Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam ar redakcionāliem precizējumiem

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

Šis likums nosaka nacionālās drošības jēdzienu un saturu, valsts drošības iestāžu darbības tiesisko pamatu, mērķus un uzdevumus, pienākumus un atbildību, kā arī reglamentē šo iestāžu darbības finansēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību.

1.Izslēgt likuma preambulu.

1. Izslēgt likuma preambulu.

1.pants. Nacionālās drošības jēdziens

Nacionālā drošība Latvijas Republikā ir politisko, ekonomisko, sociālo, militāro un tiesisko pasākumu kopums, ko realizē valsts varas, pārvaldes, tiesu varas un pašvaldību institūcijas, lai nosargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts ekonomisko, zinātnisko, tehnisko un militāro potenciālu, lai aizsargātu valsts noslēpumus, vidi (ekoloģisko situāciju) un citas vitāli svarīgas valsts intereses pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī nodrošinātu valsts pilsoņu politiskās tiesības un brīvības, sabiedrisko un politisko organizāciju, valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju normālu darbību Satversmes ietvaros.

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma mērķis

Likums nosaka valsts drošības iestāžu sistēmu un tās subjektu kompetences sadalījumu, darbības tiesisko pamatu, mērķus un uzdevumus, pienākumus un atbildību, kā arī reglamentē šo iestāžu darbības finansēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību.”

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma mērķis

Likums nosaka valsts drošības iestāžu sistēmu un tās subjektu kompetences sadalījumu, darbības tiesisko pamatu, mērķus un uzdevumus, pienākumus un atbildību, kā arī reglamentē šo iestāžu darbības finansēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību.”

2. pants. Valsts drošības iestādes

Valsts drošības iestādes ir valsts institūcijas, kuras šā likuma 1.pantā norādīto uzdevumu realizēšanai un mērķu sasniegšanai savas kompetences ietvaros veic izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības un operatīvās darbības pasākumus.

3. Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestādes ir šajā likumā noteiktās valsts institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības un ir operatīvās darbības subjekti.”

1.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 2. pantā vārdus “izlūkošanas un pretizlūkošanas” ar vārdiem “izlūkošanas (pretizlūkošanas)”

Pieņemt

3. Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestādes ir šajā likumā noteiktās valsts institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros veic izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības un ir operatīvās darbības subjekti.”

3.pants. Izlūkošana un pretizlūkošana

(1) Izlūkošanas saturu veido izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības.

(2) Izlūkošana ir īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību (rīcību), kas vērsta vai var tikt vērsta pret Latvijas Republiku, tās vitāli svarīgām valsts interesēm.

(3) Pretizlūkošana ir īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir nodrošināt valsts konstitucionālās iekārtas, valstiskās neatkarības, valsts ekonomiskā, zinātniskā, tehniskā un militārā potenciāla, valsts noslēpumu un vitāli svarīgu valsts interešu un drošības aizsardzību pret spiegošanu, diversijām, kaitniecību, terora aktiem un cita veida apdraudējumiem, kā arī veikt īpašus pasākumus šo apdraudējumu novēršanai, izbeigšanai vai to izraisīto seku likvidēšanai.

4. 3.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības veicamas saskaņā ar katrai valsts drošības iestādei likumā noteikto kompetenci un pamatojoties uz valsts drošības iestādes amatpersonas lēmumu.

(5) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību saturu nosaka attiecīgās valsts drošības iestādes izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību nolikums, kuru pēc saskaņošanas ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru apstiprina attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(6) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības veicamas, gan izmantojot savas specifiskās valsts drošības iestādes izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības saskaņā ar izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību nolikumu, gan veicot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.

(7) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību ietvaros veikto operatīvās darbības pasākumu rezultātus var izmantot kā procesuālos pierādījumus tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju un likumā noteiktajā kārtībā.”

4. 3.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības veicamas saskaņā ar katrai valsts drošības iestādei likumā noteikto kompetenci un pamatojoties uz valsts drošības iestādes amatpersonas lēmumu.

(5) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību saturu nosaka attiecīgās valsts drošības iestādes izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību nolikums, kuru pēc saskaņošanas ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru apstiprina attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(6) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības veicamas, gan izmantojot savas specifiskās valsts drošības iestādes izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības saskaņā ar izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību nolikumu, gan veicot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.

(7) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību ietvaros veikto operatīvās darbības pasākumu rezultātus var izmantot kā procesuālos pierādījumus tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju un likumā noteiktajā kārtībā.”

Valsts drošības iestāžu darbības tiesiskais pamats ir Satversme, šis likums, Operatīvās darbības likums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi, kas reglamentē nacionālās drošības un valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzību, sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanas subjektu uzdevumus, pienākumus un tiesības.

5. Aizstāt 4.pantā vārdu “Satversme” ar vārdiem “Latvijas Republikas Satversme, Nacionālās drošības likums”.

5. Aizstāt 4.pantā vārdu “Satversme” ar vārdiem “Latvijas Republikas Satversme, Nacionālās drošības likums”.

(6) Valsts drošības iestāžu amatpersonām ir aizliegts tieši vai pastarpināti rīkoties politisko partiju, organizāciju, kustību vai personu interesēs, iesaistīties valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, prokuratūras un tiesu iestāžu, kā arī sabiedrisko, politisko un reliģisko organizāciju darbībā, lai tās ietekmētu vai iespaidotu, izņemot gadījumus,

kad tas nepieciešams noziegumu un valsts drošības apdraudējumu novēršanai vai atklāšanai.

6. Aizstāt 5.panta sestajā daļā vārdus “sabiedrisko, politisko un reliģisko organizāciju darbībā” ar vārdiem “sabiedrisko, politisko, reliģisko organizāciju un uzņēmumu darbībā”.

2.

Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 6. pantā vārdus “sabiedrisko, politisko”.

Pieņemt

6. Aizstāt 5.panta sestajā daļā vārdus “reliģisko organizāciju darbībā” ar vārdiem “reliģisko organizāciju un uzņēmumu darbībā”.

Saeima nosaka prioritātes šā likuma 10.pantā norādīto galveno uzdevumu izpildē un šajā nolūkā:

1) veido valsts drošības iestāžu darbības tiesisko bāzi;

2) apstiprina valsts budžeta līdzekļu asignējumus valsts drošības iestādēm, realizē šo iestāžu darbības parlamentāro kontroli un piešķirto budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli;

3) ratificē un denonsē starptautiskos līgumus un nolīgumus nacionālās drošības jautājumos;

4) ieceļ amatā un atbrīvo no amata Satversmes aizsardzības biroja direktoru.

...

7. Izslēgt 7., 8. un 9. pantu.

7. Izslēgt 7., 8. un 9. pantu.

Valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir:

1) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;

2) valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība;

3) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos;

4) valsts drošības apdraudējumu novēršana vai neitralizācija;

5) valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu;

6) par valsts drošības jomā konstatētajiem noziegumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai;

7) izziņas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros;

8) sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā.

8. Izteikt 10.panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir:

1) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;

2) valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība;

3) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos;

4) valsts drošības apdraudējumu novēršana vai neitralizācija;

5) valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu;

6) atzinuma sniegšana par iespēju izsniegt licenci uzņēmējsabiedrībai stratēģisko materiālu un ieroču eksportam, importam un tranzītam. Negatīvs valsts drošības iestādes atzinums var būt par pamatu licences neizsniegšanai vai anulēšanai;

7) par valsts drošības jomā konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai vai izziņas iestādei, kuras kompetencē ir veikt izziņu un pirmstiesas izmeklēšanu par konkrēto noziedzīgo nodarījumu;

8) izziņas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros;

9) sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā.”

3.

Juridiskais birojs:

Izslēgt likuma 10.panta 6.punktā vārdu “uzņēmējsabiedrībai”.

Pieņemt

8. Izteikt 10.panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir:

1) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;

2) valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība;

3) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos;

4) valsts drošības apdraudējumu novēršana vai neitralizācija;

5) valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu;

6) atzinuma sniegšana par iespēju izsniegt licenci stratēģisko materiālu un ieroču eksportam, importam un tranzītam. Negatīvs valsts drošības iestādes atzinums var būt par pamatu licences neizsniegšanai vai anulēšanai;

7) par valsts drošības jomā konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai vai izziņas iestādei, kuras kompetencē ir veikt izziņu un pirmstiesas izmeklēšanu par konkrēto noziedzīgo nodarījumu;

8) izziņas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros;

9) sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā.”

(1) Valsts drošības iestāžu kopumu veido:

1) Satversmes aizsardzības birojs;

2) Militārās pretizlūkošanas dienests;

3) Drošības policija;

4) izslēgts ar 06.05.98. likumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās valsts drošības iestādes tām noteiktās kompetences ietvaros darbojas patstāvīgi.

(3) Nacionālās drošības padome vai Ministru kabinets, saskaņojot ar Nacionālās drošības padomi vai izpildot tās lēmumu, var iesaistīt valsts drošības pasākumu izpildē un nodrošināšanā arī citas valsts pārvaldes institūcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.98. likumu, 10.06.99. likumu un 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 03.01.2002.)

4.

Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets var iesaistīt valsts drošības pasākumu izpildē un nodrošināšanā arī citas valsts pārvaldes iestādes”.

Pieņemt

9. Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets var iesaistīt valsts drošības pasākumu izpildē un nodrošināšanā arī citas valsts pārvaldes iestādes.”

12.pants. Valsts drošības iestāžu padome

(1) Valsts drošības iestāžu vadītāju kopums ir Valsts drošības iestāžu padome, kuras vadītājs pēc amata ir Satversmes aizsardzības biroja direktors.

(2) Valsts drošības iestāžu padome darbojas saskaņā ar Nacionālās drošības padomes apstiprinātu nolikumu. Valsts drošības iestāžu padome:

1) izskata valsts drošības iestāžu darbības prioritātes, šīm iestādēm izvirzāmās prasības un uzdevumus;

2) saskaņo informācijas apriti, tās analīzes un izmantošanas kārtību valsts drošības iestādēs;

3) izstrādā valsts drošības iestāžu budžeta projektu un iesniedz to Saeimas Nacionālās drošības komisijai;

4) apkopo valsts drošības iestāžu priekšlikumus un prasības, iesniedz un uztur tās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās;

5) izskata normatīvo aktu projektus valsts drošības iestāžu darbības jautājumos;

6) izvērtē valsts drošības iestāžu darbības efektivitāti.

9. 12.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestāžu padome ir valsts institūcija, kuras darbību nodrošina Satversmes aizsardzības birojs.”;

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu.

5.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 12. panta otrās daļas 3. punktā vārdus “un iesniedz to Saeimas Nacionālās drošības komisijai.”

Pieņemt

10. 12.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestāžu padome ir valsts institūcija, kuras darbību nodrošina Satversmes aizsardzības birojs.”;

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu;

izslēgt otrās daļas 3.punktā vārdus “un iesniedz to Saeimas Nacionālās drošības komisijai”.

(1) Satversmes aizsardzības birojs ir nemilitāra valsts drošības institūcija.

(2) Satversmes aizsardzības birojs:

1) veic pats, kā arī organizē un koordinē valsts drošības iestāžu izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību;

2) iegūst pats, kā arī saņem, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un noteiktā kārtībā izmanto ar valsts drošību saistīto informāciju;

3) nodrošina valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un to atbildīgās amatpersonas ar savlaicīgu, pilnīgu un objektīvu informāciju valsts drošības jomā;

4) nosūta citām valsts drošības iestādēm atbilstoši to kompetencei saņemto (iegūto) un apstrādāto (izvērtēto) informāciju tālākai izmantošanai.

(3) Satversmes aizsardzības birojs ir operatīvās darbības subjekts.

(4) Satversmes aizsardzības birojam ir izziņas tiesības attiecībā uz noziegumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs, kā arī citos gadījumos, kad izziņas veikšanu uzdevis ģenerālprokurors.

(5) Satversmes aizsardzības birojs ir pakļauts Nacionālās drošības padomei.

(6) Satversmes aizsardzības birojs ir juridiskā persona.

(7) Satversmes aizsardzības birojs ir tiesīgs:

1) uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi valsts drošības iestādēm;

2) koordinēt valsts drošības iestāžu sadarbību;

3) akceptēt un koordinēt valsts drošības iestāžu darbību ārpus valsts teritorijas un to attiecības ar ārvalstu speciālajiem dienestiem;

4) noteikt valsts drošības iestāžu darbības prioritātes un šīm iestādēm izvirzāmās prasības atbilstoši Nacionālās drošības padomes lēmumiem;

5) koordinēt un kontrolēt informācijas apriti starp valsts drošības iestādēm un šīs informācijas izmantošanas kārtību tajās;

6) novērtēt valsts drošības iestāžu iegūtās informācijas noderīgumu tās izmantotājiem;

7) pieprasīt un saņemt jebkuru valsts drošības iestādes rīcībā esošo informāciju un dokumentus neatkarīgi no šīs informācijas un dokumentu slepenības pakāpes un iepazīties ar to (ar biroja direktora atļauju to var darīt īpaši pilnvarota Satversmes aizsardzības biroja amatpersona). Valsts drošības iestāžu pienākums ir sniegt Satversmes aizsardzības birojam to rīcībā esošo uz valsts drošību un citām vitāli svarīgām valsts interesēm attiecināmu informāciju, neminot informācijas avotus;

8) noteikt, saskaņojot ar attiecīgo valsts pārvaldes institūciju vadītājiem, kārtību, kādā izmantojami šo institūciju darbinieki, kā arī tehniskie līdzekļi un visu veidu informācijas nesēji, ja tas nepieciešams likumos noteikto valsts drošības iestāžu uzdevumu veikšanai;

9) veikt pasākumus, lai nodrošinātu operatīvo informāciju, tās avotus, operatīvās darbības pasākumus un metodes, kā arī operatīvo uzskaiti pret to nesankcionētu atklāšanu;

10) izdarīt valsts drošības iestāžu pārbaudes Nacionālās drošības padomes uzdevumā vai pēc Satversmes aizsardzības biroja direktora iniciatīvas.

(8) Uzdevumi un norādījumi, ko likumā noteiktās kompetences ietvaros devis Satversmes aizsardzības biroja direktors, valsts drošības iestādēm ir obligāti. Ja tie netiek izpildīti, direktors ir tiesīgs ierosināt pret vainīgajām amatpersonām disciplinārlietu un nodot to izskatīšanai pēc piekritības. Šo direktora lēmumu var pārsūdzēt Nacionālās drošības padomē.

(9) Satversmes aizsardzības biroja amatpersonas un darbinieki var būt valsts civildienesta ierēdņi. Viņu valsts civildienesta attiecības reglamentē likums "Par valsts civildienestu" tiktāl, ciktāl tās neierobežo šis likums un Satversmes aizsardzības biroja likums. Atsevišķus Satversmes aizsardzības biroja amatus var ieņemt Aizsardzības ministrijas un Aizsardzības spēku, Iekšlietu ministrijas un Zemessardzes aktīvā dienesta amatpersonas, kā arī personas, kuras pieņemtas darbā uz darba līguma pamata (līgumdarbinieki). Valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstu Satversmes aizsardzības birojā pēc tā direktora priekšlikuma apstiprina Nacionālās drošības padome.

10. Izteikt 13.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Satversmes aizsardzības birojs ir patstāvīga valsts drošības iestāde, kuras darbību reglamentē speciāllikums.

(2) Satversmes aizsardzības birojs ir pakļauts Saeimas un tās Nacionālās drošības komisijas parlamentārajai kontrolei.”

6.

7.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 13. panta pirmajā daļā vārdu “speciāllikums” ar vārdiem “speciālais likums”.

Juridiskais birojs:

Izslēgt 13.panta otro daļu.

Pieņemt

Pieņemt

11. Izteikt 13.panta tekstu šādā redakcijā:

“Satversmes aizsardzības birojs ir patstāvīga valsts drošības iestāde, kuras darbību reglamentē speciāls likums.”

...

(6) Militārās pretizlūkošanas dienests ir juridiskā persona.

(2001.gada 6.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.01.2002.)

11. Izslēgt 14.panta sesto daļu.

12. Izslēgt 14.panta sesto daļu.

(1) Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.

(2) Drošības policija valsts drošības jomā veic:

1) izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, diversijas, kaitniecību, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu;

2) pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, kas nepieciešami Iekšlietu ministrijas struktūrvienību aizsardzībai;

3) valsts noslēpumu aizsardzību Ministru kabineta noteiktās kompetences ietvaros.

(3) Drošības policija darbojas saskaņā ar likumu "Par policiju", šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(4) Drošības policija ir operatīvās darbības subjekts.

(5) Drošības policijai ir izziņas tiesības. Tā veic izziņu attiecībā uz noziegumiem savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izziņas veikšanu tai uzdevis ģenerālprokurors.

(6) Drošības policija ir juridiskā persona.

12. Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā:

(1) Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.

(2) Drošības policija valsts drošības jomā veic:

1) izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, diversijas, kaitniecību, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu;

2) pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, kas nepieciešami Iekšlietu ministrijas struktūrvienību aizsardzībai;

3) valsts noslēpumu aizsardzību Valsts noslēpuma likumā noteiktās kompetences ietvaros.

(3) Drošības policija organizē un veic valsts amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības (apsardzes) pasākumus, izņemot to amatpersonu aizsardzību (apsardzi), kuru saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Saeima s un Valsts prezidenta drošības dienests. Drošības policijas aizsargājamās amatpersonas, kā arī sadarbību ar citām valsts institūcijām un aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Drošības policija darbojas saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, kā arī likumu "Par policiju", šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(5) Drošības policija ir operatīvās darbības subjekts.

(6) Drošības policijai ir izziņas tiesības attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs. Tā veic izziņu arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izziņas veikšanu uzdevis ģenerālprokurors.”

8.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 15. pantā vārdu “diversijas”.

Pieņemt

13. Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.

(2) Drošības policija valsts drošības jomā veic:

1) izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, kaitniecību, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu;

2) pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, kas nepieciešami Iekšlietu ministrijas struktūrvienību aizsardzībai;

3) valsts noslēpumu aizsardzību Valsts noslēpuma likumā noteiktās kompetences ietvaros.

(3) Drošības policija organizē un veic valsts amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības (apsardzes) pasākumus, izņemot to amatpersonu aizsardzību (apsardzi), kuru saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests. Drošības policijas aizsargājamās amatpersonas, kā arī sadarbību ar citām valsts institūcijām un aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Drošības policija darbojas saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, kā arī likumu “Par policiju”, šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(5) Drošības policija ir operatīvās darbības subjekts.

(6) Drošības policijai ir izziņas tiesības attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs. Tā veic izziņu arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izziņas veikšanu uzdevis ģenerālprokurors.”

(1) Valsts drošības iestāžu dienestā esošajām un atvaļinātajām amatpersonām un darbiniekiem bez iestādes vadītāja īpaša pilnvarojuma aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma vai ir pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu. Šādu informāciju kriminālprocesā var izpaust tikai ar Nacionālās drošības padomes vai valsts drošības iestādes vadītāja atļauju.

13. Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padomes vai” ar vārdiem “Satversmes aizsardzības biroja direktora vai attiecīgās”.

14. Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padomes vai” ar vārdiem “Satversmes aizsardzības biroja direktora vai attiecīgās”.

(1) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku var būt persona, uz kuru neattiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobecojumi.

(5) Valsts drošības iestāžu amatpersonas, izpildot savus amata pienākumus, ir varas pārstāvji un atrodas valsts aizsardzībā. Šo amatpersonu goda aizskaršana, pretošanās tām, to dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kura traucē tām pildīt dienesta pienākumus, ir sodāma saskaņā ar likumiem.

9..

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 18. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestāžu amatpersona ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi vai devusi, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligāti. Valsts drošības iestāžu amatpersonas goda aizskaršana, pretošanās tai, dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas tai traucē pildīt amata pienākumus, ir sodāma saskaņā ar likumu”.

Pieņemt

15. Izteikt 18.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Valsts drošības iestāžu amatpersona ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko tā izvirzījusi vai devusi, pildot amata pienākumus, visām personām ir obligāti. Valsts drošības iestāžu amatpersonas goda aizskaršana, pretošanās tai, dzīvības vai veselības apdraudējums, kā arī rīcība, kas tai traucē pildīt amata pienākumus, sodāma saskaņā ar likumu.”

Valsts drošības iestāžu amatpersonām ir tiesības:

1) savas kompetences ietvaros saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Prasītā informācija, dokumenti un materiāli izsniedzami bez maksas;

2) savas kompetences ietvaros brīvi iepazīties ar visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesēju, arī ar elektronisko datu banku, kartotēkām, arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem neatkarīgi no to

izmantošanas lieguma;

3) brīdināt personas un pieprasīt, lai tās izbeidz prettiesiskas darbības un citu rīcību, kas ir vērsta pret valsts drošību vai var tai kaitēt, vai arī iesniegt materiālus par šādu prettiesisku darbību prokuroram;

4) pildot dienesta pienākumus, iekļūt (ieiet) iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām piederošajās nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā, Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībās, izņemot telpas

un zemes gabalu teritoriju, kam ir eksteritoriāls statuss;

5) ja nepieciešams, ārpus kārtas tikt nodrošinātām ar braukšanas biļetēm jebkura veida sabiedriskā transporta līdzekļos, bet, ja biļešu nav, - tikt nodrošinātām ar iespēju iekāpt un braukt šajos transporta līdzekļos;

6) dienesta interesēs bez maksas izmantot valsts un pašvaldību, bet izņēmuma gadījumos - arī privātpersonām piederošos sakaru un masu informācijas līdzekļus. Izdevumi par privātpersonām piederošo sakaru un masu informācijas līdzekļu izmantošanu jāatlīdzina, ja īpašnieks to

pieprasa;

7) glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos ieročus un speciālos līdzekļus pašaizsardzībai. To glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs. Pielietojot ieročus un speciālos līdzekļus, jāievēro likuma "Par policiju" prasības.

14. 19.pantā:

izteikt 1.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Informācija, dokumenti un materiāli izsniedzami pieprasītajā formā un bez maksas;”;

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) savas kompetences ietvaros brīvi iepazīties ar un piekļūt visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesēju, to skaitā elektronisko datu banku, kartotēku, arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem un piekļūt tiem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Iepazīšanās ar informācijas nesējiem un piekļūšana tiem nodrošināma pieprasītajā režīmā un bez maksas;”;

izslēgt 3.punktu;

papildināt 4.punktu pēc vārda “pienākumus” ar vārdiem “un uzrādot valsts drošības iestādes darbinieka apliecību, bez kavēšanas un citu dokumentu pieprasīšanas brīvi”;

papildināt pantu ar astoto un devīto punktu šādā redakcijā:

“8) savas kompetences ietvaros saņemt bez maksas nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus par personām sniegtajiem pakalpojumiem, to skaitā informāciju no informācijas resursu un tehnisko resursu turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklus;

9) pildot dienesta pienākumus, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus.”

10.

11

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 19. panta 3. punktu šādā redakcijā:

“3) savas kompetences ietvaros pēc drošības iestādes vadītāja pieprasījuma brīvi iepazīties, piekļūt un saņemt reģistrētās datu bāzēs esošo visu veidu informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības. Iepazīšanās ar šo informāciju, piekļūšana tai un tās saņemšana jānodrošina pieprasītajā apjomā, režīmā un bez maksas.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 19. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā pantā noteiktajā kārtībā iegūtā informācija izmantojama tikai operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros.”

Pieņemt

Pieņemt

16. 19.pantā:

izteikt 1.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Informācija, dokumenti un materiāli izsniedzami pieprasītajā formā un bez maksas;”;

izteikt 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) savas kompetences ietvaros brīvi iepazīties ar visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesējiem, to skaitā elektronisko datu banku, kartotēku, arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem, un piekļūt tiem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Iepazīšanās ar informācijas nesējiem un piekļūšana tiem nodrošināma pieprasītajā režīmā un bez maksas;

3) savas kompetences ietvaros pēc drošības iestādes vadītāja pieprasījuma brīvi iepazīties ar reģistrētās datu bāzēs esošo visu veidu informāciju, kuras reģistrācija noteikta normatīvajos aktos, neatkarīgi no tās piederības, piekļūt šai informācijai un to saņemt. Iepazīšanās ar šo informāciju, piekļūšana tai un tās saņemšana jānodrošina pieprasītajā apjomā, režīmā un bez maksas;”;

papildināt 4.punktu pēc vārda “pienākumus” ar vārdiem “un uzrādot valsts drošības iestādes darbinieka apliecību, bez kavēšanas un citu dokumentu pieprasīšanas brīvi”;

papildināt pantu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) savas kompetences ietvaros saņemt bez maksas nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus par personām sniegtajiem pakalpojumiem, to skaitā informāciju no informācijas resursu un tehnisko resursu turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklus;

9) pildot dienesta pienākumus, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus.”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šajā pantā noteiktajā kārtībā iegūtā informācija izmantojama tikai operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros.”

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersonas par prettiesisku rīcību ir atbildīgas likumos noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 18.panta septītās daļas prasības.

(2) Par likumpārkāpumu netiek atzīta tāda rīcība, kas, pildot dienesta uzdevumu, izdarīta attaisnota profesionāla riska situācijā, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās vai galējās nepieciešamības robežu.

(3) Ja kompetenta valsts institūcija vai tās amatpersona konstatējusi, ka valsts drošības iestādes amatpersona ir izdarījusi administratīvu pārkāpumu, par to 24 stundu laikā rakstveidā jāinformē attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs, kuram triju dienu laikā jāsniedz atzinums, vai nepastāv apstākļi, kas izslēdz pakļautās amatpersonas atbildību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

15. 21.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki par prettiesisku rīcību ir atbildīgi likumos noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā likumā paredzētos ierobežojumus un kārtību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “amatpersona ir izdarījusi” ar vārdiem “amatpersona vai darbinieks ir izdarījis”.

17. 21.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“21.pants. Valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku atbildība

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki par prettiesisku rīcību ir atbildīgi likumos noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā likumā paredzētos ierobežojumus un kārtību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “amatpersona ir izdarījusi” ar vārdiem “amatpersona vai darbinieks ir izdarījis” un vārdu “amatpersonas” ar vārdiem “amatpersonas vai darbinieka”.

(1) Ja valsts drošības iestādes amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai ja tās veselībai nodarīts citāds kaitējums un saskaņā ar medicīnisko atzinumu šī amatpersona vairs nevar pildīt dienesta pienākumus, tai tiek izmaksāta kompensācija viena gada līdz piecu gadu vidējās darba samaksas apmērā, ņemot vērā darbspējas zuduma pakāpi.

(2) Ja ievainojuma rezultātā iestājusies nepārejoša invaliditāte, kompensāciju izmaksā piecu līdz desmit gadu vidējās darba samaksas apmērā.

(3) Ja valsts drošības iestādes darbinieks vai amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir gājusi bojā, tās ģimenei papildus likumdošanas aktos noteiktajām kompensācijām tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts desmit gadu vidējās darba samaksas apmērā. Bojā gājušās amatpersonas un darbinieki tiek apbedīti par valsts budžeta līdzekļiem.

16. Izteikt 22.panta nosaukumu un pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“22.pants. Sociālās garantijas valsts drošības iestāžu amatpersonas vai darbinieka ievainojuma vai bojāejas gadījumā

(1) Ja valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvi ievainojumu vai sakropļojumu vai ja šīs amatpersonas vai darbinieka veselībai nodarīts citāds kaitējums un saskaņā ar medicīnisko atzinumu šī amatpersona vai darbinieks vairs nevar pildīt darba vai dienesta pienākumus, attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam tiek izmaksāta kompensācija par vienu darba gadu līdz pieciem darba gadiem, ņemot vērā vidējās darba samaksas apmēru pēdējā darba gadā pirms darbspēju zuduma un darbspēju zuduma pakāpi.

(2) Ja ievainojuma rezultātā iestājusies nepārejoša invaliditāte, kompensāciju izmaksā par pieciem, septiņiem vai desmit gadiem, ņemot vērā vidējās darba samaksas apmēru pēdējā darba gadā pirms invaliditātes iegūšanas un iegūto invaliditātes pakāpi.”

18. Izteikt 22.panta nosaukumu un pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“22.pants. Sociālās garantijas valsts drošības iestāžu amatpersonas vai darbinieka ievainojuma vai bojāejas gadījumā

(1) Ja valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai ja šīs amatpersonas vai darbinieka veselībai nodarīts citāds kaitējums un saskaņā ar medicīnisko atzinumu šī amatpersona vai darbinieks vairs nevar pildīt darba vai dienesta pienākumus, attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam tiek izmaksāta kompensācija par laikposmu no viena darba gada līdz pieciem darba gadiem, ņemot vērā vidējās darba samaksas apmēru pēdējā darba gadā pirms darbspēju zuduma un darbspēju zuduma pakāpi.

(2) Ja ievainojuma rezultātā iestājusies nepārejoša invaliditāte, kompensāciju izmaksā par pieciem, septiņiem vai desmit gadiem, ņemot vērā vidējās darba samaksas apmēru pēdējā darba gadā pirms invaliditātes iegūšanas un invaliditātes pakāpi.”

Valsts drošības iestāžu amatpersonām izdienas pensijas tiek piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē aizsardzības un iekšlietu iestāžu darbinieku izdienas pensijas.

17. Papildināt 23.pantu pēc vārdiem “iekšlietu iestāžu” ar vārdiem “kā arī Satversmes aizsardzības biroja”.

19. Papildināt 23.pantu pēc vārdiem “iekšlietu iestāžu” ar vārdiem “kā arī Satversmes aizsardzības biroja”.

24.pants. Valsts drošības iestāžu struktūras un amatu saraksta apstiprināšana, šo iestāžu darbības finansēšana

(1) Valsts drošības iestādes personāla skaitlisko sastāvu, struktūru un amatu sarakstu izstrādā iestādes vadītājs un pakļautības kārtībā iesniedz Nacionālās drošības padomei apstiprināšanai.

(2) Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu darba samaksu (amatalgu, piemaksas, pabalstus) pēc biroja direktora priekšlikuma nosaka Nacionālās drošības padome piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Pārējo valsts drošības iestāžu amatpersonu darba samaksu nosaka Ministru kabinets piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(3) Valsts drošības iestāžu darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Līdzekļu izlietošanas un iekšējās kontroles kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(5) Ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums. Nacionālās drošības padomes noteiktie šo iestāžu darbības virzieni un uzdevumi arī ir valsts noslēpums, ja Nacionālās drošības padome nav noteikusi citādi.

18. 24.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padomei apstiprināšanai” ar vārdiem “Saeimas Nacionālās drošības komisijai izvērtēšanai un akceptēšanai”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “nosaka Nacionālās drošības padome” ar vārdiem “izvērtē un akceptē Saeimas Nacionālās drošības komisija”;

izslēgt piektās daļas pēdējo teikumu.

20. 24.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padomei apstiprināšanai” ar vārdiem “Saeimas Nacionālās drošības komisijai izvērtēšanai un akceptēšanai”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “nosaka Nacionālās drošības padome” ar vārdiem “izvērtē un akceptē Saeimas Nacionālās drošības komisija”;

izslēgt piektās daļas pēdējo teikumu.

25.pants. Valsts drošības iestāžu darbības kontrole

(1) Valsts drošības iestāžu galveno uzdevumu izpildi kontrolē Nacionālās drošības padome. Ministru kabinets kontrolē tā pakļautībā vai pārraudzībā esošās valsts drošības iestādes.

(2) Valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli veic Saeimas

Nacionālās drošības komisija.

(3) Nacionālās drošības padome ir tiesīga noklausīties valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus un pārskatus, kā arī iepazīties ar šo iestāžu dienesta dokumentiem un informāciju, izņemot dokumentus par informācijas

slepenajiem avotiem.

19. 25.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Saeima un tās Nacionālās drošības komisija veic valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli.

(2) Ministru kabinets savas kompetences ietvaros kontrolē valsts drošības iestāžu darbību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Nacionālā drošības padome” ar vārdiem “Saeimas Nacionālās drošības komisija”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Satversmes aizsardzības biroja direktors savas kompetences ietvaros kontrolē valsts drošības iestādēm noteikto prasību un doto uzdevumu izpildi.”

21. 25.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Saeima un tās Nacionālās drošības komisija veic valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli.

(2) Ministru kabinets savas kompetences ietvaros kontrolē valsts drošības iestāžu darbību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Nacionālā drošības padome” ar vārdiem “Saeimas Nacionālās drošības komisija”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Satversmes aizsardzības biroja direktors savas kompetences ietvaros kontrolē valsts drošības iestādēm noteikto prasību un doto uzdevumu izpildi.”

         26.pants. Uzraudzība   pār   likumu  ievērošanu  valsts  drošības iestādēs

(1)

...

(3) Valsts drošības iestāžu pārbaudes un to apjoms jāsaskaņo ar Nacionālās drošības padomi. Ar pārbaudes rezultātiem jāiepazīstina Nacionālās drošības padome un Saeimas Nacionālās drošības komisija.

(4) Valsts drošības iestādes ir pakļautas tiesas kontrolei Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

20. Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts drošības iestāžu pārbaudes un šo pārbaužu apjoms jāsaskaņo ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju un jāziņo tai par pārbaužu rezultātiem.”

22. Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts drošības iestāžu pārbaudes un šo pārbaužu apjoms jāsaskaņo ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju un jāziņo tai par pārbaužu rezultātiem.”