18.01.2001.
Saeimas Prezidijam
Iesniedzam likumprojektu Grozījumi likumā Par dzīvojamo telpu īri.
Likumprojekts
Grozījumi likumā Par dzīvojamo telpu īri
Izdarīt likumā Par dzīvojamo telpu īri šādus grozījumus:
Šā panta 4. punktā paredzētajā gadījumā izīrētājs brīdina īrnieku, ja ir saņemts būvekspertīzes atzinums par dzīvojamās telpas kapitālā remonta nepieciešamību.
Šā panta 4. punktā paredzētajā gadījumā izīrētājam nepieciešami šādi dokumenti:
Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālā remonta nepieciešamību un kapitālais remonts nav sākts sešu mēnešu laikā no būvatļaujas saņemšanas, īrniekam ir tiesības prasīt ar īres līguma izbeigšanu saistīto zaudējumu atlīdzību.
Anotācija likumprojektam
Grozījumi likumā Par dzīvojamo telpu īri
Jautājums |
Informācija |
(Atbildot uz jautājumu, jāpaskaidro:
jāpamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;
b) likumprojekta koncepcija - jāpaskaidro, kāpēc likums ir nepieciešams.) |
Ministru kabineta noteikumi sagatavoti izskatīšanai Satversmes 81. panta kārtībā. Jautājums ir steidzams, jo tieši 2001. gadā paiet noteiktais 7 gadu termiņš, kopš liela daļa denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īpašnieku atguvusi savas īpašuma tiesības, līdz ar to nedarbosies norma, ka izīrētājam jāierāda cita dzīvojamā telpa gadījumos, ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz likuma 29. panta 4. un 5. punktu (dzīvojamai telpai nepieciešams kapitālais remonts vai dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam). Attiecībā uz tām personām, ar kurām līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz likuma Par dzīvojamo telpu īri 29. panta 5. punktu, uz doto brīdi jau darbojas aizsardzības un palīdzības mehānismi. Projekts ir nepieciešams , lai nepieļautu īrnieku nepamatotu izlikšanu, aizbildinoties ar kapitālā remonta iecerēm (likuma Par dzīvojamo telpu īri 29. panta 4. punkts) un pašu remontu neveicot, kā arī, lai nepamatoti nenovilcinātu kapitālā remonta uzsākšanu. Noteikumu projektā precizēta kapitālā remonta nepieciešamības pamatojuma kārtība. |
a) tautsaimniecības konkurētspēju;
|
Grozījumi likumā šo jomu neskar.
Grozījumi likumā šo jomu neskar. Grozījumi likumā šo jomu neskar. Grozījumi likumā šo jomu neskar. Grozījumi likumā šo jomu neskar. Grozījumi likumā šo jomu neskar. Grozījumi likumā šo jomu neskar. Grozījumi likumā šo jomu neskar. |
|
Grozījumi likumā šo jomu neskar.
Valsts budžetā nav prognozējami neparedzēti izdevumi. Valsts budžetā ne palielināsies, ne samazināsies ienākumi. Nākamajos piecos gados ne palielināsies, ne samazināsies ienākumi valsts budžetā. |
4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos? |
Grozījumi likumā neietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu un grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami. |
|
Grozījumi likumā neskar Latvijas starptautiskās saistības. Grozījumi likumā neskar Latvijas starptautiskās saistības.
Grozījumi likumā neskar Latvijas starptautiskās saistības. Grozījumi likumā nav saistīti ar Pasaules tirdzniecības organizācijas saistībām. Grozījumi likumā neskar Latvijas starptautiskās saistības. |
|
Grozījumi likumā neparedz jaunu valsts institūciju izveidošanu.
Grozījumi likumā neierobežo indivīda tiesības, bet aizsargā īrnieka tiesības. |