Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kultūrvēsturiska vērtība — cilvēka radošā gara meistardarbs, kas demonstrē nozīmīgu cilvēces vērtību mijiedarbību noteiktā laika posmā vai vietā saistībā ar arhitektūras vai tehnoloģijas attīstību, monumentālo mākslu, pilsētas plānošanu, ainavu dizainu, kas tieši vai materiāli ir saistīts ar notikumiem, dzīvām tradīcijām, mākslas vai literāriem darbiem, kam piemīt īpaša universāla vērtība un kas nav jaunāks par 25 gadiem;

2) kultūrvēsturiskā vide — cilvēces attīstības gaitā apzinātas darbības rezultātā radīta vieta, ja tai vai atsevišķiem tās elementiem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska, ainaviska vai citāda saglabājama kultūras vērtība;

3) kultūrvēsturiskās vides pārveidošana — jebkura tehniska, būvnieciska, saimnieciska darbība, kuras rezultātā tiek fiziski mainīta kultūrvēsturiskā vide (tās funkcija, forma, krāsa, atsevišķas detaļas, materiāls), kā arī cita kultūras vērtība;

4) publiskā ārtelpa — ielas, bulvāri, laukumi, parki, skvēri, krastmalas, kvartālu telpa, pagalmi, kas bez ierobežojumiem pieejami sabiedrībai neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas;

5) Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums — teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un kvalitatīvu attīstību.

3.pants. Šā likuma uzdevums ir noteikt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas statusu, teritoriju, saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādei.

4.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra teritorija 438,3 hektāru platībā un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorija 1574,2 hektāru platībā ir Rīgas pilsētas teritorijas daļa. Abu minēto teritoriju robežas tiek noteiktas saskaņā ar šā likuma 1.pielikumā doto robežu plānu un 2.pielikumā doto robežu aprakstu.

(2) Rīgas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa daļa. Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules mantojuma sarakstā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu un aizsardzību reglamentē šis likums, likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas 1972.gada Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un citi normatīvie akti.

5.pants. (1) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.

(2) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamas un aizsargājamas šādas tajā esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības:

1) vēsturiskā plānojuma struktūra (ar vēlākos laikos veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem);

2) panorāma un siluets, skatu perspektīvas;

3) vēsturiskā apbūve (īpaši — viduslaiku, jūgendstila un koka apbūve), tās mērogs un raksturs;

4) arheoloģiskais kultūrslānis;

5) publiskā ārtelpa;

6) zaļumu un zaļo zonu sistēma;

7) vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpes;

8) vēsturiskais zemes virsmas iesegums (bruģa segumi, grants celiņi u.c.);

9) vēsturiskie labiekārtojuma elementi.

(3) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā saglabājamo kultūrvēsturisko vērtību pārveidošana pieļaujama, ja nepieciešamā pārveidojuma veikšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt pilsētas attīstību, un ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas kultūrvēsturiskā vērtība.

(4) Rīgas vēsturiskajā centrā nav pieļaujama tāda vēsturisko dzīvojamo ēku pārbūve vai šo ēku stāvu pārplānošana, kuras rezultātā tiek neatgriezeniski zaudēta iespēja izmantot attiecīgo ēku dzīvošanai. Šis noteikums neattiecas uz vēsturisko dzīvojamo ēku pirmajiem stāviem, pagrabstāviem vai puspagraba stāviem.

(5) Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā kvalitatīvus mūsdienu arhitektūras un vides dizaina objektus drīkst radīt, kā arī pieminekļus drīkst uzstādīt ievērojot šādus noteikumus: objektam izraudzītā vieta nav pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojuma struktūru; tiek respektēts vēsturiskās apbūves raksturs, mērogs, ritms, tradicionālā materiālu izvēle un arhitektūras radītā noskaņa; objekts iekļaujas vēsturiskajā vidē.

6.pants. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija, kas saskaņā ar Rīgas brīvostas likumu vienlaikus ir arī Rīgas brīvostas teritorija, tiek apbūvēta vai citādi pārveidota, ievērojot šā likuma noteikumus.

7.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību (turpmāk — Ministru kabineta noteikumi par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību).

8.pants. (1) Rakstveidā un grafiski parādītu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu, izmantošanas aprobežojumus, prasības kultūrvēsturiskās vides un vēsturisko vērtību saglabāšanai, kā arī tos kvartālus vai kvartālu grupas, kuriem obligāti izstrādājams detālais plānojums, nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums (turpmāk — Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums).

(2) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumā noteiktās prasības, teritoriju robežas un objektus precizē kvartālu vai kvartālu grupu detālajā plānojumā.

(3) Kvartālus vai kvartālu grupas, kuriem obligāti izstrādājams detālais plānojums, norāda Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome, izstrādājot Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma projektu.

9.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu izstrādā un apstiprina Rīgas Dome saistošo noteikumu veidā, ievērojot šo likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Ministru kabineta noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību un citus normatīvos aktus, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas (turpmāk — Latvijas Nacionālā komisija) rekomendācijas un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes norādījumus par tiem kvartāliem vai kvartālu grupām, kuriem izstrādājams detālais plānojums.

(2) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma (kvartāla vai kvartālu grupas detālā plānojuma) projekts pirms tā apstiprināšanas Rīgas Domē saskaņojams ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un, ja tai nav iebildumu, virzāms apstiprināšanai Rīgas Domē. Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma projekts vienlaikus nosūtāms izskatīšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomei.

(3) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vai jebkura cita ieinteresēta persona ierosina reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram apturēt Rīgas Domes saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums (kvartāla vai kvartālu grupas detālais plānojums), ja:

1) nav ievērotas likumā noteiktās prasības attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma (kvartāla vai kvartālu grupas detālā plānojuma) izstrādāšanas un saskaņošanas kārtību;

2) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums (kvartāla vai kvartālu grupas detālais plānojums) ir pretrunā ar šā likuma, likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Aizsargjoslu likuma vai citu normatīvo aktu noteikumiem.

10.pants. (1) Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, tiek izveidota Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome (turpmāk — Padome), kuras sastāvu (pēc kultūras ministra ierosinājuma) un nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras sastāvā ir desmit locekļi:

1) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs;

2) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersona, kas atbild par kultūras pieminekļu uzskaiti un izpēti;

3) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheologs vai arhitekts;

4) par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās Rīgas Domes institūcijas vadītājs;

5) Rīgas Domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas vēsturiskā centra attīstību;

6) Rīgas Domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas pilsētas plānošanu;

7) kultūras ministra uzaicināts speciālists;

8) Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis;

9) Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis;

10) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis.

(3) Padomes sastāvu apstiprina uz trim gadiem. Padomes priekšsēdētāju no sava vidus uz trim gadiem ievēlē Padomes locekļi.

(4) Padomes tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

11.pants. Padomes kompetencē ir:

1) pārraudzīt Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrādes un īstenošanas gaitu;

2) sniegt atzinumu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un Rīgas Domes atbildīgajai institūcijai par izstrādāto Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma vai tā grozījumu projektu pirms tā apstiprināšanas Rīgas Domē;

3) izvērtēt ieceres par jaunu objektu būvniecību, ēku un būvju rekonstrukciju vai nojaukšanu, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā un sniegt atzinumus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas Domes institūcijai par attiecīgās ieceres ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi, ja kāda no minētajām institūcijām to lūgusi. Pieņemot lēmumu attiecīgajā jautājumā, jāņem vērā Padomes sniegtais atzinums;

4) sniegt atzinumu, ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas Domes institūcijai, izskatot jautājumu par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību vai attīstību, ir atšķirīgi viedokļi un ja kāda no minētajām institūcijām to lūgusi. Pieņemot lēmumu attiecīgajā jautājumā, jāņem vērā Padomes sniegtais atzinums;

5) ierosināt attiecīgajām institūcijām veikt kontroli pār to, vai naudas līdzekļi, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskā centra teritorijā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, kā arī citi ieņēmumi tiek izlietoti atbilstoši šā likuma prasībām;

6) sniegt atzinumu par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību reglamentējošo normatīvo aktu projektiem;

7) norādīt Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā esošos kvartālus un kvartālu grupas, kuriem izstrādājams detālais plānojums;

8) ierosināt citu ar Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalīties šādu jautājumu izskatīšanā un sniegt atzinumus par tiem.

12.pants. Padome ir tiesīga bez maksas saņemt tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un būvniecības ieceres autora vai iesniedzēja.

13.pants. Padome ir tiesīga bez maksas saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām par to naudas līdzekļu izlietošanu, kurus tās iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskajā centrā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, kā arī par citu šajā likumā paredzēto ieņēmumu izlietošanu.

14.pants. Jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas un izskatīšanas Padomē un saskaņošanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

15.pants. Pirms būvniecības skiču projekta saskaņošanas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo komisiju informē Pasaules mantojuma komiteju par paredzētajiem būtiskiem kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kuri var ietekmēt tā kultūrvēsturisko vērtību. Informācija Pasaules mantojuma komitejai jāsniedz iespējami drīz, lai nodrošinātu Rīgas vēsturiskā centra kā pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu.

16.pants. (1) Naudas līdzekļus, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskajā centrā esošos valstij vai attiecīgajai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, izmanto šo kultūras pieminekļu uzturēšanai, konservācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un renovācijai.

(2) Naudas līdzekļus, kurus valsts vai pašvaldību institūcijas iegūst, izīrējot (iznomājot) Rīgas vēsturiskā centra teritorijā esošos valstij vai pašvaldībai piederošos kultūras pieminekļus, un kuri pārsniedz šā panta pirmajā daļā minētos kultūras pieminekļu uzturēšanai, konservācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un renovācijai nepieciešamos izdevumus, naudas sodus par šo kultūras pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu, kā arī ar šiem kultūras pieminekļiem saistīto zaudējumu atlīdzību ieskaita attiecīgi valsts vai pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumos un izmanto tikai Rīgas vēsturiskajā centrā esošo kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai, rekonstrukcijai, restaurācijai un renovācijai.

17.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības veicināšanai tiek izveidots Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības fonds (turpmāk — Fonds), kura finanšu līdzekļus veido:

1) fizisko un juridisko personu (arī ārvalstu fizisko un juridisko personu un starptautisko organizāciju) ziedojumi un dāvinājumi;

2) naudas sodu maksājumi par administratīvajiem pārkāpumiem kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzības jomā, izņemot šā likuma 16. panta otrajā daļā minētos naudas sodus;

3) zaudējumu atlīdzība par kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu, izņemot šā likuma 16. panta otrajā daļā minēto zaudējumu atlīdzību;

4) valsts un pašvaldību mērķfinansējumi.

(2) Fonda līdzekļi glabājas budžeta kontos Valsts kasē.

(3) Fonda līdzekļus izlieto zinātniskiem, tehniskiem, izglītības un administratīviem pasākumiem, lai atklātu, pētītu, aizsargātu, konservētu un atjaunotu, kā arī popularizētu vēsturiskās vērtības un Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturisko vidi un veicinātu kvalitatīvas mūsdienu arhitektūras un vides dizaina objektu radīšanu Rīgas vēsturiskajā centrā.

(4) Fonda līdzekļu turētāju, kā arī kārtību, kādā pieņemami lēmumi par Fonda līdzekļu izlietošanu un sniedzama informācija par izlietotajiem Fonda līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. Fiziskā vai juridiskā persona var turpināt līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim likumīgi uzsāktos būvdarbus Rīgas vēsturiskajā centrā.

2. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā Ministru kabinets apstiprina Padomes sastāvu un tās nolikumu.

3. Ministru kabinets līdz 2003.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.pantā minētos noteikumus.

4. Rīgas vēsturiskajā centrā esošo ēku īpašnieki, kas, līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību, uzsākuši un veikuši ēku pārbūvi vai pārplānošanu, līdz 2004.gada 1.jūlijam veic ēku dokumentācijas sakārtošanu atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajam attiecīgās ēkas izmantošanas veidam.

5. Šā likuma 16.panta noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

6. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegts veikt jaunu ēku būvniecību publiskajā ārtelpā (izņemot šo pārejas noteikumu 9. punktā minētajos gadījumos), vēsturisko ēku nojaukšanu (izņemot avārijas stāvoklī esošās ēkas, ja tās publiskajā ārtelpā apdraud cilvēku veselību vai dzīvību), ēku un būvju rekonstrukciju, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu, ja tas būtiski pārveido kultūrvēsturisko vidi.

7. Ieceres par jaunu objektu būvniecību, vēsturisko ēku nojaukšanu, ēku un būvju rekonstrukciju, kā arī pieminekļu uzstādīšanu un atjaunošanu (turpmāk šajā un pārejas noteikumu 8. punktā – būvniecības iecere) Rīgas vēsturiskajā centrā, uz kurām neattiecas pārejas noteikumu 6.punktā minētie aizliegumi, līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim tiek izskatītas Padomē. Padome iesniegtos priekšlikumus izskata ne retāk kā reizi mēnesī un pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Padome ir tiesīga akceptēt būvniecības ieceri vai pieprasīt, lai tiek veiktas nepieciešamās korekcijas un iesniegti būvniecības ieceres dokumenti atkārtotai izskatīšanai Padomē, vai arī noraidīt būvniecības ieceri. Padomes lēmumu nosūta Rīgas Domei, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un būvniecības ieceres autoram.

8. Ja Padome noraida iesniegto būvniecības ieceri, projekta īstenošana tiek apturēta līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma vai konkrētās teritorijas kvartāla vai kvartālu grupas detālā plānojuma spēkā stāšanās brīdim.

9. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet gadījumos, kad saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu izstrādājams kvartāla vai kvartālu grupas detālais plānojums, — līdz attiecīgā detālā plānojuma spēkā stāšanās brīdim Padome apstiprina to pilsētbūvnieciski nozīmīgo potenciāli apbūvējamo vietu sarakstu, kur, tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas, izskatīšanas Padomē un saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, jaunu objektu būvniecība publiskajā ārtelpā pieļaujama.

 

Likums Saeimā pieņemts 2003. gada 16. aprīlī.

1.pielikums

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma

1.pielikums

Robežu plāns

 Rīgas vēsturiskā centra robežas

 Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežas

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma

2.pielikums

 

 

Robežu apraksts

 

Rīgas vēsturiskā centra robežas

Pasaules kultūras mantojuma vieta — RĪGAS VĒSTURISKAIS CENTRS — aptver teritoriju, kuru ierobežo: Hanzas iela, E. Melngaiļa iela, Kr.Valdemāra iela, Palīdzības iela, Blieķu iela, Tallinas iela, A.Čaka iela, Matīsa iela, Avotu iela, Lāčplēša iela, E.Birznieka-Upīša iela, Elizabetes iela, Satekles iela, Marijas iela, Gogoļa iela, Turgeņeva iela, 11.novembra krastmala, Muitas iela, Citadeles iela, pilsētas kanāls un Eksporta iela.

Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežas

Pasaules kultūras mantojuma vietas — RĪGAS VĒSTURISKĀ CENTRA — aizsardzības zona aptver teritoriju, kuru ierobežo: Salu tilts, Mūkusalas iela, Bieķensalas iela, Jelgavas iela, Jelgavas ielas trases turpinājums līdz Raņķa dambim, Raņķa dambis, Āgenskalna līcis, Āzene, Zunds, Roņu dīķis, Daugava, Eksportosta, Eksporta iela, Lugažu iela, Ganību dambis, Bukultu iela, Laktas iela līdz krustojumam ar Saulkrastu — Rīgas dzelzceļu, Saulkrastu — Rīgas dzelzceļš līdz krustojumam ar Lāčplēša ielu, Lāčplēša iela, Salu tilts.