Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

(redakcionāli precizēta)

1.

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

“Jūras likums”.

neatb.

A sadaļa

2.

Aizstāt vārdus “A sadaļa” ar vārdiem ‘’A sadaļa Vispārīgie noteikumi’’.

atb.

A sadaļa Vispārīgie noteikumi

3.

4.

Aizstāt vārdus ‘’1. nodaļā. Vispārīgie noteikumi’’ ar vārdiem ‘’I nodaļa. Jūras likuma piemērošanas vispārīgie noteikumi’’.

Aizstāt vārdus ‘’1. nodaļā. Vispārīgie noteikumi’’ ar vārdiem ‘’I nodaļa. Jūras kodeksa piemērošanas vispārīgie noteikumi’’.

iestrādāts 4. priekšlik.

atb.

Jūras kodekss (turpmāk - kodekss) regulē administratīvās un privāttiesiskās attiecības, kas rodas starp tiesību subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā.

5.

6.

“1.pants. Jūras likuma darbība”.

Aizstāt vārdus “Jūras kodekss (turpmāk - kodekss)” ar vārdiem “Jūras likums”.

neatb.

Jūras kodekss (turpmāk — kodekss) regulē administratīvās un privāttiesiskās attiecības, kas rodas starp tiesību subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā.

(1) Šo kodeksu piemēro visiem kuģiem, kas atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk - Latvijas ūdeņi), visiem Latvijas kuģiem, kā arī citiem tiesību subjektiem, kas saistīti ar Latvijas kuģiem vai kuģošanu Latvijas ūdeņos.

(2) Šis kodekss neattiecas uz karakuģiem un to personālu.

7.

8.

9.

10.

11.

Juridiskais birojs

Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“2.pants. Jūras likuma piemērošana”.

Aizstāt pirmajā, otrajā daļā un turpmāk visā likumprojekta tekstā vārdu “kodekss” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “likums” (attiecīgajā locījumā).

Izslēgt pirmajā daļā vārdu “Republikas”.

Papildināt 2.panta pirmo daļu ar vārdiem „ja šajā kodeksā vai citos piemērojamos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.”

Papildināt 2. panta pirmo daļu aiz vārdiem “jurisdikcijā esošajos ūdeņos” ar vārdiem “pa kuriem var kuģot jūras kuģi”.

(1) Šo kodeksu piemēro attiecībā uz visiem kuģiem, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk — Latvijas ūdeņi), visiem Latvijas kuģiem, kā arī citiem tiesību subjektiem, kas saistīti ar Latvijas kuģiem vai kuģošanu Latvijas ūdeņos.

(2) Šis kodekss neattiecas uz karakuģiem un to personālu, ja šajā kodeksā vai citos piemērojamos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Ja starptautiskās tiesību normas, kas ir saistošas Latvijas Republikai, paredz citus nosacījumus nekā tos, kas ietverti šajā kodeksā, piemēro starptautiskās tiesību normas.

12.

13.

14.

Juridiskais birojs

Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“3.pants. Starptautisko tiesību normu un citu Latvijas normatīvo aktu piemērošana”;

Aizstāt vārdus “Latvijas Republikai, paredz citus nosacījumus” ar vārdiem “Latvijai, paredz citādus noteikumus”.

Papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā (daļēji pārnests 4.pants):

“(2) Citus Latvijas normatīvos aktus piemēro tādos ar jūrlietām saistītos jautājumos, kurus neregulē šis likums.”

atb.

(1) Ja Latvijai saistošas starptautiskās tiesību normas paredz citādus noteikumus nekā tos, kas ietverti šajā kodeksā, piemēro starptautiskās tiesību normas.

(2) Citus Latvijas normatīvos aktus piemēro tādos ar jūrlietām saistītos jautājumos, kurus neregulē šis kodekss.

Citus Latvijas normatīvos aktus piemēro tādos ar jūrlietām saistītos jautājumos, kurus neregulē šis kodekss un starptautiskās jūras tiesību paražu normas.

15.

16.

Izslēgt 4.pantu.

neatb.

Kuģi

17.

Izslēgt vārdus ‘’B sadaļa Kuģi’’

atb.

18.

Aizstāt vārdus “2.nodaļa. Vispārējie nosacījumi” un vārdus “2.1.apakšnodaļa. Valstiskā piederība” ar vārdiem ‘’II nodaļa. Kuģa valstiskā piederība’’

atb.

5.pants. Valstiskās piederības nosacījumi

(1) Kuģi uzskata par Latvijas kuģi, ja tas nav reģistrēts citas valsts kuģu reģistrā un tā īpašnieks ir:

(2) Šā kodeksa 9.panta otrās daļas 1.punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā minēto Latvijas kuģu īpašnieks nodrošina pats vai uz līguma pamata uzdod Latvijā reģistrētai juridiskajai personai (turpmāk – kuģa operators) sava kuģa tehnisko un komerciālo vadību, tajā skaitā nodrošināšanu ar kuģa apkalpi, kuģa ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, kā arī apdrošināšanu.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

Izteikt 5.pantu kā 4.pantu.

Aizstāt pirmajā daļā vārdus “nav reģistrēts” ar vārdiem “nav ierakstīts”.

Papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Latvijas kuģu nacionālās pazīmes nosaka Ministru kabinets.”

Aizstāt 5. panta otrajā daļā vārdu „komerciālo” ar vārdu ‘’operatīvo”.

Izteikt otro daļu kā trešo daļu un aizstāt skaitli un vārdu “9.pantā” ar skaitli un vārdu “8.pantā”.

Aizstāt 5. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “Latvijas pilsonis vai nepilsonis” ar vārdiem “Latvijas valsts piederīgais”.

4.pants. Valstiskās piederības nosacījumi

(1) Kuģi uzskata par Latvijas kuģi, ja tas nav reģistrēts citas valsts kuģu reģistrā un tā īpašnieks ir:

(2) Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā minēto Latvijas kuģu īpašnieks nodrošina pats vai uz līguma pamata uzdod Latvijā reģistrētai juridiskajai personai (turpmāk — kuģa operators) sava kuģa tehnisko un operatīvo vadību, tajā skaitā nokomplektēt kuģa apkalpi, nodrošināt kuģa ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, kā arī apdrošināt to.

Latvijas kuģa karogs ir Latvijas valsts karogs.

25.

Izteikt 6.pantu kā 5.pantu.

atb.

Latvijas kuģa karogs ir Latvijas valsts karogs.

26.

Izslēgt vārdus “2.2.apakšnodaļa. Kuģa vārds un pieraksta osta”

atb.

(1) Katram kuģim, kas ir reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Kuģu reģistrs), ir vārds, kuru izvēlas tā īpašnieks. Vārds ir skaidri atšķirams no pārējo reģistrēto kuģu vārdiem. Kuģiem, kas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, var būt vienāds vārds, ja tiem ir atšķirīgi cipari.

(2) Kuģa īpašniekam ir tiesības lūgt Kuģu reģistru reģistrēt kuģa vārda maiņu. Kuģu reģistrs var atļaut mainīt kuģa vārdu arī citos gadījumos, ja tam piekrīt hipotekārie kreditori un citi reģistrēto tiesību turētāji.

(3) Noslēdzot kuģa pirkšanas vai būvēšanas līgumu, var rezervēt kuģa vārdu, nosūtot ziņojumu Kuģu reģistram. Kuģu reģistrs pēc pieprasītāja lūguma var rezervēt kuģa vārdu arī citos gadījumos uz laiku līdz pieciem gadiem. Vārdam, kas ir rezervēts, ir tāda pati tiesiskā aizstāvība kā kuģa vārdam, kas ir reģistrēts Kuģu reģistrā.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

Izteikt 7.pantu kā 6.pantu.

Aizstāt pirmajā daļā vārdu “reģistrēts” ar vārdu “ierakstīts” un vārdus “pārējo reģistrēto” ar vārdiem “pārējo Kuģu reģistrā ierakstīto”.

Aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “reģistrēt kuģa vārda maiņu” ar vārdiem “ierakstīt kuģa vārda maiņu” un aizstāt otrajā teikumā vārdus “Kuģu reģistrs var atļaut mainīt kuģa vārdu” ar vārdiem “Kuģu reģistrā var ierakstīt kuģa vārda maiņu”;

Papildināt trešās daļas pēdējo teikumu pēc vārda “rezervēts” ar vārdiem “kā kuģa vārds”, aizstāt vārdu “aizstāvība” ar vārdu “aizsardzība” .

Aizstāt trešās daļas pēdējā teikumā vārdus “reģistrēts Kuģu reģistrā” ar vārdiem “ierakstīts Kuģu reģistrā”.

neatb.

(1) Katram kuģim, kas reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk — Kuģu reģistrs), ir vārds, kuru izvēlas tā īpašnieks. Vārdam jābūt skaidri atšķiramam no pārējo reģistrēto kuģu vārdiem. Kuģiem, kas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, var būt vienāds vārds, ja tiem ir atšķirīgi cipari.

(2) Kuģa īpašniekam ir tiesības lūgt reģistrēt Kuģu reģistrā kuģa vārda maiņu. Kuģu reģistrā var mainīt kuģa vārdu arī citos gadījumos, ja tam piekrīt hipotekārie kreditori un citi reģistrēto tiesību turētāji.

(3) Noslēdzot kuģa pirkšanas vai būvēšanas līgumu, var rezervēt kuģa vārdu, nosūtot paziņojumu Kuģu reģistram. Kuģu reģistrā pēc pieteicēja lūguma var rezervēt kuģa vārdu arī citos gadījumos uz laiku līdz pieciem gadiem. Vārdam, kas rezervēts Kuģu reģistrā kā kuģa vārds, ir tāda pati tiesiskā aizsardzība kā kuģa vārdam, kas jau reģistrēts Kuģu reģistrā.

Kuģa īpašnieks pirms kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā izvēlas pieraksta ostu savam kuģim no satiksmes ministra apstiprinātajām pieraksta ostām. Pieraksta ostu var mainīt, nosūtot paziņojumu Kuģu reģistram.

33.

34.

35.

Juridiskais birojs

Izteikt 8.pantu kā 7.pantu.

Aizstāt 8.pantā un turpmāk likumprojekta tekstā vārdu “reģistrēšana” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “ierakstīšana” (attiecīgajā locījumā).

Aizstāt panta pēdējā teikumā vārdus ’’Kuģu reģistram’’ ar vārdiem ‘’Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai’’.

atb.

Kuģa īpašnieks pirms kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā no satiksmes ministra apstiprinātajām pieraksta ostām izvēlas pieraksta ostu savam kuģim. Pieraksta ostu var mainīt, nosūtot paziņojumu kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai.

36.

Juridiskais birojs

Aizstāt vārdus “3.nodaļa. Kuģu un tiesību reģistrācija” ar vārdiem “B sadaļa Kuģu reģistrs un ieraksti Kuģu reģistra grāmatās’’

atb.

37.

Juridiskais birojs

Aizstāt skaitli un vārdu “3.1.apakšnodaļa.” ar skaitli un vārdu “III nodaļa. Kuģu reģistrs”.

atb.

(1) Kuģu reģistrācijas mērķis ir nodrošināt kuģu izmantošanas un to atbilstības kuģošanas drošības prasībām valsts kontroli, kā arī aizsargāt personu mantiskās intereses, kas saistītas ar reģistrētajiem kuģiem.

(2) Latvijā kuģus reģistrē:

1. Kuģu reģistrs:

a) kuģus, kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk;

b) velkoņus, palīgflotes un pasažieru kuģus neatkarīgi no garuma;

c) zvejas kuģus neatkarīgi no garuma, ja tos izmanto komercdarbībai jūrā;

d) valsts dienestu kuģus neatkarīgi no garuma;

2. atzītās iestādes Latvijas Jahtu reģistrs – jūras jahtas atbilstoši satiksmes ministra noteiktajām jūras jahtu kategorijām;
3. satiksmes ministra pilnvaroti jahtklubi – jahtas, kuras neatbilst satiksmes ministra noteiktajām jūras jahtu kategorijām;
4. Ceļu satiksmes drošības direkcija:

a) kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot kuģus, kurus izmanto komercdarbībai jūrā;

b) ūdens sportam un izklaidei paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), izņemot jahtas.

(3) Latvijas kuģu tehniskās uzraudzības un klasifikācijas prasības nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

Izteikt 9.pantu kā 8.pantu.

Juridiskais birojs

Izteikt 9.pantu kā 8.pantu ar nosaukumu šādā redakcijā:

“8.pants. Kuģu ierakstīšana reģistros”.

Aizstāt pirmajā daļā vārdus “kā arī aizsargāt personu mantiskās intereses, kas saistītas ar reģistrētajiem kuģiem” ar vārdiem “kā arī aizsargāt ar kuģiem saistītās tiesības”.

Izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Latvijā kuģus ieraksta šādos reģistros:”.

Izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) Kuģu reģistrā:”.

Izslēgt otrās daļas 2. un 3.punktu.

Izteikt otrās daļas 4.punktu kā 2. punktu un tā ievaddaļu šādā redakcijā:

“2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā:”.

Papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minēto kuģošanas līdzekļu satiksmes noteikumus, kā arī šo kuģošanas līdzekļu reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Izteikt trešo daļu kā ceturto daļu.

Izteikt 9. panta otrās daļas 4.a punktu šādā redakcijā:

“a) kuģus (kuģošanas līdzekļus), kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot šā panta otrās daļas 1.b, 1.c un 1.d punktos norādītos kuģus”.

‘’(2) Latvijā kuģus reģistrē:

(3) Latvijas kuģu tehniskās uzraudzības un klasifikācijas prasības nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.

(4) Satiksmes ministrs var izdot noteikumus par atsevišķu jahtu kategoriju reģistrāciju jahtklubos, kā arī jahtu un atpūtas kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertifikāciju.”

daļēji atbalstīts

(1) Kuģu reģistrācijas mērķis ir nodrošināt valsts kontroli kuģu izmantošanā un to atbilstībā kuģošanas drošības prasībām, kā arī aizsargāt ar kuģiem saistītās tiesības.

(2) Latvijā kuģus reģistrē:

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minēto kuģošanas līdzekļu satiksmes noteikumus, kā arī šo kuģošanas līdzekļu reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Latvijas kuģu tehniskās uzraudzības un klasifikācijas prasības nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.

(5) Satiksmes ministrs var izdot noteikumus par atsevišķu kategoriju jahtu reģistrēšanu jahtklubos, kā arī jahtu un izklaidei paredzēto kuģošanas līdzekļu vadītāju apmācību un sertifikāciju.

(1) Kuģu reģistrs ir publisks reģistrs.

(2) Katru kuģi, kas minēts šā kodeksa 9.panta otrās daļas 1. un 2.punktā, reģistrē mēneša laikā no darījuma par īpašuma tiesībām noslēgšanas brīža vai arī no brīža, kad kuģis ir izslēgts no cita kuģu reģistra.

(3) Latvijā reģistrēto kuģu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst vispārpieņemtajām starptautiskajām normām un nacionālo normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kuģošanas drošību un cilvēku dzīvības un vides aizsardzību.

(4) Pirms kuģa pamatreģistrācijas Kuģu reģistrs kuģim uz laiku līdz sešiem mēnešiem var piešķirt pagaidu reģistrāciju, lai kuģa īpašnieks varētu nokārtot visus ar kuģa reģistrāciju saistītos dokumentus. Šādā gadījumā Kuģu reģistrs izsniedz kuģa īpašniekam pagaidu reģistrācijas apliecību.

(5) Ar kuģa reģistrāciju saistītos dokumentus paraksta Latvijas kuģu reģistrators, bet viņa prombūtnes laikā – viņa vietnieks. Pēc Latvijas kuģu reģistratora atļaujas saņemšanas ar kuģa reģistrāciju saistītos dokumentus var izdot arī attiecīgā Latvijas Republikas konsulārā amatpersona.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

60.

61.

Izteikt 10.pantu kā 9.pantu.

Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kuģu reģistrs ir elektroniska datu bāze, kurā elektroniski tiek uzturētas kuģu reģistra grāmatas. Kuģu reģistru ved ar likumu tam pilnvarota kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija. Ierakstiem kuģu reģistra grāmatās ir publiska ticamība. ‘’

Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kuģu reģistrs ir elektroniska datu bāze, kurā elektroniski tiek uzturētas kuģu reģistra grāmatas. Kuģu reģistru ved ar likumu tam pilnvarota kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija. Reģistriem kuģu reģistra grāmatās ir publiska ticamība.’’

Izslēgt otro daļu .

Papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

(2) Kuģu reģistrs sastāv no sešām kuģu reģistra grāmatām, kurās ieraksta:

1. pirmajā - Latvijas kuģus, kuru īpašnieki ir kāda no šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētajām personām;
2. otrajā - kuģus, pamatojoties uz noslēgtiem berbouta fraktēšanas līgumiem;
3. trešajā – kuģu hipotēkas;
4. ceturtajā - būvniecības stadijā esošus kuģus;
5. piektajā - jahtas;
6. sestajā – zvejas kuģus.” .

“(3) Katram Kuģu reģistrā reģistrētam kuģim iekārto kuģa lietu, kurā glabājami visi dokumenti, kas attiecas uz kuģi.”.

Izslēgt ceturto daļu

Juridiskais birojs

Papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā

“(5) Ministru kabinets nosaka Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību, kā arī prasības, kas attiecas uz kuģu reģistra grāmatās ierakstāmo informāciju.”

Izslēgt piekto daļu .

iestrādāts 51.priekšlik.

atb.

(1) Kuģu reģistrs ir elektroniska datu bāze, kurā elektroniski tiek uzturētas kuģu reģistra grāmatas. Kuģu reģistru ved ar likumu tam pilnvarota kuģošanas un hidrogrāfijas institūcija. Reģistriem kuģu reģistra grāmatās ir publiska ticamība.

(2) Kuģu reģistrā iekļautas sešas kuģu reģistra grāmatas, kurās reģistrē:

(3) Katram Kuģu reģistrā reģistrētam kuģim iekārto kuģa lietu, kurā glabājami visi dokumenti, kas attiecas uz šo kuģi.

(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar Kuģu reģistrā izdarītajiem reģistriem. Pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas ikvienam ir tiesības saņemt izrakstu no Kuģu reģistra. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta pareizība apliecināma ar kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijas amatpersonas (turpmāk — kuģu reģistrators) parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

(5) Ministru kabinets nosaka Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību, kā arī prasības, kas attiecas uz Kuģu reģistra grāmatās ierakstāmo informāciju.

62.

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojektu ar jaunu 10.pantu šādā redakcijā:
“10.pants. Iesniedzamie dokumenti

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai iesniedzami dokumenti, kas ir par pamatu reģistrācijai Kuģu reģistrā. Ministru kabinets nosaka, kādi dokumenti iesniedzami kuģa reģistrēšanai Kuģu reģistrā. Satiksmes ministrs apstiprina ar kuģu reģistru saistīto dokumentu un veidlapu paraugus kā arī kuģu reģistrācijas tarifus.

(2) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai iesniedzami dokumentu oriģināli. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā kuģa lietā.

(3) Lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam attiecībā uz kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību jāatbilst starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Kuģa tehniskās pārbaudes kārtību un maksas pakalpojumu tarifus nosaka satiksmes ministrs.

(4) Katru kuģi, kas minēts šā likuma 8.panta otrās daļas 1.punktā, piesaka ierakstīšanai Kuģu reģistrā mēneša laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu vai arī no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra.”

atb.

(1) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai iesniedzami dokumenti, kas ir par pamatu kuģa reģistrācijai Kuģu reģistrā. Ministru kabinets nosaka, kādi dokumenti iesniedzami kuģa reģistrēšanai Kuģu reģistrā. Satiksmes ministrs apstiprina ar kuģu reģistrēšanu saistīto dokumentu un veidlapu paraugus, kā arī kuģu reģistrācijas tarifus.

(2) Kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai iesniedzami dokumentu oriģināli. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā kuģa lietā.

(3) Lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam attiecībā uz kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību jāatbilst starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Kuģa tehniskās pārbaudes kārtību un maksas pakalpojumu tarifus nosaka satiksmes ministrs.

(4) Katru kuģi, kas minēts šā likuma 8.panta otrās daļas 1.punktā, piesaka reģistrēšanai Kuģu reģistrā mēneša laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu, vai arī no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra.

(1) Kuģi izslēdz no Kuģu reģistra, pamatojoties uz kuģa īpašnieka iesniegumu, ja:

1. kuģis gājis bojā;
2. noticis jūras negadījums, kurā kuģis guvis ievērojamus bojājumus, un kuģa īpašnieks nolēmis kuģi neatjaunot;
3. kuģis ir pazudis bez vēsts;
4. izbeigta kuģa ekspluatācija;
5. kuģis tiek pārreģistrēts citas valsts kuģu reģistrā.

(2) Kuģa reģistrācijas dokumentus anulē, ja:

1. tiek konstatēts, ka kuģis ir jau reģistrēts citas valsts reģistrā;
2. tiek slēptas kuģim raksturīgās valsts nacionālās pazīmes;
3. atzītās iestādes atzinums apstiprina, ka attiecībā uz kuģi netiek ievērotas būtiskas starptautisko konvenciju un Latvijas normatīvo aktu prasības un kuģis faktiski ir zaudējis patieso saikni ar Latvijas valsti.

(3) Ja kuģis netiek ekspluatēts ilgāk par sešiem mēnešiem, pēc kuģa īpašnieka pieteikuma kuģa reģistrāciju var apturēt, kuģi neizslēdzot no Kuģu reģistra. Šādā gadījumā kuģa īpašnieks nodod Kuģu reģistrā dokumentus, kas saņemti, kuģi reģistrējot.

63.

Papildināt likumprojektu ar jaunu 11.pantu šādā redakcijā:

“11. pants. Kārtība, kādā kuģus ieraksta Kuģu reģistrā un izsniedzamas kuģa apliecības

(1)Kuģis reģistrējams Kuģu reģistrā, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina kuģa tiesisku iegūšanu. Kuģu reģistrēšana Kuģu reģistrā tiek izdarīta uz ieinteresētās personas pieteikuma pamata.

(2) Lēmumu par reģistrācijas izdarīšanu Kuģu reģistrā vai atteikumu izdarīt reģistrāciju, kuģu reģistrators pieņem 15 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas.

(3) Lēmumam par atteikumu izdarīt reģistrāciju Kuģu reģistrā jābūt motivētam.

(4) Pēc kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā, kuģa īpašniekam izsniedzama kuģa karoga apliecība un īpašuma apliecība.

(5) Ja kuģa tehniskais stāvoklis neatbilst šā likuma 10.panta trešās daļas prasībām, Kuģu reģistrā reģistrē kuģa īpašuma tiesības un kuģa īpašniekam izsniedz īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu, kā arī karoga pagaidu apliecību uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Citas kuģa apliecības izsniedz, kad ir novērstas kuģa tehniskā stāvokļa neatbilstības izvirzītajām prasībām.

(6) Lēmumu par reģistrēšanu Kuģu reģistrā vai atteikumu reģistrēt, kā arī kuģa apliecības un pagaidu apliecības paraksta kuģu reģistrators. Pēc kuģu reģistratora atļaujas saņemšanas kuģa apliecības var izdot arī attiecīgā Latvijas konsulārā amatpersona.

64.

65.

66.

67.

68.

69.

70.

Izteikt 11.pantu kā 12.pantu.

“(3) Kuģu reģistrators anulē kuģa apliecības un izslēdz kuģi no kuģu reģistra, ja tiek konstatēts, ka kuģis ir jau reģistrēts citas valsts reģistrā.

(4) Kuģa reģistrators anulē kuģa apliecības, izņemot tās, kuras apliecina kuģa īpašuma tiesības un kuģa apgrūtinājumus, ja:

Aizstāt trešajā daļā vārdus “kuģa reģistrāciju var apturēt” ar vārdiem “Kuģu reģistrā reģistrē atzīmi par kuģa ekspluatācijas pārtraukšanu uz laiku” un aizstāt vārdus “Kuģu reģistrā dokumentus, kas saņemti, kuģi reģistrējot” ar vārdiem “kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai tās izsniegtos dokumentus”.

Aizstāt trešajā daļā vārdus “kuģa reģistrāciju var apturēt” ar vārdiem “Kuģu reģistrā ieraksta atzīmi par kuģa ekspluatācijas pārtraukšanu uz laiku” un aizstāt vārdus “Kuģu reģistrā dokumentus, kas saņemti, kuģi reģistrējot” ar vārdiem “kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai tās izsniegtos dokumentus”.

iestrādāts 67.priekšlik.

iestrādāts 69.priekšlik.

(1) Kuģi izslēdz no Kuģu reģistra, pamatojoties uz kuģa īpašnieka pieteikumu, ja:

(2) Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, kuģa īpašniekam izsniedzama apliecība par kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra.

(3) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības un izslēdz kuģi no Kuģu reģistra, ja tiek konstatēts, ka kuģis ir jau reģistrēts citas valsts Kuģu reģistrā.

(4) Kuģa reģistrators anulē visas kuģa apliecības, izņemot tās, kuras apliecina kuģa īpašuma tiesības un kuģa apgrūtinājumus, ja:

(5) Ja kuģis netiek ekspluatēts ilgāk par sešiem mēnešiem, pēc kuģa īpašnieka pieteikuma Kuģu reģistrā reģistrē atzīmi par kuģa ekspluatācijas pārtraukšanu uz laiku, kuģi neizslēdzot no Kuģu reģistra. Šādā gadījumā kuģa īpašnieks nodod kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai tās izsniegtos dokumentus.

(1) Lai nodrošinātu kuģu reģistrāciju, Ministru kabinets nosaka:

1. Latvijas kuģu nacionālās pazīmes;
2. tiesību nodibinošo dokumentu reģistrācijas kārtību Kuģu reģistrā;
3. prasības Kuģu reģistra grāmatām;
4. kuģu obligāciju reģistrācijas kārtību;
5. apgrūtinājumu cesijas un pārjaunojuma reģistrācijas kārtību;
6. berbouta līguma reģistrācijas kārtību.

(2) Kuģa pirmsreģistrācijas tehniskās pārbaudes kārtību un kuģu reģistrācijas tarifus nosaka satiksmes ministrs.

(3) Šā kodeksa 9.panta otrās daļas 4.punktā minēto kuģošanas līdzekļu satiksmes noteikumus un kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

71.

72.

Izslēgt likumprojekta 12.pantu.

Izteikt 12.panta pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

‘’6) berbouta fraktēšanas līguma reģistrācijas kārtību”.

neatb.

(1) Berbouta fraktēšanas līgums ir vienošanās starp kuģa īpašnieku un berbouta fraktētāju par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu berbouta fraktētājam uz noteiktu laikposmu, saskaņā ar kuru berbouta fraktētājs iegūst pilnu kontroli pār kuģi, tajā skaitā tiesības pieņemt darbā kuģa apkalpi.

(2) Latvijā var reģistrēt ārvalstīs reģistrētu kuģi saskaņā ar berbouta fraktēšanas līgumu, ja kuģa fraktētājs ir kāda no 5.panta pirmajā daļā minētajām personām un ja kuģa reģistrācija Latvijā ir paredzēta noslēgtajā berbouta fraktēšanas līgumā.

(3) Reģistrēts berbouta fraktēšanas līgums kuģim dod tiesības kuģot zem Latvijas karoga. Šī reģistrācija neapliecina nevienas personas citas tiesības vai pienākumus saskaņā ar reģistrēto līgumu.

73.

74.

75.

76.

77.

78.

Aizstāt pirmajā daļā vārdu “laikposmu” ar vārdu “termiņu” .

Aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu “5.panta” ar skaitli un vārdiem “šā likuma 4.panta” un aizstāt vārdus

Aizstāt otrajā daļā vārdus “kuģa reģistrācija Latvijā” ar vārdiem “kuģa ierakstīšana Kuģu reģistrā”

Aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu “5. panta” ar skaitli un vārdiem “šā kodeksa 4.panta” .

Aizstāt trešajā daļā vārdus “Reģistrēts berbouta fraktēšanas līgums kuģim dod tiesības” ar vārdiem “Kuģa ierakstīšana Kuģu reģistrā, pamatojoties uz berbouta fraktēšanas līgumu, dod kuģim tiesības”

Iekļaut 13.panta otrajā daļā pirms vārdiem „5.panta” vārdus ‘’šā kodeksa”.

iestrādāts 76.priekšlik.

iestrādāts 76.priekšlik

(1) Berbouta fraktēšanas līgums ir vienošanās starp kuģa īpašnieku un berbouta fraktētāju par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu berbouta fraktētājam uz noteiktu termiņu, saskaņā ar kuru berbouta fraktētājs iegūst pilnu kontroli pār kuģi, arī tiesības pieņemt darbā kuģa apkalpi.

(2) Latvijā var reģistrēt ārvalstīs reģistrētu kuģi saskaņā ar berbouta fraktēšanas līgumu, ja kuģa fraktētājs ir kāda no šā kodeksa 4.panta pirmajā daļā minētajām personām un ja kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā paredzēta noslēgtajā berbouta fraktēšanas līgumā.

(3) Kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā, pamatojoties uz berbouta fraktēšanas līgumu, dod kuģim tiesības braukt zem Latvijas karoga. Šī reģistrēšana neapliecina nevienas personas citas tiesības vai pienākumus saskaņā ar reģistrēto līgumu.

Ja, pamatojoties uz berbouta fraktēšanas līgumu, Latvijā reģistrētam kuģim ir atļauts uz laiku braukt zem citas valsts karoga vai arī citā valstī reģistrētam kuģim ir atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga, attiecībā uz šo kuģi ievēro šādus nosacījumus:

1) atzīstot reģistrētās kuģa hipotēkas un citas saistības, piemēro kuģa hipotēku reģistrācijas valsts normatīvos aktus;

2) kuģu reģistrators Kuģu reģistrā atzīmē valsti, zem kuras karoga kuģim ir atļauts uz laiku braukt, vai kuģa sākotnējās reģistrācijas valsti, ja kuģim ir atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga;

3) Latvijā reģistrētam kuģim nedrīkst dot atļauju uz laiku braukt zem citas valsts karoga, ja nav dzēstas visas reģistrētās kuģa hipotēkas un citas reģistrētas saistības vai ja nav saņemta visu šo hipotēku un saistību turētāju piekrišana;

4) tiesu izpildītājs paziņojumu par kuģa piespiedu pārdošanu nosūta arī par kuģu reģistrāciju atbildīgajai tās valsts institūcijai, zem kuras karoga kuģim ir atļauts uz laiku braukt;

5) pēc tam, kad izsniegta šā kodeksa 56.panta trešajā daļā noteiktā izziņa, kuģu reģistrators pēc pircēja lūguma izsniedz apliecību par to, ka kuģim, kuram bija atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga, šīs tiesības ir anulētas.

79.

80.

81.

82.

83.

84.

85.

Aizstāt 5.punktā un turpmāk visā likumprojektā vārdu “kodeksa” ar vārdu “likuma”.

neatb.

Ja, pamatojoties uz berbouta fraktēšanas līgumu, Latvijā reģistrētam kuģim atļauts uz laiku braukt zem citas valsts karoga vai arī citā valstī reģistrētam kuģim atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga, attiecībā uz šo kuģi ievēro šādus noteikumus:

1) atzīstot reģistrētās kuģa hipotēkas un citas saistības, piemēro kuģa hipotēku reģistrācijas valsts normatīvos aktus;

2)  Kuģu reģistrā ieraksta valsti, zem kuras karoga kuģim atļauts uz laiku braukt, vai kuģa sākotnējās reģistrācijas valsti, ja kuģim atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga;

3) Latvijas kuģim nedrīkst dot atļauju uz laiku braukt zem citas valsts karoga, ja nav dzēstas visas reģistrētās kuģa hipotēkas un citas saistības vai ja nav saņemta visu šo hipotekāro kreditoru un citu apgrūtinājumu turētāju piekrišana;

4) tiesu izpildītājs paziņojumu par kuģa piespiedu pārdošanu (izsoli) nosūta arī par kuģu reģistrāciju atbildīgajai tās valsts institūcijai, zem kuras karoga kuģim atļauts uz laiku braukt;

5) pēc tam, kad izsniegta šā kodeksa 56.panta trešajā daļā minētā kuģa izslēgšanas apliecība, kuģu reģistrators pēc pircēja lūguma izsniedz apliecību par to, ka kuģim, kuram bija atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga, šīs tiesības anulētas.

86.

Aizstāt skaitļus un vārdus “3.2.apakšnodaļa. Tiesību reģistrācija” ar skaitli un vārdiem “IV nodaļa. Ar kuģi saistīto tiesību nodibināšana”.

atb.

(1) Personu reģistrējamās tiesības tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas attiecībā uz kuģi pēc tiesību apliecinošu dokumentu reģistrācijas Kuģu reģistrā. Minētos ierakstus izdara Kuģu reģistra grāmatās.

(2) Ja tiesā tiek celta prasība pret tiesībām, kas reģistrējamas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tiesa var lemt, ka tiesas nodibinātās tiesības reģistrē. Izlemjot lietu pēc būtības, tiesa lemj par reģistrēto tiesību turpmāko reģistrāciju.

87.

(3) Ar kuģi saistītās tiesības kā lietu tiesības ir nodibinātas un saistošas trešajām personām tikai ar šo tiesību ierakstīšanu Kuģu reģistrā.’’

(1) Kuģis un ar to saistītās tiesības, kā arī šo tiesību pārgrozījumi un dzēsumi reģistrējami Kuģu reģistrā. Ar kuģi saistītās tiesības ir īpašuma tiesības uz kuģi, kā arī šo tiesību nodrošinājumi un aprobežojumi.

(2) Kuģu reģistrā obligāti reģistrē īpašuma tiesības uz kuģi, hipotēkas, šo tiesību nodrošinājumus un aizliegumus.

(3) Ar kuģi saistītās tiesības kā lietu tiesības ir nodibinātas un saistošas trešajām personām tikai pēc šo tiesību reģistrēšanas Kuģu reģistrā.

(1) Īpašuma tiesības šā kodeksa izpratnē ir tai personai, kura Kuģu reģistrā ir reģistrēta kā īpašnieks vai kuras īpašuma tiesības ir nodibinātas ar tiesas nolēmumu.

(2) Lai Kuģu reģistrā reģistrētu dokumentus uz īpašuma tiesībām šā kodeksa izpratnē, tiem jāapliecina īpašuma beznosacījumu nodošana vai, ja nodošana ir ar nosacījumiem, jānorāda katra nosacījuma izpildīšana ar pienācīgi reģistrētiem pierādījumiem vai ar pierādījumiem, kam ir vispārzināms raksturs.

(3) Šā panta nosacījumus piemēro arī attiecībā uz citām reģistrētajām tiesībām.

88.

89.

90.

91.

91. a

92.

Izslēgt trešo daļu.

iestrādāts 91a.priekšlik.

(1) Par kuģa īpašnieku atzīstama persona, kas par tādu ierakstīta Kuģu reģistrā.

(3) Lai Kuģu reģistrā reģistrētu īpašuma tiesības uz kuģi, dokumentiem, kas pievienoti pieteikumam par īpašuma tiesību ierakstīšanu, jāapliecina šo tiesību pāreja.

Dokumentu, kas apliecina brīvprātīgu tiesību nodibinājumu saskaņā ar šā kodeksa 15.panta pirmo daļu, var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tā izdevējam ir reģistrētas īpašuma tiesības vai ir šāda reģistrēto tiesību īpašnieka piekrišana.

93.

(1) Ja pieteikuma iesniedzējs nevar iesniegt kuģošanas un hidrogrāfijas institūcijai dokumentus, kas var būt par pamatu tam, lai nostiprinātu īpašuma tiesības uz kuģi, par pamatu kuģa reģistrēšanai Kuģu reģistrā var būt tiesas spriedums, ar kuru atzītas īpašuma tiesības.

(2) Sagatavojot lietu izskatīšanai, tiesa publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” sludinājumu, kurā uzaicina personas, kurām ir kādi iebildumi pret prasību, iesniegt šos iebildumus tās noteiktajā termiņā.

94.

atb.

Brīvprātīgas tiesības Kuģu reģistrā var reģistrēt tikai tad, ja šīs tiesības ir nodibinājis pats kuģa īpašnieks vai viņa pilnvarota persona.

(1) Reģistrētās tiesības ir prioritāras attiecībā pret nereģistrētajām tiesībām, izņemot jūras privilēģijas.

(2) Ja pastāv konflikts starp reģistrētajām tiesībām, prioritāte ir tām tiesībām, kuras ir reģistrētas pirmās. Vienlaicīgi reģistrētām tiesībām ir vienlīdzīga prioritāte.

95.

96.

97.

98.

iestrādāts 98.priekšlik

(1) Reģistrētās tiesības ir prioritāras attiecībā pret nereģistrētajām tiesībām, izņemot jūras privilēģijas.

(2) Ja pastāv strīds par reģistrēto tiesību prioritāti, prioritāte ir tām tiesībām, kuras reģistrētas pirmās. Vienlaicīgi reģistrētām tiesībām ir vienlīdzīga prioritāte.

(1) Agrāk iegūtām nereģistrētām tiesībām ir prioritāte attiecībā pret vēlāk iegūtām reģistrētām tiesībām, ja vēlāk iegūtās tiesības ir iegūtas brīvprātīgi un puse, kura iegūst tiesības, zina vai tai vajadzēja zināt par agrāk iegūtajām tiesībām.

(2) Reģistrēšana neietekmē ar likumu noteiktās tiesības, ja vien likums neparedz pretējo.

(3) Pēc īpašuma pārdošanas vai citādas atsavināšanas bijušā īpašnieka iegūtajām tiesībām un tiesībām, kuras ir norādītas jaunā īpašnieka īpašumtiesību dokumentā vai ir reģistrētas vienlaikus ar īpašumtiesību dokumentu, ir prioritāte attiecībā uz tām tiesībām, kas iegūtas no jaunā īpašnieka. Savstarpējo prioritāti starp vairākām no bijušā īpašnieka iegūtajām tiesībām nosaka saskaņā ar šā kodeksa 18.panta nosacījumiem. To piemēro arī attiecībā uz radinieku prioritātēm starp vairākām no jaunā īpašnieka iegūtajām tiesībām, nosakot, ka brīvprātīgi nodibinātai hipotēkai, kas uzskatāma par garantiju aizņēmumam, lai finansētu kuģa pirkšanu, un kas reģistrēta ne vēlāk par jaunā īpašnieka īpašumtiesību dokumentu, ir prioritāte attiecībā uz tiesībām, kuras iegūtas brīvprātīgi vai tiesas ceļā, neatkarīgi no tā, kad tās reģistrētas.

(4) Apgrūtinājumiem, kas nodoti no ārvalstu reģistra saskaņā ar šā kodeksa 44.pantu, ir prioritāte attiecībā uz citām tiesībām, un tie saglabā savu prioritāti saskaņā ar sākotnējo reģistrāciju ārvalsts reģistrā.

(5) Šā kodeksa 18.panta nosacījumus nepiemēro kuģa hipotēkas cesijas gadījumā.

99.

100.

101.

102.

“(4) Kuģa hipotēkas cesijas gadījumā, cesionārs saglabā to prioritāti, kas noteikta šā likuma 19.pantā.”.

(1) Agrāk iegūtām nereģistrētām tiesībām ir prioritāte attiecībā pret vēlāk iegūtām reģistrētām tiesībām, ja vēlāk iegūtās tiesības ir iegūtas brīvprātīgi un puse, kura iegūst tiesības, zina vai tai vajadzēja zināt par agrāk iegūtajām tiesībām.

(2) Reģistrēšana neietekmē ar likumu noteiktās tiesības, ja vien likums neparedz pretējo.

(3) Apgrūtinājumiem, kas nodoti no ārvalstu reģistra saskaņā ar šā kodeksa 44.pantu, ir prioritāte attiecībā uz citām tiesībām, un tie saglabā savu prioritāti saskaņā ar sākotnējo reģistrāciju ārvalsts kuģu reģistrā.

(4) Kuģa hipotēkas cesijas gadījumā cesionārs saglabā to prioritāti, kas noteikta šā kodeksa 19.pantā.

Lai maksātnespējas gadījumā aizsargātu brīvprātīgi dibinātas tiesības, tās reģistrē Kuģu reģistrā ne vēlāk kā dienu pirms šādas maksātnespējas procedūras uzsākšanas, izņemot gadījumus, kas minēti šā kodeksa 19.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā.

103.

104.

atb.

Lai maksātnespējas gadījumā aizsargātu brīvprātīgi dibinātas tiesības, tās reģistrē Kuģu reģistrā ne vēlāk kā dienu pirms šādas maksātnespējas procedūras uzsākšanas, izņemot gadījumus, kas minēti šā kodeksa 20.panta trešajā un ceturtajā daļā.

Ja tiesības Kuģu reģistrā ir reģistrētas kļūdaini vai nav reģistrētas divu nedēļu laikā no to pieteikšanas brīža, tiesa var noteikt, ka prioritāte tiek dota brīvprātīgi nodibinātām tiesībām, kas reģistrētas vēlāk, ar šādiem nosacījumiem:

1) vēlāk reģistrēto tiesību ieguvējs darbojies godprātīgi, reģistrējot šīs tiesības Kuģu reģistra grāmatā;

2) ja vēlāk reģistrētajām tiesībām netiek dota prioritāte, īpašnieks var ciest nepelnītus zaudējumus, paļaujoties uz Kuģu reģistru;

3) ja vēlāk reģistrētajām tiesībām netiek dota prioritāte, īpašnieka zaudējumi var būtiski pārsniegt citas puses zaudējumus vai tas var būtiski ietekmēt vēlāk reģistrētās tiesības.

105.

106.

107.

108.

109.

110.

Izteikt 21.pantu kā 22.pantu.

Aizstāt panta nosaukumā vārdu “reģistrēšanā” ar vārdiem “tiesību ierakstīšanā”.

Visā pantā aizstāt vārdu “reģistrētas” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “ierakstītas” (attiecīgajā locījumā).

Aizstāt 1.punktā vārdus “Kuģu reģistra grāmatā” ar vārdiem “Kuģu reģistrā”.

Aizstāt 2.punktā vārdus “īpašnieks var ciest nepelnītus zaudējumus” ar vārdiem “kuģa īpašnieks var netaisnīgi ciest zaudējumus”.

Aizstāt 3.punktā vārdus “īpašnieka zaudējumi” ar vārdiem “kuģa īpašnieka zaudējumi” un aizstāt vārdus “citas puses zaudējumus” ar vārdiem “citas personas zaudējumus”.

Ja tiesības Kuģu reģistrā ir reģistrētas kļūdaini vai nav reģistrētas divu nedēļu laikā no to pieteikšanas brīža, tiesa var noteikt, ka prioritāte tiek dota brīvprātīgi nodibinātām tiesībām, kas reģistrētas vēlāk, šādos gadījumos:

111.

atb.

(1) Kuģa reģistrācijas apturēšana neietekmē reģistrētās īpašuma un apgrūtinājuma tiesības.

(2) Ja ir reģistrēti apgrūtinājumi, kuģi nevar izslēgt no Kuģu reģistra bez apgrūtinājuma turētāja rakstiskas piekrišanas. Ierakstu par faktu, kas varētu būt pamats kuģa izslēgšanai, izdara Kuģu reģistra grāmatā. Šādā gadījumā apgrūtinājumi saglabā savu prioritāti, bet jaunu tiesību nodibināšanu nevar reģistrēt.

(3) Kuģa reģistrators izdod kuģa izslēgšanas apliecību, kurā prioritārā secībā ir uzrādīti visi reģistrētie apgrūtinājumi.

112.

113.

114.

115.

116.

Izteikt 22.pantu kā 23.pantu.

Izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“23.pants. Kuģa izslēgšana no Kuģu reģistra un apgrūtinājumu saglabāšana”.

Izteikt pirmo daļu kā trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kuģa ekspluatācijas pārtraukšana uz laiku neietekmē kuģa īpašuma tiesības un tā apgrūtinājumus.”.

Izteikt otro daļu kā pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kuģi nedrīkst izslēgt no Kuģu reģistra bez kuģa apgrūtinājumu turētāju rakstveida piekrišanas. Ja apgrūtinājumu turētāja rakstveida piekrišana nav saņemta, Kuģu reģistrā izdara atzīmi par kuģa izslēgšanas pieteikuma saņemšanu, bet kuģi no Kuģu reģistra neizslēdz. Šādā gadījumā apgrūtinājumi saglabā savu prioritāti, bet jaunu tiesību nedrīkst ierakstīt.”.

Izteikt trešo daļu kā otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja ir saņemta šā panta pirmajā daļā minētā apgrūtinājuma turētāja rakstveida piekrišana, kuģi izslēdz no Kuģu reģistra un reģistrators izdod kuģa izslēgšanas apliecību, kurā prioritārā secībā ir uzrādīti visi kuģa apgrūtinājumi.”.

(1) Kuģi nedrīkst izslēgt no Kuģu reģistra bez kuģa apgrūtinājumu turētāja rakstveida piekrišanas. Ja apgrūtinājumu turētāja rakstveida piekrišana nav saņemta, Kuģu reģistrā izdara atzīmi par kuģa izslēgšanas pieteikuma saņemšanu, bet kuģi no Kuģu reģistra neizslēdz. Šādā gadījumā apgrūtinājumi saglabā savu prioritāti, bet jaunas tiesības nedrīkst reģistrēt.

(2) Ja ir saņemta šā panta pirmajā daļā minētā apgrūtinājumu turētāja rakstveida piekrišana, kuģi izslēdz no Kuģu reģistra un kuģu reģistrators izsniedz kuģa izslēgšanas apliecību, kurā prioritārā secībā uzrādīti visi kuģa apgrūtinājumi.

(3) Kuģa ekspluatācijas pārtraukšana uz laiku neietekmē īpašuma tiesības uz kuģi un tā apgrūtinājumus.

(1) Apgrūtinājumus izslēdz no Kuģu reģistra, kad tiek reģistrēti pierādījumi, ka apgrūtinājumi kuģim vairs nav saistoši vai tiesību turētājs piekrīt to izslēgšanai.

(2) Lai izslēgtu kuģa hipotēku, kuģa īpašnieks kuģu reģistratoram iesniedz iesniegumu ar tam pievienotu kreditora piekrišanu.

(3) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā visas reģistrētās kuģa hipotēkas vai citas saistības, izņemot tās, kuras ar šo saistību turētāja piekrišanu ir pārņēmis pircējs, kā arī visas jūras privilēģijas un citi jebkura veida apgrūtinājumi zaudē spēku attiecībā uz kuģi ar šādiem nosacījumiem:

1) pārdošanas laikā kuģis atrodas Latvijā;

2) pārdošana veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Minētie apgrūtinājumi zaudē spēku arī tad, ja kuģa piespiedu pārdošana ir veikta ārvalstīs un šādu piespiedu pārdošanu atzīst Latvijā.

(4) Apgrūtinājumu, kas nepārprotami ir zaudējis spēku, kuģu reģistrators izslēdz pēc savas iniciatīvas.

(5) Ja apgrūtinājums izslēgts kļūdaini, piemēro šā kodeksa 21.panta nosacījumus.

117.

118.

119.

120.

121.

122.

123.

124.

125.

126.

Izteikt 23.pantu kā 24.pantu.

Aizstāt panta nosaukumā vārdu “izslēgšana” ar vārdu “dzēšana”.

Apvienot pirmo un otro daļu un izteikt kā pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kuģu hipotēku un citus apgrūtinājumus no Kuģu reģistra dzēš pamatojoties uz kuģa īpašnieka pieteikumu, kuram pievienots tiesas nolēmums vai pievienota tiesību turētāja rakstveida piekrišana kuģu hipotēkas vai citu apgrūtinājumu dzēšanai.”.

Aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdus “reģistrētās kuģa hipotēkas vai citas saistības, izņemot tās, kuras ar šo saistību turētāja piekrišanu” ar vārdiem “kuģa hipotēkas vai citas reģistrētās tiesības, izņemot tās, kuras ar šo tiesību turētāja piekrišanu”.

Aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdus “reģistrētās kuģa hipotēkas vai citas saistības, izņemot tās, kuras ar šo saistību turētāja piekrišanu” ar vārdiem “kuģa hipotēkas vai citas ierakstītās tiesības, izņemot tās, kuras ar šo tiesību turētāja piekrišanu”.

Izteikt trešo daļu kā otro daļu.

Izteikt trešās daļas 2.punkta otro teikumu kā trešo daļu un aizstāt vārdus “Minētie apgrūtinājumi” ar vārdiem “Reģistrētā kuģu hipotēka un citi apgrūtinājumi”.

Izslēgt ceturto daļu.

Izteikt piekto daļu kā ceturto daļu un aizstāt vārdus “šā kodeksa 21.panta nosacījumus” ar vārdiem “šā kodeksa 22.panta noteikumus”.

Papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā (pārnesta 24.panta otrā daļa):

“(5) Aizlieguma atzīmi attiecībā uz kuģi dzēš Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos.”.

iestrādāts 120.priekšl.

(1) Kuģa hipotēku vai citus apgrūtinājumus no Kuģu reģistra dzēš, pamatojoties uz kuģa īpašnieka pieteikumu, kam pievienots tiesas nolēmums vai tiesību turētāja rakstveida piekrišana kuģa hipotēkas vai citu apgrūtinājumu dzēšanai.

(2) Kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) gadījumā visas kuģa hipotēkas vai citas reģistrētās tiesības, izņemot tās, kuras ar šo tiesību turētāja piekrišanu ir pārņēmis pircējs, kā arī visas jūras privilēģijas un citi jebkura veida apgrūtinājumi zaudē spēku attiecībā uz kuģi ar šādiem noteikumiem:

1) pārdošanas laikā kuģis atrodas Latvijā;

2) pārdošana veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(3) Reģistrētā kuģu hipotēka un citi apgrūtinājumi zaudē spēku arī tad, ja kuģa piespiedu pārdošana veikta ārvalstīs un šādu piespiedu pārdošanu atzīst Latvijā.

(4) Ja apgrūtinājums izslēgts kļūdaini, piemēro šā kodeksa 22.panta noteikumus.

(5) Aizlieguma atzīmi attiecībā uz kuģi dzēš Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos.

(1) Reģistrētie kuģa īpašuma apgrūtinājumi, ja to reģistrācijas nosacījumi vai darījumi, uz kuru pamata tie radušies, neparedz citādi, uzskatāmi par spēkā neesošiem un tos var izslēgt no Kuģu reģistra, kad beidzies apgrūtinājuma turētāja prasības noilguma termiņš.

(2) Aizlieguma atzīmi attiecībā uz kuģi izslēdz no Kuģu reģistra Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Cesijas vai pārjaunojuma reģistrēšana attiecībā uz iepriekš reģistrētu kuģa īpašuma tiesību apgrūtinājumu nepārtrauc noilguma termiņu, ja vien darījums neietver apgrūtinājumu nodibināšanas nepārprotamu atjaunošanu. Kuģa obligācijas summas palielinājums uzskatāms par šādu nepārprotamu atjaunošanu. Ar atjaunotās reģistrēšanas datumu sākas jauns noilguma termiņš, kura ilgums līdzinās sākotnējam.

(4) Ja kuģa reģistrācija ir zaudējusi spēku šā kodeksa 11.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, kuģu reģistrators pēc savas iniciatīvas izslēdz apgrūtinājumus. Ja apgrūtinājumi izslēgti kļūdaini, piemēro šā kodeksa 21.panta nosacījumus.

127.

128.

129.

130.

131.

132.

133.

134.

Izteikt 24.pantu kā 25.pantu.

Aizstāt pirmajā daļā vārdus “Reģistrētie kuģa īpašuma apgrūtinājumi, ja to reģistrācijas nosacījumi vai darījumi, uz kuru pamata tie radušies, neparedz citādi” ar vārdiem “Kuģa apgrūtinājumi, ja dokumenti, uz kura pamata tie ierakstīti Kuģu reģistrā, neparedz citādi,” un aizstāt vārdu “izslēgt” ar vārdu “dzēst”;

Aizstāt pirmajā daļā vārdus “Reģistrētie kuģa īpašuma apgrūtinājumi, ja to reģistrācijas nosacījumi vai darījumi, uz kuru pamata tie radušies, neparedz citādi” ar vārdiem “Kuģa apgrūtinājumi, ja dokumenti, uz kura pamata tie reģistrēti Kuģu reģistrā, neparedz citādi,” un aizstāt vārdu “izslēgt” ar vārdu “dzēst

Izslēgt otro daļu (pārnesta un izteikta kā 24.panta piektā daļa).

Izteikt trešo daļu kā otro daļu - izteikt pirmo teikumu šādā redakcija:

“Cesijas ierakstīšana attiecībā uz iepriekš nodibinātu kuģa apgrūtinājumu nepārtrauc prasības noilguma termiņu, ja vien, darījums, uz kura pamata notiek cesija neietver apgrūtinājumu nodibināšanas nepārprotamu pārjaunojumu.”.

Aizstāt trešās daļas otrajā teikumā vārdu “atjaunošanu” ar vārdu “pārjaunojumu” un trešās daļas trešajā teikumā vārdus “atjaunotās reģistrēšanas” ar vārdiem “pārjaunojuma ierakstīšanas”.

Izteikt ceturto daļu kā trešo daļu un tās pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja iestājas šā likuma 12.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētie gadījumi, kuģu reģistrators vienlaikus ar kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra, dzēš visus ierakstītos kuģa apgrūtinājumus.”

Aizstāt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdu “izslēgti” ar vārdu “dzēsti” un aizstāt skaitli un vārdu “21.panta” ar skaitli un vārdu “22.panta”.

iestrādāts 129.priekšl.

(1) Kuģa apgrūtinājumi uzskatāmi par spēkā neesošiem, un tos var dzēst no Kuģu reģistra, kad beidzies apgrūtinājumu turētāja prasības noilguma termiņš, ja dokumenti, uz kuru pamata tie reģistrēti Kuģu reģistrā, neparedz citādi.

(2) Cesijas ierakstīšana attiecībā uz iepriekš nodibinātu kuģa apgrūtinājumu nepārtrauc prasības noilguma termiņu, ja vien darījums, uz kura pamata notiek cesija, neietver apgrūtinājuma nodibināšanas nepārprotamu pārjaunojumu. Kuģa obligācijas summas palielinājums uzskatāms par šādu nepārprotamu pārjaunojumu. Ar pārjaunojuma ierakstīšanas datumu sākas jauns noilguma termiņš, kura ilgums ir tāds pats kā sākotnējais.

(3) Ja iestājas šā kodeksa 12.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētie gadījumi, kuģu reģistrators vienlaikus ar kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra dzēš visus reģistrētos kuģa apgrūtinājumus. Ja apgrūtinājumi dzēsti kļūdaini, piemēro šā kodeksa 22.panta noteikumus.

Ja kuģi nav lietderīgi atjaunot, kuģa īpašnieks var sniegt pieteikumu tiesā par trešās personas nereģistrēto tiesību dzēšanu attiecībā uz šo kuģi uzaicinājuma kārtībā. Tiesas spriedumu reģistrē Kuģu reģistrā.

135.

136.

Izteikt 25.pantu kā 26.pantu

Izslēgt panta otro teikumu.

atb.

Ja atjaunot kuģi nav lietderīgi, kuģa īpašnieks uzaicinājuma kārtībā var iesniegt tiesā pieteikumu par trešās personas nereģistrēto tiesību dzēšanu attiecībā uz šo kuģi.

3.4.apakšnodaļa. Kuģi, kas atrodas būvniecības stadijā

137.

atb.

Kuģus, kas atrodas būvniecības stadijā, un līgumus attiecībā uz kuģa būvniecību var reģistrēt Kuģu reģistrā. Reģistrēts līgums aizsargā pircēja tiesības no kuģa būvniecības uzsākšanas brīža. Kuģa būvētāja ziņojums par lēmumu būvēt kuģi uz sava rēķina ir uzskatāms par līdzvērtīgu līgumam šā panta izpratnē.

138.

139.

140.

141.

142.

Izteikt 26.pantu kā 27.pantu un panta nosaukumu šādā redakcijā:

“27.pants. Būvniecības stadijā esoša kuģa reģistrācija Kuģu reģistrā”.

Izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Būvniecības stadijā esošu kuģi, pamatojoties uz kuģa būvniecības līgumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā.”.

Aizstāt otrajā teikumā vārdus “Reģistrēts līgums aizsargā pircēja” ar vārdiem “Būvniecības stadijā esoša kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā aizsargā ieguvēja”.

Aizstāt pēdējā teikumā vārdus “līdzvērtīgu līgumam šā panta izpratnē” ar vārdiem “līdzvērtīgu kuģa būvniecības līgumam par ieguvēja līdzekļiem šā panta izpratnē”.

Papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka kādi kuģi uzskatāmi par būvniecības stadijā esošiem kuģiem.”

atb.

27.pants. Būvniecības stadijā esoša kuģa reģistrācija Kuģu reģistrā

(1) Būvniecības stadijā esošu kuģi, pamatojoties uz kuģa būvniecības līgumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā. Būvniecības stadijā esoša kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā aizsargā ieguvēja tiesības no kuģa būvniecības uzsākšanas brīža. Kuģu būvētāja paziņojums par lēmumu būvēt kuģi uz sava rēķina šā panta izpratnē uzskatāms par līdzvērtīgu kuģa būvniecības līgumam par ieguvēja līdzekļiem.

(2) Ministru kabinets nosaka, kādi kuģi uzskatāmi par būvniecības stadijā esošiem kuģiem.

(1) Kuģus, kas atrodas būvniecības stadijā, un līgumus attiecībā uz kuģa būvniecību izslēdz no Kuģu reģistra grāmatas, kurā reģistrē būvniecības stadijā esošus kuģus, kad būvētājs ir piegādājis kuģi vai, ja kuģis ir būvēts uz kuģa būvētāja rēķina, kad kuģis uzsāk darbību. Tas pats attiecināms uz būvēšanas līgumu, kurš vairs nav saistošs.

(2) Ja apgrūtinājumi ir reģistrēti attiecībā uz kuģi, kas atrodas būvniecības stadijā, vai attiecībā uz būvēšanas līgumu un nav pārreģistrēti citā Kuģu reģistra grāmatā, tos bez tiesību turētāja rakstiskas piekrišanas neizslēdz no Kuģu reģistra grāmatas, kurā reģistrē būvniecības stadijā esošus kuģus. Šādā gadījumā apgrūtinājumi saglabā savu prioritāti, bet jaunas tiesības nedrīkst reģistrēt.

143.

144.

145.

146.

Izteikt 27.pantu kā 28.pantu un izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“28.pants. Būvniecības stadijā esoša kuģa izslēgšana no attiecīgās Kuģu reģistra grāmatas”.

Izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Būvniecība stadijā esošu kuģi izslēdz no Kuģu reģistra grāmatas, kurā reģistrē šādus kuģus, kad būvētājs ir nodevis kuģi ieguvējam vai, ja kuģis ir būvēts uz kuģa būvētāja rēķina, kad kuģis ir gatavs ekspluatācijai un tas atbilst šā likuma 10.panta trešās daļas prasībām.”

Aizstāt otrajā daļā vārdus “Ja apgrūtinājumi ir reģistrēti attiecībā uz kuģi, kas atrodas būvniecības stadijā, vai attiecībā uz būvēšanas līgumu un nav pārreģistrēti” ar vārdiem “Ja būvniecības stadijā esoša kuģa apgrūtinājumi nav reģistrēti”.

Aizstāt otrajā daļā vārdus “kurā reģistrē” ar vārdiem “kurā ieraksta” un aizstāt pēdējā teikumā vārdus “jaunas tiesības nedrīkst reģistrēt” ar vārdiem “jaunu tiesību nedrīkst ierakstīt”.

(1) Būvniecības stadijā esošu kuģi izslēdz no kuģu reģistra grāmatas, kurā reģistrē šādus kuģus, kad būvētājs ir nodevis kuģi ieguvējam vai, ja kuģis būvēts uz kuģu būvētāja rēķina, — kad kuģis ir gatavs ekspluatācijai un atbilst šā likuma 10.panta trešās daļas prasībām.

(2) Ja būvniecības sta dijā esoša kuģa apgrūtinājumi nav reģistrēti citā kuģu reģistra grāmatā, tos bez tiesību turētāja rakstveida piekrišanas neizslēdz no kuģu reģistra grāmatas, kurā reģistrē būvniecības stadijā esošus kuģus. Šādā gadījumā apgrūtinājumi saglabā savu prioritāti, bet jaunas tiesības nedrīkst reģistrēt.

147.

atb.

(1) Ja Latvijas kuģa īpašnieka īpašumtiesības nav reģistrētas un reģistrāciju ir neiespējami vai sarežģīti iegūt, reģistrētas īpašumtiesības var iegūt saskaņā ar tiesas spriedumu par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā un īpašumtiesību juridiskā fakta konstatēšanu. Pēc tam kuģi reģistrē atbilstoši spriedumam, ievērojot šā kodeksa 9.panta noteikumus.

(2) Kuģa īpašnieks prasības pieteikumu iesniedz tiesā. Pieteikumā prasītājs uzrāda pamatojumu drošām tiesībām uz kuģi. Tiesa izskata pieteikumus Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

148.

atb.

3.6.apakšnodaļa. Jūras dzīļu resursu ieguves iekārtas

149.

Aizstāt skaitļus un vārdus “3.6.apakšnodaļa” ar skaitli un vārdu “VII nodaļa. Jūras dzīļu resursu ieguves iekārtas”

atb.

(1) Nostiprinātās iekārtas, kas atrodas būvniecības stadijā un kas paredzētas zemūdens dabas resursu pētījumiem, to uzglabāšanai vai transportam, vai līdzīga veida darbībām, kā arī celtniecības līgumus attiecībā uz šādām iekārtām pēc īpašnieka lūguma var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tie ir pilnīgi vai daļēji izvietoti Latvijas teritorijā vai Latvijas kontinentālajā šelfā un ja šāda reģistrēšana nav pretrunā ar Latvijas saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Lielas nostiprināto iekārtu grupas un līgumus par šādu grupu celtniecību var reģistrēt, ja šīs grupas tiks celtas vai tās ceļ Latvijā saskaņā ar atsevišķu celtniecības līgumu.

(2) Nostiprinātās iekārtas, kuras izmanto zemūdens dabas resursu pētījumiem, to uzglabāšanai vai transportam, vai līdzīga veida darbībām, pēc īpašnieka lūguma var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi vai daļēji izvietotas Latvijas teritorijā vai Latvijas kontinentālajā šelfā un ja šāda reģistrēšana nav pretrunā ar Latvijas saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

(3) Nostiprinātajām iekārtām, ja nepieciešams, piemēro šīs sadaļas un šā kodeksa 30., 31. un 32.panta nosacījumus. Šādu iekārtu ieķīlāšana var ietvert papildierīces un iekārtas, kuras var ieķīlāt. Ieķīlāšana var ietvert jebkādas atļaujas, kas izsniegtas likuma "Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu" noteiktajā kārtībā.

(4) Nostiprināto iekārtu grupas vai grupu celtniecības līgumus var ieķīlāt atsevišķi, ja šo grupu ceļ vai tā tiks celta saskaņā ar individuālu līgumu un tā ir reģistrēta atbilstoši šā kodeksa otrajai sadaļai. Šā kodeksa 31.panta pirmās daļas otrais teikums neattiecas uz nostiprinātajām iekārtām. Ieķīlāšana zaudē spēku, ja grupu nodod pircējam.

150.

151.

152.

153.

154.

155.

156.

157.

158.

iestrādāts 154.priekš.

(1) Nostiprinātās iekārtas, kas atrodas būvniecības stadijā un kas paredzētas zemūdens dabas resursu pētīšanai, to uzglabāšanai vai transportēšanai vai līdzīga veida darbībām, kā arī būvniecības līgumus attiecībā uz šādām iekārtām pēc īpašnieka lūguma var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tās ir pilnīgi vai daļēji izvietotas Latvijas teritorijā vai Latvijas kontinentālajā šelfā un ja šāda reģistrēšana nav pretrunā ar Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām. Nostiprināto iekārtu sistēmas, pamatojoties uz šādu sistēmu būvniecības līgumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja šīs sistēmas tiks būvētas vai tās būvē Latvijā.

(2) Nostiprinātās iekārtas, kuras izmanto zemūdens dabas resursu pētīšanai, to uzglabāšanai vai transportēšanai vai līdzīga veida darbībām, pamatojoties uz īpašnieka pieteikumu, var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi vai daļēji izvietotas Latvijas teritorijā vai Latvijas kontinentālajā šelfā un ja šāda reģistrēšana nav pretrunā ar Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām.

(3) Nostiprinātajām iekārtām, ja nepieciešams, piemēro šīs sadaļas un šā kodeksa 30., 31. un 32.panta noteikumus. Līdz ar šādu iekārtu ieķīlāšanu var ieķīlāt arī papildierīces un iekārtas.

(4) Kuģu reģistrā reģistrētas būvniecības stadijā esošas nostiprinātās iekārtas vai nostiprināto iekārtu sistēmas var ieķīlāt, ja šīs iekārtas vai iekārtu sistēmas ir reģistrētas atbilstoši šā panta otrajai daļai. Šā kodeksa 31.panta pirmās daļas otrais teikums neattiecas uz nostiprinātajām iekārtām. Ieķīlāšana zaudē spēku, ja kuģu būvētājs nostiprināto iekārtu sistēmas nodevis ieguvējam.

4.nodaļa. Kuģu īpašumtiesību apgrūtinājumi

159.

Aizstāt skaitli un vārdus “4.nodaļa. Kuģu īpašumtiesību apgrūtinājumi” ar vārdiem “C sadaļa Kuģa apgrūtinājumi un kuģa arests”.

atb.

4.1.apakšnodaļa. Kuģa hipotēka

160.

atb.

(1) Reģistrētu kuģi vai tā daļu drīkst izmanot kā saistību nodrošinājumu. Kuģa obligāciju par to noformē atbilstoši Kuģu reģistra prasībām. Kuģa vai tā daļas obligācija kļūst par kuģa hipotēkas obligāciju un stājas spēkā ar tās reģistrācijas brīdi Kuģu reģistra grāmatā. Kuģa obligācijā iekļauj ziņas par kuģa kreditoru un ķīlas summu.

(2) Kuģu reģistrators reģistrē kuģu obligācijas tādā kārtībā, kādā tās tiek uzrādītās, uz katras obligācijas norādot dienu un stundu, kad izdarīts attiecīgais ieraksts, un apstiprina to ar savu parakstu. Kuģa hipotekāro kreditoru prioritāti nosaka obligācijas reģistrācijas secība Kuģu reģistra grāmatā. Kuģa hipotēkas prasījuma tiesību pāriešana vai maiņa neietekmē tās prioritātes secību.

(3) Kuģa hipotekāro kreditoru uz hipotēkas pamata nevar uzskatīt par kuģa vai tā daļas īpašnieku, tāpat nevar uzskatīt, ka hipotekārais parādnieks uz šā pamata būtu zaudējis īpašuma tiesības, izņemot gadījumus, kad ieķīlāto kuģi vai tā daļu nepieciešams izmantot kuģa hipotēkas parāda dzēšanai.

161.

162.

163.

164.

165.

166.

Aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “reģistrācijas secība Kuģu reģistra grāmatā” ar vārdiem “ierakstīšanas secība Kuģu reģistrā” .

atb.

(1) Reģistrētu kuģi vai tā daļu drīkst izmanot kā saistību nodrošinājumu, par to noformējot kuģa obligāciju atbilstoši satiksmes ministra prasībām. Kuģa vai tā daļas obligācija kļūst par kuģa hipotēku un stājas spēkā ar tās reģistrācijas brīdi kuģu reģistra grāmatā. Kuģa obligācijā iekļauj ziņas par kuģa kreditoru un nodrošinātā prasījuma apmēru.

(2) Kuģu reģistrators reģistrē kuģu obligācijas tādā kārtībā, kādā tās tiek uzrādītās, uz katras obligācijas norādot dienu un stundu, kad izdarīts attiecīgais ieraksts. Kuģa hipotekāro kreditoru prioritāti nosaka obligācijas reģistrācijas secība kuģu reģistra grāmatā. Kuģa hipotēkas prasījuma tiesību pāriešana vai maiņa neietekmē to prioritātes secību.

(3) Kuģa hipotekāro kreditoru uz hipotēkas pamata nevar uzskatīt par kuģa vai tā daļas īpašnieku, tāpat nevar uzskatīt, ka hipotekārais parādnieks uz šā pamata būtu zaudējis īpašuma tiesības uz kuģi, izņemot gadījumus, kad ieķīlāto kuģi vai tā daļu pārdod kuģa hipotēkas parāda dzēšanai.

(1) Ja līgumā nav noteikts citādi, tāda kuģa ieķīlāšana, kas atrodas būvniecības stadijā vai kurš tiks būvēts Latvijā, ir attiecināma arī uz kuģa galvenajiem dzinējiem un lielākajām korpusa daļām, ja minētie dzinēji vai korpusa daļas tiek konstruētas vai atrodas galveno kuģu būvētāju teritorijā. Ja šīs daļas būvē citi Latvijas kuģu būvētāji, var vienoties, ka ieķīlāšana attiecas arī uz šīm daļām.

(2) Ja līgumā nav noteikts citādi, ķīlas tiesība tiek attiecināta arī uz materiāliem un iekārtām, kas atrodas galveno kuģu būvētāju teritorijā vai kuģu būvētavā, kur tiek konstruēti galvenie dzinēji vai jebkāda cita liela korpusa daļa, ja vien materiāli un aprīkojums ir skaidri identificējams pēc to marķējuma vai citā veidā.

(1) Ja līgumā nav noteikts citādi, tāda kuģa ieķīlāšana, kurš atrodas būvniecības stadijā vai kurš tiks būvēts Latvijā, ir attiecināma arī uz kuģa galvenajiem dzinējiem un lielākajām korpusa daļām, ja minētie dzinēji vai korpusa daļas tiek konstruētas vai atrodas galveno kuģubūvētāju teritorijā. Ja šīs daļas būvē citi Latvijas kuģubūvētāji, var vienoties, ka ieķīlāšana attiecas arī uz šīm daļām.

(2) Ja līgumā nav noteikts citādi, ķīlas tiesības tiek attiecinātas arī uz materiāliem un iekārtām, kas atrodas galveno kuģubūvētāju teritorijā vai kuģu būvētavā, kur tiek konstruēti galvenie dzinēji vai jebkura cita liela korpusa daļa, ja vien materiāli un aprīkojums ir skaidri identificējams pēc to marķējuma vai citādā veidā.

(1) Kuģa ieķīlāšana un citi apgrūtinājumi, kuri ir vai varētu tikt reģistrēti Kuģu reģistrā, attiecas arī uz katru atsevišķu kuģa daļu un visām papildierīcēm, kas atrodas uz kuģa vai ir īslaicīgi pārvietotas citur. Uz šādām papildierīcēm un kuģa daļām netiek dibinātas atsevišķas tiesības. Degviela un citi patēriņa krājumi netiek uzskatīti par šādām papildierīcēm.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz tām papildierīcēm, kuras pieder trešajai personai, un uz kuģa īpašnieka īrētām papildierīcēm.

(3) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neierobežo tiesības ar līgumu noteikt, ka jebkura kuģa, kura maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, pārdevējam var būt ķīlas tiesības attiecībā uz jebkuru kuģa dzinēju, radio vai elektroniskajām iekārtām, kas paredzētas navigācijai vai līdzīgām darbībām.

(1) Kuģa ieķīlāšana un citi apgrūtinājumi, kuri ir vai varētu tikt reģistrēti Kuģu reģistrā, attiecas arī uz katru atsevišķu kuģa daļu un visām papildierīcēm, kas atrodas uz kuģa vai ir īslaicīgi pārvietotas citur. Uz šādām papildierīcēm un kuģa daļām netiek dibinātas atsevišķas tiesības. Degviela un citi patēriņa krājumi nav uzskatāmi par šādām papildierīcēm.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz tām papildierīcēm, kuras pieder trešajai personai, un uz kuģa īpašnieka īrētām papildierīcēm.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neierobežo tiesības ar līgumu noteikt, ka jebkura tāda kuģa pārdevējam, kura maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, var būt ķīlas tiesības uz jebkuru kuģa dzinēju, radio iekārtām vai elektroniskajām iekārtām, kas paredzētas navigācijai vai līdzīgām darbībām.

4.2.apakšnodaļa. Jūras privilēģija

167.

Aizstāt skaitļus un vārdu “4.2.apakšnodaļa” ar skaitli un vārdus “IX nodaļa. Jūras privilēģija”

atb.

(1) Jūras privilēģija kuģa īpašniekam, berbouta fraktētājam vai operatoram nodrošina:

1) prasības, kas saistītas ar kuģa kapteiņa, virsnieku un citu kuģa apkalpes locekļu darbu uz kuģa, ieskaitot repatriācijas izdevumus un par viņiem maksājamos sociālās apdrošināšanas maksājumus;

2) prasības, kas attiecas uz cilvēka dzīvības zaudējumu vai miesas bojājumu iegūšanu (tai skaitā prasījumus par uzturlīdzekļu piedziņu) uz ūdens vai sauszemes, ja tas saistīts ar kuģa darbību;

3) prasības, kas saistītas ar atlīdzību par kuģa glābšanu;

4) prasības, kas saistītas ar ostu, kanālu un citu ūdensceļu un loču maksām;

5) prasības, kas radušās kuģa darbības rezultātā un ir saistītas ar zaudējumu nodarīšanu īpašumam vai tā bojāeju, izņemot uz kuģa pārvadātās kravas, konteineru un pasažieriem piederošo mantu zaudējumu vai tiem nodarītos bojājumus.

(2) Jūras privilēģija nenodrošina šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā minētās prasības, ja tās izriet:

1) no zaudējumiem, kas saistīti ar naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru, ja normatīvie akti paredz atbildētāja atbildību neatkarīgi no vainas un atbildības obligāto apdrošināšanu vai citu nodrošinājumu;

2) no vielu radioaktīvajām īpašībām vai radioaktīvo vielu savienojumiem ar toksiskām, eksplozīvām vai citām bīstamām kodoldegvielām, vai no bīstamiem radioaktīviem produktiem vai atkritumiem.

168.

169.

170.

171.

172.

173.

Izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Jūras privilēģija pret kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru nodrošina:”.

Izslēgt otrās daļas 1.punktā vārdu “atbildētāja”.

Izteikt 33. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Jūras privilēģija pret kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru nodrošina:”.

Izteikt 33. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) prasības sakarā ar cilvēka dzīvības zaudējumu vai kaitējumu cilvēka veselībai (ieskaitot prasības uzturlīdzekļu piedziņai), kas radušies uz ūdens vai sauszemes saistībā ar kuģa ekspluatāciju;”.

Aizstāt 33. panta pirmajā daļā vārdus ‘’Jūras privilēģija kuģa īpašniekam, berbouta fraktētājam vai operatoram nodrošina:’’ ar vārdiem ‘’Ar jūras privilēģiju pret kuģa īpašnieku , berbouta fraktētāju vai operatoru nodrošina:’’.

Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

‘’(1) Jūras privilēģija pret kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru nodrošina:”.

(1) Jūras privilēģija attiecībā uz kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai kuģu operatoru nodrošina:

(2) Jūras privilēģija nenodrošina šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā minētās prasības, ja tās izriet:

1) no zaudējumiem, kas saistīti ar naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru, ja normatīvie akti paredz atbildību neatkarīgi no vainas un atbildības obligāto apdrošināšanu vai citu nodrošinājumu;

2) no vielu radioaktīvajām īpašībām vai radioaktīvo vielu savienojumiem ar toksiskām, eksplozīvām vai citām bīstamām kodoldegvielām vai no bīstamiem radioaktīviem produktiem vai atkritumiem.

(1) Jūras privilēģijas, kas noteiktas šā kodeksa 33.pantā, ir prioritāras attiecībā pret kuģa hipotēkām un citiem apgrūtinājumiem. Šā kodeksa 56.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktās tiesības ir prioritāras attiecībā pret šā kodeksa 33.pantā noteiktajām jūras privilēģijām, kā arī saskaņā ar šo kodeksu reģistrētajām kuģu hipotēkām un citiem apgrūtinājumiem.

(2) Jūras privilēģija, kas saistīta ar atlīdzību par kuģa glābšanu, ir prioritāra attiecībā pret tām jūras privilēģijām, kas radušās, pirms notika darbības, kas izraisīja jūras privilēģiju, kas saistīta ar atlīdzību par kuģa glābšanu.

(3) Prasības, kas nodrošinātas ar jūras privilēģiju, kas saistīta ar atlīdzību par kuģa glābšanu, apmierina apgrieztā secībā, ņemot vērā laiku, kad šādas jūras privilēģijas radās. Šādas jūras privilēģijas rodas tajā datumā, kad tiek pabeigts katrs glābšanas pasākums (operācija).

(4) Jūras privilēģijas, kas minētas šā kodeksa 33.pantā, sakārto šajā pantā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā šā panta otrās daļas nosacījumus. Jūras privilēģijas, kas noteiktas šā kodeksa 33.panta pirmās daļas 1., 2., 4. un 5.punktā, vienas grupas ietvaros apmierina vienlaicīgi un proporcionāli.

174.

175.

Aizstāt pirmajā daļā vārdus “prioritāras attiecībā pret kuģa hipotēkām un citiem apgrūtinājumiem” ar vārdiem “prioritāras attiecībā pret prasībām, kas izriet no kuģu hipotēkas vai citiem apgrūtinājumiem”.

Aizstāt ceturtajā daļā vārdu “kārtībā” ar vārdu “secībā”.

atb.

(1) Jūras privilēģijas, kas noteiktas šā kodeksa 33.pantā, ir prioritāras attiecībā pret prasī bām, kas izriet no kuģu hipotēkas vai citiem apgrūtinājumiem. Šā kodeksa 56.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktās tiesības ir prioritāras attiecībā pret šā kodeksa 33.pantā noteiktajām jūras privilēģijām, kā arī saskaņā ar šo kodeksu reģistrētajām kuģu hipotēkām un citiem apgrūtinājumiem.

(2) Jūras privilēģija, kas saistīta ar atlīdzību par kuģa glābšanu, ir prioritāra attiecībā pret tām jūras privilēģijām, kas radušās, pirms notika darbības, kas izraisīja jūras privilēģiju, kas saistīta ar atlīdzību par kuģa glābšanu.

(3) Prasības, kas nodrošinātas ar jūras privilēģiju, kas saistīta ar atlīdzību par kuģa glābšanu, apmierina apgrieztā secībā, ņemot vērā laiku, kad šādas jūras privilēģijas radās. Šādas jūras privilēģijas rodas tajā datumā, kad tiek pabeigts katrs glābšanas pasākums (operācija).

(4) Jūras privilēģijas, kas minētas šā kodeksa 33.pantā, sakārto šajā pantā noteiktajā secībā, ņemot vērā šā panta otrās daļas nosacījumus. Jūras privilēģijas, kas noteiktas šā kodeksa 33.panta pirmās daļas 1., 2., 4. un 5.punktā, vienas grupas ietvaros apmierina vienlaicīgi un proporcionāli.

(1) Ja šajā daļā minēto personu valdījumā atrodas kuģis, aizturējuma tiesības ir:

1) kuģu būvētājam, lai nodrošinātu prasības par kuģa būvi;

2) kuģu remontētājam, lai nodrošinātu prasības par kuģa remontu un rekonstrukciju, ja kuģa remonts vai rekonstrukcija veikta, atrodoties šādā valdījumā.

(2) Aizturējuma tiesības izbeidzas, ja tiek pārtraukta kuģa atrašanās kuģu būvētāja vai remontētāja valdījumā, izņemot gadījumu, ja aizturējumu pārtrauc kuģa arests.

176.

177.

178.

179.

Izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Aizturējuma tiesības ir:”

Juridiskais birojs

Izslēgt pirmās daļas 2.punktā vārdus “ja kuģa remonts vai rekonstrukcija veikta, atrodoties šādā valdījumā”.

Papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir aizturējuma tiesība, ja kuģis atrodas attiecīgās personas valdījumā.“.

Izteikt otro daļu kā trešo daļu.

atb.

(1) Aizturējuma tiesības ir:

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir aizturējuma tiesības, ja kuģis atrodas attiecīgās personas valdījumā.

(3) Aizturējuma tiesības izbeidzas, ja tiek pārtraukta kuģa atrašanās kuģubūvētāja vai kuģu remontētāja valdījumā, izņemot gadījumu, kad aizturējumu pārtrauc kuģa arests.

(1) Jūras privilēģija ir piesaistīta kuģim neatkarīgi no īpašuma tiesību vai reģistrācijas, vai karoga maiņas, izņemot šā kodeksa 56.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Ja jūras privilēģija, kura nodrošina prasību, par kuru kuģa atsavinātājs nav personiski atbildīgs, pārstāj eksistēt vai iegūst zemāku prioritāti kuģa īpašumtiesību pārejas gadījumā, minētais atsavinātājs atbild kuģa kreditoram, kura prasība ir nodrošināta ar jūras privilēģiju tādā apmērā, kādā kreditors nesaņem savu prasību apmierinājumu kuģa īpašumtiesību pārejas dēļ.

(1) Jūras privilēģija ir piesaistīta kuģim neatkarīgi no īpašuma tiesību reģistrācijas vai kuģa karoga maiņas, izņemot šā kodeksa 56.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Ja jūras privilēģija, kas nodrošina prasību, par kuru kuģa atsavinātājs nav personiski atbildīgs, pārstāj eksistēt vai iegūst zemāku prioritāti gadījumā, kad pāriet īpašnieka tiesības uz kuģi, minētais atsavinātājs ir atbildīgs kuģa kreditoram, kura prasība nodrošināta ar jūras privilēģiju, tādā apmērā, kādā kreditors nesaņem savu prasību apmierinājumu šo īpašuma tiesību pārejas dēļ.

(1) Ar jūras privilēģiju nodrošinātas prasības cesija nozīmē vienlaicīgu šādas jūras privilēģijas cesiju.

(2) Prasītājam, kura prasību nodrošina jūras privilēģija, nevar tikt cedētas tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, ko kuģa īpašniekam maksā saskaņā ar apdrošināšanas līgumu.

180.

atb.

(1) Ar jūras privilēģiju nodrošinātas prasības cesija izraisa vienlaicīgu šādas jūras privilēģijas cesiju.

(2) Prasītājam, kura prasību nodrošina jūras privilēģija, nevar tikt cedētas tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, ko kuģa īpašniekam izmaksā saskaņā ar apdrošināšanas līgumu.

4.3.apakšnodaļa. Kravas privileģētās aizturējuma tiesības

181.

Aizstāt skaitļus un vārdus “4.3.apakšnodaļa. Kravas priviliģētās aizturējuma tiesības” ar skaitli un vārdu “X nodaļa. Kravas priviliģētās tiesības”

atb.

Ar kravas privileģētajām aizturējuma tiesībām nodrošina šādas prasības attiecībā uz kravu:

1) prasības, kas saistītas ar atlīdzību par glābšanu un vispārējās avārijas atlīdzību;

2) prasības, kas radušās kravas pārvadātājam vai kapteinim, īstenojot likumā noteiktās tiesības, slēdzot līgumu vai citādi rīkojoties, vai uzņemoties izdevumus uz kravas īpašnieka rēķina;

3) kravas pārvadātāja prasības, kas izriet no fraktēšanas līguma tādā apmērā, kādā šādu prasību varētu celt pret kravas saņēmēju.

182.

Aizstāt 38.panta nosaukumā un panta tekstā, kā arī 39. un 40.pantā vārdus “kravas priviliģētajām aizturējuma tiesībām” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “kravas priviliģētajām tiesībām” (attiecīgajā locījumā).

atb.

38.pants. Ar kravas privileģētajām tiesībām nodrošinātās prasības

Ar kravas privileģētajām tiesībām tiek nodrošinātas prasības šādā secībā:

(1) Kravas privileģētajām aizturējuma tiesībām ir prioritāte attiecībā pret citiem kravas apgrūtinājumiem.

(2) Prasības, kas nodrošinātas ar kravas privileģētajām aizturējuma tiesībām, apmierina šā kodeksa 38.pantā noteiktajā secībā. Prasības, kas noteiktas vienā šā kodeksa 38.panta punktā, ir vienlīdzīgas savā starpā. No prasībām, kas noteiktas šā kodeksa 38.panta 1. un 2.punktā, prioritāte ir jaunākajām, ja tās nav izraisījis viens gadījums.

(1) Kravas privileģētajām tiesībām ir prioritāte attiecībā pret citiem kravas apgrūtinājumiem.

(2) Ar kravas privileģētajām tiesībām nodrošinātās prasības apmierina šā kodeksa 38.pantā noteiktajā secībā. Prasības, kas noteiktas vienā šā kodeksa 38.panta punktā, ir savā starpā vienlīdzīgas. No prasībām, kas noteiktas šā kodeksa 38.panta 1. un 2.punktā, prioritāte ir jaunākajām prasībām, ja visas šīs prasības nav izraisījis viens gadījums.

(1) Kravas privileģētās aizturējuma tiesības pārstāj pastāvēt, ja krava ir piegādāta, ja tā tiek pārdota piespiedu kārtā vai ja tā tiek pārdota uz kravas īpašnieka rēķina.

(2) Ja persona, kura zina vai kurai vajadzēja zināt, ka uz kravu attiecas kravas privileģētās aizturējuma tiesības, piegādā kravu bez kreditora piekrišanas, tā kļūst personīgi atbildīga par prasību, izņemot to prasības daļu, kuru nevar nodrošināt ar kravas privileģētajām aizturējuma tiesībām.

(3) Ja kravas saņēmējs nav personīgi atbildīgs par prasību, viņš, saņemot kravu un zinot par pastāvošo prasību attiecībā uz šo kravu, kļūst atbildīgs tādā apmērā, kādā prasība ir nodrošināta ar saņemtās kravas privileģētajām aizturējuma tiesībām.

(4) Kravas privileģētās aizturējuma tiesības izbeidzas gada laikā no to rašanās brīža.

(1) Kravas privileģētās tiesības pārstāj pastāvēt, ja krava ir piegādāta, ja tā tiek pārdota piespiedu kārtā vai uz kravas īpašnieka rēķina.

(2) Ja persona, kura zina vai kurai vajadzēja zināt, ka uz kravu attiecas kravas privileģētās tiesības, piegādā kravu bez kreditora piekrišanas, tā kļūst personiski atbildīga par prasību, izņemot to prasības daļu, kuru nevar nodrošināt ar kravas privileģētajām tiesībām.

(3) Ja kravas saņēmējs nav personiski atbildīgs par prasību, viņš, saņemot kravu un zinot par pastāvošo prasību attiecībā uz šo kravu, kļūst atbildīgs tādā apmērā, kādā prasība nodrošināta ar saņemtās kravas privileģētajām tiesībām.

(4) Kravas privileģētās tiesības izbeidzas gada laikā no to rašanās brīža.

4.4.apakšnodaļa. Dažādi nosacījumi

183.

Aizstāt skaitļus un vārdus “4.4.apakšnodaļa. Dažādi nosacījumi” ar skaitli un vārdiem “XI nodaļa. Īpašie noteikumi, kas attiecas uz kuģa apgrūtinājumiem”.

atb.

Ja prasība ir nodrošināta ar hipotēku vai jūras privilēģiju, tiesību pēctecības vai tiesību pārejas gadījumā tiesību pārņēmējs pārņem šādu prasību vienlaikus ar hipotēku vai jūras privilēģiju.

184.

185.

Izslēgt vārdus “tiesību pēctecības vai”.

Juridiskais birojs

Aizstāt vārdus “tiesību pārņēmējs pārņem šādu prasību vienlaikus ar” ar vārdiem “tiesību pārņēmējs vienlaikus ar prasību pārņem”.

atb.

Ja prasība ir nodrošināta ar kuģa hipotēku vai jūras privilēģiju, ar kuģi saistīto tiesību pārejas gadījumā tiesību pārņēmējs vienlaikus ar prasību pārņem arī kuģa hipotēku vai jūras privilēģiju.

Jūras privilēģija neattiecas uz prasībām par kompensāciju saskaņā ar apdrošināšanas līgumu. Jūras privilēģijas turētājs nekļūst apdrošināts saskaņā ar kuģa apdrošināšanas līgumu.

186.

Aizstāt vārdu “kompensāciju” ar vārdiem “apdrošināšanas atlīdzību”.

atb.

Jūras privilēģija neattiecas uz prasībām par apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas līgumu. Jūras privilēģijas turētājs nekļūst apdrošināts saskaņā ar kuģa apdrošināšanas līgumu.

Prasību, kuru nodrošina jūras privilēģija vai kravas privileģētās aizturējuma tiesības, var celt pret apgrūtināto objektu vai tā īpašnieku. Prasību, kuru nodrošina kravas privileģētās aizturējuma tiesības, kuģa īpašnieks nevar celt pret kuģa kapteini.

187.

188.

atb.

43.pants. Prasības celšana

Prasību, kuru nodrošina jūras privilēģija vai kravas privileģētās tiesības, var celt pret apgrūtināto objektu vai tā īpašnieku. Prasību, kuru nodrošina kravas privileģētās tiesības, kuģa īpašnieks nevar celt pret kuģa kapteini.

(1) Ārvalstu kuģu īpašuma tiesību reģistrētie apgrūtinājumi (turpmāk – kuģu apgrūtinājumi) tiek atzīti par spēkā esošiem, ja:

1) kuģu apgrūtinājumi ir nodibināti un reģistrēti saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kuģis ir reģistrēts;

2) reģistrētie dati ir publiski pieejami;

3) reģistrā ir iekļautas šādas ziņas:

a) kreditoru vārdi un adreses;

b) summa, kuru nodrošina reģistrētais apgrūtinājums;

c) datums un citi apstākļi, kuri saskaņā ar kuģu reģistrācijas valsts normatīvajiem aktiem nosaka reģistrēto tiesību prioritāti.

(2) Ja kuģis kļūst par Latvijas kuģi un tiek reģistrēts Kuģu reģistrā, jebkurā ārvalstu kuģa izslēgšanas apliecībā uzrādītie kuģa apgrūtinājumi tiek reģistrēti Kuģu reģistrā, saglabājot to prioritāti. Ja apgrūtinājumi neatbilst reģistrācijas prasībām, reģistrators dod abām pusēm vismaz 60 dienu, lai noformētu apgrūtinājumus atbilstoši Kuģu reģistra prasībām. Apgrūtinājumu reģistrācija ir spēkā līdz minētā termiņa beigām.

(3) Ja kuģi būvē vai tas tiks būvēts ārvalstīs, tā īpašuma tiesības un apgrūtinājumus atzīst par spēkā esošiem, ja minētās tiesības reģistrētas saskaņā ar tās valsts likumdošanu, kurā kuģi būvē. Šā panta otrās daļas nosacījumi attiecas uz kuģiem, kuri būvēti ārvalstīs un pēc tam reģistrēti Kuģu reģistrā.

189.

190.

191.

192.

193.

194.

195.

196.

197.

198.

199.

Izslēgt panta nosaukumā vārdus “īpašuma tiesību”

Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ārvalstu kuģu reģistrētie apgrūtinājumi tiek atzīti par spēkā esošiem, ja:’’

Juridiskais birojs

Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ārvalstu kuģu apgrūtinājumi tiek atzīti par spēkā esošiem, ja:’’

Apvienot pirmās daļas 2. un 3.punktu un izteikt kā 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ziņas par reģistrētiem apgrūtinājumiem ir publiski pieejamas un tajās ir norādīts:

1. kreditora vārds, uzvārds (firma) un adrese;
2. nodrošinātā prasījuma apmērs;
3. datums un citas ziņas, kuras saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem nosaka nodibināto tiesību prioritāti.”

Apvienot pirmās daļas 2. un 3.punktu un izteikt kā 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ziņas par apgrūtinājumiem ir publiski pieejamas un tajās ir norādīts:

Aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā un trešajā daļā vārdu “reģistrēts” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “ierakstīts” (attiecīgā locījumā);

Aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “reģistrācijas prasībām” ar vārdiem “Latvijas normatīvo aktu prasībām”.

Aizstāt vārdus “Kuģu reģistra prasībām” ar vārdiem “normatīvo aktu prasībām”.

Aizstāt trešajā daļā vārdus “tās valsts likumdošanu” ar vārdiem “tās valsts normatīvajiem aktiem”.

Aizstāt trešajā daļā vārdus “minētās tiesības reģistrētas” ar vārdiem “minētās tiesības nostiprinātas”, aizstāt vārdus “tās valsts likumdošanu” ar vārdiem “tās valsts normatīvajiem aktiem” un aizstāt vārdu “reģistrēti” ar vārdu “ierakstīti”.

Aizstāt 44. panta trešajā daļā vārdu ‘’likumdošana” ar vārdiem ‘’normatīviem aktiem”.

(1) Ārvalstu kuģu reģistrētie apgrūtinājumi tiek atzīti par spēkā esošiem, ja:

(2) Ja kuģis kļūst par Latvijas kuģi un tiek reģistrēts Kuģu reģistrā, jebkurā ārvalstu kuģa izslēgšanas apliecībā uzrādītie kuģa apgrūtinājumi tiek reģistrēti Kuģu reģistrā, saglabājot to prioritāti. Ja apgrūtinājumi neatbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām, kuģu reģistrators abām pusēm nosaka vismaz 60 dienu ilgu termiņu, lai tās noformētu apgrūtinājumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Apgrūtinājumu reģistrācija ir spēkā līdz minētā termiņa beigām.

(3) Īpašuma tiesības uz kuģi, kuru būvē vai kurš tiks būvēts ārvalstīs, un apgrūtinājumus atzīst par spēkā esošiem, ja šīs tiesības reģistrētas saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kuģi būvē. Šā panta otrās daļas noteikumi attiecas uz kuģiem, kuri būvēti ārvalstīs un pēc tam reģistrēti Kuģu reģistrā.

(1) Latvijas tiesā kuģa hipotēku, jūras privilēģiju vai kuģa aizturējuma tiesības apspriež saskaņā ar šā kodeksa 14., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 41., 42., 43., 55. un 56.pantu.

(2) Kuģa reģistrācijas valsts normatīvos aktus piemēro, ja tiek apspriesti jautājumi:

1) par reģistrēto apgrūtinājumu prioritāti attiecībā pret citiem reģistrētajiem apgrūtinājumiem un sekām attiecībā uz trešo pušu tiesībām un pienākumiem, izņemot to prioritāti attiecībā pret jūras privilēģiju un aizturējuma tiesībām;

2) par jebkādiem ar normatīvajiem aktiem noteiktiem apgrūtinājumiem kuģim, kuru prioritāte seko pēc reģistrētajiem apgrūtinājumiem.

(3) Šā panta otrās daļas nosacījumi attiecas arī uz būvniecības stadijā esošiem kuģiem. Aizturējuma tiesību un citu būvējamo kuģu apgrūtinājumu prioritāte tiek apspriesta, ievērojot kuģu būves valsts normatīvos aktus.

(1) Latvijas tiesā kuģa hipotēku, jūras privilēģiju vai kuģa aizturējuma tiesības apspriež saskaņā ar šā kodeksa 14., 30. — 37., 41. — 43., 55. un 56.pantu.

(2) Kuģa reģistrācijas valsts normatīvos aktus piemēro, ja tiek apspriesti jautājumi:

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi attiecas arī uz būvniecības stadijā esošiem kuģiem. Aizturējuma tiesību un citu būvējamo kuģu apgrūtinājumu prioritāte tiek apspriesta, ievērojot kuģubūves valsts normatīvos aktus.

Visas jūras privilēģijas, reģistrētās hipotēkas un citi kuģa apgrūtinājumi zaudē spēku pēc kuģa piespiedu pārdošanas ārvalstīs, ja pārdošanas laikā kuģis bijis minētās valsts teritorijā un pārdošana notikusi saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem.

Visas jūras privilēģijas, reģistrētās hipotēkas un citi kuģa apgrūtinājumi zaudē spēku pēc kuģa piespiedu pārdošanas ārvalstīs, ja pārdošanas laikā kuģis bijis minētās valsts teritorijā un pārdošana notikusi saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem.

200.

atb.

(1) Civilprocesa likuma 19. un 77.nodaļas nosacījumus kuģa arestam piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs kodeksa sadaļas nosacī jumiem.

(2) Šā kodeksa izpratnē "arests" nozīmē jebkuru kuģa aizturēšanu vai tā pārvietošanas aizliegumu saskaņā ar tiesas lēmumu, lai nodrošinātu jūras prasību. Arests nenozīmē kuģa apķīlāšanu, lai izpildītu tiesas spriedumu, vai citu piespiedu līdzekļa izmantošanu, tajā skaitā kuģa aizturēšanu administratīvā kārtībā, īstenojot ostu valsts kontroli un Latvijas ūdeņu kuģošanas režīma uzraudzību.

(3) Šīs sadaļas nosacījumi neattiecas uz kuģu kravas, frakts, degvielas un rezerves daļu apķīlāšanu.

201.

202.

atb.

(1) Civilprocesa likuma 19. un 77.nodaļas noteikumus kuģa arestam piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem.

(2) Šā kodeksa izpratnē arests nozīmē jebkuru kuģa aizturēšanu vai tā pārvietošanas aizliegumu saskaņā ar tiesas nolēmumu, lai nodrošinātu jūras prasību. Arests nenozīmē kuģa apķīlāšanu, lai izpildītu tiesas spriedumu, vai cita piespiedu līdzekļa izmantošanu, tajā skaitā kuģa aizturēšanu administratīvā kārtībā, īstenojot ostu valsts kontroli un kuģošanas režīma uzraudzību Latvijas ūdeņos.

(3) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz kuģu kravas, frakts, degvielas un rezerves daļu apķīlāšanu.

(1) Jūras prasība ir prasība, kas balstīta uz vienu vai vairākiem šādiem apstākļiem:

1) zaudējumi vai bojājumi, ko izraisa kuģa darbība;

2) cilvēka dzīvības zaudējums vai miesas bojājumi, kas radušies ūdenī vai uz sauszemes, ja tas tieši saistīts ar kuģa darbību;

3) glābšana vai jebkurš glābšanas līgums, ieskaitot īpašo kompensāciju par tāda kuģa vai kravas glābšanu, kas radījusi briesmas apkārtējai videi;

4) kuģa izraisīti zaudējumi vai zaudējumu draudi apkārtējai videi (arī piekrastei) vai ar to saistītām interesēm; tādi saprātīgi un pamatoti pasākumi, kas veikti, lai mazinātu vai novērstu šādus zaudējumus; atlīdzība par šādiem zaudējumiem; tādu pasākumu izmaksas, kas veikti vai tiks veikti, lai atjaunotu dabas vidi; zaudējumi, kas radušies vai varēja rasties trešajai personai saistībā ar šādu zaudējumu nodarīšanu; šajā punktā minētajiem apstākļiem līdzīgi zaudējumi, zudumi vai izmaksas;

5) izmaksas un izdevumi, kas saistīti ar nogrimuša, bojāta, uz sēkļa uzskrējuša vai pamesta kuģa izcelšanu, pārvietošanu, atgūšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu (tai skaitā visa, kas ir vai kas bija uz kuģa), kā arī izmaksas vai izdevumi, kas saistīti ar pamesta kuģa saglabāšanu un tā apkalpes uzturēšanu;

6) līgums par kuģu iznomāšanu vai izmantošanu saskaņā ar fraktēšanas vai jebkuru citu līgumu;

7) līgums par kravas vai pasažieru pārvadājumu ar kuģi saskaņā ar fraktēšanas vai jebkuru citu līgumu;

8) zaudējumi vai bojājumi, kas radušies kravai vai saistībā ar kravu (ieskaitot bagāžu), kas tiek pārvadāta ar kuģi;

9) vispārējā avārija;

10) vilkšanas pakalpojumu sniegšana;

11) loča pakalpojumu sniegšana;

12) kuģa darbībai, vadībai, saglabāšanai vai uzturēšanai piegādātās preces, materiāli, krājumi, degviela, iekārtas (ieskaitot konteinerus) vai pakalpojumu sniegšana;

13) kuģa būvēšana, remonts, atjaunošana, kuģa pārveidošana vai iekārtu uzstādīšana;

14) ostas, kanāla, doka un citas ūdensceļu nodevas un maksājumi;

15) kapteinim, virsniekiem un citiem apkalpes locekļiem paredzētās algas un citas ar viņu darbu uz kuģa saistītās naudas summas, ieskaitot repatriācijas izdevumus un sociālās apdrošināšanas maksājumus;

16) kuģa vai tā īpašnieka krastaprūpes (disbursmenta) rēķini;

17) kuģa apdrošināšanas prēmijas (ieskaitot savstarpējās apdrošināšanas iemaksas), kuras maksā kuģa īpašnieks vai berbouta fraktētājs vai kuras tiek maksātas kuģa īpašnieka vai berbouta fraktētāja vārdā;

18) jebkura komisijas nauda, starpnieku vai aģentu pakalpojumu maksājumi, kurus par kuģi maksā kuģa īpašnieks vai berbouta fraktētājs vai kuri tiek maksāti kuģa īpašnieka vai berbouta fraktētāja vārdā;

19) jebkuri strīdi par kuģa īpašuma vai valdījuma tiesībām;

20) jebkuri strīdi starp kuģa kopīpašniekiem par kuģa nodarbinātību vai iegūto peļņu;

21) kuģa hipotēka vai hipotekārās prasības, vai jebkādi tāda paša veida apgrūtinājumi attiecībā uz kuģi;

22) jebkurš strīds par kuģa pārdošanas līgumu.

203.

204.

205.

206.

207.

208.

Izteikt 48. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) cilvēka dzīvības zaudējums vai kaitējums cilvēka veselībai, kas radusies uz ūdens vai sauszemes saistībā ar kuģa ekspluatāciju”.

Izslēgt 48.panta pirmās daļas 3. un 4. punktā vārdu ‘’apkārtējai” .

„apkārtējai” un vārdu „zaudējumi”, un attiecīgā locījumā aizstāt ar vārdu „bojājumi”.

Aizstāt 48.panta pirmās daļas 13. punktā vārdu „atjaunošana” ar vārdu „rekonstrukcija”.

Aizstāt 48. panta 14. punktā vārdus “nodevas un maksājumi” ar vārdiem “maksas” .

atb.

(1) Jūras prasība ir tāda prasība, kas balstīta uz vienu vai vairākiem šādiem apstākļiem:

(1) Kuģi var arestēt vai atbrīvot no aresta tikai ar tiesas lēmumu.

(2) Kuģi var arestēt tikai tad, ja attiecībā uz to pastāv jūras prasība. Kuģi var arestēt arī pirms prasības celšanas tiesā.

(3) Lai nodrošinātu jūras prasību, kuģi var arestēt arī tad, ja saskaņā ar līguma normu par jurisdikciju, šķīrējtiesu vai piemērojamo likumu, vai pamatojoties uz likumu, jūras prasība, kura nodrošināta ar kuģa arestu, ir piekritīga citai tiesai, citas valsts tiesai vai lietu izskata saskaņā ar citas valsts tiesībām.

209.

210.

211.

212.

213.

Aizstāt pirmajā daļā vārdus “tiesas lēmumu” ar vārdiem “tiesas nolēmumu”.

Apvienot pirmo un otro daļu, izslēdzot otrās daļas pirmo teikumu .

Izteikt trešo daļu kā otro daļu .

Aizstāt trešajā daļā vārdus “līguma normu” ar vārdiem “līguma nosacījumu”.

Aizstāt vārdus “citas valsts tiesībām” ar vārdiem “citas valsts normatīvajiem aktiem”.

atb.

(1) Kuģi drīkst arestēt vai atbrīvot no aresta tikai ar tiesas nolēmumu. Kuģi drīkst arestēt arī pirms prasības celšanas tiesā.

(2) Lai nodrošinātu jūras prasību, kuģi drīkst arestēt arī tad, ja saskaņā ar līguma nosacījumiem par jurisdikciju, šķīrējtiesu vai piemērojamo likumu vai, pamatojoties uz likumu, jūras prasība, kas nodrošināta ar kuģa arestu, ir piekritīga citai tiesai, citas valsts tiesai vai lietu izskata saskaņā ar citas valsts normatīvajiem aktiem.

(1) Jebkura kuģa arests ir pieļaujams, ja attiecībā uz to pastāv jūras prasība un ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona, kurai ir piederējis kuģis jūras prasības rašanās brīdī, ir atbildīga par prasību un ir kuģa īpašnieks aresta brīdī;

2) persona, kura bijusi kuģa berbouta fraktētājs jūras prasības rašanās brīdī, ir atbildīga par prasību un ir berbouta fraktētājs vai kuģa īpašnieks kuģa aresta brīdī;

3) prasība izriet no kuģa hipotēkas vai cita tāda paša veida apgrūtinājuma;

4) prasība attiecas uz kuģa īpašuma vai valdījuma tiesībām;

5) prasība ir vērsta pret īpašnieku, berbouta fraktētāju, kuģa operatoru, un šo prasību nodrošina jūras privilēģija.

(2) Arestēt var arī jebkuru citu kuģi vai kuģus, kas aresta brīdī atrodas tādas personas īpašumā, kas ir atbildīga par jūras prasību un kura prasības rašanās brīdī bijusi:

1) tā kuģa īpašnieks, attiecībā uz kuru radusies jūras prasība;

2) šī kuģa berbouta, laika vai reisa fraktētājs.

Šīs daļas nosacījumi neattiecas uz prasībām, kas izriet no kuģa īpašuma un valdījuma tiesībām.

214.

215.

Papildināt pirmās daļas 5.punktu pirms vārda “īpašnieks” ar vārdu “kuģa”;

Izteikt otrās daļas pēdējo teikumu kā trešo daļu un aizstāt vārdus “Šīs daļas nosacījumi” ar vārdiem “šā panta otrās daļas noteikumi”.

atb.

(1) Jebkura kuģa arests ir pieļaujams, ja attiecībā uz šo kuģi pastāv jūras prasība un ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

(2) Arestēt drīkst arī jebkuru citu kuģi vai kuģus, kas aresta brīdī atrodas tādas personas īpašumā, kura ir atbildīga par jūras prasību un kura prasības rašanās brīdī bija:

(3) Šā panta otrās daļas noteikumi neattiecas uz prasībām, kuras izriet no kuģa īpašuma un valdījuma tiesībām.

(1) Tiesa atceļ kuģa arestu, ja ir iesniegts atbilstošs nodrošinājums.

(2) Ja puses nevar vienoties par nodrošinājuma apmēru un veidu, to nosaka tiesa, nepārsniedzot arestētā kuģa vērtību.

(3) Lūgumu atbrīvot kuģi no aresta pret nodrošinājumu neuzskata par atbildības atzīšanu, atteikšanos no aizstāvības vai tiesībām ierobežot atbildību.

(4) Ja kuģis ir arestēts citā valstī un netiek atbrīvots no aresta, kaut gan nodrošinājums par to pašu prasību ir iesniegts Latvijas tiesā, Latvijas tiesa šo nodrošinājumu atceļ.

(5) Ja kuģis, pamatojoties uz atbilstošu nodrošinājumu, ir atbrīvots no aresta citā valstī, nodrošinājumu par to pašu prasību Latvijā atdod tādā apmērā (piemērojot zemāko summu), lai kopējais nodrošinājuma apjoms abās valstīs nepārsniegtu:

1) prasību, par kuru kuģis ir arestēts;

2) kuģa vērtību.

Šādu atbrīvošanu var prasīt, ja sniegtais nodrošinājums citā valstī ir praktiski pieejams prasītājam un ir brīvi saņemams.

(6) Persona, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu sniedz nodrošinājumu, jebkurā laikā var lūgt šāda nodrošinājuma samazināšanu, maiņu vai atcelšanu.

216.

217.

218.

219.

220.

Aizstāt piektajā daļā vārdus “nodrošinājuma apjoms” ar vārdiem “nodrošinājuma apmērs”.

Izteikt piektās daļas pēdējo teikumu kā sesto daļu un aizstāt vārdus “Šādu atbrīvošanu” ar vārdiem “Šā panta piektajā daļā noteikto atbrīvošanu no aresta”.

Izteikt sesto daļu kā septīto daļu.

Izteikt sesto daļu kā septīto daļu un precizēt vārdu “maiņu”.

Aizstāt 51.panta pirmajā un ceturtajā daļā vārdu ‘’iesniegts” ar vārdu ‘’sniegts”.

(1) Tiesa atceļ kuģa arestu, ja ir sniegts atbilstošs nodrošinājums.

(2) Ja puses nevar vienoties par nodrošinājuma apmēru un veidu, to nosaka tiesa, nepārsniedzot arestētā kuģa vērtību.

(3) Lūgumu atbrīvot kuģi no aresta pret nodrošinājumu neuzskata par atbildības atzīšanu, atteikšanos no aizstāvības vai tiesībām ierobežot atbildību.

(4) Ja kuģis ir arestēts citā valstī un netiek atbrīvots no aresta, kaut gan nodrošinājums par to pašu prasību ir iesniegts Latvijas tiesā, Latvijas tiesa šo nodrošinājumu atceļ.

(5) Ja kuģis, pamatojoties uz attiecīgu nodrošinājumu, ir atbrīvots no aresta citā valstī, nodrošinājumu par to pašu prasību Latvijā atdod tādā apmērā (piemērojot zemāko summu), lai kopējais nodrošinājuma apmērs abās valstīs nepārsniegtu:

(6) Šā panta piektajā daļā noteikto atbrīvošanu no aresta var prasīt, ja sniegtais nodrošinājums citā valstī ir prasītājam pieejams un brīvi saņemams.

(7) Persona, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu sniedz nodrošinājumu, jebkurā laikā var lūgt šāda nodrošinājuma samazināšanu, maiņu vai atcelšanu.

(1) Ja kuģis bijis arestēts un arests ir atcelts vai aizstāts ar citu nodrošinājumu, šādu kuģi nevar atkārtoti arestēt vai arestēt par to pašu prasību, izņemot šādus gadījumus:

1) nodrošinājuma veids un apmērs par to pašu prasību ir nepietiekams, ar nosacījumu, ka nodrošinājuma kopsumma nedrīkst pārsniegt kuģa vērtību;

2) persona, kas iesniegusi nodrošinājumu, pilnīgi vai daļēji nespēj vai nespēs izpildīt saistības;

3) arestētais kuģis ir atbrīvots vai iepriekš iesniegtais nodrošinājums atcelts:

a) pēc prasītāja lūguma vai ar prasītāja piekrišanu, kas bijusi pamatota un saprātīga;

b) prasītājs, saprātīgi rīkojoties, nevarēja apturēt aresta atcelšanu.

(2) Jebkuru citu kuģi, kuru varētu arestēt, pamatojoties uz vienu un to pašu jūras prasību, nevar arestēt, izņemot šādus gadījumus:

1) nodrošinājuma veids un apmērs attiecībā uz to pašu prasību ir nepietiekams;

2) ir piemērojami šā panta pirmās daļas 2. un 3.punkta nosacījumi.

(3) Šā panta izpratnē jēdziens "kuģa atbrīvošana" nenozīmē nelikumīgu atbrīvošanu vai izvairīšanos no aresta.

221.

222.

Aizstāt pirmās daļas 2. un 3.punktā vārdu “iesniegts” ar vārdu “sniegts”.

Aizstāt 52.panta pirmās daļas 3. punktā vārdu „iesniegtais” ar vārdu „sniegtais”.

(1) Ja kuģis bijis arestēts un arests atcelts vai aizstāts ar citu nodrošinājumu, šādu kuģi nedrīkst atkārtoti arestēt vai arestēt par to pašu prasību, izņemot šādus gadījumus:

(2) Jebkuru citu kuģi, kuru varētu arestēt, pamatojoties uz vienu un to pašu jūras prasību, nedrīkst arestēt, izņemot šādus gadījumus:

(3) Šā panta izpratnē jēdziens “kuģa atbrīvošana” nenozīmē nelikumīgu atbrīvošanu vai izvairīšanos no aresta.

(1) Lai arestētu kuģi vai saglabātu tā arestu, tiesa var uzlikt par pienākumu prasītājam, kurš lūdz kuģa arestu vai pēc kura pieteikuma kuģis ir arestēts kā prasības nodrošinājums, sniegt nodrošinājumu tādā veidā un apmērā, un uz tādiem nosacījumiem, kādus tiesa uzskata par nepieciešamiem jebkura veida zaudējumu atlīdzināšanai, kas varētu rasties atbildētājam kuģa aresta dēļ un par ko prasītājs var būt atbildīgs, tai skaitā par tādiem zaudējumiem, kas atbildētājam varētu rasties šādu apstākļu dēļ:

1) nepamatots vai nelikumīgs kuģa arests;

2) pieprasīts un sniegts pārmērīgs nodrošinājums.

(2) Tiesa, kura pieņēmusi lēmumu par kuģa arestu, var lemt par zaudējumu un izdevumu atlīdzību, kas radušies aresta dēļ, tai skaitā:

1) nepamatota vai nelikumīga aresta dēļ;

2) pārmērīga nodrošinājuma pieprasīšanas un sniegšanas dēļ.

(3) Nosakot prasītāja atbildību saskaņā ar šā panta otro daļu, piemēro Latvijas normatīvos aktus.

(4) Ja lietu pēc būtības izskata citas valsts tiesa vai šķīrējtiesa saskaņā ar šā kodeksa 54.panta nosacījumiem, tiesvedību par prasītāja atbildību saskaņā ar šā panta otro daļu aptur, līdz tiek pieņemts ārvalsts tiesas lēmums.

(5) Persona, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir sniegusi nodrošinājumu, jebkurā laikā var lūgt tiesu to samazināt, mainīt vai atcelt.

223.

224.

225.

Aizstāt pirmās daļas 2.punktā un otrās daļas 2.punktā vārdu “pārmērīgs” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “nesamērīgi liels” (attiecīgā locījumā);

Aizstāt otrajā daļā un ceturtajā daļā vārdus “tiesas lēmumu” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “tiesas nolēmumu” (attiecīgā locījumā);

Izslēgt otrajā daļā vārdus “un izdevumu”.

atb.

(1) Lai arestētu kuģi vai saglabātu tā arestu, tiesa var uzlikt par pienākumu prasītājam, kurš lūdz kuģa arestu vai pēc kura pieteikuma kuģis arestēts kā prasības nodrošinājums, sniegt nodrošinājumu tādā veidā un apmērā un uz tādiem nosacījumiem, kādus tiesa uzskata par nepieciešamiem, lai atlīdzinātu jebkura veida zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam kuģa aresta dēļ un par ko prasītājs var būt atbildīgs, tai skaitā par tādiem zaudējumiem, kuri atbildētājam varētu rasties šādu apstākļu dēļ:

1) nepamatots vai nelikumīgs kuģa arests;

2) pieprasīts un sniegts nesamērīgi liels nodrošinājums.

(2) Tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu par kuģa arestu, var lemt par to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies aresta dēļ, tai skaitā:

1) nepamatota vai nelikumīga aresta dēļ;

2) nesamērīgi liela nodrošinājuma pieprasīšanas un sniegšanas dēļ.

(3) Nosakot prasītāja atbildību saskaņā ar šā panta otro daļu, piemēro Latvijas normatīvos aktus.

(4) Ja lietu pēc būtības izskata citas valsts tiesa vai šķīrējtiesa saskaņā ar šā kodeksa 54.panta noteikumiem, tiesvedību par prasītāja atbildību saskaņā ar šā panta otro daļu aptur, līdz tiek pieņemts ārvalsts tiesas nolēmums.

(5) Persona, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir sniegusi nodrošinājumu, jebkurā laikā var lūgt tiesu to samazināt, mainīt vai atcelt.

(1) Ja kuģis ir arestēts Latvijā vai arests atcelts pret atbilstošu nodrošinājumu, lietu pēc būtības izskata Latvijas tiesa, izņemot gadījumu, ja puses brīvprātīgi vienojas nodot strīdu izskatīšanai citas valsts tiesā, kura piekrīt izskatīt lietu pēc būtības, vai šķīrējtiesā.

(2) Latvijas tiesa neizskata lietu pēc būtības, ja lieta nav piekritīga Latvijas tiesai un lietas izskatīšana pēc būtības ir piekritīga citas valsts tiesai.

(3) Latvijas tiesa nosaka prasītājam termiņu prasības iesniegšanai kompetentā tiesā vai šķīrējtiesā, ja Latvijas tiesa pieņēmusi lēmumu par kuģa arestu vai aresta aizstāšanu ar cita veida nodrošinājumu, bet:

1) nav tiesīga skatīt lietu pēc būtības;

2) ir atteikusies skatīt lietu pēc būtības saskaņā ar šā panta otrās daļas nosacījumiem.

(4) Ja tiesvedība netiek uzsākta šā panta trešajā daļā noteiktajā laikā, tiesa pēc ieinteresētās personas lūguma lemj par arestētā kuģa vai iesniegtā nodrošinājuma atcelšanu.

(5) Ja tiesvedība ir uzsākta šā panta trešajā daļā noteiktajā laikā vai ja tiesvedība kompetentajā tiesā vai šķīrējtiesā ir uzsākta bez šāda lēmuma, jebkāds likumīgā spēkā stājies ārvalsts tiesas nolēmums attiecībā uz arestēto kuģi vai iesniegto nodrošinājumu ir atzīstams un izpildāms, ja:

1) atbildētājam ir sniegts atbilstošs paziņojums par šādu tiesvedību un ir dota atbilstoša iespēja piedalīties tiesas procesā;

2) šāda atzīšana nav pretrunā valsts publiskajai kārtībai.

226.

227.

228.

229.

Aizstāt trešajā daļā un piektajā daļā vārdus “kompetentajā tiesā” ar vārdiem “piekritīgajā tiesā”.

Aizstāt trešajā daļā vārdus “tiesa pieņēmusi lēmumu” ar vārdiem “tiesa pieņēmusi nolēmumu”;

Aizstāt ceturtajā daļā vārdus “tiesvedība netiek uzsākta” ar vārdiem “prasība netiek iesniegta” un aizstāt vārdus “”noteiktajā laikā” ar vārdiem “noteiktajā termiņā”;

Aizstāt piektajā daļā vārdus “Ja tiesvedība ir uzsākta šā panta trešajā daļā noteiktajā laikā, tiesvedība kompetentajā tiesā vai šķīrējtiesā ir uzsākta bez šāda lēmuma” ar vārdiem “Ja prasība ir iesniegta šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā vai, ja tiesvedība ir uzsākta”.

atb.

(1) Ja kuģis ir arestēts Latvijā vai arests atcelts pret attiecīgu nodrošinājumu, lietu pēc būtības izskata Latvijas tiesa, izņemot gadījumu, kad puses brīvprātīgi vienojas nodot strīdu izskatīšanai citas valsts tiesā, kas piekrīt izskatīt lietu pēc būtības, vai šķīrējtiesā.

(2) Latvijas tiesa neizskata lietu pēc būtības, ja lietas izskatīšana pēc būtības ir piekritīga citas valsts tiesai.

(3) Latvijas tiesa nosaka prasītājam termiņu prasības iesniegšanai piekritīgajā tiesā vai šķīrējtiesā, ja Latvijas tiesa pieņēmusi nolēmumu par kuģa arestu vai aresta aizstāšanu ar cita veida nodrošinājumu, bet:

1) nav tiesīga izskatīt lietu pēc būtības;

2) ir atteikusies izskatīt lietu pēc būtības saskaņā ar šā panta otro daļu.

(4) Ja prasība netiek iesniegta šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, tiesa pēc ieinteresētās personas lūguma lemj par arestētā kuģa vai sniegtā nodrošinājuma atcelšanu.

(5) Gadījumā, kad prasība ir iesniegta šā panta trešajā daļā noteiktajā termiņā vai kad tiesvedība ir uzsākta, jebkāds likumīgā spēkā stājies ārvalsts tiesas nolēmums attiecībā uz arestēto kuģi vai iesniegto nodrošinājumu ir atzīstams un izpildāms, ja:

(1) Pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) tiesu izpildītājs sagatavo paziņojumu par kuģa piespiedu pārdošanu (izsoli) un nosūta to šādām personām:

1) kuģu reģistratoram;

2) visu to reģistrēto hipotēku vai citu saistību turētājiem, ja šīs saistības nav noformētas uz uzrādītāju;

3) visu to reģistrēto hipotēku vai citu saistību turētājiem, ja šīs saistības noformētas uz uzrādītāju, kā arī šā kodeksa 33.pantā noteikto jūras privilēģiju turētājiem, ja šīs personas ir informējušas tiesu izpildītāju par attiecīgajām prasībām;

4) reģistrētajiem kuģa īpašniekiem.

(2) Paziņojumu nosūta 30 dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) datuma un tajā iekļauj šādas ziņas:

1) kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiks, vieta un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizsargāt savas intereses;

2) ja kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiku un vietu nevar precīzi noteikt, paziņo aptuveno kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiku un paredzamo vietu, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizsargāt savas intereses.

(3) Ja paziņojums nosūtīts saskaņā ar šā panta otrās daļas 2.punktu, nosūta arī atkārtotu paziņojumu par konkrētu kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiku un vietu. Šādu atkārtotu paziņojumu nosūta ne vēlāk kā septiņas dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles).

(4) Šajā pantā minēto paziņojumu noformē rakstiski un nosūta ar ierakstīto pastu vai izmanto citus sakaru līdzekļus, kas nodrošina apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu. Minēto paziņojumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un pēc tiesu izpildītāja ieskata paziņo arī citādi.

230.

231.

232.

233.

234.

Izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdu “reģistrētajiem”;

Aizstāt pirmās daļas 2. un 3.punktā vārdus “to reģistrēto hipotēku vai citu” ar vārdiem “to kuģu hipotēku vai citu reģistrēto”.

Aizstāt pirmās daļas 2. un 3.punktā vārdus “to reģistrēto hipotēku” ar vārdiem “kuģu hipotēku”.

Aizstāt ceturtajā daļā vārdus “noformē rakstiski un nosūta ar ierakstīto pastu” ar vārdiem “noformē rakstveidā un nosūta ierakstīta pasta sūtījuma veidā”

Izteikt ceturtās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Vienlaikus ar šā panta otrajā un trešajā daļā minēto paziņojumu nosūtīšanas, tiesu izpildītājs publicē šos paziņojumus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis.”.

(1) Pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) tiesu izpildītājs sagatavo paziņojumu par kuģa piespiedu pārdošanu (izsoli) un nosūta to šādām personām:

(2) Paziņojumu nosūta 30 dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) datuma un tajā iekļauj šādas ziņas:

(3) Ja paziņojums nosūtīts saskaņā ar šā panta otrās daļas 2.punktu, nosūta arī atkārtotu paziņojumu par konkrētu kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiku un vietu. Šādu atkārtotu paziņojumu nosūta ne vēlāk kā septiņas dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles).

(4) Šajā pantā minēto paziņojumu noformē rakstveidā un nosūta ierakstītā pasta sūtījumā vai izmanto citus sakaru līdzekļus, kas nodrošina apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu. Vienlaikus ar šā panta otrajā un trešajā daļā minēto paziņojumu nosūtīšanu tiesu izpildītājs publicē šos paziņojumus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(1) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā (izsolē) visas reģistrētās kuģa hipotēkas vai citas saistības, izņemot tās, kuras ar šo saistību turētāju piekrišanu ir pārņēmis pircējs, kā arī visas jūras privilēģijas un citi apgrūtinājumi zaudē spēku, ja:

1) pārdošanas (izsoles) laikā kuģis atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajā teritorijā;

2) pārdošana (izsole) realizēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tajā skaitā šā kodeksa 55.panta un šā panta nosacījumiem.

(2) No kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) ieņēmumiem tiek nodrošinātas prasības šādā secībā:

1) prasības par izdevumiem, kas saistīti ar kuģa arestu un piespiedu pārdošanu, tai skaitā kuģa un kuģa apkalpes uzturēšanas izmaksas, darba algas un citas 33.panta pirmās daļas 1.punktā minētās izmaksas;

2) prasības par izdevumiem, kas radušies kompetentai institūcijai, izceļot un pārvietojot nelaimes gadījumā cietušu vai nogrimušu kuģi, lai nodrošinātu navigācijas drošību vai aizsargātu jūras vidi;

3) nodokļu un nenodokļu maksājumi valsts budžetā;

4) prasības, kas saistītas ar kuģa glābšanu, ievērojot šā kodeksa 34.panta otrās un trešās daļas nosacījumus;

5) prasības, kuras nodrošina jūras privilēģija, izņemot prasības, kas saistītas ar kuģa glābšanu;

6) kuģu būvētāju un remontētāju prasības, ja viņi pirms kuģa piespiedu pārdošanas ir izmantojuši savas aizturējuma tiesības;

7) prasības, kas saistītas ar reģistrētām ķīlām, hipotēkām un citiem reģistrētiem apgrūtinājumiem;

8) pārējās jūras prasības;

9) citas prasības.

(3) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā (izsolē) tiesu izpildītājs pēc pircēja lūguma sniedz izziņu par to, ka kuģis pārdošanas (izsoles) brīdī ir brīvs no jebkādiem apgrūtinājumiem, izņemot tos, kurus uzņēmies pircējs, kā arī par to, ka tas ir brīvs no visām jūras privilēģijām un citiem apgrūtinājumiem, paredzot, ka tiek ievēroti šā kodeksa nosacījumi attiecībā uz kuģa hipotēkām. Saskaņā ar šādu izziņu reģistratoram ir pienākums anulēt visas reģistrētās hipotēkas vai saistības, izņemot tās, kuras uzņēmies pircējs, kā arī reģistrēt pircēju par kuģa īpašnieku vai izdot apliecību par kuģa izslēgšanu no reģistra.

(4) Tiesu izpildītājs nodrošina, ka jebkuri piespiedu pārdošanas (izsoles) ieņēmumi ir praktiski pieejami un brīvi saņemami.

235.

236.

237.

238.

239.

240.

241.

242.

243.

244.

245.

“(3) Kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) gadījumā tiesa apstiprina izsoles aktu un pieņem lēmumu par pārdotā kuģa īpašuma tiesību nostiprināšanu uz pircēja vārda, kā arī par kuģa hipotēku, apgrūtinājumu, citu Kuģu reģistrā ierakstīto prasījumu un jūras privilēģiju dzēšanu, izņemot tos, kurus uzņēmies pircējs. Pamatojoties uz tiesas lēmumu, kuģu reģistrators dzēš visas kuģu hipotēkas, apgrūtinājumus un citus Kuģu reģistrā ierakstītos prasījumus, kā arī nostiprina pircēja īpašuma tiesības uz kuģi vai izdod kuģa izslēgšanas apliecību.”

56.pants. Prasījumu dzēšana kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) gadījumā

(1) Kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) gadījumā visas kuģa hipotēkas un citi prasījumi, izņemot tos, kurus ar šo tiesību turētāju piekrišanu ir pārņēmis pircējs, kā arī visas jūras privilēģijas un citi apgrūtinājumi dzēšami, ja:

(2) No kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) ieņēmumiem tiek apmierinātas prasības šādā secībā:

(3) Kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) gadījumā tiesa apstiprina izsoles aktu un pieņem lēmumu par pārdotā kuģa īpašuma tiesību nostiprināšanu uz pircēja vārda, kā arī par kuģa hipotēku, apgrūtinājumu, citu Kuģu reģistrā reģistrēto prasījumu un jūras privilēģiju dzēšanu, izņemot tos, kurus uzņēmies pircējs. Pamatojoties uz tiesas lēmumu, kuģu reģistrators dzēš visas kuģa hipotēkas, apgrūtinājumus un citus Kuģu reģistrā reģistrētos prasījumus, kā arī nostiprina pircēja īpašuma tiesības uz kuģi vai izdod kuģa izslēgšanas apliecību.

(4) Tiesu izpildītājs nodrošina, lai jebkuri piespiedu pārdošanas (izsoles) ieņēmumi ir pieejami un brīvi saņemami.

Atbildība

246.

Aizstāt vārdus “C sadaļa” ar vārdiem “D sadaļa Atbildība”.

6.nodaļa. Atbildības vispārējie nosacījumi

247.

atb.

(1) Saskaņā ar šā kodeksa nosacījumiem kuģa īpašnieks atbild par zaudējumiem, kas radušies tā dienestā esoša kapteiņa, apkalpes, loča, velkoņa un citu personu vainas dēļ, tiem veicot savus darba pienākumus saistībā ar attiecīgo kuģi.

(2) Kuģa īpašnieks, kas ir atbildīgs saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ņemot vērā šā kodeksa 282.panta nosacījumus, var prasīt zaudējumu atlīdzību izmaksātās summas apmērā no personas, kas izraisījusi zaudējumus. Šā kodeksa 282.panta nosacījumus piemēro arī citiem kuģa apkalpes locekļiem.

(1) Saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem kuģa īpašnieks ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies viņa dienestā esošā kapteiņa, apkalpes, loča un citu personu vainas dēļ, tām veicot savus darba pienākumus saistībā ar attiecīgo kuģi.

(2) Kuģa īpašnieks, kas ir atbildīgs saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ņemot vērā šā kodeksa 282.panta noteikumus, var prasīt zaudējumu atlīdzību izmaksātās summas apmērā no personas, kas izraisījusi zaudējumus. Šā kodeksa 282.panta noteikumus piemēro arī attiecībā uz citiem kuģa apkalpes locekļiem.

Šā kodeksa nosacījumi neietekmē citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto atomkuģa īpašnieka (operatora) atbildību par kodolpostījumu.

248.

atb.

Šā kodeksa noteikumi neietekmē citos normatīvajos aktos paredzēto atomkuģa īpašnieka (operatora) atbildību par kodolpostījumu.

7.nodaļa. Sadursmes

249.

atb.

Ja sadursme notikusi nejauši vai nepārvaramas varas dēļ, kā arī ja nav iespējams konstatēt sadursmes cēloņus, zaudējumus sedz tas, kurš tos ir cietis, arī tad, ja kuģi (vai viens no tiem) nelaimes gadījuma brīdī ir noenkuroti vai citādā veidā nostiprināti.

Ja sadursme notikusi nejauši vai nepārvaramas varas dēļ, kā arī tad, ja nav iespējams konstatēt sadursmes cēloņus, zaudējumus sedz tas, kurš tos ir cietis, arī tad, ja kuģi (vai viens no tiem) nelaimes gadījuma brīdī ir noenkuroti vai citādā veidā nostiprināti.

(1) Ja bojājumi kuģim, kravai vai personām radušies kuģu sadursmes dēļ un vainīga ir tikai viena puse, šī puse sedz visus zaudējumus.

(2) Atbildība par zaudējumiem, kas kuģu sadursmes dēļ radušies kuģiem, kravai, apkalpei un pasažieriem, kā arī par trešajām personām piederošajai mantai nodarītajiem bojājumiem tiek noteikta atbilstoši katra sadursmē iesaistītā kuģa vainas pakāpei.

(3) Ja nav iespējams noteikt katra kuģa vainas pakāpi vai sadursmē iesaistīto kuģu vaina ir vienāda, atbildība starp tiem sadalāma vienlīdzīgi.

(4) Par zaudējumiem, kas radušies cilvēka dzīvības zaudēšanas vai miesas bojājumu dēļ, vainīgo kuģu īpašnieki atbilstoši katra vainas pakāpei ir gan solidāri, gan atsevišķi atbildīgi trešajām personām, turklāt kuģa īpašniekam, kas saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu samaksājis lielāku summu nekā pienākas, ir regresa prasījuma tiesības attiecībā uz otra vainīgā kuģa īpašnieku vai citiem vainīgo kuģu īpašniekiem.

(5) Persona, pret kuru tiek celta šāda regresa prasība, var izmanot tiesības ierobežot savu atbildību vai tikt atbrīvotai no atbildības saskaņā ar likumu vai līgumu tādā pašā veidā kā tad, ja šo prasību būtu cēlusi cietusī puse. Šāds atbildības ierobežojums vai atbrīvojums nevar ierobežot atbildību vai atbrīvot no tās lielākā mērā, nekā noteiks šā kodeksa 7., 8. un 9.nodaļā vai atbilstošā ārvalsts likumā, kuru piemēro saskaņā ar starptautiskajām privāttiesību normām.

(6) Tiesības uz sadursmes dēļ radušos zaudējumu atlīdzību nav atkarīgas no protesta iesniegšanas vai kādu citu prasību izpildes.

250.

251.

atb.

(1) Ja bojājumi kuģim, kravai vai personām radušies kuģu sadursmes dēļ un vainīga ir tikai viena puse, tā sedz visus zaudējumus.

(2) Atbildība par zaudējumiem, kas kuģu sadursmes dēļ radušies kuģiem, kravai, apkalpei un pasažieriem, kā arī par trešajām personām piederošajai mantai nodarītajiem bojājumiem tiek noteikta atbilstoši katra sadursmē iesaistītā kuģa vainas pakāpei.

(3) Ja nav iespējams noteikt katra kuģa vainas pakāpi vai sadursmē iesaistīto kuģu vaina ir vienāda, atbildība starp tiem sadalāma vienlīdzīgi.

(4) Par zaudējumiem, kas radušies sakarā ar cilvēka dzīvības zaudēšanu vai kaitējumu nodarīšanu viņa veselībai, vainīgo kuģu īpašnieki atbilstoši katra vainas pakāpei ir gan solidāri, gan atsevišķi atbildīgi trešajām personām, turklāt kuģa īpašniekam, kas saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu samaksājis lielāku summu nekā pienākas, ir regresa prasījuma tiesības attiecībā uz otra vainīgā kuģ a īpašnieku vai citiem vainīgo kuģu īpašniekiem.

(5) Persona, pret kuru tiek celta šāda regresa prasība, var izmanot tiesības ierobežot savu atbildību vai tikt atbrīvotai no atbildības saskaņā ar likumu vai līgumu tādā pašā veidā kā tad, ja šo prasību būtu cēlusi cietusī puse. Šāds atbildības ierobežojums vai atbrīvojums no tās nevar ierobežot atbildību vai atbrīvot no tās lielākā mērā, nekā noteikts šā kodeksa XV, XVI un XVII nodaļā vai attiecīgā ārvalsts likumā, kuru piemēro saskaņā ar starptautiskajām privāttiesību normām.

(6) Tiesības uz sadursmes dēļ radušos zaudējumu atlīdzību nav atkarīgas no protesta iesniegšanas vai kādu citu prasību izpildes.

Ja, kuģim izpildot vai neizpildot manevru, vai neievērojot sadursmju novēršanas noteikumus, sadursme faktiski nav notikusi, atbildību par zaudējumiem, kas tomēr radušies negadījumā iesaistītajiem kuģiem, mantai vai attiecīgajām personām, nosaka saskaņā ar šā kodeksa 60.pantu.

Ja, kuģim izpildot vai neizpildot manevru vai neievērojot sadursmju novēršanas noteikumus, sadursme nav notikusi, atbildību par zaudējumiem, kas tomēr radušies negadījumā iesaistītajiem kuģiem, mantai vai personām, nosaka saskaņā ar šā kodeksa 60.pantu.

Šīs sadaļas nosacījumus piemēro arī tad, ja notikusi kuģa sadursme ar jebkuru citu objektu.

252.

Aizstāt 62. pantā vārdu ‘’sadaļas’’ ar vārdu ‘’nodaļas’’.

atb.

Šīs nodaļas noteikumus piemēro arī tad, ja notikusi kuģa sadursme ar jebkuru citu objektu.

(1) Pēc kuģu sadursmes katra kuģa kapteinis iespēju robežās bez nopietnām briesmām savam kuģim, apkalpei un pasažieriem:

1) gatavojas sniegt palīdzību citam kuģim, kamēr viņš nav pārliecinājies, ka tam palīdzība nav nepieciešama;

2) veic visu iespējamo, lai glābtu briesmās esošu cilvēku dzīvības;

3) paziņo otra kuģa kapteinim sava kuģa vārdu un pieraksta ostu, kā arī izbraukšanas ostu un ostu, uz kuru kuģis dodas.

(2) Ja kuģa kapteinis bez pamatota iemesla nepilda šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus, viņš atbild saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(1) Pēc kuģu sadursmes katra kuģa kapteinis iespēju robežās, nepakļaujot nopietnām briesmām savu kuģi, apkalpi un pasažierus:

(2) Ja kuģa kapteinis bez pamatota iemesla nepilda šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus, viņš ir atbildīgs saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

8.nodaļa. Atbildības ierobežošana

253.

atb.

8.1.apakšnodaļa. Ierobežošanas tiesības

254.

atb.

(1) Kuģa īpašnieki un glābēji saskaņā ar šās sadaļas un 1976.gada Konvencijas par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC) (turpmāk – Atbildības ierobežošanas konvencija) nosacījumiem var ierobežot savu atbildību attiecībā uz prasībām, kas noteiktas šā kodeksa 65.pantā.

(2) Šīs sadaļas izpratnē jēdziens ''kuģa īpašnieks'' attiecas uz kuģa īpašnieku, fraktētāju, menedžeri vai operatoru.

(3) Ja kāda no 65.pantā noteiktajām prasība ir celta pret jebkuru personu, par kuras rīcību, nevērību vai saistību nepildīšanu ir atbildīgs kuģa īpašnieks vai glābējs, šādai personai ir tiesības izmantot atbildības ierobežošanu, kādu paredz šī sadaļa.

(4) Šajā nodaļā kuģa īpašnieka atbildība ietver atbildību, ja prasība ir celta pret kuģi.

(5) Atbildības apdrošinātājam attiecībā uz prasībām, uz kurām attiecas ierobežošana saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem, ir tiesības izmantot šīs sadaļas priekšrocības tādā pašā apjomā, kāds ir pieejams pašam apdrošinātajam.

(6) Lūgums par atbildības ierobežošanu nenozīmē atbildības atzīšanu.

255.

256.

atb.

(1) Kuģa īpašnieki un glābēji saskaņā ar šās nodaļas un 1976.gada Konvencijas par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC) (turpmāk — Atbildības ierobežošanas konvencija) noteikumiem var ierobežot savu atbildību attiecībā uz prasībām, kas paredzētas šā kodeksa 65.pantā.

(2) Šīs nodaļas izpratnē jēdziens “kuģa īpašnieks” attiecas uz kuģa īpašnieku, fraktētāju, menedžeri vai operatoru.

(3) Ja kāda no šā kodeksa 65.pantā noteiktajām prasība ir celta pret jebkuru personu, par kuras darbību vai bezdarbību ir atbildīgs kuģa īpašnieks vai glābējs, šādai personai ir tiesības izmantot šajā nodaļā paredzēto atbildības ierobežošanu.

(4) Šajā nodaļā jēdziens “kuģa īpašnieka atbildība” nozīmē atbildību, ja prasība celta pret kuģi.

(5) Atbildības apdrošinātājam ir tiesības izmantot šīs nodaļas priekšrocības tādā pašā apjomā, kāds ir pieejams pašam apdrošinātajam, ja tas skar prasības, uz kurām attiecas atbildības ierobežošana saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

(6) Lūgums par atbildības ierobežošanu nenozīmē atbildības atzīšanu.

(1) Ievērojot šā kodeksa 66. un 67.pantu, neatkarīgi no atbildības pamatojuma atbildības ierobežošanu piemēro šādām prasībām:

1) prasības attiecībā uz cilvēka dzīvības zaudēšanu vai miesas bojājumu nodarīšanu, vai īpašuma bojāeju, vai bojājumu nodarīšanu īpašumam (ieskaitot ostu būvju un iekārtu, ūdens tilpņu, ūdensceļu un navigācijas līdzekļu bojājumus), ja tas noticis uz kuģa vai ir tieši saistīts ar kuģa darbību vai glābšanas darbībām un no tā izrietošajiem zaudējumiem;

2) prasības attiecībā uz zaudējumu, kas radies pasažieru vai viņu bagāžas pārvadāšanas aizkavēšanās dēļ;

3) prasības attiecībā uz zaudējumu, kas radies neatļautas darbības (delikta) dēļ, ja tas noticis tiešā saistībā ar kuģa darbību vai glābšanas darbībām;

4) prasības attiecībā uz kuģa izcelšanu, aizvākšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu (ieskaitot visas tās lietas, kuras atrodas vai ir atradušās uz kuģa), ja kuģis ir nogrimis, cietis avārijā, uzskrējis uz sēkļa vai pamests;

5) prasības attiecībā uz kuģa kravas aizvākšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu;

6) to personu prasības, kuras nav atbildīgas par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu vai mazinātu zaudējumus, attiecībā uz kuriem atbildīgā persona var ierobežot savu atbildību saskaņā ar šo nodaļu, un zaudējumiem, kuru iemesls ir šādi pasākumi.

(2) Atbildības ierobežošanu šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām piemēro arī tad, ja tās celtas regresa kārtībā vai tāpēc, lai saņemtu kompensāciju saskaņā ar līgumu vai citādi. Šā panta pirmās daļas 4., 5., un 6.punktā minētajām prasībām atbildības ierobežošanu nepiemēro, ja tās attiecas uz atlīdzību, kas izriet no līguma ar atbildīgo personu.

257.

258.

259.

260.

261.

262.

atb.

(1) Ievērojot šā kodeksa 66. un 67.pantu, atbildības ierobežošanu piemēro:

(2) Atbildības ierobežošanu attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām piemēro arī tad, ja tās celtas regresa kārtībā vai tāpēc, lai saņemtu kompensāciju saskaņā ar līgumu vai citādi. Attiecībā uz šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā minētajām prasībām atbildības ierobežošanu nepiemēro, ja tās attiecas uz atlīdzību, kas izriet no līguma, kurš noslēgts ar personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Šīs sadaļas nosacījumus nepiemēro:

1) prasībām attiecībā uz glābšanas atlīdzību vai iemaksām vispārējas avārijas dēļ;

2) prasībām attiecībā uz naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem 1992.gada Protokola par grozījumiem Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem izpratnē;

3) jebkuras starptautiskās konvencijas vai nacionālo tiesību normu prasībām, kuras regulē vai aizliedz kodolpostījuma dēļ radīto zaudējumu atbildības ierobežošanu;

4) prasībām pret atomkuģa kapteini par kodolpostījuma dēļ radītajiem zaudējumiem;

5) kuģa īpašnieka vai glābēja darbinieku prasībām, kuru pienākumi saistīti ar kuģi vai glābšanas darbībām, ieskaitot viņu mantinieku, atkarīgo personu vai citu personu prasības, kurām ir tiesības celt šādas prasības, ja saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē darba līgumu starp kuģa īpašnieku vai glābēju un apkalpes darbinieku, kuģa īpašniekam vai glābējam nav tiesību ierobežot savu atbildību attiecībā uz šādām prasībām vai šādi likumi un citi normatīvie akti ļauj tam ierobežot savu atbildību tikai par summu, kas ir lielāka par šā kodeksa 69.pantā noteikto.

263.

264.

265.

266.

“5) prasībām, ko iesnieguši kuģa īpašnieka vai glābēja darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar kuģa ekspluatāciju vai glābšanas operācijām, ieskaitot viņu mantiniekus vai citas personas, kurām ir tiesības celt šādas prasības, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz darba tiesiskajām attiecībām starp kuģa īpašnieku vai glābēju un viņa darbinieku, kuģa īpašniekam vai glābējam nav tiesību ierobežot savu atbildību attiecībā uz šādām prasībām vai viņš var ierobežot savu atbildību tikai par summu, kas ir lielāka par šā kodeksa 69.pantā noteikto.”

atb.

Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro:

Atbildīgā persona nav tiesīga ierobežot savu atbildību, ja pierādīts, ka zaudējums radies viņas darbības vai nolaidības dēļ un šīs darbības vai nolaidības nolūks ir bijis radīt šādu zaudējumu, vai rīkojoties nevērīgi un apzinoties šāda zaudējuma iespējamību.

267.

268.

atb.

Persona, kura ir atbildīga par zaudējumiem, nav tiesīga ierobežot savu atbildību, ja pierādīts, ka zaudējumi radušies šīs personas darbības vai bezdarbības dēļ, kuras nolūks bijis radīt šādu zaudējumu, vai tādēļ, ka šī persona, apzinādamās šādu zaudējumu iespējamību, tomēr rīkojās neuzmanīgi.

Ja personai, kurai ir tiesības ierobežot atbildību saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem, ir pretprasība pret prasītāju, kas izriet no tā paša gadījuma, viņu attiecīgās prasības tiek savstarpēji ieskaitītas, un šīs sadaļas nosacījumus piemēro attiecībā uz atlikumu, ja tāds ir.

269.

atb.

Ja personai, kurai ir tiesības ierobežot savu atbildību saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, ir pretprasība, kas izriet no tā paša gadījuma, abu attiecīgās prasības tiek savstarpēji ieskaitītas un šīs nodaļas noteikumus piemēro attiecībā uz atlikumu, ja tāds ir.

8.2.apakšnodaļa. Atbildības ierobežošanas veidi

270.

atb.

(1) Atbildības robeža prasībām par katru konkrētu gadījumu, izņemot šā panta trešajā daļā un šā kodeksa 70.pantā minētās prasības, tiek noteikta šādā kārtībā:

1) prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai miesas bojājumu nodarīšanu:

a) 333000 norēķina vienību par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 500 tilpuma vienību;

b) par kuģi, kura tilpība ir lielāka par 500 tilpuma vienībām, (a) apakšpunktā minētajai summai pievieno šādu summu:

no 501 līdz 3000 tilpuma vienībām – par katru vienību 500 norēķina vienību;

no 3001 līdz 30000 tilpuma vienībām – par katru vienību 333 norēķina vienības;

no 30001 līdz 70000 tilpuma vienībām – par katru vienību 250 norēķina vienību;

par katru vienību, kas pārsniedz 70000 tilpuma vienību, – 167 norēķina vienības;

2) jebkurām cita veida prasībām:

a) 167000 norēķina vienību par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 500 tilpuma vienību;

b) par kuģi, kura tilpība pārsniedz 500 tilpuma vienību, (a) apakšpunktā minētajai summai pievieno šādu summu:

no 501 līdz 30000 tilpuma vienībām – par katru vienību 167 norēķina vienības;

no 30001 līdz 70000 tilpuma vienībām – par katru vienību 125 norēķina vienības;

par katru vienību, kas pārsniedz 70000 tilpuma vienības, – 83 norēķina vienības.

(2) Ja summa, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu, ir nepietiekama, lai pilnībā samaksātu šeit minētās prasības, summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu, izmanto, lai atlīdzinātu nesamaksāto atlikumu par pirmās daļas 1.punktā minētajām prasībām un šis nesamaksātais atlikums ir līdzvērtīgs prasībām, kas minētas pirmās daļas 2.punktā.

(3) Atbildības robeža jebkuram glābējam, kas nav darbojies uz kāda kuģa vai kas darbojies tieši uz tā kuģa, kuram vai attiecībā uz kuru tas sniedz glābšanas pakalpojumus, tiek aprēķināta tāpat kā par kuģi, kura tilpība ir 1500 tilpuma vienības.

(4) Šā kodeksa izpratnē kuģa tilpuma vienība ir vienība, kas noteikta saskaņā ar 1969.gada 23.jūnija Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu.

271.

272.

273.

274.

275.

276.

277.

278.

279.

280.

Aizstāt 69. panta pirmās daļas 1. punktā, 70. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “vai miesas bojājumu nodarīšanu” ar vārdiem “vai kaitējumu cilvēka veselībai”.

Visā 69.panta tekstā vārdu „tilpums” aizstāt ar vārdu „tilpība”.

69. panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:

„Šā kodeksa izpratnē kuģa tilpības vienība ir kuģa bruto tilpības vienība, kas noteikta saskaņā ar 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu”

atb..

(1) Atbildības robeža attiecībā uz prasībām par katru konkrētu gadījumu, izņemot šā panta trešajā daļā un šā kodeksa 70.pantā minētās prasības, tiek noteikta šādā kārtībā:

no 501 līdz 3000 tilpības vienībām — par katru vie nību 500 norēķina vienību,

no 3001 līdz 30 000 tilpības vienībām — par katru vienību 333 norēķina vienības,

no 30 001 līdz 70 000 tilpības vienībām — par katru vienību 250 norēķina vienību,

par katru vienību, kas pārsniedz 70 000 tilpības vienību, — 167 norēķina vienības;

2) attiecībā uz jebkurām cita veida prasībām:

no 501 līdz 30 000 tilpības vienībām — par katru vienību 167 norēķina vienības,

no 30 001 līdz 70 000 tilpības vienībām — par katru vienību 125 norēķina vienības,

par katru vienību, kas pārsniedz 70 000 tilpības vienības, — 83 norēķina vienības.

(2) Ja summa, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu, nav pietiekama, lai pilnībā apmierinātu attiecīgās prasības, summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu, izmanto, lai atlīdzinātu nesamaksāto atlikumu par pirmās daļas 1.punktā minētajām prasībām, un šis nesamaksātais atlikums ir līdzvērtīgs prasībām, kas minētas pirmās daļas 2.punktā.

(3) Glābēja atbildības robeža tiek aprēķināta tāpat kā par kuģi, kura tilpība ir 1500 tilpības vienību, ja glābšanas operācijas netiek veiktas no kuģa vai tiek veiktas tieši uz tā kuģa, kuram glābējs sniedz glābšanas pakalpojumus.

(4) Šā kodeksa izpratnē jēdziens “kuģa tilpības vienība” ir kuģa bruto tilpības vienība, kas noteikta saskaņā ar 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu.

(1) Kuģa īpašnieka atbildības ierobežošanas summa, kas saistīta ar kuģa pasažieru prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai miesas bojājumu nodarīšanu, ko izraisījis atsevišķs gadījums, ir 46666 norēķina vienības, reizinātas ar pasažieru skaitu, kurus kuģim ir tiesības pārvadāt saskaņā ar pasažieru kuģa drošības apliecību, bet nepārsniedzot 25 miljonus norēķinu vienību.

(2) Šajā pantā ar jēdzienu ''kuģa pasažieru prasības par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai miesas bojājumu nodarīšanu'' saprot ikvienu personas vai viņas vārdā celtu prasību, ja šī persona:

1) tiek pārvadāta kuģī saskaņā ar pasažieru pārvadāšanas līgumu;

2) ar pārvadātāja piekrišanu pavada transportlīdzekli vai dzīvus dzīvniekus saskaņā ar kravu pārvadāšanas līgumu.

281.

282.

283.

atb.

(1) Kuģa īpašnieka atbildības ierobežošanas summa, kas saistīta ar kuģa pasažieru prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai kaitējumu nodarīšanu viņa veselībai, ko izraisījis atsevišķs gadījums, ir 46 666 norēķina vienības, reizinātas ar pasažieru skaitu, kādu kuģim ir tiesības pārvadāt saskaņā ar pasažieru kuģa drošības apliecību, bet nepārsniedzot 25 miljonus norēķina vienību.

(2) Šajā pantā ar jēdzienu “kuģa pasažieru prasības par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai kaitējumu nodarīšanu viņa veselībai” saprot ikvienu personas vai tās vārdā celtu prasību, ja šī persona:

(1) Šā kodeksa 69. un 70.pantā minētā norēķina vienība ir speciālās aizņēmuma tiesības, kuras nosaka Starptautiskais valūtas fonds.

(2) Šā kodeksa 69. un 70.pantā norādītās summas pārrēķina latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam lata kursam tajā dienā, kad tiek iemaksāta šā kodeksa 88.pantā norādītā fonda summa vai dots atbilstošs nodrošinājums.

284.

285.

286.

Aizstāt 71. panta otrajā daļā vārdu “latos” ar vārdiem “Latvijā oficiāli lietotā valūtā” un vārdu “lata” ar vārdiem “oficiāli lietotās valūtas”.

netab.

(1) Šā kodeksa 69. un 70.pantā minētā norēķina vienība ir speciālās aizņēmuma tiesības, kuras nosaka Starptautiskais valūtas fonds.

(2) Šā kodeksa 69. un 70.pantā noteiktās summas pārrēķina latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam tajā dienā, kad tiek iemaksāta fonda summa vai sniegts atbilstošs nodrošinājums.

Atbildības ierobežošanu, kas noteikta šā kodeksa 69. un 70.pantā, piemēro prasību kopumam, ko izraisījis atsevišķs gadījums un kas ir vērsts pret kuģa īpašnieku un jebkuru personu, par kuru tas atbild.

Atbildības ierobežošanu, kas noteikta šā kodeksa 69. un 70.pantā, piemēro prasību kopumam, ko izraisījis atsevišķs gadījums un kas ir vērsts pret kuģa īpašnieku un ikvienu personu, par kuru kuģa īpašnieks ir atbildīgs.

(1) Atbildības ierobežošanu var lūgt arī tad, ja nav nodibināts atbildības ierobežojuma fonds. Tiesa, lemjot par šāda lūguma apmierināšanu, ņem vērā tiesas sprieduma izpildes iespējamību.

(2) Tiesa, izskatot lūgumu par atbildības ierobežošanu, šā kodeksa nosacījumus piemēro tikai tām prasībām, kuras tiesa skata. Ja kāda no pusēm uzskata, ka jāņem vērā pārējās prasības, kurām arī var piemērot atbildības ierobežošanu, tiesa pārējo prasību attiecināšanu uz atbildības ierobežošanu atspoguļo nolēmumā.

(3) Nolēmumu, kurā nav ņemta vērā atbildības ierobežošana citām prasībām saskaņā ar šā panta otro daļu, var izpildīt, ja tas ir stājies spēkā un nav pārsūdzams. Ja spriedumā ir ņemta vērā atbildības ierobežošana, tas nav izpildāms, ja ir izveidots atbildības ierobežojuma fonds un ja saskaņā ar šā kodeksa 76.pantu šo spriedumu nevar izpildīt.

(4) Atbildības ierobežojuma apmēru apstiprina tiesa, ņemot vērā atbildības ierobežojuma fonda administratora aprēķinus.

287.

atb.

8.3.apakšnodaļa. Atbildības ierobežojuma fonds

288.

atb.

289.

atb.

Ja pret kuģa īpašnieku tiesā celta kāda no šā kodeksa 65.pantā noteiktajām prasībām, kuģa īpašniekam ir tiesības ierobežot savu atbildību, izveidojot Atbildības ierobežojuma fondu (turpmāk šajā sadaļā — Vispārējais fonds).

(1) Tiesa izveido atbildības ierobežojuma fondu pēc tās personas pieteikuma, pret kuru ir celta prasība šajā tiesā. Atbildības ierobežojuma fondu veido, ņemot vērā šā kodeksa 69. un 70.pantā noteiktās summas prasībām, kuras var apmierināt no atbildības ierobežojuma fonda, kā arī ar tām saistītos procentus, ko aprēķina par laikposmu no datuma, kad noticis gadījums, kas izraisījis atbildību, līdz datumam, kad izveidots atbildības ierobežojuma fonds. Jebkuru tādā veidā izveidotu fondu izmanto vienīgi to prasību apmierināšanai, kurām var pieprasīt atbildības ierobežojumu.

(2) Atbildības ierobežojuma fondu var izveidot, iemaksājot fonda summu tiesu izpildītāja kantora depozīta kontā vai dodot nodrošinājumu, kura veidu nosaka tiesa, ņemot vērā tiesas sprieduma izpildes iespējamību.

(3) Atbildības ierobežojuma fonds, kuru izveidojusi viena no šā kodeksa 72.pantā minētajām personām vai tās apdrošinātājs, attiecīgi uzskatāms par fondu, ko izveidojušas visas šajā pantā minētās personas.

290.

291.

292.

izslēgt panta otro daļu.

(1) Tiesa izveido Vispārējo fondu pēc tās personas pieteikuma, pret kuru ir celta prasība šajā tiesā. Vispārējo fondu veido, ņemot vērā šā kodeksa 69. un 70.pantā noteiktās summas apmēru, kā arī ar to saistītos procentus, ko aprēķina par laikposmu no datuma, kad noticis gadījums, kas izraisījis atbildību, līdz datumam, kad izveidots Vispārējais fonds. Jebkuru šādi izveidotu fondu izmanto vienīgi to prasību apmierināšanai, uz kurām var attiecināt atbildības ierobežojumu.

(2) Vispārējais fonds, kuru izveidojusi viena no šā kodeksa 72.pantā minētajām personām vai tās apdrošinātājs, uzskatāms par fondu, ko izveidojušas visas šajā pantā minētās personas.

(1) Ievērojot šā kodeksa 69. un 70.pantu, atbildības ierobežojuma fondu sadala prasītājiem proporcionāli apmierinātajām prasībām.

(2) Ja atbildīgā persona vai viņa apdrošinātājs ir samaksājis summu, kuru var apmierināt no atbildības ierobežojuma fonda, pirms fonds ir sadalīts, šāda persona viņa samaksātās summas apjomā iegūst prasījuma tiesības, kuras persona, kurai tika samaksāts, būtu varējusi izmantot saskaņā ar šo nodaļu.

(3) Šā panta otrajā daļā noteikto prasījuma tiesību pāreju var izmantot arī šajā daļā neminētās personas attiecībā uz jebkuru kompensācijas summu, kuru viņas varētu būt samaksājušas.

(4) Ja atbildīgā persona vai jebkura cita persona konstatē faktu, ka viņai būs jāmaksā kompensācijas summa, attiecībā uz kuru šī persona varētu izmantot šā panta otrajā un trešajā daļā paredzēto prasījuma tiesību pāreju, ja kompensācija būtu samaksāta pirms fonda sadalīšanas, tiesa, kurā fonds ir izveidots, var pieņemt lēmumu par pietiekošas summas nodalīšanu, kas dotu iespēju šai personai vēlāk iesniegt prasību, kas var tikt apmierināta no atbildības ierobežojuma fonda.

293.

294.

295.

296.

297.

298.

299.

300.

301.

atb.

(1) Ievērojot šā kodeksa 69. un 70.panta noteikumus, Vispārējo fondu sadala prasītājiem proporcionāli apmierinātajām prasībām.

(2) Ja par zaudējumiem atbildīgā persona vai apdrošinātājs ir samaksājis prasības summu, kuru var apmierināt no Vispārējā fonda, pirms fonds ir sadalīts, šī persona samaksātās summas apmērā iegūst prasījuma tiesības, kuras persona, kas saņēma samaksāto summu, būtu varējusi izmantot saskaņā ar šo nodaļu.

(3) Šā panta otrajā daļā noteikto prasījuma tiesību pāreju var izmantot arī citas personas attiecībā uz jebkuru zaudējumu atlīdzību, kuru tās ir samaksājušas.

(4) Ja par zaudējumiem atbildīgā persona vai jebkura cita persona konstatē, ka tai būs jāmaksā zaudējumu atlīdzība, attiecībā uz kuru tā varētu izmantot šā panta otrajā un trešajā daļā paredzēto prasījuma tiesību pāreju, ja zaudējumu atlīdzība būtu samaksāta pirms fonda sadalīšanas, tad tiesa, ar kuras nolēmumu Vispārējais fonds ir izveidots, var pieņemt nolēmumu par tādas summas nodalīšanu, kas dotu iespēju šai personai vēlāk iesniegt prasību, ko var apmierināt no Vispārējā fonda.

(1) Ja atbildības ierobežojuma fonds izveidots saskaņā ar šā kodeksa 74.pantu, personai, kas cēlusi prasību, kuru var apmierināt no atbildības ierobežojuma fonda, aizliegts vērsties pret jebkuru citu tās personas īpašumu, kura izveidojusi vai kuras vārdā izveidots fonds.

(2) Pēc tam, kad saskaņā ar šā kodeksa 74.pantu izveidots atbildības ierobežojuma fonds, jebkuru kuģi vai citu īpašumu, kas pieder personai, kura izveidojusi vai kuras vārdā izveidots fonds, un kas ir arestēts vai apķīlāts jebkurā Atbildības ierobežošanas konvencijas dalībvalstī, pamatojoties uz prasību, kuru var apmierināt no minētā fonda, kā arī jebkuru nodrošinājumu var atbrīvot ar tiesas lēmumu. Šādu atbrīvojumu piemēro, ja atbildības ierobežojuma fonds izveidots tiesā, kas atrodas:

1) ostā, kurā gadījums noticis vai, ja tas noticis ārpus ostas, pēc nokļūšanas ienākšanas ostā;

2) ostā, kurā pasažieri izkāpj krastā (attiecībā uz prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai miesas bojājumu nodarīšanu);

3) izkraušanas ostā (attiecībā uz prasībām par bojātu kravu);

4) valstī, kurā kuģim vai citam īpašumam uzlikts arests.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumus piemēro tikai tad, ja prasītājs var celt no atbildības ierobežojuma fonda apmierināmu prasību tiesā, kura ir izveidojusi minēto fondu, un fonds ir brīvi pieejams un nododams sakarā ar šo prasību.

302.

303.

304.

305.

atb.

(1) Ja Vispārējais fonds izveidots saskaņā ar šā kodeksa 74.pantu, personai, kas cēlusi prasību, kuru var apmierināt no Vispārējā fonda, aizliegts vērst piedziņu pret jebkuru citu tās personas īpašumu, kura izveidojusi vai kuras vārdā izveidots fonds.

(2) Pēc tam, kad saskaņā ar šā kodeksa 74.pantu izveidots Vispārējais fonds, jebkuru kuģi vai citu īpašumu, kas pieder personai, kura izveidojusi vai kuras vārdā izveidots šis fonds, un kas ir arestēts vai apķīlāts jebkurā Atbildības ierobežošanas konvencijas dalībvalstī, pamatojoties uz prasību, kuru var apmierināt no Vispārējā fonda, kā arī jebkuru nodrošinājumu var atbrīvot ar tiesas lēmumu. Šādu atbrīvojumu piemēro, ja Vispārējais fonds izveidots, pamatojoties uz tādas tiesas nolēmumu, kuras piekritībā ir:

1) osta, kurā gadījums noticis, vai ienākšanas osta, ja tas noticis ārpus ostas;

2) osta, kurā pasažieri izkāpj krastā (attiecībā uz prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai kaitējumu nodarīšanu viņa veselībai);

3) izkraušanas osta (attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar bojātu kravu);

4) valsts, kurā kuģim vai citam īpašumam uzlikts arests.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro tikai tad, ja prasītājs var celt no Vispārējā fonda apmierināmu prasību tiesā, kura ir izveidojusi minēto fondu, un fonds ir brīvi pieejams un nododams sakarā ar šo prasību.

Atbildības ierobežojuma fonda izveidošana un sadale, kuru veic Latvijas tiesa, notiek saskaņā ar šā kodeksa 9.nodaļu.

306.

Vispārējā fonda izveidošana un sadale, kuru veic Latvijas tiesa, notiek saskaņā ar šā kodeksa XVIII nodaļas noteikumiem.

(1) Šo nodaļu piemēro, ja jebkura šā kodeksa 64.pantā minētā persona vēlas ierobežot savu atbildību Latvijas tiesā vai vēlas panākt kuģa vai cita īpašuma atbrīvošanu vai cita nodrošinājuma atcelšanu.

(2) Šo nodaļu nepiemēro:

1) transportlīdzekļiem uz gaisa spilveniem;

2) peldošām platformām, kas uzbūvētas jūras dibena dabisko resursu vai augsnes pētniecībai un ieguvei.

307.

308.

309.

“Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro:”

(1) Šīs nodaļas noteikumus piemēro, ja jebkura šā kodeksa 64.pantā minētā persona vēlas ierobežot savu atbildību Latvijas tiesā vai panākt kuģa vai cita īpašuma atbrīvošanu no aresta vai apķīlāšanas vai cita nodrošinājuma atcelšanu.

(2) Šīs nodaļas noteikumus nepiemēro:

1) transportlīdzekļiem uz gaisa spilveniem;

2) peldošām platformām, kas uzbūvētas jūras dibena dabisko resursu izpētei un ieguvei vai augsnes izpētei.

9.nodaļa. Atbildība par naftas radīto piesārņojumu

310.

311.

atb.

(1) Neatkarīgi no vainas pakāpes, kuģa īpašnieks ir atbildīgs par naftas piesārņojuma izraisītajiem zaudējumiem.

(2) Naftas piesārņojuma izraisītie zaudējumi ir:

1) kaitējums vai zaudējumi, ko izraisījusi naftas izplūde ārpus kuģa vai izmešana no kuģa, peļņas zudums, kā arī to pasākumu izmaksas, kas nepieciešami un veikti vai tiks veikti, lai atjaunotu piesārņoto vidi;

2) novēršanas pasākumu izmaksas un turpmākie zaudējumi, kas radušies novēršanas pasākumu dēļ.

(3) Kuģis šīs sadaļas izpratnē ir peldoša konstrukcija, kas izgatavota vai piemērota naftas kravas pārvadāšanai tilpnēs, izņemot šā kodeksa 96.panta pirmajā daļā minēto. Kuģis, kas var pārvadāt naftu un citas kravas, tiek uzskatīts par kuģi tikai tad, kad tas ved naftas kravu, un nākamajā reisā pēc šāda pārvadājuma, izņemot gadījumu, ja ir pierādīts, ka tā tilpnēs nav naftas produktu pārvadājuma atlieku.

(4) Nafta šīs sadaļas izpratnē ir jebkāda noturīga ogļūdeņraža minerālu nafta (jēlnafta, mazuts, smagā dīzeļdegviela vai smēreļļa) neatkarīgi no tā, vai nafta tiek pārvadāta kuģa kravas tankos kā krava vai tvertnēs kā degviela.

(5) Kuģa īpašnieks šīs sadaļas izpratnē ir persona vai personas, kas reģistrētas par kuģa īpašnieku vai, ja reģistrācija nav notikusi, persona, kurai pieder kuģis. Ja kuģis atrodas valsts īpašumā, bet kuģi izmanto uzņēmums, kas reģistrēts šajā valstī par kuģa operatoru, uzņēmums ir uzskatāms par īpašnieku šajā nozīmē.

(6) Par piesārņojuma radītajiem zaudējumiem atbild persona, kas bija kuģa īpašnieks tā negadījuma laikā, kas radīja piesārņojumu, vai, j a negadījums sastāv no vairāku atgadījumu virknes, pirmā atgadījuma laikā, izņemot šā kodeksa 80.pantā minētos gadījumus.

(7) Šajā nodaļā Atbildības konvencija ir 1992.gada 27.novembra Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem.

(8) Šajā nodaļā Fonda konvencija ir 1992.gada 27.novembra Starptautiskā konvencija par Starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai.

312.

313.

314.

atb.

(1) Neatkarīgi no vainas pakāpes kuģa īpašnieks ir atbildīgs par naftas piesārņojuma izraisītajiem zaudējumiem.

(2) Naftas piesārņojuma izraisītie zaudējumi ir:

1) kaitējums vai zaudējumi, ko izraisījusi naftas izplūde ārpus kuģa vai izmešana no kuģa, peļņas zudums, kā arī to pasākumu izmaksas, kuri nepieciešami un tiek vai tiks veikti, lai atjaunotu piesārņoto vidi;

2) piesārņojuma novēršanas pasākumu izmaksas un turpmākie zaudējumi, kas var rasties piesārņojuma novēršanas pasākumu dēļ.

(3) Kuģis šīs nodaļas izpratnē ir peldoša konstrukcija, kas izgatavota vai piemērota naftas pārvadāšanai tilpnēs, izņemot šā kodeksa 96.panta pirmajā daļā minēto. Kuģis, kas var pārvadāt naftu un citas kravas, tiek uzskatīts par kuģi tikai tad, kad tas ved naftu, un nākamajā reisā pēc šāda pārvadājuma, izņemot gadījumu, kad ir pierādīts, ka tā tilpnēs nav naftas produktu pārvadājuma atlieku.

(4) Nafta šīs nodaļas izpratnē ir jebkāda noturīga ogļūdeņraža minerālu nafta (jēlnafta, mazuts, smagā dīzeļdegviela vai smēreļļa) neatkarīgi no tā, vai tiek pārvadāta kuģa kravas tankos kā krava vai tvertnēs kā degviela.

(5) Kuģa īpašnieks šīs nodaļas izpratnē ir persona vai personas, kas reģistrētas kā kuģa īpašnieks, vai, ja reģistrācija nav notikusi, persona, kurai pieder kuģis. Ja kuģis ir valsts īpašums, bet to izmanto kuģa operators, par kuģa īpašnieku šīs nodaļas izpratnē uzskatāms kuģa operators.

(6) Par piesārņojuma radītajiem zaudējumiem ir atbildīga persona, kura bija kuģa īpašnieks tā negadījuma laikā, kas radīja piesārņojumu, vai, ja negadījums sastāv no vairāku atgadījumu virknes, pirmā atgadījuma laikā, izņemot šā kodeksa 80.pantā minētos gadījumus.

(7) Šajā nodaļā Atbildības konvencija ir 1992.gada Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem.

(8) Šajā nodaļā Fonda konvencija ir 1992.gada Starptautiskā konvencija par Starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai.

(1) Kuģa īpašnieks nav atbildīgs, ja pierāda, ka zaudējumi:

1) radušies karadarbības vai līdzīga bruņota konflikta, pilsoņu kara vai dumpja dēl, kā arī neparedzamas nepārvaramas dabas parādības dēļ;

2) pilnībā radušies trešās personas rīcības rezultātā, kuras nolūks bijis radīt zaudējumus;

3) pilnībā radušies tās valsts institūcijas pienākumu nolaidīgas veikšanas dēļ, kas ir atbildīga par uguņu vai cita veida navigācijas līdzekļu uzturēšanu.

(2) Ja kuģa īpašnieks pierāda, ka cietusī puse tīši vai aiz nevērības veicinājusi zaudējumu rašanos, īpašnieks var tikt pilnībā vai daļēji atbrīvots no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma.

315.

316.

317.

318.

319.

320.

atb.

(1) Kuģa īpašnieks nav atbildīgs, ja pierāda, ka zaudējumi radušies:

1) karadarbības vai tai līdzīga bruņota konflikta, pilsoņu kara vai dumpja, kā arī neparedzamas nepārvaramas dabas parādības dēļ;

2) tikai trešās personas rīcības rezultātā, ja tās nolūks bija radīt zaudējumus;

3) tikai tādas institūcijas vainas dēļ, kura ir atbildīga par navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu.

(2) Ja kuģa īpašnieks pierāda, ka cietusī puse ar ļaunu nolūku vai neuzmanības dēļ veicinājusi zaudējumu rašanos, īpašnieku var pilnībā vai daļēji atbrīvot no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma.

(1) Pret kuģa īpašnieku nevar izvirzīt citas prasības par naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensāciju kā vien saskaņā ar šo nodaļu. Prasību par naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensāciju saskaņā ar šo nodaļu vai citādi nevar izvirzīt pret:

1) kuģa īpašnieka pārstāvjiem vai darbiniekiem, vai apkalpes locekļiem;

2) loci vai citu personu, kas, nebūdama apkalpes loceklis, pilda savus pienākumus uz kuģa;

3) jebkuru kuģa fraktētāju (lai kāds būtu tā apraksts, ieskaitot berbouta fraktētāju), menedžeri vai operatoru;

4) jebkuru personu, kas veic glābšanas pasākumus (operācijas) ar īpašnieka piekrišanu vai pēc kompetentās valsts iestādes rīkojuma;

5) jebkuru personu, kas veic zaudējumu novēršanas pasākumus;

6) visiem šā panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā minēto personu darbiniekiem vai pārstāvjiem, ja vien zaudējums nav radies viņu pašu darbības vai bezdarbības dēļ, ja šīs darbības vai bezdarbības nolūks bijis radīt zaudējumu, vai nolaidības dēļ, apzinoties, ka šis zaudējums varētu rasties.

(2) Regresa prasību par piesārņojuma radīto zaudējumu kompensāciju nevar celt pret personām, kas minētas šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5. un 6.punktā, ja vien šī persona nav radījusi zaudējumus tīši vai aiz rupjas neuzmanības, apzinoties, ka šādi zaudējumi varētu rasties.

321.

322.

323.

324.

325.

326.

atb.

(1) Pret kuģa īpašnieku nevar izvirzīt citas prasības par naftas piesārņojuma radīto zaudējumu atlīdzību kā vien šajā nodaļā minētās. Prasību attiecībā uz naftas piesārņojuma radīto zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šo nodaļu vai citos gadījumos nevar izvirzīt pret:

1) kuģa īpašnieka pārstāvjiem vai darbiniekiem, vai apkalpes locekļiem;

2) loci vai citu personu, kas, nebūdama apkalpes loceklis, pilda savus pienākumus uz kuģa;

3) jebkuru kuģa fraktētāju (ieskaitot berbouta fraktētāju), menedžeri vai operatoru;

4) jebkuru personu, kas veic glābšanas pasākumus (operācijas) ar kuģa īpašnieka piekrišanu vai pēc kompetentas institūcijas rīkojuma;

5) jebkuru personu, kas veic zaudējumu novēršanas pasākumus;

6) visiem šīs daļas 3., 4. un 5.punktā minēto personu darbiniekiem vai pārstāvjiem, ja vien zaudējumu nav izraisījusi viņu darbība vai bezdarbība, kuras nolūks bija radīt zaudējumu, vai neuzmanība, apzinoties, ka šis zaudējums varētu rasties.

(2) Regresa prasību par piesārņojuma radīto zaudējumu kompensāciju nevar celt pret personām, kuras minētas šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5. un 6.punktā, ja vien šīs personas nav radījušas zaudējumu ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības, apzinoties, ka šis zaudējums varētu rasties.

(1) Kuģa īpašnieka atbildība par vienu negadījumu saskaņā ar šo nodaļu tiek ierobežota līdz kopējam apjomam, kas tiek aprēķināts šādi:

1) 4,51 miljons norēķina vienību par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 5000 tilpuma vienību;

2) par kuģi, kura tilpība ir no 5001 līdz 140000 tilpuma vienībām - par katru papildus tilpuma vienību pie šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā apjoma pieskaita 631 norēķina vienību;

3) 89,77 miljoni norēķina vienību par kuģi, kura tilpība pārsniedz 140000 tilpuma vienību.

(2) Atbildības ierobežojumi attiecas uz atbildību par piesārņojumu vienā negadījumā vai negadījumā, kas sastāv no vairāku atgadījumu virknes. Ierobežojumi netiek piemēroti kuģa īpašnieka atbildībai par nokavējuma procentiem vai tiesvedības izmaksām.

(3) Kuģa īpašniekam nav tiesību uz šajā nodaļā minēto atbildības ierobežojumu, ja ir pierādīts, ka piesārņojuma radīto zaudējumu izraisījusi viņa darbība vai bezdarbība, kuras nolūks bijis radīt zaudējumu, vai nolaidība, apzinoties, ka šis zaudējums varētu rasties.

(4) Norēķina vienība ir vienība, kas noteikta šā kodeksa 71.pantā. Kuģa tilpība ir bruto tilpība, kas aprēķināta saskaņā ar 1969.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu pirmajā pielikumā ietvertajiem aprēķināšanas noteikumiem.

327.

328.

329.

330.

Visā 82.panta tekstā vārdu „tilpums” aizstāt ar vārdu „tilpība”

atb.

(1) Kuģa īpašnieka atbildība par vienu negadījumu saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem tiek ierobežota līdz kopējam apjomam, kas tiek aprēķināts šādi:

1) 4,51 miljons norēķina vienību par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 5000 tilpības vienību;

2) par kuģi, kura tilpība ir no 5001 līdz 140 000 tilpības vienībām, — par katru papildu tilpības vienību pie šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā apjoma pieskaita 631 norēķina vienību;

3) 89,77 miljoni norēķina vienību par kuģi, kura tilpība pārsniedz 140 000 tilpības vienību.

(2) Atbildības ierobežojumi attiecas uz atbildību par piesārņojumu vienā negadījumā vai negadījumā, kas sastāv no vairāku atgadījumu virknes. Ierobežojumi netiek piemēroti attiecībā uz kuģa īpašnieka atbildību par nokavējuma procentiem vai tiesāšanās izdevumiem.

(3) Kuģa īpašniekam nav tiesību uz šajā nodaļā minētajiem atbildības ierobežojumiem, ja ir pierādīts, ka piesārņojuma radīto zaudējumu izraisījusi viņa darbība vai bezdarbība, kuras nolūks bija radīt zaudējumu, vai neuzmanība, apzinoties, ka šis zaudējums varētu rasties.

(4) Norēķina vienība ir šā kodeksa 71.pantā noteiktā vienība. Kuģa tilpība ir bruto tilpība, kas aprēķināta saskaņā ar 1969.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu pirmajā pielikumā iekļautajiem aprēķināšanas noteikumiem.

(1) Kuģa īpašnieks, kas vēlas ierobežot savu atbildību saskaņā ar šā kodeksa 82.pantu, izveido atbildību ierobežojuma fondu tiesā, kurā ir uzsākts vai var tikt uzsākts tiesas process par zaudējumu piedziņu saskaņā ar šā kodeksa 79.pantu. Pēc fonda izveidošanas kuģa īpašnieks vai cietusī puse var iesniegt pieteikumu par fonda sadali saskaņā ar šā kodeksa 9.nodaļu.

(2) Fondu sadala visām prasībām, kuru pamats ir viens negadījums vai negadījums, kas sastāv no vairāku atgadījumu virknes, proporcionāli summai, kas pienākas katram prasītājam, ievērojot šā kodeksa 9.nodaļas nosacījumus.

(3) Prasība, kas radusies saistībā ar izmaksām, ko labprātīgi uzņēmies kuģa īpašnieks, lai ierobežotu vai aizkavētu piesārņojumu, ir vienlīdzīga ar citām prasībām.

(4) Fonda izveidošanu un sadali Latvijas tiesa veic saskaņā ar šā kodeksa 9.nodaļu.

(5) Ja kuģa īpašnieks ir izveidojis atbildības ierobežojuma fondu saskaņā ar Atbildības konvenciju kādā citā šīs konvencijas dalībvalstī, šis fonds attiecībā uz īpašnieka tiesībām ierobežot atbildību ir pielīdzināms fondam, kas nodibināts Latvijas tiesā.

331.

332.

333.

334.

335.

(1) Kuģa īpašnieks, kas vēlas ierobežot savu atbildību saskaņā ar šā kodeksa 82.pantu, piesaka Atbildības konvencijas fonda izveidošanu tajā tiesā, kurā ir uzsākta vai saskaņā ar šā kodeksa 91.panta pirmajā daļā noteikto piekritību var tikt uzsākta tiesvedība par zaudējumu piedziņu saskaņā ar šā kodeksa 79.pantu. Pēc fonda izveidošanas kuģa īpašnieks vai cietusī puse var iesniegt pieteikumu par fonda sadali saskaņā ar šā kodeksa XVIII nodaļas noteikumiem.

(2) Atbildības konvencijas fondu sadala visām prasībām, kuru pamats ir viens negadījums vai negadījums, kas sastāv no vairāku atgadījumu virknes, proporcionāli summai, kāda pienākas katram prasītājam, ievērojot šā kodeksa XVIII nodaļas noteikumus.

(3) Prasība, kas radusies saistībā ar izmaksām, ko labprātīgi uzņēmies kuģa īpašnieks, lai ierobežotu vai aizkavētu piesārņojumu, ir vienlīdzīga ar citām prasībām.

(4) Atbildības konvencijas fonda izveidošana un sadale, kuru veic Latvijas tiesa, notiek saskaņā ar šā kodeksa XVIII nodaļas noteikumiem.

(5) Ja kuģa īpašnieks ir izveidojis Atbildības konvencijas fondu saskaņā ar Atbildības konvenciju kādā citā šīs konvencijas dalībvalstī, šis fonds attiecībā uz īpašnieka tiesībām ierobežot atbildību ir pielīdzināms fondam, kas izveidots saskaņā ar Latvijas tiesas nolēmumu.

(1) Ja kuģa īpašniekam ir tiesības ierobežot atbildību saskaņā ar šā kodeksa 82.pantu un viņš ir nodibinājis atbildības ierobežojuma fondu saskaņā ar šā kodeksa 83.pantu, prasības apmierināšanu, ko var vērst pret atbildības ierobežojuma fondu, nevar vērst pret kuģi vai citiem īpašumiem, kas pieder kuģa īpašniekam. Ja kuģis vai citi īpašumi ir arestēti saistībā ar šo prasību vai īpašnieks ir devis nodrošinājumu, lai izvairītos no aresta, arests vai cits nodrošinājums tiek atcelts un nodrošinājums izbeidzas.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumus piemēro analoģiski, ja kuģa īpašnieks ir izveidojis atbildības ierobežojuma fondu saskaņā ar Atbildības konvenciju citā konvencijas dalībvalstī ar nosacījumu, ka prasītājam ir tiesības celt prasību tiesā vai citā institūcijā, kas ir izveidojusi šo atbildības ierobežojuma fondu, un šis fonds ir praktiski pieejams prasītājam.

336.

337.

Aizstāt 84. pantā vārdus ‘’atbildības ierobežojuma fonds ‘’ (attiecīgā locījumā) ar vārdiem ‘’atbildības konvencijas fonds’’ (attiecīgā locījumā).

atb.

(1) Ja kuģa īpašniekam ir tiesības ierobežot atbildību saskaņā ar šā kodeksa 82.panta noteikumiem un viņš ir izveidojis Atbildības konvencijas fondu saskaņā ar šā kodeksa 83.pantu, prasību, ko var vērst pret Atbildības konvencijas fondu, nevar vērst pret kuģi vai citiem īpašumiem, kas pieder kuģa īpašniekam. Ja kuģis vai citi īpašumi ir arestēti saistībā ar šo prasību vai īpašnieks ir sniedzis citu nodrošinājumu, lai izvairītos no aresta, arests vai cits nodrošinājums tiek atcelts un nodrošinājums izbeidzas.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro analoģiski, ja kuģa īpašnieks ir izveidojis Atbildības konvencijas fondu saskaņā ar Atbildības konvenciju kādā citā šīs konvencijas dalībvalstī, ar nosacījumu, ka prasītājam ir tiesības celt prasību tiesā vai citā institūcijā, kas ir izveidojusi šo Atbildības konvencijas fondu, un šis fonds ir pieejams prasītājam.

(1) Latvijas kuģa īpašniekam, kura kuģis var pārvadāt vairāk nekā 2000 tonnu naftas, ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību vai saņemt citu finansiālās atbildības nodrošinājumu atbilstoši šā kodeksa 79., 80., 81. un 82.panta nosacījumiem. Šādu apdrošinājumu vai citu finansiālu atbildības nodrošinājumu apliecina Kuģu reģistra izdota apliecība. Bez šīs apliecības kuģis nedrīkst kuģot zem Latvijas karoga.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto nosacījumu attiecīgi piemēro ārvalstu kuģiem, kas ienāk vai atstāj ostu vai citu iekraušanas vai izkraušanas vietu Latvijā un pārvadā vairāk nekā 2000 tonnu naftas. Ja kuģis ir reģistrēts valstī, kas ir Atbildības konvencijas dalībvalsts, tam nepieciešama konvencijas prasībām atbilstoša apliecība par civiltiesiskās atbildības apdrošinājumu vai citu finansiālo nodrošinājumu.

338.

atb.

(1) Latvijas kuģa īpašniekam, kura kuģis var pārvadāt vairāk nekā 2000 tonnu naftas, ir pienākums obligāti apdrošināt savu civiltiesisko atbildību vai saņemt citu finansiālās atbildības nodrošinājumu atbilstoši šā kodeksa 79., 80., 81. un 82.panta noteikumiem. Šādu apdrošināšanu vai citu finansiālās atbildības nodrošinājumu apliecina Kuģu reģistra izdota apliecība. Bez šīs apliecības kuģis nedrīkst braukt zem Latvijas karoga.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto noteikumu piemēro attiecībā uz ārvalstu kuģiem, kas ienāk ostā vai atstāj ostu vai citu iekraušanas vai izkraušanas vietu Latvijā un pārvadā vairāk nekā 2000 tonnu naftas. Ja kuģis ir reģistrēts valstī, kas ir Atbildības konvencijas dalībvalsts, tam nepieciešama šīs konvencijas prasībām atbilstoša apliecība par obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu vai citu finansiālās atbildības nodrošinājumu.

Latvijas valstij piederošiem kuģiem, kuri var pārvadāt vairāk nekā 2000 tonnu naftas, piemēro šā kodeksa 85.panta pirmajā daļā paredzēto nosacījumu, bet prasītā apdrošinājuma vai finansiālā nodrošinājuma vietā kuģim var būt Kuģu reģistra izdota apliecība par to, ka kuģis pieder valstij un ka atbildība ir segta līdz ierobežojuma apjomam. Satiksmes ministrs var noteikt šādas apliecības formu.

Latvijas valstij piederošiem kuģiem, kuri var pārvadāt vairāk nekā 2000 tonnu naftas, piemēro šā kodeksa 85.panta pirmajā daļā paredzēto noteikumu, bet prasītā apdrošinājuma vai cita finansiālā nodrošinājuma vietā kuģim var būt Kuģu reģistra izsniegtā apliecība par to, ka kuģis pieder valstij un ka atbildība ir segta līdz ierobežojuma apjomam. Satiksmes ministrs var noteikt šādas apliecības formu.

Ja kuģim nav apliecības par obligāto civiltiesisko atbildības apdrošināšanu vai citu finansiālo nodrošinājumu, vai šā kodeksa 86.pantā minētās apliecības, atzītās iestādes ostas valsts kontroles inspektors var aizliegt kuģim iziet no Latvijas ostas, ieiet citā iekraušanas vai izkraušanas vietā Latvijā vai iziet no tās, vai arī pieprasīt kuģim izkraut kravu vai atstāt Latvijas ūdeņus.

Ja kuģim nav apliecības par obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu vai citu finansiālās atbildības nodrošinājumu vai šā kodeksa 86.pantā minētās apliecības, ostas valsts kontroles inspektors var aizliegt kuģim iziet no Latvijas ostas, ieiet citā iekraušanas vai izkraušanas vietā Latvijā vai iziet no tās vai arī pieprasīt, lai kuģis izkrauj kravu vai atstāj Latvijas ūdeņus.

(1) Prasības par piesārņojuma radīto zaudējumu atlīdzību var celt tieši pret jebkuru personu, kas saskaņā ar šā kodeksa 85. vai 86.pantu ir uzņēmusies kuģa īpašnieka atbildības finansiālo nodrošinājumu vai apdrošinājusi kuģa īpašnieka civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem (turpmāk - apdrošinātājs). Apdrošinātājs var izmantot šā kodeksa 82.pantā paredzēto atbildības ierobežojumu arī tad, ja kuģa īpašniekam nav tiesību uz šādu ierobežojumu. Apdrošinātājs var izmantot tādu pašu pamatu atbrīvošanai no atbildības kā kuģa īpašnieks. Pret prasītājiem apdrošinātājs nav tiesīgs izm antot tādus aizstāvības argumentus, kādus drīkst izmantot pret kuģa īpašnieku, izņemot argumentus par zaudējumiem, kurus izraisa kuģa īpašnieka apzināta nelikumīga rīcība.

(2) Saskaņā ar šā kodeksa 83.pantu apdrošinātāja dibinātam atbildības ierobežojuma fondam ir tādas pašas juridiskas sekas kā kuģa īpašnieka ar tādiem pašiem nosacījumiem dibinātam fondam. Šādu fondu var dibināt pat tad, ja īpašniekam nav tiesību ierobežot savu atbildību, bet tas neierobežo kreditoru prasības pret kuģa īpašnieku.

339.

340.