Likums

Projekts

Likumprojekts

Grozījumi Enerģētikas likumā

Izdarīt Enerģētikas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 20.nr.; 2000, 17.nr.; 2001, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdu "realizācija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "tirdzniecība" (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

izteikt 13.punktu šādā redakcijā:

"13) enerģijas tirdzniecība – energoapgādes veids, kas ietver enerģijas pārdošanu enerģijas lietotājiem;";

izteikt 23.punktu šādā redakcijā:

"23) sistēmas operators – energoapgādes uzņēmums, kuram ir izsniegta licence elektroenerģijas, dabasgāzes vai siltumenerģijas pārvadei vai sadalei vai licence dabasgāzes uzglabāšanai krātuvē;";

papildināt pantu ar 24.punktu šādā redakcijā:

"24) sistēmas lietotājs – fiziskā vai juridiskā persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus."

3. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

"6.pants

(1) Sistēmas operatoram tā licences darbības zonā un licencē noteiktajā termiņā ir pastāvīgas saistības nodrošināt sistēmas lietotājiem un to pretendentiem pieeju enerģijas pārvades vai sadales sistēmām vai dabasgāzes uzglabāšanas krātuvei noteiktajā kvalitātē par regulatora noteiktajiem tarifiem.

(2) Sistēmas operatoram noteiktās saistības saglabājas arī gadījumos, ja mainās energoapgādes uzņēmuma īpašnieks, īpašuma piederība, uzņēmējdarbības veids, vai līdz jaunas licences saņemšanai, ja ir nepieciešama jauna licence.

(3) Energoapgādes uzņēmums, kas piegādā enerģiju lietotājiem, kuri nav kvalificēti elektroenerģijas vai dabasgāzes lietotāji nevēlas vai atsakās izmantot kvalificēto elektroenerģijas vai dabasgāzes lietotāju tiesības, pārdod enerģiju tiem nepieciešamajā vai noteiktajā kvalitātē un pieprasītajā daudzumā par regulatora noteiktajiem tarifiem."

4. 8.pantā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) energoapgādes uzņēmuma pienākumu nodrošināt un uzturēt energoapgādes veikšanai nepieciešamos energoapgādes uzņēmuma objektus;";

papildināt pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) energoapgādes uzņēmuma pienākumu nodrošināt energoapgādi par regulatora noteiktajiem tarifiem vai tiesības vienoties par enerģijas cenu ar enerģijas lietotāju."

5. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

"9.pants

(1) Energoapgādes uzņēmumi nodrošina enerģētikā noteikto drošības prasību ievērošanu un darbinieku kvalifikācijas atbilstību, kā arī tehniskajiem noteikumiem, standartiem un līgumu nosacījumiem atbilstošu enerģijas kvalitāti un energoapgādes uzņēmuma objektu nepārtrauktu darbību un atbilstošu tehnisko stāvokli līdz savstarpēji ar enerģijas lietotāju noteiktajai piederības robežai.

(2) Enerģijas lietotāji nodrošina to īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo tīklu, enerģijas izmantošanas ierīču un iekārtu tehnisko apkalpi un apkopi."

6. 14.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lai nodrošinātu savstarpēji saistītu sistēmu drošu un efektīvu darbību, energoapgādes uzņēmumi savstarpēji apmainās ar nepieciešamo informāciju, nodrošinot komerciālas informācijas aizsardzību.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Sistēmas operators ir atbildīgs par enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves darbību, apkalpošanu un drošumu, sistēmas vadību un attīstību licences darbības zonā, savienojumu ar citām sistēmām, kā arī par sistēmas ilglaicīgu spēju nodrošināt enerģijas pārvadi vai sadali vai dabasgāzes uzglabāšanu."

7. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem enerģijas pārvades vai sadales, vai dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumus par regulatora noteiktajiem tarifiem. Sistēmas pieslēguma un lietošanas nosacījumiem jābūt objektīvi pamatotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā reakcijā:

"(5) Ja sistēmas operators ir saņēmis pieprasījumu sniegt informāciju par sistēmas pieslēgumu un lietošanu, šo informāciju sistēmas lietotājiem vai pretendentiem viņš sniedz rakstveidā. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt no sistēmas lietotājiem vai pretendentiem sistēmas pieslēguma un tās lietošanas nosacījumu izstrādei nepieciešamo informāciju."

8. 39.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārda "ražotāju" ar vārdiem "vai tirgotāju";

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kvalificētie elektroenerģijas lietotāji var mainīt piegādātājus (ražotājus vai tirgotājus), kā arī atteikties no kvalificēto elektroenerģijas lietotāju tiesību izmantošanas.";

papildināt otro daļu aiz vārda "ražotāju" ar vārdiem "vai tirgotāju".

9. 42.pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "sadalošie tīkli";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Sistēmas operators par regulatora noteiktajiem tarifiem nodrošina dabasgāzes pārvadi, sadali vai uzglabāšanu, ja tā tiek piegādāta kvalificētajiem dabasgāzes lietotājiem vai to iepirkuši kvalificētie dabasgāzes lietotāji.";

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kvalificētais dabasgāzes lietotājs ir enerģijas lietotājs, kurš ir ieguvis tiesības izvēlēties dabasgāzes piegādātāju un pirkt dabasgāzi no jebkura dabasgāzes tirgotāja par vienošanās cenu. Ministru kabinets nosaka kritērijus kvalificēto dabasgāzes lietotāju tiesību iegūšanai un minēto tiesību iegūšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā kvalificētais dabasgāzes lietotājs var mainīt piegādātājus (tirgotājus), neradot draudus dabasgāzes apgādes sistēmai un citu dabasgāzes lietotāju apgādes nepārtrauktībai un kvalitātei, un kārtību, kādā atteikties no kvalificētā dabasgāzes lietotāja tiesību izmantošanas.

(5) Sistēmas operatoram ir tiesības motivēti atteikt pieeju attiecīgajai sistēmai likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajā kārtībā šādos gadījumos:

1) sistēmas jauda nav pietiekama;

2) netiks izpildīti regulatora noteiktie pienākumi un saistības;

3) netiks izpildītas ilgtermiņa (pieci gadi un vairāk) enerģijas piegādes līgumu saistības.

(6) Dabasgāzes piegādei enerģijas lietotājam ir tiesības ierīkot par saviem līdzekļiem un izmantot tiešo līniju no energoapgādes uzņēmuma, kas veic dabasgāzes apgādi, vai no jebkura dabasgāzes piegādātāja (tirgotāja)."

10. Izslēgt 45.panta 4.punktu.

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izdod šā likuma 39.pantā un 42.panta ceturtajā daļā paredzētos normatīvos aktus."

Likumprojekta

“Grozījumi Enerģētikas likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Enerģētikas likums neparedz nosacījumus dabas gāzes tirgus liberalizācijai vai trešās puses pieejai dabas gāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas infrastruktūrai.

Eiropas parlamenta un padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvas 98/30/EC par vienotiem noteikumiem dabas gāzes iekšējam tirgum (turpmāk - Direktīva) mērķis ir nodrošināt gāzes piegādes drošību, elastību un konkurenci gāzes tirgū visu patērētāju interesēs, kuriem nepieciešams piegādāt gāzi par konkurētspējīgām cenām, kad būs nodibināts un pilnībā atvērts iekšējais gāzes tirgus. Iekšējais gāzes tirgus aptvers visu Eiropas Savienības teritoriju bez iekšējām robežām, dodot iespēju brīvai preču pārvietošanai, tai skaitā, gāzes pārvietošanai.

Viens no galvenajiem Direktīvas nosacījumiem ir tas, ka patērētājam ir tiesības brīvi izvēlēties savu piegādātāju. Šo iespējams panākt pakāpeniski atverot tirgu, arvien palielinot lietotāju skaitu, kuriem būs tiesības izvēlēties savu piegādātāju.

Nosakot dabas gāzes kvalificēto lietotāju (eligible customers) un trešās puses pieejas dabas gāzes infrastruktūrai tiesisko reglamentāciju, tiktu nodrošināta reāla iespēja izvēlēties alternatīvus dabas gāzes piegādātājus. Bez minēto nosacījumu izpildes citi uzņēmumi, kuri konkurēs ar jau esošajiem piegādātājiem, nevar ienākt tirgū. Līdz ar to ļoti svarīgi ir noteikt tirgus liberalizācijas tiesisko reglamentāciju, lai veicinātu konkurenci un jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu dabas gāzes apgādē.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” paredz noteikt dabasgāzes tirgus atvēršanas tiesisko reglamentāciju un ir izstrādāts atbilstoši Direktīvai kura paredz normas, kas regulē pieeju tirgum, sistēmu darbību, un kritērijiem un kārtību, kas piemērojama atļaujas saņemšanai pārvadīt, sadalīt, piegādāt un uzglabāt dabas gāzi.

Dalībvalstis, izvēloties regulētu pieejas kārtību, veic nepieciešamos pasākumus, lai piešķirtu dabas gāzes uzņēmumiem un kvalificētajiem lietotājiem iekšpus vai ārpus teritorijas, kura aptver savstarpēji saistītu sistēmu, tiesības piekļūt sistēmai, par pamatu ņemot publicētos tarifus – un citus noteikumus un pienākumus, kas jāievēro, izmantojot sistēmu. Vienlaikus, likumprojekts paredz precizēt atsevišķas likumā lietoto terminu definīcijas.

3. Cita informācija

Enerģētikas likumā, likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un citos normatīvajos aktos pamatā ir jau ietverti vairāki nosacījumi, kas Latvijai ir saistoši, lai ieviestu Direktīvas prasības.

Enerģētikas likums nosaka vienotus noteikumus dabas gāzes pārvadei, sadalei, realizācijai/pārdošanai un uzglabāšanai. Tas paredz noteikumus attiecībā uz dabas gāzes sektora organizēšanu un funkcionēšanu, ieskaitot sašķidrināto dabas gāzi, sistēmu darbību, un kritērijiem un kārtību, kas piemērojama atļaujas (licences) saņemšanai pārvadīt, sadalīt, realizēt un uzglabāt dabas gāzi.

Dabas gāzes uzņēmumiem valsts tautsaimniecības interesēs ir noteikusi sabiedriskā pakalpojuma pienākumu, kas attiecas uz gāzes lietotāju apgādes drošību, regularitāti, apgādes kvalitāti un cenām, kā arī apkārtējās vides aizsardzību. Šāds pienākums ir noteikts normatīvajos aktos, publicēts un atklāts. Uzņēmumam ir jāapgādā visi lietotāji vai to grupas saskaņā ar vienādiem nosacījumiem. Tāpat dabas gāzes apgādes uzņēmumam ir jānodrošina komerciāli nozīmīgas informācijas aizsardzība.

Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” ir izveidots neatkarīgs regulators - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kas veic regulēšanas, kontroles, uzraudzības un strīdu izšķiršanas funkcijas, lai nepieļautu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Regulatoram ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, izskatīt grāmatvedības pārskatus, kā arī pienākums nodrošināt komerciālas informācijas aizsardzību. Viena no regulatora funkcijām ir aizstāvēt lietotāju intereses no dabas gāzes apgādes uzņēmuma dominējošā stāvokļa iespējamās ļaunprātīgas izmatošanas, kā arī veicināt dabas gāzes apgādes uzņēmuma attīstību.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojektā paredzētā prasība sistēmas operatoram nodrošināt vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajām sistēmām ir pamats konkurētspējīga elektroenerģijas un gāzes tirgus veidošanai. Tādējādi kvalificētajiem lietotājiem tiek nodrošināta iespēja izvēlēties izdevīgākos piegādes avotus un samazināt enerģijas izmaksas, kas viennozīmīgi uzlabo to konkurētspēju ārējos un iekšējā tirgū. Sevišķi svarīgi tas ir energoietilpīgām nozarēm.

Šādas pieejas nodrošināšana gāzes krātuvēm kvalificētajiem lietotājiem rada iespēju izmantot gāzes uzglabāšanas jaudas, lai nodrošinātu gāzes cenu stabilitāti.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Kvalificēto dabas gāzes lietotāju statusa definēšana likuma ietvaros, nodrošinās daļēju dabas gāzes tirgus atvēršanu. Tā rezultātā vienkāršosies administratīvās procedūras saistībā ar dabas gāzes tarifu un cenu regulēšanu, jo kvalificētajiem lietotājiem tarifus noteikt nebūs nepieciešams.

Administratīvās procedūras likumprojekts neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Ietekme uz vidi

Tirgus elementu ieviešana dabas gāzes apgādē uzlabos videi salīdzinoši draudzīgās gāzes konkurētspēju attiecībā pret citiem fosilajiem kurināmajiem

5. Cita informācija

Raugoties no tirgus attīstības viedokļa, iekšējais dabas gāzes tirgus ir agrīnā attīstības stadijā, ne tikai tādēļ, ka trūkst ilgtermiņa gāzes iepirkuma līgumu, bet arī lielo patērētāju īpatsvara dēļ.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Likumprojekts neskar valsts budžetu un pašvaldību budžetus

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

3. Finansiālā ietekme

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nav nepieciešams izstrādāt grozījumu citos likumos.

Nav nepieciešami grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”

Lai ieviestu likumprojektā “Grozījumi Enerģētikas likumā” paredzēto dabasgāzes tirgus atvēršanu, jāizstrādā Ministru kabineta noteikumu projekti, kuros jānosaka kvalificēto dabasgāzes lietotāju definēšanas kritēriji un prasības to dabasgāzes iepirkšanas kārtībā ar dabasgāzes piegādātājiem.

Ministru kabinetam likumprojektā “Grozījumi Enerģētikas likumā” paredzētos normatīvos aktu jāizdod sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Direktīvas kopējais mērķis ir nodrošināt piegādes drošību, elastību un konkurenci gāzes tirgū visu patērētāju interesēs, kuriem nepieciešams piegādāt gāzi par konkurētspējīgām cenām. Tas notiks, kad būs nodibināts un pilnībā atvērts iekšējais gāzes tirgus. Iekšējais gāzes tirgus aptvers visu Eiropas Savienības teritoriju bez iekšējām robežām, nodrošinot brīvu preču pārvietošanu, tai skaitā, gāzes pārvietošanu.

Saskaņā ar vienu no galvenajiem Direktīvas nosacījumiem patērētājam ir tiesības izvēlēties savu piegādātāju. Šo iespējams panākt pakāpeniski atverot tirgu, arvien palielinot lietotāju skaitu, kuriem būs tiesības izvēlēties savu piegādātāju.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas parlamenta un padomes 1998.gada 22.jūnija direktīva 98/30/EC par vienotiem noteikumiem dabas gāzes iekšējam tirgum; publicēta izdevumā “Official Journal” L 204, 21.07.1998; stājās spēkā 1998.gada 10.augustā.

Eiropas Enerģētikas Hartas nolīgums, kas ir ratificēts Latvijā 13.09.1995 un stājies spēkā no 16.04.1998, publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1995.gada 150.nr.

Enerģētikas Hartas protokols par energoefektivitāti un ar to saistītajiem vides aizsardzības aspektiem, kas ir ratificēts Latvijā 16.10.1998 un stājies spēkā no 04.02.1999, publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 1998.gada 308.nr.

Citi dokumenti nereglamentē likumprojektā “Grozījumi Enerģētikas likumā” ietvertos jautājumus

Eiropas parlamenta un padomes 1998.gada 22.jūnija direktīva 98/30/EC par vienotiem noteikumiem dabas gāzes iekšējam tirgum

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

2.pants

3.pants

4.pants

5.pants

6.pants

7.pants

8.pants

Pārejas noteikumi

2.panta 7.;8.punkts

3.pants

6.; 7.; 8.; 9.; 10.; 11. pants

7.pants

2.panta 19.punkts

4.;7.; 8.; 9.; 10.; 16.; 17.;18.; 20.pants

18.pants

Atbilst visi

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Nav

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Nav notikuši

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Likumprojekta izstrādē tika pieaicināti Eiropas Savienības PHARE programmas eksperti

5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas un esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

Ekonomikas ministrs A. Kalvītis