Likumprojekts

Likumprojekts

 

Grozījumi Ceļu satiksmes likumā

Izdarīt Ceļu satiksmes likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 22.nr.; 2000, 3.nr.) šādus grozījumus:

Izteikt likuma 43.pantu šādā redakcijā:

“(1) Par šā likuma un citu ceļu satiksmes drošību reglamentējošu aktu prasību pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(2) Gadījumos, kad saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu iestājas atbildība par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par ceļa zīmju vai brauktuves apzīmējumu prasību neievērošanu attiecībā uz transportlīdzekļu apstāšanos vai stāvēšanu, bet transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda transportlīdzekļa marku un valsts numuru, ziņas par pārkāpēju nenorāda, lietu izskata bez pārkāpēja klātbūtnes un naudas sodu uzliek pārkāpuma izdarīšanas vietā.

(3) Naudas sods nomaksājams desmit dienu laikā no soda uzlikšanas brīža. Naudas soda nenomaksāšanas gadījumā tas piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka (valdītāja, turētāja).

(4) Līdz naudas soda samaksai aizliegts veikt transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati, transportlīdzekļa reģistrāciju transportlīdzekļu un vadītāju reģistrā, kā arī izbraukt ar transportlīdzekli no Latvijas.

(5) Ja transportlīdzeklis ir izgājis no īpašnieka (valdītāja, turētāja) valdījuma nevis viņa paša vainas dēļ, bet gan citas personas prettiesisku darbību dēļ, par nodarīto pārkāpumu atbild šī persona.

(6) Kārtību, kādā amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt šajā pantā minētās administratīvo pārkāpumu lietas, sastāda protokolu, noformē paziņojumu par uzlikto naudas sodu un nosūta informāciju transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

Likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likuma grozījumi nepieciešami, jo patreiz nav iespēja piemērot administratīvo sodu bez pārkāpēja klātbūtnes. Ņemot vērā, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumu gadījumos pārsvarā vadītājs neatrodas pārkāpuma vietā, nav arī iespējas sodīt vainīgo personu.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts tiešā veidā tautsaimniecību neskar, taču ieviešot mehānismu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumu novēršanai, tas uzlabos ielu caurlaides spēju pilsētās, atvieglos sabiedriskā transporta kustību.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Budžeta izdevumi netiks palielināti. Palielināsies ieņēmumi no iekasētajām soda naudām, kas tiks ieskaitīti attiecīgās pašvaldības vai valsts budžetā.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Likumprojekts spēkā esošo tiesību normu sistēmu neietekmē, grozījumi citos normatīvajos aktos nav nepieciešami.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Sagatavotais likumprojekts nav pretrunā ar starptautiskajām tiesību normām un starptautiskajā praksē pieņemtajiem principiem. Praktiski visās ES valstīs ir mehānisms cīņai ar stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem pilsētās arī kad pārkāpējs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā.

 

 

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildi realizēs pašvaldību pilnvarotas institūcijas vai amatpersonas, kā arī valsts policijas, ceļu policijas darbinieki. Amatpersonu lēmumus indivīds varēs pārsūdzēt likumdošanā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs L.Muciņš