Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"

Izdarīt likumā "Par Latvijas valsts karogu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2.nr.; 2000, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.panta 4.punktu šādā redakcijā:

"4) pie Saeimas ēkas un Ministru kabineta ēkas 16.februārī kopā ar Lietuvas Republikas valsts karogu un 24.februārī kopā ar Igaunijas Republikas valsts karogu. Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas valsts karogs attiecīgajā dienā ir paceļams arī Rīgas pils Svētā gara tornī;".

2. Papildināt 2.panta 5.punktu aiz vārdiem "dzīvojamām ēkām" ar skaitļiem un vārdiem "16.februārī, 24.februārī".

 

ANOTĀCIJA

likumprojektam ‘’Grozījumi likumā “Par valsts karogu””

 

1. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

Jāpaskaidro:

a) pašreizējā situācija (kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums);

b) normatīvā akta koncepcija (kāpēc šis normatīvais akts ir nepieciešams).

a) 1994.gada 24.novembra Latvijas Republikas likuma ”Par valsts karogu” 2.4.pantā ir ietverta norma par Igaunijas vai Lietuvas valsts karoga pacelšanu šo valstu neatkarības pasludināšanas dienā. Esošajā redakcijā minēto pantu var iztulkot tādējādi, ka 16.februārī ir paceļams Igaunijas Republikas valsts karogs, bet 24.februārī - Lietuvas Republikas valsts karogs. Tomēr Igaunijas Republikas proklamēšanas diena ir 24.februārī, bet Lietuvas Republikas - 16.februārī.

Likuma 2.4.pants nosaka, ka attiecīgi - Igaunijas Republikas vai Lietuvas Republikas karogs 16.februārī vai 24.februārī kopā ar valsts karogu ir paceļams pie Saeimas, Ministru Kabineta, pilsētu domju, rajonu un pagastu padomju ēkām. Latvijā ir 584 pašvaldības, pie kuru domju vai padomju ēkām, atbilstoši šim likumam, ir paceļams attiecīgi Igaunijas vai Lietuvas valsts karogs. Realizējot minēto tiesību normu, rodas vairākas problēmas. Pirmkārt, tiesību normas pareiza iztulkošanu. Otrkārt, pašvaldībām ir ne tikai pareizi jāiztulko tiesību norma, bet arī jāsagādā Igaunijas un Lietuvas valsts karogi. Rezultātā tiesību normas pilnvērtīga realizācija šajā gadījumā ir apšaubāma, un ir pamats runāt par tiesību efektivitātes trūkumu, jo minētā likuma norma savu mērķi pilnībā nesasniedz - t.i. pietiekamā mērā netiek demonstrēta Latvijas solidaritāte ar Lietuvu un Igauniju.

b) Likumprojekts paredz precizēt Igaunijas un Lietuvas proklamēšanas dienu datumus, lai nodrošinātu likuma vienveidīgu iztulkošanu un piemērošanu. Likumprojekts paredz arī paaugstināt minētās tiesību normas efektivitāti. Tas būtu sasniedzams atzīmējot mūsu kaimiņvalstu - Igaunijas un Lietuvas proklamēšanas dienas ar Latvijas valsts karoga pacelšanu pie Saeimas, Ministru kabineta, atbilstoši likuma prasībām, kopā ar Igaunijas vai Lietuvas karogu, kā arī ar Latvijas valsts karoga pacelšanu 16. un 24.februārī pie pilsētu domju , rajonu un pagastu padomju ēkām, visu veidu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām. Līdz ar to minētās normas realizācija tiktu vienkāršota, jo pašvaldības tiktu atbrīvotas no pienākuma sagādāt Igaunijas un Lietuvas karogus, bet Latvijas valsts karoga pacelšana Igaunijas un Lietuvas proklamēšanas dienās, tāpat kā Latvijas valsts svētku dienās, demonstrētu mūsu valsts nostāju pietiekami uzskatāmi.

Pastiprināt minētās tiesību normas efektivitāti būtu nepieciešams, ņemot vērā, ka Baltijas valstu sadarbības padziļināšana ir viens no Latvijas ārpolitikas pamatvirzieniem.

2. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Jāanalizē ietekme uz :

a) tautsaimniecības konkurētspēju;

b) eksporta attīstību;

c) nodarbinātību;

d) investīciju pieplūdi;

e) apkārtējo vidi.

Likumprojekts tieši neskar nevienu no norādītajām tautsaimniecību ietekmējošām sfērām.

3. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu?

Jāpaskaidro:

a) vai normatīvais akts prasa esošā valsts budžetā neparedzētus izdevumus;

b) vai normatīvais akts samazinās valsts budžeta ienākumus;

c) vai normatīvais akts nākotnē palielinās /samazinās valsts budžeta izdevumus.

Likumprojekts neietekmē nevienu no norādītajiem valsts budžetu ietekmējošiem faktoriem.

4. Kāda var būt normatīvā akta iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Jāpaskaidro, kādi normatīvie akti papildus ir jāpieņem un vai to projekti ir sagatavoti.

Likumprojekts paredz tikai grozījumus likumā ‘’Par Latvijas valsts karogu’’. Šo grozījumu spēkā stāšanās neietekmēs iepriekšpieņemtos normatīvos aktus tādā mērā, lai būtu nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos.

5. Vai normatīvā akta projekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām ?

Jāpaskaidro:

a) atbilstība saistībām ar ES (no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis normatīvā akta projekts izpilda šo starptautisko saistību);

b) atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē (jānorāda arī tiesību aktu nr.);

c) atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;

d) atbilstība citām starptautiskajām saistībām.

Normatīvā akta projekts neskar Latvijas starptautiskā saistības ar Eiropas Savienību un Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Likumprojekts atbilst Baltijas sadarbības institūciju- Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes mērķim - Baltijas valstu savstarpējās sadarbības attīstība.

6. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

Jāpaskaidro:

a) kā tiks nodrošināta normatīvo akta izpilde no valsts puses (vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas);

b) kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses (kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts ierobežo indivīdu).

Normatīvā akta izpildei papildus pasākumi nav nepieciešami. Tā izpilde tiks nodrošināta atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.311 ‘’ Noteikumi par likuma ‘’Par Latvijas valsts karogu’’ piemērošanu, valsts karoga izgatavošanas un lietošanas kārtību’’.

 

 

 

 

ārlietu ministra vietā

satiksmes ministrs A.Gorbunovs