Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

«Grozījumi likumā “Par ostām» » (reģ. nr.714) otrajam lasījumam

 

Spēkā esošā redakcija

 

Pirmā lasījuma redakcija

 

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Atbildīgās komisijas atbalstītā likumprojekta redakcija otrajam lasījumam

1

2

3

4

5

6

Likums par ostām

Grozījums “Likumā par ostām”

1.

(Atbildīgā komisija)

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

“Grozījumi “Likumā par ostām””

Atbalstīt

Grozījumi “Likumā par ostām”

           
 

Izdarīt “Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.) šādu grozījumu:

     

Izdarīt “Likumā par ostām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15.nr.; 1996, 13.nr.; 1997, 9., 15.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 12.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Nekustamais īpašums ostā

         

(1) Ostas teritorijas sauszemes daļa (turpmāk - ostas zeme) var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas īpašums.

         

(2) Ostas iekšējo ūdeņu daļa (turpmāk - akvatorija) ir valsts īpašums.

 

 

         

(3) Valsts zemi un akvatoriju nodod valdījumā attiecīgās ostas pārvaldei, izņemot to valsts zemi, uz kuras izvietota valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla, kuru nodod valdījumā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Valsts zemi nodod valdījumā satiksmes ministrs. Pašvaldības zemi nodod valdījumā ar attiecīgās pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu.

 

 

         

(4) Ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās ir valsts vai pašvaldības īpašums, kas atrodas attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā. Navigācijas iekārtas un ierīces visās ostās ir ostas pārvaldes valdījumā. Piestātnes Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās var būt arī citu juridisko un fizisko personu īpašums, ja tās iegūtas likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" noteiktajā kārtībā. Citās ostās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes var būt valsts vai pašvaldības, kā arī citu juridisko vai fizisko personu īpašums.

 

2.

(Dep. Aivars Tiesnesis)

Izslēgt 4. panta ceturtajā daļā vārdus “ja tās iegūtas likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā”.

Atbalstīt

1. Izslēgt 4. panta ceturtajā daļā vārdus “ja tās iegūtas likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā”.

(5) Ostas pārvalde valstij vai pašvaldībai piederošo zemi var izīrēt vai iznomāt, vai apgrūtināt to ar servitūtiem ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai, it sevišķi attiecībā uz lietojuma vai būvlietojuma tiesībām. Ostas pārvalde šajos darījumos rīkojas zemes īpašnieku vārdā.

         

(6) Ostas zemes nomas un īres līgumu, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 30 gadus, izņemot gadījumu, ja ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 50 miljonus latu un ja katrs šāds līgums vai servitūts iepriekš akceptēts Latvijas Ostu padomē. Ostas zemes nomas maksas apmēru katrā ostā nosaka ostas valde.

         

(7) Ostas pārvaldei ir tiesības citām juridiskajām vai fiziskajām personām piederošo ostas zemi uz līguma pamata vai piespiedu kārtā, pamatojoties uz šo likumu, apgrūtināt ar sev nepieciešamo Civillikumā paredzēto servitūtu. Līguma pamatnoteikumus, piespiedu apgrūtināšanas kārtību un atlīdzību reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Ostas zemi vai citu nekustamo īpašumu var arī atsavināt likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts un sabiedriskajām vajadzībām" noteiktajā kārtībā.

         

7.pants. Ostas pārvaldes funkcijas

         

(1) Ostas pārvalde ir iestāde, kuru izveido attiecīgās pilsētas dome vai pagasta padome un kura šajā likumā noteiktajos ietvaros ir arī Satiksmes ministrijas pārraudzībā. Ostas pārvaldes nolikumu apstiprina attiecīgā pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu paraugnolikumu.

         

(2) Ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

         

1) nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15.pantā minētajiem pakalpojumiem;

         

2) nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

         

3) nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

         

4) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

         

5) savas kompetences ietvaros kontrolē ostas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

         

6) kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina piesārņojuma seku likvidēšanu ostā un piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, kā arī organizē kuģu atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

         

7) nodrošina ziemas navigāciju ostā saskaņā ar Latvijas Jūras

administrācijas izstrādāto kārtību, kuru apstiprina satiksmes ministrs.

         

(3) Ostas pārvalde kā privāto tiesību subjekts veic šādas funkcijas:

         

1) izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši

apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pilsētas ģenerālplānam vai apdzīvotās vietas zemes ierīcības projektam;

         

2) nodrošina Latvijas Ostu padomē akceptētās ostas attīstības programmas realizāciju;

         

3) apsaimnieko valdījumā nodoto īpašumu - hidrotehniskās būves, kuģuceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, kā arī akvatoriju;

 

3.

(Dep. Aivars Tiesnesis)

Papildināt 7. panta trešās daļas 3. punktu pēc vārdiem “kā arī akvatoriju” ar vārdiem “un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos”.

Atbalstīt

2. Papildināt 7. panta trešās daļas 3. punktu pēc vārdiem “kā arī akvatoriju” ar vārdiem “un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos”.

4) izstrādā un apstiprina ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā finansu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendārajam gadam

un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finansu līdzekļu izlietojuma tāmē;

         

5) organizē ostas izbūvi, komunikāciju izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai;

         

6) veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti;

         

7) slēdz līgumus ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai;

         

8) savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas zemi un uz tās esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem;

         

9) piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā.

         

(4) Privātajās ostās pārvaldes kārtību nosaka ostas īpašnieks, bet kuģošanas drošība tiek nodrošināta šā likuma piektajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

         

8.pants. Ostas pārvalde

         

(1) Ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus nosaka ostas pārvaldes nolikums.

         

(2) Ostas pārvalde ir juridiskā persona. Tās sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.

         

(3) Ostas valdes sastāvā ir valdes priekšsēdētājs (pašvaldības amatpersona) un vismaz deviņi valdes locekļi. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu valdēs ir četras attiecīgās pašvaldības amatpersonas, kuras amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un pa vienai Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts amatpersonai vai pārstāvim, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī Latvijas Attīstības aģentūras valsts amatpersona, kuru norīko ekonomikas ministrs. Ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu ostas valdē var iecelt vienu pārstāvi no kuģu aģentūru un stividoru kompānijām, kuras darbojas attiecīgajā ostā. Citu ostu valdes tiek ieceltas saskaņā ar šā likuma 26.pantu.

 

4.

(Dep. Aivars Tiesnesis)

Izslēgt 8. panta trešajā daļā vārdus “vai pārstāvim”.

Atbalstīt

3. Izslēgt 8. panta trešajā daļā vārdus “vai pārstāvim”.

(4) Ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde.

 

 

         

12. pants. Finansu līdzekļu avoti

         

(1) Ostas pārvaldes finansu līdzekļus veido:

         

1) atskaitījumi no ostas maksām;

         

2) zemes nomas maksa;

         

3) nomas (īres) maksa par ostas pārvaldes valdījumā nodoto nekustamo īpašumu iznomāšanu (izīrēšanu);

         

4) investīcijas;

         

5) maksa par ostas pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem.

         

(2) Ostas pārvaldes finansu līdzekļi tiek izmantoti, ievērojot bezpeļņas organizācijas principus: ostas pārvaldes rīcībā esošos finansu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai un šā likuma 7.pantā noteikto funkciju izpildei.

         

(3) Ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finansu līdzekļiem piedalīties uzņēmējsabiedrību darbībā. Ostas pārvalde var nodot savus finansu līdzekļus citas ostas pārvaldei, savstarpēji vienojoties, vai uzkrāt kopējo projektu realizācijai, ievērojot šā panta otrās daļas nosacījumus.

 

5.

(Dep. Kārlis Leiškalns)

Izteikt 12. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finansu līdzekļiem piedalīties uzņēmējsabiedrību darbībā, kura notiek ārpus ostas teritorijas.”

Atbalstīt

Redakcionāli precizēts

4. Izteikt 12. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ostas pārvalde nedrīkst ar saviem finansu līdzekļiem piedalīties uzņēmējsabiedrību darbībā, kas notiek ārpus ostas teritorijas.”

(4) Ostas pārvalde kārto saimnieciskās darbības un finansu operāciju uzskaiti saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un iesniedz pārskatus saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

         

13.pants. Ostas maksas

         

(1) Latvijas ostās var noteikt šādas ostas maksas:

         

1) tonnāžas maksu;

         

2) kanāla maksu;

         

3) sanitāro maksu;

         

4) mazo kuģu maksu;

         

5) enkura maksu;

         

6) ledus maksu;

         

7) piestātnes maksu;

         

8) kravas maksu;

         

9) loču maksu;

         

10) pasažieru maksu.

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

7.

(Dep. Aivars Tiesnesis)

Papildināt 13. panta pirmo daļu pēc 10. punkta ar teikumu šādā redakcijā

“Šo maksu daļas vai visas maksas var apvienot vienā ostas maksā”.

(Atbildīgā komisija)

Papildināt 13. panta pirmo daļu pēc 10. punkta ar teikumu šādā redakcijā:

“Ostas pārvalde var apvienot ostas maksas, ievērojot šā likuma 14. pantā minētos nosacījumus”.

Daļēji atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

5. 13. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc 10. punkta ar teikumu šādā redakcijā:

“Ostas pārvalde var apvienot ostas maksas, ievērojot šā likuma 14. pantā minētos nosacījumus.”;

(2) Ostas maksas un tarifus nosaka ostas pārvalde, un tie stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

8.

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

(Dep. Aivars Tiesnesis)

Izslēgt 13. panta otrajā daļā vārdus “un tie stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

 

(Atbildīgā komisija)

Izteikt 13. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ostas maksas un tarifus nosaka ostas pārvalde un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Ostas maksas paaugstinājumi stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ostas maksas un tarifus nosaka ostas pārvalde un publicē laikrakstā “Latvi jas Vēstnesis”. Ostas maksas paaugstinājumi stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas.”;

   

10.

(Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis)

Papildināt 13. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) No ārvalstu karakuģiem netiek iekasētas ostas maksas, izņemot ledus maksu un loču maksu, ja tiek izmantoti loča pakalpojumi.”

 

 

 

Atbalstīt

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) No ārvalstu karakuģiem netiek iekasētas ostas maksas, izņemot ledus maksu un loču maksu, ja tiek izmantoti loča pakalpojumi.”

14.pants. Ostas maksu sadalījums

         

(1) Līdzekļi, kas veidojas no ostās iekasētajām maksām, tiek sadalīti šādā kārtībā:

         

1) tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus, kravas, loču maksu, kā arī piestātnes, pasažieru un sanitāro maksu saņem ostas pārvalde;

         

2) sanitāro maksu saņem pakalpojumu sniedzējs.

 

11.

 

 

 

 

 

 

12.

(Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs M. Pūķis)

(Dep. Aivars Tiesnesis)

Izslēgt 14. panta pirmās daļas 2. punktu.

(Atbildīgā komisija)

Izteikt 14. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ostās iekasēto tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus, kravas, loču maksu, kā arī piestātnes, pasažieru un sanitāro maksu saņem ostas pārvalde.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

6. 14. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ostās iekasēto tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura, ledus, kravas, loču maksu, kā arī piestātnes, pasažieru un sanitāro maksu saņem ostas pārvalde.”;

(2) Desmit procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai.

         

(3) Trīs procenti no visām ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un izlietojami atbilstoši ostu attīstības fonda nolikumam.

 

13.

(Dep. Aivars Tiesnesis)

Izteikt 14. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) 2001. gadā un 2002. gadā 1,5 procenti no ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un tos izlieto mazo ostu attīstībai.”

Atbalstīt

Redakcionāli precizēts

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) 2001. un 2002. gadā 1,5 procenti no ostas maksām tiek ieskaitīti ostu attīstības fondā un tos izlieto mazo ostu attīstībai.”

15.pants. Maksa par pakalpojumiem

         

(1) Ostas pārvalde apstiprina šādus tarifu robežlīmeņus šādiem pakalpojumiem, ko sniedz ostā:

         

1) maksu par tauvošanas darbu izpildi;

         

2) maksu par atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu;

 

14.

 

 

 

 

 

15.

(Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs M. Pūķis)

Izslēgt 15. panta pirmās daļas 2. punktu.

(Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs M. Pūķis)

Papildināt 15. panta pirmo daļu ar jaunu 2. punktu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju:

“2) maksu par dzeramā ūdens piegādi;”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

Atbalstīt

7. Papildināt 15. panta pirmo daļu ar jaunu 2. punktu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju:

“2) maksu par dzeramā ūdens piegādi;”.

3) maksu par ostas velkoņu un citu peldošo līdzekļu izmantošanu;

         

4) maksu par ugunsdzēsēju pakalpojumiem.

         

(2) Ostas maksas pakalpojumu tarifu robežlīmeņi stājas spēkā četrdesmit piecas dienas pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

         

(3) Latvijas ostās tiek iekasēta maksa par navigācijas pakalpojumiem, kuras tarifu pēc Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces priekšlikuma nosaka satiksmes ministrs.

         

(4) Latvijas Jūras administrācijas budžetu nosaka Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulce un apstiprina satiksmes ministrs.

         

(5) Latvijas Jūras administrācijas pilnsapulces funkcijas veic seši

satiksmes ministra iecelti valsts pilnvarnieki: trīs Satiksmes ministrijas amatpersonas, Rīgas ostas pārvaldnieks, Liepājas ostas pārvaldnieks un Ventspils ostas pārvaldnieks.

         

(6) Ostas pārvalde norēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem, kuri pieņem no kuģiem atkritumus un piesārņotos ūdeņus, saskaņā ar ostas pārvaldes un pakalpojumu sniedzēja savstarpēju vienošanos par attiecīgo pakalpojumu tarifiem.

         

19. pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi

         

(1) Ostas zemi nodot tālāk apakšnomā drīkst vienīgi ar attiecīgās ostas

pārvaldes atļauju.

         

(2) Juridisko un fizisko personu darbība ostā, ieskaitot jebkurus zemūdens darbus, drīkst notikt tikai ar attiecīgās ostas pārvaldes atļauju un tās kontrolē.

         

(3) Nogrimušas mantas izcelšanai, padziļināšanas, celtniecības, ūdenslīdēju un citu darbu veikšanai ostas akvatorijā nepieciešama ostas kapteiņa atļauja.

         

(4) Tiesības pirkt ostas zemi - neatkarīgi no tās īpašnieka - ir valstij vai pašvaldībai ostas pārvaldes personā. Ostas pārvaldei savukārt aizliegts ostas zemi pārdot.

         

(5) Ja tiek pirkta ostas zeme un bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam par to izsniegti sertifikāti, pēc viņu vēlēšanās šo sertifikātu vērtība viņiem izmaksājama naudā.

         

(6) Zemes lietotājiem, kas zemes reformas laikā ostas teritorijā ieguvuši pastāvīgā lietošanā zemi, nav tiesību saņemt to īpašumā par samaksu. Šajā gadījumā zemes lietotājiem tiek garantētas tiesības slēgt zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi atbilstoši šā likuma prasībām.

         

Pārejas noteikumi

         

1. Kuģu piestātnes, ēkas un būves, pazemes un virszemes komunikācijas, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir valsts vai pašvaldības juridisko personu valdījumā, paliek to valdījumā uz laiku līdz 30 gadiem. Ostas pārvaldei sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jānoslēdz ar šiem uzņēmumiem zemes nomas līgumi par šo objektu ekspluatāciju šā likuma 4.pantā noteiktajā kārtībā.

         

2. Līgumi par citām juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ēku un būvju izmantošanu paliek spēkā tik ilgi, līdz par labu ostas pārvaldei saskaņā ar šā likuma 4.pantu tiek nodibināts tāds servitūts, kas attiecas uz šo līgumu. Līdz ar šāda servitūta nodibināšanu līgumi zaudē spēku, un tie pēc tam slēdzami no jauna ar ostas pārvaldi.

         

3. Līdz 1996.gada 31.decembrim ar līgumu vai piespiedu kārtā nodibinātais servitūts uzskatāms par spēkā esošu ar dienu, kad attiecīgais līgums notariāli apstiprināts vai stājies spēkā rīkojums par servitūta nodibināšanu. Attiecīgais servitūts ierakstāms zemesgrāmatā līdz 1997.gada 31.decembrim. Ja servitūts šajā termiņā nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas automātiski tiek atcelts.

         

4. Pašvaldības izveido ostu pārvaldes saskaņā ar šo likumu līdz 1994.gada 1.augustam.

         

5. Ostu zemi, akvatoriju, piestātnes un kopējās hidrotehniskās būves Satiksmes ministrija un pašvaldības līdz 1994.gada 1.oktobrim nodod ostu pārvaldēm. Ostu pārvaldēm ir tiesības slēgt nomas līgumus par tām valdījumā nodoto zemi arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

         

6. Pēc Latvijas Jūras administrācijas saimniecisko funkciju nodalīšanas un nodošanas ostu pārvaldēm kopā ar finansēšanas avotu (maksa par loču pakalpojumiem) valdības garantētās kredīta saistības kuģu satiksmes vadības sistēmas aparatūras iegādei nododamas attiecīgajām ostu pārvaldēm.

Aizstāt pārejas noteikumu 6. punktā vārdus “attiecīgajām ostu pārvaldēm” ar vārdiem “Rīgas brīvostas pārvaldei un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei proporcionāli veiktajiem ieguldījumiem”.

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

 

 

 

 

18.

(Satiksmes ministrijas Parlamentārais sekretārs M. Pūķis)

Aizstāt pārejas noteikumu 6. punktā vārdus “attiecīgajām ostu pārvaldēm” ar vārdiem un skaitļiem šādā redakcijā “Rīgas brīvostas pārvaldei 1004359 USD apmērā un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei 968841 USD apmērā”.

(Atbildīgā komisija)

Izslēgt likumprojekta pirmā lasījuma redakciju attiecībā uz likuma pārejas noteikumu 6. punktu.

(Atbildīgā komisija)

Izslēgt pārejas noteikumu 6. punktu.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

8. Izslēgt pārejas noteikumu 6. punktu.