Likumprojekts
Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un
Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības
telpas izveidošanu Baltijas valstīs
1.pants. 2000.gada 8.decembrī Kretingā parakstītais Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs (turpmāk - Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu ir izsludināms Līgums latviešu un angļu valodā.
3.pants. Līgums stājas spēkā tā 7.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Igaunijas Republikas valdības
un Lietuvas Republikas valdības
LĪGUMS
par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu
Baltijas valstīs
Latvijas Republikas valdība, Igaunijas Republikas valdība un Lietuvas Republikas valdība, turpmāk tekstā Līgumslēdzējas Puses,
pamatojoties uz visu trīs valstu draudzīgajām attiecībām,
tiecoties nodrošināt Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas, turpmāk tekstā Baltijas valstis, studentiem lielākas iespējas studēt un veikt zinātniskus pētījumus valsts atzītās augstākās izglītības iestādēs Baltijas valstīs,
vēloties paaugstināt Baltijas valstu iedzīvotāju mobilitāti,
vienojas par turpmāko:
1. pants
Šī Līguma subjekti ir izglītojamie, kas studē vai vēlas studēt ar mērķi iegūt augstāko izglītību (ieskaitot doktora grādu) valsts atzītās Baltijas valstu augstākās izglītības iestādēs.
2. pants
Līgumslēdzēju Pušu valstu izglītojamajiem ir tiesības studēt citu Baltijas valstu augstākās izglītības iestādēs pēc tādiem pašiem studiju finansēšanas noteikumiem, kādi noteikti šo citu valstu izglītojamajiem.
3. pants
Līgumslēdzējas Puses piešķir citu Baltijas valstu izglītojamajiem stipendijas un pabalstus tādā pašā kārtībā kā savas valsts izglītojamajiem saskaņā ar savā valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Līgumslēdzējas Puses apņemas nodrošināt savas valsts studentiem tiesības saņemt studiju kredītus studijām citā Baltijas valstī.
4. pants
Līgumslēdzējas Puses atzīst dokumentētus studiju prakses periodus, kas atšķirībā no augstākās izglītības ieguves vietas ir notikuši citā Baltijas valstī.
5. pants
Līgumslēdzējas Puses informē savas valsts iedzīvotājus par šī Līguma nodrošinātajām iespējām pilnībā vai daļēji iegūt augstāko izglītību citās Baltijas valstīs.
6. pants
Līgumslēdzējas Puses seko šī Līguma izpildei un, ja nepieciešams, izdara grozījumus. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas Puses izveido Konsultatīvo komiteju, kas sniedz priekšlikumus grozījumu izdarīšanai Līguma tekstā un risina visus ar Līguma izpildi saistītos jautājumus. Katras Līgumslēdzējas Puses valsts izglītības ministrija deleģē vienu pārstāvi Konsultatīvajā komitejā. Konsultatīvā komiteja sniedz informāciju par Līguma izpildi, kā arī sadarbojas ar atbildīgajiem ministriem vai viņu pilnvarotiem pārstāvjiem un Baltijas Augstākās izglītības koordinācijas komiteju. Konsultatīvā komiteja tiekas reizi gadā, par tikšanās vietu vienojoties katru reizi atsevišķi. Līgumslēdzējas Puses ir tiesīgas izstrādāt tiesību aktus šī Līguma izpildei.
7. pants
Līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad ir saņemta pēdējās Līgumslēdzējas Puses diplomātiskā nota par to, ka visas juridiskās saistības, kas vajadzīgas, lai šis Līgums stātos spēkā, ir izpildītas.
8. pants
Līgums ir spēkā piecus (5) gadus un to automātiski pagarina uz nākamajiem pieciem (5) gadiem, ja vien kāda Līgumslēdzēja Puse ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms Līguma darbības termiņa izbeigšanās rakstiski nepaziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm par savu nodomu denonsēt šo Līgumu. Jebkādas izmaiņas un (vai) grozījumus Līgumā veic saskaņā ar iepriekš Līgumā minēto spēkā stāšanās kārtību.
9. pants
Izglītojamie, kuri Līguma saistību izbeigšanas brīdī studē kādā no Baltijas valstīm, ir tiesīgi pabeigt studijas vai zinātniski pētnieciskā darba periodu tajā pašā iestādē un darbojoties tādiem pašiem nosacījumiem kā Līguma darbības laikā.
Līgums sastādīts un parakstīts trīs oriģināleksemplāros, katrs latviešu, igauņu, lietuviešu un angļu valodā. Visi teksti ir autentiski. Atšķirīgu interpretāciju gadījumā noteicošais ir Līguma teksts angļu valodā.
Parakstīts Kretingā, 2000. gada 8.decembrī
Latvijas Republikas valdības vārdā |
Igaunijas Republikas valdības vārdā |
Lietuvas Republikas valdības vārdā |
AGREEMENT
between
the Government of the Republic of Latvia,
the Government of the Republic of Estonia and
the Government of the Republic of Lithuania
on the creation of a common educational space
in higher education within the Baltic States
The Government of the Republic of Latvia, the Government of the Republic of Estonia and the Government of the Republic of Lithuania, hereafter Contracting Parties,
on the basis of friendly relations among the three states,
seeking to ensure for students of the Republic of Latvia, the Republic of Estonia and the Republic of Lithuania, hereafter Baltic States, wider opportunities for studying and carrying out research in state-recognised higher education institutions of the Baltic States,
desiring to increase the mobility of the Baltic people,
have agreed upon the following:
Article 1
The subjects of this Agreement are students pursuing studies to obtain higher education (including Doctoral degree) in state-recognised higher education institutions of the Baltic States.
Article 2
Students of the Contracting Parties shall study in higher education institutions of the other Baltic States on the same conditions of study financing as the students of their own country.
Article 3
The Contracting Parties shall grant scholarships and benefits to students of other Baltic States in the same order as to the students of their own country pursuant to the national legislative acts in force. The Contracting parties undertake to provide the students of their states with the right to receive study loans for studies in another Baltic State.
Article 4
The Contracting Parties shall recognise documented periods of practical placement undertaken in a Baltic state other than that of the acquisition of the higher education.
Article 5
The Contracting Parties shall inform the inhabitants of their own country on the opportunities, provided by this Agreement, to acquire partial or full higher education in other Baltic countries.
Article 6
The Contracting Parties shall monitor the implementation of this Agreement and in case of necessity make changes and/or amendments. For this purpose the Contracting Parties shall establish an Advisory Committee which shall develop recommendations for changes and/or amendments to the Agreement and deal with all matters pertaining to implementation of the Agreement. The ministry responsible for education of the state of each Contracting Party shall appoint one representative to the Advisory Committee. The Committee shall provide the information on implementation of the Agreement and co-operate with the responsible ministers or their authorised representatives and with the Baltic Higher Education Co-ordination Committee. The Advisory Committee shall meet annually, deciding on the place of the meeting separately each time. The Contracting Parties shall be entitled to develop legal acts for the enforcement of this Agreement.
Article 7
This Agreement shall enter into force on the thirtieth day after the date when the last Contracting Party notifies of the completion of all the necessary constitutional procedure for the Agreement to enter into force in its country.
Article 8
The Agreement shall remain in force for five (5) years and shall be automatically renewed for subsequent periods of five (5) years, unless one of the Contracting Parties six month prior to the date of expiry of the relevant, notifies the other Contracting Parties in writing of its intention to terminate the Agreement. Any changes and/or amendments to the Agreement shall be effected according to the above procedure of entering into force.
Article 9
Students studying at the higher education institutions of other Parties at the time of the termination of the Agreement shall be entitled to complete their studies or the research
period at the same institution and under the same conditions as during the validity of the Agreement.
The Agreement is drawn in triplicate, each in the Latvian, Estonian, Lithuanian and English languages. All the texts are authentic. In case of divergence, the English text shall prevail.
Signed in Kretinga, 8 December , 2000.
For the Government of For the Government of For the Government of
the Republic of Latvia the Republic of Estonia the Republic of Lithuania-
Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopīgas augstākās izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs
ANOTĀCIJA
|
Jautājums |
Iesniedzēja sniegtā informācija |
|
1. Kādēļ šis likums ir vajadzīgs? Jāpaskaidro: a) pašreizējā situācija (kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums); b) normatīvā akta koncepcija (kāpēc šis normatīvais akts ir nepieciešams). |
Baltijas valstīs veido kopīgu izglītības telpu, jau noslēgts līgums par tādas izveidi vidējā vispārējā un profesionālajā izglītībā (16.07.98.). Šis līgums papildinās kopīgās augstākās izglītības telpas veidošanas procesu, jau noslēgts līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanu. Līgums būs trīs Baltijas valstu politiskās gribas izpausme dot lielākas iespējas saviem iedzīvotājiem izvēlēties augstākās izglītības ieguves vietu un veicinās Latvijas sadarbību ar abām pārējām Baltijas valstīm kā vienu no valsts ārpolitikas prioritātēm. |
|
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību? Jāanalizē ietekme uz: a) tautsaimniecības konkurētspēju; b) eksporta attīstību; c) nodarbinātību; d) investīciju pieplūdi; e) apkārtējo vidi. |
Līguma, par kura stāšanos spēkā pieņems šo likumu, izpilde palielinās nodrošinājumu ar konkurētspējīgu darbaspēku (kvalitatīvākas izglītības ieguves iespējas, iespēja iziet studiju praksi citā valstī) un veicinās nākamo biznesa partneru veidošanos. Baltijas valstu savstarpējās iedzīvotāju mobilitātes pieaugums veicinās preču un pakalpojumu piedāvājuma un patēriņa pieaugumu Latvijas tirgū. |
|
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu? Jāpaskaidro: a) vai normatīvais akts prasa neparedzētus izdevumus no esošā valsts budžeta; b) vai normatīvais akts samazinās valsts budžeta ienākumus; c) vai normatīvais akts nākotnē palielinās/samazinās valsts budžeta izdevumus. |
Likuma izpildei nebūs nepieciešami papildu līdzekļi no valsts un pašvaldību budžeta, jo Baltijas valstu izglītojamo mobilitātes pamatā būs līdzvērtības princips - izglītojamie tiks uzņemti jebkuras Baltijas valsts augstskolās uz tādiem pašiem noteikumiem, kā attiecīgās valsts studenti. |
|
4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos? Jāpaskaidro, kādi normatīvie akti papildus ir jāpieņem un vai to projekti ir sagatavoti. |
Likums nosaka, ka no citas Baltijas valsts studenta (tās valsts pilsoņa) nedrīkst prasīt mācību maksu un ar viņu nav jāslēdz mācību līgums (Augstskolu likuma 83. panta ceturtais punkts), ja viņš ir iestājies augstskolā konkursa kārtībā un konkrēto studiju programmu finansē no valsts budžeta. Saskaņā ar iepriekš minēto, līgums ratificējams Saeimā. |
|
5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām? Jāpaskaidro: a) atbilstība saistībām ar ES (no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis normatīvā akta projekts izpilda šo starptautisko saistību); b) atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē (jānorāda arī tiesību aktu Nr.); c) atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju; d) atbilstība citām starptautiskajām saistībām). |
Šis likums tuvinās Latviju un citas Baltijas valstis Eiropas Kopienas tiesībām - personu brīvu pārvietošanos (EK pamattiesības, ko garantē 1992. gadā parakstītais Māstrihtas Līgums (Maastricht Treaty)). |
|
6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde? Jāpaskaidro: a) kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses (vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas); b) kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses (kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts ierobežo indivīdu). |
Līguma izpildi uzrauga Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki, kas iekļauti Līgumā paredzētajā Konsultatīvajā komitejā, kā arī organizatoriski ministrijas starptautisko sakaru speciālisti, kuru pārziņā esošo starptautisko līgumu sarakstu šis līgums papildina. Likums paplašina indivīda tiesības saņemt konkurētspējīgu, kvalitatīvu izglītību, resp., palielina studētgribētāju konkurenci. |
Izglītības un zinātnes ministrs K. Greiškalns