Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju".

Izdarīt Latvijas Republikas likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" šādus grozījumus:

1.Izteikt 8.panta pirmās daļas 15. punktu sekojošā redakcijā:

“ 15) izdara grozījumus valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos, izsoļu un privatizācijas konkursu noteikumos, pirkuma līgumu projektos un citos ar tiem saistītajos dokumentos.”

2. Izslēgt 8.panta 7.daļu.

3. Izteikt l9.panta otro daļu sekojošā redakcijā:

“ 2. Ja privatizētā objekta jaunais īpašnieks ar nolūku vai nolaidības dēļ nepilda saistības, kuras viņš uzņēmies saskaņā ar šī panta pirmo daļu, privatizācija ir atzīstama par spēkā neesošu un pirkuma līgums ir izbeidzams. Šādā gadījumā objekta cena atmaksājama ar tādiem pašiem maksāšanas līdzekļiem, kādi tika izmantoti objektu privatizējot, bet pēc privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa beigām, - nosakot privatizācijas sertifikātu vērtību latos pēc to vidējās tirgus cenas tajā laikā, kad sertifikāti tika ieskaitīti samaksai par privatizējamo objektu. Izdarot objekta cenas atmaksāšanu, no tās tiek ieturēts līgumsods

25 % apmērā no atmaksājamās summas . “

4. Apzīmēt 50.panta tekstu kā šī panta pirmo daļu un papildināt 50. pantu ar otro daļu sekojošā redakcijā:

“50.(2) Ja privatizētā objekta jaunais īpašnieks ar nolūku vai nolaidības dēļ nepilda saistības, kuras viņš uzņēmies saskaņā ar šī panta pirmo daļu, privatizācija ir atzīstama par spēkā neesošu un pirkuma līgums ir izbeidzams. Šādā gadījumā objekta cena atmaksājama ar tādiem pašiem maksāšanas līdzekļiem, kādi tika izmantoti objektu privatizējot, bet pēc privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa beigām, - nosakot privatizācijas sertifikātu vērtību latos pēc to vidējās tirgus cenas tajā laikā, kad sertifikāti tika ieskaitīti samaksai par privatizējamo objektu. Izdarot objekta cenas atmaksāšanu, no tās tiek ieturēts līgumsods 25 % apmērā no atmaksājamās summas .”

5. Papildināt 51. pantu ar ceturto daļu sekojošā redakcijā:

“51.(4) Atpakaļpirkuma un pirmpirkuma gadījumos objekta cena maksājama ar tādiem pašiem maksāšanas līdzekļiem, kādi tika izmantoti objektu privatizējot, bet pēc privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa beigām, - nosakot privatizācijas sertifikātu vērtību latos pēc to vidējās tirgus cenas tajā laikā, kad sertifikāti tika ieskaitīti samaksai par privatizējamo objektu. “

6. Izslēgt 52.panta otro daļu.

1/ Kādēļ likums ir vajadzīgs ?

a/ Grozīt likuma 8.panta 1.daļas 15. punktu un izslēgt likuma 52.panta 2.daļu ir nepieciešams, lai nepieļautu tādu stāvokli, ka Privatizācijas aģentūra , pretēji Latvijas valsts interesēm, groza privatizācijas noteikumus, pirkuma līgumus un samaksas līdzekļus jau pēc līgumu noslēgšanas, nosakot, ka arī latos maksājamo daļu var vēl samazināt, aizstājot ar samaksu sertifikātos.

Tādā veidā tiek samazināta pirkuma cena, valsts nesaņem to summu, kura tai pienākas saskaņā ar pirkuma līgumu, savukārt, privatizētā objekta jaunais īpašnieks faktiski saņem valsts dotāciju.

Apgalvojumi, ka tādā veidā tiekot atbalstīti mazie un vidējie uzņēmumi, neiztur kritiku. Ja valsts gribētu atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kuru Latvijā ir desmitiem tūkstošu, tad būtu nepieciešams likums un nolikums par dotāciju piešķiršanu, paredzot atklātus konkursus, bet palīdzība dažiem desmitiem uzņēmumu vienkārši samazinot pirkuma cenu faktiski ir korupcijas izpausme.

Likuma 52.panta 2.daļā noteikts, ka viens no nosacījumiem, kas ļauj PA aizstāt latos maksājamo cenas daļu ar samaksu sertifikātos, ir tas fakts, ka pircējs ir samaksājis pusi no pirkuma cenas latos. No šāda formulējuma izriet, ka uz maksāšanas līdzekļuu maiņu var pretendēt katrs pircējs, jo vienreiz taču katrs samaksā pusi no latos maksājamās daļas. Tomēr atvieglojumi tiek piešķirti ne katram, bet tikai dažiem, un tādā veidā pārējie pircēji tiek diskriminēti.

Ja tiek izsludināta mantas izsole, vai konkurss, - cenai, maksāšanas termiņiem, maksāšanas līdzekļiem un citiem būtiskiem noteikumiem jābūt skaidriem jau pirms izsoles, un tie nekādā ziņā nedrīkst tikt grozīti pēc izsoles, jo tādā veidā tiek rupji pārkāptas citu iespējamo pretendentu tiesības, kuri varētu pieteikties uz izsoli, vai solīt lielāku cenu, ja zinātu, ka vēlāk pircējam tiks dota ievērojama cenas atlaide, ļaujot latus aizstāt ar sertifikātiem.

Minētās tiesību normas ir klajā pretrunā ar Latvijas valsts interesēm. Analogu noteikumu nav nevienā Eiropas valstģ, Krieviju ieskaitot.

b/ Grozījumi likuma 49.panta 2. daļā, likuma 50.pantā, likuma 51. pantā ir nepieciešami, lai aizsargātu Latvijas valsts un iedzīvotāju intereses tajos gadījumos, ja privatizētā objekta jaunais īpašnieks nepilda privatizācijas un pirkuma līguma noteikumus.

Šobrīd likums paredz, ka no pienākuma saglabāt noteiktu skaitu darba vietu var vienkārši atpirkties, samaksājot naudu Nodarbinātības fondā, ja netiek pildīts investīciju pienākums, likums neparedz nekādas sekas, un tikai gadījumos, ja pircējs objektu neizmanto līgumā noteiktiem mērķiem, vai līgumā noteiktā kārtībā, likums paredz atpakaļpirkuma tiesības. Un arī šajos gadījumos likums nenosaka, vai sertifikātos samksātā summa ir jāatmaksā latos vai sertifikātos, un , ja sertifikātos,- kādā veidā jāveic norēķini pēc sertifikātu izmantošanas termiņa notecējuma.

Piedāvātā likuma grozījumu projektā ir iekļautas normas, kuras ir vispārpienemtas juridiskajā praksē : būtisku līguma noteikumu nepildīšanas gadījumos pārdevējam ir tiesības prasīt līguma izbeig¸šanu un līgumsoda samaksu. Atpakaļpirkuma tiesības jāparedz tikai tādos gadījumos, kad pircējs nespēj nodrošināt objekta izmantošanu līgumā paredzētiem mērķiem, un nav konstatējama pircēja vaina. Tādos gadījumos pirkuma cena ir jāatmaksā ar tiem pašiem maksāšanas līdzekļiem, bet pēc sertifikātu derīguma termiņa izbeigšanās, - sertifikātus pārrēķinot latos pēc tirgus cenas.

Likumam būs labvēlīga ietekme uz tautsaimniecību, jo tas palīdzēs nodrošināt to investīciju veikšanu, kuras paredzētas privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumos.

Likuma realizēšana nodrošinās papildus ienākumus valsts budžetā, - bužetā ienāks tās naudas summas, kuras tagad tiek zaudētas sakarā ar likuma pieļauto un plaši praktizēto maksāšanas līdzekļu maiņu.

Likums pilnīgi iekļaujas spēkā esošo tiesību normu sistēmā. Grozījumi citos normatīvajos aktos nebūs nepieciešami.

Jā, likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām.

Parastā kārtībā, bez nepieciešamības veikt jebkādus speciālus pasākumus.