Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2. lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.) grozījumu un

1

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdu “grozījums” ar vārdu “grozījumi” un precizēt likumprojekta ievaddaļu:

“Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2001, 20.12., nr. 185) šādus grozījumus:”

Pieņemt

Izdarīt Valsts drošības iestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 11.nr.; 1995, 18.nr.; 1996, 23.nr.; 1998, 12.nr.; 1999, 14.nr.; 2000, 15.nr.; 2002, 2.nr.) šādus grozījumus:

Šis likums nosaka nacionālās drošības jēdzienu un saturu, valsts drošības iestāžu darbības tiesisko pamatu, mērķus un uzdevumus, pienākumus un atbildību, kā arī reglamentē šo iestāžu darbības finansēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību.

2

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izslēgt likuma preambulu.

Pieņemt

1. Izslēgt likuma preambulu.

1.pants. Nacionālās drošības jēdziens

Nacionālā drošība Latvijas Republikā ir politisko, ekonomisko, sociālo, militāro un tiesisko pasākumu kopums, ko realizē valsts varas, pārvaldes, tiesu varas un pašvaldību institūcijas, lai nosargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts ekonomisko, zinātnisko, tehnisko un militāro potenciālu, lai aizsargātu valsts noslēpumus, vidi (ekoloģisko situāciju) un citas vitāli svarīgas valsts intereses pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī nodrošinātu valsts pilsoņu politiskās tiesības un brīvības, sabiedrisko un politisko organizāciju, valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju normālu darbību Satversmes ietvaros.

3

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izteikt likuma 1. pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma mērķis

Likums nosaka valsts drošības iestāžu sistēmu un tās subjektu kompetences sadalījumu, darbības tiesisko pamatu, mērķus un uzdevumus, pienākumus un atbildību, kā arī reglamentē šo iestāžu darbības finansēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību.”

Pieņemt

2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma mērķis

Likums nosaka valsts drošības iestāžu sistēmu un tās subjektu kompetences sadalījumu, darbības tiesisko pamatu, mērķus un uzdevumus, pienākumus un atbildību, kā arī reglamentē šo iestāžu darbības finansēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību.”

2. pants. Valsts drošības iestādes

Valsts drošības iestādes ir valsts institūcijas, kuras šā likuma 1.pantā norādīto uzdevumu realizēšanai un mērķu sasniegšanai savas kompetences ietvaros veic izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības un operatīvās darbības pasākumus.

4

5

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izteikt likuma 2. pantu šādā redakcijā:

“(1) Valsts drošības iestādes ir šajā likumā noteiktās valsts institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības un operatīvās darbības subjekti.

(2) Valsts drošības iestāžu darbībā tiek ievērots ar likumu noteiktās kompetences norobežošanas princips. Valsts drošības iestāžu un to amatpersonu statuss nav izmantojams citādi kā vienīgi Nacionālās drošības likumā un šajā likumā norādīto uzdevumu realizēšanai un mērķu sasniegšanai.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt likuma 2. panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestādes ir šajā likumā noteiktās valsts institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības un ir operatīvās darbības subjekti.”

Daļēji atbalstīts AIeK priekšl. Nr. 5

Pieņemt

3. Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestādes ir šajā likumā noteiktās valsts institūcijas, kuras savas kompetences ietvaros veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības un ir operatīvās darbības subjekti.”

3.pants. Izlūkošana un pretizlūkošana

(1) Izlūkošanas saturu veido izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības.

(2) Izlūkošana ir īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir iegūt informāciju par ārvalstu valdību, to institūciju, organizāciju vai atsevišķu personu nodomiem un darbību (rīcību), kas vērsta vai var tikt vērsta pret Latvijas Republiku, tās vitāli svarīgām valsts interesēm.

(3) Pretizlūkošana ir īpaši pilnvarotu valsts iestāžu darbība, kuras nolūks ir nodrošināt valsts konstitucionālās iekārtas, valstiskās neatkarības, valsts ekonomiskā, zinātniskā, tehniskā un militārā potenciāla, valsts noslēpumu un vitāli svarīgu valsts interešu un drošības aizsardzību pret spiegošanu, diversijām, kaitniecību, terora aktiem un cita veida apdraudējumiem, kā arī veikt īpašus pasākumus šo apdraudējumu novēršanai, izbeigšanai vai to izraisīto seku likvidēšanai.

6

7.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts drošības iestāžu darbības saturu veido izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

3.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

papildināt 3.pantu ar jaunu ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā :

(4) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības veicamas saskaņā ar katrai valsts drošības iestādei likumā noteikto kompetenci un pamatojoties uz valsts drošības iestādes amatpersonas lēmumu.

(5) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību saturu nosaka attiecīgās valsts drošības iestādes izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību nolikums, kuru pēc saskaņošanas ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru apstiprina attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(6) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības veicamas, gan izmantojot savas specifiskās valsts drošības iestādes izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības saskaņā ar izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību nolikumu, gan veicot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.

(7) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību ietvaros veikto operatīvās darbības pasākumu rezultātus var izmantot kā procesuālos pierādījumus tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju un kārtībā, kāda noteikta likumā.”

Noraidīt

Pieņemt

4. 3.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības veicamas saskaņā ar katrai valsts drošības iestādei likumā noteikto kompetenci un pamatojoties uz valsts drošības iestādes amatpersonas lēmumu.

(5) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību saturu nosaka attiecīgās valsts drošības iestādes izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību nolikums, kuru pēc saskaņošanas ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru apstiprina attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(6) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības veicamas, gan izmantojot savas specifiskās valsts drošības iestādes izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības saskaņā ar izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību nolikumu, gan veicot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.

(7) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību ietvaros veikto operatīvās darbības pasākumu rezultātus var izmantot kā procesuālos pierādījumus tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju un likumā noteiktajā kārtībā.”

Valsts drošības iestāžu darbības tiesiskais pamats ir Satversme, šis likums, Operatīvās darbības likums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī starptautiskie līgumi, kas reglamentē nacionālās drošības un valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzību, sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanas subjektu uzdevumus, pienākumus un tiesības.

8

9

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Papildināt likuma 4. pantu pēc vārda “Satversme” ar vārdiem “Nacionālās drošības likums”, turpmāko tekstu negrozot.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt vārdu “Satversme” ar vārdiem “Latvijas Republikas Satversme , Nacionālās drošības likums”.

Pieņemt AIeK redakcijā

Pieņemt

5. Aizstāt 4.pantā vārdu “Satversme” ar vārdiem “Latvijas Republikas Satversme, Nacionālās drošības likums”.

(6) Valsts drošības iestāžu amatpersonām ir aizliegts tieši vai pastarpināti rīkoties politisko partiju, organizāciju, kustību vai personu interesēs, iesaistīties valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, prokuratūras un tiesu iestāžu, kā arī sabiedrisko, politisko un reliģisko organizāciju darbībā, lai tās ietekmētu vai iespaidotu, izņemot gadījumus,

kad tas nepieciešams noziegumu un valsts drošības apdraudējumu novēršanai vai atklāšanai.

10

7. Saeimas deputāts L.Muciņš

Aizstāt 5. panta sestā daļā vārdus “sabiedrisko, politisko un reliģisko organizāciju darbībā” ar vārdiem “sabiedrisko, politisko, reliģisko organizāciju un uzņēmumu darbībā”.

Pieņemt

6. Aizstāt 5.panta sestajā daļā vārdus “sabiedrisko, politisko un reliģisko organizāciju darbībā” ar vārdiem “sabiedrisko, politisko, reliģisko organizāciju un uzņēmumu darbībā”.

Saeima nosaka prioritātes šā likuma 10.pantā norādīto galveno uzdevumu izpildē un šajā nolūkā:

1) veido valsts drošības iestāžu darbības tiesisko bāzi;

2) apstiprina valsts budžeta līdzekļu asignējumus valsts drošības iestādēm, realizē šo iestāžu darbības parlamentāro kontroli un piešķirto budžeta līdzekļu izlietošanas kontroli;

3) ratificē un denonsē starptautiskos līgumus un nolīgumus nacionālās drošības jautājumos;

4) ieceļ amatā un atbrīvo no amata Satversmes aizsardzības biroja direktoru.

11

12

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 7. pantu.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Papildināt 7. pantu ar 5. punktu šādā redakcijā:

“5) nosaka valsts drošības iestāžu personāla komplektēšanas principus.”

Pieņemt

Noraidīt

7. Izslēgt 7., 8. un 9. pantu.

13

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

7. Papildināt likumu ar jaunu 71. pantu šādā redakcijā:

“71. pants. Saeimas Nacionālās drošības komisijas kompetence.

Saeimas Nacionālās drošības komisija veic tiešu valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli un realizē savas Nacionālās drošības likumā un citos likumos noteiktās tiesības un pienākumus.”

Noraidīt

Nacionālās drošības padome:

1) izvērtē valsts drošības un iedzīvotāju aizsardzības stāvokli, iekšējo un ārējo apdraudējumu bīstamības pakāpi, nosaka iespējamos šo apdraudējumu novēršanas un neitralizācijas līdzekļus un metodes;

2) nosaka prioritāros valsts drošības iestāžu darbības galvenos virzienus un uzdevumus;

3) kontrolē valsts drošības iestāžu darbību un šo iestāžu galveno uzdevumu izpildi;

4) izskata un akceptē valsts drošības iestāžu iesniegtos priekšlikumus par to skaitlisko sastāvu, struktūru, amatu sarakstu, darba samaksu, nepieciešamajiem budžeta līdzekļiem;

5) noklausās valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus un pārskatus, izskata šo iestāžu darbības pārbaudes rezultātus;

6) izskata valsts drošības iestāžu darbības pilnveidošanas jautājumus;

7) apstiprina Satversmes aizsardzības biroja nolikumu;

8) iesniedz priekšlikumus Saeimai par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, kā arī apstiprina šā biroja kolēģijas locekļus.

14

15

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 8. pantu.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

8. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Nacionālās drošības padomes kompetence.

Nacionālās drošības padome:

1) izvērtē valsts drošības stāvokli un apspriež nepieciešamos un iespējamos valsts drošības apdraudējumu novēršanas un neitralizācijas līdzekļus un metodes;

2) apspriež valsts drošības iestāžu darbības galvenos virzienus un uzdevumus;

3) noklausās valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus un pārskatus par valsts drošības iestāžu darbību, izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas;

4) saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu vienotas valsts politikas īstenošanu valsts drošības jomā;

5) iesniedz priekšlikumus Saeimai par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.

Pieņemt

Noraidīt

Ministru kabinets īsteno izpildvaru valsts drošības jomā un šajā nolūkā:

1) organizē pieņemto likumu izpildi vai pilda tos pats;

16

17

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 9. pantu.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izslēgt 9.panta 1. punktā vārdus “vai pilda tos pats”.

Pieņemt

Noraidīt

Valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir:

1) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;

2) valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība;

3) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos;

4) valsts drošības apdraudējumu novēršana vai neitralizācija;

5) valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu;

6) par valsts drošības jomā konstatētajiem noziegumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai;

7) izziņas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros;

8) sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā.

18

19

20

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Papildināt Valsts iestāžu likuma 10. pantu ar jaunu 6) punktu šādā redakcijā:

“6) atzinuma sniegšana par iespēju izsniegt licenci uzņēmējsabiedrībām stratēģisko materiālu un ieroču eksportam, importam un tranzītam. Negatīvs valsts drošības iestādes atzinums ir pamats licences neizsniegšanai vai anulēšanai.”

Attiecīgi spēkā esošos minētā panta 6), 7) un 8) punktu uzskatīt par 7), 8) un 9).

7. Saeimas deputāts L.Muciņš:

Izslēgt 10. panta 7. punktu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 10. panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir:

1) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;

2) valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība;

3) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos;

4) valsts drošības apdraudējumu novēršana vai neitralizācija;

5) valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu;

6) atzinuma sniegšana par iespēju izsniegt licenci uzņēmējsabiedrībām stratēģisko materiālu un ieroču eksportam, importam un tranzītam. Negatīvs valsts drošības iestādes atzinums var būt par pamatu licences neizsniegšanai vai anulēšanai;

7) par valsts drošības jomā konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai vai izziņas iestādei, kuras kompetencē ir veikt izziņu un pirmstiesas izmeklēšanu par konkrēto noziedzīgo nodarījumu;

8) izziņas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros;

9) sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā.”

Daļēji atbalstīts, izteikts AIeK priekšl. Nr.20

Noraidīt

Pieņemt

8. Izteikt 10.panta tekstu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir:

1) politiskās, ekonomiskās, sociālās, militārās, zinātniskās, tehniskās un citas ar valsts drošības un ekoloģiskajiem apdraudējumiem saistītās informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā;

2) valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība;

3) valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos;

4) valsts drošības apdraudējumu novēršana vai neitralizācija;

5) valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu;

6) atzinuma sniegšana par iespēju izsniegt licenci uzņēmējsabiedrībai stratēģisko materiālu un ieroču eksportam, importam un tranzītam. Negatīvs valsts drošības iestādes atzinums var būt par pamatu licences neizsniegšanai vai anulēšanai;

7) par valsts drošības jomā konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai vai izziņas iestādei, kuras kompetencē ir veikt izziņu un pirmstiesas izmeklēšanu par konkrēto noziedzīgo nodarījumu;

8) izziņas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros;

9) sadarbība un līdzdalība starptautiskā miera uzturēšanā.”

(1) Valsts drošības iestāžu kopumu veido:

1) Satversmes aizsardzības birojs;

2) Militārās pretizlūkošanas dienests;

3) Drošības policija;

4) izslēgts ar 06.05.98. likumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās valsts drošības iestādes tām noteiktās kompetences ietvaros darbojas patstāvīgi.

(3) Nacionālās drošības padome vai Ministru kabinets, saskaņojot ar Nacionālās drošības padomi vai izpildot tās lēmumu, var iesaistīt valsts drošības pasākumu izpildē un nodrošināšanā arī citas valsts pārvaldes institūcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.98. likumu, 10.06.99. likumu un 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā no 03.01.2002.)

21

NB! Priekšlikumi grozīt 11. un 14. panta redakciju tika iesniegti pirms 2001. gada 6. decembra likuma redakcijas, kas stājas spēkā no 3.01.2002.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

11. Izslēgt 11.panta pirmās daļas 2) punktā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku” un izslēgt šī panta trešo daļu.

Noraidīt

(1) Valsts drošības iestāžu vadītāju kopums ir Valsts drošības iestāžu padome, kuras vadītājs pēc amata ir Satversmes aizsardzības biroja direktors.

(2) Valsts drošības iestāžu padome darbojas saskaņā ar Nacionālās drošības padomes apstiprinātu nolikumu. Valsts drošības iestāžu padome:

1) izskata valsts drošības iestāžu darbības prioritātes, šīm iestādēm izvirzāmās prasības un uzdevumus;

2)...

22

23

24

7. Saeimas deputāts L.Muciņš

Papildināt 12. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestāžu padome ir valsts institūcija, kuras darbību nodrošina Satversmes aizsardzības birojs.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt otrās daļas pirmo teikumu.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

12. Izteikt 12.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(2) Valsts drošības iestāžu padome darbojas saskaņā ar satversmes aizsardzības biroja direktora apstiprinātu nolikumu.”

Pieņemt

Pieņemt

Noraidīt

9. 12.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Valsts drošības iestāžu padome ir valsts institūcija, kuras darbību nodrošina Satversmes aizsardzības birojs.”;

izslēgt otrās daļas pirmo teikumu.

(1) Satversmes aizsardzības birojs ir nemilitāra valsts drošības institūcija.

(2) Satversmes aizsardzības birojs:

1) veic pats, kā arī organizē un koordinē valsts drošības iestāžu izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību;

2) iegūst pats, kā arī saņem, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un noteiktā kārtībā izmanto ar valsts drošību saistīto informāciju;

3) nodrošina valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un to atbildīgās amatpersonas ar savlaicīgu, pilnīgu un objektīvu informāciju valsts drošības jomā;

4) nosūta citām valsts drošības iestādēm atbilstoši to kompetencei saņemto (iegūto) un apstrādāto (izvērtēto) informāciju tālākai izmantošanai.

(3) Satversmes aizsardzības birojs ir operatīvās darbības subjekts.

(4) Satversmes aizsardzības birojam ir izziņas tiesības attiecībā uz noziegumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs, kā arī citos gadījumos, kad izziņas veikšanu uzdevis ģenerālprokurors.

(5) Satversmes aizsardzības birojs ir pakļauts Nacionālās drošības padomei.

(6) Satversmes aizsardzības birojs ir juridiskā persona.

(7) Satversmes aizsardzības birojs ir tiesīgs:

1) uzdot atsevišķu uzdevumu izpildi valsts drošības iestādēm;

2) koordinēt valsts drošības iestāžu sadarbību;

3) akceptēt un koordinēt valsts drošības iestāžu darbību ārpus valsts teritorijas un to attiecības ar ārvalstu speciālajiem dienestiem;

4) noteikt valsts drošības iestāžu darbības prioritātes un šīm iestādēm izvirzāmās prasības atbilstoši Nacionālās drošības padomes lēmumiem;

5) koordinēt un kontrolēt informācijas apriti starp valsts drošības iestādēm un šīs informācijas izmantošanas kārtību tajās;

6) novērtēt valsts drošības iestāžu iegūtās informācijas noderīgumu tās izmantotājiem;

7) pieprasīt un saņemt jebkuru valsts drošības iestādes rīcībā esošo informāciju un dokumentus neatkarīgi no šīs informācijas un dokumentu slepenības pakāpes un iepazīties ar to (ar biroja direk tora atļauju to var darīt īpaši pilnvarota Satversmes aizsardzības biroja amatpersona). Valsts drošības iestāžu pienākums ir sniegt Satversmes aizsardzības birojam to rīcībā esošo uz valsts drošību un citām vitāli svarīgām valsts interesēm attiecināmu informāciju, neminot informācijas avotus;

8) noteikt, saskaņojot ar attiecīgo valsts pārvaldes institūciju vadītājiem, kārtību, kādā izmantojami šo institūciju darbinieki, kā arī tehniskie līdzekļi un visu veidu informācijas nesēji, ja tas nepieciešams likumos noteikto valsts drošības iestāžu uzdevumu veikšanai;

9) veikt pasākumus, lai nodrošinātu operatīvo informāciju, tās avotus, operatīvās darbības pasākumus un metodes, kā arī operatīvo uzskaiti pret to nesankcionētu atklāšanu;

10) izdarīt valsts drošības iestāžu pārbaudes Nacionālās drošības padomes uzdevumā vai pēc Satversmes aizsardzības biroja direktora iniciatīvas.

(8) Uzdevumi un norādījumi, ko likumā noteiktās kompetences ietvaros devis Satversmes aizsardzības biroja direktors, valsts drošības iestādēm ir obligāti. Ja tie netiek izpildīti, direktors ir tiesīgs ierosināt pret vainīgajām amatpersonām disciplinārlietu un nodot to izskatīšanai pēc piekritības. Šo direktora lēmumu var pārsūdzēt Nacionālās drošības padomē.

(9) Satversmes aizsardzības biroja amatpersonas un darbinieki var būt valsts civildienesta ierēdņi. Viņu valsts civildienesta attiecības reglamentē likums "Par valsts civildienestu" tiktāl, ciktāl tās neierobežo šis likums un Satversmes aizsardzības biroja likums. Atsevišķus Satversmes aizsardzības biroja amatus var ieņemt Aizsardzības ministrijas un Aizsardzības spēku, Iekšlietu ministrijas un Zemessardzes aktīvā dienesta amatpersonas, kā arī personas, kuras pieņemtas darbā uz darba līguma pamata (līgumdarbinieki). Valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstu Satversmes aizsardzības birojā pēc tā direktora priekšlikuma apstiprina Nacionālās drošības padome.

25

26

27

28

29

30

31

32

33

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 13. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Satversmes aizsardzības birojs ir patstāvīga valsts drošības iestāde, kuras darbību reglamentē speciālais likums.

(2) Satversmes aizsardzības birojs ir pakļauts Saeimas un tās Nacionālās drošības komisijas parlamentārajai kontrolei.”

7. Saeimas deputāts L.Muciņš:

Izslēgt 13. panta ceturto daļu.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izteikt 13.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“4) Satversmes aizsardzības birojam ir izziņas tiesības attiecībā uz noziegumiem, kas izdarīti valsts drošības iestādēs, kā arī gadījumos, kad atsevišķu izmeklēšanas darbību veikšanai konkrētā krimināllietā uzdevis ģenerālprokurors.”

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izteikt 13. panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Satversmes aizsardzības biroja ir patstāvīga valsts drošības iestāde, kuras darbību reglamentē speciālais likums, un tas ir padots tieši Nacionālās drošības komisijai un Saeimas parlamentārai kontrolei.”

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Aizstāt 13. panta septītās daļas 4) punktā vārdus “atbilstoši Nacionālās drošības padomes lēmumiem” ar vārdiem “lai nodrošinātu likumā, Nacionālās drošības koncepcijā un plānā noteikto uzdevumu realizāciju un mērķu sasniegšanu”.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Aizstāt 13.panta septītās daļas 7) punktā vārdus “valsts drošības iestādes” attiecīgā locījumā ar vārdiem “valsts un pašvaldību iestādes” attiecīgā locījumā un izslēgt šā punkta pēdējā teikumā vārdus “neminot informācijas avotus”.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izslēgt 13.panta septītās daļas 10) punktā vārdus “Nacionālās drošības padomes uzdevumā vai”.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izslēgt 13.panta astotās daļas pēdējo teikumu.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izslēgt 13.panta devītās daļas pirmo, otro un pēdējos teikumu.

Pieņemt

Pieņemts

AIeK priekšl. nr.25

Noraidīt

Noraidīt

Noraidīt

Noraidīt

Noraidīt

Noraidīt

Noraidīt

10. Izteikt 13.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Satversmes aizsardzības birojs ir patstāvīga valsts drošības iestāde, kuras darbību reglamentē speciāllikums.

(2) Satversmes aizsardzības birojs ir pakļauts Saeimas un tās Nacionālās drošības komisijas parlamentārajai kontrolei.”

(1) Militārās pretizlūkošanas dienests ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic militāro pretizlūkošanu un citus šajā likumā noteiktos uzdevumus.

(2) Militārās pretizlūkošanas dienests:

1) nodrošina Aizsardzības ministriju, tās pakļautībā un pārziņā esošās institūcijas un Nacionālos bruņotos spēkus ar to darbībai nepieciešamo pretizlūkošanas informāciju;

2) atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, kā arī organizāciju vai atsevišķu personu graujošo darbību Aizsardzības ministrijā, tās pakļautībā un pārziņā esošajās institūcijās un Nacionālajos bruņotajos spēkos;

3) veic pasākumus, lai aizsargātu valsts noslēpumu Aizsardzības ministrijā, tās pakļautībā un pārziņā esošajās institūcijās un Nacionālajos bruņotajos spēkos, un kontrolē to izpildi;

4) pārbauda pretendentus, kas vēlas saņemt speciālas atļaujas (licences), kuras izsniedz Aizsardzības ministrija atsevišķu licencēšanai pakļautu uzņēmējdarbības veidu veikšanai, un sniedz atzinumu par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu

(3) Militārās pretizlūkošanas dienests darbojas atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātam nolikumam.

(4) Militārās pretizlūkošanas dienests savas kompetences ietvaros ir operatīvās darbības subjekts.

(5) Militārās pretizlūkošanas dienesta personālsastāvā ir karavīri un darbinieki.

(6) Militārās pretizlūkošanas dienests ir juridiskā persona.

(2001.gada 6.decembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 03.01.2002.)

34

35

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Militārās pretizlūkošanas dienests.

(1) Militārās pretizlūkošanas dienests ir Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kura veic militāro pretizlūkošanu un citus šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.

(2) Militārās pretizlūkošanas dienests:

1) nodrošina Aizsardzības ministriju un Nacionālos bruņotos spēkus ar to darbībai nepieciešamo pretizlūkošanas informāciju;

2) atklāj un sadarbībā ar citām valsts drošības iestādēm novērš ārvalstu speciālo dienestu, kā arī organizāciju vai atsevišķu personu graujošu darbību Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībās;

3) veic pasākumus, lai aizsargātu valsts noslēpumu Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībās, un kontrolē to izpildi;

4) Militārās pretizlūkošanas dienests darbojas saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu;

5) Militārās pretizlūkošanas dienests savas kompetences ietvaros ir operatīvās darbības subjekts;

6) Militārās pretizlūkošanas dienesta personālsastāvā ir karavīri un darbinieki;

7) Militārās pretizlūkošanas dienests ir juridiska persona.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 14. panta sesto daļu

Noraidīt

Pieņemt

11. Izslēgt 14.panta sesto daļu.

(1) Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.

(2) Drošības policija valsts drošības jomā veic:

1) izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, diversijas, kaitniecību, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu;

2) pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, kas nepieciešami Iekšlietu ministrijas struktūrvienību aizsardzībai;

3) valsts noslēpumu aizsardzību Ministru kabineta noteiktās kompetences ietvaros.

(3) Drošības policija darbojas saskaņā ar likumu "Par policiju", šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(4) Drošības policija ir operatīvās darbības subjekts.

(5) Drošības policijai ir izziņas tiesības. Tā veic izziņu attiecībā uz noziegumiem savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izziņas veikšanu tai uzdevis ģenerālprokurors.

(6) Drošības policija ir juridiskā persona.

papildināt 15.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Drošības policija organizē un veic valsts amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības pasākumus, izņemot to amatpersonu aizsardzību (apsardzi), kuru saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests. Drošības policijas aizsargājamās amatpersonas, kā arī sadarbību ar citām valsts institūcijām un aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Ministru kabinets.";

uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par ceturto, piekto, sesto un septīto daļu.

36

37

38

39

40

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Aizstāt 15.panta otrās daļas 1) punktā vārdus “izlūkošanas (pretizlūkošanas)” ar vārdiem “pretizlūkošanas darbība”.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Aizstāt 15.panta otrās daļas 3) punktā vārdus “Ministru kabineta” ar vārdiem “Valsts noslēpuma likumā”.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Papildināt 15.panta trešo daļu aiz vārdiem “saskaņā ar” ar vārdiem “Nacionālās drošības likumu, kā arī”.

7. Saeimas deputāts L.Muciņš

Izslēgt 15. panta piekto daļu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 15. panta tekstu šādā redakcijā:

(1) Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.

(2) Drošības policija valsts drošības jomā veic:

1) izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, diversijas, kaitniecību, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu;

2) pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, kas nepieciešami Iekšlietu ministrijas struktūrvienību aizsardzībai;

3) valsts noslēpumu aizsardzību Valsts noslēpuma likumā noteiktās kompetences ietvaros.

(3) Drošības policija organizē un veic valsts amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības pasākumus, izņemot to amatpersonu aizsardzību (apsardzi), kuru saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests. Drošības policijas aizsargājamās amatpersonas, kā arī sadarbību ar citām valsts institūcijām un aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Drošības policija darbojas saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, kā arī likumu "Par policiju", šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(5) Drošības policija ir operatīvās darbības subjekts.

(6) Drošības policijai ir izziņas tiesības attiecībā uz noziegumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs. Tā veic izziņu arī par citiem noziegumiem savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izziņas veikšanu uzdevis ģenerālprokurors.

Noraidīt

PieņemtAIeK priekšl. nr. 40

Pieņemt, izteikt AIeK priekšl. nr. 40

Noraidīt

Pieņemt

12. Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā:

(1) Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic šajā likumā noteiktos uzdevumus un atbild par to izpildi.

(2) Drošības policija valsts drošības jomā veic:

1) izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, diversijas, kaitniecību, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu;

2) pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, kas nepieciešami Iekšlietu ministrijas struktūrvienību aizsardzībai;

3) valsts noslēpumu aizsardzību Valsts noslēpuma likumā noteiktās kompetences ietvaros.

(3) Drošības policija organizē un veic valsts amatpersonu, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvju aizsardzības (apsardzes) pasākumus, izņemot to amatpersonu aizsardzību (apsardzi), kuru saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu veic Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests. Drošības policijas aizsargājamās amatpersonas, kā arī sadarbību ar citām valsts institūcijām un aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Drošības policija darbojas saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, kā arī likumu "Par policiju", šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(5) Drošības policija ir operatīvās darbības subjekts.

(6) Drošības policijai ir izziņas tiesības attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti valsts drošības jomā vai valsts drošības iestādēs. Tā veic izziņu arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem savas kompetences ietvaros un gadījumos, kad izziņas veikšanu uzdevis ģenerālprokurors.”

(1) Valsts drošības iestāžu dienestā esošajām un atvaļinātajām amatpersonām un darbiniekiem bez iestādes vadītāja īpaša pilnvarojuma aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma vai ir pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu. Šādu informāciju kriminālprocesā var izpaust tikai ar Nacionālās drošības padomes vai valsts drošības iestādes vadītāja atļauju.

41

42

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Aizstāt 17.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “Nacionālās drošības padomes” ar vārdiem “Satversmes aizsardzības biroja direktora”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija;

Aizstāt 17. panta pirmajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padomes vai” ar vārdiem “Satversmes aizsardzības biroja direktora vai attiecīgās”.

Daļēji atbalstīts AIeK prikšlik. nr. 42

Pieņemt

13. Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padomes vai” ar vārdiem “Satversmes aizsardzības biroja direktora vai attiecīgās”.

(1) Par valsts drošības iestāžu amatpersonu vai darbinieku var būt persona, uz kuru neattiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi.

43

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Papildināt 18.panta pirmo daļu ar jaunu pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(1) Tikai Latvijas pilsoņi ir tiesīgi ieņemt amatus valsts drošības iestādēs”, iepriekšējo pirmo teikumu uzskatīt par šīs daļas otro teikumu.

Noraidīt

Valsts drošības iestāžu amatpersonām ir tiesības:

1) savas kompetences ietvaros saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām un amatpersonām nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Prasītā informācija, dokumenti un materiāli izsniedzami bez maksas;

2) savas kompetences ietvaros brīvi iepazīties ar visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesēju, arī ar elektronisko datu banku, kartotēkām, arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem neatkarīgi no to

izmantošanas lieguma;

3) brīdināt personas un pieprasīt, lai tās izbeidz prettiesiskas darbības un citu rīcību, kas ir vērsta pret valsts drošību vai var tai kaitēt, vai arī iesniegt materiālus par šādu prettiesisku darbību prokuroram;

4) pildot dienesta pienākumus, iekļūt (ieiet) iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām piederošajās nedzīvojamās telpās un zemes gabalu teritorijā, Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībās, izņemot telpas

un zemes gabalu teritoriju, kam ir eksteritoriāls statuss;

5) ja nepieciešams, ārpus kārtas tikt nodrošinātām ar braukšanas biļetēm jebkura veida sabiedriskā transporta līdzekļos, bet, ja biļešu nav, - tikt nodrošinātām ar iespēju iekāpt un braukt šajos transporta līdzekļos;

6) dienesta interesēs bez maksas izmantot valsts un pašvaldību, bet izņēmuma gadījumos - arī privātpersonām piederošos sakaru un masu informācijas līdzekļus. Izdevumi par privātpersonām piederošo sakaru un masu informācijas līdzekļu izmantošanu jāatlīdzina, ja īpašnieks to

pieprasa;

7) glabāt un nēsāt dienesta vai personiskos ieročus un speciālos līdzekļus pašaizsardzībai. To glabāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs. Pielietojot ieročus un speciālos līdzekļus, jāievēro likuma "Par policiju" prasības.

44

45

46

47

48

49

50

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izteikt 19.panta 1) punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Informācija, dokumenti un materiāli izsniedzami pieprasītajā formā un bez maksas.”

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izteikt 19.panta 2) punktu šādā redakcijā:

“(2) savas kompetences ietvaros brīvi iepazīties un piekļūt visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesēju, tai skaitā elektronisko datu banku, kartotēku, arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Iepazīšanās un piekļūšana informācijas nesējiem jānodrošina pieprasītajā režīmā un bez maksas.”

7. Saeimas deputāts L.Muciņš

Izslēgt 19. panta 3. punktu.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Papildināt 19.panta 4) punktu:

pēc vārda “pienākumus” ar vārdiem “un uzrādot valsts drošības iestādes darbinieka apliecību, bez kavēšanās un citu dokumentu pieprasīšanas, brīvi”.

7. Saeimas deputāts L.Muciņš

Papildināt 19. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“8) savas kompetences ietvaros saņemt bez maksas nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus no privāto tiesību subjektiem par personām sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā saņemt informāciju no tās turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklus”.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Papildināt 19.pantu ar jaunu 8) punktu šādā redakcijā:

“8) savas kompetences ietvaros saņemt no publisko un privāto tiesību subjektiem nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus par personām sniegtajiem pakalpojumiem un to saturu, to skaitā saņemt informāciju no tās turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklus.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt pantu ar astoto un devīto punktu šādā redakcijā:

“8) savas kompetences ietvaros saņemt bez maksas nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus par personām sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā saņemt informāciju no informācijas resursu un tehnisko resursu turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telek omunikāciju un datu pārraides tīklus;

9) pildot dienesta pienākumus, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus.”

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

Daļēji atbalstīt AIeK priekšl. nr. 50

Daļēji atbalstīt AIeK priekšl. nr. 50

Pieņemt

14. 19.pantā:

izteikt 1.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“Informācija, dokumenti un materiāli izsniedzami pieprasītajā formā un bez maksas;”;

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) savas kompetences ietvaros brīvi iepazīties ar un piekļūt visu veidu valsts un pašvaldību informācijas nesēju, to skaitā elektronisko datu banku, kartotēku, arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem un piekļūt tiem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. Iepazīšanās ar informācijas nesējiem un piekļūšana tiem nodrošināma pieprasītajā režīmā un bez maksas;”;

izslēgt 3.punktu;

papildināt 4.punktu pēc vārda “pienākumus” ar vārdiem “un uzrādot valsts drošības iestādes darbinieka apliecību, bez kavēšanas un citu dokumentu pieprasīšanas brīvi”;

papildināt pantu ar astoto un devīto punktu šādā redakcijā:

“8) savas kompetences ietvaros saņemt bez maksas nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus par personām sniegtajiem pakalpojumiem, to skaitā informāciju no informācijas resursu un tehnisko resursu turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklus;

9) pildot dienesta pienākumus, pārbaudīt personu apliecinošus dokumentus.”

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersonas par prettiesisku rīcību ir atbildīgas likumos noteiktajā kārtībā, ievērojot šā likuma 18.panta septītās daļas prasības.

(2) Par likumpārkāpumu netiek atzīta tāda rīcība, kas, pildot dienesta uzdevumu, izdarīta attaisnota profesionāla riska situācijā, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās vai galējās nepieciešamības robežu.

(3) Ja kompetenta valsts institūcija vai tās amatpersona konstatējusi, ka valsts drošības iestādes amatpersona ir izdarījusi administratīvu pārkāpumu, par to 24 stundu laikā rakstveidā jāinformē attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs, kuram triju dienu laikā jāsniedz atzinums, vai nepastāv apstākļi, kas izslēdz pakļautās amatpersonas atbildību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā no 21.07.2000.)

51

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

21. pantā:

izteikt nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“21. pants. Valsts drošības iestāžu amatpersonu un darbinieku atbildība

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki par prettiesisku rīcību ir atbildīgi likumos noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus un kārtību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “amatpersona ir izdarījusi” ar vārdiem “amatpersona vai darbinieks ir izdarījis”.

Pieņemt

15. 21.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki par prettiesisku rīcību ir atbildīgi likumos noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā likumā paredzētos ierobežojumus un kārtību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “amatpersona ir izdarījusi” ar vārdiem “amatpersona vai darbinieks ir izdarījis”.

(1) Ja valsts drošības iestādes amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai ja tās veselībai nodarīts citāds kaitējums un saskaņā ar medicīnisko atzinumu šī amatpersona vairs nevar pildīt dienesta pienākumus, tai tiek izmaksāta kompensācija viena gada līdz piecu gadu vidējās darba samaksas apmērā, ņemot vērā darbspējas zuduma pakāpi.

(2) Ja ievainojuma rezultātā iestājusies nepārejoša invaliditāte, kompensāciju izmaksā piecu līdz desmit gadu vidējās darba samaksas apmērā.

(3) Ja valsts drošības iestādes darbinieks vai amatpersona, pildot dienesta pienākumus, ir gājusi bojā, tās ģimenei papildus likumdošanas aktos noteiktajām kompensācijām tiek izmaksāts vienreizējs pabalsts desmit gadu vidējās darba samaksas apmērā. Bojā gājušās amatpersonas un darbinieki tiek apbedīti par valsts budžeta līdzekļiem.

52

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 22. panta nosaukumu un pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“22.pants. Sociālās garantijas valsts drošības iestāžu amatpersonas vai darbinieka ievainojuma vai bojāejas gadījumā

(1) Ja valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvusi ievainojumu vai sakropļojumu vai ja tās veselībai nodarīts citāds kaitējums un saskaņā ar medicīnisko atzinumu šī amatpersona vairs nevar pildīt darba vai dienesta pienākumus, tai tiek izmaksāta kompensācija par vienu līdz pieciem darba gadiem, ņemot vērā vidējās darba samaksas apmēru pēdējā darba gadā pirms darba spēju zuduma un darba spēju zuduma pakāpi.

(2) Ja ievainojuma rezultātā iestājusies nepārejoša invaliditāte, kompensāciju izmaksā par pieciem, septiņiem vai desmit gadiem, ņemot vērā vidējās darba samaksas apmēru pēdējā darba gadā pirms invaliditātes iegūšanas un iegūto invaliditātes pakāpi.”

Pieņemt

16. Izteikt 22.panta nosaukumu un pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“22.pants. Sociālās garantijas valsts drošības iestāžu amatpersonas vai darbinieka ievainojuma vai bojāejas gadījumā

(1) Ja valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvi ievainojumu vai sakropļojumu vai ja šīs amatpersonas vai darbinieka veselībai nodarīts citāds kaitējums un saskaņā ar medicīnisko atzinumu šī amatpersona vai darbinieks vairs nevar pildīt darba vai dienesta pienākumus, attiecīgajai amatpersonai vai darbiniekam tiek izmaksāta kompensācija par vienu darba gadu līdz pieciem darba gadiem, ņemot vērā vidējās darba samaksas apmēru pēdējā darba gadā pirms darbspēju zuduma un darbspēju zuduma pakāpi.

(2) Ja ievainojuma rezultātā iestājusies nepārejoša invaliditāte, kompensāciju izmaksā par pieciem, septiņiem vai desmit gadiem, ņemot vērā vidējās darba samaksas apmēru pēdējā darba gadā pirms invaliditātes iegūšanas un iegūto invaliditātes pakāpi.”

Valsts drošības iestāžu amatpersonām izdienas pensijas tiek piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē aizsardzības un iekšlietu iestāžu darbinieku izdienas pensijas.

53

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 23. pantu pēc vārdiem “un iekšlietu iestāžu” ar vārdiem “kā arī Satversmes aizsardzības biroja”, turpmāko tekstu negrozot.

Pieņemt

17. Papildināt 23.pantu pēc vārdiem “iekšlietu iestāžu” ar vārdiem “kā arī Satversmes aizsardzības biroja”.

24.pants. Valsts drošības iestāžu struktūras un amatu saraksta apstiprināšana, šo iestāžu darbības finansēšana

(1) Valsts drošības iestādes personāla skaitlisko sastāvu, struktūru un amatu sarakstu izstrādā iestādes vadītājs un pakļautības kārtībā iesniedz Nacionālās drošības padomei apstiprināšanai.

(2) Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu darba samaksu (amatalgu, piemaksas, pabalstus) pēc biroja direktora priekšlikuma nosaka Nacionālās drošības padome piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Pārējo valsts drošības iestāžu amatpersonu darba samaksu nosaka Ministru kabinets piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

(3) Valsts drošības iestāžu darbība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Līdzekļu izlietošanas un iekšējās kontroles kārtību nosaka valsts drošības iestādes vadītājs.

(5) Ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums. Nacionālās drošības padomes noteiktie šo iestāžu darbības virzieni un uzdevumi arī ir valsts noslēpums, ja Nacionālās drošības padome nav noteikusi citādi.

54

55

56

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Aizstāt 24.panta pirmajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padomei apstiprināšanai” ar vārdiem “Saeimas Nacionālās drošības komisijai izvērtēšanai un akceptēšanai”.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Aizstāt 24.panta otrajā daļā vārdus “nosaka Nacionālās drošības padome” ar vārdiem “izvērtē un akceptē Saeimas Nacionālās drošības komisija”.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izslēgt 24.panta piektās daļas pēdējo teikumu.

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

18. 24.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Nacionālās drošības padomei apstiprināšanai” ar vārdiem “Saeimas Nacionālās drošības komisijai izvērtēšanai un akceptēšanai”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “nosaka Nacionālās drošības padome” ar vārdiem “izvērtē un akceptē Saeimas Nacionālās drošības komisija”;

izslēgt piektās daļas pēdējo teikumu.

25.pants. Valsts drošības iestāžu darbības kontrole

(1) Valsts drošības iestāžu galveno uzdevumu izpildi kontrolē Nacionālās drošības padome. Ministru kabinets kontrolē tā pakļautībā vai pārraudzībā esošās valsts drošības iestādes.

(2) Valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli veic Saeimas

Nacionālās drošības komisija.

(3) Nacionālās drošības padome ir tiesīga noklausīties valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus un pārskatus, kā arī iepazīties ar šo iestāžu dienesta dokumentiem un informāciju, izņemot dokumentus par informācijas

slepenajiem avotiem.

57

58

59

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izteikt 25.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Saeima un tās Nacionālās drošības komisija veic valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli.

(2) Ministru kabinets savas kompetences robežās kontrolē valsts drošības iestāžu darbību.”

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Aizstāt 25.panta trešajā daļā vārdus “Nacionālā drošības padome” ar vārdiem “Saeimas Nacionālās drošības komisija”.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Papildināt 25.pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

“Satversmes aizsardzības biroja direktors savas kompetences ietvaros kontrolē valsts drošības iestādēm noteikto prasību un doto uzdevumu izpildi”.

Pieņemt

Pieņemt

Pieņemt

19. 25.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Saeima un tās Nacionālās drošības komisija veic valsts drošības iestāžu darbības parlamentāro kontroli.

(2) Ministru kabinets savas kompetences ietvaros kontrolē valsts drošības iestāžu darbību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Nacionālā drošības padome” ar vārdiem “Saeimas Nacionālās drošības komisija”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Satversmes aizsardzības biroja direktors savas kompetences ietvaros kontrolē valsts drošības iestādēm noteikto prasību un doto uzdevumu izpildi.”

         26.pants. Uzraudzība   pār   likumu  ievērošanu  valsts  drošības iestādēs

(1)

...

(3) Valsts drošības iestāžu pārbaudes un to apjoms jāsaskaņo ar Nacionālās drošības padomi. Ar pārbaudes rezultātiem jāiepazīstina Nacionālās drošības padome un Saeimas Nacionālās drošības komisija.

(4) Valsts drošības iestādes ir pakļautas tiesas kontrolei Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

60

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts drošības iestāžu pārbaudes un to apjoms jāsaskaņo ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju un jāziņo tai par pārbaudes rezultātiem.”

Pieņemt

20. Izteikt 26.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts drošības iestāžu pārbaudes un šo pārbaužu apjoms jāsaskaņo ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju un jāziņo tai par pārbaužu rezultātiem.”

61.

7. Saeimas deputāts L.Muciņš

Papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kuras nosaukumu izteikt šādi:

“Sestā nodaļa. Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības un operatīvās darbības valsts drošības iestādes.”

Daļēji atbalstīts AIek priekšl. Nr.7

62.

7. Saeimas deputāts L.Muciņš

Papildināt likumu ar jaunu 27., 28., 29. un 30. pantu:

“27. pants. Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības valsts drošības iestādēs.

(1) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības valsts drošības iestādes veicamas, pamatojoties uz likumu, saskaņā ar katrai valsts drošības iestādei likumā noteikto kompetenci un pamatojoties uz valsts drošības iestādes amatpersonas lēmumu.

(2) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību saturu katrai valsts drošības iestādei nosaka attiecīgās valsts drošības iestādes izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību nolikums, kuru apstiprina attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs.

(3) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības valsts drošības iestādē veicamas, gan izmantojot savas specifiskās valsts drošības iestādes izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības saskaņā ar izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības nolikumu, gan veicot Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības.

(4) Veicot Operatīvās darbības likumā noteiktās darbības sevišķajā veidā kā izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības, nav nepieciešams saņemt tiesneša akceptu, bet pārējos gadījumos – prokurora akceptu; šajos gadījumos šie akcepti tiek aizvietoti ar paziņojumu ģenerālprokuroram, bet ar valsts drošības iestādes vadītāja atļauju arī viņa īpaši pilnvarotajiem prokuroriem.

28. pants. Informācijas un datu analīze

(1) Ja valsts drošības iestādes rīcībā ir pamatota informācija par valstij svarīgu interešu, valsts drošības vai aizsardzības apdraudējumu, ir atļauta preventīva izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbība – personu informācijas un datu, kā arī to pārraides plūsmas analīze – tas nozīmē, ka ir atļauts veikt informācijas un datu noņemšanu vai kopēšanu no elektroniskajiem un cita veida informācijas glabāšanas, telekomunikāciju un datu pārraides tīkliem un kanāliem, un veikt šīs informācijas tematisko analīzi.

(2) Par informācijas analīzes tematiem informējams ģenerālprokurors vai viņa speciāli pilnvarots prokurors.

29. pants. Procesuālie ierobežojumi

(1) Izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību, arī to ietvaros veikto operatīvās darbības pasākumu rezultātus aizliegts izmantot kā procesuālos pierādījumus.

30. pants. Operatīvā darbība valsts drošības iestādēs.

(1) Operatīvā darbība ārpus valsts drošības iestādēs veicamās izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbības ir aizliegta.

(2) Operatīvās darbības subjektiem Valsts drošības iestāžu padomes noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar ģenerālprokuroru, ir tiesības, veicot operatīvo darbību, uzdot valsts drošības iestādēm veikt attiecīgus operatīvos pasākumus un izmantot to rezultātus Operatīvās darbības likumā noteiktā kārtībā, ja pašam operatīvās darbības subjektam šo pasākumu veikšana ir tehniski neiespējama vai ir būtiski apgrūtināta.”

Daļēji atbalstīts AIek priekšl. Nr.7

63.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kuras noteikumu izteikt šādā redakcijā:

“Sestā nodaļa. Valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības un operatīvās darbības.”

Daļēji atbalstīts AIek priekšl. Nr.7

64.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Papildināt likumu ar jaunu 27.pantu:

“27.pants. Valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības.

(1) Izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības veicamas, pamatojoties uz likumu, saskaņā ar katrai valsts drošības iestādei likumā noteikto kompetenci un pamatojoties uz valsts drošības iestādes amatpersonas lēmumu.”

(2) Izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību saturu katrai valsts drošības iestādei nosaka attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs, saskaņojot ar Satversmes aizsardzības biroja direktoru.

(3) Izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības valsts drošības iestādē veicamas, gan izmantojot savas specifiskās valsts drošības iestādes izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības saskaņā ar izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības nolikumu, gan veicot Operatīvās darbības likumā noteiktās operatīvās darbības pasākumus.

(4) Veicot Operatīvās darbības likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus sevišķajā veidā izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības ietvaros, nav nepieciešams saņemt tiesneša akceptu, bet pārējos gadījumos — prokurora akceptu; šajos gadījumos šie akcepti tiek aizvietoti ar paziņojumu ģenerālprokuroram, bet ar valsts drošības iestādes vadītāja atļauju arī viņa īpaši pilnvarotajiem prokuroriem.

Daļēji atbalstīts AIek priekšl. Nr.7

65.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Papildināt likumu ar jaunu 28. pantu:

“28.pants. Informācijas un datu analīze.

(1) Ja valsts drošības iestādes rīcībā ir pamatota informācija par valstij svarīgu interešu, valsts drošības vai aizsardzības apdraudējumu, ir atļauta preventīva izlūkošanas un pretizlūkošanas darbība — personu informācijas un datu, kā arī to pārraides plūsmas analīze — tas nozīmē, ka ir atļauts veikt informācijas un datu noņemšanu vai kopēšanu no elektroniskajiem un cita veida informācijas glabāšanas, telekomunikāciju un datu pārraides tīkliem un kanāliem, un veikt šīs informācijas tematisko analīzi.

(2) Par informācijas analīzes tematiem informējams ģenerālprokurors vai viņa speciāli pilnvarots prokurors.

Daļēji atbalstīts AIek priekšl. Nr.7

66.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Papildināt likumu ar jaunu 29.pantu šādā redakcijā:

“29.pants. Iegūto materiālu procesuālā izmantošana.

Izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību, arī to ietvaros veikto operatīvās darbības pasākumu rezultāti likumā noteiktā kārtībā ir izmantojami kā procesuālie pierādījumi.”

Daļēji atbalstīts AIek priekšl. Nr.7

67.

Likumprojekts reģ. nr. 1084 (dok nr. 3820):

Papildināt likumu ar jaunu 30. pantu šādā redakcijā:

“30.pants. Operatīvā darbība valsts drošības iestādēs.

Operatīvās darbības subjektiem Valsts drošības iestāžu padomes noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar ģenerālprokuroru, ir tiesības, veicot operatīvo darbību, lūgt valsts drošības iestādēm veikt attiecīgus operatīvos pasākumus un izmantot to rezultātus Operatīvās darbības likumā noteiktā kārtībā, ja pašam operatīvās darbības subjektam šo pasākumu veikšana ir tehniski neiespējama vai ir būtiski apgrūtināta.”

Daļēji atbalstīts AIek priekšl. Nr.7