I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

31.10.2002.Saeimā tika pieņemts jauns likums - valsts sociālo pabalstu likums, kas stāsies spēkā 01.012003.

Valsts sociālo pabalstu likumā noteikts, ka ģimenes valsts pabalsta apmērs par ikvienu pirmo bērnu ģimenē ir 6 lati mēnesī, bet piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs invalīdam kopš bērnības ir 2,5 reizes lielāks par Ministru kabineta noteikto valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, t.i. 75 lati mēnesī.

Minēto pasākumu realizēšana no valsts pamatbudžeta 2003.gadā prasīs lielus papildus līdzekļus - 13024,2 tūkst.Ls.

2. Tiesību akta projekta būtība

Likumprojekts ''Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā'' sagatavots, lai nepieļautu būtisku valsts pamatbudžeta izdevumu pieaugumu valsts sociālo pabalstu jomā 2003.gadā.

Līdz ar to minētais likumprojekts paredz ģimenes valsts pabalsta apmēra pakāpenisku paaugstināšanu, nosakot, ka 2003.gadā ģimenes valsts par pirmo bērnu ģimenē 6 latu apmērā tiek piešķirts par bērniem, kuri piedzimuši 01.01.1994. vai vēlāk, bet par pirmajiem bērniem ģimenē, kuri piedzimuši līdz 31.12.1993., ģimenes valsts pabalsta apmērs 2003.gadā laikā ir 5 lati mēnesī un 6 latu apmērā tiek noteikts sākot ar 01.01.2004.

Kā arī likumprojektā paredzēts, ka piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta apmērs par bērnu invalīdu un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs invalīdam kopš bērnības 2003.gadā tiek saglabāts patreizējā līmenī.

3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

lgtermiņā palielinot valdības izdevumus valsts sociāliem pabalstiem, palielināsies ģimeņu un personu, kuras saņem valsts sociālos pabalstus, pirktspēja, kas pozitīvi ietekmēs ekonomiskos procesus valstī.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Ņemot vērā to, ka bērnu sadalīšana atkarībā no bērna piedzimšanas gada ģimenes valsts pabalsta kontekstā diskriminē ģimenes un ir sociāli netaisnīga, var pieaugt sociālā spriedze sabiedrībā.

Vienlaikus jāatzīmē, ka saskaņā ar patreiz spēkā esošo likumdošanu ģimenes valsts pabalsts par pirmajiem bērniem ģimenē, kuri piedzimuši līdz 31.12.1993., sākot no 01.01.2003. tomēr tiek paaugstināts no 4,25 latiem līdz 5 latiem mēnesī, kas kaut nedaudz, bet tomēr paaugstina minēto ģimeņu dzīves kvalitāti, nodrošina bērnu pilnvērtīgākas attīstības iespējas.

Ģimeņu, kuras audzina bērnus invalīdus, un invalīdu kopš bērnības, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, dzīves apstākļi 2003.gadā neuzlabosies, situācija mainīsies pēc minēto pabalstu apmēru pārskatīšanas kārtības 2003.gada laikā.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkt. Ls)

Rādītāji

Kārtējais gads

2002

Trīs nākamie gadi

2003 2004 2005

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3 4 5

6

1 Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Kopējais valsts pamatbudžeta izdevumu daļas ietaupījums sakarā ar izmaiņām likumdošanā:

- 13024,2

- 9606,8

- 10189,5

- 10940,2

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējošie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

5.1.Ģimenes valsts pabalsts

No 01.01.2003. par pirmajiem bērniem, kuri piedzimuši līdz 1993.gada 31.decembrim, ģimenes valsts pabalsta apmērs 5 lati mēnesī, par pirmajiem bērniem, kuri piedzimuši 1994.gada 1.janvārī un vēlāk 6 lati mēnesī (par otro bērnu 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu).

No 01.01.2004. līdz 2005.gada 31.decembrim par visiem pirmajiem bērniem ģimenes valsts pabalsta apmērs 6 lati mēnesī (par otro bērnu 1,2, par trešo bērnu 1,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu).

Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantotas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozes, kas koriģētas ar attiecīgu koeficentu, šāds kontingenta aprēķins izmantots arī nākamajos gados.

Aprēķinot bērna kārtas numuru ģimenē izmantots pieņēmums ka pirmie bērni ģimenē ir 50,6%, otrie bērni ir 33,6%, trešie bērni ir 10,7%, ceturtie un nākamie bērni ģimenē ir 5,1% no kopējā pabalstu saņēmēju skaita.

Pabalsta saņēmēju skaits turpmākajos piecos gados samazinās.

Kopējie izdevumi pēc likuma ''Valsts sociālo pabalstu likums''

_

39390,3

38196,7

3699,9

27095,6

Kopējie izdevumi pēc grozījumiem

_

35426,1

38196,7

3699,9

25774,2

Izdevumu izmaiņas

-

- 3964,2

-

-

- 1321,4

5.2.Piemaksa par bērnu invalīdu

No 01.01.2003. piemaksas apmērs ir 35 lati mēnesī pie ģimenes valsts pabalsta līdz bērns invalīds sasniedz 18 gadu vecumu.

Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantotas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozes, kas koriģētas ar attiecīgu koeficentu, šāds kontingenta aprēķins izmantots arī nākamajos gados.

Kopējie izdevumi pēc likuma ''Valsts sociālo pabalstu likums''

-

9634,5

10109,7

10611,0

10118,4

Kopējie izdevumi pēc grozījumiem

-

4496,1

4717,8

4951,8

4721,9

Izdevumu izmaiņas

-

- 5138,4

- 5391,9

- 5659,2

- 5396,5

5.3. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdiem kopš bērnības

No 01.01.2003. valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts par invalīdu kopš bērnības ir 35 lati mēnesī.

Pabalstu saņēmēju skaita aprēķinam izmantotas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta modeļa prognozes, kas koriģētas ar attiecīgu koeficentu, šāds kontingenta aprēķins izmantots arī nākamajos gados.

Kopējie izdevumi pēc likuma ''Valsts sociālo pabalstu likums''

-

7353,0

7902,9

8494,2

7916,7

Kopējie izdevumi pēc grozījumiem

-

3431,4

3688,0

3963,9

3694,4

Izdevumu izmaiņas

-

- 3921,6

- 4214,9

- 4530,3

- 4222,3

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nav nepieciešami

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts akts šo jomu neskar

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts akts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais aktas un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas

Sakarā ar īso termiņu konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Sakarā ar īso termiņu konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sakarā ar īso termiņu konsultācijas nav notikušas.

4.Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma izpildei radīt jaunas valsts institūcijas nav nepieciešams, kā arī nav nepieciešams papildināt esošo institūciju funkcijas

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts ''Latvijas Vēstnesis'', Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), citi plašsaziņas līdzekļi.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu strīdi par šajā likumā un līdz ar to saistītā likumprojektā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Labklājības ministrs

Valsts sekretārs

Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

D.Staķe

M.Poršņova

M.Badovskis

Z.Uzuliņa

I.Baranovska