar 19.11.2002 Ministru kabineta sēdes uzdevumu (protokola nr.50 12.paragrāfa 8.punkts) ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm sagatavot grozījumus citos likumos un normatīvajos aktos, kā arī Ministru kabineta rīkojumos un protokollēmumos, kuriem nav finansiālā nodrošinājuma 2003.gadā.

Grozījumi paredz noteikt pārejas periodu ‘’Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā’’ noteiktās normas ieviešanai, nosakot termiņu 2004.gada 1.janvāris.

3. Cita informācija

12.08.2002 MKK sēdē tika akceptēts Ministru kabineta noteikumu projekts

‘’Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgie bērni saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem’’. Atbilstoši minētās MKK sēdes protokollēmumam Nr.32 § 13 1.un 2.punktam noteikumu projekts pamatā akceptēts un noteikts, ka tā īstenošanai nepieciešamā finansējuma pieprasījumu skatīt kā priekšlikumu par vidēja termiņa budžeta prioritāšu īstenošanai atbalstāmajām programmām vai projektiem 2003.-2007.gadam saskaņā ar likumprojekta "Par valsts budžetu 2003.gadam" un Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu 2003.-2007.gadam izstrādes grafiku.

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgs bērns var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī nosaka prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam.

 

 

 

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

  1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav tiešas ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nav tiešas ietekmes

3. Sociālo seku izvērtējums

Ja minētie grozījumi tiek pieņemti, atliekot no psihoaktīvām vielām atkarīgo bērnu sociālo rehabilitāciju par 1 gadu, tiks aizkavēta bērnu, kuri atkarīgi no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, bērnu reintegrācija sabiedrībā, palielināsies noziedzības, saslimstības ar AIDS, vīrusa hepatītu, STS līmenis, invaliditātes gadījumu skaits, kā arī mirstība. Līdz ar to palielināsies sociāliem pabalstiem un sociālai palīdzībai tērēto līdzekļu apjoms.

Pēc BOVU “Narkoloģijas centrs” datiem 2001.gadā narkoloģiskā dienesta uzskaitē reģistrēti vairāk kā 800 nepilngadīgo, no tiem vairāk kā 200 bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam (turpmāk bērni) ar atkarības diagnozi. Lielākā daļa no šiem nepilngadīgajiem reģistrēti Rīgā, 96% gadījumos šie bērni ir ar pamatskolas vai nepabeigtu pamatskolas izglītību. 2001.gadā narkoloģijas dienesta uzskaitē uzņemta 11 gadus veca meitene- heroīna lietotāja un 11 gadus vecs zēns- halucinogēnu lietotājs.

Pēc Latvijas Tiesu medicīnas ekspertīzes centra datiem vairākus gadus pēc kārtas pieaug mirušo bērnu skaits, kuri lietojuši narkotiskās un citas psihoaktīvās vielas. Tā 2001.gadā reģistrēti 16 šādi bērnu nāves gadījumi.

Strauji pieaug ar HIV inficēto skaits intravenozo narkotiku lietotāju vidū. Vairums HIV inficēto personu ir no iedzīvotāju grupām ar paaugstinātu inficēšanās risku- narkomāni (2000.gadā vairāk kā 80% no jauniem HIV infekcijas gadījumiem tika reģistrēti intravenozo narkotiku lietotāju vidē). 2000.gadā tika reģistrēti 39 bērni intravenozo narkotiku lietotāji, inficēti ar HIV.

2001.gadā uzskaitē uzņemti 216 bērni ar alkohola akūtu intoksikāciju. Jaunākais pirmreizēji uzņemtais bērns ir 7 gadus vecs zēns. Starp jaunākajiem pacientiem ir arī 9 gadus veci zēni un meitene.

Pēc Iekšlietu ministrijas datiem 2001.gadā palielinājies noziedzīgo nodarījumu skaits, kurus bērni izdarījuši alkohola reibuma stāvoklī. Strauji pieaudzis noziedzīgo nodarījumu skaits, kurus bērni izdarījuši narkotisko vielu iespaidā.

Pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma 2001.gada nogalē tika veikts pētījums “Bērnu un jauniešu sociālās problēmas rehabilitācijā no atkarības vielu lietošanas”.

Pētījuma rezultātā tika konstatēts:

  • tikai 8,8% no aptaujātajām lauku pašvaldībām pēdējo trīs gadu laikā ir pildījušas šo funkciju;
  • tikai viena trešā daļa no pilsētu sociālajiem dienestiem (izņemot, lielās republikas pilsētas) ir snieguši pakalpojumus šajos jautājumos minētajā periodā;
  • vislielākais kontingenta apjoms, kuri saņēma šos pakalpojumus, bija Rīgas pilsēta – 206 jeb 50,7 % (!) no visiem jauniešiem valstī.

4. Ietekme uz vidi

-

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-

-

-

-

-

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

313,5

465,7

528,4

3. Finansiālā ietekme

   

-313,5

-465,7

-528,4

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

         

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

2004. gadā – plānotais pakalpojumu saņēmušo personu skaits – 80; plānotās izmaksas personas rehabilitācijai dienā – Ls 10,78 (Ls 10,78 = 6,60+ (6,60x0,2409)+2,59, kur darbinieku atalgojums Ls 6,60; valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 1,59; klienta uzturēšanas izdevumi (ēdināšana, mīkstais inventārs, medikamenti, nepieciešamo telpu uzturēšanas nodrošināšana, mācību līdzekļu nodrošināšana, atpūtas un sporta nodarbību nodrošināšana) Ls 2,59. Kopā:80x10,78x360= 310464

Apmācības programma speciālistiem: programmas izstrāde Ls 1000, apmācības kurss 120 akadēmiskās stundas 30 speciālistiem, alga lektoriem 120x10= Ls 1200,

valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 1200x0,2409= 289, izdevumi kancelejas precēm, mācību līdzekļiem, telpu īrei Ls 606,6.

KOPĀ : 1000+1200+289+606,6= Ls 3095,6.

2004.gadā nepieciešami:

Kopā: Ls 310464+3095=Ls 313560

2005.gadā – plānotais pakalpojumu saņēmušo personu skaits – 120; 120x10,78x360= Ls 465696.

2006. gadā un turpmākajos gados plānotais pakalpojumu saņēmušo personu skaits 160;

160x10,78x360= Ls 620928.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

313,5

465,7

528,4

6. Cita informācija

-

-

-

-

-

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 49.panta trešā daļa, kas nosaka, ka bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ, nodrošināma obligāta ārstēšana un sociālā rehabilitācija.

2. Cita informācija

-

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

-

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

-

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

-

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

-

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

-

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

-

5. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

-

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

-

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

-

4. Cita informācija

-

 

 

 

 

 

 

 

 

Labklājības ministre D.Staķe

 

 

 

 

Valsts

sekretāre

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Atbildīgā amatpersona

       

M.Poršņova

Z.Uzuliņa

M.Badovskis

I.Leišavnieks