Spēka esoša redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

Priekšlikumi

Ministru kabineta attieksme

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13., 24.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 4., 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 13., 24.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 4., 24.nr.) šādus grozījumus:

(1) Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, - zemi, ēkas un būves (turpmāk - nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu.

1. 1.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “zemi, ēkas un būves” ar vārdiem “zemi un ēkas”;

1. Neizdarīt grozījumus 1.panta pirmajā daļā, kā tas ir paredzēts 1.punktā.

1.panta pēdējo daļu pēc vārdiem “tās ārēji nebojājot” izteikt šādā redakcijā:

“, - zemi, ēkas un šādās inženierbūves: maģistrālos un gāzes naftas cauruļvadus un rūpniecības kompleksās būves (izņemot iežguves būves, kurām nav ēkas pazīmju), kā arī izņemot šā panta otrajā daļa minēto nekustamo īpašumu

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

1. 1.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “zemi, ēkas un būves” ar vārdiem “zemi un ēkas”;

(2) Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek:

1) līdz 1998.gada 31.decembrim - pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome (padome), kā arī tās izveidotās institūcijas un iestādes vai kurš tiek finansēts no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī pašvaldības uzņēmuma statusā reģistrētam medicīnas vai sociālās aprūpes uzņēmumam nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu. Pārējo pašvaldības uzņēmumu nekustamo īpašumu ar nodokli apliek;

otrajā daļā:

izslēgt 1.punktu;

3.

1.pantā:

otrajā daļā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome (padome), kā arī tās izveidotās iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām iznomāto vai valdījumā nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots medicīnas vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai;”;

Atbalstīt

Atbalstīt

otrajā daļā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome (padome), kā arī tās izveidotās iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām iznomāto vai valdījumā nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots medicīnas vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai;”;

1.1) no 1999.gada 1.janvāra - pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome (padome), kā arī tās izveidotās iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī pašvaldības uzņēmuma statusā reģistrētam medicīnas vai sociālās aprūpes uzņēmumam nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu. Pārējo pašvaldības uzņēmumu nekustamo īpašumu ar nodokli apliek;

izslēgt 1.1 punktā vārdus “no 1999.gada 1.janvāra”;

4.

izslēgt 1.1punktu;

Atbalstīt

Atbalstīt

izslēgt 1.1punktu;

3) koplietošanas satiksmes ceļus, ielas, gaisa un ūdens navigācijas būves un publiskos ūdeņus;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) publiskos ūdeņus un zemi zem koplietošanas šosejām, ceļiem, pazemes ceļiem, tuneļiem, ielām, dzelzceļa sliežu ceļiem, pilsētas sliežu ceļiem, tiltiem, estakādēm;”;

Ierosinām izteikt likuma 1. panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

‘’3) publiskos ūdeņus un zemi zem valsts autoceļiem, pašvaldību ceļiem un pilsētu ielām, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļiem) un pilsētas sliežu ceļiem;’’.

Svītrot no likumprojekta 1.panta vārdus:

“izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) publiskos ūdeņus un zemi zem koplietošanas šosejām, ceļiem, pazemes ceļiem, tuneļiem, ielām, dzelzceļa sliežu ceļiem, pilsētas sliežu ceļiem, tiltiem, estakādēm;”;”

tas ir atstāt likuma 1.panta 3.punktu spēkā esošajā redakcijā, kura ir vispārīgāka un precīzāk izsaka ar nodokli apliekamo objektu saturu.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) publiskos ūdeņus un zemi zem koplietošanas šosejām, ceļiem, pazemes ceļiem, tuneļiem, ielām, dzelzceļa sliežu ceļiem, pilsētas sliežu ceļiem, tiltiem, estakādēm;”;

4) līdz 2000.gada 31.decembrim - reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu;

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā. Attiecībā uz reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu par saimniecisku darbību nav uzskatāma tā izmantošana labdarībai un sociālajai aprūpei;”;

Izteikt 1.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu”

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā. Attiecībā uz reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu par saimniecisku darbību nav uzskatāma tā izmantošana labdarībai un sociālajai aprūpei kā arī Reliģisko lietu pārvaldē reģistrēto garīgā personāla mācību iestāžu darbība;”;

Atbalstīt

Neatbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

Neatbalstīt

Atbalstīt

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā. Attiecībā uz reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu par saimniecisku darbību nav uzskatāma tā izmantošana labdarībai un sociālajai aprūpei kā arī Reliģisko lietu pārvaldē reģistrēto garīgā personāla mācību iestāžu darbība;”;

4.1) no 2001.gada 1.janvāra - reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru izmanto reliģiskās darbības veikšanai;

aizstāt 4.1 punktā vārdus “izmanto reliģiskās darbības veikšanai” ar vārdiem “neizmanto saimnieciskajā darbībā”;

izslēgt 4.1punktu;

Izslēgt 4.1punktu.

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

izslēgt 4.1punktu;

5) zemi, uz kuras saimnieciskā darbība aizliegta likumā noteiktajā kārtībā;

5.1) [izslēgts ar 25.11.99. likumu];

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas;

12.

1.panta otrās daļas 5.punkta pēdējo daļu aiz vārdiem “saimnieciskā darbība” izteikt šādā redakcijā:

“... un šo teritoriju pārvaldīšanai un aizsardzībai izmantojamās ēkas;”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5) zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas;

6) nekustamo īpašumu, kas atzīts par Latvijas Republikas kultūras pieminekli, un zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, kā arī saimnieciski izmantojamo nekustamo īpašumu;

6) nekustamo īpašumu, kas atzīts par Latvijas Republikas kultūras pieminekli, un zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, kā arī saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu. Attiecībā uz nekustamo īpašumu — Latvijas Republikas kultūras pieminekļiem — par saimniecisku darbību nav uzskatāma tā izmantošana kultūras vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas;”;

13.

Ierosinām aizstāt likuma 1. panta otrās daļas 6. punktā vārdus ‘’Latvijas Republikas kultūras piemineklis’’ (attiecīgā locījumā) ar vārdiem ‘’valsts aizsargājamais kultūras piemineklis’’ (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

Atbalstīt

6) nekustamo īpašumu, kas atzīts par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, un zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, kā arī saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu. Attiecībā uz nekustamo īpašumu — valsts aizsargājamo kultūras pieminekli — par saimniecisku darbību nav uzskatāma tā izmantošana kultūras vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas;”;

9) līdz 2003.gada 31.decembrim - individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumus daudzdzīvokļu mājās, ja tās neizmanto komercdarbībai;

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) līdz 2003.gada 31.decembrim — individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošās ēkas, dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas daudzdzīvokļu mājās, ja tās nav iznomātas vai izīrētas citai personai;”;

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) līdz 2003.gada 31.decembrim – individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošās ēkas, dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas daudzdzīvokļu mājās, ja tās nav iznomātas citai personai;”;

Papildināt 1.panta otrās daļas 9) punktu pēc vārdiem “citai personai“ ar vārdiem “saimnieciskās darbības veikšanai”.

1.panta otrās daļas 9.punktā svītrot vārdus “līdz 2003.gada 31.decembrim”.

1.panta otrās daļas 9.punktā svītrot vārdus “ja tās nav iznomātas vai izīrētas citai personai”.

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) līdz 2003.gada 31.decembrim – individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošās ēkas, dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas daudzdzīvokļu mājās, ja tās nav iznomātas citai personai saimnieciskās darbības veikšanai;”

Atbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) līdz 2003.gada 31.decembrim – individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošās ēkas, dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas daudzdzīvokļu mājās, ja tās nav iznomātas citai personai saimnieciskās darbības veikšanai;”;

papildināt daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) līdz 2003.gada 31.decembrim — ēkas, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai.”;

19.

1.panta otrās daļas 12.punktā svītrot vārdus “līdz 2003.gada 31.decembrim”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

papildināt daļu ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12) līdz 2003.gada 31.decembrim — ēkas, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai.”;

20.

papildināt ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas, - vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša, kopš to nodošanas ekspluatācijā. Ja saimnieciskā darbība uzsākta pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, tad vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša, kopš saimnieciskās darbības uzsākšanas.”.

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas, - vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša, kopš to nodošanas ekspluatācijā. Ja saimnieciskā darbība uzsākta pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā, tad vienu gadu, skaitot no nākamā mēneša, kopš saimnieciskās darbības uzsākšanas.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja šā panta otrās daļas 4.1, 6. un 9.punktā minētais nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, iznomāts vai izīrēts, ar nodokli apliekama nekustamā īpašuma attiecīgā daļa.”

21.

papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja šā panta otrās daļas 4., 6. un 9.punktā minētais nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā vai iznomāts, ar nodokli apliekama attiecīgā nekustamā īpašuma daļa.”.

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja šā panta otrās daļas 4., 6. un 9.punktā minētais nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā vai iznomāts, ar nodokli apliekama attiecīgā nekustamā īpašuma daļa.”.

2.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji

2. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nekustamā īpašuma nodokli par valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi un ēkām maksā to faktiskais lietotājs (apsaimniekotājs), bet, ja tāda nav, — nomnieks.”

22.

Ierosinām izslēgt likuma 2. panta piektajā daļā vārdus ‘’faktiskais’’ un ‘’apsaimniekotājs’’.

Neatbalstīt

Atbalstīt

2. Papildināt 2.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nekustamā īpašuma nodokli par valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi un ēkām maksā to lietotājs, bet, ja tāda nav, — nomnieks.”

23.

Papildināt pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

“Nekustamā īpašuma nodokli par kooperatīvo sabiedrību biedru īpašumu var maksāt to pilnvarots pārstāvis”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

(1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem principiem noteikta zemes, ēku un būvju vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.

3. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem principiem uz kadastra datu pamata noteikta zemes un ēku vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.”;

4.panta pirmajā daļā svītrot vārdus “nodokļa aprēķināšanas vajadzībām” un aizstāt tos ar vārdiem “kura tiek izmantota nodokļa aprēķināšanas vajadzībām”.

Ierosinām aizstāt likuma 4. panta pirmajā daļā vārdu ‘’kadastra’’ ar vārdiem ‘’valsts kadastra’’.

Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem principiem uz valsts kadastra datu pamata noteikta zemes un ēku vērtība.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

Iestrādāts komisijas priekšlikumā

Atbalstīt

3. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem principiem uz valsts kadastra datu pamata noteikta zemes un ēku vērtība.”;

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(1.1) Nekustamā īpašuma objekti reģistrējami nekustamā īpašuma valsts kadastrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

Ierosinām izslēgt normu, kas paredz papildināt likuma 4. pantu ar 1.1 daļu.

Izslēgt likumprojekta 3.pantā vārdus “papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(1.1) Nekustamā īpašuma objekti reģistrējami nekustamā īpašuma valsts kadastrā Ministru kabineta n oteiktajā kārtībā.”;”

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

(2) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, vadoties pēc nekustamā īpašuma cenu līmeņa pirmstaksācijas gadā (tas ir, pēc nekustamo īpašumu vidējās tirgus vērtības noteiktam lietošanas mērķim konkrētā teritorijā), ņemot vērā attiecīgajam nekustamajam īpašumam ar likumu noteiktos saimnieciskās darbības ierobežojumus.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, vadoties pēc nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņa vismaz divus gadus pirms taksācijas perioda (tas ir, pēc nekustamo īpašumu vidējās tirgus vērtības noteiktam lietošanas mērķim konkrētā teritorijā) un ņemot vērā nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajam attiecīgajam nekustamajam īpašumam ar likumu noteiktos izmantošanas ierobežojumus.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, vadoties pēc nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņa vismaz divus gadus pirms taksācijas perioda (tas ir, pēc nekustamo īpašumu vidējās tirgus vērtības noteiktam lietošanas mērķim konkrētā teritorijā) un ņemot vērā nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajam attiecīgajam nekustamajam īpašumam ar likumu noteiktos izmantošanas ierobežojumus.”;

(4) Informāciju par nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai Valsts zemes dienests saņem no valsts institūcijām, pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

ceturtajā daļā:

papildināt daļu pēc vārdiem “vērtības noteikšanai” ar vārdiem “un aktualizācijai”;

aizstāt vārdus “valsts institūcijām” ar vārdiem “nekustamā īpašuma īpašniekiem, zvērinātiem notāriem”;

Neizdarīt grozījumus 4.panta ceturtajā daļā.

Izslēgt likumprojekta 3.pantā vārdus “nekustamā īpašuma īpašniekiem, zvērinātiem notāriem”.

Ierosinām apspriest jautājumu par iespēju izslēgt no likuma 4. panta ceturtajā daļā paredzētā papildinājuma vārdus ‘’nekustamā īpašuma īpašniekiem’’.

Ierosinām izslēgt no likuma 4. panta ceturtajā daļā paredzētā grozījuma vārdus ‘’zvērinātiem notāriem’’, jo šobrīd šī norma ir pretrunā Notariāta likuma 79. un 80. pantam.

(Variants: ierosinām papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

‘’Grozījums likuma 4. panta ceturtajā daļā attiecībā uz notāru pienākumu sniegt Valsts zemes dienestam informāciju stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Notariāta likumā.’’).

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Informāciju par tirgus cenu darījumos ar nekustamo īpašumu un nomas maksu nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai un aktualizācijai Valsts zemes dienests saņem no nekustamā īpašuma īpašniekiem, zvērinātiem notāriem, pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Atbalstīt

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Informāciju par tirgus cenu darījumos ar nekustamo īpašumu un nomas maksu nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai un aktualizācijai Valsts zemes dienests saņem no nekustamā īpašuma īpašniekiem, zvērinātiem notāriem, pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”.

(6) Ministru kabinets apstiprina nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai lietošanas mērķu klasifikācijai un teritoriālplānojumos noteiktajiem vai likumīgi uzsāktajiem izmantošanas veidiem nosaka:

1) valsts īpašumiem - attiecīgās valsts institūcijas;

2) pārējiem īpašumiem - attiecīgās pašvaldības.

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtību. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un teritoriālplānojumos norādītajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka valsts institūcija vai attiecīgā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais nekustamais īpašums.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtību. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un teritoriālplānojumos norādītajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka valsts institūcija vai attiecīgā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais nekustamais īpašums.”;

(7) Valsts zemes dienests izstrādā katras pašvaldības administratīvās teritorijas zemes vērtību zonējumu atbilstoši lietošanas mērķim un nosaka katras zonas vienas platības vienības vērtību.

septītajā daļā:

izslēgt vārdus “atbilstoši lietošanas mērķim”;

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Zemes vērtību zonējumus apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

34.

Neizdarīt grozījumus 4.panta septītajā daļā, “izslēgt vārdus “atbilstoši lietošanas mērķim””.

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Zemes vērtību zonējumus apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

(8) Valsts zemes dienests nosaka ēku un būvju tipus un katra īpašuma tipa vienas vienības vērtību.

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Valsts zemes dienests nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas vajadzībām izstrādā ēku tipu bāzes vērtības, ko apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Valsts zemes dienests nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas vajadzībām izstrādā ēku tipu bāzes vērtības, ko apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”;

(11) Nekustamā īpašuma masveidīgas pārvērtēšanas starplaikā Valsts zemes dienests veic nekustamā īpašuma tirgus vērtības apzināšanu, uzskaiti un analīzi un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā - nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizāciju. Informācija par nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizāciju iesniedzama attiecīgajai pašvaldībai līdz taksācijas gada 15.janvārim.

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Nekustamā īpašuma masveidīgas pārvērtēšanas starplaikā Valsts zemes dienests veic nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu apzināšanu, uzskaiti un analīzi un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizāciju.”;

35.

4.panta vienpadsmito daļu papildināt ar šādu tekstu:

“Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācija nav izmantojama nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanai masveidīgas nekustamā īpašuma pārvērtēšanas starplaikā, ja šajā starplaikā nav mainījusies konkrētā nekustamā īpašuma lietošanas mērķis vai ēku inventarizācijas vērtība.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Nekustamā īpašuma masveidīgas pārvērtēšanas starplaikā Valsts zemes dienests veic nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu apzināšanu, uzskaiti un analīzi un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizāciju.”;

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Nekustamā īpašuma nodokļu objektu pamatsarakstu attiecīgajai pašvaldībai par tās teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem līdz taksācijas perioda 15.janvārim iesniedz Valsts zemes dienests atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem datiem par nekustamo īpašumu uz taksācijas perioda 1.janvāri.”

36.

“(12) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstu attiecīgajai pašvaldībai par tās teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem līdz taksācijas perioda 15.janvārim iesniedz Valsts zemes dienests atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem datiem par nekustamo īpašumu uz taksācijas perioda 1.janvāri.”

Atbalstīt

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstu attiecīgajai pašvaldībai par tās teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem līdz taksācijas perioda 15.janvārim iesniedz Valsts zemes dienests atbilstoši nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem datiem par nekustamo īpašumu uz taksācijas perioda 1.janvāri.”

(2) Politiski represētajām personām par zemi un individuālajām dzīvojamām mājām, kas ir šo personu īpašumā vai valdījumā vismaz piecus gadus, nekustamā īpašuma nodokļa summa ir samazināma par 50 procentiem, ja nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā.

4. 5.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “individuālajām dzīvojamām mājām” ar vārdiem “individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošām ēkām”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, šai daļai nodokļa samazinājums netiek piemērots.”

4. 5.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “individuālajām dzīvojamām mājām” ar vārdiem “individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošām ēkām”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja nekustamais īpašums daļēji tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, šai daļai nodokļa samazinājums netiek piemērots.”

9.pants. Nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja atbildība

5. Papildināt 9.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu nodokļa maksātājs ir atbildīgs atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.pantam.”

5. Papildināt 9.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par savlaicīgu nepieteikšanos pašvaldībā saskaņā ar šā likuma 7.panta otro daļu nodokļa maksātājs ir atbildīgs atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 32.pantam.”

Pārejas noteikumi

4. Līdz 2001.gada 31.decembrim nekustamā īpašuma nodokli par valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi, ēkām un būvēm maksā to lietotājs, bet, ja tāda nav, - nomnieks.

6. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4.punktu;

6. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4.punktu;

9. Līdz 2001.gada 31.decembrim attiecībā uz ēkām un būvēm:

1) ar nekustamā īpašuma nodokli apliek tikai tās ēkas un būves, kuras tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Ja saimnieciskajā darbībā tiek izmantota ēkas vai būves daļa, ar nodokli apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību atbilstoši saimnieciskajā darbībā izmantojamajai daļai;

9.punktā:

izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) ar nekustamā īpašuma nodokli tiek apliktas saimnieciskajā darbībā izmantojamas ēkas un būves. Ja saimnieciskajā darbībā tiek izmantota ēkas vai būves daļa, ar nodokli apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību atbilstoši saimnieciskajā darbībā izmantojamajai daļai;”;

papildināt punktu ar 1.1 apakšpunktu šādā redakcijā:

“1 1) pašvaldībai ir tiesības pieprasīt, lai nodokļa maksātāji iesniedz bilanci vai dokumentu, kurā ir uzrādīta Valsts zemes dienesta noteiktā ēku vai būvju inventarizācijas vērtība;”;

9.punktā:

izteikt 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) ar nekustamā īpašuma nodokli tiek apliktas saimnieciskajā darbībā izmantojamas ēkas un būves. Ja saimnieciskajā darbībā tiek izmantota ēkas vai būves daļa, ar nodokli apliekamajā vērtībā ieskaita ēkas vai būves vērtību atbilstoši saimnieciskajā darbībā izmantojamajai daļai;”;

papildināt punktu ar 1.1 apakšpunktu šādā redakcijā:

“1 1) pašvaldībai ir tiesības pieprasīt, lai nodokļa maksātāji iesniedz bilanci vai dokumentu, kurā ir uzrādīta Valsts zemes dienesta noteiktā ēku vai būvju inventarizācijas vērtība;”;

papildināt pārejas noteikumus ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

“12. Grozījums likuma 1.panta pirmajā daļā un otrās daļas 3.punktā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā:

“12. Grozījums likuma 1.panta pirmajā daļā un otrās daļas 3.punktā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

37.

Papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“13. Likuma 1.panta otrās daļas 13.punkts piemērojams ēkām, kuras nodotas ekspluatācijā pēc 2001.gada 1.janvāra vai kurās pēc šī termiņa uzsākta saimnieciskās darbības veikšana pirms to nodošanas ekspluatācijā.”.

Atbalstīt

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

“13. Likuma 1.panta otrās daļas 13.punkts piemērojams ēkām, kuras nodotas ekspluatācijā pēc 2001.gada 1.janvāra vai kurās pēc šī termiņa uzsākta saimnieciskās darbības veikšana pirms to nodošanas ekspluatācijā.”;

papildināt pārejas noteikumus ar 14.punktu šādā redakcijā:

‘’14. Grozījums likuma 4. panta ceturtajā daļā attiecībā uz notāru pienākumu sniegt Valsts zemes dienestam informāciju stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Notariāta likumā.’’.

13. Saskaņā ar šā likuma 4.panta otro, sesto un vienpadsmito daļu izdotie Ministru kabineta noteikumi — 1998.gada 9.jūnija noteikumi nr.214 “Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, 1999.gada 6.jūlija noteikumi nr.244 “Lauku apvidus zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, 1998.gada 5.maija noteikumi nr.166 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija” un 1999.gada 25.maija noteikumi nr.193 “Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aktualizācijas kārtība” — ir spēkā līdz attiecīgu jaunu Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai.”

38.

Izteikt pārejas noteikumu 13.punktu šādā redakcijā:

“13. Ministru kabinets izdot jaunus šā likuma 4.panta ceturtajā, sestajā un vienpadsmitajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam ir pielietojami šādi Ministru kabineta noteikumi (ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu):

1) 1998.gada 9.jūnija noteikumi nr.214 “Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”;

2) 1999.gada 6.jūlija noteikumi nr.244 “Lauku apvidus zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”;

3) 1998.gada 5.maija noteikumi nr.166 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija”;

4) 1999.gada 25.maija noteikumi nr.193 “Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aktualizācijas kārtība”.

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā:

15. Ministru kabinets izdot jaunus šā likuma 4.panta ceturtajā, sestajā un vienpadsmitajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.jūlijam ir pielietojami šādi Ministru kabineta noteikumi (ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu):

1) 1998.gada 9.jūnija noteikumi nr.214 “Pilsētu zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”;

2) 1999.gada 6.jūlija noteikumi nr.244 “Lauku apvidus zemes kadastrālās vērtēšanas noteikumi”;

3) 1998.gada 5.maija noteikumi nr.166 “Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija”;

4) 1999.gada 25.maija noteikumi nr.193 “Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aktualizācijas kārtība”.;

39.

Papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Ministru kabinets saskaņo šā likuma 12.pantā paredzētos noteikumus ar grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Līdz attiecīgu grozījumu šajos noteikumos spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.aprīlim ir piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumi nr.131 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”.

Atbalstīt

papildināt pārejas noteikumus ar 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Ministru kabinets saskaņo šā likuma 12.pantā paredzētos noteikumus ar grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Līdz attiecīgu grozījumu šajos noteikumos spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.aprīlim ir piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumi nr.131 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.