Saeima ir pieņēmusi un Valsts

 

 

 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

 

Sabiedriskā labuma organizāciju likums

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju un to iestāžu sabiedriskā labuma darbību.

2.pants. Sabiedriskā labuma darbība

(1) Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.

(2) Par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma:

1)  darbība, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu;

2)  darbība tādā apjomā, kādā tā vērsta uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kas dibināts un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses.

(3) Par trūcīgām personām šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets.

(4) Sociāli mazaizsargāto personu grupas nosaka Ministru kabinets, analizējot valsts sociālekonomisko stāvokli un tā ietekmi uz atsevišķām personu grupām.

3.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas

Sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk — reliģiskās organizācijas), kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus, ievērojot šā likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus.

4.pants. Nodokļu atvieglojumi sakarā ar sabiedriskā labuma organizāciju darbību

(1) Sabiedriskā labuma organizācijām ir tiesības saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, un tām ir citas likumā noteiktās tiesības.

(2) Personas, kuras ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, ir tiesīgas saņemt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus, izņemot gadījumus, kad tās atsauc savu ziedojumu.

5.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršana

(1) Finanšu ministrija piešķir sabiedriskā labuma organizācijas statusu, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu. Lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu norāda attiecīgās organizācijas sabiedriskā labuma darbības veidus.

(2) Sabiedriskā labuma organizāciju sarakstu ved Finanšu ministrija, norādot tajā ziņas par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un atņemšanu.

6.pants. Sabiedriskā labuma komisija

(1) Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji.

(2) Komisija sniedz Finanšu ministrijai atzinumu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai, kā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā likuma noteikumiem.

(3) Komisijas darbību nodrošina Finanšu ministrija.

(4) Komisijas nolikumu un personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izvirza un iekļauj komisijas sastāvā biedrību un nodibinājumu pārstāvjus.

7.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas kārtība

(1) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija iesniedz Finanšu ministrijai iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu.

(2) Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1)  reģistrācijas apliecības kopiju;

2)  tikai biedrības un nodibinājumi — lēmuma par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu kopiju vai — testamentārā nodibinājuma gadījumā — testamenta kopiju;

3) tikai reliģiskās organizācijas — ziņas par reliģiskās organizācijas amatpersonām — pārvaldes institūciju (vadības un revīzijas komisijas) locekļiem, norādot katra locekļa vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu;

4)  statūtu, satversmes vai nolikuma kopiju;

5)  pēdējā gada pārskata kopiju, ja tāds atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavojams;

6) attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (līdz pieteikuma iesniegšanas mēneša pirmajam datumam);

7)  tikai reliģiskās organizācijas — motivētu Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes ieteikuma vēstuli;

8) tikai biedrības un nodibinājumi — biedrības vai nodibinājuma iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna kopiju.

(3) Ministru kabinets apstiprina biedrības vai nodibinājuma iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapu.

(4) Ja šā panta otrajā daļā minētie dokumenti nesniedz pilnīgu priekšstatu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai, kā arī par mantas un finanšu līdzekļu izlietojumu, Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu ziņas un dokumentus. Finanšu ministrija pamato papildu ziņu un dokumentu nepieciešamību, kā arī norāda šo ziņu un dokumentu iesniegšanas termiņu.

(5) Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja tiek pieprasītas papildu ziņas un dokumenti, Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no papildu ziņu un dokumentu iesniegšanas dienas.

(6) Lēmumu, kurš stājies spēkā ar dienu, kad tas paziņots adresātam, Finanšu ministrija publicē piecu darbdienu laikā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

8.pants. Atteikums piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu

(1) Finanšu ministrija lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem, pamatojoties uz komisijas atzinumu, ja:

1)  biedrības vai nodibinājuma statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis vai biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai;

2)  Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbībā;

3)  biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi;

4)  biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija nav iesniegusi visas šā likuma 7.panta otrajā un ceturtajā daļā minētās ziņas un dokumentus.

(2) Iesniedzējam ir tiesības lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

9.pants. Ziedojums

(1) Ziedojums šā likuma izpratnē ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.

(2) Sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.

10.pants. Ziedojumu veidi un izlietoðana

(1) Ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem. Mantas un finanšu līdzekļu bezatlīdzības nodošana nolūkā, kurš neatbilst sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai kurš nav paredzēts ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbībai, nav uzskatāma par ziedojumu.

(2) Ziedojums, kura izlietojuma mērķi līgumā nav noteikti, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.

(3) Ziedojumu nedrīkst izlietot, lai segtu zaudējumus, kuri radušies sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā.

11.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumi

(1) Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot savu mantu un finanšu līdzekļus attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.

(2) Ja sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu kopsumma taksācijas periodā (kalendārajā gadā) pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75 procentus no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā taksācijas periodā (kalendārajā gadā) izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tikai tām sabiedriskā labuma darbībām, kuras minētas Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai.

(3) Ministru kabinets nosaka to izdevumu veidus, kuri šā likuma izpratnē uzskatāmi par sabiedriskā labuma organizācijas administratīvajiem izdevumiem, paredzot, ka pie tiem pieskaitāmi sabiedriskā labuma organizācijas izdevumi, kuri nav tieši saistīti ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanu. Sabiedriskā labuma organizācija administratīvajiem izdevumiem drīkst izlietot ne vairāk kā 25 procentus no vispārējiem ziedojumiem.

(4) Sabiedriskā labuma organizācijai ir tiesības veidot kredītiestādēs finanšu līdzekļu uzkrājumus, ja to izmantošana notiek saskaņā ar statūtiem, satversmi, nolikumu vai līgumu ar ziedotāju.

(5) Sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus komercdarbības, kā arī tādu darbību veikšanai, kuras saistītas ar politisko organizāciju (partiju) darbības vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu.

(6) Sabiedriskā labuma organizācija drīkst bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus tikai uz rakstveida līguma pamata. Līgumā arī norāda:

1) mantas vai finanšu līdzekļu izlietošanas mērķi, kas saistīts ar tām sabiedriskā labuma organizācijas darbībām, kuras minētas Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai;

2) tās personas atbildību par tai nodotās mantas vai finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši līguma noteikumiem, kura saņem sabiedriskā labuma organizācijai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus;

3) sabiedriskā labuma organizācijas pienākumu uzraudzīt, lai persona, kurai tā nodod mantu vai finanšu līdzekļus, tos pilnībā izlietotu līgumā paredzētajiem mērķiem, kā arī sabiedriskā labuma organizācijas tiesības atgūt nodoto mantu vai finanšu līdzekļus, ja persona neizmanto no sabiedriskā labuma organizācijas saņemto mantu vai finanšu līdzekļus atbilstoši līgumā paredzētajiem mērķiem.

12.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas darbības ierobežojumi

(1) Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts sadalīt savu mantu un finanšu līdzekļus starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļiem, kā arī izmantot tā, lai tieši vai netieši gūtu labumu (galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus).

(2) Šā panta pirmās daļas noteikums attiecas arī uz sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāju, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļu laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.

(3) Ja persona saņem atlīdzību par darbību sabiedriskā labuma organizācijā, šai atlīdzībai jābūt samērīgai un pamatotai ar veicamajiem darbiem un sabiedriskā labuma organizācijas finansiālo stāvokli.

13.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas darbības uzraudzība

(1) Ja sabiedriskā labuma organizācija groza statūtos, satversmē vai nolikumā norādītos savas darbības mērķus, tā attiecīgo grozījumu kopiju iesniedz Finanšu ministrijai. Grozījumu kopija iesniedzama Finanšu ministrijai ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc to reģistrācijas biedrību un nodibinājumu reģistrā.

(2) Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.martam iesniedz Finanšu ministrijai savas iepriekšējā gada darbības pārskatu (papīra formātā un elektroniski). Pārskatam pievieno:

1)  gada pārskatu;

2)  attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (līdz tā mēneša pirmajam datumam, kad pārskats tiek iesniegts).

(3) Sabiedriskā labuma organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskatu publicē Finanšu ministrijas mājas lapā internetā.

14.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšana

(1) Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja:

1) sabiedriskā labuma organizācija savu mantu vai finanšu līdzekļus nav izlietojusi tām sabiedriskā labuma darbībām, kuras minētas Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai, šīs organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai nav ievērojusi šā likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā;

3) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) sabiedriskā labuma organizācija savā darbībā būtiski pārkāpusi šā likuma noteikumus;

5)  sabiedriskā labuma organizācija ir grozījusi statūtos, satversmē vai nolikumā norādītos darbības mērķus un nav iesniegusi šos grozījumus Finanšu ministrijai šā likuma 13.pantā noteiktajā termiņā;

6)  sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem darbības mērķiem vai tā neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, vai šī organizācija ir sniegusi nepatiesas ziņas.

(2) Finanšu ministrijai, pirms tā pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, ir tiesības pieprasīt komisijas atzinumu par šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6.punktā minētajiem sabiedriskā labuma organizācijas pārkāpumiem.

(3) Lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt tikai tad, ja sabiedriskā labuma organizācija pēc Finanšu ministrijas rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi tajā norādītos pārkāpumus.

15.pants. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atkārtota piešķiršana

Biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, var šā likuma 7. un 8.pantā noteiktajā kārtībā piešķirt šo statusu atkārtoti ne agrāk kā gadu pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu.

16.pants.  Sabiedriskā labuma organizācijas statuss biedrības vai nodibinājuma reorganizācijas gadījumā

(1) Biedrības vai nodibinājuma reorganizācijas gadījumā sabiedriskā labuma organizācijas statuss iegūstošajai biedrībai vai nodibinājumam nepāriet, izņemot gadījumu, kad biedrības vai nodibinājuma reorganizācija tiek veikta pievienošanas ceļā un pievienojamā biedrība vai nodibinājums ir sabiedriskā labuma organizācija reorganizācijas spēkā stāšanās brīdī.

(2) Biedrības vai nodibinājuma nodalīšanas gadījumā sadalāmajai biedrībai vai nodibinājumam sabiedriskā labuma organizācijas statuss saglabājas.

17.pants. Likvidējamas sabiedriskā labuma organizācijas mantas sadale

(1) Likvidējamas sabiedriskā labuma organizācijas nesadalīto mantu drīkst nodot komisijas atzinumā noteiktai sabiedriskā labuma organizācijai, kurai ir līdzīgs darbības mērķis.

(2) Ja sabiedriskā labuma organizācijas mantu nevar nodot saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tā piekrīt valstij, un valsts to izmanto pēc iespējas saskaņā ar sabiedriskā labuma organizācijas statūtos norādītajiem mērķiem.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi piemērojami arī tādai likvidējamai biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, kurai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

Pārejas noteikumi

1. Likuma 4.pants stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

2. Līdz 2005.gada 1.janvārim Finanšu ministrija šā likuma 7.panta piektajā daļā minētos lēmumus var pieņemt divu mēnešu laikā no visu dokumentu iesniegšanas dienas.

3. Ja sabiedriskā organizācija vai uzņēmējsabiedrība, kas dibināta kā bezpeļņas organizācija, kurai ir atļauja saņemt ziedojumus un kuras ziedotājiem tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi vai ir piešķirtas citas likumos noteiktās nodokļu atlaides, tiek pārveidota par biedrību vai nodibinājumu un ir ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā, atļaujas un nodokļu atvieglojumi, kas piešķirti šai sabiedriskajai organizācijai vai uzņēmējsabiedrībai, tiek piemēroti jaunizveidotajai biedrībai vai nodibinājumam līdz 2004.gada 31.decembrim.

 

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.oktobrī.

 

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 17.jūnijā.

 

 

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada jūlijā