Teksts

Iesniedz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Likums ”Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”

(reģ. nr. 18)

Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.

nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā otrā lasījuma redakcija

Likums “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”

Deputāti V.Agešins, J.Pliners

Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Par Rīgas vēsturisko centru”.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta nosaukumu izteikt šādā redakcijā:

“Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 1. pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) kultūrvēsturiska vērtība — cilvēka radošā gara meistardarbs, kas demonstrē nozīmīgu cilvēces vērtību mijiedarbību noteiktā laika posmā vai vietā saistībā ar arhitektūras vai tehnoloģijas attīstību, monumentālo mākslu, pilsētas plānošanu, ainavu dizainu, kas tieši vai materiāli ir saistīts ar notikumiem, dzīvām tradīcijām, mākslas vai literāriem darbiem, kam piemīt īpaša universāla vērtība un kas nav jaunāks par 25 gadiem;

2) kultūrvēsturiskā vide — cilvēces attīstības gaitā apzinātas darbības rezultātā radīta vieta, ja tai vai atsevišķiem tās elementiem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska, ainaviska vai citāda saglabājama kultūras vērtība;

3) kultūrvēsturiskās vides pārveidošana — jebkura tehniska, būvnieciska, saimnieciska darbība, kuras rezultātā tiek fiziski mainīta kultūrvēsturiskā vide (funkcija, forma, krāsa, atsevišķas detaļas, materiāls), kā arī cita kultūras vērtība;

4) publiskā ārtelpa — ielas, bulvāri, laukumi, parki, skvēri, krastmalas, kvartālu telpa, pagalmi, kas bez ierobežojumiem pieejami sabiedrībai neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas;

5) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums — teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

- attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīt

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1.pants. šī likuma mērķis ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā ar nr.852 iekļautā Rīgas vēsturiskais centra un tā aizsardzības zonas saglabāšana un to kvalitatīvas attīstības nodrošināšana.

Deputāti V.Agešins, J.Pliners

Izteikt 1. pantu šādā redakcijā:

“1. pants. Likumā lietotie termini:

1) apbūve – noteiktā teritorijā izvietotu būvju kopums;

2) būve- būvniecības procesā radies ar zemi saistīts veidojums, kam ir noteikta funkcija;

3) būvdarbi – būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kas tiek veikti būvlaukumā vai būvē, arī nojaukšana;

4) būvniecība – visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi;

5) būvniecības dalībnieki – fiziskās vai juridiskās persona, kuras ar īpašumu, finansu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā;

6) būvniecības iecere – nepieciešamo dokumentu, rasējumu un teksta materiālu kopums;

7)būves konservācija – pasākumi būvē, kas novērš tās konstrukciju bojāšanos, sabrukumu vai nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī;

8) kultūrvēsturiskā vide – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm;

9) teritorijas plānojums – teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenis un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi;

10) rekonstrukcija – būves pārbūve, izmainot tās apjomu un izmainot vai saglabājot tās funkcijas;

11) renovācija – būves remonts (kapitālais remonts), kas tiek veikts, lai to atjaunotu, nomainot nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, kā arī mērķtiecīgu funkcionālu vai tehnisku uzlabojumu ieviešana būvē, neizmainot tās apjomu;

12) restaurācija – būves vēsturiskā veidola atjaunošana, pamatojoties uz vēsturiskās informācijas zinātnisku izpēti.”

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu un to kvalitatīvu attīstību.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

redakcionāls

labojums

2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanu un kvalitatīvu attīstību.

2. pants. šī likuma uzdevums ir noteikt prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma (saglabāšanas un attīstības plāna) izstrādāšanai, attīstības projektu īstenošanai un kārtību kādā darbojas norādījumi par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un izmantošanu.

Deputāti V.Agešins, J.Pliners

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

“2. pants. Likuma mērķis.

(1) Likuma mērķis ir noteikt prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (turpmāk – buferzona) teritorijas plānojuma izstrādāšanai, attīstības projektu īstenošanai un kārtību, kādā darbojas saistošie noteikumi par Rīgas vēsturisko centru”.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Šā likuma uzdevums ir noteikt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas statusu,

teritoriju, prasības teritorijas plānojuma izstrādei, saglabāšanas, uzturēšanas, aizsardzības, izmantošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

redakcionāli

labojumi

3.pants. Šā likuma uzdevums ir noteikt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas statusu, teritoriju, saglabāšanas, uzturēšanas, aizsardzības,

izmantošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un prasības Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrādei.

3.pants. šī likuma prasības attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra teritoriju 438,3 hektāru platībā un tā aizsardzības zonas (buferzonas) teritoriju 1574,2 hektāru platībā. Rīgas vēsturiskā centra un aizsardzības zonas robežas noteiktas saskaņā ar tā plānu (1.pielikums) un robežu aprakstu (2.pielikums).

10.

Deputāti V.Agešins, J.Pliners

Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

“3. pants. Likuma darbības joma.

(1) Likuma prasības attiecas uz Rīgas vēsturisko centru. Rīgas vēsturiskā centra un buferzonas robežas noteiktas saskaņā ar tā plānu (1. pielikums) un robežu aprakstu (2. pielikums)”.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

“(1) Rīgas vēsturiskā centra teritorija 438,3 hektāru platībā un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorija 1574,2 hektāru platībā ir Rīgas pilsētas teritorijas daļa, kuru robežas tiek noteiktas saskaņā ar šā likuma 1.pielikumā norādīto robežu plānu un 2.pielikumā norādīto robežu aprakstu (turpmāk – Rīgas vēsturiskais centrs).

(2) Rīgas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā.”

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants.(1) Rīgas vēsturiskā centra teritorija 438,3 hektāru platībā un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorija 1574,2 hektāru platībā ir Rīgas pilsētas teritorijas daļa (turpmāk — Rīgas vēsturiskais centrs). Abu minēto teritoriju robežas tiek noteiktas saskaņā ar šā likuma 1.pielikumā norādīto robežu plānu un 2.pielikumā norādīto robežu aprakstu.

(2) Rīgas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas iekļauts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Tā saglabāšanu un aizsardzību reglamentē šis likums, likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas 1972.gada Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un citi normatīvie akti.”

Neatbalstīt

Atbalstīt,

iekļauts atbildīgās komisijas

precizētā

redakcijā

10. priekšlikumā

Atbalstīt

4.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra teritorija 438,3 hektāru platībā un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas teritorija 1574,2 hektāru platībā ir Rīgas pilsētas teritorijas daļa (turpmāk — Rīgas vēsturiskais centrs). Abu minēto teritoriju robežas tiek noteiktas saskaņā ar šā likuma 1.pielikumā norādīto robežu plānu un 2.pielikumā norādīto robežu aprakstu.

11.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“5.pants. (1) Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.

(2) Rīgas vēsturiskajā centrā saglabājamas un aizsargājamas šādas tajā esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības:

1) vēsturiskā plānojuma struktūra (ar vēlākos laikos veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem);

2) panorāma un siluets, skatu perspektīvas;

3) vēsturiskā apbūve (īpaši — viduslaiku, jūgendstila un koka apbūve), tās mērogs un raksturs;

4) arheoloģiskais kultūrslānis;

5) publiskā ārtelpa;

6) zaļumu un zaļo zonu sistēma;

7) vēsturiskās ūdensteces un ūdens tilpnes;

8) vēsturiskais zemes virsmas iesegums (bruģa segumi, grants celiņi u.c.);

9) vēsturiskie labiekārtojuma elementi.

(3) Rīgas vēsturiskajā centrā saglabājamo kultūrvēsturisko vērtību pārveidošana pieļaujama, ja nepieciešamā pārveidojuma veikšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt pilsētas attīstību, un ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskā vērtība.

(4) Rīgas vēsturiskajā centrā nav pieļaujama tāda vēsturisko dzīvojamo ēku pārveidošana, kuras rezultātā tiek mainīta šo ēku vēsturiskā funkcija. Šis noteikums neattiecas uz vēsturisko dzīvojamo ēku pirmajiem stāviem un pagrabiem.

(5) Rīgas vēsturiskajā centrā mūsdienu kvalitatīva arhitektūras un vides dizaina objektus drīkst radīt, ievērojot šādus noteikumus: objektam izraudzītā vieta nav pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma struktūru; tiek respektēts vēsturiskās apbūves raksturs, mērogs, ritms, tradicionālā materiālu izvēle un arhitektūras noskaņa; objekts iekļaujas vēsturiskajā vidē.

(6) Rīgas vēsturiskajā centrā atbilstoši tā aizsardzības režīmam jāievēro arī likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Aizsargjoslu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. “

Atbalstīt

5.pants. (1) Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.

(2) Rīgas vēsturiskajā centrā saglabājamas un aizsargājamas šādas tajā esošās autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības:

1) vēsturiskā plānojuma struktūra (ar vēlākos laikos veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem);

2) panorāma un siluets, skatu perspektīvas;

3) vēsturiskā apbūve (īpaši — viduslaiku, jūgendstila un koka apbūve), tās mērogs un raksturs;

4) arheoloģiskais kultūrslānis;

5) publiskā ārtelpa;

6) zaļumu un zaļo zonu sistēma;

7) vēsturiskās ūdensteces un ūdens tilpnes;

8) vēsturiskais zemes virsmas iesegums (bruģa segumi, grants celiņi u.c.);

9) vēsturiskie labiekārtojuma elementi.

12.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“6.pants. Rīgas vēsturiskā centra teritorija, kas saskaņā ar Rīgas brīvostas likumu vienlaikus ir arī Rīgas brīvostas teritorija, tiek apbūvēta vai citādi pārveidota, ievērojot šā likuma noteikumus.”

Atbalstīt

6.pants. Rīgas vēsturiskā centra teritorija, kas saskaņā ar Rīgas brīvostas likumu vienlaikus ir arī Rīgas brīvostas teritorija, tiek apbūvēta vai citādi pārveidota, ievērojot šā likuma noteikumus.

4.pants. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (turpmāk – Rīgas centrs) teritorijas plānojumus izstrādā un apstiprina Rīgas dome, ņemot vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Kultūras ministrijas noteiktās prasības. Iepriekšminētās prasības Kultūras ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nosaka, izsniedzot Rīgas domei nosacījumus Rīgas centra teritorijas plānojuma izstrādāšanai.

5.pants. Pašvaldības saistošie noteikumi par Rīgas centra teritorijas plānojumu pirms to apstiprināšanas domes sēdē saskaņojami ar Kultūras ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

13.

14.

15.

16.

17.

Deputāti V.Agešins, J.Pliners

Likumprojekta 4. pantu izteikt kā 3.panta otro daļu.

Deputāti V.Agešins, J.Pliners

Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

“4. pants. Rīgas vēsturiskā centra komisija.

(1) Rīgas centra teritorijas plānojuma izstrādi un ievērošanu veic Rīgas vēsturiskā centra komisija (turpmāk – Komisija). Komisija ir pilnvarotu amatpersonu koleģiāla institūcija.

(2) Komisijas sastāvā ir 6 locekļi: trīs Rīgas domes pārstāvji, viens Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis, viens Latvijas

Pašvaldību savienības pārstāvis un viens Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis.

(3) Komisijas personālsastāvu un pārmaiņas tajā saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto institūciju priekšlikumiem apstiprina Rīgas dome.

(4) Komisijas darbu vada Komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāju no Rīgas domes pārstāvju vidus ieceļ Rīgas dome. Komisijas priekšsēdētāja vietnieku no sava vidus ievēlē Komisijas locekļi ar absolūto balsu vairākumu (no visu Komisijas locekļu skaita).

(5) Komisijas darbā var pieaicināt ekspertus konkrētu programmu un individuālo projektu izvērtēšanai.”

Juridiskais birojs

Ierosinām izdarīt likumprojektā strukturālas izmaiņas:

- pašreizējo 4., 5. un 7.pantu izteikt attiecīgi kā 5., 6. un 4.pantu;

- 6., 9., 13. un 14. pantu ietvert likuma pārejas noteikumos, jo tie satur pārejoša rakstura normas. Attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 4.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

“4.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana un tās izmantošanas aprobežojumus nosaka Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums.”

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 4. un 5.pantu kā 9. pantu šādā redakcijā:

“9.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu izstrādā un apstiprina Rīgas Dome saistošo noteikumu veidā, ievērojot šo likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Ministru kabineta noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību un citus normatīvos aktus, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības un ņemot vērā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas nacionālās komisijas (turpmāk — Latvijas nacionālā komisija) rekomendācijas.

(2) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums pirms tā apstiprināšanas Rīgas Domes sēdē saskaņojams ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un, ja tai nav iebildumu, virzāms apstiprināšanai Rīgas Domē. Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums vienlaikus nosūtāms izskatīšanai Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomei.

(3) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ierosina reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram apturēt Rīgas Domes saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums (detālais plānojums), ja:

1) nav ievērotas likumā noteiktās prasības attiecībā uz teritorijas plānojuma izstrādāšanas un saskaņošanas kārtību;

2) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums (detālais plānojums) ir pretrunā ar šā likuma 5.panta vai citu pantu noteikumiem;

3) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums (detālais plānojums) ir pretrunā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Aizsargjoslu likuma vai citu normatīvo aktu noteikumiem.”

Neatbalstīt

Daļēji atbalstīts

Daļēji atbalstīts,

izteikts

atbildīgās komisijas redakcijā

19.

priekšlikumā

Atbalstīt

6. pants. Līdz plānojuma spēkā stāšanās brīdim Rīgas centrā aizliegts veikt jaunu ēku būvniecību, ēku un būvju rekonstrukciju, kas pārveido kultūrvēsturisko vidi, izņemot 9.pantā noteiktajā gadījumā. Līdz Rīgas centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim atzinumu par to, vai iecerētā būvniecība pārveidos kultūrvēsturisko vidi, sniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

7.pants. Noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un izmantošanu un Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu izstrādā Ministru kabinets un tie regulē esošas apbūves izmantošanu, remontu, konservāciju, rekonstrukciju, restaurāciju, kā arī jaunbūvju celtniecību un parku pārveidošanu.

18.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu, uzturēšanu un pārveidošanu, kā arī par Rīgas vēsturiskā centra attīstības projektu īstenošanas kārtību (turpmāk — Ministru kabineta noteikumi par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību).”

Atbalstīt

7.pants. Ministru kabinets izdod noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu, uzturēšanu un pārveidošanu, kā arī par Rīgas vēsturiskā centra attīstības projektu īstenošanas kārtību (turpmāk — Ministru kabineta noteikumi par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību).

19.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 8. pantu šādā redakcijā:

“ 8.pants. (1) Rakstveidā un grafiski parādītu Rīgas vēsturiskā centra pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu un tās aprobežojumus, kā arī prasības kultūrvēsturiskās vides un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai nosaka Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums.

(2) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumā noteiktās prasības, teritoriju robežas un objektus precizē detālajos plānojumos. Kvartālus, kuriem obligāti izstrādājams detālais plānojums, nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome.”

Atbalstīt

8.pants. (1) Rakstveidā un grafiski parādītu Rīgas vēsturiskā centra pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu un tās aprobežojumus, kā arī prasības kultūrvēsturiskās vides un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai nosaka Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums.

9.pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojumu izstrādā un apstiprina Rīgas Dome saistošo noteikumu veidā, ievērojot šo likumu, Teritorijas plānošanas likumu, Ministru kabineta noteikumus par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību un citus normatīvos aktus, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības un ņemot vērā Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas nacionālās komisijas (turpmāk — Latvijas nacionālā komisija) rekomendācijas.

1) nav ievērotas likumā noteiktās prasības attiecībā uz teritorijas plānojuma izstrādāšanas un saskaņošanas kārtību;

2) Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums (detālais plānojums) ir pretrunā ar šā likuma 5.panta vai citu pantu noteikumiem;

8.pants. Rīgas centra teritorijas plānojuma izstrādes un ievērošanas pārraudzībai Ministru kabinets izveido Rīgas centra saglabāšanas un attīstības padomi (turpmāk – padomi), kuras sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas, Rīgas domes, UNESCO Latvijas nacionālās komisijas priekšlikuma.

20.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 8.pantu kā 10. pantu šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, tiek izveidota Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome (turpmāk — Padome), kuras sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras sastāvā ir deviņi speciālisti:

1) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs;

2) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersona, kas atbild par kultūras pieminekļu uzskaiti un izpēti;

3) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheologs vai arhitekts;

4) par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās Rīgas Domes institūcijas vadītājs;

5) Rīgas Domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas vēsturiskā centra attīstību;

6) Rīgas Domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas pilsētas plānošanu;

7) kultūras ministra uzaicināts speciālists;

8) Latvijas nacionālās komisijas pārstāvis;

9) Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis.

(3) Padomes sastāvu apstiprina uz trim gadiem.

(4) Padomes tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. ”

Atbalstīt

10.pants. (1) Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kas attiecas uz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, tiek izveidota Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome (turpmāk — Padome), kuras sastāvu un nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kuras sastāvā ir deviņi speciālisti:

1) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs;

2) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas amatpersona, kas atbild par kultūras pieminekļu uzskaiti un izpēti;

3) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheologs vai arhitekts;

4) par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgās Rīgas Domes institūcijas vadītājs;

5) Rīgas Domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas vēsturiskā centra attīstību;

6) Rīgas Domes atbildīgās institūcijas amatpersona, kas atbild par Rīgas pilsētas plānošanu;

7) kultūras ministra uzaicināts speciālists;

8) Latvijas nacionālās komisijas pārstāvis;

9) Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis.

(3) Padomes sastāvu apstiprina uz trim gadiem.

(4) Padomes tehnisko un organizatorisko darbību nodrošina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

9.pants.Jaunu objektu būvniecības un ēku un būvju rekonstrukcijas ieceres, kas pārveido kultūrvēsturisko vidi Rīgas centrā, līdz Rīgas centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim, tiek izskatītas Padomē. Padome iesniegtos priekšlikumus izskata ne retāk kā vienu reizi mēnesī un pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Padome ir tiesīga pieņemt lēmumu akceptēt būvniecības ieceri, pieprasīt veikt nepieciešamās korekcijas un iesniegt būvniecības ieceres dokumentus atkārtotai izskatīšanai padomē vai arī noraidīt būvniecības ieceri. Padomes lēmumu nosūta Rīgas domei un būvniecības ieceres autoram.

10.pants. Padomes funkcijas:

10.1. pārraudzīt Rīgas centra teritorijas plānojuma izstrādes gaitu;

10.2. piedalīties Rīgas centra teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas pasākumos;

10.3. sniegt atzinumu Kultūras ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Rīgas domei par izstrādāto teritorijas plānojumu;

10.4. izskatīt jaunu objektu būvniecības un ēku un būvju rekonstrukcijas, kas pārveido kultūrvēsturisko vidi, ieceres Rīgas centrā un sniegt par tām atzinumus.

21.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 10.pantu kā 11. pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Padomes funkcijas ir šādas:

1) pārraudzīt Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrādes gaitu un ievērošanu;

2) sniegt atzinumu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un Rīgas Domes atbildīgajai institūcijai par izstrādāto Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma vai tā grozījumu projektu pirms tā apstiprināšanas Rīgas Domē;

3) izskatīt jaunu objektu būvniecības un ēku un būvju rekonstrukcijas ieceres, kas attiecas uz Rīgas vēsturisko centru, un sniegt atzinumus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas Domes institūcijai par to ietekmi uz kultūrvēsturisko vidi;

4) sniegt atzinumu, ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgajai Rīgas Domes institūcijai, pieņemot lēmumu jautājumā par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, aizsardzību vai attīstību, ir atšķirīgi viedokļi;

5) ierosināt attiecīgajām institūcijām veikt kontroli pār to, vai naudas līdzekļi, kurus Rīgas Domes institūcijas un valsts institūcijas iegūst, izīrējot savā īpašumā esošos kultūras pieminekļus, un citi pašvaldības ieņēmumi tiek izlietoti atbilstoši likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” prasībām;

6) sniegt atzinumu par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, aizsardzību un attīstību reglamentējošo normatīvo aktu projektiem;

7) ierosināt citu ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, aizsardzību un attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās, kā arī piedalīties šādu jautājumu izskatīšanā un sniegt atzinumus par tiem.”

Atbalstīt

11.pants. Padomes funkcijas ir šādas:

1) pārraudzīt Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrādes gaitu un ievērošanu;

6) sniegt atzinumu par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, aizsardzību un attīstību reglamentējošo normatīvo aktu projektiem;

11.pants. Padome pirms atzinuma sniegšanas, ir tiesīga pieprasīt nepieciešamo informāciju par 10.4.pantā izskatāmajiem priekšlikumiem no valsts un pašvaldību iestādēm un būvniecības ieceres autora.

22.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 11.pantu kā 12. pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Padome ir tiesīga pieprasīt tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un būvniecības ieceres autora.”

Atbalstīt

12.pants. Padome ir tiesīga pieprasīt tās kompetencē esošo jautājumu izlemšanai nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un būvniecības ieceres autora.

12.pants. Padome ir tiesīga pieprasīt informāciju no Rīgas domes par komercdarbību, kas saistīta ar kultūras pieminekļiem un tās rezultātā gūtajiem ienākumiem un izlietojumu.

23.

24.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 12.pantā izslēgt vārdus “un tās rezultātā gūtajiem ienākumiem un izlietojumu”.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta 12.pantu kā 13. pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Padome ir tiesīga pieprasīt no valsts un pašvaldību institūcijām informāciju par to naudas līdzekļu izlietošanu, kurus tās iegūst, izīrējot savā īpašumā esošos kultūras pieminekļus, par šajos kultūras pieminekļos veiktās komercdarbības rezultātā gūtās peļņas atskaitījumiem un citiem likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” paredzētajiem ieņēmumiem.”

Atbalstīt

13.pants. Padome ir tiesīga pieprasīt no valsts un pašvaldību institūcijām informāciju par to naudas līdzekļu izlietošanu, kurus tās iegūst, izīrējot savā īpašumā esošos kultūras pieminekļus, par šajos kultūras pieminekļos veiktās komercdarbības rezultātā gūtās peļņas atskaitījumiem un citiem likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” paredzētajiem ieņēmumiem.

13. pants. Ja Padome noraida iesniegto būvniecības ieceri, tad projekta tālākā īstenošana tiek apturēta līdz Rīgas centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim.

14.pants. Jaunu ēku būvniecība Rīgas centrā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas un izskatīšanas Padomē un noteiktā kārtībā saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

redakcionāli

labojumi

14.pants. Jaunu ēku būvniecība Rīgas vēsturiskajā centrā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas un izskatīšanas Padomē un saskaņošanas noteiktā kārtībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

25.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 15. pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Latvijas nacionālo komisiju pirms attiecīgo projektu pamatdokumentu sagatavošanas un pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas informē Pasaules mantojuma komiteju par paredzētajiem būtiskajiem kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem Rīgas vēsturiskajā centrā, kuri var ietekmēt tā kultūrvēsturisko vērtību. Informācija Pasaules mantojuma komitejai jāsniedz iespējami drīz, lai nodrošinātu Rīgas vēsturiskā centra kā pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu.”

Atbalstīt

15.pants. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Latvijas nacionālo komisiju pirms attiecīgo projektu pamatdokumentu sagatavošanas un pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas informē Pasaules mantojuma komiteju par paredzētajiem būtiskajiem kultūrvēsturiskās vides pārveidojumiem Rīgas vēsturiskajā centrā, kuri var ietekmēt tā kultūrvēsturisko vērtību. Informācija Pasaules mantojuma komitejai jāsniedz iespējami drīz, lai nodrošinātu Rīgas vēsturiskā centra kā pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu.

26.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 16. pantu šādā redakcijā:

“16.pants. Naudas līdzekļus, ko pašvaldība vai valsts iegūst, izīrējot Rīgas vēsturiskā centra teritorijā esošos kultūras pieminekļus, kultūras pieminekļos veiktās komercdarbības rezultātā gūtās peļņas atskaitījumus, naudas sodu par kultūras pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu un ar to saistīto zaudējumu atlīdzību ieskaita pašvaldības vai valsts speciālā budžeta ieņēmumos un izmanto tikai Rīgas vēsturiskajā centrā esošo kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai, rekonstrukcijai un restaurācijai.”

Atbalstīt

16.pants. Naudas līdzekļus, ko pašvaldība vai valsts iegūst, izīrējot Rīgas vēsturiskā centra teritorijā esošos kultūras pieminekļus, kultūras pieminekļos veiktās komercdarbības rezultātā gūtās peļņas atskaitījumus, naudas sodu par kultūras pieminekļu bojāšanu un iznīcināšanu un ar to saistīto zaudējumu atlīdzību ieskaita pašvaldības vai valsts speciālā budžeta ieņēmumos un izmanto tikai Rīgas vēsturiskajā centrā esošo kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai, rekonstrukcijai un restaurācijai.

27.

Deputāti: J.Strazdiņš, P.Tabūns, P.Kļaviņš, Dz.Ābiķis, V.Karpuškins

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“...pants. (1) Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības veicināšanai tiek izveidots Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības fonds (turpmāk – Fonds), kura finansu līdzekļus veido:

1) fizisko un juridisko personu (arī ārvalstu fizisko un juridisko personu un starptautisko organizāciju) ziedojumi un dāvinājumi;

2) naudas sodu maksājumi par administratīvajiem pārkāpumiem kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzībā;

3) zaudējumu atlīdzība par kultūrvēsturiskās vides pārveidošanu;

4) valsts un pašvaldību mērķfinansējumi.

(2) Fonda līdzekļi glabājas budžeta kontos Valsts kasē. Fonda līdzekļu turētājs ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

(3) Fonda līdzekļus izlieto zinātniskiem, tehniskiem, izglītības un administratīviem pasākumiem, lai atklātu, pētītu, aizsargātu, konservētu un atjaunotu, kā arī popularizētu vēsturiskās vērtības un Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturisko vidi un veicinātu kvalitatīvas mūsdienu arhitektūras un vides dizaina radīšanu Rīgas vēsturiskajā centrā.

(4) Fonda līdzekļu turētāju, kā arī kārtību, kādā pieņemami lēmumi par Fonda līdzekļu izlietošanu, un sniedzama informācija par izlietotajiem Fonda līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.”

Neatbalstīt

Pārejas noteikumi.

15.pants. Fiziska vai juridiska persona var turpināt līdz šī likuma spēkā stāšanās brīdim likumīgi uzsāktos būvdarbus Rīgas centrā.

16.pants. Trīs mēnešu laikā pēc likuma “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību’’ stāšanās spēkā Ministru kabinets izveido Rīgas centra saglabāšanas un attīstības padomi un apstiprina tās nolikumu.

28.

Atbildīgā komisija

Izteikt likumprojekta pārejas noteikumus šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1. Fiziskā vai juridiskā persona var turpināt līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim likumīgi uzsāktos būvdarbus Rīgas vēsturiskajā centrā.

2. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā Ministru kabinets izveido Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi un apstiprina tās nolikumu.

3. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegts veikt jaunu objektu būvniecību, ēku un būvju rekonstrukciju, kas pārveido kultūrvēsturisko vidi, izņemot šā likuma pārejas noteikumu 4. punktā noteikto gadījumu. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim atzinumu par to, vai iecerētā būvniecība būtiski pārveidos kultūrvēsturisko vidi, sniedz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un par kultūras pieminekļu aizsardzību atbildīgā Rīgas Domes institūcija.

4. Jaunu objektu būvniecības, ēku un būvju rekonstrukcijas ieceres, kas būtiski pārveido kultūrvēsturisko vidi Rīgas vēsturiskajā centrā, līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim tiek izskatītas Padomē. Padome iesniegtos priekšlikumus izskata ne retāk kā reizi mēnesī un pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Padome ir tiesīga ar savu lēmumu akceptēt būvniecības ieceri, pieprasīt veikt nepieciešamās korekcijas un iesniegt būvniecības ieceres dokumentus atkārtotai izskatīšanai Padomē vai arī noraidīt būvniecības ieceri. Padomes lēmumu nosūta Rīgas Domei, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un būvniecības ieceres autoram.

5. Ja Padome noraida iesniegto būvniecības ieceri, projekta īstenošana tiek apturēta līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma vai konkrētās teritorijas kvartāla vai kvartālu grupas detālā plānojuma spēkā stāšanās brīdim.

6. Līdz Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdim Padome apstiprina to pilsētbūvnieciski nozīmīgo potenciāli apbūvējamo vietu sarakstu, kur jaunu objektu būvniecība pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem, to publiskas izvērtēšanas un izskatīšanas Padomē un saskaņošanas noteiktā kārtībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.”

Atbalstīt

Pārejas noteikumi

1. Fiziskā vai juridiskā persona var turpināt līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim likumīgi uzsāktos būvdarbus Rīgas vēsturiskajā centrā.

2. Triju mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā Ministru kabinets izveido Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi un apstiprina tās nolikumu.

Pielikums Nr. 1

Likums ”Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”

Robecu apraksts

Pr.nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

Komisijas atzinums

29.

Deputāti V.Agešins, J.Pliners

Likumprojekta pielikumā Nr. 1 noteikt robežu Rīgas vēsturiskajam centram pa Lāčplēša ielu robežas pa Kr. Valdemāra ielu, Palīdzības ielu, Blieķu ielu, Tallinas ielu, A. Čaka ielu, Matīsa ielu, Avotu ielu vietā.

Neatbalstīt

Pielikums Nr 2

Likums ”Par Rīgas vēsturiskā centra sagla bāšanu un aizsardzību”

Robecu apraksts

Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta

pielikuma Nr.2 redakcija

Pr. nr.

Priekšlikumi otrajam lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā otrā lasījuma redakcija

Rīgas vēsturiskā centra robežas

Pasaules kultūras mantojuma vieta – RĪGAS VĒSTURISKAIS CENTRS aptver teritoriju, kuru ierobežo: Hanzas iela, E. Melngaiļa iela, Kr. Valdemāra iela, Palīdzības iela Blieķu iela, Tallinas iela, A.Čaka iela, Matīsa iela, Avotu iela, Lāčplēša iela, E.Birznieka-Upīša iela, Elizabetes iela, Satekles iela, Marijas iela Gogoļa iela, Turgeņeva iela, 11.novembra krastmala, Muitas iela, Citadeles iela, pilsētas kanāls un Eksporta iela.

30.

Deputāti V.Agešins, J.Pliners

No likumprojekta pielikuma Nr. 2 pēc vārdiem “kuru ierobežo Hanzas iela, E. Melngaiļa iela, Kr. Valdemāra iela” izslēgt vārdus “Palīdzības iela, Blieķu iela, Tallinas iela, A. Čaka iela, Matīsa iela, Avotu iela” un tālāk pēc esošā teksta.

Neatbalstīt

Rīgas vēsturiskā centra robežas

Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas (buferzonas) robežas

Pasaules kultūras mantojuma vietas – RĪGAS VĒSTURISKĀ CENTRA aizsardzības zona (buferzona) aptver teritoriju, kuru ierobežo: Salu tilts , Mūkusalas iela, Bieķensalas iela, Jelgavas iela, Jelgavas ielas trases turpinājums līdz Raņķa dambim, Raņķa dambis, Āgenskalna līcis, Āzene, Zunds, Roņu dīķis, Daugava, Eksportosta, Eksporta iela, Lugažu iela, Ganību dambis, Bukultu iela, Laktas iela līdz krustojumam ar Saulkrastu – Rīgas dzelzceļu, Saulkrastu- Rīgas dzelzceļš līdz krustojumam ar Lāčplēša ielu, Lāčplēša iela, Salu tilts.

Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas (buferzonas) robecas