LR 8

LR 8. Saeimas Prezidijam

 

 

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39. panta otro daļu ierosinām turpināt likumprojekta “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums” izskatīšanu (reģistra Nr. 399).

 

 

Pielikumā likumprojekts uz 6 lapām.

 

 

 

 

 

 

PARLAMENTĀRĀS IZMEKLĒŠANAS KOMISIJU LIKUMS”

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisiju ieceļ Saeima no Saeimas deputātiem.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisija jāieceļ noteiktiem gadījumiem, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu.

(3) Parlamentārās izmeklēšanas komisiju ieceļ, lai veiktu parlamentāro izmeklēšanu lietās, kurām ir publiska nozīme.

(4) Parlamentārās izmeklēšanas komisija savā darbībā ievēro Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktās personu tiesības un brīvības.

2.pants. (1) Priekšlikums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu izskatāms tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisija tiek izveidota Saeimas kartības rullī noteiktajā kārtībā no Saeimas deputātiem - vienādā skaitā no visām Saeimas frakcijām.

3. pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidojama uz noteiktu laiku, kas norādīts priekšlikumā par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Ja priekšlikumā komisijas darbības laiks nav norādīts, tā izveidojama uz trim mēnešiem. Saeima ir tiesīga pagarināt komisijas darbības laiku.

(2) Saeima parlamentārās izmeklēšanas komisijai var dot uzdevumu, kas nosakāms saskaņā ar to deputātu priekšlikumu, kuri pieprasījuši parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

4. pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijā nedrīkst tikt ievēlēti un darboties Saeimas deputāti:

1) kuri ieņem Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra , valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amatu;

2) kuriem darbojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijā, rodas interešu konflikts situācija.

(2) Ja parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklim, darbojoties šajā komisijā, rodas interešu konflikts, Saeima viņu var atsaukt Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

II nodaļa

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes

5.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija savas sēdes rīko Saeimas kartības rullī noteiktajā kārtībā.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes ir atklātas, ja Saeima vai komisija nav lēmusi citādi.

6. pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga:

1) pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņam padotajām (viņa pakļautībā un pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī pašvaldībām un citām publiskajām institūcijām;

2) uzaicināt uz savām sēdēm paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās ministrijas un pašvaldību iestāžu, kā arī citu publisko institūciju atbildīgās amatpersonas;

3) pieprasīt, lai nopratināmās personas dod zvērestu;

4) konfrontēt personas;

5) izdarīt revīziju valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus, pasūtījumus vai subsīdijas vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.

(2) Valsts un pašvaldību un citu publisko institūciju amatpersonām ir pienākums sniegt parlamentārās izmeklēšanas komisijai tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(3) Ja šajā pantā noteiktās personas, iestādes vai uzņēmumi nepilda ar nopratināšanu vai revīziju saistītās parlamentārās izmeklēšanas komisijas prasības, policija pēc komisijas pieprasījuma veic piespiedu pasākumus šo prasību izpildīšanai.

(4) Veicot šajā likumā noteiktās darbības, parlametārās izmeklēšanas komisija vadās no Satversmes, Saeimas kārtības ruļļa, šā likuma un kriminālprocesa likuma noteikumiem.

7. pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komsijai ir tiesības izsaukt uz savām sēdēm un nopratināt jebkuru personu. Pirms nopratināšanas komisijas sēdē nopratināmās personas dod zvērestu.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi ieraksta fonogrammā pēc kuras izgatavo stenogrammu. Fonogramma un stenogramma tiek pievienota komisijas sēdes protokolam.

III nodaļa

Īpašais prokurors

8. pants. (1) Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas motivēta lēmuma ģenerālprokurors nekavējoties nor;iko vienu vai vairākus īpaši pilnvarotus prokurorus. Par īpaši pilnvaroto prokuroru var norīkot prokuroru, kas ieņem kādu no Prokuratūras likumā minētajiem prokuroru amatiem.

(2) Īpaši pilnvarotajam prokuroram laikā, kamēr viņs darbojas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, saglabājas viņa iepriekšējā darbvieta.

(3) Amatā augstāks prokurors nav tiesīgs pieņemt savā lietvedībā lietu, kuru īpaši pilnvarotais prokurors pieņēmis savā izmeklēšanā. Īpaši pilnvarotajam prokuroram nav saistoši ģenerālprokurora norādījumi izmeklējamā lietā.

(4) Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas motivēta lēmuma ģenerālprokurors norīko citu īpaši pilnvarotu prokuroru.

9.pants. (1) Īpaši pilnvarotā prokurora uzdevums ir pārbaudīt, vai parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā esošā informācija nesatur norādījumu uz izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu. Šai nolūkā īpaši pilnvarotais prokurors veic pārbaudi Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja īpaši pilnvarotais prokurors atrodot pietiekamu pamatu, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, viņš ierosina krimināllietu, kuru pieņem savā izmeklēšanā vai virza izziņas vai izmeklēšanas izdarīšanai.

(3) Īpaši pilnvarotais prokurors piedalās parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs un ar sēdes vadītāja atļauju uzdod uzaicinātajām personām jautājumus.

10.pants. Parlamentārās izmeklēšanas komisijai, tās pilnvarotiem locekļiem un īpaši pilnavrotajam prokuroram ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iepazīties ar operatīvās izstrādes lietām un valsts noslēpumiem, kas attiecās uz komisijas izmeklējamajiem jautājumiem, tādā apjomā un kārtībā, kādā Operatīvās darbības likumā tas noteikts uzraugošajiem prokuroriem.

11. pants. Sūdzības par īpaši pilnvarotā prokurora darbībām iesniedzamas ģenerālprokuroram.

IV nodaļa

Personu atbildība

12. pants. Personai, kas nepamatoti atsakās parlamentārās izmeklēšanas komisijai vai īpaši pilnavoratajam prokuroram dot liecību vai eksperta atzinumu vai izdarīt tulkojumu, sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, nepatiesu liecību, eksperta atzinumu vai tulkojumu, ir saucama pie kriminālatbildības vai citas likumā noteiktās atbildības.

13.pants. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi un darbinieki likumā noteiktajā kārtībā saucami pie kriminālatbildības par valsts noslēpumu un privātu komercnoslēpumu, kā arī par privātpersonu personisko dzīvi aizskarošu ziņu neatļautu izpaušanu.

(2) Ja parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis ir pieļāvis šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu, Saeima viņu var atsaukt Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

V nodaļa

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums

14.pants. (1) Pabeidzot savu darbību, parlamentārās izmeklēšanas komisija sagatavo galaziņojumu, kurā norāda:

1) komisijas sastāvu;

2) komisijas veikto darbu Saeimas uzdevuma izpildei;

3) komisijas konstatētos faktus un to novērtējumu;

4) komisijas secinājumus;

5) komisijas priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai.

(2) Parlamentārās izmeklēšanas komisija vienlaikus ar galaziņojumu var sagatavot likumprojektus vai Saeimas lēmumu projektus konstatēto trūkumu novēršanai un stāvokļa uzlabošanai attiecīgajā jomā un Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā tos iesniegt Saeimai.

(3) Galaziņojumu paraksta visi parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi.

(4) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri nepiekrīt galaziņojumam, var tam rakstveidā pievienot savas atsevišķās domas.

(5) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums ne vēlāk kā septiņu dienu laikā publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

15.pants. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu izskata Saeimas sēdē.

16.pants. Ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojuma izskatīšanu Saeimas sēdē komisijas pilnvaras izbeidzas.

17.pants. Parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tiesīga sagatavot starpziņojumu tādā pašā kārtībā, kāda noteikta galaziņojuma sagatavošanai.

18.pants. Tiesām un tiesu varas amatpersonām parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums nav saistošs, un tās brīvi izskata un novērtē apstākļus, kas ir bijis izmeklēšanas priekšmets.