Iesniedzam likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālprocesa kodekss”

 

 

Pielikumā:

likumprojekts uz 5 lapām

 

 

Projekts

 

Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālprocesa kodekss”.

 

Izdarīt grozījumus likumā “Latvijas kriminālprocesa kodekss”:

 

 

1. 52.pants. Liecinieku liecības.

4.daļa. Ja liecinieku liecības ir pamatotas uz citu personu izteikumiem, tad , ja vien tas ir iespējams un pieļaujams, arī šīs personas jānopratina.

2.66.pants. Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un citiem priekšmetiem, izšķirot krimināllietu.

Lēmumā par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai par krimināllietas izbeigšanu, kā arī spriedumā jānorāda , kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un citām ar noziegumu saistītām lietām un vērtībām, pie tam :

1. apsūdzētajam piederošie nozieguma rīki konfiscējami;

2. vērtības un lietas , kas iegūtas noziedzīgā kārtā , vai kas bijušas paredzētas vai izlietotas nozieguma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai arī izsniedzamas atpakaļ to īpašniekam. Ja šīs vērtības vai lietas vairs tieši atsavināt nevar, konfiscējamas apsūdzētajam piederošas līdzvērtīgas vērtības vai lietas...............................

3. 106. (5)pants. Procesa virzītajam veicamie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi.

Veicot speciālo procesuālo aizsardzību, procesa virzītājs:

1.nodrošina , lai nekādi aizsargājamās personas identitātes dati netiktu izpausti un fiksēti krimināllietas materiālos;

2. izdara pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas darbības šā kodeksa 106.(7) panta noteiktajā kārtībā ;

3. šā kodeksa 131. panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā ar Ģenerālprokurora piekrišanai lietu par apsūdzēto , kuram noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, var izdarīt atsevišķā lietvedībā;

4. var uzdot operatīvās darbības subjektiem veikt nepieciešamos Operatīvās darbības likumā paredzētos un citus aizsardzības pasākumus;

5. tiesā nopratina aizsargājamās personas vietā policijas vai cita operatīvās darbības subjekta amatpersonu, kurai šī persona ir sniegusi tās rīcībā esošās ziņas;

6. neizmanto aizsargājamās personas liecību kā pierādījumu krimināllietā, ja šajā pantā paredzētie pasākumi nevar garantēt tās drošību;..........................................

4. 106. (8a) pants. Policijas vai cita operatīvās darbības subjekta amatpersonas pratināšana.

Ja 106. (8) panta 1. daļā paredzētajā gadījumā bez ziņām, ko satur aizsargājamās personas liecības noskaidrošanas lietā par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem nav iespējam vai būtiski apgrūtināta, Ģenerālprokurors pēc procesa virzītāja ierosinājuma pieņem lēmumu par policijas vai cita operatīvās darbības subjekta amatpersonas, kurai aizsargājamā persona ir sniegusi šīs ziņas, nopratināšanu tiesā .

5. 117. pants. Izziņas iestādes pienākumi

Izziņas iestādes pienākums pirmstiesas kriminālprocesā ir:

1. novērst gatavotu noziedzīgu nodarījumu;

2. izskatīt pieteikumus par gatavotiem vai izdarītiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, ierosināt vai atteikties ierosināt krimināllietu;

3.veikt izmeklēšanas darbības, operatīvās darbības un citus nepieciešamos pasākumus, lai noskaidrotu smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanas apstākļus un personu, kas izdarījusi smagu un sevišķi smagu noziegumu, kā arī lai konstatētu, savāktu, fiksētu un saglabātu pierādījumus;

4. saņemot pieteikumu par noziedzīgiem pārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem, ja nav šī kodeksā 406.pantā paredzēto apstākļu, kuri pieļauj saīsinātā procesa uzsākšanu, veikt nepieciešamās sākotnējās darbības – cietušā un aculiecinieku pratināšanu, notikuma vietas apskati u.c. nodarījuma apstākļu noskaidrošanai, pierādījumu atrašanai, fiksācijai un izņemšanai;

5. šā kodeksa 120.pantā paredzētajos gadījumos un 122. pantā noteiktajā kārtībā aizturēt personas, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu;

6. izpildīt izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas ( tiesneša) dotos uzdevumus lietās, kas ir to lietvedībā, kā arī veikt apsūdzēto un tiesājamo meklēšanu;

7. veikt šajā kodeksā un starptautiskajos līgumos paredzētajā kārtībā attiecīgu ārvalsts iestāžu uzdevumus.

Izziņas iestādes pienākums ir veikt izziņu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā tikai savas kompetences ietvaros un apjomā, izņemot šā kodeksa 45. panta trešajā daļā un 125. (1) panta 6.punktā noteiktos gadījumus .

6. 176.(1) pants. Telefonsarunu noklausīšanās un informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem

Pamatojoties uz tiesas vai tiesneša lēmumu konkrētajā krimināllietā , ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka sarunu noklausīšanās vai informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem var sniegt ziņas, kam ir būtiska nozīme lietā, drīkst noklausīties personas, par kuru ir pamatotas ziņas , ka viņa gatavo vai ir izdarījusi izmeklējamo smagu vai sevišķi smagu noziegumu vai ir saistītas ar šādu cilvēku, sarunas pa telefonu vai citām sarunu ierīcēm, kā arī drīkst iegūt informāciju no tehniskajiem līdzekļiem, kurus izmanto persona, par kuru ir pamatotas ziņas, ka viņa gatavo vai ir izdarījusi izmeklējamo smagu vai sevišķi smagu noziegumu vai ir saistītas ar šādu cilvēku. Lēmumā par sarunu noklausīšanos vai informācijas iegūšanu no tehniskajiem līdzekļiem nosūta izpildīšanai policijai. Noklausīties sarunas par telefonu un citām sarunu ierīcēm, kā arī iegūt informāciju no tehniskajiem līdzekļiem drīkst ne ilgāk par sešiem mēnešiem. .......................................................

7. 176.(2) pants. Uzziņa par personām

Ja lietās par smagu vai sevišķi smagu noziegumu par personu nepieciešams iegūt ziņas, kurām ir būtiska nozīme lietā, par viņu drīkst veikt uzziņu.

Lēmumu par uzziņas veikšanu nosūta izpildei policijai.

Darbinieki , kuri veic uzziņu, saskaņā ar LKPK 130. panta noteikumiem tiek brīdināti, ka viņi ir atbildīgi par to, lai iegūtās ziņas netiktu izpaustas.

Par uzziņu jāsastāda protokols, kurā jāizklāsta viss uzzinātais, kas attiecās uz lietu. Uzziņas rezultāti var tikt fiksēti audio vai video ierakstā, kurš pievienojams protokolam.

8. 176.(3) pants. Ziņu noskaidrošana.

Ja lietā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu ir pamats uzskatīt, ka personas rīcībā ir ziņas, kurām ir būtiska nozīme lietā, bet viņa nevēlas tās tieši sniegt, drīkst veikt šo ziņu noskaidrošanu.

Lēmumu par ziņu noskaidrošanu nosūta izpildei policijai.

Darbinieki, kuri veic ziņu noskaidrošanu, saskaņā ar LKPK 130.panta noteikumiem tiek brīdināti, ka viņi atbildīgi par to, lai iegūtās ziņas netiktu izpaustas.

Par noskaidrošanu jāsastāda protokols, kurā jāizklāsta noskaidrotās ziņas. Ziņu noskaidrošanas rezultāti var tikt fiksēti audio vai video ierakstā, kuri pievienojami protokolam.

9. 176.(4) pants. Personu novērošana ( izsekošana) .

Ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka personas, stacionāra vai mobila objekta novērošana (izsekošana) var sniegt ziņas, kam ir būtiska nozīme lietā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, drīkst novērot (izsekot) personu, par kuru ir pamatota informācija, ka viņa gatavo vai ir izdarījusi izmeklējamo noziegumu, ir saistīta ar šādu cilvēku, vai viņiem piederošo vai viņu lietoto stacionāro vai mobilo objektu.

Lēmumu par novērošanu ( izsekošanu) nosūta izpildei policijai.

Ja tas tehniski iespējams, novērojot ( izsekojot) video ieraksta izdarīšana ir obligāta.

Darbinieki, kuri veic novērošanu( izsekošanu) , saskaņā ar LKPK 130.panta noteikumiem tiek brīdināti, ka viņi atbildīgi par to, vai iegūtās ziņas netiktu izpaustas.

Par novērošanu ( izsekošanu ) jāsastāda protokols, kurā jāizklāsta novērotais, kas attiecas uz lietu. Tā video ierakstu pievieno protokolam.

10. 176.(5) pants . Iekļūšana apskatei.

Ja lietā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu šī kodeksa 179.pantā paredzētā apskate jāizdara tā, lai apskatāmā objekta un tā atrašanās vietas īpašnieks ( vadītājs) to nezin, pamatojoties uz tiesas vai tiesneša lēmumu drīkst veikt iekļūšanu šajā lietā.

Lēmumu par iekļūšanu nosūta izpildei policijai, kurai uzdod izdarīt arī apskati.

Apskatāmo objektu obligāti fiksē fotogrāfējot vai videoierakstā. Darbinieki, kuri veic iekļūšanu apskatē saskaņā ar LKPK 130. panta noteikumu tiek brīdināti, ka viņi ir atbildīgi par to, lai iegūtās ziņas netiktu izpaustas.

Par iekļūšanu un apskati jāsastāda protokols, kuram pievieno apskatītā objekta fotogrāfijas vai videoierakstu.

11. 176.(6) pants . Detektīvdarbība.

(1) Lai konstatētu ar izmeklējamo smagu vai sevišķi smagu noziegumu saistītus faktus, lietas un personas, atklātu šo noziegumu un atrastu par tā izdarīšanu meklējamo personu, drīkst veikt detektīvdarbību.

Lēmumu par detektīvdarbības veikšanu nosūta izpildei policijai.

Darbinieki, kuri veic detektīvdarbību, saskaņā ar LKPK 130.panta noteikumiem tiek brīdināti, ka viņi atbildīgi par to, lai iegūtās ziņas netiktu izpaustas.

Detektīvdarbība gaitā var izdarīt audio vai video ierakstu.

Par veikto detektīvdarbību jāsastāda protokols, kurā jāizklāsta noskaidrotais, kas attiecas uz izmeklējamo lietu.

(2) Pamatojoties uz prokurora lēmumu, lietās par sevišķi smagiem noziegumiem drīkst veikt šī panta ( 1) daļā paredzēto detektīvdarbību arī iesaistoties noziedzīgā vidē.

12. 184(1) pants. Izmeklēšanas eksperiments noziedzīgu rīcību izraisošā situācijā.

Pamatojoties uz: prokurora lēmumu, drīkst izdarīt izmeklēšanas eksperimentu, lai noskaidrotu, kā noziedzīgu rīcību izraisošā situācijā rīkosies persona, par kuras agrāk izdarīto smagu vai sevišķi smagu noziegumu ir ierosināta krimināllieta.

Lēmumu par eksperimenta veikšanu nosūta izpildei policijai.

Eksperimenta gaita obligāti fiksējama audio un videoierakstā.

Darbinieki, kuri veic eksperimentu, saskaņā ar LKPK 130.panta noteikumiem tiek brīdināti, ka viņi atbildīgi par to, lai iegūtās ziņas netiktu izpaustas.

Par eksperimentu jāsastāda protokols, kam pievienojami izdarītie audio un video ieraksti.

13. 187.(1) pants. Nemanāma paraugu iegūšana.

Ja šī kodeksa 187.pantā paredzētā paraugu iegūšana lietā par smagu vai sevišķi smagu noziegumu jāizdara tā, lai persona to nezin, iegūšanu drīkst veikt nemanāmi.

Lēmumu par nemanāmu paraugu iegūšanu nosūta izpildei policijai.

Darbinieki, kuri veic paraugu iegūšanu, saskaņā ar LKPK 130.panta noteikumiem tiek brīdināti, ka viņi atbildīgi par to, lai iegūtās ziņas netiktu izpaustas.

Par veikto nemanāmo paraugu iegūšanu jāsastāda protokols, kurā tos apraksta, bet pašus paraugus pievieno protokolam.

14. 304.pants. Tiesas spriedums.

Notiesājošo spriedumu nevar taisīt, ja tiesājamā vaina ir pierādīta tikai un vienīgi ar tādu personu liecībām, kuru identitātes dati netiek izpausti atbilstoši šā kodeksa 106. (6) pantam vai kuras pratinātas šī kodeksa 106. ( 8a) pantā paredzētajā kārtībā, un citu pierādījumu lietā nav.

15.406.pants. Saīsinātā procesa piemērošana.

Saīsināto procesu var piemērot lietās par noziegumiem, par kuriem likumā paredzētā brīvības atņemšana uz laiku, kas nav ilgāks par četriem gadiem, vai cita sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, ja sākotnējos materiālos par šiem noziegumiem ir ziņas par personu, kas to izdarījusi.