Likumprojekts
Par reglamentētajām profesijām un
profesionālo kvalifikāciju atzīšanu
Reglamentētās profesijas Latvijas Republikā
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) adaptācijas periods ārvalstnieka darbība reglamentētā profesijā Latvijas Republikā kvalificēta attiecīgās profesijas pārstāvja uzraudzībā, kas noslēdzas ar šī perioda darba novērtējumu;
2) augstākās izglītības diploms normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegts izglītības dokuments, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir apguvis akreditētu studiju programmu, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi klātienē vai atbilst ekvivalentam ilgumam neklātienē, vai arī apliecina otras augstākās izglītības programmas apguvi;
3) diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegts izglītības dokuments, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir apguvis akreditētu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu, kurā uzņem izglītojamos ar vidējo izglītību un kuras ilgums ir vismaz viens gads klātienē vai atbilst ekvivalentam ilgumam neklātienē;
4) kompetences apliecība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kompetentas institūcijas izsniegts dokumentārs kvalifikāciju pierādījums, kas apliecina:
a) personas izglītību, par kuru neizsniedz augstākās izglītības diplomu, diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestātu šī likuma izpratnē, vai
b) to personas spēju, pieredzes un zināšanu pozitīvu novērtējumu, kuras nepieciešamas, lai varētu veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā profesijā;
5) kvalifikācijas atbilstības pārbaude ārvalstnieka, kas pretendē uz darbību reglamentētā profesijā Latvijas Republikā (turpmāk pretendents), profesionālo zināšanu pārbaude, kuru veic normatīvajos aktos noteiktas institūcijas un kuras mērķis ir novērtēt pretendenta spējas darboties reglamentētā profesijā Latvijas Republikā;
6) mītnes valsts valsts, no kuras ieradies pretendents, kas vēlas darboties reglamentētā profesijā Latvijas Republikā;
7) pašnodarbināta persona persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties kā algots darbinieks darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību;
8) profesionālās izglītības atestāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegts izglītības dokuments, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir apguvis akreditētu profesionālās vidējās izglītības programmu vai pēc vidējās izglītības ieguves ir apguvis profesionālās izglītības programmu, kas atbilst trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim;
9) profesionālās kvalifikācijas sertifikāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pilnvarotas institūcijas izsniegts dokuments, kas apliecina tā īpašnieka profesionālo kvalifikāciju vai noteiktu profesionālās kvalifikācijas līmeni vai arī apliecina, ka tā īpašnieks ir sekmīgi izpildījis sertifikācijas prasības noteiktas profesijas vai profesionālās specializācijas iegūšanai (arī darbam ar jauniem materiāliem, tehniku un tehnoloģiju);
10) profesionālā pieredze iepriekšēja faktiska un likumīga darbība attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstī vai citā ārvalstī, ja to nosaka likums vai Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi;
11) reglamentēta izglītība jebkura noteiktas profesijas iegūšanai īpaši organizēta izglītība, kuras programmas struktūru un līmeni nosaka normatīvie akti un apstiprina un kontrolē šim mērķim pilnvarotas institūcijas;
12) reglamentēta profesija profesija, kuras veikšanai ir nepieciešami izglītības vai profesionālās kvalifikācijas pierādījumi:
a) kas noteikti normatīvajos aktos vai
b) kurus nosaka normatīvajos aktos pilnvarotas profesionālās sabiedriskās organizācijas (turpmāk profesionālās organizācijas);
13) specialitāte profesijai atbilstošās darbības jomas daļa, kurā konkrētā persona ieguvusi profesionālo kvalifikāciju. Atbilstošās specialitātes šaurāka joma veido apakšspecialitāti vai profesionālo specializāciju, bet joma, kas kopīga divām vai vairākām specialitātēm, papildspecialitāti;
14) universitātes izglītība universitātē (universitātes tipa augstskolā) iegūta augstākā izglītība, kuras programma salīdzinājumā ar citu tipu studiju programmām nodrošina palielinātu akadēmisko zināšanu īpatsvaru.
2.pants. Likuma mērķi un darbība
(1) Likuma mērķi ir:
1) nodrošināt profesionālās darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība saistīta ar sabiedrisko interešu aizsardzību, sabiedrības drošību un veselības aizsardzību;
2) aizsargāt atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanu, nosakot šīm profesijām paaugstināta līmeņa prasības;
3) nodrošināt iespējas Latvijas Republikā iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanai ārvalstīs.
(2) Likums nosaka reglamentētās profesijas un pamatprasības darbībai un ārvalstīs iegūto kvalifikāciju atzīšanai šajās profesijās.
(3) Likuma normas par prasībām izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai attiecas uz fiziskajām personām, kuras vēlas uzsākt darbu vai darboties patstāvīgi reglamentētajās profesijās kā pašnodarbinātas personas vai algoti darbinieki.
(4) Šī likuma ietvaros:
1) uz Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri izglītību un profesionālo kvalifikāciju ieguvuši ārvalstīs, attiecas šī likuma normas par attiecīgajās ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;
2) uz bezvalstniekiem, kas ieradušies no ārvalstīm, un personām, kas atzītas par bēgļiem saskaņā ar 1951.gada 28.jūlija Konvenciju par bēgļa statusu, attiecībā uz visu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu attiecas tie paši noteikumi, kas uz ārvalstniekiem;
3) uz to valstu pilsoņiem, kurām saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās telpas līgumu ir minētajā līgumā noteiktās Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā, attiecas tie paši noteikumi, kas uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.
(5) Šī likuma normas neattiecas:
1) uz gadījumiem, kad darbība reglamentētajās profesijās pilnīgi vai daļēji ir saistīta ar valsts pārvaldes vai tiesu varas funkciju izpildi;
2) uz profesijām, kurām ar normatīvajiem aktiem noteiktas kādas no šī likuma 3.panta piektajā daļā minētajām prasībām, bet nav noteikti reglamentētajām profesijām nepieciešamie izglītības vai profesionālās kvalifikācijas pierādījumi.
3.pants. Vispārīgās prasības izglītībai, profesionālajai kvalifikācijai un darbībai reglamentētajā profesijā
(1) Minimālās prasības reglamentēto profesiju izglītības programmām nosaka šis likums un citi normatīvie akti, ievērojot šajā likumā ietvertās normas.
(2) Reglamentētajā profesijā ir tiesības darboties personai, kura apguvusi šai profesijai atbilstošu akreditētu izglītības programmu vai profesionālo kvalifikāciju, ko apliecina normatīvajos aktos noteiktie Latvijas Republikā izdotie izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumenti vai citās valstīs izdotie izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kas atzīti Latvijas Republikā saskaņā ar šo likumu un Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.
(3) Latvijas Republikā tiek atzīti bijušās PSRS izglītības iestāžu izdotie izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumenti, kas dod tiesības darboties reglamentētajās profesijās, izņemot:
1) bijušo PSKP un VĻKJS izglītības iestāžu izdotos dokumentus;
2) dokumentus, kas neatbilst starptautiskajās konvencijās un Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteiktajām prasībām izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai.
(4) Atsevišķās reglamentētajās profesijās personai, kas pirmo reizi uzsāk darbu, tiesības uz darba uzsākšanu var ierobežot, nosakot ar normatīvajiem aktiem prasību darboties sertificēta (licencēta) speciālista uzraudzībā vai bez tiesībām izmantot profesionālo nosaukumu vai arī nosakot ierobežojumus darbībai pašnodarbinātas personas statusā uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Pēc šī termiņa attiecīgā persona var pretendēt uz patstāvīgu darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā minētajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šie noteikumi neattiecas uz ārvalstnieku, kura izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi mītnes valstī dod tiesības uz patstāvīgu darbību bez minētajiem ierobežojumiem.
(5) Darba uzsākšanai, patstāvīgai darbībai profesijā vai darbībai pašnodarbinātas personas statusā Ministru kabinets var (ja tas nav noteikts likumos) noteikt atsevišķām reglamentētajām profesijām šādas papildu prasības:
1) zvēresta vai svinīga solījuma nepieciešamība;
2) profesionālās ētikas kodeksa ievērošana;
3) reputācija, iepriekšējā darbībā nav kriminālās sodāmības, administratīvā soda vai disciplinārsoda, kuru noteikusi profesionālā organizācija;
4) fiziskā un psihiskā veselība;
5) stabils finansiālais stāvoklis, iepriekšējā darbībā nav bijis bankrots;
6) civiltiesiskās atbildības vai finansiālā riska apdrošināšana;
7) valsts valodas zināšanu līmenis;
8) regulāra atkārtota profesionālā sertifikācija (resertifikācija) vai atestācija, ko veic pēc noteikta laika;
9) papildu noteikumi darbībai pašnodarbinātas personas statusā, to skaitā speciālas licences nepieciešamība atsevišķiem darbības veidiem.
4.pants. Profesiju reglamentēšana profesionālajās organizācijās
Profesijās, kuras reglamentē normatīvajos aktos pilnvarotu profesionālo organizāciju noteiktās profesionālo kvalifikāciju prasības, attiecīgās profesionālās organizācijas:
1) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniedz izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus un piešķir tiesības izmantot profesijai un kvalifikācijai atbilstošos nosaukumus;
2) nodrošina augstu profesionālās kvalifikācijas kritēriju saglabāšanu un kvalifikācijas uzturēšanu un celšanu attiecīgajā darbības jomā;
3) izstrādā un apstiprina profesionālās ētikas normas attiecīgajā darbības jomā un nodrošina šo normu ievērošanu.
5.pants. Reglamentēto profesiju un profesionālo specializāciju nosaukumu aizsardzība
Šajā likumā noteikto reglamentēto profesiju un to specialitāšu, apakšspecialitāšu vai papildspecialitāšu nosaukumu izmantošana ir atļauta tikai gadījumos, kad attiecīgajai personai ir dokumentāri apstiprināta atbilstoša izglītība un profesionālā kvalifikācija, kas noteikta normatīvajos aktos. Šis noteikums attiecas arī uz amatu nosaukumiem, ja tie ir identiski ar šī panta pirmajā teikumā minētajiem nosaukumiem.
6.pants. Ministru kabineta kompetence reglamentēto profesiju un tām izvirzāmo prasību noteikšanā
Ministru kabinets:
1) apstiprina specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstus šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām reglamentētajām profesijām, ja šo sarakstu apstiprināšanai likumos nav noteikta cita kārtība;
2) nosaka profesionālās kvalifikācijas sertifikātu nepieciešamību, piešķiršanas nosacījumus un kārtību, ja tas nav noteikts šajā vai citos likumos;
3) nosaka reglamentēto profesiju un profesionālo nosaukumu izmantošanas kārtību;
4) nosaka izglītības programmu minimālās prasības vai arī prasības profesionālajām zināšanām un prasmēm tām reglamentētajām profesijām un to specialitātēm, kurām tas nepieciešams profesionālo kvalifikāciju atzīšanai ārvalstīs. Minētās prasības iekļauj attiecīgo profesiju standartos un izglītības programmās;
5) nosaka profesijas, kuru veikšanai ir nepieciešama kompetences apliecība.
II nodaļa
Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai
reglamentētajās profesijās arhitektūras un būvniecības jomā
7.pants. Reglamentētās profesijas arhitektūras un būvniecības jomā
(1) Arhitektūras jomā reglamentēta ir arhitekta profesija, kurai minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets.
(2) Reglamentētās profesijas būvniecības jomā, kurām kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir:
1) būvinženieris specialitātēs, kuras nosaka normatīvie akti būvniecības jomā;
2) būvtehniķis specialitātēs, kuras nosaka normatīvie akti būvniecības jomā;
3) ģeotehniķis specialitātēs, kuras nosaka normatīvie akti būvniecības jomā.
8.pants. Vispārīgās prasības arhitekta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai
(1) Personas tiesības uzsākt darbību arhitekta profesijā apliecina universitātes izglītības diploms par akreditētas arhitektūras studiju programmas apguvi.
(2) Arhitekta izglītība atbilst šādiem nosacījumiem:
1) minimālais kopējais izglītības iegūšanas ilgums ir četri gadi klātienē universitātē vai arī seši gadi klātienē un neklātienē universitātē, no kuriem vismaz trīs gadi ir klātienes studijas;
2) šīs daļas 1.punktā minētās studijas noslēdzas ar arhitekta diploma vai akadēmiskā grāda prasībām atbilstošu pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, diploma izdošanu un profesionālā nosaukuma piešķiršanu.
(3) Arhitekta izglītību var iegūt arī kvalifikācijas pakāpeniskas paaugstināšanas ceļā vai apgūstot ar pārtraukumiem šī panta pirmajā daļā minēto studiju programmu, kas noslēdzas ar pārbaudījumu sekmīgu nokārtošanu, ja persona vismaz septiņus gadus strādājusi arhitekta vai arhitektūras uzņēmuma uzraudzībā. Pārbaudījumi atbilst šī panta otrās daļas 2.punktā noteiktajām prasībām, kuras tiek piemērotas klātienes izglītībai.
(4) Lai iegūtu patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras jomā, personai papildus šī panta pirmajā daļā minētajam universitātes izglītības diplomam nepieciešams arī arhitekta profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas apliecina, ka attiecīgā persona sertificēta arhitekta vadībā ieguvusi patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes. Sertifikātu piešķir Ministru kabineta pilnvarota institūcija konkrētās arhitekta profesionālās darbības jomās.
(5) Saskaņā ar normatīvajiem aktiem arhitekta profesionālo nosaukumu var piešķirt par izciliem sasniegumiem arhitektūras jomā arī tad, ja šī panta nosacījumi izpildīti tikai daļēji. Šādos gadījumos izsniedz arhitekta profesionālās kvalifikācijas sertifikātu, kas dod tādas pašas tiesības kā šajā pantā noteiktā izglītība.
III nodaļa
Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai
reglamentētajās profesijās ārstniecības un farmācijas jomā
9.pants. Reglamentētās profesijas ārstniecības un farmācijas jomā
(1) Reglamentētās profesijas ārstniecības un farmācijas jomā, kurām minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets, ir:
1) ārsts;
2) zobārsts;
3) farmaceits;
4) māsa (medicīnas māsa);
5) vecmāte.
(2) Reglamentētās profesijas ārstniecības un farmācijas jomā, kurām kvalifikācijas prasības nosaka akreditētās izglītības programmas un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir:
1) ārsta palīgs (feldšeris);
2) farmaceita asistents;
3) laborants;
4) zobu tehniķis;
5) zobu higiēnists;
6) fizioterapeits;
7) ergoterapeits.
(3) Medicīniskās izglītības klīnisko un praktisko daļu, arī rezidentūrā iegūstamo, šajā pantā minētajās ārstniecības profesijās un specialitātēs īsteno ārstniecības iestādes un ārstniecības personas, kas atbilst normatīvajos aktos ārstniecības jomā noteiktajām prasībām un nodrošina šajā likumā noteiktās prasības attiecīgajai izglītībai.
10.pants. Vispārīgās prasības ārsta izglītībai
(1) Personas tiesības uzsākt darbību kādā no ārsta profesijām apliecina augstākās medicīniskās izglītības diploms par akreditētas klātienes medicīnas studiju programmas apguvi.
(2) Uzņemšanai medicīnas augstskolā ir nepieciešama vidējā izglītība, kas dod tiesības studēt universitātē.
(3) Minimālais studiju programmas ilgums augstākās medicīniskās izglītības diploma iegūšanai ir seši gadi jeb 5500 teorētisko un praktisko studiju stundas.
(4) Augstākā medicīniskā izglītība nodrošina ārsta profesijai atbilstošas zināšanas medicīnas pamatzinātnēs, klīniskajās disciplīnās un praksē un atbilstošu klīnisko pieredzi.
(5) Lai veiktu patstāvīgu ārsta profesionālo darbību, attiecīgajai personai papildus šī panta pirmajā daļā minētajam diplomam nepieciešams arī profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti ārstniecības jomā.
11.pants. Vispārīgās prasības praktizēttiesīga ārsta rezidentūras izglītības programmai
Vispārīgās prasības rezidentūras izglītības programmai, pēc kuras apguves izsniedz augstākās izglītības diplomu vai citu ekvivalentu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu, ir šādas:
1) programmas uzsākšanai ir obligāta šī likuma 10.pantam atbilstošas studiju programmas apguve;
2) programma ietver teorētisko un praktisko izglītību atbilstoši akreditētai izglītības programmai un apgūstama universitātē, klīnikā vai, ja tam ir atbilstoši apstākļi, citā ārstniecības iestādē, kas atbilst šī likuma 9.panta trešajā daļā noteiktajām prasībām.
12.pants. Vispārīgās prasības zobārsta izglītībai
(1) Personas tiesības uzsākt darbību zobārsta profesijā apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas zobārstnieciskās izglītības programmas apguvi.
(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un prakses tiesības zobārstniecībā apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti ārstniecības jomā.
(3) Zobārstnieciskā izglītība ir klātienē iegūta universitātes izglītība saskaņā ar akreditētu studiju programmu, kuras minimālais ilgums ir pieci gadi.
(4) Zobārstnieciskās izglītības programmas apguves uzsākšanai ir nepieciešama vidējā izglītība, kas dod tiesības studēt universitātē.
(5) Zobārstnieciskā izglītība nodrošina zināšanas un iemaņas, kuras nepieciešamas visu to darbību veikšanai, kas ietver zobu, alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai.
13.pants. Vispārīgās prasības zobārstniecības apakšspecialitāšu rezidentūras izglītības programmām
(1) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību un prakses tiesības attiecīgajā zobārstniecības apakšspecialitātē apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts.
(2) Vispārīgās prasības zobārstniecības apakšspecialitātes izglītības programmai, pēc kuras apguves izsniedz medicīniskās izglītības diplomu vai citu ekvivalentu iegūtās kvalifikācijas apliecinājumu, ir šādas:
1) programmas uzsākšanai ir obligāta šī likuma 12.pantam atbilstošas studiju programmas apguve;
2) programma ietver teorētisko un praktisko izglītību, kuru iegūst klātienē atbilstoši akreditētai izglītības programmai.
14.pants. Vispārīgās prasības māsas izglītībai
(1) Personas tiesības uzsākt profesionālo darbību māsas profesijā apliecina diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms par akreditētas māsas izglītības programmas apguvi un personas iekļaušana Ārstniecības personu māsu reģistrā.
(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību māsas profesijā apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti ārstniecības jomā.
(3) Minimālais māsas izglītības programmas ilgums ir:
1) māsu skolā trīs gadi jeb 4600 teorētiskās un klīniskās klātienes izglītības stundas, kurās teorētisko mācību ilgums ir vismaz viena trešdaļa un praktisko mācību ilgums vismaz puse no kopējā mācību ilguma;
2) medicīnas koledžā trīs gadi jeb 4600 teorētiskās un klīniskās klātienes izglītības stundas, kurās teorētisko mācību ilgums ir vismaz viena trešdaļa un praktisko mācību ilgums vismaz puse no kopējā mācību ilguma;
3) augstskolā pēc māsu skolas vai medicīnas koledžas izglītības iegu-
ves divi gadi;
4) augstskolā pēc vispārējās vidējās izglītības ieguves četri gadi.
(4) Uzņemšanai jebkurā māsas izglītības programmā ir nepieciešama vidējā izglītība, kas dod tiesības studēt universitātē.
(5) Māsas izglītības programma ietver zināšanas tajās zinātņu nozarēs, uz kurām ir pamatota pacientu aprūpe, zināšanas par profesijas būtību un ētiku, kā arī atbilstošu klīnisko pieredzi.
(6) Māsu klīnisko izglītību organizē veselības aprūpes un ārstniecības iestādēs (ieskaitot pacientu aprūpi mājās) kā izglītību darba procesā kvalificētu māsu vadībā un sadarbojoties ar citām ārstniecības personām.
(7) Māsas augstskolas studiju programmā katrs priekšmets (kurss) nodrošina pietiekamu teorētiskās izglītības īpatsvaru, kas atbilst universitātes izglītības raksturam un nodrošina plašu zināšanu bāzi apakšspecialitāšu un jaunu tehnoloģiju apguvei turpmākajā profesionālajā darbībā.
15.pants. Vispārīgās prasības vecmātes izglītībai
(1) Personas tiesības uzsākt profesionālo darbību vecmātes profesijā apliecina diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms par akreditētas vecmātes izglītības programmas apguvi un personas iekļaušana Ārstniecības personu vecmāšu reģistrā.
(2) Personas tiesības veikt patstāvīgu profesionālo darbību vecmātes profesijā apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kura iegūšanas noteikumus reglamentē normatīvie akti ārstniecības jomā.
(3) Uzņemšanai vecmātes izglītības programmā ir nepieciešama vidējā izglītība, kas dod tiesības studēt universitātē, vai arī māsas izglītība.
(4) Ja vecmātes izglītības programmas apguve tiek uzsākta ar vidējo izglītību, tās minimālais ilgums ir trīs gadi jeb 4600 teorētiskās un klīniskās izglītības stundas klātienē, kurā teorētisko mācību ilgums ir vismaz viena trešdaļa un praktisko mācību ilgums vismaz puse no kopējā mācību ilguma. Šī izglītības programma ietver zināšanas tajās zinātņu nozarēs, uz kurām pamatojas vecmātes profesionālā darbība, zināšanas par profesionālo ētiku un normatīvajiem aktiem profesionālās darbības jomā, kā arī minētajām zināšanām atbilstošas praktiskās iemaņas un klīnisko pieredzi.
(5) Vecmātes klīnisko izglītību organizē veselības aprūpes un ārstniecības iestādēs (ieskaitot pacientu aprūpi mājās) kā izglītību darba procesā kvalificētu vecmāšu vadībā un sadarbojoties ar citām ārstniecības personām.
(6) Ja vecmātes izglītības programma tiek uzsākta pēc māsas izglītības programmas apgūšanas atbilstoši šī likuma 14.pantā noteiktajām prasībām, tās minimālais ilgums ir 18 mēneši jeb 3000 mācību stundas. Šo izglītības programmu apgūst klātienē, un tās minimums ir šī panta trešās un ceturtās daļas prasībām atbilstošie mācību priekšmeti un kursi, kuri neveido daļu no ekvivalentiem priekšmetiem un kursiem māsas izglītības programmā.
16.pants. Vispārīgās prasības farmaceita izglītībai
(1) Personas tiesības veikt farmaceita profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas profesionālās vai akadēmiskās farmaceita studiju programmas apguvi.
(2) Atsevišķiem profesionālās darbības veidiem farmācijas jomā, kuru veikšanai ir noteiktas paaugstinātas prasības, Ministru kabinets var noteikt pēc farmaceita izglītības iegūšanas papildu praktisko izglītību vai praksi attiecīgajā jomā kvalificēta farmaceita pārraudzībā.
(3) Uzņemšanai farmaceita izglītības programmās ir nepieciešama vidējā izglītība, kas dod tiesības studēt universitātē.
(4) Farmaceita izglītības diploms apliecina vismaz piecus gadus ilgas studiju programmas apguvi, kas ietver:
1) vismaz četrus gadus ilgu universitātes izglītību;
2) vismaz sešus mēnešus ilgu praktisko izglītību farmaceitiskās darbības uzņēmumā.
(5) Farmaceita izglītības diploms apliecina, ka attiecīgā persona ir apguvusi atbilstošas teorētiskās un praktiskās zināšanas par zālēm un vielām, kas tiek izmantotas zāļu ražošanā, par farmaceitisko tehnoloģiju un kontroli, zāļu lietošanu un par normatīvajiem aktiem farmācijas jomā.
Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai
reglamentētajās profesijās transporta jomā
17.pants. Reglamentētās profesijas transporta jomā
(1) Reglamentētās profesijas autotransporta jomā, kurām minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets, ir:
1) mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs;
2) starptautisko kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);
3) starptautisko pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);
4) iekšzemes kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);
5) iekšzemes pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);
6) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs;
7) autoskolas teorētisko priekšmetu pasniedzējs;
8) autoskolas praktiskās braukšanas instruktors;
9) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu vadītāju izglītības pasniedzējs;
10) transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors.
(2) Reglamentētās profesijas dzelzceļa transporta jomā, kurām kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir:
1) vilces līdzekļa vadītājs instruktors;
2) vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists);
3) vilces līdzekļa vadītāja palīgs.
(3) Reglamentētās profesijas jūrniecības jomā, kurām kvalifikācijas prasību noteikšanā ņem vērā attiecīgos starptautiskos līgumus, ir:
1) kuģa kapteinis;
2) kuģa virsnieks;
3) ierindas jūrnieks, kuģa apkalpes loceklis;
4) jūrnieku praktiskās izglītības pasniedzējs (instruktors);
5) jūrnieku kvalifikācijas vērtētājs.
(4) Reglamentētās profesijas jūrniecības jomā, kurām kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir:
1) kuģa locis;
2) matrozis tauvotājs;
3) kuģa aģents;
4) atbilstības vērtētājs (surveijers).
(5) Reglamentēta ir preču pārvadātāja pa iekšzemes ūdensceļiem profesija, kurai minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets.
(6) Reglamentēta ir iekšzemes ūdensceļu preču un pasažieru maztonnāžas kuģa (kravnesība nepārsniedz 200 tonnu) vadītāja profesija, kurai kvalifikācijas prasības nosaka akreditēta izglītības programma un profesionālās sertifikācijas noteikumi.
(7) Reglamentētās profesijas civilās aviācijas un lidostu darba jomā, kurām kvalifikācijas prasību noteikšanā ņem vērā attiecīgos starptautiskos līgumus, ir:
1) lidmašīnas pilots amatieris;
2) lidmašīnas komercpilots;
3) aviolīniju transporta lidmašīnas pilots;
4) helikoptera pilots amatieris;
5) helikoptera komercpilots;
7) planiera pilots;
8) gaisa balona pilots;
9) stūrmanis;
10) lidotājs inženieris;
11) gaisa satiksmes vadības dispečers;
12) starptautiskas lidostas aviodrošības dienesta darbinieks;
13) gaisa kuģu tehniskās apkopes personāla profesijas.
(8) Reglamentētās profesijas bīstamo kravu pārvadājumu organizācijas jomā pa autoceļiem, dzelzceļiem un iekšzemes ūdensceļiem ir:
1) drošības konsultanta (padomnieka) profesija, kurai minimālās prasības profesionā lās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets;
2) bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu (padomnieku) izglītības pasniedzēja profesija, kurai kvalifikācijas prasības nosaka akreditētās izglītības programmas un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos profesionālās sertifikācijas noteikumi.
18.pants. Prasības reglamentētajām profesijām autotransporta jomā
(1) Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts ir obligāts priekšnoteikums personas tiesībām veikt darbību šādās autotransporta profesijās:
1) autoskolas teorētisko priekšmetu pasniedzējs;
2) autoskolas praktiskās braukšanas instruktors;
3) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu vadītāju izglītības pasniedzējs;
4) transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors.
(2) Profesijai atbilstoša kompetences apliecība vai profesionālās kvalifikācijas sertifikāts ir obligāts priekšnoteikums personas tiesībām veikt darbību šādās profesijās autotransporta jomā:
1) starptautisko pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);
2) starptautisko kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);
3) iekšzemes pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);
4) iekšzemes kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);
5) mehāniskā transportlīdzekļa vadītājs;
6) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs.
(3) Prasības mācību priekšmetos šī panta otrajā daļā minēto profesiju iegūšanai nosaka tādas, lai tos varētu apgūt personas, kuru izglītības līmenis atbilst vispārējai pamatizglītībai.
19.pants. Prasības reglamentētajām profesijām dzelzceļa transporta jomā
(1) Profesionālās izglītības atestāts ir obligāts priekšnoteikums personas tiesībām veikt darbību šādās dzelzceļa darbinieku profesijās:
1) vilces līdzekļa vadītājs instruktors;
2) vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists);
3) vilces līdzekļa vadītāja palīgs.
(2) Šī panta pirmajā daļā minēto profesiju specialitātes, kurām nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, sertifikācijas prasības un kārtību nosaka satiksmes ministrs.
(1) Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts un profesijai atbilstoša kompetences apliecība ir obligāts priekšnoteikums personas tiesībām veikt šādas iekšzemes ūdenstransporta pārvadājumu profesiju darbības:
1) kravu pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem ar vietējo un starptautisko transportu, kura kravnesība pārsniedz 200 tonnu;
2) kravu un pasažieru pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem ar kuģiem, kuru kravnesība nepārsniedz 200 tonnu.
(2) Prasības mācību priekšmetiem šī panta pirmajā daļā minēto profesiju izglītības programmās nosaka tādas, lai tos varētu apgūt personas, kuru izglītības līmenis atbilst vispārējai pamatizglītībai.
(3) Ministru kabinets nosaka gadījumus, kuros satiksmes ministrs var izsniegt:
1) pagaidu atļauju veikt iekšzemes ūdenstransporta pārvadājumus uz laiku līdz vienam gadam;
2) atļauju veikt iekšzemes ūdenstransporta pārvadājumus personai, kuras profesionālā kompetence neatbilst šī panta pirmās daļas noteikumiem, bet kurai ir vismaz trīs gadus ilga praktiskā pieredze attiecīga uzņēmuma pārvaldes darbā.
(4) Šī panta noteikumi neattiecas uz fiziskajām personām, kas strādā uz prāmjiem.
21.pants. Prasības reglamentētajām profesijām jūrniecības jomā
(1) Atbilstība profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar 1978.gada Starptautisko konvenciju par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu, ir obligāts priekšnoteikums personas tiesībām veikt darbību šādās profesijās jūrniecības jomā:
1) kuģa kapteinis;
2) kuģa virsnieks;
3) ierindas jūrnieks, kuģa apkalpes loceklis;
4) jūrnieku praktiskās izglītības pasniedzējs (instruktors);
5) jūrnieku kvalifikācijas vērtētājs.
(2) Profesionālās kvalifikācijas sertifikāts vai profesijai atbilstoša kompetences apliecība ir obligāts priekšnoteikums personas tiesībām veikt darbību šādās profesijās jūrniecības jomā:
1) kuģa locis;
2) matrozis tauvotājs;
3) kuģa aģents;
4) atbilstības vērtētājs (surveijers).
22.pants. Prasības reglamentētajām profesijām civilās aviācijas jomā
(1) Atbilstība profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar 1944.gada Starptautiskajai konvencijai par civilo aviāciju atbilstošajiem personāla licencēšanas standartiem un ieteicamajai praksei un Apvienoto aviācijas institūciju (JAA) Lidojumu apkalpju kvalifikācijas prasībām (JARFCL), ir obligāts priekšnoteikums personas tiesībām veikt darbību šādās profesijās civilās aviācijas jomā:
1) lidmašīnas pilots amatieris;
2) lidmašīnas komercpilots;
3) aviolīniju transporta lidmašīnas pilots;
4) helikoptera pilots amatieris;
5) helikoptera komercpilots;
6) aviolīniju transporta helikoptera pilots;
7) planiera pilots;
8) gaisa balona pilots;
9) stūrmanis;
10) lidotājs inženieris.
(2) Lai nodrošinātu Latvijas Republikā izsniegto izglītības dokumentu un piešķirto profesionālo kvalifikāciju atzīšanas iespējas ārvalstīs, atbilstošās izglītības programmas un profesionālās sertifikācijas un licencēšanas kārtība atbilst starptautiskajos līgumos noteiktajām prasībām.
23.pants. Prasības reglamentētajām profesijām lidostu darba jomā
(1) Atbilstība profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar 1944.gada Starptautiskajai konvencijai par civilo aviāciju atbilstošajiem personāla licencēšanas standartiem un ieteicamajai praksei, ir obligāts priekšnoteikums personas tiesībām veikt darbību gaisa satiksmes vadības dispečera vai gaisa kuģu tehniskās apkopes personāla profesijās.
(2) Atbilstība profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas saskaņotas ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteiktajām prasībām, ir obligāts priekšnoteikums personas tiesībām veikt darbību starptautisko lidostu aviodrošības dienesta darbinieka profesijā.
24.pants. Prasības reglamentētajām profesijām bīstamo kravu pārvadājumu jomā
(1) Personas tiesības veikt bīstamo kravu pārvadājumu pa autoceļiem, dzelzceļiem un iekšzemes ūdensceļiem drošības konsultanta (padomnieka) profesionālo darbību apliecina profesionālās kvalifikācijas sertifikāts par profesijai atbilstošas programmas apguvi.
(2) Personas tiesības veikt bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu (padomnieku) izglītības pasniedzēja darbību apliecina normatīvajos aktos noteiktie Latvijas Republikā izdotie izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokumenti.
V nodaļa
Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai
reglamentētajās profesijās veterinārās medicīnas un ciltsdarba jomā
25.pants. Reglamentētās profesijas veterinārās medicīnas un ciltsdarba jomā
(1) Veterinārās medicīnas jomā reglamentēta ir veterinārārsta profesija, kurai minimālās prasības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nosaka Ministru kabinets.
(2) Reglamentētās profesijas ciltsdarba jomā, kurām kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas veterinārās vai zootehniskās izglītības programmas un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos profesionālās sertifikācijas noteikumi, nosaka atbilstošie normatīvie akti.
26.pants. Vispārīgās prasības veterinārārsta izglītībai
(1) Personas tiesības veikt darbību veterinārārsta profesijā apliecina augstākās veterinārās medicīniskās izglītības diploms par akreditētas studiju programmas apguvi.
(2) Veterinārārsta izglītības diploms apliecina, ka ir apgūta vismaz piecus gadus ilga klātienes universitātes studiju programma, kas ietver teorētisko un praktisko izglītību.
(3) Uzņemšanai veterinārās izglītības programmā ir nepieciešama vidējā izglītība, kas dod tiesības studēt universitātē.
(4) Veterinārās izglītības programma ietver profesijai atbilstošas teorētiskās un praktiskās zināšanas tajās zinātņu jomās, uz kurām pamatojas veterinārārsta darbība, zināšanas par dzīvnieku anatomiju un fizioloģiju, slimību cēloņiem, diagnostiku un ārstēšanu, par higiēnu un tehnoloģiju, kas attiecas uz cilvēku patēriņam paredzētiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, normatīvajiem dokumentiem darba jomā, kā arī atbilstošu klīnisko un cita veida praktisko pieredzi kvalificētu speciālistu uzraudzībā.
(5) Praktisko izglītību var apgūt klātienē noteiktu laikposmu Ministru kabineta noteiktu institūciju tiešā kontrolē. Kopējā piecu gadu studiju periodā praktiskās izglītības apguve nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.
(6) Veterinārmedicīniskās prakses tiesību iegūšanai attiecīgajai personai papildus šī panta pirmajā daļā minētajam diplomam nepieciešams veterinārmedicīniskās prakses sertifikāts.
VI nodaļa
Prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai
pārējās reglamentētajās profesijās
27.pants. Prasības reglamentētajām profesijām izglītības un zinātnes jomā
(1) Reglamentētās profesijas izglītības un zinātnes jomā, kurām kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir:
1) pedagogi;
2) augstskolu akadēmiskā personāla profesijas;
3) zinātnisko iestāžu akadēmiskā personāla profesijas.
(2) Prasības pedagogu, kā arī augstskolu un zinātnisko iestāžu akadēmiskā personāla profesiju izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nosaka normatīvie akti izglītības un zinātnes jomā.
28.pants. Prasības reglamentētajām juristu profesijām
(1) Reglamentētās juristu profesijas, kurām kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un normatīvajos aktos noteiktajos gadīju-
mos profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir:
1) zvērināts notārs;
2) zvērināta notāra kandidāts;
3) advokāts: advokāts, zvērināts advokāts, zvērināta advokāta palīgs.
(2) Personas tiesības pretendēt uz darbību kādā no šī panta pirmajā daļā minētajām profesijām apliecina:
1) augstākās izglītības diploms par vismaz četrus gadus ilgas akreditētas juridisko studiju programmas apguvi;
2) atbilstība profesionālās kvalifikācijas un profesionālās pieredzes prasībām, kuras nosaka atbilstošie normatīvie akti.
29.pants. Prasības zvērināta revidenta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai
30.pants. Prasības reglamentētajām profesijām zemes mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā
Reglamentētās profesijas zemes mērniecības jomā un taksācijas jomā, kurām kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos profesionālās sertifikācijas noteikumi, ir:
1) zvērināts mērnieks;
2) nekustamā īpašuma vērtētājs.
31.pants. Reglamentētās profesijas amatniecības jomā
(1) Amatniecības jomā reglamentēta ir profesionālā darbība ar amatniecības kvalifikāciju nosaukumiem "amata zellis", "amatnieks" un "amata meistars". Prasības šo nosaukumu iegūšanai nosaka normatīvie akti amatniecības jomā.
(2) Amatniecības jomā reglamentēta ir tā profesionālā darbība, kuras kvalifikācijas nosaukums ir "mākslinieks". Šī nosaukuma ieguves priekšnoteikums ir atbilstošas akreditētas izglītības programmas apguve vai attiecīgas mākslinieku profesionālās organizācijas lēmums.
(3) Šī panta pirmās un otrās daļas noteikumi neietekmē profesiju vai amatu nosaukumus, kurus izmanto bez kvalifikācijas nosaukumiem (apzīmējumiem) "amata zellis", "amatnieks", "amata meistars" vai "mākslinieks".
B sadaļa
Ārvalstnieku profesionālo kvalifikāciju atzīšana
I nodaļa
Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vispārīgie noteikumi
32.pants. Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas
Latvijas Republikā piemēro šādas ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas:
1) speciālo atzīšanas sistēmu;
2) vispārējo atzīšanas sistēmu;
3) kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālo pieredzi.
33.pants. Speciālās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas piemērošana
(1) Ārvalstnieku speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro:
1) reglamentētajām profesijām, kurām profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi:
a) jūrnieku profesijām;
b) civilās aviācijas un lidostu darbinieku profesijām;
2) reglamentētajām profesijām, kurām ārvalstīs ir noteiktas vienotas prasības:
a) arhitekta profesijai;
b) ārsta profesijai;
c) zobārsta profesijai;
d) farmaceita profesijai;
e) māsas (medicīnas māsas) profesijai;
f) vecmātes profesijai;
g) veterinārārsta profesijai;
h) mehānisko transportlīdzekļu vadītāju profesijām;
i) autopārvadājumu vadītāju (administratoru) profesijām;
j) iekšzemes ūdensceļu preču un pasažieru pārvadātāja profesijai;
k) bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultanta profesijai;
3) advokāta prakses tiesību atzīšanai.
(2) Ja ārvalstnieka mītnes valsts nav pievienojusies šī panta pirmajā daļā minētajiem starptautiskajiem līgumiem, pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst tikai tad, ja viņa izglītībai un profesionālajai pieredzei līmeņa, satura un ilguma ziņā nav būtisku atšķirību no Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām.
(3) Šī panta pirmās daļas 2.punktā minētajām profesijām speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro tikai attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Citu ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanā šajos gadījumos piemēro vispārējo atzīšanas sistēmu, ja Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos nav noteikta cita kārtība.
(4) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts ārsts, zobārsts, māsa, vecmāte, veterinārārsts vai arhitekts sniedz tikai īslaicīgus profesionālos pakalpojumus Latvijas Republikā, piemēro šī likuma 49.pantu.
34.pants. Vispārējās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas un profesionālās pieredzes atzīšanas piemērošana
(1) Ārvalstnieku vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu piemēro tām Latvijas Republikā reglamentētajām profesijām, kurām izglītības programmu vai profesionālās kvalifikācijas prasības nav noteiktas starptautiskajos līgumos.
(2) Profesionālās kvalifikācijas atzīšanai atsevišķās ekonomiskās darbības jomās var piemērot gan vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, gan arī profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, kuru pretendents ieguvis mītnes valstī. Profesionālās kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi, neattiecas uz profesijām, kuru veikšanai attiecīgajām personām obligāts ir diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms.
(3) Ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz profesionālo pieredzi, piemēro attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Citu ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanā šī panta otrajā daļā minētajos gadījumos piemēro vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, ja Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos nav noteikta cita kārtība.
35.pants. Ministru kabineta kompetence ārvalstnieku profesionālo kvalifikāciju atzīšanā
Ministru kabinets, ievērojot atbilstošo starptautisko līgumu normas, kas nodrošina profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas iespējas Latvijas Republikā un ārvalstīs:
1) nosaka papildu prasības profesionālās kvalifikācijas atzīšanai reglamentētajās profesijās ārvalstniekiem, to skaitā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuru izglītība un profesionālā kvalifikācija tikai daļēji atbilst Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām;
2) nosaka pretendentu adaptācijas perioda vai profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes piemērošanas nosacījumus un kārtību;
3) nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu profesionālās prakses Latvijas Republikā noteikumu piemērošanas nosacījumus un kārtību, darbības jomu un atbilstības pārbaudes kārtību;
4) nosaka ekonomiskās darbības jomas, profesionālās pieredzes veidus un minimālo ilgumu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, pamatojoties uz pretendentu profesionālo pieredzi;
5) nosaka licencēšanas vai atbilstības novērtēšanas prasības tajās šī panta 4.punktā noteiktajās darbības jomās, kas ir saistītas ar cilvēku veselības, dzīvības un vides aizsardzību;
6) nosaka šī likuma 3.panta piektās daļas prasību piemērošanas kārtību ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīšanā;
7) nosaka informācijas un koordinācijas institūcijas un to funkcijas reglamentēto profesiju jomā;
8) apstiprina ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanu saistīto dokumentu paraugus.
36.pants. Ārvalstnieka izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti
(1) Ja ārvalstnieks vēlas darboties reglamentētā profesijā Latvijas Republikā, viņa augstākās izglītības diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālās izglītības atestātam vai kompetences apliecībai jāapliecina, ka:
1) tā īpašniekam ir profesionālās kvalifikācijas, kas nepieciešamas, lai viņš varētu uzsākt un veikt patstāvīgu darbību attiecīgā reglamentētā profesijā savā mītnes valstī, un
2) tām atbilstošā izglītība apgūta mītnes valstī (Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī).
(2) Ja pretendenta mītnes valstī šī panta pirmajā daļā minētajām prasībām atbilst vairāku izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokumentu kopums, tad par augstākās izglītības diplomu, diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, profesionālās izglītības atestātu vai kompetences apliecību ir uzskatāms dokumentu kopums, kas apliecina attiecīgajiem izglītības dokumentiem atbilstošu izglītību.
(3) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts ir atzinusi, ka pretendentam izdotie trešās valsts izglītības pierādījumi kādā no vispārējās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas profesijām ir ekvivalenti augstākās izglītības diplomam, diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestātam, tad (ja Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi nenosaka citu kārtību) šie pierādījumi tiek atzīti, ja:
1) pretendentam ir vismaz trīs gadus ilga profesionālā pieredze attiecīgajā reglamentētajā profesijā mītnes valstī, kurā darbībai šajā profesijā ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai augstākās izglītības diploms, vai
2) pretendentam ir vismaz divus gadus ilga profesionālā pieredze attiecīgajā reglamentētajā profesijā mītnes valstī, kurā darbībai šajā profesijā nepieciešams profesionālās izglītības atestāts.
(4) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim par augstākās izglītības diplomu, diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās kvalifikācijas atestātu ir uzskatāms arī cits izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījums vai pierādījumu kopums:
1) kuru par sekmīgu izglītības programmas apguvi Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetenta institūcija un
2) kuru kompetentas pretendenta mītnes valsts institūcijas atzīst par atbilstošu attiecīgajai profesijai nepieciešamajam kvalifikācijas līmenim, un
3) kas šajā valstī dod tādas pašas tiesības uzsākt vai veikt patstāvīgu darbību reglamentētajā profesijā kā augstākās izglītības diploms, diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts.
37.pants. Profesionālo nosaukumu un akadēmisko vai zinātnisko grādu (nosaukumu) izmantošanas noteikumi ārvalstniekiem
(1) Latvijas Republikā tiek atzītas ārvalstnieka tiesības izmantot Latvijas Republikā pieņemto atbilstošo profesionālo nosaukumu, ja viņa profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Šī panta pirmajā daļā minētajos gadījumos ārvalstniekam ir tiesības izmantot arī viņa mītnes valstī likumīgi atzīto akadēmisko vai zinātnisko grādu (nosaukumu, titulu) un, ja nepieciešams, tā saīsinājumu mītnes valsts valodā.
(3) Latvijas Republikas institūcijas, kas izsniedz ārvalstniekam profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tiesīgas pieprasīt, lai papildus šī panta otrajā daļā minētajam grādam (nosaukumam, titulam) tiek norādīts attiecīgās iestādes vai pārbaudi organizējušās un grādu (nosaukumu, titulu) piešķīrušās iestādes nosaukums un atrašanās vieta.
(4) Ja pretendenta mītnes valstī izmantotais attiecīgais akadēmiskais vai zinātniskais grāds (nosaukums, tituls) ir identisks Latvijas Republikā izmantojamajam grādam, kurš nosaka attiecīgai personai papildu vai citādu izglītību, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tiesīgas pieprasīt papildināt pretendenta mītnes valsts grādu (nosaukumu, titulu) ar nepieciešamajiem skaidrojošajiem vārdiem.
38.pants. Ārvalstnieki un Latvijas Republikas profesionālās organizācijas
(1) Ja iestājai profesionālajā organizācijā nepieciešama atbilstība noteiktām profesionālās kvalifikācijas prasībām, tad attiecībā uz ārvalstnieku šīs prasības uzskata par izpildītām, ja viņa profesionālā kvalifikācija ir atzīta šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja profesiju reglamentē normatīvajos aktos pilnvarotas profesionālās organizācijas biedriem noteiktie izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi, tad ārvalstniekam, kas ieguvis profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību šajā profesijā, ir tiesības izmantot šīs organizācijas profesionālos vai kvalifikāciju apliecinošos nosaukumus un saīsinājumus tikai tad, ja viņš ir uzņemts šajā organizācijā.
39.pants. Ārvalstnieka profesionālās kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamie dokumenti
(1) Pretendents iesniedz šī likuma 56.pantā noteiktajām institūcijām:
1) iesniegumu kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai, norādot profesionālās darbības veidu, statusu (algots darbinieks vai pašnodarbināta persona) un ilgumu (īslaicīga darbība vai pastāvīga darbība);
2) dokumentus, kas apliecina pretendenta izglītību, profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi;
3) papildu dokumentus, kas nepieciešami profesionālās kvalifikācijas atzīšanai un dibināšanas tiesību iegūšanai šajā likumā noteiktajos gadījumos.
(2) Pretendents uz darbību kādā no reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā ir piemērotas kādas no šī likuma 3.panta piektās daļas prasībām, iesniedz konkrētus dokumentārus pierādījumus par šo noteikumu izpildi pretendenta mītnes valstī. Ja jāievēro šī likuma 3.panta piektās daļas 3.punkta prasības, tad minētajiem dokumentiem jāapliecina, ka pretendentam nav uz laiku atņemtas tiesības vai aizliegts strādāt attiecīgajā profesijā. Prasības par valsts valodas prasmi, ja tādas noteiktas attiecīgajai profesijai Latvijas Republikā, nosaka tādā apmērā, kas nodrošina šīs profesijas veikšanu Latvijas Republikā, ievērojot pretendenta veicamā konkrētā darba specifiku.
(3) Šī panta otrajā daļā minētos dokumentus un pierādījumus iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc to izsniegšanas dienas.
(4) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa mītnes valsts kompetentas institūcijas neizsniedz šī panta otrajā daļā minētos dokumentus attiecībā uz šī likuma 3.panta piektās daļas 3., 4. vai 5.punkta prasībām, tad šādu dokumentu vietā var pieprasīt deklarāciju, kuru pretendents apstiprina kompetentas juridiskas vai administratīvas institūcijas pārstāvju klātbūtnē. Ja to nosaka normatīvie akti, tas jāveic pretendenta mītnes valsts notāra vai kvalificēta profesionālās organizācijas pārstāvja klātbūtnē, tad šī institūcija vai notārs izdod rakstisku apstiprinājumu par minētās deklarācijas autentiskumu.
(5) Ja Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir prasība, lai persona, kas vēlas strādāt reglamentētajā profesijā, dod zvērestu vai solījumu atbilstoši šī likuma 3.panta piektās daļas 1.punktam, un pretendentam tas nav pieņemams, tad institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, piedāvā pretendentam pieņemamu un līdzvērtīgu zvēresta vai solījuma formu.
40.pants. Dokumenti, kas apliecina ārvalstīs iegūtās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām
(1) Ārvalstīs iegūtās izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām apliecina profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecība (turpmāk kvalifikācijas atzīšanas apliecība) vai šī panta otrajā daļā minētie ekvivalentie dokumenti, kurus izsniedz šajā likumā noteiktās institūcijas.
(2) Profesijām, kurās tiesības uz darba uzsākšanu vai patstāvīgu darbību Latvijas Republikā apliecina kompetentu institūciju izsniegti sertifikāti vai citi dokumenti, kvalifikācijas apliecību vietā var izsniegt arī minētos dokumentus.
(3) Šī panta otrajā daļā minētie dokumenti ārvalstniekiem tiek izsniegti tādā pašā kārtībā un ar tiem pašiem noteikumiem, kādi šajā likumā paredzēti kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanai.
(4) Profesijām, kurām Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi nosaka profesionālās kvalifikācijas atzīšanu bez profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes, to skaitā attiecīgajām mehānisko transportlīdzekļu vadītāju profesijām, kvalifikācijas atzīšanas apliecības nav nepieciešamas.
41.pants. Ārvalstnieka īslaicīgā un pastāvīgā profesionālā darbība reglamentētajā profesijā
(1) Ārvalstnieka profesionālā darbība uzskatāma par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, ja tā ir ierobežota ilguma, biežuma vai periodiskuma ziņā, ārvalstnieka uzturēšanās Latvijas Republikā nav pastāvīga un kā komersants vai pašnodarbināta persona viņš ir reģistrēts savā mītnes valstī.
(2) Ārvalstnieka profesionālā darbība uzskatāma par pastāvīgu, ja viņš ir ieguvis tiesības uzsākt un veikt patstāvīgu individuālu komercdarbību vai uzsākt pašnodarbinātas personas profesionālu darbību (dibināšanas tiesības) Latvijas Republikā un uzsācis šādu darbību.
(3) Ārvalstnieks, kas ir ieguvis tiesības uz īslaicīgu darbību reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, nav tiesīgs iegūt pašnodarbinātas personas statusu un piedalīties pašnodarbinātu personu personālsabiedrībā.
(4) Ārvalstnieks, kas ieguvis tiesības uz īslaicīgu darbību vai dibināšanas tiesības reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā, pakļaujas Latvijas Republikā noteiktajiem profesionālās darbības noteikumiem, to skaitā valsts atzītu profesionālo organizāciju noteiktajām labas prakses un profesionālās ētikas prasībām, arī tad, ja ārvalstnieka mītnes valstī profesionālās ētikas noteikumi ir atšķirīgi. Ja ārvalstnieks pārkāpj minētos noteikumus, viņam piemēro Latvijas Republikā noteikto disciplināro un administratīvo atbildību, un šādā gadījumā ārvalstnieka mītnes valsts attiecīgajām institūcijām nosūta informāciju par minētās procedūras uzsākšanu, dodot tām iespēju piedalīties šajā procedūrā, un informāciju par pieņemtajiem lēmumiem.
42.pants. Pretendenta iesniegumu, dokumentu un tiesību pierādījumu izskatīšanas kārtība
(1) Institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, nodrošina pretendentam visu nepieciešamo informāciju par normatīvajiem aktiem un prasībām, kas reglamentē attiecīgo profesiju un kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanas kārtību.
(2) Pretendenta iesniegumu kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai profesionālajai darbībai un šī likuma 39.pantā minētos dokumentus šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā. Ja lēmums ir pozitīvs, pretendentam izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecību, kas apliecina pretendenta profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un tiesības veikt darbību šajā profesijā Latvijas Republikā.
(3) Iesniegumu, kurā ir izteikta vēlēšanās darboties attiecīgajā reglamentētajā profesijā, izskata ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas speciālās atzīšanas sistēmas profesijām un ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc visu dokumentu iesniegšanas pārējām profesijām. Lēmumu un tā pamatojumu dara zināmu pretendentam.
(4) Par lēmuma novilcināšanu vai lēmuma izsniegšanas kavējumu pretendents var iesniegt sūdzību augstākā vai uzraudzības institūcijā, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(5) Šī panta trešajā daļā minēto lēmumu pretendents var pārsūdzēt tiesā.
(6) Ja institūcijām, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, rodas pamatotas šaubas par pretendenta dokumentu autentiskumu vai arī ir pietiekama informācija par pretendenta nelikumīgu vai profesionāli nepieļaujamu rīcību ārpus Latvijas Republikas teritorijas, tad šīm institūcijām ir tiesības pieprasīt papildu informāciju no attiecīgajām valstīm. Šādā gadījumā atbilstoši pagarina šī panta trešajā daļā noteikto iesnieguma izskatīšanas termiņu.
(7) Šī panta ceturtajā daļā minētā informācija un sarakste ir ar ierobežotu pieejamību.
(8) Ārvalstniekam, kura profesionālās kvalifikācijas ir atzītas šajā likumā noteiktajā kārtībā un kurš ir saņēmis šī panta otrajā daļā minēto kvalifikācijas atzīšanas apliecību, ir tādas pašas tiesības uz darbību attiecīgajā reglamentētajā profesijā un ar šo darbību saistītie pienākumi kā Latvijas Republikas pilsonim.
II nodaļa
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas noteikumi
vispārējās atzīšanas sistēmas un
profesionālās pieredzes atzīšanas sistēmas profesijās
43.pants. Pretendentu profesionālās kvalifikācijas atzīšanas vispārīgie noteikumi
(1) Pretendenta profesionālās kvalifikācijas salīdzināšanai ar Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām ir noteikti šādi rādītāji un uz tiem pamatoti kritēriji, kas tiek piemēroti turpmākajos šī likuma pantos:
1) izglītības līmeņi (pakāpes), kuru apguvi apliecina attiecīgi dokumenti un kuru secība ir šāda:
a) augstākās izglītības diploms, kas apliecina vismaz trīs gadus ilgas studiju programmas apguvi;
b) diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas apliecina tādas izglītības programmas apguvi, kuras apguves ilgums ir mazāks par trim gadiem un kuras uzsākšanai ir nepieciešama vidējā izglītība, vai Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim īpašās struktūras kursu (reglamentētas izglītības) programmu apguvi apliecinošs dokuments, kas Eiropas Kopienā ir atzīts par līdzvērtīgu diplomam par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību;
c) profesionālās izglītības atestāts;
d) kompetences apliecība;
e) vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments;
f) vispārējo pamatizglītību apliecinošs dokuments;
2) profesionālās kvalifikācijas sertifikāts papildus izglītības dokumentiem;
3) izglītībai atbilstošās profesijas statuss:
a) reglamentēta profesija valstī, kurā iegūta šī izglītība;
b) nereglamentēta profesija valstī, kurā iegūta šī izglītība;
4) pretendenta Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa mītnes valsts kompetentu institūciju apliecinājums par citā valstī iegūtās izglītības atbilstības atzīšanu mītnes valsts prasībām atbilstošajai reglamentētajai profesijai;
5) izglītības saturs un ilgums, tā atbilstība Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām;
6) izglītības raksturs:
a) reglamentēta izglītība;
b) nereglamentēta izglītība;
7) pretendenta profesionālās pieredzes ilgums attiecīgajā profesijā mītnes valstī.
(2) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst bez papildu nosacījumiem, ja neviens no šī panta pirmajā daļā minētajiem rādītājiem nav zemāks par attiecīgajām prasībām šai profesijai Latvijas Republikā. Turklāt pretendenta iesniegtajiem kvalifikācijas pierādījumiem jāapliecina tādas pašas garantijas (it īpaši drošības, veselības aizsardzības, vides aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomā), kādas attiecīgajai profesijai nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti.
(3) Par šī panta pirmajā daļā minēto rādītāju dokumentāru apliecinājumu atzīst arī Eiropas Savienības dalībvalstu profesionālo organizāciju izsniegtos profesionālās izglītības un kvalifikācijas apliecinājumus, ja minēto organizāciju tiesības izsniegt šādus apliecinājumus reglamentētajām profesijām ir atzītas Eiropas Kopienā.
44.pants. Gadījumi, kad pretendenta izglītība un profesionālā kvalifikācija atšķiras no Latvijas Republikā noteiktajām prasībām
(1) Šī likuma 43.pantā minētos pretendenta izglītības un profesionālās kvalifikācijas rādītājus atzīst kā daļēji atbilstošus Latvijas Republikā konkrētajai reglamentētajai profesijai noteiktajām prasībām, ja:
1) pretendenta mītnes valstī attiecīgā profesija nav reglamentēta, bet pārējie izglītības un profesionālās kvalifikācijas rādītāji atbilst Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām;
2) pretendenta Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa mītnes valstī attiecīgā profesija ir reglamentēta, bet izglītības rādītāji ir zemāki par Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām;
3) pretendenta Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa mītnes valstī attiecīgā profesija nav reglamentēta un izglītības līmenis neatbilst Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām.
(2) Ja šī panta pirmajā daļā minētajos gadījumos pretendenta profesionālās kvalifikācijas rādītāju atšķirības nav būtiskas, kvalifikācijas atzīšanai nosaka papildu prasības, to skaitā attiecībā uz pretendenta profesionālās pieredzes saturu un ilgumu viņa mītnes valstī.
(3) Ja pretendenta Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa izglītības saturs vai apguves ilgums būtiski atšķiras no Latvijas Republikā attiecīgajai profesijai noteiktajām prasībām, tad institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, ir tiesīgas noteiktos gadījumos izvirzīt pretendentam prasību:
1) iziet adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, dodot pretendentam tiesības izvēlēties vienu no šīm iespējām, vai
2) iziet adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, nosakot vienu no šiem noteikumiem un nedodot izvēles tiesības pretendentam (to skaitā profesijām, kuru veikšanai Latvijas Republikā ir nepieciešamas noteiktas zināšanas nacionālajās tiesībās, kas ir būtiska un pastāvīga attiecīgās profesionālās darbības sastāvdaļa).
(4) Šī panta otrajā daļā minētās profesionālās pieredzes prasības un trešajā daļā minētās adaptācijas perioda vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes prasības nepiemēro vienlaikus.
(5) Pretendenta profesionālo kvalifikāciju atzīst par neatbilstošu Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteiktajām prasībām, ja viņa izglītības un profesionālās kvalifikācijas pierādījumi neatbilst šī likuma 43.panta otrajā daļā minētajām prasībām un:
1) neatbilst papildu prasībām, kas noteiktas saskaņā ar šī panta otro daļu;
2) nav piemērojami adaptācijas perioda vai profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaudes piemērošanas nosacījumi.
(1) Institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā, nosaka pretendenta profesionālās adaptācijas perioda ilgumu un apstiprina speciālistu, kura uzraudzībā pretendents iziet adaptācijas periodu, pēc iespējas ievērojot pretendenta vēlmes šajā jautājumā. Adaptācijas periods beidzas ar darba vērtējumu, kura kritērijus un kārtību nosaka minētā institūcija.
(2) Lai veiktu pretendenta kvalifikācijas atbilstības pārbaudi, institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā, nosaka detalizētu kvalifikācijas atbilstības pārbaudes kārtību, izveido to mācību priekšmetu vai kursu sarakstu, par kuru apguvi, salīdzinot ar Latvijas Republikā attiecīgajai reglamentētajai profesijai noteikto izglītības apjomu, pretendentam nav attiecīga izglītību apliecinoša dokumenta un kuru apguve ir būtiska, lai persona varētu darboties attiecīgajā profesijā. Minētie priekšmeti un kursi var ietvert gan teorētiskās zināšanas, gan arī praktiskās iemaņas, kuras nepieciešamas attiecīgajā profesijā, kā arī profesionālo normu zināšanas attiecīgajā jomā.
(3) Kvalifikācijas atbilstības pārbaudes satura noteikšanā ievēro faktu, ka pretendenta mītnes valstī viņa profesionālā kvalifikācija ir atzīta kā pietiekama darbam attiecīgajā profesijā.
(4) Ne vēlāk kā mēnesi pirms kvalifikācijas atbilstības pārbaudes pretendentu iepazīstina ar tās saturu un kārtību.
46.pants. Kvalifikācijas atzīšana, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi
(1) Šis pants attiecas uz profesijām, kurām ir noteiktas vispārīgo, komerciālo vai profesionālo zināšanu un prasmju prasības, un to piemēro kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšanai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem.
(2) Kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu šī panta pirmajā daļā minētajās profesijās nevar atteikt, pamatojot atteikumu ar pretendenta neatbilstošu kvalifikāciju, ja iepriekš nav salīdzinātas pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegtajos dokumentos apliecinātās viņa profesionālās kvalifikācijas vai prasmes un tiesības veikt patstāvīgu darbību attiecīgajā profesijā šajā valstī ar attiecīgajām prasībām Latvijas Republikā. Ja šāds salīdzinājums ir nepieciešams, to veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, un:
1) izsniedz pretendentam kvalifikācijas atzīšanas apliecību attiecīgajā profesijā, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas Republikā šai profesijai noteiktajām prasībām (to skaitā attiecībā uz šī likuma 3.panta piekto daļu);
2) nosaka adaptācijas perioda vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudes nepieciešamību saskaņā ar šī likuma 45.pantu, ja pretendenta profesionālā kvalifikācija tikai daļēji atbilst Latvijas Republikā šai profesijai noteiktajām prasībām.
(3) Šajā pantā minēto darbības jomu profesijām pietiekams Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņa profesionālās kvalifikācijas apliecinājums ir gan šī panta otrajā daļā minētie profesionālo kvalifikāciju apliecinājumi, gan arī atbilstoša pretendenta profesionālā pieredze attiecīgajā profesijā mītnes valstī. Pretendenta kvalifikācijas atzīšanai nepieciešamās pieredzes ilgumu un veidu nosaka Ministru kabinets.
(4) Šī panta trešās daļas noteikumu izpildi apliecina pretendenta mītnes valsts kompetentu institūciju izdots sertifikāts, kuru pretendents pievieno iesniegumam par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu attiecīgajai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā.
III nodaļa
Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas noteikumi
speciālās atzīšanas sistēmas profesijās
47.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu arhitektu profesionālās kvalifikācijas atzīšana
(1) Šis pants attiecas uz darbību arhitektūras jomā, ja tiek izmantots arhitekta profesijas (profesionālais) nosaukums.
(2) Latvijas Republikā atzīst diplomus, sertifikātus un citus dokumentārus arhitekta profesionālās kvalifikācijas pierādījumus, kas izdoti Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbilst šī likuma 8.pantā noteiktajām prasībām un ir atzīti Eiropas Kopienā, un kas dod tiesības attiecīgajās valstīs darboties, izmantojot arhitekta profesionālo nosaukumu.
(3) Arhitekta sertifikāts, kas Eiropas Savienības dalībvalstī piešķirts ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi minēti šī likuma 8.panta piektajā daļā, ir uzskatāms par atbilstošu šī panta otrajā daļā noteiktajām prasībām.
(4) Šī likuma 39.pantā un šī panta otrajā un trešajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības arhitekta profesijā, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības veikt darbību arhitekta profesijā, kādas ir Latvijas Republikas pilsoņiem.
(5) Ja atzīšanas procedūras gaitā attiecīgajām Latvijas Republikas institūcijām rodas šaubas par to, vai konkrētais diploms vai sertifikāts atbilst šī panta otrajā daļā noteiktajām prasībām, tās var pieprasīt Eiropas Komisijas Arhitektūras izglītības konsultatīvās komitejas atzinumu šajā jautājumā.
48.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālo kvalifikāciju atzīšana medicīnas, veterinārās medicīnas un farmācijas jomas profesijās
(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs izdotos diplomus, sertifikātus un citus dokumentārus profesionālās kvalifikācijas pierādījumus, kas ir atzīti Eiropas Kopienā un atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām, šādās profesijās:
1) ārsts;
2) zobārsts;
3) zobārstniecības apakšspecialitāšu profesijas;
4) vispārējās aprūpes māsa (medicīnas māsa);
5) vecmāte;
6) veterinārārsts;
7) farmaceits.
(2) Patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vecmātes profesijā Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem papildus šī panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem ir nepieciešams sertifikāts, kas apliecina, ka pretendente pēc vecmātes kvalifikācijas iegūšanas ir veiksmīgi veikusi visus šai profesijai atbilstošos pienākumus slimnīcā vai citā šim nolūkam apstiprinātā ārstniecības iestādē:
1) vismaz divus gadus, ja vecmātes diploms ir iegūts pēc vismaz trīs gadus ilgas pilnā laika vecmātes izglītības programmas apgūšanas un pirms uzņemšanas šajā programmā nav pabeigta pilna vispārējā vidējā izglītība, kas dod tiesības studēt universitātē;
2) vismaz vienu gadu, ja vecmātes diploms ir iegūts pēc vismaz
18 mēnešu vai 3000 stundu ilgas pilnā laika studiju programmas apgūšanas, kurā attiecīgā persona ir uzņemta pēc vispārējās aprūpes māsas kvalifikācijas iegūšanas.
(3) Farmaceita profesionālās kvalifikācijas atzīšana un profesionālās kvalifikācijas sertifikāta saņemšana Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem nedod tiesības jaunu vispārēja tipa aptieku atvēršanai un darbam šajās aptiekās. Jaunas aptiekas šīs daļas izpratnē ir aptiekas, kas ir darbojušās mazāk par trim gadiem. Šo aptieku atvēršanas noteikumus reglamentē normatīvie akti farmācijas jomā.
(4) Šī likuma 39.pantā un šī panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim tādas pašas tiesības veikt darbību šī panta pirmajā daļā noteiktajās profesijās kā Latvijas Republikas pilsoņiem.
(5) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim, kas vēlas iegūt ārsta vai zobārsta profesijas, kā arī citas ārstniecības specialitātes vai zobārstniecības apakšspecialitātes diplomu vai citus atbilstošās kvalifikācijas apliecinājumus, kas netiek piešķirti pretendenta mītnes valstī, jāizpilda Latvijas Republikā attiecīgās kvalifikācijas iegūšanai noteiktās prasības. Šajos gadījumos institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, saskaņā ar šī likuma 45.panta otrās daļas noteikumiem pārbauda pretendenta iegūtās izglītības saturu un ilgumu, salīdzina to ar Latvijas Republikā noteiktajām prasībām un nosaka papildus nepieciešamās izglītības saturu un ilgumu.
49.pants. Īslaicīgu pakalpojumu sniegšana medicīnas, veterinārās medicīnas vai arhitektūras jomā
(1) Ja kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm praktizējošs ārsts, zobārsts, māsa, vecmāte vai veterinārārsts īslaicīgi uzturas Latvijas Republikas teritorijā un šajā laikā sniedz savai kvalifikācijai atbilstošus pakalpojumus vai arhitekts ir iesaistīts projekta realizācijā Latvijas Republikas teritorijā, šī persona laikus iesniedz šī likuma 55.pantā noteiktajai informācijas institūcijai:
1) deklarāciju par šo pakalpojumu veikšanu, to saturu un apmēru;
2) sertifikātu, kas apliecina, ka viņa savā mītnes valstī likumīgi darbojas attiecīgajā profesijā;
3) attiecīgi šī likuma 47. vai 48.pantā minētos dokumentus, kas apliecina viņas profesionālo kvalifikāciju attiecīgajā profesionālās darbības jomā.
(2) Informācijas institūcija sagatavo izziņu par pretendenta iesniegto kvalifikāciju apliecinājumu atbilstību Ministru kabineta noteiktajām minimālajām prasībām attiecīgajai profesijai un kopā ar pretendenta iesniegtajiem dokumentiem nosūta šī likuma 56.pantā noteiktajai institūcijai, kura reģistrē pretendentu attiecīgajā profesiju reģistrā. Apliecinājums par šo reģistrāciju apliecina arī pretendenta tiesības sniegt īslaicīgus pakalpojumus šajā profesijā.
(3) Veterinārārstam šī panta pirmajā daļā minētajos gadījumos nav tiesību veikt dzīvnieku pārbaudi, ja tā ir valsts veterinārās uzraudzības institūciju funkcija.
(4) Ja Latvijas Republikā apdrošināšanas iestāžu rēķinu kārtošanai par pakalpojumu sniegšanu sociālās apdrošināšanas ietvaros apdrošinātajām personām pieprasa attiecīgo profesiju darbinieku reģistrēšanos valsts sociālās apdrošināšanas iestādē, Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kura uzņēmums vai privātprakse ir viņu mītnes valstī vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir atbrīvots no šīs prasības, ja šīs personas profesionālo pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar izbraukumu vai ceļojumu. Minētā persona laikus vai tūlīt pēc pakalpojumu sniegšanas iesniedz sociālās apdrošināšanas iestādēm informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem.
50.pants. Ārvalstnieku profesionālo kvalifikāciju atzīšana autotransporta, jūrniecības un civilās aviācijas jomas profesijās
Autotransporta, jūrniecības, civilās aviācijas un lidostu darba jomas profesijās, kurām kvalifikācijas prasības nosaka starptautiskie līgumi, ārvalstnieku profesionālās kvalifikācijas atzīst saskaņā ar šiem līgumiem.
51.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu profesionālo kvalifikāciju atzīšana pārējās transporta jomas profesijās
(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalstīs izdotos diplomus, sertifikātus un citus dokumentārus profesionālās kvalifikācijas pierādījumus, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām un ir atzīti Eiropas Kopienā, šādās transporta jomas profesijās:
1) starptautisko pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);
2) starptautisko kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);
3) iekšzemes pasažieru autopārvadājumu vadītājs (administrators);
4) iekšzemes kravu autopārvadājumu vadītājs (administrators);
5) bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļa vadītājs;
6) bīstamo kravu pārvadājumu (visās transporta jomās) drošības konsultants (padomnieks);
7) preču pārvadātājs pa iekšzemes ūdensceļiem;
8) iekšzemes ūdensceļu preču un pasažieru maztonnāžas kuģa (kravnesība nepārsniedz 200 tonnu) vadītājs.
(2) Šī likuma 39.pantā un šī panta pirmajā daļā minētie dokumenti pēc attiecīgās atzīšanas procedūras, ko veic institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajās profesijās, un pēc kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanas dod Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem tādas pašas tiesības veikt darbību šī panta pirmajā daļā noteiktajās profesijās kā Latvijas Republikas pilsoņiem.
(3) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim izsniegtā mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecība ir izmantojama, neveicot šī panta otrajā daļā minētās atzīšanas procedūras un ievērojot Ceļu satiksmes likumā noteiktās prasības.
52.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu profesionālās prakses noteikumi Latvijas Republikā
(1) Latvijas Republikā atzīst Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju un profesionālo nosaukumu, kas atzīts Eiropas Kopienā un apliecināts ar viņa mītnes valsts kompetentu institūciju izsniegtiem profesionālo tiesību pierādījumiem, nenosakot minētās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām.
(2) Advokāta profesionālās kvalifikācijas atzīšana šī panta pirmās daļas izpratnē dod tiesības veikt profesionālo darbību Latvijas Republikā, tikai izmantojot mītnes valstī noteikto profesionālo nosaukumu, kas izteikts mītnes valsts valodā, norādot institūciju, kas attiecīgajai personai ir piešķīrusi tiesības uz profesionālo darbību:
1) sniedzot īslaicīgus pakalpojumus (iesniedzot Latvijas Zvērinātu advokātu padomē savu profesionālo tiesību pierādījumus);
2) pastāvīgi darbojoties profesijā (esot reģistrētam Latvijas Zvērinātu advokātu padomē).
(3) Advokāts, kura profesionālā kvalifikācija un tiesības atzītas šī panta pirmās un otrās daļas izpratnē, tiesas procesos ir tiesīgs piedalīties tikai kopā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pārstāvi.
1) pretendentam ir mītnes valstī atzīti advokāta profesionālās kvalifikācijas un tiesību pierādījumi un viņš ir sekmīgi izturējis kvalifikācijas atbilstības pārbaudi atbilstoši šī likuma 45.panta otrajai daļai vai
2) pretendents vismaz trīs gadus ir nepārtraukti veicis savu darbību Latvijas Republikā, izmantojot savas mītnes valsts profesionālo nosaukumu atbilstoši šī panta otrās daļas 2.punktam, un pierādījis nepieciešamās zināšanas un iegūto praksi Latvijas Republikas tiesību jomā.
(5) Eiropas Savienības dalībvalsts advokātam, kura profesionālā kvalifikācija ir atzīta šī panta ceturtās daļas izpratnē, ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību kā Latvijas Republikas advokātam.
(6) Šim pantam atbilstošās prasības Latvijas Republikā praktizējošo Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu profesionālajai kvalifikācijai un viņu profesionālās prakses noteikumus nosaka Ministru kabinets.
53.pants. Gadījumi, kad pretendentu profesionālā kvalifikācija daļēji atbilst minimālajām prasībām
(1) Ja pretendentam uz reglamentēto profesionālo darbību medicīnas, farmācijas, veterinārās medicīnas vai arhitektūras jomā viņa profesionālās kvalifikācijas dokumenti apliecina šī likuma prasībām atbilstošu izglītību (struktūras, satura un specializācijas aspektā), bet neatbilst attiecīgajām šajā likumā noteiktajām minimālajām prasībām, pretendentam papildus ir nepieciešams Eiropas Savienības valsts kompetentas institūcijas izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā viņš vismaz trīs gadus pēc kārtas ar pilnu darba slodzi likumīgi un sekmīgi darbojies attiecīgajā profesijā šajā valstī.
(2) Šī panta pirmajā daļā minētajām profesijām noteiktās prasības, kas attiecas uz darba pieredzi, uzskata par izpildītām, ja pretendents uzrāda mītnes valsts izdotu sertifikātu, kas apliecina, ka viņš tajā ir ieguvis līdzvērtīgu praktiskā darba pieredzi.
C sadaļa
Likuma izpildes nodrošināšana
54.pants. Reglamentēto profesiju izglītības programmu akreditācija un kontrole
55.pants. Koordinācijas un informācijas funkcijas profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas jomā
(1) Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina profesionālo kvalifikāciju atzīšanas koordinatoru un viņa vietniekus.
(2) Profesionālo kvalifikāciju atzīšanas koordinators un viņa vietnieki:
1) lai nodrošinātu vienotu sistēmu normatīvo aktu piemērošanā, atzīšanas procedūrā un dokumentu apritē, koordinē to institūciju darbību, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības;
2) uztur sakarus ar Eiropas Komisiju un analogām ārvalstu institūcijām un ar amatpersonām, nodrošinot informācijas apmaiņu par normatīvajiem aktiem un atbildīgajām institūcijām profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā.
(3) Informācijas institūcijas funkcijas jautājumos par reglamentētajām profesijām, kurām Latvijas Republikā vai ārvalstīs ir obligāta augstākā izglītība, veic Akadēmiskās informācijas centrs.
(4) Informācijas institūcijas pārējām reglamentētajām profesijām nosaka Ministru kabinets, nodrošinot vienotu sistēmu šī likuma 54., 55., 56. un 57.pantā noteikto prasību izpildei.
(5) Informācijas institūcijas savas darbības jomās:
1) nodrošina Latvijas iedzīvotājiem, kas vēlas strādāt ārvalstīs, informāciju par attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem, prasībām, informācijas institūcijām un kompetentajām institūcijām reglamentēto profesiju jomā;
2) nodrošina ārvalstniekiem informāciju par Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, profesionālās ētikas prasībām, akadēmiskajām un profesionālajām prasībām izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai reglamentēto profesiju jomā;
3) pieņem no pretendentiem šajā likumā noteiktos dokumentus kvalifikācijas atzīšanas apliecības iegūšanai darbībai reglamentētajās profesijās;
4) sagatavo izziņas par pretendentu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām;
5) nodod šī likuma 56.pantā noteiktajām institūcijām šīs daļas 3.punktā minētos dokumentus un 4.punktā minētās izziņas;
6) uztur sakarus ar kompetentām ārvalstu institūcijām, lai nodrošinātu savstarpēju informācijas apmaiņu reglamentēto profesiju jomā.
(6) Ja informācijas institūcijas speciālistiem rodas grūtības šī panta piektās daļas 4.punktā minēto izziņu sagatavošanā, tā sagatavo provizorisku izziņu un nosūta to institūcijai, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības attiecīgajā profesijā, ekspertu komisijas izveidošanai. Ekspertu komisijas sastāvu nosaka institūcija, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības, iekļaujot tajā arī informācijas institūcijas pārstāvjus. Ekspertu komisija savu atzinumu iesniedz institūcijai, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības.
56.pants. Institūcijas, kas izsniedz kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās
(1) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešams augstākās izglītības diploms, kuram papildus nav nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, tad attiecīgā ministrija vai tās pilnvarota institūcija, pamatojoties uz šī likuma 55.pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanai darbībai attiecīgajā profesijā un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešams diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts, tad attiecīgā ministrija vai saskaņā ar nozares normatīvajiem aktiem tās pilnvarota institūcija, pamatojoties uz šī likuma 55.pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanai darbībai attiecīgajā profesijā un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja nepieciešams, minētā institūcija izveido ekspertu komisiju saskaņā ar šī likuma 55.panta sesto daļu.
(3) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešama kompetences apliecība, kuru izsniedz normatīvajos aktos noteikta institūcija, tad šī institūcija, pamatojoties uz šī likuma 55.pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanai darbībai attiecīgajā profesijā un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā ir nepieciešams profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kuru izsniedz normatīvajos aktos noteikta institūcija, tad šī institūcija, pamatojoties uz šī likuma 55.pantā minētajiem dokumentiem, izskata pretendentu iesniegumus kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanai darbībai attiecīgajā profesijā un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(5) Ja darbībai konkrētā reglamentētajā profesijā nepieciešami gan izglītības apliecinājumi (augstākās izglītības diploms, diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai profesionālās izglītības atestāts), gan arī profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, tad:
1) attiecīgās ministrijas vai to pilnvarotās institūcijas, pamatojoties uz šī likuma 55.pantā minētajiem dokumentiem, pārbauda attiecīgo dokumentu atbilstību Latvijas Republikā noteiktajām prasībām;
2) savu atzinumu iesniedz institūcijai, kas izsniedz profesionālās k valifikācijas sertifikātus attiecīgajā profesijā;
3) šīs daļas 2.punktā minētā institūcija pieņem lēmumu par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu un izsniedz minēto apliecību šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(6) Kvalifikācijas atzīšanai profesionālās pieredzes atzīšanas sistēmas profesijām attiecīgās ministrijas pilnvarota institūcija saskaņā ar šī likuma 55.panta sesto daļu izveido ekspertu komisiju. Pamatojoties uz šī likuma 55.pantā minētajiem dokumentiem un ekspertu komisijas atzinumu, minētā institūcija izskata pretendentu iesniegumus kvalifikācijas atzīšanas apliecības saņemšanai darbībai attiecīgajā profesijā un izsniedz minētās apliecības šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(7) Šajā pantā minētās institūcijas kopīgi ar šī likuma 55.pantā minētajām institūcijām sadarbojas un nodrošina informācijas apmaiņu ar atbilstošām ārvalstu un Eiropas Savienības kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasību koordināciju Latvijas Republikā un ārvalstīs un profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu.
(8) Profesionālās organizācijas ir tiesīgas piedalīties ar padomdevēja balss tiesībām šī panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā daļā minēto institūciju darbā ārvalstnieku profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jautājumos.
57.pants. Vispārīgie noteikumi par ārvalstnieku kvalifikācijas atzīšanas apliecībām
(1) Šajā likumā noteiktās institūcijas, kas izsniedz ārvalstniekiem kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās Latvijas Republikā, var pieņemt šādus lēmumus:
1) atzīt profesionālo kvalifikāciju un izsniegt kvalifikācijas atzīšanas apliecību profesionālajai darbībai Latvijas Republikā;
2) pieprasīt papildu dokumentus atbilstoši šim likumam;
3) noteikt adaptācijas periodu vai kvalifikācijas atbilstības pārbaudi;
4) atteikt kvalifikācijas atzīšanu.
(2) Ja darbības tiesības reglamentētajā profesijā saskaņā ar šo likumu vai citiem normatīvajiem aktiem ir saistītas ar obligātu attiecīgās personas reģistrāciju profesionālās organizācijas vai citos reģistros, tad šī panta pirmajā daļā minētā kvalifikācijas atzīšanas apliecība vienlaikus dod tiesības uz šādu reģistrāciju.
(3) Lēmumos par profesionālās kvalifikācijas neatzīšanu, kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanas atteikumu vai šādas apliecības anulēšanu, reģistrācijas atteikšanu vai anulēšanu un uzliktajiem disciplinārajiem vai administratīvajiem sodiem, kā arī tiesas spriedumu krimināllietā, kas ierobežo vai var ierobežot pretendenta profesionālās darbības iespējas, iekļauj attiecīgā lēmuma pamatojumu.
(4) Par lēmuma par kvalifikācijas atzīšanas apliecības izsniegšanu kavējumu, ja tiek pārsniegts šajā likumā noteiktais termiņš, pretendents var iesniegt sūdzību augstākā vai uzraudzības institūcijā, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(5) Šī panta trešajā daļā minētos lēmumus pretendents var pārsūdzēt tiesā.
(6) Ar personas kvalifikācijas atzīšanu saistītos izdevumus sedz pretendents Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.
58.pants. Likuma ievērošanas uzraudzība
(2) Nozaru ministrijas vai citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas ir tiesīgas anulēt (uz laiku vai pilnīgi) to izdotos profesionālās kvalifikācijas sertifikātus vai kvalifikācijas atzīšanas apliecības darbībai reglamentētajās profesijās, ja ir konstatēti nozares normatīvo aktu vai šo institūciju noteikto profesionālās darbības noteikumu pārkāpumi.
(3) Uz šī panta otrajā daļā minētajiem lēmumiem par kvalifikācijas atzīšanas apliecībām attiecas arī šī likuma 57.panta trešā, ceturtā un piektā daļa.
Pārejas noteikumi
1. Likums, izņemot tā B sadaļu, stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.
2. Likuma B sadaļas spēkā stāšanās kārtību, ja tajā ietvertās normas nav noteiktas Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos, nosaka ar īpašu likumu.
3. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.janvārim apstiprina šī likuma 6.panta 4.punktā minētās prasības.
4. Papildus šī likuma 3.panta trešajā daļā noteiktajam Latvijas Republikā tiek atzīti Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem bijušās PSRS teritorijā izsniegtie izglītības dokumenti, kas šī likuma spēkā stāšanās brīdī deva tiesības uzsākt darbu vai veikt patstāvīgu darbību šajā likumā noteiktajās reglamentētajās profesijās.
5. Personas, kas likuma spēkā stāšanās brīdī likumīgi un ar pilnu darba slodzi strādā kādā no reglamentētajām profesijām, saglabā tiesības uz šo darbu arī tad, ja viņu profesionālā kvalifikācija neatbilst šī likuma prasībām un pārejas noteikumu 5.punktam. Šīs tiesības saglabājas uz laiku, kas atbilst periodam starp atkārtotām sertifikācijām (resertifikācijām), ja tādas attiecīgajā profesijā ir paredzētas. Turpmākās tiesības uz darbību šajā profesijā nosaka atkārtotās sertifikācijas noteikumi un rezultāti.