Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Ieteiktā likumprojekta redakcija pieņemšanai otrajā lasījumā

Izdarīt Latvijas Republikas Advokatūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 28.nr.; 1998, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 84.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Republikas Advokatūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 28.nr.; 1998, 5.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2002, 84.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt likuma tekstā vārdu "finansu" ar vārdu "finanšu".

1.

/Juridiskais birojs/

Izteikt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā:

“1. Aizstāt 12. pantā vārdu “finansu” ar vārdu “ finanšu”.

Atbalstīt

(skat. likumprojekta 2. pantu)

4. Latvijā par advokātiem var būt un praktizēt drīkst tikai Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi. Ārvalstu advokāti Latvijā var praktizēt tikai saskaņā ar Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem par juridisko palīdzību.

2. 4.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri ieguvuši advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk – Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti), Latvijā var praktizēt saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.";

uzskatīt līdzšinējo otro teikumu par trešo teikumu.

1. 4.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

"Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri ieguvuši advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk – Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti), Latvijā var praktizēt saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.";

uzskatīt līdzšinējo otro teikumu par trešo teikumu.

5. Advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas lietu vešanai jebkurā Latvijas Republikas tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādē pēc pušu, apsūdzēto un citu lietas dalībnieku (klientu) izvēles un viņu uzdevumā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos tiesu priekšsēdētāju, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītāju un Latvijas zvērinātu advokātu padomes uzdevumā. Advokāti likumā noteiktajā kārtībā sniedz arī citu juridisko palīdzību.

Piezīme. Bez advokātiem par šajā pantā minēto personu pilnvarniekiem var būt arī šo personu augšupējie un lejupējie radinieki, laulātie, īstie brāļi un māsas.

Ieinteresētajām personām nav liegts pilnvarot lietas vešanai arī personu, kam ar pilnvardevēju ir kopīga prāva vai kas uz pilnvaras pamata faktiski pārvalda pilnvardevēja mantu

2.

/Deputāts V.Agešins/

Izteikt 5. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ieinteresētās personas ir tiesīgas pilnvarot lietas vešanai arī citas personas procesuālajos likumos noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

6. Savā profesionālajā darbībā advokāti ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.

Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē advokātu neatkarība.

Aizliegts:

1) iejaukties advokātu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus;

2) pieprasīt no advokātiem ziņas un paskaidrojumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību;

3) kontrolēt pasta, telegrāfa korespondenci un dokumentus, kurus advokāti saņēmuši vai sastādījuši, sniedzot juridisko palīdzību, izdarīt to apskati un izņemšanu, kā arī veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus;

4) kontrolēt, arī izmantojot šā panta 3. punktā minētos procesuālos līdzekļus, advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā;

5) pieprasīt no klientiem ziņas par advokātu sniegtās palīdzības faktu un tās saturu;

6) pakļaut advokātus jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu klientiem saskaņā ar likumu;

7) saukt advokātus pie jebkura veida atbildības par rakstveidā vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, godprātīgi pildot savus profesionālos pienākumus.

Par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

3.

/Deputāts V.Agešins/

Aizstāt 6. panta 7. punktā vārdus “pildot savus profesionālos pienākumus” ar vārdiem “sniedzot juridisko palīdzību”.

Neatbalstīt

12. Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāsekmē advokātu profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana, jānodrošina Latvijas Zvērinātu advokātu padome un advokāti ar telpām, kur praktizēt, iepazīties ar dokumentiem un tikties ar klientiem, jānodrošina finansu resursi, kas nepieciešami, lai vestu krimināllietas, kā arī mazturības tiesības baudošo personu lietas tiesu priekšsēdētāju, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītāju vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā.

4.

/Deputāts V.Agešins/

Aizstāt 12. pantā vārdus “kā arī mazturības tiesības baudošo personu lietas” ar vārdiem “ kā arī to personu lietas, kuras likumā noteiktā kārtībā atzītas par trūcīgām (maznodrošinātām)”.

Atbalstīt

2. Aizstāt 12. pantā vārdu “finansu” ar vārdu “ finanšu” un vārdus “kā arī mazturības tiesības baudošo personu lietas” ar vārdiem

“kā arī to personu lietas, kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par trūcīgām (maznodrošinātām)”

13. Valsts institūcijām ir pienākums Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģiju līdzīgi citām justīcijas iestādēm:

1) apgādāt ar likumiem, normatīvajiem aktiem un citu tiesisko informāciju;

2) apgādāt ar likumu un citu normatīvo aktu projektiem atzinuma sniegšanai;

3) uzklausīt jautājumos par likumdošanas aktu un to projektu pilnveidošanu, ievērojot to, ka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir organizācija, kas legāli izsaka zvērinātu advokātu viedokli.

5.

/Deputāts V.Agešins/

Izslēgt 13. panta 3. punktā vārdus “ievērojot to, ka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir organizācija, kas legāli izsaka zvērinātu advokātu viedokli”.

Atbalstīt

3. Izslēgt 13. panta 3. punktā vārdus “ievērojot to, ka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir organizācija, kas legāli izsaka zvērinātu advokātu viedokli”.

14. Par zvērinātiem advokātiem var uzņemt personas, kas:

1) ir Latvijas Republikas pilsoņi;

2) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;

3) ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei;

4) prot valsts valodu;

5) vismaz piecus gadus Latvijā bijušas:

a) par tiesnešiem, izmeklētājiem, prokuroriem vai citos tiesu sistēmas amatos, kuros tās ieguvušas praktiskās iemaņas juridisko zināšanu izmantošanā; vai

b) Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē par mācībspēkiem kādā no tiesību zinātņu priekšmetiem; vai

c) valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī citās organizācijās un iestādēs, uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos) par juriskonsultiem, ja tās ieguvušas praktiskās iemaņas juridisko zināšanu izmantošanā un vedušas pietiekamu skaitu lietu tiesās; vai

d) par zvērinātu advokātu palīgiem, ja tās vedušas pietiekamu skaitu lietu tiesās un izpildījušas Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumus;

6) pierādījušas savas zināšanas un spējas Latvijas Zvērinātu advokātu padomes noteiktajā eksāmenā.

(Latvijas Republikas Advokatūras likuma 14.panta 3.punktā ietvertā norma “… Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei” atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106.pantam un par spēkā neesošu no 05.06.2002. ar Satversmes tiesas 04.06.2002. spriedumu)

6.

7.

8.

/Deputāts V.Agešins/

Izteikt 14. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijā vai Eiropas Savienības dalībvalstīs;”.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 14. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,

b) ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;”.

/Deputāts V. Agešins/

Aizstāt 14. panta 5. punktā vārdu “piecus” ar vārdu “trīs”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

4. Izteikt 14. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) atbilst šādiem izglītības kritērijiem:

a) universitātes tipa augstskolā ieguvušas otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju,

b) ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnē;”.

15. Par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 14.panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras ir notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie krimināllietā par tīšu noziegumu;

4) kuras notiesātas par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

5) pret kurām krimināllieta par tīša nozieguma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju vai kurām sodāmība par šiem noziegumiem dzēsta vai noņemta;

6) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita;

8) kuru lūgumu par uzņemšanu zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaitā trīs reizes noraidījusi Latvijas Zvērinātu advokātu padome neformālu iemeslu dēļ;

9) kurām ir tāda nodarbošanās, ko Latvijas Zvērinātu advokātu padome ētisku apsvērumu dēļ atzīst par nesavienojamu ar zvērināta advokāta stāvokli sabiedrībā;

10) kuras ir valsts un pašvaldību institūciju, kā arī valsts uzņēmuma dienestā, izņemot mācībspēkus izglītības iestādēs un personas, kas veic juriskonsulta pienākumus saskaņā ar līgumu.

Piezīme. Izņēmuma gadījumos Latvijas Zvērinātu advokātu padome var atļaut zvērinātiem advokātiem uzņemties arī citus pienākumus šā panta 10.punktā minētajā dienestā.

9.

/Deputāts V.Agešins/

Aizstāt 15. pantā vārdu “nozieguma” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “noziedzīga nodarījuma” (attiecīgā locījumā) .

Neatbalstīt

16. No zvērinātu advokātu skaita izslēdz personas:

1) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

2) kuras sodītas par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kurām sodāmība par šiem noziegumiem dzēsta vai noņemta;

3) kuras izdarījušas tīšu noziegumu, bet pret kurām krimināllieta izbeigta sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

4) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

5) kuras šī likuma 39.pantā paredzētajā iesniegumā nepatiesi apliecinājušas, ka viņu uzņemšanai zvērinātos advokātos nav likumīgu šķēršļu;

6) kurām ir šā likuma 15. panta 9. vai 10.punktā minētā nodarbošanās un kuras pēc Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšlikuma šo nodarbošanos neizbeidz.

10.

/Deputāts V.Agešins/

Aizstāt 16. pantā vārdu “nozieguma” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “noziedzīga nodarījuma” (attiecīgā locījumā).

Neatbalstīt

17. No zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas krimināllietas izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā var atstādināt tos zvērinātus advokātus, kas ir aizdomās turētie, apsūdzētie vai tiesājamie tīša nozieguma izdarīšanā.

11.

/Deputāts V.Agešins/

Aizstāt 17. pantā vārdu “nozieguma” ar vārdiem “noziedzīga nodarījuma”.

Neatbalstīt

18. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu advokātu profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošos zvērinātus advokātus. Tikai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

12.

/Deputāts V.Agešins/

Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

“18. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir nevalstiska zvērinātu advokātu profesionāla korporācija, kas brīvprātīgi apvieno Latvijā praktizējošos zvērinātus advokātus.”

Neatbalstīt

26. Ir gada kopsapulces un ārkārtas kopsapulces. Ārkārtas kopsapulces sasauc pēc vajadzības, to sasaukšanu var pieprasīt arī ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem advokātiem.

13.

/Deputāts V.Agešins/

Aizstāt 26. pantā vārdus “no visiem zvērinātiem advokātiem” ar vārdiem “no visiem Zvērinātu advokātu kolēģijas locekļiem”.

Neatbalstīt

27. Kopsapulce nav tiesīga izlemt šā likuma 25.panta 1.,2. un 5.punktā norādītos jautājumus, ja ieradusies mazāk nekā trešā daļa no visiem zvērinātiem advokātiem.

14.

/Deputāts V.Agešins/

Aizstāt 27. pantā vārdus “no visiem zvērinātiem advokātiem” ar vārdiem “no visiem Zvērinātu advokātu kolēģijas locekļiem”.

Neatbalstīt

28. Ja kvoruma nesanākšanas dēļ kopsapulcē nav notikušas Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vēlēšanas, padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci, bet, ja uz šo kopsapulci ierodas mazāk kā viena trešdaļa no visiem zvērinātiem advokātiem, par to sastāda protokolu, jaunas vēlēšanas nerīko, bet padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai gada kopsapulcei.

15.

/Deputāts V.Agešins/

Aizstāt 28. pantā vārdus “no visiem zvērinātiem advokātiem” ar vārdiem “no visiem Zvērinātu advokātu kolēģijas locekļiem”.

Neatbalstīt

34. Latvijas Zvērinātu advokātu padome:

1) lemj par uzņemšanu un ieskaitīšanu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu skaitā un par izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu skaita;

2) ved zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu sarakstus;

3) pārzina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas organizācijas lietas;

4) uzrauga zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī uzliek disciplinārsodus;

5) pārzina zvērinātu advokātu palīgu sagatavošanu;

6) nosaka zvērinātu advokātu skaitu, kāds vajadzīgs, lai tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu atrašanās vietās būtu pieejama pietiekama juridiskā palīdzība;

7) apstiprina tiesas rajonā praktizējošo zvērinātu advokātu vecāko;

8) izdod zvērinātu advokātu palīgiem apliecības, uz kuru pamata viņiem ir tiesība vest lietas apliecībās norādītajās tiesās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs;

9) uzdod zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem tiesās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs pēc nozīmējuma vest krimināllietas un mazturības tiesības baudošo personu lietas, kā arī par atlīdzību vest tādu personu lietas, kas dibinātu iemeslu dēļ nevar atrast advokātu savas lietas vešanai;

10) izveido konsultācijas juridiskās palīdzības sniegšanai mazturīgām personām;

11) gādā par to zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu lietu nokārtošanu, kuri miruši, bez vēsts pazuduši, saslimuši vai citu iemeslu dēļ paši nevar kārtot savas un klientu lietas;

12) nosaka atlīdzības lielumu advokātam pēc takses, ja viņam ar klientu šajā ziņā ir domstarpības un ja starp viņiem nav rakstveida vienošanās;

13) nosaka zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzturēšanai izdarāmo maksājumu kārtību un apmērus.

16.

17.

/Deputāts V.Agešins/

Izteikt 34. panta 6. punktu šādā redakcijā:

“6) nosaka minimālo zvērinātu advokātu skaitu, kāds vajadzīgs, lai tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu atrašanās vietās būtu pieejama nepieciešamā juridiskā palīdzība;

/Deputāts V. Agešins/

Aizstāt 34. panta 9. punktā vārdus “un mazturības tiesības baudošo personu lietas” ar vārdiem “un to personu lietas, kuras likumā noteiktā kārtībā atzītas par trūcīgām (maznodrošinātām)”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

5. Aizstāt 34. panta 9. punktā vārdus “un mazturības tiesības baudošo personu lietas” ar vārdiem “un to personu lietas, kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par trūcīgām (maznodrošinātām)”.

3. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58. Zvērinātu advokātu atlīdzības taksi un citus atlīdzināmos izdevumus, kas radušies zvērinātam advokātam, sniedzot juridisko palīdzību, pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma nosaka Ministru kabinets, izvērtējot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izteikto viedokli. Tiesa saskaņā ar apstiprināto taksi piedzen atlīdzības summu par zvērināta advokāta darbu."

6. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58. Zvērinātu advokātu atlīdzības taksi un citus atlīdzināmos izdevumus, kas radušies zvērinātam advokātam, sniedzot juridisko palīdzību, pēc Tieslietu ministrijas priekšlikuma nosaka Ministru kabinets, izvērtējot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izteikto viedokli. Tiesa saskaņā ar apstiprināto taksi piedzen atlīdzības summu par zvērināta advokāta darbu."

61. Ja tiesas priekšsēdētājs, pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vadītājs vai Latvijas Zvērinātu advokātu padome uzdevusi zvērinātam advokātam vest pēc nozīmējuma krimināllietu vai mazturības tiesības baudoša klienta lietu, šim advokātam likumā noteiktajā kārtībā par lietas vešanu piespriežama šā likuma 58. pantā paredzētā atlīdzība no valsts budžeta līdzekļiem.

Šīs atlīdzības summas likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos piedzenamas valsts labā.

18.

/Deputāts V.Agešins/

Aizstāt 61. pantā vārdus “vai mazturības tiesības baudoša klienta lietu” ar vārdiem “vai to personu lietas, kuras likumā noteiktā kārtībā atzītas par trūcīgām (maznodrošinātām)”.

Atbalstīt

7. Aizstāt 61. pantā vārdus “vai mazturības tiesības baudoša klienta lietu” ar vārdiem “vai to personu lietas, kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par trūcīgām (maznodrošinātām)”.

92. Zvērinātu advokātu palīgiem jādzīvo tajā apvidū, kur dzīvo viņu patroni, un jādarbojas viņu vadībā un uzraudzībā.

19.

/Deputāts V.Agešins/

Izteikt 92. pantu šādā redakcijā:

“92. Zvērinātu advokātu palīgiem jādarbojas viņu vadībā un uzraudzībā.

Neatbalstīt

107. Zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana.

20.

/Deputāts V.Agešins/

Izslēgt 107. pantu.

Neatbalstīt

108. Zvērinātu advokātu prakse tiek organizēta tikai šajā likumā noteiktajā veidā.

21.

/Deputāts V.Agešins/

Izslēgt 108. pantu.

Neatbalstīt

109. Zvērināti advokāti praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu advokātu sarakstā. Par to Zvērinātu advokātu padome paziņo attiecīgajai Valsts finansu inspekcijas nodaļai. Par savas prakses vietas adresi un tās maiņu zvērinātam advokātam jāziņo attiecīgajai Valsts finansu inspekcijas nodaļai.

22.

/Juridiskais birojs/

Aizstāt 109. pantā vārdus “Valsts finansu inspekcijas” ar vārdiem “ Valsts ieņēmumu dienesta”.

Atbalstīt

8. Aizstāt 109. pantā vārdus “Valsts finansu inspekcijas” ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta”.

113. Piedāvāt advokāta palīdzību un juridisko palīdzību lietu vešanai tiesās, kā arī reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi.

Latvijas zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu reklāmas noteikumus nosaka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūti.

23.

/Deputāts V.Agešins/

Izslēgt 113. pantu.

Neatbalstīt

119. Zvērināti advokāti kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta advokāta prakses veido klientu maksājumi par sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu advokātu ienākumi tiek aplikti ar ienākuma nodokli. Apliekamais ienākums ir starpība starp advokāta ieņēmumiem un pierādītiem izdevumiem, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu vai noteikti šajā likumā.

4. Izteikt 119.pantu šādā redakcijā:

"119. Zvērināti advokāti kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta advokāta prakses veido klientu maksājumi par sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu advokātu izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar juridiskās p alīdzības sniegšanu."

24.

/Juridiskā komisija/

Papildināt pirmajā lasījumā pieņemto 119. pantu ar vārdiem “vai noteikti šajā likumā”.

Atbalstīt

9. Izteikt 119.pantu šādā redakcijā:

"119. Zvērināti advokāti kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta advokāta prakses veido klientu maksājumi par sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu advokātu izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu vai noteikti šajā likumā."

120. Zvērināti advokāti likumā noteiktajā kārtībā maksā sociālo nodokli. Zvērinātiem advokātiem likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un pensiju.

5. Izslēgt 120.pantu.

10. Izslēgt 120.pantu.

6. Papildināt likumu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"Septītā daļa

Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu reģistrācijas kārtība un profesionālā darbība ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu

11. Papildināt likumu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"Septītā daļa

Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu reģistrācijas kārtība un profesionālā darbība ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu

121. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei apliecību (sertifikātu), kas apliecina viņa reģistrāciju savas mītnes valsts (Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā advokāts ir ieguvis tiesības izmantot advokāta profesionālo nosaukumu, pirms tika sākta viņa darbība Latvijā) kompetentajā institūcijā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome reģistrē Eiropas Savienības dalībvalsts advokātu atsevišķā reģistrā. Apliecība (sertifikāts) reģistrācijai Latvijā ir derīga trīs mēnešus no tās izsniegšanas dienas.

121. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei apliecību (sertifikātu), kas apliecina viņa reģistrāciju savas mītnes valsts (Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā advokāts ieguvis tiesības izmantot advokāta profesionālo nosaukumu, pirms tika uzsākta darbība Latvijā) kompetentajā institūcijā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome reģistrē Eiropas Savienības dalībvalsts advokātu atsevišķā reģistrā. Apliecība (sertifikāts) reģistrācijai Latvijā ir derīga trīs mēnešus no tās izsniegšanas dienas.

122. Latvijas Zvērinātu advokātu padome informē advokāta mītnes valsts kompetento institūciju par advokāta reģistrāciju un reģistrēto advokātu vārdus publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

122. Latvijas Zvērinātu advokātu padome informē advokāta mītnes valsts kompetento institūciju par advokāta reģistrāciju un reģistrētā advokāta vārdu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

123. Reģistrējoties saskaņā ar šā likuma 121.panta noteikumiem, Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts saņem apliecību ar norādi par tiesībām veikt profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu. Profesijas nosaukumu izsaka mītnes valsts oficiālajā valodā tā, lai novērstu šī nosaukuma sajaukšanu ar Latvijas zvērinātu advokātu profesionālo nosaukumu.

Apliecībā norāda profesionālo organizāciju, kuras loceklis Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts ir savā mītnes valstī, vai tiesu iestādi, kurā viņš ir tiesīgs praktizēt saskaņā ar savas mītnes valsts likumiem.

123. Reģistrējoties saskaņā ar šā likuma 121.panta noteikumiem, Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts saņem apliecību ar norādi par tiesībām veikt profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu. Profesijas nosaukumu izsaka mītnes valsts oficiālajā valodā tā, lai novērstu ša nosaukuma sajaukšanu ar Latvijas zvērinātu advokātu profesionālo nosaukumu.

Apliecībā norāda profesionālo organizāciju, kuras loceklis savā mītnes valstī ir Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts, vai tiesu iestādi, kurā viņš ir tiesīgs praktizēt saskaņā ar savas mītnes valsts likumiem.

124. Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts, kas praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, tiesas procesos ir tiesīgs piedalīties tikai kopā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātu.

124. Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts, kas praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, tiesas procesos ir tiesīgs piedalīties tikai kopā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātu.

125. Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti, kuri ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu praktizē Latvijā, var veidot apvienotu praksi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas zvērināti advokāti.

125. Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti, kuri praktizē Latvijā ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, var veidot apvienotu praksi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas zvērināti advokāti.

126. Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti var veidot savu mītnes valstu advokātu apvienību filiāles Latvijā, kā arī izmantot mītnes valstu advokātu apvienību nosaukumus, ja mītnes valsts advokātu apvienībā apvienojušies pilntiesīgi Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti.

126. Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti var veidot savu mītnes valstu advokātu apvienību filiāles Latvijā, kā arī izmantot mītnes valstu advokātu apvienību nosaukumus, ja mītnes valsts advokātu apvienībā apvienojušies pilntiesīgi Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti.

127. Latvijas Zvērinātu advokātu padomei ir tiesības ierosināt disciplinārlietu pret Eiropas Savienības dalībvalsts advokātu par likumu un citu normatīvo aktu, kā arī Latvijas zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpšanu.

Pirms disciplinārlietas ierosināšanas Latvijas Zvērinātu advokātu padome informē advokāta mītnes valsts kompetento institūciju, paziņojot visus attiecīgos faktus, un disciplinārās lietas izskatīšanas laikā sadarbojas ar advokāta mītnes valsts kompetento institūciju. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņem advokāta mītnes valsts kompetentā institūcija saskaņā ar savas valsts materiālajām un procesuālajām tiesību normām.

127. Latvijas Zvērinātu advokātu padomei ir tiesības ierosināt disciplinārlietu pret Eiropas Savienības dalībvalsts advokātu par likumu un citu normatīvo aktu, kā arī Latvijas zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpšanu.

Pirms disciplinārlietas ierosināšanas Latvijas Zvērinātu advokātu padome informē advokāta mītnes valsts kompetento institūciju par visiem attiecīgajiem faktiem un disciplinārālietas izskatīšanas laikā sadarbojas ar advokāta mītnes valsts kompetento institūciju. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņem advokāta mītnes valsts kompetentā institūcija saskaņā ar savas valsts materiālajām un procesuālajām tiesību normām.

Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālās kvalifikācijas atzīšana pastāvīgai darbībai

Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālās kvalifikācijas atzīšana par atbilstošu pastāvīgai darbībai

130. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts apliecina valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās un Latvijas Zvērinātu advokātu padome atzīst Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai darbībai, viņam ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas zvērinātam advokātam.

130. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts apliecina valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās un Latvijas Zvērinātu advokātu padome atzīst Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu pastāvīgai darbībai, viņam ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas zvērinātam advokātam.

131. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts Latvijā vismaz trīs gadus nepārtraukti ir veicis profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu un ja viņš Latvijas Zvērinātu advokātu padomei apliecina nepieciešamās zināšanas un iegūto praksi Latvijas tiesību jomā, viņam izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību.

131. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts Latvijā vismaz trīs gadus nepārtraukti ir veicis profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu un ja viņš Latvijas Zvērinātu advokātu padomei apliecina nepieciešamās zināšanas un iegūto praksi Latvijas tiesību jomā, viņam izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību.

132. Lai apliecinātu nepieciešamās zināšanas un prasmi, pretendents Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniedz iesniegumu un attiecīgos dokumentus par to lietu skaitu un saturu, ar kurām viņš ir nodarbojies. Latvijas Zvērinātu advokātu padome organizē pārbaudi par attiecīgā advokāta veikto darbību efektivitāti un regularitāti, papildus pieprasot mutiskus vai rakstiskus advokāta paskaidrojumus.

132. Lai apliecinātu nepieciešamās zināšanas un prasmi, pretendents Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniedz iesniegumu un attiecīgos dokumentus par to lietu skaitu un saturu, ar kurām viņš ir nodarbojies. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pārbauda cik efektīva un regulāra bijusi attiecīgā advokāta darbība, papildus pieprasot advokāta paskaidrojumus mutvārdos vai rakstveidā.

133. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts vismaz trīs gadus Latvijā nav darbojies ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, viņš Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniedz iesniegumu un mītnes valstī atzītus profesionālās kvalifikācijas un tiesību pierādījumus. Latvijas Zvērinātu advokātu padome atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" organizē profesionālās kvalifikācijas atbilstības eksāmenu. Pēc šī eksāmena sekmīgas nokārtošanas advokātam izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību.

133. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts vismaz trīs gadus Latvijā nav darbojies ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, viņš Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniedz iesniegumu un mītnes valstī atzītus profesionālās kvalifikācijas un tiesību pierādījumus. Latvijas Zvērinātu advokātu padome atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" organizē profesionālās kvalifikācijas atbilstības eksāmenu. Pēc šā eksāmena sekmīgas nokārtošanas advokātam izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību.

134. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ar motivētu lēmumu advokātam var atteikt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ja advokāta profesionālā kvalifikācija neatbilst Latvijas zvērināta advokāta profesionālās kvalifikācijas nosacījumiem vai advokāta profesionālajā darbībā ir bijuši disciplinārie un cita veida pārkāpumi. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu atteikt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu var pārsūdzēt tiesā."

134. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ar motivētu lēmumu var advokātam atteikt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ja advokāta profesionālā kvalifikācija neatbilst Latvijas zvērināta advokāta profesionālās kvalifikācijas nosacījumiem vai advokāta profesionālajā darbībā ir bijuši disciplinārie un cita veida pārkāpumi. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu atteikt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu var pārsūdzēt tiesā."

25.

/Juridiskā komisija/

Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Likuma 14. panta 3. punkta “b” apakšpunkts stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī un piemērojams personām, kuras ieceltas amatā pēc 2012. gada 1. janvāra.

2. Par universitātes tipa augstskolu šā likuma izpratnē uzskatāma arī Latvijas Policijas akadēmija.”

Atbalstīt

12. Papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

1. Likuma 14. panta 3. punkta “b” apakšpunkts stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī un piemērojams personām, kuras ieceltas amatā pēc 2012. gada 1. janvāra.

2. Par universitātes tipa augstskolu šā likuma izpratnē uzskatāma arī Latvijas Policijas akadēmija.

7. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 77/249/EEC un 98/5/EC."

13. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 77/249/EEC un 98/5/EC."

Likuma 2. pants stājas spēkā 2003. gada 1. augustā.

26.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt pārejas noteikumu.

Atbalstīt