Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi

likumprojekta “Konkurences likums” trešajam lasījumam

2. lasījuma redakcija

(Reģ. nr. 804;)

Pr

nr

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 3.lasījumā

 

2

3

4

5

Konkurences likums

       

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

     

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

     

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

     

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) izņēmuma stāvoklis konkrētajā tirgū, ja tā (to) tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un tam (tiem) ir spēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem;

1

Deputāts K. Leiškalns

Likumprojekta 1.panta 1.punktā aiz vārdiem “tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks)” izslēgt vārdu “izņēmuma”, jo izņēmuma stāvoklis ir termins, kas nodefinēts likumā “Par izņēmuma stāvokli” un saturiski ietver citu jēgu.

atbalstīt

 

Redakc. preciz.

1) dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem;

2) izšķiroša ietekme — iespēja tieši vai netieši:

     

2) izšķiroša ietekme — iespēja tieši vai netieši:

a) kontrolēt (pastāvīgi vai nepastāvīgi) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās,

   

Redakc. preciz.

a) kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās,

b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā;

2

Deputāts K. Leiškalns

aizstāt 2.punkta b) apakšpunktā vārdus “pārvaldes institūcijas” ar vārdiem “pārraudzības institūcijas”;

atbalstīt

b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā;

3) konkrētais ģeogrāfiskais tirgus — ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām;

     

3) konkrētais ģeogrāfiskais tirgus — ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām;

4) konkrētais tirgus — konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu;

     

4) konkrētais tirgus — konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu;

5) konkrētās preces tirgus — noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības;

     

5) konkrētās preces tirgus — noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības;

6) konkurence — pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū;

     

6) konkurence — pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū;

7) konkurenti — divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē;

     

7) konkurenti — divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē;

8) prece — jebkura ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū;

3

Deputāts K. Leiškalns

izslēgt 8. punktā vārdu “jebkura”;

atbalstīt

8) prece — ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū;

9) tirgus dalībnieks — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, līgumsabiedrība, kura veic vai gatavojas veikt uzņēmējdarbību Latvijas teritorijā, neatkarīgi no šīs darbības formas. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme uz vienu vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visi tirgus dalībnieki šā likuma izpratnē var tikt uzskatīti par vienu tirgus dalībnieku.

Par tirgus dalībnieku šā likuma izpratnē var tikt uzskatītas arī ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas, kuras tiešā veidā sniedz pakalpojumus vai realizē preces Latvijas teritorijā;

4

 

 

 

5

Deputāts K. Leiškalns

izslēgt 9.punktā vārdu “jebkura”;

 

Deputāts K. Leiškalns

aizstāt 9.punktā vārdu “uzņēmējdarbību” ar vārdiem “saimniecisko darbību”;

atbalstīt

 

 

 

atbalstīt

 

Redakc. preciz.

9) tirgus dalībnieks — fiziskā vai juridiskā persona, līgumsabiedrība, kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā, neatkarīgi no šīs darbības formas. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme uz vienu vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus šā likuma izpratnē var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku. Par tirgus dalībnieku šā likuma izpratnē var uzskatīt arī ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas, kuras tiešā veidā sniedz pakalpojumus vai realizē preces Latvijas teritorijā;

10) tirgus daļa — tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu;

     

10) tirgus daļa — tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu;

11) vienošanās — divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta dažādu tirgus dalībnieku apvienība (piemēram, asociācija, savienība) vai tās amatpersona.

6

 

 

 

7

Deputāts K. Leiškalns

aizstāt 11.punktā vārdu “dažādu” ar vārdiem “vai nereģistrēta”;

Deputāts K. Leiškalns

izslēgt 11.punktā vārdu “piemēram” un vārdus iekavās papildināt ar saīsinājumu “u.tml.”.

atbalstīt

 

 

 

atbalstīt

11) vienošanās — divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona.

2.pants. Likuma mērķis

     

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības attiecīgās personas.

8

Deputāts K. Leiškalns

Aizstāt likumprojekta 2.pantā vārdu “attiecīgās” ar vārdiem “vainīgās”.

atbalstīt

Šā likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas.

3.pants. Likuma darbība

     

3.pants. Likuma darbība

Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.

     

Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.

II nodaļa. Konkurences padome

     

II nodaļa. Konkurences padome

4.pants. Konkurences padomes juridiskais statuss

     

4.pants. Konkurences padomes juridiskais statuss

(1) Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā.

     

(1) Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padomi izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā.

(2) Konkurences padome ir juridiskā persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un Konkurences padomes nosaukumu.

     

(2) Konkurences padome ir juridiskā persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un Konkurences padomes nosaukumu.

(3) Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta.

     

(3) Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta.

 

9

Deputāts K. Leiškalns

Aizstāt visā likumprojekta tekstā vārdu “Lēmējinstitūcija” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “Konkurences padome” (attiecīgajā locījumā).

atbalstīt

 

5.pants. Konkurences padomes izveide

10

Deputāts K. Leiškalns

Izteikt likumprojekta 5. pantu šādā redakcijā:

“5. pants. Konkurences padomes sastāvs un darbība

 

 

atbalstīt

5. pants. Konkurences padomes sastāvs un darbība

(1) Konkurences padomes sastāvā ir lēmējinstitūcija — Padome (turpmāk — Lēmējinstitūcija) un izpildinstitūcija — Konkurences padomes birojs (turpmāk — Birojs).

 

(1) Konkurences padome pieņem lēmumus konkurences lietās. Konkurences padome sastāv no tās priekšsēdētāja un četriem Konkurences padomes locekļiem. Konkurences padomi vada Konkurences padomes priekšsēdētājs. Konkurences padomes darbu nodrošina birojs, kas pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, lai sagatavotu jautājumus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Konkurences padomes sēdēs un īstenotu Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.

Redakc. preciz.

(1) Konkurences padome pieņem lēmumus konkurences lietās. Konkurences padomes sastāvā ir tās priekšsēdētājs un četri Konkurences padomes locekļi. Konkurences padomi vada Konkurences padomes priekšsēdētājs. Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs, kas pilda tās sekretariāta un ekspertu funkcijas, sagatavo jautājumus, dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Konkurences padomes sēdēs un īsteno Konkurences padomes pieņemto lēmumu izpildi.

(2) Lēmējinstitūciju piecu cilvēku sastāvā pēc ekonomikas ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets, pēc rotācijas principa mainot Lēmējinstitūcijas locekļus, kuriem beidzies pilnvaru termiņš. Rotācija neattiecas uz Konkurences padomes priekšsēdētāju.

 

(2) Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekļus pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā apstiprina Ministru kabinets.

 

(2) Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekļus pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā apstiprina Ministru kabinets.

(3) Lēmējinstitūcijas locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi.

 

(3) Konkurences padomes priekšsēdētāja un Konkurences padomes locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi. Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekļus var iecelt amatā atkārtoti. Pirms pilnvaru termiņa beigām Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekļus var atcelt Ministru kabinets.

 

(3) Konkurences padomes priekšsēdētāja un Konkurences padomes locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi. Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekļus var iecelt amatā atkārtoti. Pirms pilnvaru termiņa beigām Konkurences padomes priekšsēdētāju un Konkurences padomes locekļus var atcelt Ministru kabinets.

(4) Atbrīvotos Lēmējinstitūcijas locekļus var iecelt amatā no jauna. Lēmējinstitūcijas locekļu pamatdarbavieta ir Konkurences padome.

 

(4) Konkurences padomes priekšsēdētājs un Konkurences padomes locekļi ir civildienesta ierēdņi, kuru profesionālā kvalifikācija dod tiem iespēju pieņemt lēmumus konkurences lietās.

 

(4) Konkurences padomes priekšsēdētājs un Konkurences padomes locekļi ir civildienesta ierēdņi, kuru profesionālā kvalifikācija dod tiem iespēju pieņemt lēmumus konkurences lietās.

(5) Lēmējinstitūcijas locekļu komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

 

(5) Konkurences padomes priekšsēdētāja un Konkurences padomes locekļu komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumu, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

Redakc. preciz.

(5) Konkurences padomes priekšsēdētāja un Konkurences padomes locekļu komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumu, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

   

(6) Konkurences padomes sēdes ir slēgtas, ja netiek pieņemts cits lēmums. Tās sasauc pēc Konkurences padomes priekšsēdētāja vai vismaz triju Konkurences padomes locekļu pieprasījuma. Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja balsojumā piedalās ne mazāk kā trīs tās locekļi. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz trīs Konkurences padomes locekļi.

(7) Konkurences padomes lēmumu paraksta Konkurences padomes priekšsēdētājs.

(8) Konkurences padomes priekšsēdētājs:

1) vada un organizē Konkurences padomes darbu un ir atbildīgs par to;

2) ir Konkurences padomes finansu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu.

3) vada un organizē Konkurences padomes sēdes;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi;

5) ieceļ amatā biroja direktoru pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Konkurences padomē;

6) ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus biroja direktoram un jebkuram biroja darbiniekam;

7) ir tiesīgs dot rīkojumus Konkurences padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

(9) Konkurences padomes priekšsēdētāja slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Konkurences padomes loceklis, kuru pilnvarojis Konkurences padomes priekšsēdētājs.

 

(6) Konkurences padomes sēdes ir slēgtas, ja netiek pieņemts cits lēmums. Tās sasauc pēc Konkurences padomes priekšsēdētāja vai vismaz triju Konkurences padomes locekļu pieprasījuma. Konkurences padome ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja balsojumā piedalās ne mazāk kā trīs tās locekļi. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz trīs Konkurences padomes locekļi.

(7) Konkurences padomes sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolu paraksta visi Konkurences padomes locekļi, kas piedalījušies sēdē. Konkurences padomes loceklis, parakstot protokolu, var tajā ierakstīt savu viedokli par izskatīto jautājumu vai izdarīt atzīmi par sava viedokļa pamatojuma pievienošanu protokolam rakstveidā.

(8) Konkurences padomes lēmumu paraksta Konkurences padomes priekšsēdētājs.

(9) Konkurences padomes priekšsēdētājs:

1) vada un organizē Konkurences padomes darbu un ir atbildīgs par to;

2) ir Konkurences padomes finansu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu.

3) vada un organizē Konkurences padomes sēdes;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi;

5) ieceļ amatā Biroja direktoru pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Konkurences padomē;

6) ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus Biroja direktoram un jebkuram Biroja darbiniekam;

7) ir tiesīgs dot rīkojumus Konkurences padomes locekļiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

(10) Konkurences padomes priekšsēdētāja slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Konkurences padomes loceklis, kuru pilnvarojis Konkurences padomes priekšsēdētājs.

(6) Lēmējinstitūcijas locekļus pirms pilnvaru termiņa beigām var atcelt Ministru kabinets.

 

(7) Ja Lēmējinstitūcijas locekļa pilnvaras beidzas pirms termiņa, uz atlikušo pilnvaru laiku, ja tas nav mazāks par gadu, Ministru kabinets apstiprina Lēmējinstitūcijas sastāvā citu locekli.

11

Deputāti J. Urbanovičs, A. Golubovs

Izteikt 5. panta 6. daļu šādā redakcijā:

”(6) Lēmējinstitūcijas locekli, tai skaitā arī Konkurences padomes priekšsēdētāju, pirms pilnvaru termiņa beigām var atlaist Ministru kabinets, ja attiecīgais lēmējinstitūcijas loceklis:

1) nav ievērojis kādu no Korupcijas novēršanas likumā noteiktajiem ierobežojumiem;

2) pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas;

3) pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu;

4) nespēj pildīt savus pienākumus veselības stāvokļa dēļ.”

 

 

neatbalstīt

 

6.pants. Konkurences padomes uzdevumi

12

Deputāts K. Leiškalns

5. Izteikt likumprojekta 6. pantu šādā redakcijā:

“6. pants Konkurences padomes uzdevumi

 

 

atbalstīt

6.pants. Konkurences padomes uzdevumi

Konkurences padome veic šādus uzdevumus:

 

(1) Konkurences padome

 

(1) Konkurences padome:

1) uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, negodīgas konkurences un vienošanās aizliegums, kas noteikts saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem;

 

1) uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, negodīgas konkurences un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos;

 

1) uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, negodīgas konkurences un vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos;

2) ierobežo tirgus koncentrāciju, pieņemot lēmumus sakarā ar tirgus dalībnieku apvienošanos;

 

2) izskata iesniegtos ziņojumus par tirgus dalībnieku vienošanos un pieņem lēmumus par tiem;

 

2) izskata iesniegtos ziņojumus par tirgus dalībnieku vienošanos un pieņem lēmumus par tiem;

3) veic pasākumus normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jomā;

 

3) ierobežo tirgus koncentrāciju, pieņemot lēmumus sakarā ar tirgus dalībnieku apvienošanos;

 

3) ierobežo tirgus koncentrāciju, pieņemot lēmumus sakarā ar tirgus dalībnieku apvienošanos;

4) izskata iesniegtos ziņojumus par tirgus dalībnieku vienošanos un apvienošanos;

 

4) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar attiecīgām ārvalstu institūcijām;

 

4) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar attiecīgām ārvalstu institūcijām.

5) atbilstoši savai kompetencei veic pasākumus sabiedrības tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai;

6) sagatavo un sniedz atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi;

7) piedalās valsts īpašuma privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas procesā un, ja nepieciešams, iesniedz attiecīgajai institūcijai rakstveida priekšlikumus vai atzinumus par konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības principu ievērošanu;

8) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar pašvaldībām un sniedz tām palīdzību konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jautājumos;

9) informē sabiedrību par Konkurences padomes uzdevumu izpildi un citiem konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jautājumiem, kā arī līdz katra kalendārā gada 1.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ziņojumu par iepriekšējā gadā pieņemtajiem Konkurences padomes lēmumiem;

10) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar attiecīgām ārvalstu institūcijām;

11) publicē Lēmējinstitūcijas pieņemtos lēmumus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

(2) Konkurences padome informē sabiedrību par Konkurences padomes uzdevumu izpildi un citiem konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jautājumiem, kā arī līdz katra kalendārā gada 1. martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ziņojumu par iepriekšējā gadā pieņemtajiem Konkurences padomes lēmumiem. Konkurences padome publicē tās pieņemtos lēmumus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ne vēlāk kā desmit dienas pēc lēmuma pieņemšanas.

(3) Kā Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša institūcija, Konkurences padome

1) atbilstoši savai kompetencei izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam tiesību aktu projektus;

2) sagatavo un sniedz atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi;

3) valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas gadījumos, ja nepieciešams, sniedz attiecīgajai institūcijai rakstveida priekšlikumus vai atzinumus par konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības principu ievērošanu.“

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Redakc. preciz.

(2) Konkurences padome informē sabiedrību par Konkurences padomes uzdevumu izpildi un citiem konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jautājumiem, kā arī līdz katra kalendārā gada 1.martam publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ziņojumu par iepriekšējā gadā pieņemtajiem Konkurences padomes lēmumiem. Konkurences padome publicē tās pieņemtos lēmumus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ne vēlāk kā desmit dienas pēc lēmuma pieņemšanas.

(3) Konkurences padome kā Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša institūcija:

1) atbilstoši savai kompetencei izstrādā un noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam tiesību aktu projektus;

2) sagatavo un sniedz atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi;

3) valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas gadījumos, ja nepieciešams, sniedz attiecīgajai institūcijai rakstveida priekšlikumus vai atzinumus par konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības principu ievērošanu.

7.pants. Konkurences padomes tiesības

(1) Konkurences padome ir tiesīga:

1) atbilstoši savai kompetencei izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetam tiesību aktu projektus;

2) izvērtēt citu institūciju sagatavotos tiesību aktu projektus un citus dokumentus un sniegt atzinumus par tiem, ja tajos ietvertas tirgus mehānismu ietekmējošas normas, kuru realizācija tieši vai netieši var radīt draudus konkurences aizsardzībai, saglabāšanai vai attīstībai;

3) pieprasīt no jebkuras fiziskās un juridiskās personas (arī amatpersonas), valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, arī tādu informāciju, kas no tirgus dalībnieka viedokļa ir konfidenciāla, kā arī saņemt no attiecīgajām personām rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus;

4) veikt tirgus apsekojumus, ja nepieciešams, iesaistot neatkarīgus ekspertus;

5) sniegt atzinumus par tirgus dalībnieku darbības atbilstību konkurenci reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

6) iesniegt tiesai prasības pieteikumus un sūdzības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

7) publicēt Lēmējinstitūcijas viedokli un ieteikumus.

13

Deputāts K. Leiškalns

6. Izteikt likumprojekta 7. pantu šādā redakcijā:

“7. pants. Konkurences padomes tiesības

(1) Konkurences padome ir tiesīga:

1) veikt tirgus apsekojumus, ja nepieciešams, iesaistot neatkarīgus ekspertus;

2) sniegt atzinumus par tirgus dalībnieku darbības atbilstību konkurenci reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

3) iesniegt tiesai prasības pieteikumus un sūdzības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

4) publicēt Konkurences padomes viedokli un ieteikumus.

(2) Konkurences padome ir tiesīga izvērtēt citu institūciju sagatavotos tiesību aktu projektus un citus dokumentus un sniegt atzinumus par tiem, ja tajos ietvertas tirgus mehānismu ietekmējošas normas, kuru realizācija tieši vai netieši var ierobežot konkurenci;

 

 

 

 

 

 

atbalstīt

7.pants. Konkurences padomes tiesības

(1) Konkurences padome ir tiesīga:

1) veikt tirgus apsekojumus, ja nepieciešams, iesaistot neatkarīgus ekspertus;

2) sniegt atzinumus par tirgus dalībnieku darbības atbilstību konkurenci reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

3) iesniegt tiesai prasības pieteikumus un sūdzības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

4) publicēt Konkurences padomes viedokli un ieteikumus.

(2) Konkurences padome ir tiesīga izvērtēt citu institūciju sagatavotos tiesību aktu projektus un citus dokumentus un sniegt atzinumus par tiem, ja tajos ietvertas tirgus mehānismu ietekmējošas normas, kuru realizācija tieši vai netieši var ierobežot konkurenci.

(2) Lēmējinstitūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par:

1) pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma (izbeigt pārkāpumu, atjaunot stāvokli, kāds bija pirms pārkāpuma izdarīšanas, atmaksāt valsts pamatbudžetā aizliegtā darbībā nelikumīgi gūto ienākumu u.tml.) un naudas soda uzlikšanu likuma pārkāpējam;

2) lietas izpētes izbeigšanu.

(3) Lēmējinstitūcijas lēmumi, kas minēti šā panta otrajā daļā, ir pārsūdzami tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu.

(4) Par Konkurences padomes amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu noteiktajā laikā iestājas administratīvā atbildība.

(5) Konkurences padome ir tiesīga veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu šajā likumā paredzētos uzdevumus.

(6) Konkurences padome ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, ja tā ceļ prasību tiesā vai iesniedz sūdzību sakarā ar šā likuma un citu šajā jomā pieņemto normatīvo aktu pārkāpumiem.

       

8.pants. Lēmējinstitūcijas lēmumi

14

Deputāts K. Leiškalns

Izteikt 8. pantu sekojošā redakcijā

“8. pants. Konkurences padomes lēmumi

 

8. pants. Konkurences padomes lēmumi

(1) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka Lēmējinstitūcijas lēmumu pieņemšanas kārtību. Šie Ministru kabineta noteikumi reglamentē:

 

(1) Konkurences padome pieņem lēmumus par:

atbalstīt

(1) Konkurences padome pieņem lēmumus par:

1) iesaistītās puses un ieinteresētās trešās puses tiesības saņemt informāciju par procedūru, tiesības tikt informētam un tikt uzklausītam;

 

1) pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu likuma pārkāpējam;

 

1) pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu likuma pārkāpējam;

2) prasības un kārtību, kas Konkurences padomei jāievēro, izmeklējot iespējamos šā likuma pārkāpumus vai pieņemot lēmumus;

 

2) lietas izpētes izbeigšanu.

 

2) lietas izpētes izbeigšanu;

3) termiņus, kas jāievēro Konkurences padomei un iesaistītajām pusēm.

 

3) tirgus dalībnieku apvienošanos;

4) paziņoto vienošanos;

5) Reklāmas likuma pārkāpumiem.

 

3) tirgus dalībnieku apvienošanos;

4) paziņoto vienošanos;

5) Reklāmas likuma pārkāpumiem.

(2) Norādījumus par lietas izpētes uzsākšanu konkrētajā gadījumā, kā arī par to, kādā veidā veicama izpēte vai pieņemams lēmums, Lēmējinstitūcijas priekšsēdētājam un tās locekļiem nevar dot ne Ministru kabinets, ne ekonomikas ministrs, ne citas personas.

 

(2) Konkurences Padomes lēmumi, kas minēti šā panta pirmajā daļā, ir pārsūdzami tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu.

Redakc. preciz.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie Konkurences padomes lēmumi ir pārsūdzami tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu.

(3) Lēmējinstitūcijas lēmumi ir saistoši tirgus dalībniekiem un reģistrētām un nereģistrētām tirgus dalībnieku apvienībām.

 

(3) Par Konkurences padomes amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu noteiktajā laikā iestājas administratīvā atbildība.

 

(3) Par Konkurences padomes amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu noteiktajā laikā iestājas administratīvā atbildība.

(4) Jebkuras fiziskās vai juridiskās personas (arī amatpersonas) pienākums ir norādītajā termiņā sniegt Konkurences padomei pieprasīto informāciju, arī tādu informāciju, kas no tirgus dalībnieka viedokļa ir konfidenciāla, kā arī dot iespēju Konkurences padomes attiecīgi pilnvarotiem darbiniekiem uz vietas iepazīties ar visiem dokumentiem (jebkurā veidā sagatavotiem) un saņemt šos dokumentus, to norakstus (kopijas) vai izrakstus no tiem.

 

(4) Konkurences padome ir tiesīga veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu šajā likumā paredzētos uzdevumus.

(5) Konkurences padome ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, ja tā ceļ prasību tiesā vai iesniedz sūdzību sakarā ar šā likuma un citu šajā jomā pieņemto normatīvo aktu pārkāpumiem.

 

(4) Konkurences padome ir tiesīga veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu šajā likumā tai paredzētos uzdevumus.

(5) Konkurences padome ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, ja tā ceļ prasību tiesā vai iesniedz sūdzību sakarā ar šā likuma un citu šajā jomā pieņemto normatīvo aktu pārkāpumiem.

   

(6) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtību. Šie Ministru kabineta noteikumi reglamentē:

1) iesaistītās puses un ieinteresētās trešās puses tiesības saņemt informāciju par procedūru, tiesības tikt informētam un tikt uzklausītam;

2) prasības un kārtību, kas Konkurences padomei jāievēro, izmeklējot iespējamos šā likuma pārkāpumus vai pieņemot lēmumus;

  1. termiņus, kas jāievēro Konkurences padomei un iesaistītajām pusēm.

(7) Norādījumus par lietas izpētes uzsākšanu konkrētajā gadījumā, kā arī par to, kādā veidā veicama izpēte vai pieņemams lēmums, Konkurences padomes priekšsēdētājam un tās locekļiem nevar dot ne Ministru kabinets, ne ekonomikas ministrs, ne citas personas.

(8) Konkurences padomes lēmumi ir saistoši tirgus dalībniekiem un reģistrētām un nereģistrētām tirgus dalībnieku apvienībām.

Redakc. preciz.

(6) Ministru kabinets izdod noteikumus par Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtību. Šie Ministru kabineta noteikumi reglamentē:

1) iesaistītās puses un ieinteresētās trešās puses tiesības saņemt informāciju par procedūru, tiesības tikt informētai un tikt uzklausītai;

2) prasības un kārtību, kas Konkurences padomei jāievēro, izmeklējot iespējamos šā likuma pārkāpumus vai pieņemot lēmumus;

3) termiņus, kas jāievēro Konkurences padomei un iesaistītajām pusēm.

(7) Norādījumus par lietas izpētes uzsākšanu konkrētajā gadījumā, kā arī par to, kādā veidā veicama izpēte vai pieņemams lēmums, Konkurences padomes priekšsēdētājam un tās locekļiem nevar dot ne Ministru kabinets, ne ekonomikas ministrs, ne citas personas.

(8) Konkurences padomes lēmumi ir saistoši tirgus dalībniekiem un reģistrētām un nereģistrētām tirgus dalībnieku apvienībām.

9.pants. Konkurences padomes darbība

       

(1) Konkurences padomi vada Konkurences padomes priekšsēdētājs, kas vienlaikus ir arī Lēmējinstitūcijas loceklis un priekšsēdētājs. Konkurences padomes priekšsēdētāju pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā apstiprina Ministru kabinets uz pieciem gadiem.

15

Deputāts K. Leiškalns

Izslēgt likumprojekta 9. pantu, attiecīgi mainot turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

 

atbalstīt

 

(2) Konkurences padomes priekšsēdētājs:

       

1) vada un organizē Konkurences padomes darbu un ir atbildīgs par to;

       

2) vada un organizē Lēmējinstitūcijas sēdes;

       

3) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi;

       

4) ieceļ amatā Biroja direktoru pēc attiecīgās kandidatūras apstiprināšanas Lēmējinstitūcijā;

       

5) ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus Biroja direktoram un jebkuram Biroja darbiniekam;

       

6) ir Konkurences padomes finansu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu.

       

(3) Konkurences padomes priekšsēdētāja slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Lēmējinstitūcijas loceklis, kuru pilnvarojis Konkurences padomes priekšsēdētājs.

       

(4) Lēmējinstitūcijas sēdes ir slēgtas, ja netiek pieņemts cits lēmums. Tās sasauc pēc Konkurences padomes priekšsēdētāja vai vismaz triju Lēmējinstitūcijas locekļu pieprasījuma. Lēmējinstitūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja balsojumā piedalās ne mazāk kā trīs tās locekļi. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz trīs Lēmējinstitūcijas locekļi.

       
 

16

Deputāti J. Urbanovičs, A. Golubovs

Papildināt 9. pantu ar jaunu piekto daļu, attiecīgi mainot tālāko daļu numerāciju:

“(5) Lēmējinstitūcijas sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolu paraksta visi lēmējinstitūcijas locekļi, kas piedalījušies sēdē. Lēmējinstitūcijas loceklis, parakstot protokolu, var tajā ierakstīt savu viedokli par izskatīto jautājumu vai izdarīt atzīmi par sava viedokļa pamatojuma pievienošanu protokolam rakstveidā.”

 

atbalstīt, iestrādāts5. pantā kā 7. daļa

 

(5) Lēmējinstitūcijas lēmumu paraksta Konkurences padomes priekšsēdētājs.

       

10.pants. Konkurences birojs un konkurences biroja direktors

17

Deputāts K. Leiškalns

Izteikt 10. pantu sekojošā redakcijā

“10. pants. Birojs

atbalstīt

9.pants. Birojs

(1) Konkurences padomes struktūrvienība — Birojs ir izpildinstitūcija. Birojs nav juridiskā persona.

 

(1) Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs. Birojs nav juridiskā persona.

 

(1) Konkurences padomes darbu nodrošina Birojs. Birojs nav juridiskā persona.

(2) Biroja darbu vada direktors. Biroja direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, kas tieši pakļauts Konkurences padomes priekšsēdētājam.

 

(2) Biroja darbu vada direktors. Biroja direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, kas tieši pakļauts Konkurences padomes priekšsēdētājam.

 

(2) Biroja darbu vada direktors. Biroja direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, kas tieši pakļauts Konkurences padomes priekšsēdētājam.

   

(3) Birojs ir tiesīgs Konkurences padomes vārdā veikt darbības saskaņā ar Konkurences padomes priekšsēdētāja norādījumiem un normatīvajiem aktiem.

 

(3) Birojs ir tiesīgs Konkurences padomes vārdā veikt darbības saskaņā ar Konkurences padomes priekšsēdētāja norādījumiem un normatīvajiem aktiem.

   

(4) Nodrošinot Konkurences padomes darbību, birojs:

1) pilda Konkurences padomes sekretariāta funkcijas,

2) sagatavo Konkurences padomes lēmumu projektus;

3) analizē Konkurences padomē saņemtos iesniegumus un sagatavo lietas materiālus izskatīšanai Konkurences padomes sēdē;

4) veic iespējamo šā likuma pārkāpumu izmeklēšanu un tirgus apsekojumus un sagatavo Konkurences padomes atzinumus par tirgus dalībnieku un amatpersonu darbības atbilstību šim likumam;

 

(4) Nodrošinot Konkurences padomes darbību, Birojs:

1) pilda Konkurences padomes sekretariāta funkcijas;

2) sagatavo Konkurences padomes lēmumu projektus;

3) analizē Konkurences padomē saņemtos iesniegumus un sagatavo lietas materiālus izskatīšanai Konkurences padomes sēdē;

4) veic iespējamo šā likuma pārkāpumu izmeklēšanu un tirgus apsekojumus un sagatavo Konkurences padomes atzinumus par tirgus dalībnieku un amatpersonu darbības atbilstību šim likumam;

   

5) īsteno Konkurences padomes lēmumu izpildi par šā likuma pārkāpumu izbeigšanu un naudas soda maksāšanu;

6) sagatavo Konkurences padomes vārdā prasības pieteikumus tiesai šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

7) sagatavo Konkurences padomes atzinumu projektus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuru realizācija tieši vai netieši var radīt draudus konkurences aizsardzībai, saglabāšanai vai attīstībai;

8) sagatavo Konkurences padomes atzinumu projektus par konkurences aizsardzības principu ievērošanu valsts īpašuma privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas procesos;

9) sagatavo Konkurences padomes priekšlikumus normatīvo aktu projektus konkurences aizsardzības jomā;

Redakc. preciz.

5) īsteno Konkurences padomes lēmumu izpildi attiecībā uz šā likuma pārkāpumu izbeigšanu un naudas soda maksāšanu;

6) sagatavo Konkurences padomes vārdā prasības pieteikumus tiesai šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

7) sagatavo Konkurences padomes atzinumu projektus par Ministru kabinetā izskatāmajiem to tiesību aktu projektiem, kuru realizācija tieši vai netieši var radīt draudus konkurences aizsardzībai, saglabāšanai vai attīstībai;

8) sagatavo Konkurences padomes atzinumu projektus par konkurences aizsardzības principu ievērošanu valsts vai pašvaldības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrības) privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas procesos;

9) sagatavo Konkurences padomes priekšlikumus normatīvo aktu projektiem konkurences aizsardzības jomā.

   

(5) Konkurences padomes vārdā birojs ir tiesīgs:

1) pieprasīt no jebkuras fiziskās un juridiskās personas (arī amatpersonas), valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijas šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, arī tādu informāciju, kas no tirgus dalībnieka viedokļa ir konfidenciāla, kā arī saņemt no attiecīgajām personām rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, uz vietas iepazīties ar visiem dokumentiem (arī elektroniskā veidā sagatavotiem) un saņemt šos dokumentus, to norakstus (kopijas) vai izrakstus no tiem;

2) pamatojoties uz motivētu Biroja direktora lēmumu, iespējamo likuma pārkāpumu izmeklēšanai izdarīt mantu apskati un izņemt mantas un dokumentus saskaņā ar administratīvi procesuālajām normām.

3) sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja šīs daļas pirmajā punktā minētā informācija netiek sniegta noteiktā termiņā un apjomā, un nosūtīt protokolu tiesai izskatīšanai. Protokolu sastāda un paraksta Biroja direktors vai viņa pilnvarota amatpersona;

Redakc. preciz.

(5) Birojs ir tiesīgs Konkurences padomes vārdā:

1) pieprasīt no jebkuras fiziskās un juridiskās personas (arī amatpersonas), valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijas šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, arī tādu informāciju, kas no tirgus dalībnieka viedokļa ir konfidenciāla, kā arī saņemt no attiecīgajām personām rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, uz vietas iepazīties ar visiem dokumentiem (arī elektroniskā veidā sagatavotiem) un saņemt šos dokumentus, to norakstus (kopijas) vai izrakstus no tiem;

2) pamatojoties uz motivētu Biroja direktora lēmumu, iespējamo likuma pārkāpumu izmeklēšanai izdarīt mantu apskati un izņemt mantas un dokumentus saskaņā ar administratīvi procesuālajām normām;

3) sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja šīs daļas 1.punktā minētā informācija netiek sniegta noteiktā termiņā un apjomā, un nosūtīt protokolu tiesai izskatīšanai. Protokolu sastāda un paraksta Biroja direktors vai viņa pilnvarota amatpersona.

   

(6) Birojs, pildot likumā noteiktos uzdevumus, var sadarboties ar valsts policiju un prokuratūras iestādēm.

 

(6) Birojs, pildot likumā noteiktos uzdevumus, var sadarboties ar valsts policiju un prokuratūras iestādēm.

(3) Biroja direktors:

 

(7) Biroja direktors:

 

(7) Biroja direktors:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Biroju un Konkurences padomi atbilstoši savai kompetencei;

 

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi atbilstoši savai kompetencei;

 

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi atbilstoši savai kompetencei;

2) vada un organizē Biroja darbu;

 

2) vada un organizē Biroja darbu;

 

2) vada un organizē Biroja darbu;

3) pēc saskaņošanas ar Konkurences padomes priekšsēdētāju apstiprina Biroja iekšējo struktūru un štatu sarakstu, iekšējās kārtības noteikumus un dienesta instrukcijas;

 

3) pēc saskaņošanas ar Konkurences padomes priekšsēdētāju apstiprina Biroja iekšējo struktūru un štatu sarakstu, iekšējās kārtības noteikumus un dienesta instrukcijas;

 

3) pēc saskaņošanas ar Konkurences padomes priekšsēdētāju apstiprina Biroja iekšējo struktūru un štatu sarakstu, iekšējās kārtības noteikumus un dienesta instrukcijas;

4) ir atbildīgs par Biroja darbību.

 

4) ir atbildīgs par Biroja darbību.

 

4) ir atbildīgs par Biroja darbību.

(4) Biroja direk tora slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Biroja direktora vietnieks.

       

11.pants. Biroja uzdevumi

18

Deputāts K. Leiškalns

Izslēgt Likumprojekta 11. pantu, attiecīgi mainot pārējo likumprojekta pantu numerāciju.

atbalstīt

 

Birojs veic šādus uzdevumus:

       

1) izskata un analizē Konkurences padomē saņemtos iesniegumus;

       

2) veic iespējamo šā likuma pārkāpumu izmeklēšanu un tirgus apsekojumus un sagatavo atzinumus par tirgus dalībnieku un amatpersonu darbības atbilstību šim likumam;

       

3) saskaņā ar Lēmējinstitūcijas lēmumu cenšas panākt šā likuma pārkāpumu izbeigšanu, rīkojot sarunas ar attiecīgajā pārkāpumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem;

       

4) sagatavo Lēmējinstitūcijas lēmumu projektus par šā likuma pārkāpumu novēršanu un soda uzlikšanu vainīgajām personām;

       

5) sagatavo tiesā iesniedzamos prasības pieteikumus šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

       

6) sagatavo atzinumu projektus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuru realizācija tieši vai netieši var radīt draudus konkurences aizsardzībai, saglabāšanai vai attīstībai;

       

7) sagatavo atzinumu projektus par konkurences aizsardzības principu ievērošanu valsts īpašuma privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas procesos;

       

8) izstrādā normatīvo aktu projektus konkurences aizsardzības jomā;

       

9) pilda Lēmējinstitūcijas sekretariāta funkcijas;

       

10) veic citus pienākumus, ko tam uzlikusi Lēmējinstitūcija.

       

12.pants. Biroja tiesības

19

Deputāts K. Leiškalns

Izslēgt Likumprojekta 12. pantu, attiecīgi mainot pārējo likumprojekta pantu numerāciju.

atbalstīt

 

(1) Birojs ir tiesīgs:

       

1) veicot iespējamo šā likuma pārkāpumu izmeklēšanu, ja nepieciešams, pieaicināt neatkarīgus ekspertus;

       

2) pieprasīt no jebkuras personas šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, arī tādu informāciju, kas no tirgus dalībnieka viedokļa ir konfidenciāla, uz vietas iepazīties ar visiem dokumentiem (arī elektroniskā veidā sagatavotiem) un saņemt šos dokumentus, to norakstus (kopijas) vai izrakstus no tiem;

       

3) sastādīt saskaņā ar administratīvi procesuālajām normām protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja šā panta pirmās daļas otrajā punktā minētā informācija netiek sniegta noteiktā termiņā un apjomā, un nosūtīt protokolu tiesai izskatīšanai. Protokolu sastāda Biroja direktors vai viņa pilnvarota amatpersona;

       

4) pamatojoties uz motivētu Biroja direktora lēmumu, iespējamo šā likuma pārkāpumu izmeklēšanai izdarīt mantu apskati un izņemt mantas un dokumentus saskaņā ar administratīvi procesuālajām normām;

       

5) veikt citas darbības saskaņā ar Lēmējinstitūcijas priekšsēdētāja norādījumiem un normatīvajiem aktiem.

       

(2) Birojs, pildot likumā noteiktos uzdevumus, var sadarboties ar valsts policiju un prokuratūras iestādēm.

       

13.pants. Konkurences padomes amatpersonu un darbinieku atbildība

     

10.pants. Konkurences padomes amatpersonu un darbinieku atbildība

(1) Konkurences padomes amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts bez Konkurences padomes priekšsēdētāja akcepta izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Iegūtā konfidenciālā informācija nav izpaužama, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus.

     

(1) Konkurences padomes amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts bez Konkurences padomes priekšsēdētāja akcepta izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Iegūtā konfidenciālā informācija nav izpaužama, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus.

(2) Konkurences padomes amatpersonas un darbinieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgi par konfidencialitātes neievērošanu un par zaudējumiem, kas tirgus dalībniekiem radušies Lēmējinstitūcijas vai Biroja amatpersonu vai darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ.

     

(2) Konkurences padomes amatpersonas un darbinieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgi par konfidencialitātes neievērošanu un par zaudējumiem, kas tirgus dalībniekiem radušies  Konkurences padomes vai Biroja amatpersonu vai darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ.

III nodaļa. Konkurenci ierobežojošas darbības

     

III nodaļa. Konkurenci ierobežojošas darbības

14.pants. Aizliegtas vienošanās un par spēkā esošām atzītas vienošanās

     

11.pants. Aizliegtas vienošanās un par spēkā esošām atzītas vienošanās

(1) Ir aizliegtas un no noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par:

   

Redakc. preciz.

(1) Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par:

1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par informācijas apmaiņu, kas attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

   

Redakc. preciz.

1) tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

2) ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

     

2) ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

3) tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;

     

3) tirgu sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;

4) noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums nav saistīts ar konkrēto darījumu;

     

4) noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums nav saistīts ar konkrēto darījumu;

5) piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci;

     

5) piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci;

6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus;

     

6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus;

7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests iziet no kāda konkrētā tirgus vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētā tirgū.

   

Redakc. preciz.

7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū.

(2) Lēmējinstitūcija šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās, pieņemot attiecīgu lēmumu, var atļaut vai atļaut ar nosacījumiem, ja tā konstatē, ka vienošanās veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko progresu un tādējādi dod labumu patērētājam, turklāt šīs vienošanās:

     

(2) Konkurences padome šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās, pieņemot attiecīgu lēmumu, var atļaut vai atļaut ar nosacījumiem, ja tā konstatē, ka vienošanās veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko progresu un tādējādi dod labumu patērētājam, turklāt šīs vienošanās:

1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami šo mērķu sasniegšanai;

     

1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami šo mērķu sasniegšanai;

2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.

     

2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.

(3) Šā panta pirmajā daļā paredzētās vienošanās ir atļautas, ja tirgus dalībnieki Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieguvuši Konkurences padomes atļauju.

   

Redakc. preciz.

(3) Šā panta pirmajā daļā paredzētās vienošanās ir atļautas, ja tirgus dalībnieki Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņēmuši Konkurences padomes atļauju.

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuri reglamentē:

     

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuri reglamentē:

1) atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, lēmumus un saskaņotu darbību, kas tiek atbrīvota no šā panta pirmajā daļā minētajiem aizliegumiem, ja tā atbilst konkrētām šajos noteikumos izvirzītajām prasībām;

   

Redakc. preciz.

1) atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, lēmumus un saskaņotu darbību, kas tiek atbrīvota no šā panta pirmajā daļā minētajiem aizliegumiem, ja šī darbība atbilst konkrētām šajos noteikumos izvirzītajām prasībām;

2) atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, lēmumus un saskaņotu darbību, par kuru nav jāinformē Konkurences padome saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu, ja tās ietekme uz konkurenci ir neievērojama.

   

Redakc. preciz.

2) atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, lēmumus un saskaņotu darbību, par kuru nav jāinformē Konkurences padome saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu, ja šī darbība būtiski neietekmē konkurenci.

15.pants. Atbildība par vienošanās aizlieguma pārkāpumu

     

12.pants. Atbildība par vienošanās aizlieguma pārkāpumu

(1) Ja Lēmējinstitūcija konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 14.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Noteiktajā termiņā nesamaksātais naudas sods piedzenams bezstrīdus kārtībā.

     

(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Noteiktajā termiņā nesamaksātais naudas sods piedzenams bezstrīdus kārtībā.

(2) Lēmējinstitūcija var uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

     

(2) Konkurences padome var uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(3) Lēmējinstitūcija var uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

     

(3) Konkurences padome var uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(4) Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Lēmējinstitūcija var pieņemt lēmumu par šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz tajās noteiktajam maksimālajam apmēram.

   

Redakc. preciz.

(4) Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz abās minētajās daļās noteiktajam maksimālajam apmēram.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda aprēķināšanas kārtību.

     

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda aprēķināšanas kārtību.

16.pants. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

     

13.pants. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā:

     

Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā:

1) atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla;

     

1) atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku vai grozīt darījuma noteikumus bez objektīvi attaisnojoša iemesla;

2) preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam;

     

2) preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam;

3) tādu noteikumu izvirzīšana, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma nav saistītas ar konkrēto darījumu;

     

3) tādu noteikumu izvirzīšana, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma nav saistītas ar konkrēto darījumu;

4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana;

     

4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana;

5) nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.

     

5) nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus apstākļus.

17.pants. Atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

     

14.pants. Atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

(1) Ja Lēmējinstitūcija konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 16.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Noteiktajā termiņā nesamaksātais naudas sods piedzenams bezstrīdus kārtībā.

     

(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 13.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Noteiktajā termiņā nesamaksātais naudas sods piedzenams bezstrīdus kārtībā.

(2) Lēmējinstitūcija var uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram.

     

(2) Konkurences padome var uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram.

(3) Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Lēmējinstitūcija var pieņemt lēmumu par šā panta otrajā daļā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz 10 procentiem no pēdējā finansu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 500 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

   

Redakc. preciz.

(3) Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par šā panta otrajā daļā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz 10 procentiem no pēdējā finansu gada neto apgrozījuma, taču naudas sods nedrīkst būt mazāks par 500 latiem katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda aprēķināšanas kārtību

     

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par naudas soda aprēķināšanas kārtību.

IV nodaļa. Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole

     

IV nodaļa. Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole

18.pants. Tirgus dalībnieku apvienošanās noteikumi

     

15.pants. Tirgus dalībnieku apvienošanās noteikumi

(1) Tirgus dalībnieku apvienošanās ir:

     

(1) Tirgus dalībnieku apvienošanās ir:

1) divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku (saplūšana);

     

1) divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku (saplūšana);

2) viena tirgus dalībnieka pievienošanās citam tirgus dalībniekam (pievienošanās);

     

2) viena tirgus dalībnieka pievienošanās citam tirgus dalībniekam (pievienošanās);

3) tāds stāvoklis, kad viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem.

     

3) tāds stāvoklis, kad viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem.

(2) Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šā likuma 19.pantu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

     

(2) Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomei par to ziņojumu saskaņā ar šā likuma 16.pantu, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finansu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

     

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finansu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu;

2) vismaz viens no apvienošanās dalībniekiem pirms apvienošanās atradies dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū.

     

2) vismaz viens no apvienošanās dalībniekiem pirms apvienošanās atradies dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū.

(3) Tirgus dalībnieku apvienošanās, par kuru bijis jāpaziņo, ir nelikumīga un nevar tikt reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, pirms Lēmējinstitūcija pieņem kādu no šā likuma 19.pantā minētajiem lēmumiem.

20

Deputāts K. Leiškalns

18.panta 3.daļu izteikt šādā redakcijā:

“(3) Tirgus dalībnieku apvienošanās, kuru vajadzēja paziņot, bet tas netika izdarīts, ir nelikumīga.”

 

atbalstīt

Redakc. preciz.

(3) Tirgus dalībnieku apvienošanās, par kuru vajadzēja paziņot, bet tas netika izdarīts, ir nelikumīga.

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par ziņojumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī par apvienošanās gadījumiem, par kuriem nav jāiesniedz ziņojums Konkurences padomei. Šie noteikumi var ietvert papildu nosacījumus apgrozījuma aprēķināšanai, to skaitā īpašas prasības attiecībā uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

     

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par ziņojumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī par apvienošanās gadījumiem, par kuriem nav jāiesniedz ziņojums Konkurences padomei. Šie noteikumi var ietvert papildu nosacījumus apgrozījuma aprēķināšanai, to skaitā īpašas prasības attiecībā uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

19.pants. Kārtība, kādā izskatāmi ziņojumi par tirgus dalībnieku apvienošanos

     

16.pants. Kārtība, kādā izskatāmi ziņojumi par tirgus dalībnieku apvienošanos

(1) Konkurences padome šā likuma 18.panta otrajā daļā paredzētos ziņojumus un iesniegto papildu informāciju izskata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 60 dienu laikā no ziņojuma saņemšanas.

     

(1) Konkurences padome šā likuma 15.panta otrajā daļā paredzētos ziņojumus un iesniegto papildu informāciju izskata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 60 dienu laikā no ziņojuma saņemšanas.

(2) Lēmējinstitūcija ar lēmumu aizliedz apvienošanās, kuru rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis, kas ievērojami kavēs, ierobežos vai deformēs konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū. Lēmējinstitūcija var atļaut šādas apvienošanās, vienlaikus nosakot attiecīgajam tirgus dalībniekam saistošus noteikumus.

     

(2) Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis, kas ievērojami kavēs, ierobežos vai deformēs konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū. Konkurences padome var atļaut šādu apvienošanos, vienlaikus nosakot attiecīgajam tirgus dalībniekam saistošus noteikumus.

(3) Ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa šā panta otrajā daļā minētās sekas, Lēmējinstitūcija pieņem lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos.

     

(3) Ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa šā panta otrajā daļā minētās sekas, Konkurences padome pieņem lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos.

(4) Ja tirgus dalībnieki 60 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Konkurences padomei nav saņēmuši informāciju no Konkurences padomes, attiecīgā tirgus dalībnieku apvienošanās uzskatāma par atļautu.

     

(4) Ja tirgus dalībnieki 60 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Konkurences padomei nav saņēmuši informāciju no Konkurences padomes, attiecīgā tirgus dalībnieku apvienošanās uzskatāma par atļautu.

(5) Lēmējinstitūcija var pieņemt šā panta otrajā daļā minētos lēmumus arī par tādu tirgus dalībnieku apvienošanos, kuru vajadzēja pieteikt saskaņā ar šā likuma 18.panta otro daļu, bet tas nav izdarīts.

   

Redakc. preciz.

(5) Konkurences padome var pieņemt šā panta otrajā daļā minētos lēmumus arī par tādu tirgus dalībnieku apvienošanos, kuru vajadzēja pieteikt saskaņā ar šā likuma 15.panta otro daļu, bet tas netika izdarīts.

20.pants. Atbildība par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos

     

17.pants. Atbildība par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos

(1) Ja ziņojums nav iesniegts šajā likumā noteiktajos gadījumos, Lēmējinstitūcija var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 1000 latiem par katru dienu, skaitot no dienas, kad ziņojumu vajadzēja iesniegt. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

     

(1) Ja ziņojums nav iesniegts šajā likumā noteiktajos gadījumos, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 1000 latiem par katru dienu, skaitot no dienas, kad ziņojumu vajadzēja iesniegt. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(2) Ja notikusi tirgus dalībnieku apvienošanās, kas ir pretrunā ar šā likuma 19.panta otrajā vai piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemto Lēmējinstitūcijas lēmumu, Lēmējinstitūcija var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 1000 latiem par katru dienu, skaitot no dienas, kad sākusies nelikumīgā darbība. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

     

(2) Ja notikusi tirgus dalībnieku apvienošanās, kas ir pretrunā ar šā likuma 16.panta otrajā vai piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemto Konkurences padomes lēmumu, Konkurences padome var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 1000 latiem par katru dienu, skaitot no dienas, kad sākusies nelikumīgā darbība. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(3) Naudas soda samaksa neatbrīvo attiecīgos tirgus dalībniekus no pienākuma izpildīt šā likuma noteikumus un Lēmējinstitūcijas lēmumus.

     

(3) Naudas soda samaksa neatbrīvo attiecīgos tirgus dalībniekus no pienākuma izpildīt šā likuma noteikumus un Konkurences padomes lēmumus.

(4) Kad Lēmējinstitūcija ir konstatējusi, ka jaunais tirgus dalībnieks vai tirgus dalībnieks, kas ieguvis izšķirošo ietekmi, ir izbeidzis šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto nelikumīgo darbību, un pieņēmusi attiecīgu lēmumu, tā pārtrauc šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā naudas soda aprēķināšanu.

   

Redakc. preciz.

(4) Kad Konkurences padome ir konstatējusi, ka jaunais tirgus dalībnieks vai izšķirošās ietekmes ieguvējs ir izbeidzis šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto nelikumīgo darbību, un pieņēmusi attiecīgu lēmumu, tā pārtrauc šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā naudas soda aprēķināšanu.

V nodaļa. Negodīga konkurence

     

V nodaļa. Negodīga konkurence

21.pants. Negodīgas konkurences aizliegums

     

18.pants. Negodīgas konkurences aizliegums

(1) Negodīga konkurence ir aizliegta.

     

(1) Negodīga konkurence ir aizliegta.

(2) Par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai godīgas saimnieciskās darbības paražas un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

     

(2) Par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai godīgas saimnieciskās darbības paražas un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

(3) Negodīga konkurence var izpausties šādās darbībās, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana:

     

(3) Negodīga konkurence var izpausties šādās darbībās, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana:

1) cita tirgus dalībnieka (eksistējoša, savu darbību izbeiguša vai reorganizēta) likumīgi lietota nosaukuma, atšķirības zīmju un citu pazīmju izmantošana vai atdarināšana, ja tas var maldināt attiecībā uz tirgus dalībnieka identitāti;

     

1) cita tirgus dalībnieka (eksistējoša, savu darbību izbeiguša vai reorganizēta) likumīgi lietota nosaukuma, atšķirības zīmju un citu pazīmju izmantošana vai atdarināšana, ja tas var maldināt attiecībā uz tirgus dalībnieka identitāti;

2) cita tirgus dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, ārējā izskata, marķējuma vai iepakojuma atdarināšana, preču zīmes izmantošana, ja tas var maldināt attiecībā uz preces izcelsmi;

     

2) cita tirgus dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, ārējā izskata, marķējuma vai iepakojuma atdarināšana, preču zīmes izmantošana, ja tas var maldināt attiecībā uz preces izcelsmi;

3) nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu, cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus;

     

3) nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu, cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus;

4) cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošas informācijas iegūšana, izmantošana vai izplatīšana bez tā piekrišanas;

     

4) cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošas informācijas iegūšana, izmantošana vai izplatīšana bez tā piekrišanas;

5) cita tirgus dalībnieka darbinieku ietekmēšana ar draudiem vai uzpirkšana, lai radītu priekšrocības savai ekonomiskajai darbībai, tādējādi nodarot šim tirgus dalībniekam zaudējumus.

     

5) cita tirgus dalībnieka darbinieku ietekmēšana ar draudiem vai uzpirkšana, lai radītu priekšrocības savai ekonomiskajai darbībai, tādējādi nodarot šim tirgus dalībniekam zaudējumus.

22.pants. Atbildība par negodīgu konkurenci

     

19.pants. Atbildība par negodīgu konkurenci

(1) Ja Lēmējinstitūcija konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 21.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Noteiktajā termiņā nesamaksātais naudas sods piedzenams bezstrīdus kārtībā.

     

(1) Ja Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 18.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu. Noteiktajā termiņā nesamaksātais naudas sods piedzenams bezstrīdus kārtībā.

(2) Lēmējinstitūcija var uzlikt tirgus dalībniekam naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no tā pēdējā finansu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 latu. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

     

(2) Konkurences padome var uzlikt tirgus dalībniekam naudas sodu līdz 5 procentu apmēram no tā pēdējā finansu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 latu. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

 

21

Deputāts K. Leiškalns

Likumprojekta 23. un 24. pantu izteikt jaunā, VI. nodaļā ar nosaukumu “Konkurences tiesību piemērošana civilprasībās.”

atbalstīt

VI nodaļa

Konkurences tiesību piemērošana civilprasībās

23.pants. Tiesas kompetence

(1) Šā likuma pārkāpumu līdztekus Lēmējinstitūcijai var konstatēt arī tiesa.

(2) Tiesas, kuras izskata civiltiesiskas prasības sakarā ar Konkurences likuma pārkāpumiem, par to informē Konkurences padomi.

     

20.pants. Tiesas kompetence

(1) Šā likuma pārkāpumu līdztekus Konkurences padomei var konstatēt arī tiesa.

(2) Tiesas, kuras izskata civiltiesiskas prasības sakarā ar Konkurences likuma pārkāpumiem, par to informē Konkurences padomi.

24. pants. Zaudējumu atlīdzināšana

Tirgus dalībnieks, kas tīši vai aiz neuzmanības pārkāpj šā likuma 14., 16., 18. vai 21.panta noteikumus, sedz zaudējumus, kas pārkāpuma dēļ radušies citam tirgus dalībniekam vai līguma pusei.

     

21.pants. Zaudējumu atlīdzināšana

Tirgus dalībnieks, kas tīši vai aiz neuzmanības pārkāpj šā likuma 11., 13., 15. vai 18.panta noteikumus, sedz zaudējumus, kas pārkāpuma dēļ radušies citam tirgus dalībniekam vai līguma pusei.

         

Pārejas noteikumi

     

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Konkurences likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.; 2000, 2.nr.).

     

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Konkurences likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.; 2000, 2.nr.).

2. Līdz attiecīgo šajā likumā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma pieņemšanas ir spēkā šādi saskaņā ar Konkurences likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

     

2. Līdz attiecīgo šajā likumā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma pieņemšanas ir spēkā šādi saskaņā ar Konkurences likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumi nr.444 “Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība”;

     

1) Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumi nr.444 “Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 3.februāra noteikumi nr.37 “Kārtība, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem”;

     

2) Ministru kabineta 1998.gada 3.februāra noteikumi nr.37 “Kārtība, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem”;

3) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.73 “Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība”;

     

3) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.73 “Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība”;

4) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.74 “Noteikumi par ekskluzīvo piegādes līgumu un ekskluzīvo pirkuma līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

     

4) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi nr.74 “Noteikumi par ekskluzīvo piegādes līgumu un ekskluzīvo pirkuma līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

5) Ministru kabineta 1998.gada 8.septembra noteikumi nr.341 “Noteikumi par vienošanos par ražošanas specializāciju, kas atbrīvota no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

     

5) Ministru kabineta 1998.gada 8.septembra noteikumi nr.341 “Noteikumi par vienošanos par ražošanas specializāciju, kas atbrīvota no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

6) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.52 “Noteikumi par franšīzes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

     

6) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.52 “Noteikumi par franšīzes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

7) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.53 “Noteikumi par vienošanās par kopīgu izpēti un attīstību atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

     

7) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi nr.53 “Noteikumi par vienošanās par kopīgu izpēti un attīstību atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

8) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.122 “Noteikumi par patentu un zinātības (know—how) licences līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

     

8) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.122 “Noteikumi par patentu un zinātības (know—how) licences līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

9) Ministru kabineta 1999.gada 20.aprīļa noteikumi nr.147 “Noteikumi par automobiļu izplatīšanas un apkopes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

     

9) Ministru kabineta 1999.gada 20.aprīļa noteikumi nr.147 “Noteikumi par automobiļu izplatīšanas un apkopes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

10) Ministru kabineta 1999.gada 20.jūlija noteikumi nr.260 “Noteikumi par vienošanos apdrošināšanas jomā atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

     

10) Ministru kabineta 1999.gada 20.jūlija noteikumi nr.260 “Noteikumi par vienošanos apdrošināšanas jomā atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

11) Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi nr.284 “Noteikumi par pārvadātāju, kas veic gaisa pārvadājumus, vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”.

     

11) Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi nr.284 “Noteikumi par pārvadātāju, kas veic gaisa pārvadājumus, vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”;

 

22

Deputāts K. Leiškalns

Papildināt pārejas noteikumu 2.punktu ar jaunu 12. apakšpunktu šādā redakcijā :

“12) Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumi nr.50 “Noteikumi par jūras pārvadātāju vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”.

atbalstīt

12) Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumi nr.50 “Noteikumi par jūras pārvadātāju vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma”.

3. Lai nodrošinātu Lēmējinstitūcijas locekļu rotāciju, pēc šā likuma spēkā stāšanās Lēmējinstitūcijā katru gadu līdz 2003.gadam izlozes kārtībā atbrīvo pa vienam Lēmējinstitūcijas loceklim.

23

Deputāts K. Leiškalns

Pārejas noteikumu 3.punktu izteikt šādā redakcijā “Šajā likumā minētā Konkurences padome ir Konkurences padomes, kas tika izveidota un rīkojās saskaņā ar 18.06.1997. Konkurences likumu, visu tiesību un saistību pārņēmēja.”

atbalstīt

Redakc. preciz.

3. Šajā likumā minētā Konkurences padome ir tās Konkurences padomes visu tiesību un saistību pārņēmēja, kura tika izveidota un rīkojās saskaņā ar 1997.gada 18.jūnija Konkurences likumu.

 

24

Deputāts K. Leiškalns

Sakarā ar to, ka Saeimas Juridiskā komisija līdz šim nav atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ. nr.802), kas tika iesniegts Saeimā kopā ar likumprojektu “Konkurences likums”, lūdzu izvērtēt iespēju visā likumprojektā noteikt sankciju par likuma pārkāpumu- soda naudu vārdus “naudas sods” nomainot ar “soda nauda. Šāda prakse nenonāktu pretrunā ar spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiktu turpināta prakse, kas attiecībā uz soda sankcijām tiek piemērota jau vairākos spēkā esošajos likumos (“Konkurences likums”, likums “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli”, likums “Par vērtspapīriem”).

neatbalstīt

 
 

25

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar normu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.”

atbalstīt

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.