Likumprojekts

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbalsts – jebkura komercdarbībai sniegta tieša vai pastarpināta finansiāla palīdzība no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem, kas rada vai draud izraisīt konkurences ierobežojumus;

2) atbalsta programma – jebkurš normatīvais akts, kas paredz individuāla atbalsta sniegšanu vairākām komercsabiedrībām bez papildu pieteikšanas Valsts atbalsta uzraudzības komisijā saskaņā ar nosacījumiem, kas definēti normatīvajā aktā. Atbalsta programmas darbības laiks ir ierobežots;

3) individuālais atbalsta projekts – konkrētai komercsabiedrībai paredzēts atbalsts, kuru sniedz ārpus atbalsta programmas vai arī kuru sniedz atbalsta programmas ietvaros, bet uz kuru attiecas vispārējās prasības par atbalsta iepriekšēju pieteikšanu;

4) esošais atbalsts:

a) pirms 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstītā Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses (turpmāk – Eiropas Līgums), spēkā stāšanās sākts atbalsts, kas vēl joprojām ir spēkā,

b) Valsts atbalsta uzraudzības komisijā apstiprināts atbalsts,

c) Ministru kabineta noteiktajā termiņā Valsts atbalsta uzraudzības komisijā neapstiprināts atbalsts,

d) bez pieteikšanas Valsts atbalsta uzraudzības komisijā sniegts atbalsts, kā arī atbalsts, par kuru Valsts atbalsta uzraudzības komisija bija pieņēmusi negatīvu lēmumu, ja nav iestājies noilgums attiecīgā atbalsta atmaksāšanai;

5) nelikumīgs atbalsts:

a) atbalsts, kurš sniegts pēc Valsts atbalsta uzraudzības komisijas negatīva lēmuma pieņemšanas,

b) atbalsts, kurš sniegts Valsts atbalsta uzraudzības komisijā apstiprināta individuālā atbalsta projekta vai atbalsta programmas ietvaros, neievērojot tajā ietvertos nosacījumus atbalsta sniegšanai;

6) nepieteikts atbalsts – individuālais atbalsta projekts vai atbalsta programma, uz kuru attiecas vispārējās prasības par atbalsta iepriekšēju pieteikšanu, bet kura sākta bez iepriekšējas pieteikšanas Valsts atbalsta uzraudzības komisijā;

7) atbalsta intensitāte – subsīdijas ekvivalents, reizināts ar simtu un dalīts ar kopējām atbalstāmā projekta izmaksām;

8) atbalsta sniedzējs – valsts institūcija, pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiska persona, kas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai kas ir atbildīga par atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta normu izstrādi vai piemērošanu;

9) atsauces likme – procentu likme, kuru izmanto subsīdijas ekvivalenta aprēķināšanai. Valsts atbalsta uzraudzības komisija katru gadu līdz 30.decembrim atsauces likmi publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Kārtējā gadā subsīdijas ekvivalenta aprēķināšanai izmanto iepriekšējā gadā Valsts atbalsta uzraudzības komisijas noteikto atsauces likmi.

Atsauces likmi aprēķina, izmantojot kārtējā gada valsts iekšējā aizņēmuma piecu gadu obligāciju vidējo gada peļņas likmi, kam pieskaitīta prēmija. Prēmijas apmēru nosaka, ņemot vērā procentu likmju starpību starp kārtējā gada valsts iekšējā aizņēmuma piecu gadu obligāciju vidējo gada peļņas likmi un kredītiestādēs ilgtermiņa kredītiem izsniegto vidējo svērto likmi latos;

10) maza un vidēja komercsabiedrība – neatkarīga komercsabiedrība, kurā strādā mazāk par 250 darbiniekiem un kuras gada neto apgrozījums nepārsniedz 23 miljonus latu vai arī bilances kopsumma nepārsniedz
15 miljonus latu. Ja nepieciešams diferencēt:

a) vidējā komercsabiedrībā strādā no 50 līdz 249 darbiniekiem un gada neto apgrozījums nepārsniedz 23 miljonus latu vai arī bilances kopsumma nepārsniedz 15 miljonus latu,

b) mazā komercsabiedrībā strādā ne vairāk par 49 darbiniekiem un gada neto apgrozījums nepārsniedz četrus miljonus latu vai arī bilances kopsumma nepārsniedz trīs miljonus latu,

c) mikrokomercsabiedrībā strādā mazāk par 10 darbiniekiem un gada neto apgrozījums nepārsniedz 0,5 miljonus latu vai arī bilances kopsumma nepārsniedz 0,4 miljonus latu;

11) neatkarīga komercsabiedrība – komercsabiedrība, kurā ne vairāk kā 25 procenti kapitāla daļu vai balsstiesību pieder vienai vai kopīgi vairākām komercsabiedrībām, kuras neatbilst vidējas, mazas vai mikrokomercsabiedrības definīcijai. Iepriekš minēto procentu apmēru var pārsniegt ne vairāk kā par 15 procentiem, ja:

a) komercsabiedrība pieder publisko ieguldījumu sabiedrībām un ja tām nav kontroles tiesību ne atsevišķi, ne kopīgi; vai

b) komercsabiedrības kapitāls ir sadrumstalots starp daudziem īpašniekiem tā, ka nav iespējams noteikt, kas ir tā īpašnieki, un ja komercsabiedrība deklarē, ka tai ir likumīgas tiesības uzskatīt, ka ne vairāk kā 25 procenti no tās kapitāla daļām pieder vienai vai kopīgi vairākām komercsabiedrībām, kuras neatbilst vidējas, mazas vai mikrokomercsabiedrības definīcijai;

12) subsīdijas ekvivalents – naudas izteiksmē aprēķināts atbalsta saņēmēja ieguvums no atbalsta pasākuma.

(1) Likuma mērķis ir noteikt pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī nodrošināt komercdarbības atbalsta kontroli, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu.

(2) Likums negarantē komercsabiedrībai tiesības saņemt atbalstu.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likuma normas attiecas uz komercsabiedrībām, kā arī jebkuru juridisku vai fizisku personu, kura veic vai gatavojas veikt komercdarbību, neatkarīgi no tās īpašuma un darbības veida (turpmāk – komercsabiedrība).

(2) Likuma normas neattiecas uz:

1) pārtikas preču ražošanu, lauksaimniecību un zvejniecību;

2) finansējumu, kas paredzēts tādu izdevumu un zaudējumu segšanai, kuri komercsabiedrībai rodas, pildot normatīvajos aktos noteiktās valsts vai pašvaldības pastāvīgās funkcijas komunālo pakalpojumu organizēšanā iedzīvotājiem, kā arī izglītības, sporta, aizsardzības, veselības aprūpes, kultūras un vides jomā.

(1) Atbalsts komercdarbībai ir aizliegts, izņemot šajā likumā, Eiropas Līgumā vai citos Latvijas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteiktos gadījumus.

(2) Atbalstu komercdarbībai var sniegt, ja individuālais atbalsta projekts vai atbalsta programma atbilst šā likuma IV, V, VI, VII, VIII, IX un X nodaļas prasībām un atbilstoši šā likuma II nodaļas prasībām ir pieņemts pozitīvs Valsts atbalsta uzraudzības komisijas lēmums vai lēmums par to, ka plānotais pasākums nav kvalificējams kā atbalsts.

Lai pasākumu komercdarbības veicināšanai klasificētu kā atbalstu, tam vienlaikus jāatbilst šādām pazīmēm:

1) finansiālu palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas finansu līdzekļiem;

2) komercsabiedrība, kas saņēmusi finansiālu palīdzību, iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt, ja atbalsts netiktu sniegts;

3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi. Atbalsts ir paredzēts komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības nozares vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī paredzēts tikai konkrētai komercsabiedrībai;

4) finansiālā palīdzība ietekmē konkurenci un tirdzniecību Latvijas iekšējā tirgū vai arī tirdzniecību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.

(1) Komercdarbībai sniegtā finansiālā palīdzība no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem nav kvalificējama kā atbalsts, ja šādu finansiālu ieguldījumu uz komerciāliem principiem būtu veicis arī privātais ieguldītājs, bet finansiālās palīdzības saņēmējs nebūtu ieguvis ekonomiskas priekšrocības.

(2) Valsts vai pašvaldības finansu līdzekļu ieguldījums infrastruktūras celtniecībā nav uzskatāms par atbalstu, ja infrastruktūras objekti ir vispārēji izmantojami un infrastruktūras celtniecības darbi nav veikti konkrētas komercsabiedrības interesēs vai atsevišķu preču ražošanai.

(3) Valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma pirkšana vai pārdošana nav uzskatāma par atbalstu, ja nekustamā īpašuma cenu nosaka:

1) izsolē;

2) saskaņā ar neatkarīga eksperta vērtējumu; vai

3) saskaņā ar vērtējumu, kas veikts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Galvojums nav uzskatāms par atbalstu, ja tiek ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) atbalsta saņēmējs nav krīzes situācijā;

2) atbalsta saņēmējs kredītu, kas izsniegts uz tirgus nosacījumiem, varētu saņemt arī bez iejaukšanās no valsts vai pašvaldības puses;

3) galvojumu sniedz fiksētai kredīta summai uz noteiktu termiņu, un galvojuma apmērs nepārsniedz 80 procentu no kredīta summas vai citām finansu saistībām;

4) komisijas maksājumus par galvojumu aprēķina, ievērojot komerciālos principus.

Atbalsts var izpausties kā tiešie maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta (subsīdijas), nodokļu vai sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jomā veiktie pasākumi, galvojums, kredītu procentu likmju subsidēšana, valsts vai pašvaldību pilnīga vai daļēja atteikšanās no dividendēm kontrolē esošajās komercsabiedrībās, valsts vai pašvaldību ieguldījums komercsabiedrībā, parādu norakstīšana, preferenciālo tarifu noteikšana valsts komercsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma pārdošana par cenu, kas mazāka par tā tirgus vērtību, vai pirkšana par cenu, kas lielāka par tā tirgus vērtību, kā arī cita finansiālā palīdzība, ko piešķir vai sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas finansu līdzekļiem.

(1) Ja individuālais atbalsta projekts pilnībā vai kādā tā daļā atbilst vairākiem šā likuma pantiem, tai projekta izmaksu daļai, kuru var atbalstīt saskaņā ar vairākiem šā likuma pantiem, piemēro attiecīgajos pantos paredzēto augstāko maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.

(2) Ja plānotais atbalsts pilnībā vai kādā tā daļā atbilst vairākām Valsts atbalsta uzraudzības komisijā apstiprinātām atbalsta programmām, tai projekta izmaksu daļai, kuru var atbalstīt saskaņā ar vairākām atbalsta programmām, piemēro šajās programmās noteikto augstāko maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.

(3) Ja atbalstu individuālā atbalsta projekta vai atbalsta programmas ietvaros sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem, maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti attiecina uz kopējo projekta atbalsta summu.

(1) Uz atvieglotiem nosacījumiem sniegta kredīta subsīdijas ekvivalentu aprēķina, reāli samaksāto summu atskaitot no procentu summas, kuru vajadzētu maksāt saskaņā ar Valsts atbalsta uzraudzības komisijas apstiprināto atsauces likmi attiecīgā laika posmā.

(2) Nodokļu atvieglojumu subsīdijas ekvivalents ir ietaupījums, kas rodas attiecīgajā laika posmā pēc maksājamās nodokļu summas samazināšanas.

(3) Galvojuma subsīdijas ekvivalentu aprēķina:

1) kredīta atlikušo vērtību reizinot ar riska faktoru (kredīta neatmaksāšanas varbūtība) un atskaitot saņemto galvojuma prēmiju (komisijas maksu) summas; vai

2) tāpat kā preferenciālā kredīta subsīdijas ekvivalentu, atskaitot saņemto galvojuma prēmiju (komisijas maksu) summas.

(4) Citiem atbalsta veidiem subsīdijas ekvivalentu nosaka šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

(1) Komercdarbībai sniegtā un plānotā atbalsta uzraudzību veic Valsts atbalsta uzraudzības komisija (turpmāk – Komisija). Komisija ir pilnvarotu amatpersonu koleģiāla institūcija.

(2) Komisijas sastāvā ir 15 locekļu: četri Finansu ministrijas pārstāvji, divi Ekonomikas ministrijas pārstāvji, divi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, divi Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, Labklājības ministrijas pārstāvis, Satiksmes ministrijas pārstāvis, Zemkopības ministrijas pārstāvis, Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes pārstāvis un Konkurences padomes pārstāvis.

(3) Komisijas personālsastāvu un pārmaiņas tajā saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto institūciju priekšlikumiem apstiprina finansu ministrs.

(4) Komisijas darbu vada Komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieku no Finansu ministrijas pārstāvju vidus ieceļ finansu ministrs.

(5) Komisijas priekšsēdētājs ir pilnvarots pārstāvēt Komisiju tiesā. Viņa prombūtnes laikā šīs pilnvaras ir Komisijas priekšsēdētāja vietniekam.

(6) Komisijas darbā var pieaicināt ekspertus konkrētu individuālo atbalsta projektu un atbalsta programmu izvērtēšanai.

Komisijas sekretariāta funkcijas veic Finansu ministrija. Komisijas sekretariāts ir atbildīgs par:

1) iesniegto jautājumu sagatavošanu izskatīšanai Komisijas sēdē;

2) Komisijas pieņemto lēmumu ierakstīšanu protokolā;

3) oficiālā paziņojuma par Komisijas pieņemto lēmumu publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

4) Komisijas pieņemto lēmumu izpildes kontroli.

(1) Komisija izskata individuālos atbalsta projektus un atbalsta programmas un pieņem lēmumu par to atbilstību vai neatbilstību šā likuma, Eiropas Līguma vai citu Latvijas noslēgto starptautisko līgumu prasībām pēc:

1) pieteikuma saņemšanas;

2) saņemtas sūdzības no atbalsta saņēmēja konkurenta vai citas ieinteresētās personas; vai arī

3) Komisijas pašas iniciatīvas.

(2) Komisijai pieteikto individuālo atbalsta projektu vai atbalsta programmu var sākt īstenot pirms lēmuma pieņemšanas, ja Komisija Ministru kabineta noteiktajā termiņā lēmumu nav pieņēmusi.

(3) Lai apzinātu un izvērtētu visus individuālos atbalsta projektus un atbalsta programmas, Komisija ir tiesīga pieprasīt un saņemt no atbalsta sniedzējiem un atbalsta saņēmējiem nepieciešamo informāciju, kā arī pārskatus par individuālo atbalsta projektu un atbalsta programmu īstenošanu.

(4) Komisijas sekretariāts informē Komisijas locekļus par nepieteikta atbalsta gadījumiem.

(5) Finansu ministrs divreiz gadā iesniedz Saeimā un Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par esošajām, bet Komisijā nepieteiktajām atbalsta programmām un individuālajiem atbalsta projektiem, par to atbilstību šā likuma, Eiropas Līguma vai citu Latvijas noslēgto starptautisko līgumu prasībām.

(6) Ja Komisijā nepieteikta atbalsta programma vai individuālais atbalsta projekts pilnībā neatbilst vai tikai daļēji atbilst šā likuma, Eiropas Līguma vai citu Latvijas noslēgto starptautisko līgumu prasībām, ziņojumā norāda, kādi grozījumi atbalsta programmā vai individuālajā atbalsta projektā veicami.

(7) Komisija gatavo ikgadējos pārskatus par komercdarbībai sniegto atbalstu, kā arī izveido un uztur individuālo atbalsta projektu un atbalsta programmu reģistru. Komisijas sagatavotie ikgadējie pārskati ir pieejami Komisijas sekretariātā un Finansu ministrijas interneta mājas lapā.

(1) Ikvienu plānoto individuālo atbalsta projektu vai atbalsta programmu pirms tās īstenošanas sākšanas piesaka Komisijā. Šis nosacījums attiecas gan uz plānotajiem individuālajiem atbalsta projektiem vai atbalsta programmām, gan uz plānotajiem grozījumiem esošajos individuālajos atbalsta projektos vai atbalsta programmās.

(2) Individuālo atbalsta projektu vai atbalsta programmu var īstenot pēc pozitīva Komisijas lēmuma saņemšanas, kā arī ja Komisija pieņem lēmumu, ka plānotais pasākums nav kvalificējams kā atbalsts.

(3) Individuālie projekti, kurus īsteno saskaņā ar Komisijā apstiprinātu atbalsta programmu, nav jāpiesaka Komisijā, izņemot šajā likumā, atbalsta programmā vai Komisijas lēmumā noteiktos gadījumus.

(4) Prasību par plānotā atbalsta iepriekšēju pieteikšanu nepiemēro, ja atbalsts paredzēts dabas katastrofu, kodolkatastrofu, masu nemieru, karadarbības un cita valsts apdraudējuma seku pārvarēšanai un tas nepārsniedz nodarīto zaudējumu apmēru.

(1) Individuālā atbalsta projekta un atbalsta programmas pieteikuma iesniegšanas veidlapas paraugu, pieteikumu izskatīšanas kārtību un termiņus apstiprina Ministru kabinets.

(2) Ja individuālā atbalsta projekta vai atbalsta programmas pieteikumā nav atspoguļota visa nepieciešamā informācija, Komisijas sekretariāts ir tiesīgs iesniegto pieteikumu atdot tā iesniedzējam bez tālākas virzības Komisijā.

Individuālā atbalsta projekta vai atbalsta programmas pieteikuma iesniedzējam ir pienākums nodrošināt Komisiju ar visu nepieciešamo informāciju, lai Komisija varētu pieņemt lēmumu par plānoto atbalstu.

Komisijas locekļiem, Komisijas sekretariāta darbiniekiem un pieaicinātiem ekspertiem ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ziņas, kas iegūtas, izvērtējot atbalstu un veicot tā uzraudzību, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.

(1) Komisija apstiprina individuālo atbalsta projektu un atbalsta programmu, ja tie atbilst:

1) šim likumam;

2) Eiropas Līgumam un citām saistībām, kas izriet no Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Komisijas lēmums ir skaidri motivēts.

(3) Lai nodrošinātu atbalsta kontroles normu ievērošanu, Komisija lēmumā var izvirzīt īpašus nosacījumus individuālā atbalsta projekta vai atbalsta programmas realizēšanai.

(4) Komisijas lēmumi atbalsta jomā ir saistoši atbalsta sniedzējiem un atbalsta saņēmējiem.

(5) Ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu, atbalstu piešķirt ir aizliegts.

(6) Komisija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" oficiālu paziņojumu par Komisijas lēmumu 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas. Komisijas lēmums ir pieejams Komisijas sekretariātā.

(7) Komisijas lēmums kļūst saistošs atbalsta sniedzējiem un atbalsta saņēmējiem nākamajā dienā pēc attiecīgā paziņojuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(8) Ja Komisijas lēmumu pārsūdz tiesā, lēmuma izpildi atliek uz laiku līdz tiesas lēmuma pieņemšanai.

(1) Nelikumīga atbalsta gadījumā Komisija pieņem lēmumu apturēt šāda atbalsta sniegšanu un atmaksāt nelikumīgi saņemto atbalstu un procentu maksājumus. Procentu maksājumus aprēķina saskaņā ar Komisijas apstiprināto atsauces likmi. Procentu maksājumus veic no dienas, kad nelikumīgais atbalsts saņemts, līdz dienai, kad nelikumīgi saņemtais atbalsts ir pilnībā atmaksāts.

(2) Nelikumīgā atbalsta saņēmējs atmaksā nelikumīgo atbalstu Komisijas lēmumā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par gadu, tajā budžetā, kura ieņēmumu vai izdevumu daļu ir ietekmējis nelikumīgais atbalsts.

(3) Ja Komisijas noteiktajā termiņā netiek saņemts apstiprinājums par nelikumīga atbalsta atmaksāšanu, saskaņā ar Komisijas lēmumu Finansu ministrija ir tiesīga vērsties tiesā ar prasību par nelikumīgi saņemtā atbalsta piedziņu.

(1) Komisija saskaņā ar Eiropas Līguma 64.panta otro daļu regulāri pārskata spēkā esošās atbalsta programmas.

(2) Ja kāda no atbalsta programmām sakarā ar grozījumiem komercdarbības atbalstu regulējošās normās vairs neatbilst Eiropas Līgumam, Komisija nosūta par atbalsta programmu atbildīgajai institūcijai pieprasījumu sniegt nepieciešamo informāciju. Pēc iesniegtās informācijas izvērtēšanas Komisija pieņem lēmumu izdarīt grozījumus atbalsta programmā vai arī izbeigt tās darbību. Par atbalsta programmas īstenošanu atbildīgā institūcija saskaņā ar Komisijas lēmumu izstrādā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem atbalsta programmā.

(1) Komisijas lēmumu ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

(2) Atbalsta sniedzējs, atbalsta saņēmējs un komercsabiedrība, kuras intereses skar Komisijas lēmums, mēneša laikā pēc tam, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts oficiāls paziņojums par Komisijas pieņemto lēmumu, ir tiesīga vērsties tiesā ar prasību pilnīgi vai daļēji atcelt šo lēmumu.

(1) Komercsabiedrība, kuras ekonomiskās intereses aizskartas nepieteikta atbalsta dēļ, kurš ir pretrunā ar šā likuma IV, V, VI, VII, VIII, IX un X nodaļas prasībām, ir tiesīga vērsties tiesā un prasīt zaudējumu kompensāciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

(2) Komercsabiedrība, kuras ekonomiskās intereses aizskartas nelikumīga atbalsta dēļ, ir tiesīga vērsties tiesā un prasīt zaudējumu kompensāciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

(3) Komercsabiedrībai, kura saņēmusi atbalstu, bet vēlāk cietusi zaudējumus nepieteikta vai nelikumīga atbalsta piedzīšanas dēļ, nav tiesību saņemt zaudējumu kompensāciju.

(1) Atbalstu reģionālajai attīstībai var apstiprināt kā atbalstu sākotnējiem ieguldījumiem un ieguldījumiem jaunu darba vietu radīšanai, kuras saistītas ar veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem.

(2) Atbalsta projekta īstenošanā veiktos ieguldījumus un jaunradītās darba vietas komercsabiedrība saglabā vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Atbalsta saņēmējs vismaz 25 procentus no atbalstāmā projekta izmaksām finansē no paša resursiem vai privātiem kredītresursiem, kuriem valsts vai pašvaldība nav sniegusi savu galvojumu.

(3) Reģionālā atbalsta intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrētās teritorijas problēmas, kuras plānots novērst, izmantojot saņemto atbalstu.

(4) Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti konkrētai teritorijai. Latvijas reģionālā atbalsta karti apstiprina Eiropas Kopienu un Latvijas Republikas asociācijas komiteja saskaņā ar Eiropas Līguma 64.pantu.

(5) Vienlaikus sniedzot atbalstu gan sākotnējiem ieguldījumiem, gan ieguldījumiem jaunu darba vietu radīšanai, kuras saistītas ar veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem, kopējo pieļaujamā atbalsta apmēru nosaka, atsevišķi aprēķinot procentuālo atbalsta apmēru sākotnējiem ieguldījumiem un ieguldījumiem jaunu darba vietu radīšanai. Kopējais atbalsta apmērs nedrīkst pārsniegt Latvijas reģionālā atbalsta kartē konkrētajai teritorijai noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.

(6) Atbalsts reģionālajai attīstībai nedrīkst izraisīt pārprodukciju kādā no nozarēm.

(1) Sākotnējie ieguldījumi ir ieguldījumi jaunas komercsabiedrības pamatlīdzekļos, komercsabiedrības paplašināšanā vai arī ražojamās produkcijas vai ražošanas procesa fundamentālā pārveidošanā, kā arī ieguldījumi pamatlīdzekļos, pārņemot bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus vai tādas komercsabiedrības aktīvus, kuras bankrota procedūru sāktu, ja netiktu pārņemti tās aktīvi.

(2) Atbalstāmās izmaksas materiālajiem ieguldījumiem ir izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem zemes platībās, ēkās, ražošanas iekārtās un aprīkojumā. Transporta nozarē ar transportlīdzekļu un to aprīkojuma iegādi saistītos izdevumus neiekļauj atbalstāmajās izmaksās, izņemot ar dzelzceļa ritošo sastāvu saistītos izdevumus.

(3) Atbalstāmās izmaksas nemateriālajiem ieguldījumiem ir izmaksas, kas saistītas ar patentu iegādi un tehnoloģiju apgūšanu.

(1) Atbalstāmās izmaksas, kas paredzētas tādu jaunu darba vietu radīšanai, kuras saistītas ar veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem, ir aprēķinātas kā bruto algas izmaksas par divu gadu periodu, reizinātas ar plānoto jaunradīto darba vietu skaitu.

(2) Atbalstu jaunu darba vietu radīšanai var apstiprināt, ja:

1) darba vietas tiek radītas saskaņā ar konkrēto ieguldījumu projektu ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas;

2) pēc ieguldījumu projekta īstenošanas attiecīgajā komercsabiedrībā pieaugs vidējais darbinieku skaits salīdzinājumā ar vidējo darbinieku skaitu, kāds komercsabiedrībā bija 12 mēnešus pirms ieguldījumu projekta sākšanas.

(1) Ja komercsabiedrībai plāno sniegt atbalstu šā likuma V nodaļā noteikto darbību veicināšanai teritorijās, kas ir atbalstāmas saskaņā ar Latvijas reģionālā atbalsta karti, komercsabiedrībai papildus šā likuma 28.panta otrajā un trešajā daļā un 29.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajai pieļaujamai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.

(2) Ja komercsabiedrībai plāno sniegt atbalstu šā likuma VI nodaļā noteiktajiem pasākumiem vides aizsardzībai reģionos, kas ir atbalstāmi saskaņā ar Latvijas reģionālā atbalsta karti, komercsabiedrībai:

1) papildus šā likuma 32.panta pirmajā un otrajā daļā, 33.panta pirmajā daļā, 34.pantā un 35.panta pirmajā daļā noteiktajai pieļaujamai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām; vai arī

2) papildus Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteiktajai maksimāli pieļaujamai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.

(1) Ikvienu atbalstu, arī tādu atbalstu, kuru realizē Komisijā apstiprinātas reģionālā atbalsta programmas ietvaros, piesaka Komisijā, ja kopējās projekta izmaksas pārsniedz 28000000 latu, bet projektam, kuru realizē tekstilizstrādājumu ražošanas komercsabiedrības, – 8400000 latu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos atbalstu komercsabiedrībai var sniegt, ja saņemts pozitīvs Komisijas lēmums.

(3) Komisija lēmumā nosaka pieļaujamo atbalsta intensitāti individuāli katram projektam, ņemot vērā maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti konkrētai teritorijai saskaņā ar Latvijas reģionālā atbalsta karti, kā arī produkcijas realizācijas tirgus struktūru, ieguldījumu projekta kapitāla intensitātes faktoru un projekta ietekmi uz konkrētās teritorijas attīstību.

Atbalstu komercsabiedrības kārtējo izdevumu finansēšanai var apstiprināt tikai tad, ja atbalsts sākotnējiem ieguldījumiem un ieguldījumiem jaunu darba vietu radīšanai, kuras saistītas ar veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem, ir ne- pietiekams konkrētās teritorijas attīstībā un ja šāds atbalsts:

1) atbilst konkrētās teritorijas attīstības problēmām, kuras plānots novērst;

2) netiek sniegts ilgāk par pieciem gadiem un tā intensitāte pakāpeniski samazinās;

3) neizraisa pārprodukciju kādā no nozarēm.

(1) Atbalstu fundamentāliem pētījumiem, tas ir, pētījumiem, kuru nolūks ir paaugstināt vispārējo zināšanu līmeni zinātnē un tehnikā un kuri nav saistīti ar konkrētiem rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem, var apstiprināt līdz 100 procentiem no pētījumu izmaksām, ievērojot nosacījumu, ka pētījumu rezultāti ir plaši pieejami.

(2) Atbalstu rūpnieciskiem pētījumiem, tas ir, pētījumiem, kas vērsti uz tādu jaunu zināšanu apguvi, kuras var izmantot jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai esošo produktu, procesu vai pakalpojumu būtiskai pilnveidošanai, var apstiprināt līdz 50 procentiem no šā panta piektajā daļā minētajām izmaksām.

(3) Atbalstu projektēšanas darbiem, tas ir, darbiem, kuri pamatojas uz rūpniecisko pētījumu rezultātiem un kuru gaitā tiek izstrādāts jauna produkta, procesa vai pakalpojuma sākotnējais projekts (aprakstu kopums, plāns) vai sākotnējais paraugs, ko vēl nevar ieviest ražošanā vai komerciāli izmantot, var apstiprināt līdz 25 procentiem no šā panta piektajā daļā minētajām izmaksām.

(4) Atbalstu tehniskās priekšizpētes darbiem, kurus veic pirms rūpnieciskiem pētījumiem, var apstiprināt līdz 75 procentiem no šā panta piektajā daļā minētajām izmaksām. Atbalstu projektēšanas darbiem, kurus veic pirms rūpnieciskiem pētījumiem, var apstiprināt attiecīgi līdz 50 procentiem no šā panta piektajā daļā minētajām izmaksām.

(5) Pētījumu un projektēšanas darbu atbalstāmās izmaksas veido:

1) darbaspēka papildu izmaksas;

2) instrumentu, iekārtu un telpu iegādes papildu izmaksas;

3) konsultāciju papildu izmaksas;

4) materiālu papildu izmaksas.

(1) Var apstiprināt atbalstu šādu veidu apmācībām:

1) vispārējām apmācībām – teorētiskām un praktiskām apmācībām, kas nav tieši saistītas ar komercsabiedrības darbības specifiku un kurās iegūtās zināšanas un iemaņas lielā mērā ir izmantojamas citās komercsabiedrībās vai citās darbības jomās;

2) specifiskām apmācībām – teorētiskām un praktiskām apmācībām, kas ir tieši saistītas ar darbinieka iegūto zināšanu turpmāku izmantošanu komercsabiedrībā, kura saņēmusi atbalstu, un tās darbības specifiku, ja iegūto zināšanu izmantošana citās komercsabiedrībās vai citās darbības jomās ir ierobežota.

(2) Atbalstu vispārējām apmācībām var apstiprināt līdz 50 procentiem no šā panta ceturtajā daļā minētajām izmaksām.

(3) Atbalstu specifiskām apmācībām var apstiprināt līdz 25 procentiem no šā panta ceturtajā daļā minētajām izmaksām.

(4) Apmācību atbalstāmās izmaksas veido:

1) pasniedzēju darba alga;

2) pasniedzēju un apmācāmo ceļa izdevumi;

3) citi kārtējie izdevumi (mācību materiāli);

4) apmācībām izmantojamo instrumentu un aprīkojuma amortizācija;

5) projekta vadības un konsultēšanas izmaksas;

6) apmācāmo vidējā izpeļņa par darba stundām, kuras darbinieks izmantojis apmācību programmas apgūšanai.

(1) Atbalstu nodarbinātības veicināšanai var apstiprināt, lai:

1) nodrošinātu darbu cilvēkiem, kas nekad nav bijuši nodarbināti vai kas zaudējuši darbu;

2) novērstu darba vietu skaita samazināšanu komercsabiedrībā.

(2) Atbalsts darba vietu saglabāšanai ir atbalsts komercsabiedrības kārtējo ražošanas izdevumu finansēšanai. Šādu atbalstu var apstiprināt saskaņā ar šā likuma 27.panta nosacījumiem.

(1) Eksporta subsīdijas ir aizliegtas. Šis aizliegums ietver jebkuru atbalstu, kas saistīts ar komercsabiedrības eksporta apjomiem, preču izplatīšanas tīklu izveidošanu un darbību vai komercsabiedrības kārtējām izmaksām, kas saistītas ar tās eksporta operācijām.

(2) Valsts garantētie eksporta kredīta īstermiņa (līdz diviem gadiem) tirgus riska apdrošināšanas darījumi Eiropas Savienības dalībvalstīs, Austrālijā, Kanādā, Islandē, Japānā, Jaunzēlandē, Norvēģijā, Šveicē un Amerikas Savienotajās Valstīs ir aizliegti.

(1) Lai palīdzētu komercsabiedrībai uzlabot tās darbību vides aizsardzībā lielākā apjomā, nekā to paredz vides aizsardzībai noteiktie normatīvi, atbalstu ieguldījumiem var apstiprināt līdz 30 procentiem no šā panta trešajā daļā minētajām izmaksām. Atbalstu piemēro tikai tai investīciju daļai, kura nodrošina augstāku vides aizsardzības pakāpi, nekā paredzēts vides aizsardzībai noteiktajos normatīvos.

(2) Atbalstu ieguldījumiem jomās, kurās nav noteikti normatīvi vides aizsardzībai, var apstiprināt līdz 30 procentiem no šā panta trešajā daļā minētajām izmaksām, ja pēc atbalsta saņemšanas tiek samazināts vides piesārņojums. Atbalstāmās izmaksas veido ieguldījumu summa, kas nepieciešama, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni, nekā to varētu sasniegt, ja komercsabiedrība vispār nesaņemtu atbalstu.

(3) Atbalstāmās izmaksas ir ieguldījumi zemes platībās, kas nepieciešami, lai sasniegtu vides aizsardzībai noteiktos mērķus, kā arī ieguldījumi ēkās un iekārtās, kas nepieciešami, lai samazinātu vai likvidētu piesārņojumu un trokšņus, un ieguldījumi, kas nepieciešami, lai ražošanas tehnoloģijas pielāgotu vides aizsardzības prasībām. Vispārējās ieguldījumu izmaksas nav atbalstāmas.

(1) Ieguldījumus enerģijas taupīšanas nodrošināšanai, kāpinot enerģijas izmantošanas efektivitāti, pielīdzina atbalstam vides aizsardzībai. Atbalstu šādiem ieguldījumiem var apstiprināt līdz 40 procentiem no šā likuma 32.panta trešajā daļā minētajām izmaksām.

(2) Atbalstu enerģijas taupīšanai, kas saistīts ar komercsabiedrības kārtējo izdevumu segšanu, var apstiprināt, lai kompensētu ražošanas papildu izdevumus, kas komercsabiedrībai rodas, ražojot tādu produkciju, kuras ražošanas process nodrošina enerģijas izmantošanas efektivitāti.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto atbalstu nedrīkst sniegt ilgāk par pieciem gadiem.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto atbalstu var apstiprināt:

1) 100 procentu apmērā no ražošanas papildu izdevumiem pirmajā gadā, tā intensitāti pakāpeniski samazinot līdz 0 procentiem piektajā gadā; vai arī

2) 50 procentu apmērā no ražošanas papildu izdevumiem, nesamazinot atbalsta intensitāti.

Ieguldījumus kombinētās elektroenerģijas un siltuma ražošanai var apstiprināt līdz 40 procentiem no šā likuma 32.panta trešajā daļā minētajām izmaksām.

(1) Atbalstu ieguldījumiem tādas enerģijas ražošanai, kuras ieguvē izmanto reģeneratīvos resursus (energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi, – saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālā enerģija), var apstiprināt līdz 40 procentiem no šā likuma 32.panta trešajā daļā minētajām izmaksām.

(2) Atbalstu, kas saistīts ar uzņēmuma kārtējo izdevumu segšanu, tādas enerģijas ražošanai, kuras ieguvē izmanto reģeneratīvos resursus, var apstiprināt, lai kompensētu starpību starp reģeneratīvās enerģijas ražošanas izmaksām un elektroenerģijas tirgus cenu (elektroenerģijas realizācijas tarifu).

(1) Tikai mazām un vidējām komercsabiedrībām papildus citiem šajā likumā noteiktajiem atbalsta pasākumiem var apstiprināt atbalstu konsultāciju pakalpojumiem, komercsabiedrības dalībai starptautiskajā izstādē vai gadatirgū, kā arī jaunu vides aizsardzībai noteiktu normatīvu ieviešanai.

(2) Atbalstu konsultāciju pakalpojumam var apstiprināt līdz 50 procentiem no pakalpojuma izmaksām. Šādu atbalstu konkrētajam konsultāciju pakalpojumam var sniegt vienreiz, un tas nedrīkst būt saistīts ar komercsabiedrības kārtējo izdevumu finansēšanu (piemēram, izdevumi par reklāmu, juridiskajām konsultācijām).

(3) Atbalstu dalībai starptautiskajā izstādē un gadatirgū var apstiprināt līdz 50 procentiem no papildu izdevumiem, kas saistīti ar stenda nomu, uzstādīšanu un vadīšanu. Šādu atbalstu komercsabiedrībai var apstiprināt tikai kā vienreizēju atbalstu dalībai konkrētajā starptautiskajā izstādē vai gadatirgū.

(4) Lai palīdzētu komercsabiedrībai ieviest jaunos vides aizsardzībai noteiktos normatīvus, trīs gadus pēc jauno normatīvu ieviešanas var apstiprināt atbalstu ieguldījumiem līdz 15 procentiem no šā likuma 32.panta trešajā daļā minētajām izmaksām.

(1) Mazām un vidējām komercsabiedrībām papildus Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteiktajai maksimāli pieļaujamai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 15 procentu apmērā no šā likuma 23.panta otrajā un trešajā daļā un 24.panta pirmajā daļā minētajām izmaksām.

(2) Mazām un vidējām komercsabiedrībām rūpniecisko pētījumu veikšanai un projektēšanas darbiem papildus šā likuma 28.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no atbalstāmajām izmaksām, ievērojot nosacījumu, ka kopējā atbalsta intensitāte rūpnieciskiem pētījumiem nepārsniedz 75 procentus un projektēšanas darbiem – 50 procentus no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.

(3) Mazām un vidējām komercsabiedrībām papildus šā likuma 29.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajai atbalsta intensitātei apmācībām var apstiprināt atbalstu 20 procentu apmērā vispārējām apmācībām no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām un 10 procentu apmērā specifiskām apmācībām no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.

(4) Mazām un vidējām komercsabiedrībām papildus šā likuma 32.panta pirmajā un otrajā daļā, 33.panta pirmajā daļā, 34.pantā un 35.panta pirmajā daļā noteiktajai atbalsta intensitātei vides aizsardzībai var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.

(1) Saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem atbalstu komercsabiedrībai var apstiprināt, ja:

1) komercsabiedrība atbilst normatīvajos aktos noteiktajām maksātnespējas pazīmēm; vai

2) komercsabiedrībai pēdējo divu gadu laikā palielinās zaudējumi, samazinās neto apgrozījums, palielinās krājumi, samazinās naudas plūsma, palielinās kreditoru saistības, pieaug procentu maksājumi un samazinās bilances aktīvu kopsumma. Atbalstu komercsabiedrībai var apstiprināt, ja tā atbilst vismaz četriem no iepriekš minētajiem kritērijiem.

(2) Jaunizveidotai komercsabiedrībai nav tiesību saņemt atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem. Jaunizveidota komercsabiedrība ir ne vairāk kā pirms trim gadiem komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība vai komercsabiedrība, kas pārņēmusi bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus.

(3) Atbalstu komercsabiedrībai krīzes situācijā var apstiprināt, ja bez valsts vai pašvaldību institūciju iejaukšanās ar komercsabiedrības pašas vai tās kontrolpaketes īpašnieka līdzekļiem vai, piesaistot privātos kredītresursus, kuriem valsts vai pašvaldība nav sniegusi galvojumu, komercsabiedrība nespētu novērst zaudējumu palielināšanos un īsā laikā nonāktu līdz maksātnespējas situācijai vai tiktu sākta tās bankrota procedūra.

(4) Atbalsts komercsabiedrībai krīzes situācijā var būt:

1) īslaicīgs finansiāls atbalsts komercsabiedrībai maksātnespējas situācijā, lai radītu iespēju izpētīt komercsabiedrības stāvokli un izstrādāt biznesa plānu ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai;

2) pārstrukturēšanas atbalsts, kas tiek sniegts komercsabiedrības reorganizācijas un racionalizācijas pasākumu plāna ietvaros un ir paredzēts ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai.

(1) Īslaicīgu finansiālu atbalstu komercsabiedrībai var apstiprināt:

1) kā vienreizēju pasākumu, ja šāds atbalsts ir pamatots, ņemot vērā attiecīgās teritorijas sociālās (nodarbinātības) un ekonomiskās prasības;

2) ja atbalstu sniedz kā kredīta galvojumu vai kredītu, kuram noteikta tirgus procentu likme. Nosakot tirgus procentu likmi, izmanto Komisijas apstiprināto atsauces likmi;

3) ar nosacījumu, ka komercsabiedrība saņemto kredītu atmaksā 12 mēnešu laikā no kredītiestādes veiktā pēdējā maksājuma dienas;

4) ierobežotā apmērā, kāds nepieciešams komercsabiedrības darbības saglabāšanai;

5) laika posmam, kāds nepieciešams reāla komercsabiedrības atveseļošanas pasākumu plāna izstrādei. Šis laika posms nedrīkst būt garāks par sešiem mēnešiem. Izņēmuma gadījumos pēc atbalsta sniedzēja motivēta pieprasījuma Komisija var pagarināt sākotnēji noteikto sešu mēnešu termiņu, kopā nepārsniedzot 12 mēnešus.

(2) Komercsabiedrība, kas saņem īslaicīgu finansiālo atbalstu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šāda atbalsta apstiprināšanas Komisijā iesniedz:

1) komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plānu; vai

2) komercsabiedrības likvidēšanas pasākumu plānu; vai

3) pasākumu plānu, kas paredz saņemtā kredīta atmaksāšanu pilnā apmērā.

(1) Pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, ja:

1) komercsabiedrība iesniedz pārstrukturēšanas pasākumu plānu, kas paredz:

a) komercsabiedrības ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanu, kas pēc pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas komercsabiedrībai bez papildu palīdzības ļaus segt visas ar tās darbību saistītās izmaksas,

b) to komercsabiedrības struktūru likvidēšanu, kuras rada zaudējumus;

2) atbalsts neizraisa komercsabiedrības ražošanas jaudu palielināšanu, izņemot gadījumu, ja ražošanas jaudu palielināšana ir neatņemams priekšnosacījums komercsabiedrības ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai. Šādā gadījumā maksimāli ierobežojama atbalsta negatīvā ietekme uz konkurenci;

3) pārstrukturēšanas pasākumu plāns paredz komercsabiedrības ražošanas jaudu samazināšanu, ja komercsabiedrība darbojas nozarē, kurā ir pārprodukcija;

4) atbalsta saņēmējs finansē vismaz 25 procentus no pārstrukturēšanas pasākumu plāna izmaksām no paša resursiem vai privātiem kredītresursiem, kuriem valsts vai pašvaldība nav sniegusi savas garantijas. Atbalsta intensitāte ir ierobežota līdz minimumam atbilstoši tai atbalsta intensitātei, kāda nepieciešama komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanai.

(2) Atbalstu komercsabiedrības pārstrukturēšanai var apstiprināt tikai vienreiz. Atkārtotu atbalstu komercsabiedrības pārstrukturēšanai var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies iepriekš minētais termiņš.

41.pants. Vispārīgie noteikumi atbalstam atsevišķās nozarēs

(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz komercsabiedrībām, kuru darbības joma ir tērauda rūpniecība, mākslīgo šķiedru ražošana, autotransporta līdzekļu ražošana, kuģu būve un remonts un transporta nozare.

(2) Atbalstu šā panta pirmajā daļā noteiktajās nozarēs var apstiprināt saskaņā ar Eiropas Līguma 64.panta otro daļu.

(3) Atbalstu tērauda rūpniecības, mākslīgo šķiedru ražošanas, autotransporta līdzekļu ražošanas, kuģu būves un remonta komercsabiedrībām piesaka Komisijā arī tad, ja atbalsta projektu realizē Komisijā apstiprinātas atbalsta programmas ietvaros.

(4) Ikvienu individuālo atbalstu šā panta trešajā daļā minētajās nozarēs var sniegt tikai pēc pozitīva Komisijas lēmuma saņemšanas.

Atbalstu tērauda rūpniecībā var apstiprināt:

Atbalstu mākslīgo šķiedru ražošanā var apstiprināt:

Atbalstu autotransporta līdzekļu ražošanā var apstiprināt:

Atbalstu kuģu būvē un remontā var apstiprināt:

(1) Šā panta noteikumi attiecas uz pārvadājumiem pa ceļiem, dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, kā arī uz gaisa pārvadājumiem un jūras pārvadājumiem.

(2) Atbalstu pārvadājumiem pa ceļiem, dzelzceļu un iekšzemes ūdens ceļiem var apstiprināt:

(3) Atbalstu gaisa pārvadājumiem var apstiprināt:

1) papildu izdevumu segšanai, kas rodas, pārvadājot politiski represētās personas, invalīdus, pensionārus un bērnus;

2) pārstrukturēšanai;

3) reģionālajai attīstībai.

(4) Atbalstu jūras pārvadājumiem var apstiprināt:

1) lai samazinātu sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas un ienākuma nodokļa summas, kuras būtu jāmaksā Latvijā reģistrētai jūras pārvadājumu nozares komercsabiedrībai vai tajā nodarbinātajām personām atbilstoši nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas likumu prasībām;

2) pārstrukturēšanai;

3) reģionālajai attīstībai.

(5) Valsts vai pašvaldības finansējums, kas paredzēts transporta pārvadājumu nodrošināšanai sabiedrības interesēs, nav kvalificējams kā atbalsts, un uz šādu finansējumu nav attiecināmas prasības par iepriekšēju pieteikšanu saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmo daļu, ja:

1) ar pārvadātāju uz noteiktu termiņu ir noslēgts līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

2) pārvadājumu pakalpojums atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas ātrumu, regularitāti, biežumu, apjomu un citiem rādītājiem;

3) pārvadātājs nodrošina pazeminātu braukšanas maksu (tarifu) un īpašus nosacījumus attiecībā uz atsevišķām pasažieru kategorijām vai attiecībā uz atsevišķiem maršrutiem vai teritorijām.

(1) Ja atbalsta kopējā summa vienai komercsabiedrībai triju gadu laikā nepārsniedz 56000 latu, atbalsta pasākumi ir atbrīvoti no šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktās prasības par iepriekšēju pieteikšanu.

(2) Minimālo atbalstu komercsabiedrība var saņemt papildus atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Komisijā apstiprināto individuālo atbalsta projektu vai atbalsta programmu.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktais atbrīvojums no iepriekšējas pieteikšanas neattiecas uz komercsabiedrībām, kuras darbojas tērauda rūpniecībā un transporta nozarē, kā arī ja atbalsts ir tieši saistīts ar komercsabiedrības produkcijas eksporta apjomu.

(1) Komercsabiedrībai ir tiesības saņemt jaunu atbalstu minimālā atbalsta ietvaros, ja papildus plānotais atbalsts nepārsniedz šā likuma 47.panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

(2) Ja pēc papildus plānotā minimālā atbalsta saņemšanas varētu tikt pārsniegts šā likuma 47.panta pirmajā daļā noteiktais pieļaujamais minimālā atbalsta apmērs, atbalsta sniedzējs par to informē Komisiju. Jaunu atbalstu minimālā atbalsta ietvaros var sniegt tikai pēc pozitīva Komisijas lēmuma saņemšanas.

(3) Ja komercsabiedrība saņem atbalstu saskaņā ar šā likuma 47.panta pirmo daļu, tā veic minimālā atbalsta uzskaiti. Minimālā atbalsta uzskaites veidlapas, uzskaites un piešķiršanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.

(1) Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša komercsabiedrība ir komercsabiedrība, kurā:

1) valstij vai pašvaldībai pieder vairāk nekā 50 procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla; vai

2) valsts vai pašvaldībai komercsabiedrībā ir balsstiesību vairākums; vai

3) valstij vai pašvaldībai ir tiesības iecelt vai atcelt komercsabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu.

(2) Uzņēmumu reģistrs katru gadu līdz 1.martam iesniedz Komisijā informāciju par komercsabiedrībām, kas atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(1) Lai atspoguļotu informāciju par veiktajiem valsts vai pašvaldību finansu līdzekļu pārskaitījumiem un šo līdzekļu izlietojumu, komercsabiedrībai grāmatvedībā ir atsevišķa uzskaite, kas nodala finansiālo līdzekļu plūsmu komerciālām aktivitātēm no valsts vai pašvaldību finansu līdzekļu finansētiem pasākumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju komercsabiedrība glabā 10 gadus pēc pēdējā valsts vai pašvaldības veiktā finansu līdzekļu pārskaitījuma.

(3) Komercsabiedrība katru gadu ne vēlāk kā līdz 15.augustam iesniedz Komisijā informāciju par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu izlietojumu. Komisija ir tiesīga pieprasīt no komercsabiedrības nepieciešamo papildu informāciju.

Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša rūpniecības nozares komercsabiedrība, kuras neto apgrozījums pēdējā pārskata gadā pārsniedza 142 miljonus latu, ik gadu ne vēlāk kā līdz 15.augustam iesniedz Komisijā:

1) gada pārskatu;

2) akcionāru vai dalībnieku sapulču protokolus;

3) informāciju par piešķirtajām subsīdijām, kredītiem, galvojumiem, ietverot nosacījumus, uz kādiem tie tika piešķirti.

Šā likuma 50.pantā noteiktās prasības neattiecas uz valsts vai pašvaldības institūciju finansiālajām attiecībām ar:

1) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām komercsabiedrībām, kas pilda normatīvajos aktos noteiktās valsts vai pašvaldību pastāvīgās funkcijas, kuras minētas šā likuma 3.panta otrās daļas 2.punktā, un vienlaikus veic arī komercdarbību, ja to pēdējo divu gadu vidējais apgrozījums ir mazāks par 22,5 miljoniem latu;

2) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām komercsabiedrībām, kas pilda tikai normatīvajos aktos noteiktās valsts vai pašvaldību pastāvīgās funkcijas, kuras minētas šā likuma 3.panta otrās daļas 2.punktā;

3) Latvijas Banku.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 8.nr.; 1999, 7.nr.; 2001, 15.nr.).

2. Līdz 2005.gada 1.janvārim šā likuma normas attiecas arī uz uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām likuma "Par uzņēmējdarbību" izpratnē.

3. Šā likuma 38.panta otrā daļa:

1) līdz 2004.gada 31.decembrim attiecas arī uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām;

2) neattiecas uz tām komercsabiedrībām, kuras ir bijušas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā un pēc Komerclikuma spēkā stāšanās uz pieteikuma pamata ir ierakstītas komercreģistrā.

4. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās Komisijā ir piesakāmas tās atbalsta programmas vai individuālie atbalsta projekti, kuri iepriekš nav bijuši pieteikti Komisijā.

5. Likums "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" šā likuma izpratnē ir kvalificējams kā atbalsta programma.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.