Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Pr.nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija otrajam lasījumam

Radio un televīzijas likums

Grozījumi Radio un televīzijas likumā

Grozījumi Radio un televīzijas likumā

Izdarīt Radio un televīzijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 5., 22., 24. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Radio un televīzijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 5., 22., 24. nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums nosaka elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību.

(2) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kuras nodarbojas tikai ar signāla pārraidi, raidīšanu vai kolektīvo uztveršanas sistēmu ekspluatāciju.

1. 1.pantā

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šis likums nosaka Latvijas Republikas jurisdikcijai pakļauto raidorganizāciju veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību.”.

1. Izteikt 1.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šis likums nosaka Latvijas Republikas jurisdikcijai pakļauto raidorganizāciju veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību.”

2.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

2. 2. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1) apraide šā likuma izpratnē ir programmu veidošana (komplektēšana) un sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai. Par apraidi ir uzskatāma arī programmu nodošana izplatīšanai starp uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), lai nodrošinātu to sākotnējo izplatīšanu publiskai uztveršanai. Par apraidi nav uzskatāma informācijas izplatīšana slēgtām, lokālām auditorijām viesnīcās, transportlīdzekļos un atsevišķās ēkās, kā arī programmu izplatīšana vairākās ēkās, ja patērētāju (kabeļu pieslēgumu) kopējais skaits nav lielāks par 25.’’;

2. 2. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1) apraide šā likuma izpratnē ir programmu veidošana (komplektēšana) un sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai. Par apraidi uzskatāma arī programmu nodošana izplatīšanai starp uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), lai nodrošinātu to sākotnējo izplatīšanu publiskai uztveršanai. Par apraidi nav uzskatāma informācijas izplatīšana slēgtām, lokālām auditorijām viesnīcās, transportlīdzekļos un atsevišķās ēkās, kā arī programmu izplatīšana vairākās ēkās, ja patērētāju (kabeļu pieslēgumu) kopējais skaits nav lielāks par 25;’’;

2) izslēgts ar 14.10.99. likumu;

3) elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi ir radio, televīzija, kabeļtelevīzija, kabeļradio (radiotranslācija), satelītradio, satelīttelevīzija, datortelevīzija, teleteksts, radio datu sistēma un citas apraides sistēmas;

4) neatkarīgais producents attiecībā pret raidorganizāciju ir persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu. Neatkarīgajam producentam, kura ražojumus izplata raidorganizācija, ir atklāti finansēšanas avoti;

papildināt 4. punkta 1. teikumu pēc vārda “veidošanu” ar vārdiem:

“ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu un raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk nekā 49% balss tiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).”;

papildināt 4. punkta pirmo teikumu pēc vārda “veidošanu” ar vārdiem:

“ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu un raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk nekā 49% balss tiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).”;

5) programma ir viens raidījums vai atsevišķu raidījumu kopums, kas veidots ar kopēju nosaukumu un tiek izplatīts ar tehniskiem līdzekļiem. Programmas sadalījums pa dažādiem laikiem un izplatīšanas tīkliem pieļaujams, ja izplatīšana dažādos tīklos nenotiek vienlaicīgi;

6) programmu izplatīšana ir signālu pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana;

Raidījumi var būt periodiski un neperiodiski, tajos var būt pārtraukumi;

8) raidīšana ir programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, izmantojot elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija). Šis termins neietver tos komunikāciju pakalpojumus, kas tiek sniegti pēc individuāla pieprasījuma;

9) raidītāja apkalpes zona ir teritorija, kurā droši uztverama tā raidītā programma;

10) raidorganizācija ir uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kura saņēmusi Nacionālajā radio un televīzijas padomē apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai;

izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

“10) raidorganizācija ir uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kam ir redaktoriska atbildība par programmu izkārtojumu šā likuma otrā panta 1. punkta izpratnē, kas veido programmas un veic programmu izplatīšanu vai nodod tās izplatīšanai trešajām personām, kā arī uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kas veic programmu retranslāciju. Raidorganizācijai ir jāsaņem Nacionālajā radio un televīzijas padomē attiecīgi apraides atļauja, retranslācijas atļauja vai speciāla atļauja (licence) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai.”;

1.

Deputāte V.Lāzo

Izslēgt 2.panta 10. punktā vārdus “vai nodod tās izplatīšanai trešajām personām”.

Neatbalstīt

izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

“10) raidorganizācija ir uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kam ir redaktoriska atbildība par programmu izkārtojumu šā likuma otrā panta 1. punkta izpratnē, kas veido programmas un veic programmu izplatīšanu vai nodod tās izplatīšanai trešajām personām, kā arī uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kas veic programmu retranslāciju. Raidorganizācijai ir jāsaņem Nacionālajā radio un televīzijas padomē attiecīgi apraides atļauja, retranslācijas atļauja vai speciāla atļauja (licence) kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai;”;

11) reklāma ir apmaksāts, citādi atlīdzināts vai pašreklāmas nolūkos izdarīts publisks paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, firmām, personām, organizācijām, to darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem, lai veicinātu to popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem;

2.

Deputāte V.Lāzo

Izteikt 2. panta 12. punktu šādā redakcijā:

“12) retranslācija ir Latvijā vai ārvalstīs izplatītu programmu tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus.”

Atbalstīt

izteikt 12. punktu šādā redakcijā:

“12) retranslācija ir Latvijā vai ārvalstīs izplatītu programmu tūlītēja pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījuma saturā nekādus grozījumus.”.

13) slēptā reklāma ir reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju. Šāds attēlojums uzskatāms par tīši veiktu, īpaši gadījumā, ja par to saņemta samaksa vai cita veida atlīdzība;

14) televeikals ir raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus;

15) sponsorēšana ir fiziskās vai juridiskās personas veikta tieša vai netieša programmas vai raidījuma finansēšana ar mērķi popularizēt savu vārdu, firmas zīmi, darbības veidu vai tēlu.

papildināt 15. punktu pēc vārda “personas” ar vārdiem “kas nav iesaistīta apraides nodrošināšanā”.

papildināt 15. punktu pēc vārda “personas” ar vārdiem “kas nav iesaistīta apraides nodrošināšanā”.

2.1 pants. Eiropas audiovizuālie darbi

(1) Eiropas audiovizuālie darbi ir:

1) Eiropas Savienības dalībvalstīs radītie audiovizuālie darbi;

3. 2.1 pantā:

pirmajā daļā:

izteikt 1) punktu šādā redakcijā:

“Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs radītie audiovizuālie darbi;”;

3. 2.1 pantā:

pirmajā daļā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs radītie audiovizuālie darbi;”;

2) šā panta otrās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti tajās Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

aizstāt 2. punktā vārdus “otrās daļas” ar vārdiem “trešās daļas”;

aizstāt 2. punktā vārdus “otrās daļas” ar vārdiem “trešās daļas”;

3) šā panta trešās daļas noteikumiem atbilstošie audiovizuālie darbi, kas radīti citās Eiropas valstīs.

aizstāt 3. punktā vārdus “trešās daļas” ar vārdiem “ceturtās daļas”;

aizstāt 3. punktā vārdus “trešās daļas” ar vārdiem “ceturtās daļas”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta 1. daļas 2. un 3. punkti tiks piemēroti ar nosacījumu, ka šajos punktos minētās trešās valstis nepiemēro diskriminējošus noteikumus attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem.”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas 2. un 3. punkts tiks piemērots ar nosacījumu, ka tajos minētās trešās valstis nepiemēro diskriminējošus noteikumus attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs veidotajiem audiovizuālajiem darbiem.”;

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto un sesto daļu;

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto un sesto daļu;

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajām valstīm un kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tos ir veidojis viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās no šīm valstīm;

2) to producēšanu pārrauga un faktiski kontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās no šīm valstīm;

3) šo valstu producentu ieguldījums kopražojuma kopējās izmaksās ir pārsvarā un kopražojumu nekontrolē viens producents vai vairāki producenti, kuri reģistrēti (dzīvo) ārpus šīm valstīm.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, ko veidojuši producenti, kas reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās Eiropas valstīs, kuras nav ne Eiropas Savienības dalībvalstis, ne Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis, bet ar kurām Eiropas Savienība noslēgusi starptautiskus līgumus audiovizuālajā jomā, vai arī tādi darbi, ko šie producenti veidojuši sadarbībā ar vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem (dzīvojošiem) producentiem, ja šos darbus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām Eiropas valstīm.

(4) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu divpusēju kopprodukcijas līgumu ietvaros. Turklāt Eiropas Savienības producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas reģistrēts (dzīvojošs) producents vai vairāki šādi producenti.

(5) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem atbilstoši Eiropas Savienības producentu ieguldījuma proporcijai kopražojuma kopējās izmaksās atzīstami arī darbi, kuri nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās un ceturtās daļas izpratnē, bet kurus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“4) Šā panta pirmās daļas 3. punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, ko veidojuši producenti, kas reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās Eiropas valstīs, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ne Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis, bet ar kurām Latvija vai Eiropas Kopiena ir noslēgusi starptautiskus līgumus audiovizuālajā jomā, vai arī tādi darbi, ko šie producenti veidojuši sadarbībā ar Latvijā vai vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem (dzīvojošiem) producentiem, ja šos darbus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām Eiropas Savienības vai Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm.’’;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu divpusēju kopprodukcijas līgumu ietvaros. Turklāt Latvijas vai Eiropas Savienības producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas reģistrēts (dzīvojošs) producents vai vairāki šādi producenti.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem atbilstoši Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu producentu ieguldījuma proporcijai kopražojuma kopējās izmaksās atzīstami arī darbi, kuri nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās un piektās daļas izpratnē, bet kurus galvenokārt ir veidojuši autori un tehniskie darbinieki no Latvijas vai no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm.”.

izteikt ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta pirmās daļas 3. punktā noteiktie Eiropas audiovizuālie darbi ir tādi darbi, ko veidojuši producenti, kas reģistrēti (dzīvo) vienā vai vairākās Eiropas valstīs, kuras nav ne Eiropas Savienības dalībvalstis, ne Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstis, bet ar kurām Latvija vai Eiropas Kopiena ir noslēgusi starptautiskus līgumus audiovizuālajā jomā, vai arī tādi darbi, ko šie producenti veidojuši sadarbībā ar Latvijā vai vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētiem (dzīvojošiem) producentiem, ja šos darbus galvenokārt veidojuši autori un tehniskie darbinieki no vienas vai vairākām Eiropas Savienības vai Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm.

(5) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem uzskatāmi arī tādi darbi, kas nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās daļas izpratnē, bet ir veidoti Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu divpusēju kopprodukcijas līgumu ietvaros. Turklāt Latvijas vai Eiropas Savienības producenti sedz lielāko daļu no kopražojuma kopējām izmaksām un kopražojumu nekontrolē viens ārpus Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas reģistrēts (dzīvojošs) producents vai vairāki šādi producenti.

(6) Par Eiropas audiovizuālajiem darbiem atbilstoši Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu producentu ieguldījuma proporcijai kopražojuma kopējās izmaksās atzīstami arī darbi, kuri nav Eiropas audiovizuālie darbi šā panta pirmās un piektās daļas izpratnē, bet kurus galvenokārt ir veidojuši autori un tehniskie darbinieki no Latvijas vai no vienas vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm.”

4. Papildināt likumu ar jaunu 22 pantu šādā redakcijā:

“22 pants. Raidorganizācijas jurisdikcija

(1) Visas Latvijas Republikā dibinātās raidorganizācijas ir pakļautas Latvijas Republikas jurisdikcijai”.

4. Papildināt likumu ar jaunu 2.2 pantu šādā redakcijā:

“2.2 pants. Raidorganizācijas jurisdikcija

(1) Visas Latvijas Republikā dibinātās raidorganizācijas ir pakļautas Latvijas Republikas jurisdikcijai.

(2) Tiks uzskatīts, ka raidorganizācija ir dibināta Latvijas Republikā, ja:

1) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu tiek pieņemti Latvijā;

2) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, tiek nodarbināti Latvijā, bet redaktoriskie lēmumi tiek pieņemti kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm;

3) Latvijā atrodas tās galvenais birojs, bet lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, ir nodarbināti gan Latvijā, gan kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm;

4) šī raidorganizācija pirmo reizi ir uzsākusi raidīšanu Latvijā

saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, bet ne Latvijā, ne arī kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm apraides nodrošināšanā nav nodarbināta lielākā daļa darbinieku, pie nosacījuma, ka tā saglabā stabilu un noteiktu saikni ar Latvijas ekonomiku;

5) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un redaktoriskie lēmumi tiek pieņemti citā valstī vai arī Latvijā tiek pieņemti redaktoriskie lēmumi un šīs raidorganizācijas galvenais birojs atrodas citā valstī pie nosacījuma, ka lielākā daļa darbinieku, kuri ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, ir nodarbināti Latvijā.

3.

Deputāte V.Lāzo

Izteikt 22. panta 2. daļu šādā redakcijā:

“(2) Raidorganizācija ir dibināta Latvijas Republikā, ja:

1) Latvijā reģistrēts tās galvenais birojs un redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu tiek pieņemti Latvijā;

2) Latvijā reģistrēts tās galvenais birojs un lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, tiek nodarbināti Latvijā, bet redaktoriskie lēmumi tiek pieņemti kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm;

3) Latvijā reģistrēts tās galvenais birojs, bet lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, ir nodarbināti gan Latvijā, gan kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm;

4) šī raidorganizācija pirmo reizi ir uzsākusi raidīšanu Latvijā saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, bet ne Latvijā, ne arī kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas konvencijas “Par Pārrobežu televīziju” dalībvalstīm apraides nodrošināšanā nav nodarbināta lielākā daļa darbinieku, pie nosacījuma, ka tā saglabā stabilu un noteiktu saikni ar Latvijas ekonomiku;

5) Latvijā reģistrēts tās galvenais birojs un redaktoriskie lēmumi tiek pieņemti citā valstī vai arī Latvijā tiek pieņemti redaktoriskie lēmumi un šīs raidorganizācijas galvenais birojs atrodas citā valstī pie nosacījuma, ka lielākā daļa darbinieku, kuri ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, ir nodarbināti Latvijā.

Neatbalstīt

(2) Raidorganizācija uzskatāma par dibinātu Latvijas Republikā, ja:

1) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un redaktoriskie lēmumi par programmu izkārtojumu tiek pieņemti Latvijā;

2) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, tiek nodarbināti Latvijā, bet redaktoriskie lēmumi tiek pieņemti kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm;

3) Latvijā atrodas tās galvenais birojs, bet lielākā daļa darbinieku, kas ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, ir nodarbināti gan Latvijā, gan kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm;

4) šī raidorganizācija pirmo reizi ir uzsākusi raidīšanu Latvijā

saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem, bet ne Latvijā, ne arī kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstīm apraides nodrošināšanā nav nodarbināta lielākā daļa darbinieku - ar nosacījumu, ka tā saglabā stabilu un noteiktu saikni ar Latvijas ekonomiku;

5) Latvijā atrodas tās galvenais birojs un redaktoriskie lēmumi tiek pieņemti citā valstī vai arī Latvijā tiek pieņemti redaktoriskie lēmumi un šīs raidorganizācijas galvenais birojs atrodas citā valstī - ar nosacījumu, ka lielākā daļa darbinieku, kuri ir iesaistīti apraides nodrošināšanā, ir nodarbināti Latvijā.

(3) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tādām raidorganizācijām, kurām nav piemērojami šī panta pirmās un otrās daļas noteikumi, vai kuras nav pakļautas kādas no Eiropas Savienības vai Eiropas konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts jurisdikcijai, ja:

1) tās izmanto Latvijas piešķirto frekvenci;

2) tās neizmanto Latvijas piešķirto frekvenci, bet izmanto Latvijas satelīta jaudu;

3) tās neizmanto ne Latvijas piešķirto frekvenci, ne arī Latvijas satelīta jaudu, bet izmanto Latvijas satelīta raidošo staciju.”

(3) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tādām raidorganizācijām, kurām nav piemērojami šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi, vai kuras nav pakļautas kādas no Eiropas Savienības vai Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalsts jurisdikcijai, ja:

1) tās izmanto Latvijas piešķirto frekvenci;

2) tās neizmanto Latvijas piešķirto frekvenci, bet izmanto Latvijas satelīta jaudu;

3) tās neizmanto ne Latvijas piešķirto frekvenci, ne arī Latvijas satelīta jaudu, bet izmanto Latvijas satelīta raidošo staciju.”

4.pants. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidi

(1) Elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus iedala pēc to īpašuma formas, darbības mērķa un teritoriālās aptveramības.

5. 4.pantā:

aizstāt nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi’’ ar vārdiem “raidorganizācijas” attiecīgā locījumā;

5. 4.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdus “elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi’’ (attiecīgā locījumā) ar vārdu “raidorganizācijas” (attiecīgā locījumā);

(2) Pēc īpašuma formas un darbības mērķa elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus iedala sabiedriskajos un komerciālajos, bet pēc teritoriālās aptveramības – nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pēc īpašuma formas un darbības mērķa raidorganizācijas iedala sabiedriskajās un komerciālajās, bet pēc teritoriālās aptveramības – Nacionālajās, reģionālajās, vietējās un pārrobežu raidorganizācijās.’’.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pēc īpašuma formas un darbības mērķa raidorganizācijas iedala sabiedriskajās un komerciālajās, bet pēc teritoriālās aptveramības – nacionālajās, reģionālajās, vietējās un pārrobežu raidorganizācijās.’’

5.pants. Sabiedriskie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi

6. 5.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā “5.pants. Sabiedriskās raidorganizācijas’’;

6. 5.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“5.pants. Sabiedriskās raidorganizācijas’’;

(1) Sabiedriskos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus (turpmāk - sabiedriskās raidorganizācijas) izveido, ieguldot raidorganizāciju pamatkapitālā valsts īpašumu. Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir sabiedriskas raidorganizācijas un darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrības.

aizstāt pirmajā daļā vārdus “sabiedriskos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus (turpmāk – sabiedriskās raidorganizācijas)’’ ar vārdiem “sabiedriskās raidorganizācijas’’.

aizstāt pirmajā daļā vārdus “sabiedriskos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus (turpmāk – sabiedriskās raidorganizācijas)’’ ar vārdiem “sabiedriskās raidorganizācijas’’.

(2) Sabiedriskās raidorganizācijas nodrošina visām sabiedrības grupām daudzveidīgas un līdzsvarotas programmas, kas sastāv no informatīviem, izglītojošiem un izklaidējošiem raidījumiem, kā arī nodrošina informācijas un izpausmes brīvību un objektivitāti un raidījumu dažādību.

(3) Sabiedriskās raidorganizācijas nav pakļautas valsts un pašvaldību institūciju, politisko organizāciju (partiju), reliģisko konfesiju, finansu un ekonomisko aprindu tiešai ietekmei. To darbība pamatojas uz sabiedrisku pārraudzību, un tās ir finansiāli neatkarīgas.

(4) Sabiedrisko raidorganizāciju finansiālā nodrošinājuma avoti ir valsts budžets - turklāt finansējums no tā nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā -, kā arī ieņēmumi no pašu komercdarbības, ziedojumi, dāvinājumi un sponsorējumi.

6.pants. Komerciālie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi

7. 6.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “6.pants. Komerciālās raidorganizācijas’’;

7. 6.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: “6.pants. Komerciālās raidorganizācijas’’;

(1) Komerciālos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus (turpmāk - komerciālās raidorganizācijas) var izveidot fiziskās vai juridiskās personas vai šo personu apvienības. Komerciālās raidorganizācijas pamatkapitālu veido fizisko un juridisko personu, kā arī valsts vai pašvaldības iestāžu vai uzņēmumu ieguldījumi.

aizstāt pirmajā daļā vārdus “komerciālos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus (turpmāk – komerciālās raidorganizācijas)’’ ar vārdiem “komerciālās raidorganizācijas’’.

aizstāt pirmajā daļā vārdus “komerciālos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus (turpmāk – komerciālās raidorganizācijas)’’ ar vārdiem “komerciālās raidorganizācijas’’.

(2) Komerciālās raidorganizācijas darbojas atbilstoši vispārējai programmas koncepcijai, uz kuras pamata Nacionālā radio un televīzijas padome izdevusi apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai speciālo atļauju (licenci) kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) darbībai.

(3) Komerciālās raidorganizācijas, kuras izmanto savus programmu izplatīšanas līdzekļus, var nodarboties ar citu raidorganizāciju programmu izplatīšanu, informējot par to Nacionālo radio un televīzijas padomi.

(4) Komerciālās raidorganizācijas savu darbību finansiāli nodrošina ar ienākumiem no pašu komercdarbības, sponsorējumiem un abonentmaksas (maksas televīzija u.c.).

7.pants. Nacionālie, reģionālie, vietējie un pārrobežu elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi

8. 7.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā :

“7.pants. Nacionālās, reģionālās un pārrobežu raidorganizācijas”;

8. 7.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā :

“7.pants. Nacionālās, reģionālās un pārrobežu raidorganizācijas”;

(1) Par nacionāliem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas ir droši uztveramas visā valsts teritorijā vai tās lielākajā daļā.

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Par nacionāliem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi’’ ar vārdiem “Par nacionālām atzīstamas tādas raidorganizācijas’’;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Par nacionāliem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi’’ ar vārdiem “Par nacionālām atzīstamas tādas raidorganizācijas’’;

(2) Par droši uztveramām uzskatāmas programmas, ko var uztvert tādā kvalitātē, kas atbilstoši valsts tehniskajiem standartiem un normatīviem vērtējama kā laba.

(3) Par reģionāliem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas ir droši uztveramas vismaz viena rajona (republikas pilsētas) administratīvajā teritorijā vai tās lielākajā daļā.

aizstāt trešajā daļā vārdus “Par reģionāliem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi” ar vārdiem “Par reģionālām atzīstamas tādas raidorganizācijas”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Par reģionāliem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi” ar vārdiem “Par reģionālām atzīstamas tādas raidorganizācijas”;

(4) Par vietējiem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas ir droši uztveramas vienā pagastā, pilsētā (tās daļā) vai apdzīvotā vietā.

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Par vietējiem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi’’ ar vārdiem “par vietējām atzīstamas tādas raidorganizācijas’’;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Par vietējiem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi’’ ar vārdiem “Par vietējām atzīstamas tādas raidorganizācijas’’;

(5) Par pārrobežu elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kas Latvijas teritorijā ar kabeļu, cietzemes vai satelītu raidītāju palīdzību veic apraidi vai retranslāciju, kuru tieši vai netieši var uztvert vienā vai vairākās valstīs ārpus Latvijas teritorijas.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par pārrobežu raidorganizācijām ir atzīstamas tādas raidorganizācijas, kas Latvijas teritorijā ar kabeļu, cietzemes vai satelītu raidītāju palīdzību veic apraidi vai retranslāciju, kuru tieši vai netieši var uztvert vienā vai vairākās valstīs ārpus Latvijas teritorijas.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par pārrobežu raidorganizācijām atzīstamas tādas raidorganizācijas, kas Latvijas teritorijā ar kabeļu, cietzemes vai satelītu raidītāju palīdzību veic apraidi vai retranslāciju, kuru tieši vai netieši var uztvert vienā vai vairākās valstīs ārpus Latvijas teritorijas.”;

(6) Uz pārrobežu elektroniskajiem saziņas līdzekļiem attiecas šā likuma normas, kas regulē apraidi vai retranslāciju.

aizstāt sestajā daļā vārdus “elektroniskajiem saziņas līdzekļiem’’ ar vārdiem “raidorganizācijām”.

aizstāt sestajā daļā vārdus “elektroniskajiem saziņas līdzekļiem’’ ar vārdiem “raidorganizācijām”.

8.pants. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu koncentrācijas un monopolizācijas ierobežošana

(1) Nav pieļaujama elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu monopolizācija kādas politiskās organizācijas (partijas), sabiedriskās organizācijas, uzņēmuma, personu apvienības vai atsevišķas personas interesēs.

(2) Aizliegts saslēgt tīklos reģionālos un/vai vietējos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus, izņemot gadījumus, kad to paredz elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības Nacionālā koncepcija.

9. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizliegts saslēgt tīklos reģionālās un/vai vietējās raidorganizācijas, izņemot gadījumus, kad to paredz elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālā koncepcija.”.

9. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizliegts saslēgt tīklos reģionālās un/vai vietējās raidorganizācijas, izņemot gadījumus, kad to paredz elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālā koncepcija.”

(3) Programmu veidošana ir neatkarīga. Aizliegts bez retranslācijas atļaujas veikt programmu (izņemot bērnu, izglītojošus, kultūras, zinātnes un sporta raidījumus, kā arī dažādu sabiedrisku pasākumu un notikumu tiešu translāciju) sinhronu un paralēlu raidīšanu.

(4) Katra raidorganizācija, izņemot sabiedrisko raidorganizāciju, var veidot ne vairāk kā trīs programmas.

(5) Fiziskajai personai, kura ir vienpersonīga raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījums raidorganizācijā nodrošina kontroli pār to, vai šīs personas laulātajam nevar piederēt vairāk kā 25 procenti akciju (kapitāla daļu) citās raidorganizācijās.

(6) Politiskā organizācija (partija), kā arī tās dibināts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kurā politiskās organizācijas (partijas) ieguldījums nodrošina tai kontroli, nevar dibināt raidorganizācijas.

(7) Personai, kas ieņem vēlētus amatus politiskās organizācijas (partijas) vadības institūcijās un ir raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks) vai kontrolpaketes turētājs, ir liegtas balsstiesības šā uzņēmuma lēmējinstitūcijās.

(8) Ja mantošanas vai citu apstākļu rezultātā šā panta piektajā un sestajā daļā minētā persona iegūst kontroli pār raidorganizāciju, tās pienākums ir neatļautajā kontrolē pārņemto daļu triju mēnešu laikā atsavināt. Pretējā gadījumā šī daļa tiek pārdota ar tiesas nolēmumu piespiedu kārtā.

(9) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, raidīšanas jomā būdams dabīgā monopolstāvoklī, darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrība, kuras statūtus apstiprina Satiksmes ministrija. Uzņēmējsabiedrības padomē iekļaujams viens Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, kuram ir tiesības uz padomes sēdēm uzaicināt raidorganizāciju pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām. Ar raidorganizāciju darbību saistītos jautājumos uzņēmējsabiedrības padome nevar pieņemt lēmumu, ja tam nepiekrīt Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvis.

11.pants. Konkurss apraides atļaujas (licences) saņemšanai

(1) Nacionālā radio un televīzijas padome saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju uz brīvajām frekvencēm (kanāliem) izsludina konkursu.

(2) Sludinājums par konkursu publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss tiek izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības frekvencei (kanālam). Sludinājumā norāda šādas ziņas:

1) elektroniskā sabiedrības saziņas līdzekļa veids (radio, televīzija u.tml.);

2) prasības attiecībā uz programmu (raidlaika apjoms, pieļaujamā valodu attiecība, skaņas un attēlu formātu kvalitāte);

3) raidīšanas tehniskie parametri [frekvence (kanāls), raidītāja maksimālā jauda, aptveramā teritorija];

4) apraides atļaujas termiņš;

5) darbības uzsākšanas laiks;

6) valsts nodeva par apraides atļaujas izsniegšanu un konkursa dalības maksa;

7) pieteikuma iesniegšanas termiņš.

(3) Konkursā var piedalīties rīcībspējīgas fiziskās personas un Latvijā reģistrētas juridiskās personas vai šo personu apvienības.

(4) Konkursa dalībniekiem jāiesniedz pieteikums, kurā jānorāda vārds, uzvārds, pilsonība (juridiskajām personām - nosaukums) un adrese, kā arī ziņas par dibinātāja darbu sabiedrības saziņas līdzekļos. Ja pieteikumu iesniedz uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), tajā ietver ziņas par attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem (dalībniekiem),

norādot akciju (kapitāla daļu) skaitu un balsstiesības, kā arī ziņas par iespējamām atbildīgajām amatpersonām, norādot to vārdu, uzvārdu, amatu un pilsonību.

(5) Pieteikumam pievienojama:

1) vispārējā programmas koncepcija, kurā jānorāda paredzamais raidorganizācijas un programmas (raidstacijas) nosaukums, programmas ievirze, mērķauditorija, valoda, Latvijā, citās Eiropas valstīs un citur veidoto raidījumu plānotā raidlaika attiecība, kā arī citas ziņas, ko iesniedzējs uzskata par svarīgām attiecībā uz savu plānoto darbību;

2) dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus pirmajam darbības gadam;

3) deklarācija par to, vai:

a) konkursa dalībnieks vai viņa laulātais ir citas raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks) un, ja ir, - ieguldījuma apmērs,

b) konkursa dalībnieks ieņem vēlētus amatus politiskās organizācijas (partijas) vadības institūcijā;

4) deklarācija par to, ka konkursa dalībnieks uzvaras gadījumā ievēros šā likuma 8. panta piektās un septītās daļas prasības;

5) dokuments par konkursa dalības maksas samaksu;

6) izslēgts ar 11.11.99. likumu.

(6) Vismaz mēnesi pirms konkursa rezultātu noteikšanas ziņas par konkursa dalībniekiem, viņu vispārējām programmas koncepcijām un iespējamajiem finansiālā nodrošinājuma avotiem Nacionālā radio un televīzijas padome publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā, ja konkurss bija izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības frekvencei (kanālam).

10. Izslēgt 11. panta piektās daļas pirmajā punktā vārdus “Latvijā, citās Eiropas valstīs un citur veidoto raidījumu plānotā raidlaika attiecība”.

10. Izslēgt 11. panta piektās daļas 1. punktā vārdus “Latvijā, citās Eiropas valstīs un citur veidoto raidījumu plānotā raidlaika attiecība”.

14.pants. Raidorganizācijas un programmas nosaukums

(1) Raidorganizācijas nosaukums jāveido saskaņā ar likuma "Par uzņēmējdarbību" un likuma "Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteikumiem, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti šā panta otrajā daļā.

(2) Raidorganizācijas (raidstacijas) un programmas nosaukumam:

1) nepārprotami jāatšķiras no cita jau reģistrēta sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma;

2) jāatbilst Valodu likuma un citu likumu prasībām;

11. Izslēgt 14.panta otrās daļas 2. punktu.

4.

Deputāte V.Lāzo

Izslēgt likumprojekta 11.pantu

Atbalstīt

5.

Deputāts P.Tabūns

Izteikt 14. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“jāatbilst Valodu likuma un citu likumu prasībām;”

Atbalstīt precizētā atbildīgās komisijas redakcijā

6.

Atbildīgā komisija

Aizstāt likuma 14. panta otrās daļas 2. punktā vārdu “Valodu likuma” ar vārdiem “Valsts valodas likuma”.

Atbalstīt

11. Aizstāt 14. panta otrās daļas 2. punktā vārdus “Valodu likuma” ar vārdiem “Valsts valodas likuma”.

3) nepārprotami jāatšķiras no tāda sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma, kura darbība izbeigta ar tiesas nolēmumu;

4) nepārprotami jāatšķiras no tāda sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma, ar kādu ir darbojusies cita, darbību izbeigusi, raidorganizācija.

17.pants. Programmu veidošanas vispārīgie noteikumi

(1) Raidorganizācijas programmai ir jāatbilst vispārējai programmas koncepcijai, uz kuras pamata Nacionālā radio un televīzijas padome izdevusi apraides atļauju.

(2) Raidorganizācijai ir jānodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi un vispusīgi, atbilstoši vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentāram ir jābūt atdalītam no ziņām, turklāt ir jānosauc komentāra autors.

(3) Programma nedrīkst ietvert:

1) sižetus, kuros nevajadzīgi izcelta vardarbība;

3) musinājumu uz nacionālo, rasu, dzimumu vai reliģisko naidu, uz nacionālā goda un cieņas pazemošanu;

4) aicinājumu uz karu vai militārā konflikta izraisīšanu;

5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu.

(4) Raidorganizācijām atbilstoši likumam "Par izņēmuma stāvokli" un likumam "Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību" ir pienākums ārkārtējās situācijās savās programmās dot iespēju attiecīgajām amatpersonām sniegt ziņojumus iedzīvotājiem. Komerciālajām raidorganizācijām ir jānodrošina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ministriju sagatavotu izglītojošu vai informatīvu ziņojumu izplatīšana, atvēlot vismaz 30 sekundes raidlaika no pulksten 18.00 līdz pulksten 22.00.

(5) Priekšvēlēšanu aģitāciju elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos reglamentē īpaši likumi.

(6) Savās programmās

raidorganizācija drīkst izmantot citu autoru programmas, filmas, raidījumus, sižetus un citus materiālus, ievērojot likuma "Par autortiesībām un blakustiesībām" noteikumus, kā arī Latvijai

saistošus starptautiskos līgumus.

1) Dziesmu svētki;

2) starptautiskais folkloras festivāls Baltica;

3) olimpiskās spēles;

4) pasaules un Eiropas čempionāti olimpiskajos sporta veidos;

5) jebkuri pasaules un Eiropas čempionāti, kas notiek Latvijā;

12. 17. pantā:

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“Neviena raidorganizācija, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā, nedrīkst raidīt, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, notikumus, kurus Ministru Kabinets atzinis par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem un kurus pēc iepriekšēja plāna rīko notikumu organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot tiesības, kas saistītas ar šiem notikumiem. Šādu notikumu raidīšana jāveic tā, lai vismaz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.”;

7.

Deputāti D.Ābiķis, A.Rugāte, Ē.Zommere

Izteikt 17. panta septīto daļu šādā redakcijā:

“Neviena raidorganizācija, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā, nedrīkst raidīt, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, notikumus, kurus Ministru Kabinets atzinis par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem un kurus pēc iepriekšējā plāna rīko notikumu organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot tiesības, kas saistītas ar šiem notikumiem. Šādu notikumu raidīšana jāveic tā, lai tiktu aptverta visa Latvijas teritorija un visi Latvijas iedzīvotāji varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.”

Daļēji atbalstīt

8.

Deputāts P.Tabūns

Izteikt 17. panta septīto daļu šādā redakcijā:

“Neviena raidorganizācija, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā, nedrīkst raidīt, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, notikumus, kurus Ministru kabinets atzinis par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem un kurus pēc iepriekšēja plāna rīko notikumu organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot tiesības, kas saistītas ar šiem notikumiem. Šādu notikumu raidīšana jāveic tā, lai vismaz 75 % -os Latvijas teritorijā iedzīvotāji varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.”

Daļēji atbalstīt

9.

Atbildīgā komisija

Aizstāt likumprojekta 12. pantā skaitli “75” ar skaitli “85”

Atbalstīt

12. 17. pantā:

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Neviena raidorganizācija, kas atrodas Latvijas jurisdikcijā, nedrīkst raidīt, izmantojot savas ekskluzīvās tiesības, notikumus, kurus Ministru kabinets atzinis par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem un kurus pēc iepriekšēja plāna rīko notikumu organizētāji, kas ir tiesīgi pārdot ar šiem notikumiem saistītās tiesības. Šādu notikumu raidīšana jāveic tā, lai vismaz 85 procenti Latvijas iedzīvotāju varētu tiem sekot ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā.”;

papildināt ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja L atvijas raidorganizācija ir ieguvusi ekskluzīvas tiesības raidīt notikumus, kuri Eiropas Savienības vai Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstī ir iekļauti sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu sarakstā, tad šī raidorganizācija nedrīkst izmantot savas ekskluzīvās tiesības tādā veidā, ka lielai daļai publikas attiecīgajā valstī tiek liegts sekot šādiem īpaši svarīgiem notikumiem ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.”;

papildināt ar jaunu devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Šī panta izpratnē jēdziens “brīva televīzija” nozīmē komerciālās vai sabiedriskās raidorganizācijas nodrošināta apraide bez papildus jau esošajam raidorganizācijas finansējumam noteiktas maksas

10.

Deputāte V.Lāzo

17.panta astotajā daļā aizstāt vārdkopu “Latvijas raidorganizācija” ar “Latvijā reģistrēta raidorganizācija 22.panta izpratnē”.

Neatbalstīt

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja Latvijas raidorganizācija ir ieguvusi ekskluzīvas tiesības raidīt notikumus, kuri attiecīgajā Eiropas Savienības vai Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstī ir iekļauti sabiedrībai īpaši svarīgu notikumu sarakstā, tad šī raidorganizācija nedrīkst izmantot savas ekskluzīvās tiesības tādā veidā, ka lielai daļai publikas attiecīgajā valstī tiek liegts sekot šādiem īpaši svarīgiem notikumiem ar brīvas televīzijas starpniecību tiešraidē vai ierakstā, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.”

(9) Šā panta izpratnē jēdziens “brīva televīzija” nozīmē komerciālās vai sabiedriskās raidorganizācijas nodrošinātu apraidi bez papildus jau esošajam raidorganizācijas finansējumam noteiktas maksas.

18.pants. Programmu veidošanas īpašie noteikumi

(1) Raidorganizācijas veidotajā vizuālajā programmā visu raidījumu (izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, teleteksta pakalpojumus un televeikalu) raidlaika kopapjomam nedēļas laikā jāatbilst šādai proporcijai:

1) ne mazāk par 51 procentu - Eiropas audiovizuālajiem darbiem;

13. 18. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Raidorganizācijas veidotajā vizuālajā programmā” ar vārdiem “Visu Latvijas jurisdikcijā esošo raidorganizāciju veidotajās televīzijas programmās”;

13. 18. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Raidorganizācijas veidotajā vizuālajā programmā” ar vārdiem “Visu Latvijas jurisdikcijā esošo raidorganizāciju veidotajās televīzijas programmās”;

2) no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne mazāk par 40 procentiem - latviešu valodā veidotiem raidījumiem.

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne mazāk par 25 procentiem – latviešu valodā veidotajiem raidījumiem.”;

11.

Deputāti D.Ābiķis, A.Rugāte, Ē.Zommere

Izteikt 18. panta pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne mazāk par 40 procentiem – latviešu valodā veidotajiem raidījumiem.”

Neatbalstīt

izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

“2) no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne mazāk par 25 procentiem – latviešu valodā veidotajiem raidījumiem.”;

12.

Deputāte V.Lāzo

18.panta pirmās daļas 2.punktu saglabāt pašreizējā likuma redakcijā.

Neatbalstīt

13.

Deputāts P.Tabūns

Izteikt 18. panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“no Eiropas audiovizuālajiem darbiem ne mazāk kā 40 procentiem - latviešu valodā veidotajiem raidījumiem.”

Neatbalstīt

(2) Nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radio programmās laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radioprogrammās laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošas mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā.’’;

14.

Deputāti D.Ābiķis, A.Rugāte, Ē.Zommere

Izteikt 18. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radio programmās laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā.”

Neatbalstīt

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radioprogrammās laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 Latvijas kultūras identitāti atspoguļojošas mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā.’’;

15.

Deputāts P.Tabūns

Izteikt 18. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radio programmās laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazāk par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā.”

Neatbalstīt

16.

Deputāte S.Dreimane

Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radio programmās laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā”.

Neatbalstīt

(3) Raidorganizācijas veidotajā audiovizuālajā programmā ne mazāk par 10 procentiem no visu raidījumu (izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, teleteksta pakalpojumus un televeikalu) raidlaika kopapjoma nedēļas laikā jāparedz neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.

(4) Raidorganizācijas nedrīkst izplatīt tāda satura programmas un raidījumus, kas var kaitēt bērnu un pusaudžu normālai fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, izņemot gadījumus, kad šādiem raidījumiem izraudzīts īpašs raidlaiks (no pulksten 22.00 līdz 7.00) vai lietoti tehniskie bloķēšanas līdzekļi (raidījumu kodēšana). Šādām programmām un raidījumiem jābūt speciāli atzīmētiem, gan tos izplatot, gan publicējot raidījumu secības izklāstu (raidījumu programmā).

(5) Laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 nedrīkst izplatīt raidījumus, kuros ir fiziskā vai psiholoģiskā vardarbība (vizuālā vai tekstuālā veidā), asiņainas vai šausmu ainas, kā arī ainas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu. Tekstā nedrīkst būt rupjības un nepieklājīgi izteicieni, tas nedrīkst attiekties uz seksuālām darbībām. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju, ja tiek lietoti tehniskie bloķēšanas līdzekļi.

papildināt 3. daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Raidorganizācijām jānodrošina, lai lielākā daļa no neatkarīgiem producentiem piešķirtā raidlaika tiktu paredzēta neatkarīgo producentu pēdējo piecu gadu laikā veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.”.

papildināt trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Raidorganizācijām jānodrošina, lai lielākā daļa no neatkarīgajiem producentiem piešķirtā raidlaika tiktu paredzēta neatkarīgo producentu pēdējo piecu gadu laikā veidotajiem Eiropas audiovizuālajiem darbiem.”

(1) Katram raidījumam jānotiek vienā valodā - raidījuma valodā. Raidījuma fragmenti citās valodās jānodrošina ar tulkojumu (dublējot, ieskaņojot vai subtitrējot). Šis noteikums neattiecas uz valodas mācību raidījumiem un mūzikas skaņdarbu izpildījumiem.

(2) Raidījuma valodu nosaka pēc attiecīgā raidījuma skaņas pavadījuma vai valodas, kurā raidījums ir dublēts vai ieskaņots. Raidījuma valoda, ja tā nav valsts valoda, jānorāda publicējamā raidījuma secības izklāstā (raidījumu programmā).

17.

Deputāts B.Cilevičs

Izslēgt likuma 19. panta trešo, ceturto un piekto daļu.

Neatbalstīt

(3) Demonstrējamām filmām jābūt dublētām valsts valodā vai arī ar oriģinālo skaņas pavadījumu un subtitriem latviešu valodā, bet bērniem paredzētajām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā.

18.

Deputāts P.Tabūns

Papildināt 19. panta trešo daļu ar sekojošu tekstu:

“Izglītojoša vai apsveikuma muzikāla raidījuma, neatkarīgi no tā, kādā valodā ir izpildīti muzikālie skaņdarbi, valodu nosaka pēc raidījuma vadītāja valodas.”

Neatbalstīt

(4) Televīzijas raidījumiem svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, retranslāciju, raidījumus ārzemēm, ziņu un valodas mācību raidījumus, jābūt ar subtitriem latviešu valodā.

19.

Deputāts M.Mitrofanovs

Aizvietot likuma 19.panta piektajā daļā skaitli “25” ar skaitli “50”

Neatbalstīt

(5) Raidorganizācijas veidotajās programmās raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 25 procentus no raidlaika kopapjoma diennakts laikā. Šis noteikums neattiecas uz Latvijas Televīziju, Latvijas Radio, kabeļtelevīziju, kabeļradio, satelīttelevīziju, satelītradio.

23.pants. Reklāmas un televeikala izvietošana

(1) Reklāma un televeikals ir izvietojami starp programmām. Ja tiek ievēroti šā panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi, reklāmu un televeikalu var iekļaut arī programmās, bet tādā veidā, lai tie nemazinātu programmu viengabalainību un vērtību un neskartu autortiesību īpašnieku intereses.

(2) Raidījumos un programmās, kuras sastāv no neatkarīgām daļām, sporta programmās un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, reklāma un televeikals izvietojami tikai starp šīm daļām vai pauzēs.

(3) Izplatot tādus audiovizuālos darbus kā mākslas un televīzijas filmas (izņemot sērijas, seriālus, izklaides un dokumentālās programmas), kuru ilgums pārsniedz 45 minūtes, tos drīkst pārtraukt vienu reizi katrā 45 minūšu laika posmā. Turpmāka darba pārtraukšana atļauta, ja tā ilgums vismaz par 20 minūtēm pārsniedz divus vai vairākus pilnus 45 minūšu laika posmus.

14. 23. pantā:

papildināt trešās daļas 2. teikumu pēc vārda “atļauta” ar vārdiem “vēl vienu reizi”;

20.

Deputāte S.Dreimane

Izteikt 23.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Izplatot tādus audiovizuālos darbus kā mākslas un televīzijas filmas (izņemot sērijas, seriālus, izklaides un dokumentālās programmas), kuru ilgums pārsniedz 45 minūtes, tos drīkst pārtraukt pirmo reizi 45 minūšu laika posmā, katra nākošā darba pārtraukšana notiek ne ātrāk kā pēc 45 minūšu intervāla, skaitot no brīža, kad noticis iepriekšējais pārtraukums”.

Neatbalstīt

14. 23. pantā:

papildināt trešās daļas otro teikumu pēc vārda “atļauta” ar vārdiem “vēl vienu reizi”;

(4) Ja reklāma vai televeikals iekļauts programmās, uz kurām nav attiecināma šā panta otrā un trešā daļa, starp katru programmā iekļauto reklāmu un televeikalu ir jābūt vismaz 20 minūšu pārtraukumam.

(5) Reklāmu un televeikalu nedrīkst iekļaut reliģisko ceremoniju raidīšanas laikā. Reklāmu un televeikalu nedrīkst iekļaut arī ziņu, sabiedriski aktuālu problēmu, dokumentālajos un reliģiskajos raidījumos un bērnu programmās, ja šo raidījumu un programmu ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Ja to ilgums ir 30 minūtes vai vairāk minūšu, piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi.

papildināt piektās daļas pēdējā teikumā pēc vārdiem “šā panta” ar vārdiem “pirmās, otrās un”.

papildināt piektās daļas pēdējo teikumu pēc vārdiem “šā panta” ar vārdiem “pirmās, otrās un”.

(6) Valsts svētku ceremoniju raidīšanas laikā reklāmas un televeikala izplatīšana atļauta, tikai saskaņojot to ar šo ceremoniju organizētājiem.

25.pants. Sponsorēšanas vispārīgie noteikumi

(1) Ja kāda programma vai raidījums tiek sponsorēts pilnīgi vai daļēji, tas skaidri jānorāda programmas vai raidījuma sākumā vai beigās, norādot sponsora vārdu vai firmas zīmi.

(2) Sponsors nedrīkst ietekmēt sponsorētās programmas vai raidījuma saturu un izplatīšanas laika izvēli, tādējādi ierobežojot raidorganizācijas redaktorisko neatkarību.

(3) Sponsorētajā programmā vai raidījumā nedrīkst reklamēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajā tiešus vai pamudinošus norādījumus attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem.

15. Izteikt 25. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“3) Sponsorētajā programmā vai raidījumā nedrīkst reklamēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajā tiešus vai pamudinošus norādījumus attiecībā uz šo preču un pakalpojumu pirkšanu vai nomu.”

15. Izteikt 25. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Sponsorētajā programmā vai raidījumā nedrīkst reklamēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajā tiešus vai pamudinošus norādījumus attiecībā uz šo preču un pakalpojumu pirkšanu vai nomu.”

30.pants. Programmu retranslācija

(1) [Izslēgta ar 29.10.98. likumu.]

(2) Retranslējot programmu vai tās daļu, saglabājams programmu raksturojošs kadra logotips.

(3) Par retranslāciju nav uzskatāma Latvijā veidotas programmas izplatīšana atbilstoši attiecīgās raidorganizācijas apraides atļaujai, ja izplatīšanu finansē pati raidorganizācija.

(4) Par to retranslējamo programmu satura atbilstību šā likuma prasībām, kuru sākotnējā izplatīšana nav veikta Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju vai Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbildīga ir raidorganizācija, kas saņēmusi retranslācijas atļauju to izplatīšanai.

16. Izteikt 30. panta 4. daļu šādā redakcijā:

“(4) Par tādu retranslējamu programmu, uz kuru sākotnējo izplatīšanu neattiecas Eiropas Savienības dalībvalstu, vai valstu, kas pievienojušās Eiropas konvencijai par pārrobežu televīziju, jurisdikcija, satura atbilstību šī likuma prasībām atbild Latvijas jurisdikcijā esošā raidorganizācija, kas ieguvusi šīs programmas retranslācijas atļauju.”

16. Izteikt 30. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par tādu retranslējamu programmu, uz kuru sākotnējo izplatīšanu neattiecas Eiropas Savienības dalībvalstu, vai Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju dalībvalstu, jurisdikcija, satura atbilstību šā likuma prasībām atbild Latvijas jurisdikcijā esošā raidorganizācija, kas ieguvusi šīs programmas retranslācijas atļauju.”

31.pants. Retranslācijas atļauja

(1) Programmu retranslācijai radio, televīzijā un teletekstā raidorganizācijai jāsaņem to veidotāju piekrišana un Nacionālās radio un televīzijas padomes retranslācijas atļauja.

(2) Raidorganizācijai, kurai ir apraides atļauja, retranslācijas atļauju piešķirtā raidlaika ietvaros izsniedz uz pieprasījuma pamata, ja tās izsniegšana nav pretrunā ar šā likuma prasībām.

(3) Ja retranslācijai noteiktā raidlaikā un teritorijā nepieciešamas frekvences (kanāla) lietošanas tiesības, retranslācijas atļauju izsniedz šā likuma 10.pantā un turpmākajos pantos noteiktajā kārtībā. Retranslācijas atļauju izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem un atjauno konkursa kārtībā.

(4) Par retranslācijas atļaujas izsniegšanu Nacionālā radio un televīzijas padome divu nedēļu laikā paziņo Uzņēmumu reģistram.

(5) Radio, televīzijas un teleteksta retranslācijas programmu raidlaika apjoms nedrīkst pārsniegt 30 procentus no kopējā raidlaika apjoma jebkurā valsts teritorijas vietā un katrā no šiem elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļu veidiem. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju un kabeļradio, un Latvijā veidoto programmu retranslāciju.

17. Aizstāt 31.panta piektās daļas pēdējā teikumā vārdu “veidoto” ar vārdu “izplatīto”.

17. Aizstāt 31.panta piektās daļas pēdējā teikumā vārdu “veidoto” ar vārdu “izplatīto”.

34.pants. Kabeļtelevīzijas sistēmu darbības nosacījumi

(1) Kabeļtelevīzijas sistēmās ir jānodrošina visu šajā apdzīvotajā vietā droši uztveramo Latvijā raidīto sabiedrisko televīzijas programmu pievadīšana abonentam nemainītā veidā. Šo programmu izplatīšanai kabeļtelevīzijas sistēmās apraides atļauja nav vajadzīga.

(2) Izslēgta ar 29.10.98. likumu.

(3) Nacionālā radio un televīzijas padome regulāri kontrolē kabeļtelevīzijas programmu atbilstību vispārējai programmas koncepcijai.

21.

Deputāts J.Lāčplēsis

Izteikt likuma 34. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kabeļtelevīzijas sistēmās ir jānodrošina visu šajā apdzīvotajā vietā droši uztveramo Latvijā

raidīto sabiedrisko un reģionālo raidorganizāciju (ja vairāk par 50% to pamatkapitāla pieder pašvaldībām) televīzijas programmu pievadīšanu abonentam nemainītā veidā. Šo programmu izplatīšanai kabeļtelevīzijas sistēmās apvidus atļauja nav vajadzīga.

Neatbalstīt

37.pants. Tiesības uz atbildes izplatīšanu

(1) Fiziskajai vai juridiskajai personai, kuru aizskar kādas pārraidītās ziņas, neatkarīgi no tā, vai ir pieprasīts atsaukums, ir tiesības uz atbildi. Atbilde var būt aizskartās personas vai tās pārstāvja uzstāšanās elektroniskajā sabiedrības saziņas līdzeklī ieraksta veidā vai šīs personas sagatavota teksta nolasīšana.

18. Aizstāt 37.panta pirmajā daļā vārdus “elektroniskajā sabiedrības saziņas līdzeklī” ar vārdu “raidorganizācijā”.

18. Aizstāt 37.panta pirmajā daļā vārdus “elektroniskajā sabiedrības saziņas līdzeklī” ar vārdu “raidorganizācijā”.

(2) Personai, kura vēlas izmantot tiesības uz atbildi, 14 dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas jāiesniedz raidorganizācijai rakstveida pieteikums, informējot par to Nacionālo radio un televīzijas padomi. Pieteikumam pievienojama atbilde.

(3) Personai, kura apstrīd raidījumā izplatītās ziņas, ir tiesības tajā pašā raidorganizācijā bez maksas noskatīties un/vai noklausīties raidījuma fragmentu, kurā aizskartas tās intereses, vai saņemt par maksu šāda raidījuma ieraksta kopiju.

(4) Aizskartā persona atbildē norāda uz raidījumā minētajām ziņām un to vietā sniedz citas.

(5) Raidorganizācija pēc aizskartās personas pieprasījuma nodrošina atbildes ierakstu.

(6) Raidorganizācijai 14 dienu laikā tajā pašā programmā (raidījumā) un tajā pašā programmas (raidījuma) laikā, kurā pārraidītas minētās ziņas, bez maksas jāizplata atbilde, pēc aizskartās personas izvēles nolasot tās sagatavoto atbildi vai izplatot ierakstu ar šo atbildi.

(7) Raidorganizācija var atteikties izplatīt atbildi, ja:

1) personai, kuru skar apstrīdamās ziņas, nav tiesiski pamatojamas ieinteresētības atbildes izplatīšanā;

2) atbilde ir nesamērīgi gara;

3) atbildē ir krimināli sodāms paziņojums.

(8) Atteikumu raidorganizācija paziņo iesniedzējam rakstveidā. Atteikumu 14 dienu laikā pēc tā saņemšanas var pārsūdzēt tiesā.

42.pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtība

(1) Padomi izveido Saeima, ievēlot tās sastāvā deviņus locekļus.

(2) Padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā. Padomes locekļus izraugās no sabiedrībā pazīstamām personām.

(3) Padomes locekļus Saeima ievēlē tās Kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(4) Padomes locekļu kandidatūras var izvirzīt ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti, iesniedzot savu priekšlikumu Saeimas Prezidijam. Kandidatūras iesniedzēju paraksti nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai.

(5) Izvirzīto kandidātu sarakstu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot katra kandidāta vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, darbavietu un ieņemamo amatu (nodarbošanos).

(6) Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē Nacionālā radio un televīzijas padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās.

(7) Padomē nedrīkst būt vairāk par trim locekļiem no vienas politiskas organizācijas (partijas).

22.

Deputāts M.Mitrofanovs

Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtība

(1) Padomi izveido Saeimas frakcijas, deleģējot tajā pa vienam loceklim, iesniedzot savu priekšlikumu Saeimas Prezidijam. Frakcijas priekšsēdētāja paraksts priekšlikumā nozīmē, ka deleģētā persona piekrita pildīt Padomes locekļa pienākumus.

(2) Padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi un pastāvīgi iedzīvotāji. Padomes locekļus izraugās no sabiedrībā pazīstamām personām.

(3) Deleģēto personu sarakstu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot katras personas vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, darbavietu un ieņemamo amatu (nodarbošanos).

(4) Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē Nacionālā radio un televīzijas padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās.

Neatbalstīt

23.

Deputāts B.Cilevičs

Izteikt 42.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Padomes sastāvā var būt sabiedrībā pazīstamas personas, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā.”

Neatbalstīt

62.pants. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmas

(1) Radio un televīzijas pirmajā un otrajā izplatīšanas tīklā tiesības izplatīt programmas pieder sabiedriskajām raidorganizācijām – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai. Nacionālā radio un televīzijas padome ir tiesīga piešķirt citām raidorganizācijām aprai des tiesības otrajā izplatīšanas tīklā laikā, kas nav nepieciešams nacionālā pasūtījuma izpildei ar šādiem nosacījumiem:

1) raidlaika ilgums katru gadu tiek precizēts atkarībā no nacionālā pasūtījuma apjoma;

2) Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķās dienās, kad papildu raidlaiks nepieciešams Latvijas Radio vai Latvijas Televīzijai, citas raidorganizācijas raidlaiku var saīsināt vai pārcelt, brīdinot raidorganizāciju vismaz trīs dienas iepriekš.

(2) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā pirmajā izplatīšanas tīklā savu programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā.

(3) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas otrā izplatīšanas tīkla programma pamatā ir valsts valodā. 20 procentus gada raidlaika tajā var atvēlēt raidījumiem valsts mazākumtautību valodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātru izrādes.

24.

Deputāts M.Mitrofanovs

Izteikt 62.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas otrā izplatīšanas tīkla programma pamatā ir valsts mazākumtautību valodās.”

Neatbalstīt

(4) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās līdz 30 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem.

19. Izslēgt 62. panta 4. daļu.

25.

Deputāti D.Ābiķis, A.Rugāte, Ē.Zommere

4. Izteikt 62. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās līdz 30 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem.”

Neatbalstīt

19. Izslēgt 62. panta 4. daļu.

26.

Deputāts P.Tabūns

Izteikt 62. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās līdz 30 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotiem raidījumiem.”

Neatbalstīt

(5) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu redakciju un raidījumu vadītājiem jābūt politiski neitrāliem.

27.

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Šā likumprojekta 2. panta 12. punkta noteikumi stājas spēkā ar 2002. gada 1. janvāri.”

Atbalstīt

Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“Pārejas noteikums

Šā likuma 2. panta 12. punkta noteikumi stājas spēkā 2002. gada 1. janvārī.”