Saeima ir pieņēmusi un Valsts

 

 

 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts

prezidents izsludina šādu likumu:

Komercdarbības atbalsta kontroles likums

 

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbalsts — jebkura komercdarbībai no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem sniegta tieša vai pastarpināta finansiāla palīdzība, kas rada vai var radīt konkurences ierobežojumus;

2) atbalsta programma — normatīvais akts, kas paredz individuāla atbalsta sniegšanu komercsabiedrībām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Atbalsta programmas darbības laiks ir ierobežots;

3) individuālais atbalsta projekts — konkrētai komercsabiedrībai paredzēts atbalsts, kuru sniedz ārpus atbalsta programmas vai atbalsta programmas ietvaros, bet uz kuru attiecas prasība par atbalsta iepriekšēju pieteikšanu;

4) esošais atbalsts:

a) atbalsts, kas sākts pirms tam, kad stājās spēkā 1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā parakstītais Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses (turpmāk — Eiropas līgums), un tiek sniegts joprojām,

b) atbalsts, kuru sniedz, pamatojoties uz Valsts atbalsta uzraudzības komisijas pieņemtu lēmumu par atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta atbilstību normatīvo aktu prasībām,

c) atbalsts, kurš tiek sniegts, ja Valsts atbalsta uzraudzības komisija Ministru kabineta noteiktajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu;

5) nelikumīgs atbalsts:

a) atbalsts, kurš tiek sniegts, neievērojot Valsts atbalsta uzraudzības komisijas lēmumu par atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta neatbilstību normatīvo aktu prasībām,

b) atbalsts, kurš tiek sniegts, pamatojoties uz Valsts atbalsta uzraudzības komisijas lēmumu par atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta atbilstību normatīvo aktu prasībām, bet neievērojot atbalsta programmā vai individuālajā atbalsta projektā ietvertos nosacījumus atbalsta sniegšanai;

6) nepieteikts atbalsts — atbalsta programma vai individuālais atbalsta projekts, uz kuru attiecas prasība par atbalsta iepriekšēju pieteikšanu, bet kurš sākts bez iepriekšējas pieteikšanas Valsts atbalsta uzraudzības komisijā;

7) atbalsta intensitāte — subsīdijas ekvivalents, reizināts ar simtu un dalīts ar kopējām atbalstāmā projekta izmaksām;

8) atbalsta sniedzējs — valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona, kas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai kas ir atbildīga par atbalsta programmas normu izstrādi un atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta piemērošanu;

9) atsauces likme — procentu likme, kuru izmanto subsīdijas ekvivalenta aprēķināšanai. Valsts atbalsta uzraudzības komisija katru gadu līdz 30.decembrim atsauces likmi publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

10) mazas un vidējas komercsabiedrības — komercsabiedrības, kurās strādā mazāk par 250 darbiniekiem, kuru gada neto apgrozījums nepārsniedz 23 miljonus latu vai arī bilances kopsumma nepārsniedz 15 miljonus latu un kurās ne vairāk kā 25 procenti kapitāla daļu (akciju) vai balsstiesību pieder vienai komercsabiedrībai vai vairākām komercsabiedrībām, kas neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem;

11) subsīdijas ekvivalents — naudas izteiksmē aprēķināts atbalsta saņēmēja ieguvums no atbalsta, kura aprēķināšanai kārtējā gadā izmanto iepriekšējā gadā Valsts atbalsta uzraudzības komisijas noteikto atsauces likmi.

2.pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir noteikt pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī nodrošināt komercdarbībai sniegta atbalsta kontroli, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu.

(2) Likums negarantē komercsabiedrībai tiesības saņemt atbalstu.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likuma normas attiecas uz komercsabiedrībām, kā arī jebkuru juridisko vai fizisko personu, kura veic vai gatavojas veikt komercdarbību, neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida (turpmāk — komercsabiedrība).

(2) Likuma normas neattiecas uz:

1) lauksaimniecības un zvejniecības produktiem saskaņā ar Eiropas līguma 18. un 22.pantu;

2) finansiālo palīdzību tādu izdevumu un zaudējumu segšanai, kuri komercsabiedrībai rodas, pildot normatīvajos aktos noteiktās valsts vai pašvaldības pastāvīgās funkcijas komunālo pakalpojumu organizēšanā iedzīvotājiem, administratīvās teritorijas labiekārtošanā un sanitārās tīrības nodrošināšanā, kā arī izglītības, sporta, aizsardzības, veselības aprūpes, kultūras un vides jomā.

4.pants. Aizliegums sniegt atbalstu

(1) Atbalsts komercdarbībai ir aizliegts, izņemot šajā likumā, Eiropas līgumā vai citos Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktos gadījumus.

(2) Atbalstu komercdarbībai var sniegt, ja atbalsta programma vai individuālais atbalsta projekts atbilst šā likuma IV, V, VI, VII, VIII, IX un X nodaļas prasībām un saskaņā ar šā likuma II nodaļas prasībām ir pieņemts Valsts atbalsta uzraudzības komisijas lēmums par to, ka atbalsta programma vai individuālais atbalsta projekts atbilst normatīvo aktu prasībām vai plānotā finansiālā palīdzība nav uzskatāma par atbalstu.

5.pants. Atbalstu raksturojošās pazīmes

Lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par atbalstu, tai jāatbilst visām šādām pazīmēm:

1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem;

2) komercsabiedrība, kas saņēmusi finansiālo palīdzību, iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt, ja atbalsts netiktu sniegts;

3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;

4) finansiālā palīdzība ietekmē konkurenci Latvijas iekšējā tirgū vai konkurenci Eiropas Savienības dalībvalstīs.

6.pants. Finansiālā palīdzība, kas nav uzskatāma par atbalstu

(1) Komercdarbībai sniegtā finansiālā palīdzība no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem nav uzskatāma par atbalstu, ja šādu finansiālo palīdzību, ievērojot komerciālus principus, būtu sniedzis arī privātais ieguldītājs, bet finansiālās palīdzības saņēmējs nebūtu ieguvis ekonomiskas priekšrocības.

(2) Valsts vai pašvaldības līdzekļu ieguldījums infrastruktūrā nav uzskatāms par atbalstu, ja infrastruktūras objekti ir publiskajā lietošanā un ieguldījums infrastruktūrā nav veikts konkrētas komercsabiedrības interesēs.

(3) Valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma pirkšana vai pārdošana nav uzskatāma par atbalstu, ja atsavināmā nekustamā īpašuma cena noteikta pēc vienas no šādām metodēm:

1) izsolē;

2) pamatojoties uz neatkarīga eksperta vērtējumu;

3) pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veiktu vērtējumu.

(4) Galvojums nav uzskatāms par atbalstu, ja tiek ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1) atbalsta saņēmējs nav krīzes situācijā;

2) atbalsta saņēmējs kredītu varētu saņemt arī bez valsts vai pašvaldības galvojuma;

3) galvojumu sniedz fiksētai kredīta summai uz noteiktu termiņu, un galvojuma apmērs nepārsniedz 80 procentus no kredīta summas vai citām finanšu saistībām;

4) komisijas maksājumus par galvojumu aprēķina, ievērojot komerciālus principus.

7.pants. Atbalsta sniegšanas veids

Atbalsts var izpausties kā tiešie maksājumi no valsts vai pašvaldības budžeta (subsīdijas), nodokļu vai sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jomā veiktie pasākumi, valsts vai pašvaldības galvojums, kredītu procentu likmju subsidēšana, valsts vai pašvaldības pilnīga vai daļēja atteikšanās no dividendēm tās kontrolē esošajās komercsabiedrībās, valsts vai pašvaldības ieguldījums komercsabiedrībā, parādu norakstīšana, preferenciālo likmju noteikšana valsts komercsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma pārdošana par cenu, kas ir zemāka par tā tirgus vērtību, vai pirkšana par cenu, kas ir augstāka par tā tirgus vērtību, kā arī cita finansiālā palīdzība, ko piešķir vai sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem.

8.pants. Kopējā pieļaujamā atbalsta apmēra noteikšana

(1) Ja individuālais atbalsta projekts pilnībā vai kādā tā daļā atbilst vairākiem šā likuma noteikumiem, tai projekta izmaksu daļai, kuru var atbalstīt saskaņā ar vairākiem šā likuma noteikumiem, piemēro attiecīgi paredzēto augstāko maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.

(2) Ja plānotais atbalsts pilnībā vai kādā tā daļā atbilst vairākām Valsts atbalsta uzraudzības komisijā apstiprinātām atbalsta programmām, tai projekta izmaksu daļai, kuru var atbalstīt saskaņā ar vairākām atbalsta programmām, piemēro šajās programmās noteikto augstāko maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.

(3) Ja atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros atbalstu sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem, maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti attiecina uz kopējo projekta atbalsta summu.

9.pants. Subsīdijas ekvivalenta noteikšana

(1) Preferenciālā kredīta subsīdijas ekvivalentu aprēķina, faktiski samaksāto kredīta procentu summu atskaitot no procentu summas, kuru vajadzētu maksāt saskaņā ar Valsts atbalsta uzraudzības komisijas apstiprināto atsauces likmi attiecīgajā laika posmā.

(2) Nodokļu atvieglojumu subsīdijas ekvivalents ir ietaupījums, kas rodas attiecīgajā laika posmā pēc maksājamās nodokļu summas samazināšanas.

(3) Valsts vai pašvaldības galvojuma subsīdijas ekvivalentu aprēķina pēc vienas no šādām metodēm:

1) kredīta atlikušo vērtību reizinot ar riska faktoru (kredīta neatmaksāšanas varbūtība) un atskaitot saņemto galvojuma prēmiju (komisijas maksu) summas;

2) tāpat kā preferenciālā kredīta subsīdijas ekvivalentu, atskaitot saņemto galvojuma prēmiju (komisijas maksu) summas.

(4) Citiem šā likuma 7.pantā noteiktajiem atbalsta veidiem subsīdijas ekvivalentu nosaka, ievērojot šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā noteikto kārtību.

II nodaļa. Atbalsta uzraudzības noteikumi

10.pants. Valsts atbalsta uzraudzības komisija

(1) Komercdarbībai sniegtā un plānotā atbalsta uzraudzību veic Valsts atbalsta uzraudzības komisija (turpmāk — Komisija). Komisija ir pilnvarotu amatpersonu koleģiāla institūcija.

(2) Komisijas sastāvā ir 15 locekļi: četri Finanšu ministrijas pārstāvji, divi Ekonomikas ministrijas pārstāvji, divi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, divi Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, Labklājības ministrijas pārstāvis, Satiksmes ministrijas pārstāvis, Zemkopības ministrijas pārstāvis, Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes pārstāvis un Konkurences padomes pārstāvis.

(3) Komisijas personālsastāvu un pārmaiņas tajā saskaņā ar šā panta otrajā daļā minēto institūciju priekšlikumiem apstiprina finanšu ministrs.

(4) Komisijas darbu vada Komisijas priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāju no Finanšu ministrijas pārstāvju vidus ieceļ finanšu ministrs. Komisijas priekšsēdētāja vietnieku no sava vidus ievēlē Komisijas locekļi ar absolūto balsu vairākumu (no visu Komisijas locekļu skaita).

(5) Komisijas darbā var pieaicināt ekspertus konkrētu atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu izvērtēšanai.

11.pants. Komisijas sekretariāts

(1) Komisijas sekretariāta funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(2) Komisijas sekretariāts ir atbildīgs:

1) par Komisijai iesniegto dokumentu sagatavošanu izskatīšanai Komisijas sēdē;

2) par Komisijas pieņemto lēmumu projektu un protokolu sagatavošanu;

3) par to, lai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiktu publicēts oficiāls paziņojums par Komisijas pieņemtajiem lēmumiem. Paziņojums par Komisijas pieņemto lēmumu publicējams ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas;

4) par Komisijas pieņemto lēmumu izpildes kontroli;

5) par Komisijas informēšanu par nepieteiktiem atbalsta gadījumiem.

(3) Komisijas sekretariāts ir tiesīgs nepieņemt un nevirzīt tālākai izskatīšanai Komisijā atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta pieteikumu, ja šajā pieteikumā nav atspoguļota visa Ministru kabineta noteikumos norādītā informācija.

12.pants. Komisijas tiesības un pienākumi

(1) Komisija izskata atbalsta programmas un individuālos atbalsta projektus, pamatojoties uz:

1) iespējamā atbalsta sniedzēja pieteikumu;

2) ieinteresētās personas sūdzību;

3) Komisijas pašas iniciatīvu.

(2) Lai apzinātu un izvērtētu visas atbalsta programmas un individuālos atbalsta projektus, Komisija ir tiesīga pieprasīt un saņemt no atbalsta sniedzējiem un atbalsta saņēmējiem nepieciešamo informāciju, kā arī pārskatus par atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu īstenošanu.

(3) Finanšu ministrs divreiz gadā iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam informatīvu ziņojumu par esošajām, bet Komisijā nepieteiktajām atbalsta programmām un individuālajiem atbalsta projektiem, par to atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(4) Ja Komisijā nepieteikta atbalsta programma vai individuālais atbalsta projekts pilnībā neatbilst vai tikai daļēji atbilst normatīvo aktu prasībām, ziņojumā norāda, kādi grozījumi atbalsta programmā vai individuālajā atbalsta projektā veicami.

(5) Komisija gatavo ikgadējos pārskatus par komercdarbībai sniegto atbalstu, kā arī izveido un uztur atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu reģistru. Komisijas sagatavotie ikgadējie pārskati ir pieejami Komisijas sekretariātā un Finanšu ministrijas mājas lapā internetā.

13.pants. Atbalsta iepriekšēja pieteikšana

(1) Ikvienu plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu pirms tā īstenošanas uzsākšanas piesaka Komisijā. Šis nosacījums attiecas gan uz plānotajām atbalsta programmām vai individuālajiem atbalsta projektiem, gan uz plānotajiem grozījumiem esošajās atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos.

(2) Prasību par plānotā atbalsta iepriekšēju pieteikšanu nepiemēro, ja atbalsts paredzēts dabas katastrofu, kodolkatastrofu, masu nemieru, karadarbības un cita valsts apdraudējuma seku likvidēšanai un tas nepārsniedz nodarīto zaudējumu apmēru.

(3) Individuālie projekti, kurus īsteno saskaņā ar Komisijā apstiprinātu atbalsta programmu, nav jāpiesaka Komisijā, izņemot šajā likumā, atbalsta programmā vai Komisijas lēmumā noteiktos gadījumus.

(4) Pieteikuma veidlapu paraugus un pieteikumu izskatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

14.pants. Komisijas informatīvais nodrošinājums

Atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta pieteikuma iesniedzējam ir pienākums nodrošināt Komisiju ar visu nepieciešamo informāciju, lai Komisija varētu pieņemt lēmumu par plānoto atbalstu.

15.pants. Komisijas lēmums

(1) Ministru kabineta noteiktajā termiņā Komisija pieņem lēmumu par atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta atbilstību vai neatbilstību:

1) Eiropas līguma noteikumiem;

2) saistībām, kas izriet no Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

3) šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem.

(2) Komisijas lēmums ir skaidri motivēts.

(3) Lai nodrošinātu atbalsta kontroles normu ievērošanu, Komisija lēmumā var izvirzīt īpašus nosacījumus atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta īstenošanai.

(4) Komisijas lēmumi atbalsta jomā ir saistoši atbalsta sniedzējiem un atbalsta saņēmējiem.

(5) Ja Komisija pieņem lēmumu par atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta neatbilstību normatīvo aktu prasībām, atbalsta sniedzējam ir aizliegts atbalstu piešķirt.

(6) Komisijas lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par attiecīgā lēmuma pieņemšanu.

16.pants. Atbalsta īstenošanas uzsākšana

(1) Atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu var sākt īstenot dienā, kad stājas spēkā Komisijas lēmums:

1) par atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta atbilstību normatīvo aktu prasībām;

2) par to, ka plānotā finansiālā palīdzība nav uzskatāma par atbalstu.

(2) Komisijai pieteikto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu var sākt īstenot pirms lēmuma pieņemšanas, ja Komisija lēmumu nav pieņēmusi Ministru kabineta noteiktajā termiņā.

17.pants. Informācijas sniegšanas ierobežojumi

Komisijas locekļiem, Komisijas sekretariāta darbiniekiem un pieaicinātajiem ekspertiem ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust ziņas, kas iegūtas, izvērtējot atbalstu un veicot tā uzraudzību, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.

18.pants. Nelikumīga atbalsta atmaksāšana

(1) Nelikumīga atbalsta gadījumā Komisija pieņem lēmumu apturēt šāda atbalsta sniegšanu un atmaksāt nelikumīgo atbalstu un procentu maksājumus. Procentu maksājumus aprēķina saskaņā ar Komisijas apstiprināto atsauces likmi. Procentu maksājumus nelikumīga atbalsta saņēmējs maksā no dienas, kad nelikumīgais atbalsts saņemts, līdz dienai, kad nelikumīgi saņemtais atbalsts ir pilnībā atmaksāts.

(2) Nelikumīgā atbalsta saņēmējs atmaksā nelikumīgo atbalstu Komisijas lēmumā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par gadu, tajā budžetā, kura ieņēmumu vai izdevumu daļu ir ietekmējis nelikumīgais atbalsts.

(3) Ja Komisijas noteiktajā termiņā netiek saņemts apstiprinājums par to, ka ir atmaksāts nelikumīgais atbalsts un procentu maksājumi, saskaņā ar Komisijas lēmumu Finanšu ministrija iesniedz tiesā prasību par nelikumīgi saņemtā atbalsta un procentu piedziņu.

19.pants. Atbalsta programmu pārskatīšana

(1) Komisija saskaņā ar Eiropas līguma 64.panta otro daļu regulāri pārskata spēkā esošās atbalsta programmas.

(2) Ja kāda no atbalsta programmām sakarā ar grozījumiem komercdarbības atbalstu regulējošās normās vairs neatbilst Eiropas līgumam, Komisija nosūta par atbalsta programmu atbildīgajai institūcijai pieprasījumu sniegt nepieciešamo informāciju. Pēc iesniegtās informācijas izvērtēšanas Komisija pieņem lēmumu izdarīt grozījumus atbalsta programmā vai arī izbeigt tās darbību. Par atbalsta programmas īstenošanu atbildīgā institūcija saskaņā ar Komisijas lēmumu izstrādā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem atbalsta programmā.

III nodaļa. Ieinteresēto personu tiesības

20.pants. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana

(1) Komisijas lēmumu ieinteresētajām personām ir tiesības pārsūdzēt tiesā.

(2) Atbalsta sniedzējs, atbalsta saņēmējs un komercsabiedrība, kuras intereses skar Komisijas lēmums, mēneša laikā pēc tam, kad laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēts oficiāls paziņojums par Komisijas pieņemto lēmumu, ir tiesīga pārsūdzēt Komisijas lēmumu, iesniedzot tiesā prasību par Komisijas pieņemtā lēmuma pilnīgu vai daļēju atcelšanu.

(3) Komisijas lēmuma pārsūdzēšanas gadījumā lēmuma izpilde apturama, līdz tiesas nolēmums kļūst neapstrīdams.

21.pants. Zaudējumu atlīdzība

(1) Komercsabiedrība, kuras ekonomiskās intereses aizskartas sakarā ar nepieteiktu atbalstu, kas ir pretrunā ar šā likuma IV, V, VI, VII, VIII, IX un X nodaļas prasībām, ir tiesīga normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā prasību par zaudējumu atlīdzību.

(2) Komercsabiedrība, kuras ekonomiskās intereses aizskartas sakarā ar nelikumīgu atbalstu, ir tiesīga normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt tiesā prasību par zaudējumu atlīdzību.

(3) Komercsabiedrībai, kura saņēmusi nelikumīgu vai nepieteiktu atbalstu, bet vēlāk cietusi zaudējumus sakarā ar šāda atbalsta atmaksāšanu, nav tiesību prasīt un saņemt zaudējumu atlīdzību.

IV nodaļa. Atbalsts reģionālās attīstības veicināšanai

22.pants. Vispārīgie nosacījumi reģionālās attīstības atbalstam

(1) Atbalstu reģionālajai attīstībai var apstiprināt kā atbalstu sākotnējiem ieguldījumiem un ieguldījumiem tādu jaunu darba vietu radīšanai, kuras saistītas ar veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem.

(2) Atbalsta projekta īstenošanā veiktos ieguldījumus un jaunradītās darba vietas komercsabiedrība saglabā vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Atbalsta saņēmējs vismaz 25 procentus no atbalstāmā projekta izmaksām finansē no pašu līdzekļiem vai citiem privātiem kredītresursiem, kuriem valsts vai pašvaldība nav sniegusi savu galvojumu.

(3) Reģionālā atbalsta intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrētās teritorijas problēmas, kuras plānots novērst, izmantojot saņemto atbalstu.

(4) Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt Latvijas reģionālā atbalsta kartē konkrētajai teritorijai noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti. Latvijas reģionālā atbalsta karti apstiprina Eiropas Kopienu un Latvijas Republikas asociācijas komiteja saskaņā ar Eiropas līguma 64.pantu.

(5) Vienlaikus sniedzot atbalstu gan sākotnējiem ieguldījumiem, gan ieguldījumiem tādu jaunu darba vietu radīšanai, kuras saistītas ar veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem, kopējo pieļaujamā atbalsta apmēru nosaka, atsevišķi aprēķinot procentuālo atbalsta apmēru sākotnējiem ieguldījumiem un ieguldījumiem jaunu darba vietu radīšanai. Kopējais atbalsta apmērs nedrīkst pārsniegt Latvijas reģionālā atbalsta kartē konkrētajai teritorijai noteikto maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti.

(6) Atbalsts reģionālajai attīstībai nedrīkst izraisīt pārprodukciju kādā no nozarēm.

23.pants. Atbalstāmās izmaksas sākotnējo ieguldījumu atbalstam

(1) Sākotnējie ieguldījumi ir ieguldījumi komercsabiedrības pamatlīdzekļos, kas saistīti ar jaunas komercsabiedrības dibināšanu, esošas komercsabiedrības paplašināšanu vai arī ražojamās produkcijas vai ražošanas procesa fundamentālu pārveidošanu, kā arī ieguldījumi pamatlīdzekļos, pārņemot bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus vai tādas komercsabiedrības aktīvus, kuras bankrota procedūru sāktu, ja netiktu pārņemti tās aktīvi.

(2) Atbalstāmās izmaksas materiālajiem ieguldījumiem ir izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumiem zemes, ēkas, ražošanas iekārtas vai aprīkojuma iegādei. Transporta nozarē ar transportlīdzekļu un to aprīkojuma iegādi saistītos izdevumus neiekļauj atbalstāmajās izmaksās, izņemot ar dzelzceļa ritošo sastāvu saistītos izdevumus.

(3) Atbalstāmās izmaksas nemateriālajiem ieguldījumiem ir izmaksas, kas saistītas ar patentu iegūšanu un tehnoloģiju apgūšanu.

(4) Nemateriālie ieguldījumi nedrīkst pārsniegt 25 procentus no kopējām atbalstāmajām izmaksām komercsabiedrībām, kuras neatbilst šā likuma 1.panta 10.punktā noteiktajiem kritērijiem.

24.pants. Atbalstāmās izmaksas jaunu darba vietu radīšanai

(1) Atbalstāmās izmaksas, kas paredzētas tādu jaunu darba vietu radīšanai, kuras saistītas ar veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem, aprēķināmas kā turpmāko divu gadu bruto algas izmaksu reizinājums ar plānoto jaunradīto darba vietu skaitu.

(2) Atbalstu jaunu darba vietu radīšanai var apstiprināt, ja:

1) darba vietu radīšana saskaņā ar konkrēto atbalsta projektu uzsākta ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc atbalsta projekta pabeigšanas;

2) darba vietas tiek izveidotas ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc atbalsta projekta pabeigšanas;

3) pēc atbalsta projekta īstenošanas attiecīgajā komercsabiedrībā pieaugs vidējais darbinieku skaits salīdzinājumā ar vidējo darbinieku skaitu, kāds komercsabiedrībā bija pēdējo 12 mēnešu laikā pirms atbalsta projekta uzsākšanas.

25.pants. Pieļaujamā papildu intensitāte reģionālās attīstības atbalstam

(1) Ja komercsabiedrībai plāno sniegt atbalstu šā likuma V nodaļā noteikto darbību veicināšanai teritorijās, kas atbalstāmas saskaņā ar Latvijas reģionālā atbalsta karti, komercsabiedrībai papildus šā likuma 28.panta otrajā vai trešajā daļā, kā arī 29.panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajai pieļaujamai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.

(2) Ja komercsabiedrībai plāno sniegt atbalstu šā likuma VI nodaļā noteiktajiem pasākumiem vides aizsardzībai reģionos, kas atbalstāmi saskaņā ar Latvijas reģionālā atbalsta karti, komercsabiedrībai:

1) papildus šā likuma 32.panta pirmajā vai otrajā daļā, 33.panta pirmajā daļā, 34.pantā, kā arī 35.panta pirmajā daļā noteiktajai pieļaujamai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām;

2) papildus Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteiktajai maksimāli pieļaujamai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.

26.pants. Atbalsts reģionālās attīstības lielo ieguldījumu projektiem

(1) Ikvienu atbalstu, arī tādu atbalstu, kuru realizē Komisijā apstiprinātas reģionālā atbalsta programmas ietvaros, piesaka Komisijā, ja kopējās projekta izmaksas pārsniedz 50 000 000 eiro ekvivalentu latos, bet projektam, kuru realizē tekstilizstrādājumu ražošanas komercsabiedrības, — 15 000 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto oficiālo maiņas kursu individuālā atbalsta projekta pieteikuma iesniegšanas dienā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos atbalstu komercsabiedrībai var sniegt, ja Komisija pieņēmusi lēmumu par individuālā atbalsta projekta atbilstību normatīvo aktu prasībām.

(3) Komisija lēmumā nosaka pieļaujamo atbalsta intensitāti individuāli katram projektam, ņemot vērā maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti konkrētajai teritorijai saskaņā ar Latvijas reģionālā atbalsta karti, kā arī produkcijas realizācijas tirgus struktūru, atbalsta projekta kapitāla intensitātes faktoru un atbalsta projekta ietekmi uz konkrētās teritorijas attīstību.

27.pants. Atbalsts komercsabiedrības kārtējo ražošanas izdevumu finansēšanai

Atbalstu komercsabiedrības kārtējo izdevumu finansēšanai var apstiprināt tikai tad, ja atbalsts sākotnējiem ieguldījumiem un ieguldījumiem tādu jaunu darba vietu radīšanai, kuras saistītas ar veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem, ir nepietiekams konkrētās teritorijas attīstībai un ja šāds atbalsts:

1) atbilst konkrētās teritorijas attīstības problēmām, kuras plānots novērst;

2) netiek sniegts ilgāk par pieciem gadiem un tā intensitāte pakāpeniski samazinās;

3) neizraisa pārprodukciju kādā no nozarēm.

V n odaļa. Atbalsts noteiktu darbību veicināšanai

28.pants. Atbalsts pētījumiem

(1) Atbalstu fundamentāliem pētījumiem, tas ir, pētījumiem, kuru nolūks ir paaugstināt zināšanu līmeni zinātnes un tehnikas nozarēs un kuri nav saistīti ar konkrētiem rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem, var apstiprināt līdz 100 procentiem no pētījumu izmaksām, ievērojot nosacījumu, ka pētījumu rezultāti ir publiski pieejami.

(2) Atbalstu rūpnieciskiem pētījumiem, tas ir, pētījumiem, kas vērsti uz tādu jaunu zināšanu apguvi, kuras var izmantot jaunu produktu, procesu vai pakalpojumu izstrādei vai esošo produktu, procesu vai pakalpojumu būtiskai pilnveidošanai, var apstiprināt līdz 50 procentiem no šā panta piektajā daļā noteiktajām izmaksām.

(3) Atbalstu projektēšanas darbiem, tas ir, darbiem, kuri pamatojas uz rūpniecisko pētījumu rezultātiem un kuru gaitā tiek izstrādāts jauna produkta, procesa vai pakalpojuma sākotnējais projekts (aprakstu kopums, plāns) vai sākotnējais paraugs, ko vēl nevar ieviest ražošanā vai komerciāli izmantot, var apstiprināt līdz 25 procentiem no šā panta piektajā daļā noteiktajām izmaksām.

(4) Atbalstu tehniskās priekšizpētes darbiem, kurus veic pirms rūpnieciskiem pētījumiem, var apstiprināt līdz 75 procentiem no šā panta piektajā daļā noteiktajām izmaksām. Atbalstu tehniskās priekšizpētes darbiem, kurus veic pirms projektēšanas darbiem, var apstiprināt līdz 50 procentiem no šā panta piektajā daļā noteiktajām izmaksām.

(5) Pētījumu un projektēšanas darbu atbalstāmās izmaksas veido:

1) darbaspēka papildu izmaksas;

2) instrumentu, iekārtu, ēku un zemes iegūšanas papildu izmaksas;

3) konsultāciju papildu izmaksas;

4) materiālu papildu izmaksas.

29.pants. Atbalsts apmācībai

(1) Var apstiprināt atbalstu šādu veidu apmācībai:

1) vispārējai apmācībai — teorētiskai un praktiskai apmācībai, kura nav tieši saistīta ar konkrētās komercsabiedrības darbību un kurā iegūtās zināšanas un iemaņas izmantojamas arī citās komercsabiedrībās vai citās darbības jomās;

2) speciālajai apmācībai — teorētiskai un praktiskai apmācībai, kura ir tieši saistīta ar darbinieka iegūto zināšanu turpmāku izmantošanu konkrētajā komercsabiedrībā, kas saņēmusi atbalstu, ja iegūto zināšanu izmantošana citās komercsabiedrībās vai citās darbības jomās ir ierobežota.

(2) Atbalstu vispārējai apmācībai var apstiprināt līdz 50 procentiem no šā panta ceturtajā daļā noteiktajām izmaksām.

(3) Atbalstu speciālajai apmācībai var apstiprināt līdz 25 procentiem no šā panta ceturtajā daļā noteiktajām izmaksām.

(4) Apmācības atbalstāmās izmaksas veido:

1) pasniedzēju darba alga;

2) pasniedzēju un apmācāmo transporta izdevumi;

3) citi kārtējie izdevumi (mācību materiāli);

4) tikai apmācībai izmantojamo instrumentu un aprīkojuma amortizācija;

5) projekta vadības un konsultēšanas izmaksas;

6) apmācāmo vidējā izpeļņa par darba stundām, kuras viņi izmantojuši apmācības programmas apgūšanai. Šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt šīs daļas 1. — 5.punktā minēto atbalstāmo izmaksu kopējo apmēru.

30.pants. Atbalsts nodarbinātības veicināšanai

(1) Atbalstu nodarbinātības veicināšanai var apstiprināt, lai:

1) nodrošinātu darba vietu radīšanu darba meklētājiem;

2) novērstu darba vietu skaita samazināšanu komercsabiedrībā.

(2) Atbalsts darba vietu saglabāšanai ir atbalsts komercsabiedrības kārtējo ražošanas izdevumu finansēšanai. Šādu atbalstu var apstiprināt, ievērojot šā likuma 27.panta noteikumus.

31.pants. Eksporta atbalsta aizliegums

(1) Eksporta subsīdijas ir aizliegtas. Eksporta atbalsta aizliegums attiecas uz jebkuru atbalstu, kas saistīts ar komercsabiedrības eksporta apjomiem, preču izplatīšanas tīklu izveidošanu un darbību vai komercsabiedrības kārtējām izmaksām eksporta operācijām.

(2) Valsts garantētie eksporta kredīta īstermiņa (līdz diviem gadiem) tirgus riska apdrošināšanas darījumi Eiropas Savienības dalībvalstīs, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā, Islandē, Japānā, Jaunzēlandē, Kanādā, Norvēģijā un Šveicē ir aizliegti.

VI nodaļa. Atbalsts vides aizsardzībai un enerģijas taupīšanai

32.pants. Atbalsts vides aizsardzībai

(1) Lai palīdzētu komercsabiedrībai uzlabot tās darbību vides aizsardzībā lielākā apjomā, nekā paredzēts vides aizsardzībai noteiktajos normatīvos, atbalstu ieguldījumiem var apstiprināt līdz 30 procentiem no šā panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām. Atbalstu piemēro tikai tai finanšu ieguldījumu daļai, kura nodrošina augstāku vides aizsardzības pakāpi, nekā paredzēts vides aizsardzībai noteiktajos normatīvos.

(2) Atbalstu ieguldījumiem jomās, kurās nav noteikti normatīvi vides aizsardzībai, var apstiprināt līdz 30 procentiem no šā panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām, ja pēc atbalsta saņemšanas tiek samazināts vides piesārņojums. Atbalstāmās izmaksas veido ieguldījumu summa, kas nepieciešama, lai sasniegtu augstāku vides aizsardzības līmeni, nekā to varētu sasniegt, ja komercsabiedrība nesaņemtu atbalstu.

(3) Atbalstāmās izmaksas ir ieguldījumi zemes platībās, kas nepieciešami, lai sasniegtu vides aizsardzībai noteiktos mērķus, kā arī ieguldījumi ēkās un iekārtās, kas nepieciešami, lai samazinātu vai likvidētu piesārņojumu un trokšņus, un ieguldījumi, kas nepieciešami, lai ražošanas tehnoloģijas pielāgotu vides aizsardzības vajadzībām. Nosakot atbalstāmo izmaksu summu, no kopējām pieļaujamajām izmaksām atskaita ieguvumu (jaudas palielinājums, izmaksu samazinājums), kas izteikts naudas izteiksmē un komercsabiedrībai rodas atbalsta projekta īstenošanas rezultātā piecu gadu laikā no ieguldījumu veikšanas. Atbalsta projekta īstenošanā veiktos ieguldījumus komercsabiedrība saglabā vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Vispārējās ieguldījumu izmaksas nav atbalstāmas.

33.pants. Atbalsts enerģijas taupīšanai

(1) Ieguldījumus enerģijas taupīšanā, kas tiek nodrošināta, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti, pielīdzina atbalstam vides aizsardzībai. Atbalstu šādiem ieguldījumiem var apstiprināt līdz 40 procentiem no šā likuma 32.panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām.

(2) Atbalstu enerģijas taupīšanai, kas saistīts ar komercsabiedrības kārtējo izdevumu segšanu, var apstiprināt, lai kompensētu ražošanas papildu izdevumus, kas komercsabiedrībai rodas, ražojot tādu produkciju, kuras ražošanas process nodrošina enerģijas izmantošanas efektivitāti.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto atbalstu nedrīkst sniegt ilgāk par pieciem gadiem.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto atbalstu var apstiprināt:

1) 100 procentu apmērā no ražošanas papildu izdevumiem pirmajā gadā, tā intensitāti pakāpeniski samazinot līdz 0 procentiem piektajā gadā;

2) 50 procentu apmērā no ražošanas papildu izdevumiem, nesamazinot atbalsta intensitāti.

34.pants. Atbalsts kombinētās enerģijas ražošanai

Ieguldījumus kombinētās enerģijas — elektroenerģijas un siltuma — ražošanai var apstiprināt līdz 40 procentiem no šā likuma 32.panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām.

35.pants. Atbalsts reģeneratīvās enerģijas ražošanai

(1) Atbalstu ieguldījumiem tādas enerģijas ražošanā, kuras ieguvē izmanto reģeneratīvos resursus (energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi, — saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālā enerģija), var apstiprināt līdz 40 procentiem no šā likuma 32.panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām.

(2) Atbalstu, kas saistīts ar komercsabiedrības kārtējo izdevumu finansēšanu tādas enerģijas ražošanai, kuras ieguvē izmanto reģeneratīvos resursus, var apstiprināt, lai kompensētu starpību starp reģeneratīvās enerģijas ražošanas izmaksām un elektroenerģijas tirgus cenu (elektroenerģijas realizācijas tarifu).

VII nodaļa. Atbalsts mazajām un vidējām komercsabiedrībām

36.pants. Mazajām un vidējām komercsabiedrībām pieļaujamais atbalsts

(1) Mazajām un vidējām komercsabiedrībām papildus citiem šajā likumā noteiktajiem atbalsta pasākumiem var apstiprināt atbalstu konsultāciju pakalpojumiem, komercsabiedrības dalībai starptautiskajā izstādē vai gadatirgū, kā arī jaunu vides aizsardzībai noteiktu normatīvu ieviešanai.

(2) Atbalstu konsultāciju pakalpojumam var apstiprināt līdz 50 procentiem no pakalpojuma izmaksām. Šādu atbalstu konkrētajam konsultāciju pakalpojumam var sniegt vienreiz, un tas nedrīkst būt saistīts ar komercsabiedrības kārtējo izdevumu finansēšanu (izdevumi par reklāmu, juridiskajām konsultācijām u.tml.).

(3) Atbalstu dalībai starptautiskajā izstādē vai gadatirgū var apstiprināt līdz 50 procentiem no papildu izdevumiem, kas saistīti ar stenda nomu, uzstādīšanu un uzturēšanu. Šādu atbalstu komercsabiedrībai var apstiprināt tikai kā vienreizēju atbalstu dalībai konkrētā starptautiskajā izstādē vai gadatirgū.

(4) Lai palīdzētu komercsabiedrībai ieviest jaunos vides aizsardzībai noteiktos normatīvus, trīs gadus pēc jauno normatīvu ieviešanas var apstiprināt atbalstu ieguldījumiem līdz 15 procentiem no šā likuma 32.panta trešajā daļā noteiktajām izmaksām.

37.pants. Pieļaujamā papildu intensitāte mazo un vidējo komercsabiedrību atbalstam

(1) Mazajām un vidējām komercsabiedrībām papildus Latvijas reģionālā atbalsta kartē noteiktajai maksimāli pieļaujamajai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 15 procentu apmērā no šā likuma 23.panta otrajā vai trešajā daļā, kā arī 24.panta pirmajā daļā noteiktajām izmaksām.

(2) Mazajām un vidējām komercsabiedrībām rūpniecisko pētījumu veikšanai un projektēšanas darbiem papildus šā likuma 28.panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajai atbalsta intensitātei var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no atbalstāmajām izmaksām, ievērojot nosacījumu, ka kopējā atbalsta intensitāte rūpnieciskiem pētījumiem nepārsniedz 75 procentus un projektēšanas darbiem — 50 procentus no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.

(3) Mazajām un vidējām komercsabiedrībām papildus šā likuma 29.panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajai atbalsta intensitātei apmācībai var apstiprināt atbalstu 20 procentu apmērā vispārējai apmācībai no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām un 10 procentu apmērā speciālajai apmācībai no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.

(4) Mazajām un vidējām komercsabiedrībām papildus šā likuma 32.panta pirmajā vai otrajā daļā, 33.panta pirmajā daļā, 34.pantā, kā arī 35.panta pirmajā daļā noteiktajai atbalsta intensitātei vides aizsardzībai var apstiprināt atbalstu 10 procentu apmērā no attiecīgajām atbalstāmajām izmaksām.

VIII nodaļa. Atbalsta sniegšanas nosacījumi
komercsabiedrībai krīzes situācijā

38.pants. Atbalsts komercsabiedrībai krīzes situācijā

(1) Atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem atbalstu komercsabiedrībai krīzes situācijā var apstiprināt, ja ievērots viens no šādiem nosacījumiem:

1) komercsabiedrība atbilst likumā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm;

2) komercsabiedrībai pēdējo divu gadu laikā palielinās zaudējumi, samazinās neto apgrozījums, palielinās krājumi, samazinās naudas plūsma, palielinās parādi kreditoriem, pieaug procentu maksājumi un samazinās bilances aktīvu kopsumma. Atbalstu komercsabiedrībai var apstiprināt, ja tā atbilst vismaz četriem šajā punktā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Jaunizveidotai komercsabiedrībai nav tiesību saņemt atbalstu saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem. Jaunizveidota komercsabiedrība ir ne vairāk kā pirms trim gadiem komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība vai komercsabiedrība, kas pārņēmusi bankrotējušas komercsabiedrības aktīvus.

(3) Atbalstu komercsabiedrībai krīzes situācijā var apstiprināt, ja bez valsts vai pašvaldību institūciju iejaukšanās ar komercsabiedrības pašas vai tās kontrolpaketes turētāja līdzekļiem vai piesaistot privātos kredītresursus, kuriem valsts vai pašvaldība nav sniegusi galvojumu, komercsabiedrība nespētu novērst zaudējumu palielināšanos un īsā laikā tiktu uzsākta tās maksātnespējas vai bankrota procedūra.

(4) Atbalsts komercsabiedrībai krīzes situācijā var būt:

1) īslaicīgs finansiāls atbalsts komercsabiedrībai maksātnespējas gadījumā, lai radītu iespēju izpētīt komercsabiedrības stāvokli un izstrādāt biznesa plānu ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai;

2) pārstrukturēšanas atbalsts, kas tiek sniegts komercsabiedrības reorganizācijas un racionalizācijas pasākumu plāna ietvaros un ir paredzēts ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai.

39.pants. Īslaicīgs finansiāls atbalsts

(1) Īslaicīgu finansiālu atbalstu komercsabiedrībai var apstiprināt:

1) kā vienreizēju pasākumu, ja šāds atbalsts ir pamatots, ņemot vērā attiecīgās teritorijas sociālās un ekonomiskās prasības;

2) ja atbalstu sniedz kā kredīta galvojumu vai kredītu, kuram noteikta tirgus procentu likme. Nosakot tirgus procentu likmi, izmanto Komisijas apstiprināto atsauces likmi;

3) ar nosacījumu, ka komercsabiedrība saņemto kredītu atmaksā 12 mēnešu laikā no kredītiestādes veiktā pēdējā maksājuma dienas;

4) ierobežotā apmērā, kāds nepieciešams komercsabiedrības darbības saglabāšanai;

5) laika posmam, kāds nepieciešams reāla komercsabiedrības atveseļošanas pasākumu plāna izstrādei. Šis laika posms nedrīkst būt garāks par sešiem mēnešiem. Izņēmuma gadījumos pēc atbalsta sniedzēja motivēta pieprasījuma Komisija var pagarināt sākotnēji noteikto sešu mēnešu termiņu, kopā nepārsniedzot 12 mēnešus.

(2) Komercsabiedrība, kas saņem īslaicīgu finansiālu atbalstu, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šāda atbalsta apstiprināšanas iesniedz Komisijai vienu no šādiem dokumentiem:

1) komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plānu;

2) komercsabiedrības likvidēšanas pasākumu plānu;

3) pasākumu plānu, kas paredz saņemtā kredīta atmaksāšanu pilnā apmērā.

40.pants. Pārstrukturēšanas atbalsts

(1) Pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, ja:

1) komercsabiedrība iesniedz pārstrukturēšanas pasākumu plānu, kas paredz:

a) komercsabiedrības ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanu, kas pēc pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas komercsabiedrībai bez papildu finansiālās palīdzības ļaus segt visas ar tās darbību saistītās izmaksas,

b) to komercsabiedrības struktūru likvidēšanu, kuras rada zaudējumus;

2) atbalsts neizraisa komercsabiedrības ražošanas jaudu palielināšanu, izņemot gadījumu, kad ražošanas jaudu palielināšana ir neatņemams priekšnosacījums komercsabiedrības ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai. Šādā gadījumā maksimāli ierobežojama atbalsta negatīvā ietekme uz konkurenci;

3) pārstrukturēšanas pasākumu plāns paredz komercsabiedrības ražošanas jaudu samazināšanu, ja komercsabiedrība darbojas nozarē, kurā ir pārprodukcija;

4) atbalsta saņēmējs finansē vismaz 25 procentus no pārstrukturēšanas pasākumu plāna izmaksām no paša līdzekļiem vai privātiem kredītresursiem, kuriem valsts vai pašvaldība nav sniegusi savas garantijas. Atbalsta intensitāte ir ierobežota līdz minimumam atbilstoši tai atbalsta intensitātei, kāda nepieciešama komercsabiedrības pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanai.

(2) Atbalstu komercsabiedrības pārstrukturēšanai var apstiprināt tikai vienreiz. Atkārtotu atbalstu komercsabiedrības pārstrukturēšanai var apstiprināt izņēmuma gadījumā, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas pasākumu plāna īstenošanas. Ja komercsabiedrība krīzes situācijā ir nokļuvusi no tās neatkarīgu apstākļu dēļ, jaunu pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt, pirms beidzies iepriekš minētais termiņš.

IX nodaļa. Atbalsts atsevišķu nozaru komercsabiedrībām

41.pants. Vispārīgie noteikumi atbalstam atsevišķās nozarēs

(1) Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz komercsabiedrībām, kuras darbojas tērauda rūpniecībā, mākslīgo šķiedru ražošanā, autotransporta līdzekļu ražošanā, kuģu būves un remonta, kā arī transporta nozarē.

(2) Atbalstu šā panta pirmajā daļā noteiktajās nozarēs var apstiprināt saskaņā ar Eiropas līguma 64.panta otro daļu.

(3) Atbalstu tērauda rūpniecības, mākslīgo šķiedru ražošanas, autotransporta līdzekļu ražošanas, kuģu būves un remonta komercsabiedrībām piesaka Komisijā arī tad, ja atbalsta projektu īsteno Komisijā apstiprinātas atbalsta programmas ietvaros.

(4) Ikvienu individuālo atbalstu šā panta trešajā daļā noteiktajās nozarēs var sniegt tikai pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par individuālā atbalsta projekta atbilstību normatīvo aktu prasībām.

42.pants. Atbalsts tērauda rūpniecībai

Atbalstu tērauda rūpniecībā var apstiprināt:

1) pētījumiem;

2) vides aizsardzībai;

3) apmācībai;

4) nodarbinātības veicināšanai;

5) komercsabiedrības vai atsevišķu tās struktūru likvidēšanai.

43.pants. Atbalsts mākslīgo šķiedru ražošanai

Atbalstu mākslīgo šķiedru ražošanā var apstiprināt:

1) vides aizsardzībai;

2) pētījumiem;

3) pārstrukturēšanai.

44.pants. Atbalsts autotransporta līdzekļu ražošanai

Atbalstu autotransporta līdzekļu ražošanā var apstiprināt:

1) vides aizsardzībai;

2) pētījumiem;

3) pārstrukturēšanai;

4) reģionālajai attīstībai.

45.pants. Atbalsts kuģu būvei un remontam

Atbalstu kuģu būvē un remontā var apstiprināt:

1) vides aizsardzībai;

2) pētījumiem;

3) pārstrukturēšanai;

4) reģionālajai attīstībai.

46.pants. Atbalsts transporta nozarei

(1) Šā panta noteikumi attiecas uz autopārvadājumiem, dzelzceļa pārvadājumiem un pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem, kā arī uz gaisa pārvadājumiem un jūras pārvadājumiem.

(2) Atbalstu autopārvadājumiem, dzelzceļa pārvadājumiem un pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem var apstiprināt:

1) pētījumiem;

2) izņēmuma gadījumā — transporta pakalpojumu jaudas samazināšanai.

(3) Atbalstu gaisa pārvadājumiem var apstiprināt:

1) tādu papildu izdevumu segšanai, kas rodas, pārvadājot politiski represētās personas, invalīdus, bērnus un personas, kuras sasniegušas likumā noteikto valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu;

2) pārstrukturēšanai;

3) reģionālajai attīstībai.

(4) Atbalstu jūras pārvadājumiem var apstiprināt:

1) lai samazinātu sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas un ienākuma nodokļa summas, kuras būtu jāmaksā Latvijā reģistrētai jūras pārvadājumu komercsabiedrībai vai tajā nodarbinātajām personām atbilstoši nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas likumu prasībām;

2) pārstrukturēšanai;

3) reģionālajai attīstībai.

(5) Valsts vai pašvaldības finansējums, kas paredzēts transporta pārvadājumu nodrošināšanai sabiedrības interesēs, nav kvalificējams kā atbalsts, un uz šādu finansējumu nav attiecināma prasība par iepriekšēju pieteikšanu saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmo daļu, ja:

1) ar pārvadātāju uz noteiktu termiņu ir noslēgts līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

2) pārvadājumu pakalpojums atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas ātrumu, regularitāti, biežumu, apjomu un citiem rādītājiem;

3) pārvadātājs nodrošina pazeminātu braukšanas maksu (tarifu) un īpašus nosacījumus attiecībā uz atsevišķām pasažieru kategorijām vai attiecībā uz atsevišķiem maršrutiem vai teritorijām.

X nodaļa. Minimālais atbalsts

47.pants. Nosacījumi minimālā atbalsta sniegšanai

(1) Atbalsta sniedzējs ir atbrīvots no šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktās prasības par iepriekšēju pieteikšanu, ja triju gadu laikā vienai komercsabiedrībai kopējā atbalsta summa nepārsniedz 100 000 eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto oficiālo maiņas kursu dienā, kad tiek pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

(2) Minimālo atbalstu komercsabiedrība var saņemt papildus atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Komisijā apstiprināto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktais atbrīvojums no iepriekšējas pieteikšanas neattiecas uz komercsabiedrībām, kuras darbojas transporta nozarē, kā arī uz gadījumiem, kad atbalsts ir tieši saistīts ar komercsabiedrības produkcijas eksporta apjomu.

48.pants. Kopējā pieļaujamā minimālā atbalsta apmēra noteikšana

(1) Komercsabiedrībai ir tiesības saņemt jaunu atbalstu minimālā atbalsta ietvaros, ja papildus plānotais atbalsts nepārsniedz šā likuma 47.panta pirmajā daļā noteikto apmēru.

(2) Ja pēc papildus plānotā minimālā atbalsta saņemšanas varētu tikt pārsniegts šā likuma 47.panta pirmajā daļā noteiktais pieļaujamais minimālā atbalsta apmērs, atbalsta sniedzējs par to informē Komisiju.

(3) Ja komercsabiedrība saņem atbalstu saskaņā ar šā likuma 47.panta pirmo daļu, tā veic minimālā atbalsta uzskaiti. Minimālā atbalsta uzskaites veidlapu paraugus apstiprina un minimālā atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

XI nodaļa. Nosacījumi valsts vai pašvaldības

kontrolē esošām komercsabiedrībām

49.pants. Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša komercsabiedrība

(1) Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša komercsabiedrība ir komercsabiedrība, kurā valstij vai pašvaldībai katrai atsevišķi vai kopā pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla, ir balsstiesību vairākums vai ir tiesības iecelt vai atcelt komercsabiedrības izpildinstitūcijas vai pārraudzības institūcijas locekļu vairākumu.

(2) Uzņēmumu reģistrs katru gadu līdz 1.martam iesniedz Komisijai informāciju par komercsabiedrībām, kas atbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

50.pants. Finanšu darījumu uzskaite

(1) Lai atspoguļotu informāciju par veiktajiem valsts vai pašvaldību līdzekļu pārskaitījumiem un šo līdzekļu izlietojumu, komercsabiedrībai grāmatvedībā ir atsevišķa uzskaite, kas nodala finanšu līdzekļu plūsmu komerciālām aktivitātēm no pasākumiem, kas finansēti no valsts vai pašvaldību līdzekļiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju komercsabiedrība glabā 10 gadus pēc pēdējā valsts vai pašvaldības veiktā līdzekļu pārskaitījuma.

(3) Komercsabiedrība katru gadu ne vēlāk kā līdz 15.augustam iesniedz Komisijai informāciju par valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumu. Komisija ir tiesīga pieprasīt no komercsabiedrības nepieciešamo papildu informāciju.

51.pants. Prasības rūpniecības nozares komercsabiedrībām

Valsts vai pašvaldības kontrolē esoša rūpniecības nozares komercsabiedrība, kuras neto apgrozījums pēdējā pārskata gadā pārsniedzis 250 miljonus eiro ekvivalentu latos saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto vidējo oficiālo valūtas maiņas kursu, ik gadu ne vēlāk kā līdz 15.augustam iesniedz Komisijai:

1) gada pārskatu;

2) akcionāru vai dalībnieku sapulču protokolus;

3) informāciju par piešķirtajām subsīdijām, kredītiem un galvojumiem, ietverot nosacījumus, ar kādiem tie piešķirti.

52.pants. Izņēmumi

Šā likuma 50.pantā noteiktās prasības neattiecas uz valsts vai pašvaldības institūciju finansiālajām attiecībām ar:

1) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām komercsabiedrībām, kas pilda normatīvajos aktos noteiktās valsts vai pašvaldības pastāvīgās funkcijas, kuras minētas šā likuma 3.panta otrās daļas 2.punktā, un vienlaikus veic arī komercdarbību, ja šo komercsabiedrību pēdējo divu gadu vidējais apgrozījums ir mazāks par 22,5 miljoniem latu;

2) valsts vai pašvaldības kontrolē esošām komercsabiedrībām, kas pilda tikai normatīvajos aktos noteiktās valsts vai pašvaldības pastāvīgās funkcijas, kuras minētas šā likuma 3.panta otrās daļas 2.punktā;

3) Latvijas Banku.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 8.nr.; 1999, 7.nr.; 2001, 15.nr.).

2. Līdz 2005.gada 1.janvārim šā likuma normas attiecas arī uz uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām likuma “Par uzņēmējdarbību” izpratnē.

3. Šā likuma 38.panta otrā daļa:

1) līdz 2004.gada 31.decembrim attiecas arī uz Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām;

2) neattiecas uz tām komercsabiedrībām, kuras ir bijušas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā un pēc Komerclikuma spēkā stāšanās uz pieteikuma pamata ir ierakstītas komercreģistrā.

4. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās Komisijā piesakāmas tās atbalsta programmas vai individuālie atbalsta projekti, kuri iepriekš nav bijuši pieteikti Komisijā.

5. Līdz šā likuma 13.panta ceturtajā daļā, 15.panta pirmajā daļā un 48.panta trešajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 26.maija noteikumi nr.200 “Valsts atbalsta uzraudzības komisijas nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

6. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.jūlijam izdod noteikumus:

1) par atbalsta programmas un individuālā atbalsta projekta pieteikuma izskatīšanas kārtību un termiņu, kā arī apstiprina atbalsta programmas un individuālā atbalsta projekta pieteikuma veidlapu paraugus;

2) par minimālā atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību, kā arī apstiprina minimālā atbalsta uzskaites veidlapu paraugus.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

 

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 19.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2002.gada decembrī