18

18.01.2001.

Saeimas Prezidijam

 

Iesniedzam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

 

 

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri” šādus grozījumus:

  1. Papildināt 29. panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šā panta 4. punktā paredzētajā gadījumā izīrētājs brīdina īrnieku, ja ir saņemts būvekspertīzes atzinums par dzīvojamās telpas kapitālā remonta nepieciešamību.”

  1. Papildināt 29. pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta 4. punktā paredzētajā gadījumā izīrētājam nepieciešami šādi dokumenti:

  1. būvekspertīzes atzinums par dzīvojamās telpas kapitālā remonta nepieciešamību,
  2. normatīvajos aktos noteiktā kārtībā akceptēts būvprojekts un saņemta būvatļauja,
  3. kapitālā remonta izmaksu aprēķins (tāme),
  4. dokumenti, kas apliecina, ka izīrētājam ir kapitālajam remontam nepieciešamie izmaksu aprēķinā (tāmē) norādītie finansu līdzekļi.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālā remonta nepieciešamību un kapitālais remonts nav sākts sešu mēnešu laikā no būvatļaujas saņemšanas, īrniekam ir tiesības prasīt ar īres līguma izbeigšanu saistīto zaudējumu atlīdzību.”

  1. Aizstāt 29. panta ceturtajā daļā vārdu “īrestiesa” (attiecīgajā locījumā) ar vārdu “tiesa” (attiecīgajā locījumā).

  1. Izslēgt 45. pantā vārdus “īrestiesa un”.

 

 

Anotācija likumprojektam

“Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””

Jautājums

Informācija

  1. Kādēļ likums vajadzīgs?

(Atbildot uz jautājumu, jāpaskaidro:

  1. pašreizējā situācija -

jāpamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;

 

 

 

 

 

 

b) likumprojekta koncepcija - jāpaskaidro, kāpēc likums ir nepieciešams.)

Ministru kabineta noteikumi sagatavoti izskatīšanai Satversmes 81. panta kārtībā. Jautājums ir steidzams, jo tieši 2001. gadā paiet noteiktais 7 gadu termiņš, kopš liela daļa denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īpašnieku atguvusi savas īpašuma tiesības, līdz ar to nedarbosies norma, ka izīrētājam jāierāda cita dzīvojamā telpa gadījumos, ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz likuma 29. panta 4. un 5. punktu (dzīvojamai telpai nepieciešams kapitālais remonts vai dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam). Attiecībā uz tām personām, ar kurām līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 29. panta 5. punktu, uz doto brīdi jau darbojas aizsardzības un palīdzības mehānismi.

Projekts ir nepieciešams , lai nepieļautu īrnieku nepamatotu izlikšanu, aizbildinoties ar kapitālā remonta iecerēm (likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 29. panta 4. punkts) un pašu remontu neveicot, kā arī, lai nepamatoti nenovilcinātu kapitālā remonta uzsākšanu. Noteikumu projektā precizēta kapitālā remonta nepieciešamības pamatojuma kārtība.

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

a) tautsaimniecības konkurētspēju;

  1. eksporta attīstību;
  2. nodarbinātību;
  3. investīciju pieplūdi;
  4. uzņēmējdarbību;
  5. vidi.

Grozījumi likumā šo jomu neskar.

 

 

Grozījumi likumā šo jomu neskar.

Grozījumi likumā šo jomu neskar.

Grozījumi likumā šo jomu neskar.

Grozījumi likumā šo jomu neskar.

Grozījumi likumā šo jomu neskar.

Grozījumi likumā šo jomu neskar.

Grozījumi likumā šo jomu neskar.

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

  1. valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;
  2. samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
  3. nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.

Grozījumi likumā šo jomu neskar.

 

Valsts budžetā nav prognozējami neparedzēti izdevumi.

Valsts budžetā ne palielināsies, ne samazināsies ienākumi.

Nākamajos piecos gados ne palielināsies, ne samazināsies ienākumi valsts budžetā.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Grozījumi likumā neietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu un grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

  1. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

  1. atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību - no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;
  2. atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē;
  3. atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;
  4. atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.

Grozījumi likumā neskar Latvijas starptautiskās saistības.

Grozījumi likumā neskar Latvijas starptautiskās saistības.

 

 

 

 

Grozījumi likumā neskar Latvijas starptautiskās saistības.

Grozījumi likumā nav saistīti ar Pasaules tirdzniecības organizācijas saistībām.

Grozījumi likumā neskar Latvijas starptautiskās saistības.

  1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

  1. kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;
  2. kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses - kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

 

Grozījumi likumā neparedz jaunu valsts institūciju izveidošanu.

 

 

 

Grozījumi likumā neierobežo indivīda tiesības, bet aizsargā īrnieka tiesības.