2.lasījumā nobalsotā redakcija

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas attieksme

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 3.lasījumā

I nodaļa

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

Vispārīgie noteikumi

Šā likuma mērķis ir reglamentēt:

Šā likuma mērķis ir reglamentēt:

1) darbinieku prasījumu apmierināšanas vispārīgos noteikumus darba devēja maksātnespējas gadījumā;

1) darbinieku prasījumu apmierināšanas vispārīgos noteikumus darba devēja maksātnespējas gadījumā;

2) darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtību.

2) darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtību.

 2.pants

Šā likuma izpratnē darba devēja maksātnespēja iestājas ar dienu, kad pasludināts tiesas spriedums par darba devēja maksātnespēju.

1.

Ierosinām 2.pantā aizstāt vārdu “pasludināts” ar vārdiem “stājies likumīgā spēkā”.

Atbalstīts

2.pants

Šā likuma izpratnē darba devēja maksātnespēja iestājas ar dienu, kad stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par darba devēja maksātnespēju.

II nodaļa

II nodaļa

Apmierināmie darbinieku prasījumi

Apmierināmie darbinieku prasījumi

3.pants

(1) No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina tikai to personu prasījumus, kuras atzīstamas par darbiniekiem un kuru darba devējs atzīts par maksātnespējīgu.

Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) No darbinieku prasījumu fonda līdzekļiem apmierina to darbinieku prasījumus, kuru darba devējs pasludināts par maksātnespējīgu.”

Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina to personu prasījumus, kuras atzīstamas par darbiniekiem un kuru darba devējs pasludināts par maksātnespējīgu.”

(Iestr. atb. komisijas 3. priekšl.)

Atbalstīts

3.pants

(1) No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina to personu prasījumus, kuras atzīstamas par darbiniekiem un kuru darba devējs pasludināts par maksātnespējīgu.

(2) Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir izdarījis likumā noteiktos maksājumus.

(red.prec.)

(2) Darbiniekam ir tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem neatkarīgi no tā, vai darba devējs ir izdarījis likumā noteiktos maksājumus.

(3) Darbinieka nāves gadījumā tiesības uz darbinieka prasījumu apmierināšanu ir (...) darbinieka laulātajam un personām, kas bijušas darbinieka apgādībā.

(red.prec.)

(3) Darbinieka nāves gadījumā tiesības uz viņa prasījuma apmierināšanu ir šā darbinieka laulātajam un personām, kas bijušas darbinieka apgādībā.

No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus par:

1) darba samaksas izmaksu;

2) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzības izmaksu;

3) atlīdzības izmaksu sakarā ar cita veida apmaksātu prombūtni;

4) atlaišanas pabalsta izmaksu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos;

5) kaitējuma atlīdzības izmaksu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību;

6) to valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas maksājumu veikšanu kas saistīti ar šajā pantā minētajām izmaksām.

4.

Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

“4.pants

No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus par šādām izmaksām:

1) darba samaksu;

2) atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

3) atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni;

4) atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos;

6) tiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas maksājumiem, kuri saistīti ar šajā pantā minētajām izmaksām.”

Atbalstīt

No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem apmierina no darba tiesiskajām attiecībām izrietošus darbinieku prasījumus par šādām izmaksām:

1) darba samaksu;

2) atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

3) atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni;

4) atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos;

6) tiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļas maksājumiem, kuri saistīti ar šajā pantā minētajām izmaksām

(1) No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem darbinieku prasījumus apmierina šādā apmērā:

(1) No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem darbinieku prasījumus apmierina šādā apmērā:

1) darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas iestāšanās;

2) atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas iestāšanās;

2) atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas iestāšanās;

4) atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikta lielāka atlaišanas pabalsta summa;

4) atlaišanas pabalstu likumā noteiktajā apmērā, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikta lielāka atlaišanas pabalsta summa;

5) kaitējuma atlīdzību par visu nesamaksāto laikposmu un šīs atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu.

5) kaitējuma atlīdzību par visu nesamaksāto laikposmu un šīs atlīdzības summu par trim gadiem uz priekšu.

(2) Ja darba devējs nav izmaksājis darbiniekam darba samaksu vairāk nekā par trim darba tiesisko attiecību mēnešiem, darbiniekam ir tiesības izvēlēties, par kuriem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem aprēķināms šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais prasījuma apmērs.

5.

Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ja darba devējs nav izmaksājis darbiniekam darba samaksu vairāk kā par trim darba tiesisko attiecību mēnešiem, darbiniekam ir tiesības izvēlēties, par kuriem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu laikā pirms darba devēja maksātnespējas aprēķināma darba samaksa.”;

(red.prec.)

(2) Ja darba devējs nav izmaksājis darbiniekam darba samaksu vairāk kā par trim darba tiesisko attiecību mēnešiem, darbiniekam ir tiesības izvēlēties, par kuriem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas iestāšanās aprēķināma darba samaksa.

III nodaļa

III nodaļa

Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi un to administrēšana

Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi un to administrēšana

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus veido:

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus veido:

1) uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa;

1) uzņēmējdarbības riska valsts nodevas daļa;

2) dāvinājumi un ziedojumi;

2) dāvinājumi un ziedojumi;

(2) Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu katru gadu maksā ikviens darba devējs, kuru saskaņā ar likumu var atzīt par maksātnespējīgu

7.

6.panta otrajā daļā aizstāt vārdu “atzīt” ar vārdu “pasludināt”.

Atbalstīt

(2) Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu katru gadu maksā ikviens darba devējs, kuru saskaņā ar likumu var pasludināt par maksātnespējīgu.

(3)Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu nemaksā darba devējs, kurš ar tiesas spriedumu pasludināts par maksātnespējīgu. Atjaunojot maksātspēju, nodevu nomaksā pilnā apjomā arī par visu maksātnespējas laiku.

9.

6.panta trešajā daļā aizstāt vārdus “atjaunojot maksātspēju” ar vārdiem “faktiskā maksātspēja ir atjaunojusies”.

Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu nemaksā darba devējs, kurš ar tiesas spriedumu pasludināts par maksātnespējīgu. Ja maksātspēja ir atjaunota, nodevu samaksā pilnā apjomā arī par visu maksātnespējas laiku.”

(Iekļaujot atb.kom 9. priekšl.)

Atbalstīts

(3) Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu nemaksā darba devējs, kurš ar tiesas spriedumu pasludināts par maksātnespējīgu. Ja maksātspēja ir atjaunota, nodevu samaksā pilnā apjomā arī par visu maksātnespējas laiku.

(4) Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un tās daļas apmēru, kura ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos, katru gadu nosaka Ministru kabinets. Darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļus iekļauj valsts budžetā, izveidojot pamatbudžeta programmu.

10.

Izteikt 6.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru katru gadu nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets arī katru gadu nosaka to šīs nodevas daļu, kura ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos. Darbinieku prasījumu garantijas fonda līdzekļus iekļauj gadskārtējā valsts budžetā, izveidojot pamatbudžeta programmu.”

(red.prec.)

(4) Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru katru gadu nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets katru gadu nosaka arī to šīs nodevas daļu, kura ieskaitāma darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos. Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus iekļauj gadskārtējā valsts budžetā, izveidojot pamatbudžeta programmu.

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi nav atkarīgi no darba devēju līdzekļiem un nav pieejami maksātnespējas procedūrās.

11.

Izslēgt 7.panta pirmo daļu.

Atbalstīt

(2) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi tiek izlietoti tikai darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā.

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi tiek izlietoti tikai darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā.

(3) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi glabājas Valsts kasē.

(2) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi glabājas Valsts kasē.

(4) Ja darbinieku prasījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu, lai apmierinātu darbinieku prasījumus saskaņā ar šo likumu, darbinieku prasījumi ar valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” starpniecību likumā paredzētajā kārtībā tiek apmierināti no valsts budžeta.

12.

Atbalstīt

(3) Ja darbinieku prasījumu garantiju fondā nepietiek līdzekļu, lai apmierinātu darbinieku prasījumus saskaņā ar šo likumu, darbinieku prasījumi likumā paredzētajā kārtībā tiek apmierināti no valsts budžeta.

8.pants.

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošā valsts aģentūra “Maksātnespējas adminstrācija” (turpmāk – Maksātnespējas adminstrācija), kas organizē finansu līdzekļu uzskaiti un to izmaksu darbinieku prasījumu apmierināšanai.

13.

Izteikt 8.panta

“(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs ir Ministru kabineta izveidota valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk — Maksātnespējas administrācija), kas organizē finansu līdzekļu uzskaiti un to izmaksu darbinieku prasījumu apmierināšanai.”

Atbalstīts

(1) Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs ir Ministru kabineta izveidota valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk — Maksātnespējas administrācija), kas organizē finansu līdzekļu uzskaiti un to izmaksu darbinieku prasījumu apmierināšanai.

(2) Maksātnespējas administrācija saskaņā ar šo likumu veic šādus uzdevumus:

(2) Maksātnespējas administrācija saskaņā ar šo likumu veic šādus uzdevumus:

1) pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju adminstratoru pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu un apstiprina no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksājamās summas;

1) pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu un apstiprina no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksājamās summas;

2) apmierina darbinieku prasījumus;

2) apmierina darbinieku prasījumus;

3) pārbauda, vai piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši likuma prasībām;

3) pārbauda, vai piešķirtie līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši likuma prasībām;

4) nodrošina neizmantoto līdzekļu atmaksāšanu;

14.

“4) nodrošina neizmantoto darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu atmaksāšanu;”

Atbalstīts

4) nodrošina neizmantoto darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu atmaksāšanu;

5) realizē pret maksātnespējīgo darba devēju vērstos kreditora prasījumus darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto līdzekļu apmērā likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” paredzētajā kārtībā.

15.

Izteikt 8. panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) realizē kreditora tiesības pret maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto līdzekļu apmērā likumā paredzētajā kārtībā.”

Atbalstīt

5) realizē kreditora tiesības pret maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanai izmaksāto līdzekļu apmērā likumā paredzētajā kārtībā.

Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts un pašvaldību institūcijas sniedz Maksātnespējas adminstrācijai informāciju, kas nepieciešama šajā likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts un pašvaldību institūcijas sniedz Maksātnespējas administrācijai informāciju, kas tai nepieciešama šajā likumā noteikto uzdevumu veikšanai.

IV nodaļa

IV nodaļa

Darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība

Darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība

10.pants

(1) Maksātnespējīgā darba devēja administrators pieņem un apkopo darbinieku prasījumus un iesniedz tos Maksātnespējas administrācijai, kas apmierina darbinieku prasījumus.

16.

Izteikt 10.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Darbinieku pr asījumus pieņem un apkopo maksātnespējīgā darba devēja administrators, un iesniedz tos Maksātnespējas administrācijai.”

(red.prec.)

10.pants

(1) Darbinieku prasījumus pieņem un apkopo maksātnespējīgā darba devēja administrators, kas iesniedz tos Maksātnespējas administrācijai.

(2) Darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

11.pants

(1) Pirms darbiniekiem tiek veiktas izmaksas, Maksātnespējas administrācija no apstiprinātajām darbinieku prasījumu summām aprēķina un ietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ieskaita attiecīgās summas normatīvajos aktos noteiktajos budžetos, kā arī ietur pēc izpildu dokumentiem piedzenamās summas un pārskaita tās tālākai samaksai šajos dokumentos paredzētajām personām.

18.

Papildināt 11.panta pirmo daļu aiz vārdiem “pārskaita tās” ar vārdu “administratoram”.

Izteikt 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“11.pants

(1) Pirms tiek izmaksātas apstiprinātās darbinieku prasījumu summas, Maksātnespējas administrācija no tām aprēķina un ietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ieskaita attiecīgās summas normatīvajos aktos noteiktajos budžetos, kā arī ietur pēc izpildu dokumentiem piedzenamās summas un pārskaita tās administratoram tālākai samaksai šajos dokumentos paredzētajām personām.”

Atbalstīts

11.pants

(1) Pirms tiek izmaksātas apstiprinātās darbinieku prasījumu summas, Maksātnespējas administrācija no tām aprēķina un ietur valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli, ieskaita attiecīgās summas normatīvajos aktos noteiktajos budžetos, kā arī ietur pēc izpildu dokumentiem piedzenamās summas un pārskaita tās administratoram tālākai samaksai šajos dokumentos paredzētajām personām.

(2) Pēc tam, kad darbiniekiem izmaksātas apstiprinātās prasījumu summas, Maksātnespējas administrācija iegūst kreditora tiesības likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” paredzētajā kārtībā.

19.

Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pēc apstiprināto darbinieku prasījumu summu izmaksas, Maksātnespējas administrācija iegūst prioritārā kreditora tiesības.

(red.prec.)

(2) Pēc tam, kad izmaksātas apstiprinātās darbinieku prasījumu summas, Maksātnespējas administrācija iegūst prioritārā kreditora tiesības.

(3) Maksātnespējīgā darba devēja administratoram ir pienākums pēc naudas līdzekļu saņemšanas atbilstoši likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā noteiktajai kreditoru prasību apmierināšanas secībai pirmajā kārtā atmaksāt Maksātnespējas administrācijai summas, kuras tā izmaksājusi.

20.

Juridiskais birojs

“(3) Maksātnespējīgā darba devēja administratoram ir pienākums atmaksāt Maksātnespējas administrācijai naudas līdzekļus, kurus tā izmaksājusi darbiniekiem viņu prasījumu apmierināšanai. Šie maksājumi ir uzskatāmi par prioritāro kreditoru pirmās kreditoru grupas prasījumiem, kas apmierināmi tūlīt pēc maksātnespējas administrēšanas izdevumu segšanas.”

(red.prec.)

(3) Maksātnespējīgā darba devēja administratoram ir pienākums atmaksāt Maksātnespējas administrācijai naudas līdzekļus, kurus tā izmaksājusi darbiniekiem viņu prasījumu apmierināšanai. Šie maksājumi uzskatāmi par prioritāro kreditoru pirmās kreditoru grupas prasījumiem, kas apmierināmi tūlīt pēc maksātnespējas administrēšanas izdevumu segšanas.

(4) Šā panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā iegūtās summas ieskaitāmas darbinieku prasījumu garantiju fondā.

22.

Izteikt 11.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4)No maksātnespējīgā darba devēja administratora saņemtos līdzekļus Maksātnespējas administrācija ieskaita darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos.”

Aizstāt 11.panta ceturtajā daļā vārdu “fondā” ar vārdiem “fonda līdzekļos”.

Atbalstīts

(4) No maksātnespējīgā darba devēja administratora saņemtos līdzekļus Maksātnespējas administrācija ieskaita darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos.

(5) Ja par maksātnespējas risinājumu tiek apstiprināts mierizlīgums vai sanācija, Maksātnespējas administrācijas izmaksāto summu atmaksāšana jāparedz mierizlīgumā vai sanācijas plānā.

(5) Ja par maksātnespējas risinājumu tiek apstiprināts mierizlīgums vai sanācija, Maksātnespējas administrācijas izmaksāto summu atmaksāšana jāparedz mierizlīgumā vai sanācijas plānā.

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2003.gada 31.decembrim šā likuma 5.panta pirmajā daļā minēto darbinieku prasījumu kopsumma, kuru apmierina no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, nedrīkst pārsniegt 400 latus vienam darbiniekam. Šajā kopsummā netiek ieskaitīta no darbiniekam izmaksātās prasījumu summas aprēķinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļa..

23.

Aizstāt pārejas noteikumu 1.punktā vārdus “darbiniekam izmaksātās” ar vārdiem “apmierinātās darbinieka”.

Atbalstīts

1. Līdz 2003.gada 31.decembrim šā likuma 5.panta pirmajā daļā minēto darbinieku prasījumu kopsumma, kuru apmierina no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, nedrīkst pārsniegt 400 latus vienam darbiniekam. Šajā kopsummā netiek ieskaitīta no apmierinātās darbinieka prasījumu summas aprēķinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļa

2 Šā likuma 5.panta otrā daļa ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim.

(red.prec. mainot vietām 3.un 2.punktu)

2. Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz darbiniekiem, attiecībā uz kuru darba devēju ir pieņemts lēmums uzsākt bankrota procedūru līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai

3. Šā likuma noteikumi nav attiecināmi uz darbiniekiem, attiecībā uz kuru darba devēju ir pieņemts lēmums uzsākt bankrota procedūru līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

3. Šā likuma 5.panta otrā daļa ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī

Sociālo un darba lietu komisija

Projekts 3.lasījumam