Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā

Likumprojekts

Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā

Izdarīt Lauku atbalsta dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) nodrošinājums – drošības nauda, bankas garantija vai atbildības apdrošināšanas polise attiecībā uz to, ka par labu valstij tiks samaksāta, pilnīgi vai daļēji ieturēta noteikta naudas summa, ja licences saņēmējs neimportē vai neeksportē licencē noteikto preču daudzumu licences derīguma termiņā."

2. Papildināt 4.panta pirmo daļu ar 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

"17) īsteno intervences pasākumus lauksaimniecības produktu tirgū un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasa no fiziskajām un juridiskajām personām ražošanas un patēriņa bilances sastādīšanai nepieciešamo informāciju: saražoto, iepirkto, pārstrādāto un realizēto lauksaimniecības produktu daudzumu un atlikumu;

18) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā administrē nodrošinājumu lauksaimniecības preču importa vai eksporta speciālo atļauju (licenču) izsniegšanai."

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 5., 20.nr.; 1997, 16.nr.; 1998, 6.nr.; 1999, 19., 22.nr.; 2000, 12.nr.; 2002, 2.nr.).

 

 

 

 

 

Likumprojekta “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Tirgus intervence ir valsts mērķtiecīga iejaukšanās lauksaimniecības produktu tirgū, regulējot pieprasījuma – piedāvājuma attiecību, lai nodrošinātu minimālu produktu cenas līmeni valsts iekšējā tirgū. Tirgus intervence var izpausties kā produktu iepirkums intervencei vai kā uzglabāšana intervencei.

Latvijā patreiz darbojas bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” (turpmāk - LTIA). LTIA patreiz nodarbojas ar labības un cukura tirgus intervenci un tuvākajā laikā uzsāks tirgus intervenci saistībā ar piena produktiem. Perspektīvā ir gaļas un arī augļu un dārzeņu tirgus intervence.

Pašreiz LTIA izsniedz arī importa un eksporta licences graudiem un to pārstrādes produktiem. Lauku atbalsta dienests izsniedz cukura importa licences. Par licences izsniegšanu licences saņēmējs maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet netiek prasīts nekāds galvojums, lai nodrošinātu, ka licencē noteiktais preču daudzums tiks importēts vai eksportēts licences derīguma laikā. 2001.gadā vidēji tika importēts tikai 52 % no tā kopējā graudu un cukura apjoma, kam tika izsniegtas importa licences.

Lai nodrošinātu Latvijas valsts iestāšanās Eiropas Savienības oficiālā dokumenta sadaļā “Lauksaimniecība” vienotas maksājumu aģentūras izveidošanas nosacījuma izpildi, apzinātu aģentūrai veicamās funkcijas un nodotu šīs funkcijas lauku atbalsta dienestam, kā arī veiktu LTIA reorganizāciju būtu jāizdara grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā.

Galvojuma ieviešana importa un eksporta licenču saņemšanai arī ir viena no Eiropas Savienības likumdošanas prasībām, kas regulē ārējās tirdzniecības jomu. Latvijas valsts iestāšanās Eiropas Savienībā oficiālajā dokumenta sadaļā “Lauksaimniecība” ir noteikts, ka Latvija būs gatava pilnībā pārņemt visu acquis communautaire un uzņemtiem dalībvalsts saistības tirdzniecības mehānismu jomā līdz ar iestāšanās brīdi.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Tiesību akta projekts paredz LTIA patreiz veicamo funkciju nodošanu Lauku atbalsta dienestam, tādējādi tiktu izveidota vienota maksājumu aģentūras izveidi un Eiropas savienības prasību izpilde. Eiropas Savienības prasību izpilde palīdzētu Latvijas pusei veiksmīgāk risināt iestāšanās sarunas par sadaļu “Lauksaimniecība”, kas tuvinātu mūsu valsti sekmīgai sarunu nobeigšanai uz pozitīva viļņa.

Likumprojekts veicinās vieglāk administrēt tirgus intervences procesus valstī.

Ieviešot galvojumu, tiks veicināta licenču izmantošana, kas ļaus precīzāk prognozēt importa apjomus, sastādot labības un cukura bilanci, kā arī samazināsies ar licenču izdošanu saistītie administratīvie izdevumi.

3. Cita informācija

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un

administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvais akts vienkāršos administrēšanas procesu, jo visa informācijas aprite notiks vienas iestādes ietvaros. Tiesību akta projekts neparedz tiešus vai netiešus ieguvumus.

3. Sociālo seku izvērtējums

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

-

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2

3

4

5

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-

10,0

10,0

10,0

10,0

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

34,539

154,137

149,137

149,137

149,137

3. Finansiālā ietekme

Maksājumu aģentūras izveide, reorganizējot BO VAS Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra un funkcijas nododot Lauku atbalsta dienestam, prasa papildus finansējumu no budžeta līdzekļiem 109,598 Ls (pirmajā gadā pēc apvienošanās) un turpmāk 104,598 Ls gadā.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Šobrīd BO VAS Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūrā ir 15 štata vienības, tai skaitā, 1 apkalpojošais personāls. Izdevumi ir 131186 Ls, tai skaitā, no budžeta dotācijas 34539 Ls. Pārējie ir pašu ienākumi no licenču izsniegšanas, % no graudu realizācijas (eksporta) un informācijas sniegšanas. Apvienojoties ar LAD, viss finansējums, izņemot ieņēmumus no maksas pakalpojumiem par licenču izsniegšanu (10000 Ls gadā), jāsaņem kā budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

1) Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra, apvienojoties ar Lauku atbalsta dienestu reorganizācijas rezultātā neveic jaunu darba vietu ierīkošanu, aprīkošanu no jauna u.c. pasākumus; finansu pamatojuma aprēķinos iekļauti institūcijas darbības nodrošināšanas izdevumi.

Jaunas darbavietas (3) attiecas tikai uz papildus nepieciešamajām funkcijām, kas saistītas galvojumu sistēmas ieviešanu graudu un cukura licenču saņemšanai.

2) Atbilstoši Lauku atbalsta dienesta likumam Dienesta finansu līdzekļus veido valsts budžeta dotācija un ieņēmumi no dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprinātu cenrādi.

Apvienojoties ar LTIA Lauku atbalsta dienests kā valsts iestāde varēs iekasēt maksas pakalpojumus par labības un tās pārstrādes produktu importa un eksporta speciālo atļauju (licenču) noformēšanu un izsniegšanu. Ņemot vērā LTIA iepriekšējo 3 gadu pieredzi, šie ieņēmumi var sastādīt ap 10000 - 11000 LVL.

Bez šiem maksas pakalpojumiem LTIA līdz šim saņēma ieņēmumus arī par labības un tās produktu tirdzniecības un pārstrādes uzņēmumu reģistrāciju atbilstoši MK 21.04.98. noteikumiem Nr.144 “Noteikumi par labības tirdzniecību un pārstrādi”. Apvienojoties ar LAD nav paredzēta šīs funkcijas veikšana un līdz ar to šādu ieņēmumu iekasēšana.

Lielāko daļu no LTIA ieņēmumiem darbības nodrošināšanai veido atskaitījumi no valsts labības uzkrājumu eksporta un realizācijas apgrozījuma (MK 24.02.1998. Nr.69 “Valsts labības rezerves iegādes, uzglabāšanas un izmantošanas kārtība”; MK 25.06.2002. Nr.246 “Noteikumi par intervenci labības tirgū 2002./2003.gadā” u.c.). Uz šo brīdi nav paredzēts, ka Lauku atbalsta dienests kā valsts iestāde nodarbosies ar labības eksportu. Līdz ar to arī netiek plānoti šāda veida ieņēmumi.

Lauku atbalsta dienestam turpmāk kā Eiropas Lauksaimniecības Vadības un Garantiju fonda Maksājumu aģentūrai intervences pasākumi Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros būs jāpilda kā valsts funkcija, kuru nevar būt maksas pakalpojums.

Izdevumu posteņi:

- Atalgojums 66375 Ls

- Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 17317 Ls

- Telpu un garāžu īre 18586 Ls

tai skaitā telpu īre (5 Ls/m2) 17782 Ls

garāžu īre (67 Ls/mēn) 804 Ls

- Sakaru pakalpojumi (30 Ls/mēn/darbin.) 5040 Ls

- Degviela, remontdarbi, apdrošināšana, maksa par stāvvietām (130 Ls/gadā uz 1 darbin.) 1820 Ls

- Kancelejas preces un inventārs (15 Ls/mēn./darbin.) 2520 Ls

- Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa (236 Ls/darbin) 3308 Ls

- Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana (30 Ls/gadā/darbin) 420 Ls

- Komandējuma izdevumi (20 Ls/mēn/darbin) 3360 Ls

- Ēku, telpu remonts 3000 Ls

- Kapitālās iegādes (kopētājs, fakss) 5000 Ls (tikai pirmajā gadā pēc apvienošanās - 2003.g.)

Datortehnikas iegādei (datori, printeri) 4440 Ls

Ieviešot galvojumu graudu un cukura licenču saņemšanai, nepieciešamas papildus 3 štata vietas. Izdevumi ir 22 951 Ls, kas jāsaņem kā budžeta dotācija.

Izdevuma posteņi:

Atalgojums (305Ls x 12 x 3) 10 980 Ls

Pārējie kārtējie izdevumi 9 700 Ls, t.sk.:

- Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09 %) 2 645 Ls

- Telpu īre un noma (9 Ls/m2 x 9 x 12 x 3) 2 916 Ls

- Sakaru pakalpojumi (30 Ls/mēn x 12 x 3) 1 080 Ls

- Degviela, remontdarbi, apdrošināšana, maksa par stāvvietām (120 Ls/gadā x 3) 360 Ls

- Kancelejas preces un inventārs (15 Ls/mēn x 12 x 3) 540 Ls

- Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa (220 Ls/gadā x 3) 660 Ls

- Iekārtas, inventāra un aparatūras remonts, tehniskā apkalpošana (30 Ls/gadā x 3) 90 Ls

- Komandējuma izdevumi (20 Ls/mēn x 12 x 3) 720 Ls

- Ēku un telpu remonts (vidējās izmaksas 7Ls/m2 x 9 x 3) 189 Ls

- Tipogrāfiskie pakalpojumi (pieteikumu formas, bukleti utt.) 500 Ls

Kapitālie izdevumi 2 271 Ls, t.sk.:

- Darba vietas aprīkošana (500 Ls viena darba vieta) 1 500 Ls

- Izdevumi pārējām kapitālajām iegādēm (faksi, dokumentu smalcinātāji, seifi u.c. – 257 Ls uz cilvēku gadā) 771 Ls

6. Cita informācija

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Saskaņā ar grozījumiem Lauku atbalsta dienesta likumā nepieciešams izdarīt grozījumu likumā “Par cukuru” un Ministru kabineta 2000.gada 11.janvāra noteikumos Nr.17 “Zemkopības ministrijas nolikums”.

Nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par informācijas sniegšanas kārtību lauksaimniecības produktu ražošanas un patēriņa bilanču sastādīšanai.

Ministru kabineta noteikumi paredzēs kārtību, kāda informācija ir jāsniedz, kādām juridiskajām un fiziskajām personā, par kādiem produktiem un cik bieži.

Normatīvā akta projektu paredzēts izstrādāt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par nodrošinājuma iesniegšanas kārtību cukura un labības importa speciālo atļauju (licenču) saņemšanai.

Ministru kabineta noteikumi paredzēs kārtību, kādā tiek iesniegti un pieņemti nodrošinājumi un nodrošinājuma atmaksas kārtību, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) cukura un labības importam.

Normatīvā akta projektu paredzēts izstrādāt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta rīkojumu par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” reorganizāciju.

2. Cita informācija

Nododot ar tirgus intervenci saistītās funkcijas Lauku atbalsta dienestam būtu slēdzams likums “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi” un uz šī likuma pamata izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr.144 “Noteikumi par labības tirdzniecību un pārstrādi”, noteikumi Nr.356 “Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” statūti”, noteikumi Nr.69 “Valsts labības rezerves iegādes, uzglabāšanas un izmantošanas kārtība”. Eiropas savienības direktīvas neparedz, ka varētu būt dubulti labības uzkrājumi, t.i., intervencē iepirktā labība un valsts labības rezerve. Neveidojot valsts labības rezervi šis likums zaudē savu jēgu.

Likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi” 3.panta otrās daļas 1.punktā dotais uzdevums ir iestrādāts Lauksaimniecības likuma 6.panta 1.punktā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Eiropas Padomes Regulu Nr.1291/2000 un Nr.1258/1999 kā arī ES Komisijas Regulas 2220/1985 prasības un ieteikumus.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

 

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

1) 1.pants

2) 2.pants

EEK Regula 2220/1985 3.pants

1) EK Regulas Nr.1258/1999 4.panta 5.punkts

2) EK Regula 1291/2000 15.pants

Atbilst

Atbilst

 

5. Cita informācija

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas, jo nevalstiskās organizācijas tiesiskais akts saista netieši.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Tika informēta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Šā likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu izpildes kontroli veiks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par to atbildīgās institūcijas. Normatīvā akta izpilde iespējama ar 2003.gada 1.janvāri, jo ar šo datumu vajadzētu beigt LTIA reorganizāciju un funkciju nodošana Lauku atbalsta dienestam.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiks sagatavota informācija presei un internetam.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Savas tiesības indivīds var aizstāvēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

 

 

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Valsts sekretāre

Juridiskā departamenta direktore

Atbildīgā amatpersona

L.Straujuma

 

S.Grigaļūna

G.Lanka