Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā"

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 4.panta trešajā daļā vārdus "vērsti pret Latvijas Republikas vai tās iedzīvotāju" ar vārdiem "vērsti pret Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai to iedzīvotāju".

2. Izteikt 192.pantu šādā redakcijā:

"192.pants. Nelikumīgas darbības ar naudu un Latvijas valsts vai citu valstu vērtspapīriem

(1) Par viltotu Latvijas Bankas, Eiropas Centrālās bankas naudas zīmju, monētu, Latvijas valsts vai citu valstu vērtspapīru vai ārvalstu valūtas izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai iegādāšanos nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(2) Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu."

3. Papildināt likumu ar 192.1 pantu šādā redakcijā:

"192.1 pants. Naudas viltošanai pielāgotu rīku, līdzekļu un citu ietaišu izgatavošana, iegādāšanās vai glabāšana

Par naudas viltošanai īpaši pielāgotu rīku, līdzekļu, datorprogrammu un jebkādu citu ietaišu izgatavošanu, iegādāšanos vai glabāšanu, kā arī par hologrammas vai citas aizsardzībai pret viltošanu paredzētas naudas sastāvdaļas nelikumīgu izgatavošanu, iegādāšanos vai glabāšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas."

Likuma spēkā stāšanās laiku nosaka ar īpašu likumu.

 

 

 

Likumprojekta

“Grozījumi Krimināllikumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreizējā situācijā, Krimināllikumā noteiktais regulējums nav atbilstošs Eiropas Savienības Acquis Communautaire prasībām attiecībā uz nodarījumiem naudas viltošanas jomā. Pašreiz Krimināllikumā ir tikai viens pants, kas regulē viltotas naudas izgatavošanu un realizēšanu.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Grozījumi Krimināllikumā īsteno Eiropas Savienības Padomes 1999.gada 28.maija Rezolūcijas par aizsardzības pastiprināšanu, izmantojot kriminālsodus, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu (turpmāk – Rezolūcija) un Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 29.maija Pamatlēmuma par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu (turpmāk – Pamatlēmums) noteikumus.

Grozījumu būtība diferencē noziedzīgus nodarījumus saistībā ar naudas viltošanu un tās nelikumīgu izgatavošanu.

Projektā paredzētā noziedzīgo darbību diferencēšana, kā arī no jauna ieviestās noziedzīgās darbības ir pamatotas ar eiro vispasaules nozīmi, līdz ar to tā plašo iespējamo pakļaušanu viltošanai, kā arī ņemot vērā jau esošās krāpnieciskās darbības ar eiro. Projekta mērķis ir aizsargāt naudas, to starpā arī eiro uzticamību, (īpaši uzsverot nediskriminācijas principu attiecībā pret kādu no valūtām), šādā veidā izvairoties no nopietnām ekonomiskām sekām.

3. Cita informācija

 

 

 

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

 

 

 

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Minētie Eiropas Savienības dokumenti paredz veikt grozījumus Krimināllikumā, paredzot iespēju saukt juridiskās personas pie kriminālatbildības par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar nelikumīgām darbībām naudas viltošanas jomā. Lai nodrošinātu nacionālo normatīvo aktu atbilstību Pamatlēmuma prasībām ir pietiekami Krimināllikumā paredzēt vispārēju juridiskās personas kriminālatbildības iespēju. Juridiskās personas kriminālatbildības principa ieviešanu Krimināllikumā veic ar 2002.gada 4.aprīļa Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā darba grupa likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” izstrādei, kas arī attiecīgi nodrošinās nacionālo normu atbilstību minētajiem Eiropas Savienības dokumentiem.

2. Cita informācija

 

 

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts īsteno Eiropas Savienības Padomes 1999.gada 28.maija Rezolūciju par aizsardzības pastiprināšanu, izmantojot kriminālsodus, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu un Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 29.maija Pamatlēmuma par pastiprinātu aizsardzību, izmantojot kriminālsodus un citas sankcijas, pret naudas viltošanu saistībā ar eiro ieviešanu, kas ir Eiropas Savienības Acquis Communautaire sastāvdaļa. Dokumentu centrālais mērķis ir pastiprināt eiro aizsardzību, ņemot vērā eiro īpašo nozīmi

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Gan Pamatlēmums, gan Rezolūcija uzsver nepieciešamību dalībvalstīm pievienoties 1929.gada 20.aprīļa Starptautiskajai konvencijai par naudas viltošanas apkarošanu un tās protokolam. Latvijas Republika ir pievienojusies minētai konvencijai ar 1939.gada 28.aprīļa Ministru kabineta likumu. Atbilstoši 1993.gada 5.janvāra Augstākās Padomes lēmumam konvencijas noteikumi, ir Latvijas Republikai saistoši. Izstrādātie grozījumi īsteno arī konvencijā paredzētas saistības dalībvalstīm kriminalizēt atsevišķus nodarījumus saistībā ar naudas viltošanu, kas līdz šim nav nodrošināts. Pamatlēmumā un Rezolūcijā ir daļēji ietvertas arī konvencijas prasības, līdz ar to projektā paredzētie grozījumi Krimināllikumā ir arī atbilstoši gan Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, kā arī Eiropas Savienības Acquis Communautaire prasībām.

 

 

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 

 

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Krimināllikumā 192.pants:

(1) Par viltotu Latvijas Bankas, Eiropas Centrālās bankas naudas zīmju, monētu, valsts vērtspapīru vai ārvalstu valūtas izgatavošanu, pārvadāšanu, pārsūtīšanu vai iegādāšanos nolūkā to izplatīt, kā arī par to izplatīšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

(3) Par šā panta otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.”

Pamatlēmuma 3.panta pirmā daļa: “1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir sodāmas šādas darbības:

a) jebkāda naudas nelikumīga izgatavošana vai tās izskata izmainīšana, neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem, c)viltotas naudas imports, eksports, transports, saņemšana vai iegūšana ar nolūku to laist apgrozībā, zinot, ka tā ir viltota”

Atbilst

192.pantā tiek atsevišķi izdalītas Eiropas Centrālās bankas naudas zīmes, ņemot vērā to īpašo statusu, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Vienlaikus tiek ievērots arī nediskriminācijas princips, nosakot gan ārvalstu valūtai, gan Latvijas Bankas naudas zīmēm un Eiropas Centrālās Bankas naudas zīmēm vienādu aizsardzības režīmu.

Spēkā esošā Krimināllikuma 192.panta pirmās daļas redakcija: “Par viltotu Latvijas Bankas naudas zīmju, monētu, valsts vērtspapīru vai ārvalstu valūtas izgatavošanu nolūkā to izplatīt, kā arī par šāda viltojuma izplatīšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.”

Krimināllikuma spēkā esošā 192.panta pirmā daļā minēto noziedzīgu darbību skaits papildināts ar tādām darbībām kā pārvadāšana, pārsūtīšana vai iegādāšanās.

 

Krimināllikuma 192.1pants:

“Par rīku, līdzekļu, datorprogrammu un jebkādu citu ietaišu, kas ir īpaši pielāgotas naudas viltošanai, izgatavošanu, iegādāšanos vai glabāšanu, kā arī par hologrammas vai citas naudas sastāvdaļas, kuru mērķis ir aizsargāt to pret viltošanu, nelikumīgu izgatavošanu, iegādāšanos vai glabāšanu –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.”

Pamatlēmuma 3.panta pirmā daļa: “1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ir sodāmas šādas darbības: d) turpmāk minētā līdzekļu nelikumīga izveide, saņemšana, iegūšana vai turēšana īpašumā:

- instrumenti, priekšmeti, datorprogrammas un jebkādi citi līdzekļi, kas ir īpaši pielāgoti valūtas viltošanai vai pārveidošanai, vai

- hologrammas vai citas naudas sastāvdaļas, kuru mērķis ir aizsargāt to pret viltošanu.

Atbilst

Krimināllikumā ir ieviests jauns noziedzīga nodarījuma sastāvs, atbilstoši Pamatlēmuma prasībām, kas paredz kriminālatbildību par dažādu ietaišu izveidošanu, kas pielāgotas nelikumīgai naudas izgatavošanai.

Projektā ir paredzēts, ka rīki, līdzekļi, datorprogrammas un citas ietaises nevar tikt izgatavotas likumīgi, ja tās ir īpaši pielāgotas naudas viltošanai.

Krimināllikuma 4.panta trešā daļa: “Ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā un kuri izdarījuši citas valsts teritorijā sevišķi smagus noziegumus, kas vērsti pret Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai to iedzīvotāju interesēm neatkarīgi no tās valsts likumiem, kuras teritorijā izdarīts noziegums, saucami pie kriminālatbildības saskaņā ar šo likumu, ja tie nav saukti pie kriminālatbildības vai nodoti tiesai saskaņā ar nozieguma izdarīšanas valsts likumiem”

Pamatlēmuma 7.panta otrā daļa: “Vismaz tās dalībvalstis, kurās eiro ievieš, veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka par naudas viltošanu ir iespējams sodīt, vismaz attiecībā uz eiro, neatkarīgi no nodarījuma izdarītāja valsts piederības un nodarījuma vietas.”

Atbilst

Projekts paredz ieviest iespēju saukt pie kriminālatbildības personas, kas izdarījušas arī noziegumus ārvalstī, līdz ar to tiek nodrošināta iespēja saukt pie atbildības neatkarīgi no nodarījuma vietas.

5. Cita informācija

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Nav notikušas konsultācijas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

-

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Nav notikušas konsultācijas.

5. Cita informācija

Tika ievākta informācija arī par citu Eiropas Savienības valstu veiktajām darbībām, saskaņojot likumdošanas aktus Pamatlēmuma prasībām.

Dānijas Kriminālkodekss 166.paragrāfs paredz, ka

  1. jebkura persona, kas vilto vai izmaina naudas izskatu, ar mērķi izmantot to kā likumīgu maksāšanas līdzekli, vai arī iegūst priekš sevis vai citiem naudu, kas ir viltota, ir sodāma ar brīvības atņemšanu līdz 12 gadiem;
  2. Ja viltojums izpaužas kā likumīga maksāšanas līdzekļa vērtības samazināšana, tad šādas darbības sodāmas ar brīvības atņemšanu līdz 4 gadiem;

167.paragrāfs nosaka, ka viltotas naudas laišana apgrozībā ir sodāma ar tādiem pašiem sodiem kā viltošana vai izskata izmainīšana. Ja persona, kas šādu viltojumu laidusi apgrozībā, ir rīkojusies labā ticībā, sods var tikt samazināts ar arestu vai ar naudas sodu.

Austrijas Sodu kodekss paredz, ka jebkura persona, kas vilto vai izmaina naudas izskatu ar nolūku, ka šī nauda tiks laista apgrozībā kā īsta un neizmainīta, ir sodāma ar brīvības atņemšanu no 1 līdz 10 gadiem.

Zviedrijas Sodu kodekss paredz, ka persona, kas vilto naudas zīmi vai monētu, kas derīga karalistē vai ārpus tās, vai citādi izmaina tās izskatu, ir sodāma par naudas viltošanu ar brīvības atņemšanu līdz 4 gadiem. Ja nodarījums ir maznozīmīgs, tad persona sodāma ar naudas sodu vai brīvības atņemšanu līdz 6 mēnešiem.

Ja noziedzīgais nodarījums ir smags, tad persona sodāma ar brīvības atņemšanu no 2 līdz 8 gadiem.

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīva akta izpilde tiks nodrošināta esošo valsts institūciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts noteiktajā kārtībā.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Kriminālprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 

 

 

 

Ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītājs

Par kontroli atbildīgā amatpersonas vietā

Atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

         

I.Labucka

A.Maldups

G.Kūtris

O.Āboliņa

I.Krastiņa

D.Palčevska

 

 

 

 

 

 

 

03.09.2002. 13:30

1619

Palčevska

7036783, Dagnija.Palcevska@tm.gov.lv