Likumprojekts

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.) šādus grozījumus:

  1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "peļņas un zaudējumu aprēķins" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "peļņas vai zaudējumu aprēķins" (attiecīgā locījumā).

  2. 3.pantā:

    3. izslēgt ceturtās daļas 6.punktu;

    izteikt ceturtās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

    "7) atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu – 2 procenti no atlīdzības summas.";

    izslēgt piekto daļu.

  3. 4.pantā:

    4. izslēgt sesto un septīto daļu;

    papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

    "(8) Nosakot maksātāja apliekamo ienākumu saskaņā ar šo likumu, tiek ņemti vērā jebkuri ieņēmumi neatkarīgi no tā, kādā formā tie gūti (naudā vai citās lietās, vai pakalpojumu veidā)."

  4. Papildināt 5.panta trešo daļu aiz vārdiem "maksātāja uzņēmējdarbību" ar vārdiem "un pakalpojumi tiek sniegti par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai bez maksas".

5. 6.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) izdevumu summu, kas saistīti ar to vērtspapīru iegādi taksācijas periodā, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem".";

papildināt ceturto daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) ieņēmumiem no vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem"."

6. 11.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punktu aiz vārda "nerezidentiem" ar vārdiem "izņemot šā panta trešajā daļā minētās dividendes";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no nerezidentiem, ja saņemamās dividendes vienlaicīgi atbilst šādiem nosacījumiem:

  1. dividendes tiek saņemtas no tāda nerezidenta, kurā iekšzemes uzņēmumam dividenžu izmaksas brīdī tieši pieder vismaz 25 procenti no kapitāla un balsstiesībām, un

  2. dividenžu izmaksātājs ir rezidents tādā valstī vai teritorijā, kura saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nav atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju."

7. Papildināt 13.panta pirmās daļas 4.punktu aiz vārdiem "kas noteikta maksātāja finansu grāmatvedībā" ar vārdiem "to izslēgšanas brīdī".

8. 14.pantā:

papildināt otro daļu aiz vārdiem "turpmākajos taksācijas periodos" ar vārdiem "ja šajā pantā nav noteikts citādi";

papildināt pantu ar vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Ja viens uzņēmums tiek reorganizēts, pievienojot to otram uzņēmumam, un pirmo un otro uzņēmumu pirms reorganizācijas un otro uzņēmumu pēc reorganizācijas kontrolē viena un tā pati persona vai personu grupa, otrais uzņēmums pēc reorganizācijas ir tiesīgs pārņemt pirmā uzņēmuma pirmstaksācijas periodu zaudējumus un tos segt taksācijas periodā un turpmākajos taksācijas periodos šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(12) Ja reorganizācijas ceļā uzņēmums tiek sadalīts vai atdalīts un sadalāmajam uzņēmumam reorganizācijas brīdī ir zaudējumi, kurus tas ir tiesīgs segt saskaņā ar šo pantu, tiesības segt šos sadalāmā uzņēmuma zaudējumus sadalīšanas gadījumā, ievērojot šā panta trīspadsmito un četrpadsmito daļu, pārņem jaundibinātie uzņēmumi, bet atdalīšanas gadījumā – sadalāmais uzņēmums pēc reorganizācijas un jaundibinātais atdalītais uzņēmums.

(13) Sadalāmā uzņēmuma zaudējumi starp sadalāmo uzņēmumu un jauno atdalīto uzņēmumu atdalīšanas gadījumā un starp jaunajiem uzņēmumiem sadalīšanas gadījumā pēc reorganizācijas ir sadalāmi proporcionāli atdalītā (sadalāmā) uzņēmuma aktīvu daļas vērtības pēc reorganizācijas attiecībai pret sadalāmā uzņēmuma aktīvu vērtību pirms reorganizācijas.

(14) Pēc uzņēmuma reorganizācijas, kas notikusi, veicot uzņēmuma sadalīšanu un atdalīšanu, jaundibinātie uzņēmumi un sadalāmais uzņēmums (atdalīšanas gadījumā) ir tiesīgi segt pirmstaksācijas periodu zaudējumus gadījumā, ja tos kontrolē persona, kuras līdzdalība tieši vai netieši (izmantojot līdzdalību citā personā vai vairākās citās personās, vai citā veidā) līdz reorganizācijai sadalāmā uzņēmuma kapitālā pārsniedz 20 procentu un kurām pieder vairāk nekā 20 procentu no visām akcionāru (daļu īpašnieku) balsīm, kuras var tikt saskaitītas katrā balsošanā.

(15) Sedzot zaudējumus, uzņēmumos, kuros veikta reorganizācija uzņēmumu pievienošanas, sadalīšanas vai atdalīšanas ceļā, nav piemērojama šā panta trešā, sestā un desmitā daļa."

9. Papildināt 15.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" piemēro nodokļa summai pēc šā likuma 16. un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas."

10. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

"17.1 pants. Nodokļa atlaide par atbalstāmo investīciju projekta

ietvaros veiktajiem ieguldījumiem

  1. Uzņēmumam ir tiesības par atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veiktajiem ieguldījumiem piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi
    40 procentu apmērā no kopējās ieguldījumu summas. Atlaidi piemēro taksācijas periodā, kurā pabeigts atbalstāmo investīciju projekts.

  2. Ja uzņēmuma taksācijas periodā aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis ir mazāks nekā aprēķinātā nodokļa atlaide, uzņēmums var par atlaides neizmantoto daļu samazināt nākamajos taksācijas periodos aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli, kamēr atlaide ir izmantota pilnībā, taču ne ilgāk kā desmit nākamajos taksācijas periodos hronoloģiskā secībā.

  3. Uzņēmumi, kuri piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto atlaidi vai samazina nodokļa summu šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, nav tiesīgi izmantot šā likuma 17., 18., 19. un 21.pantā noteiktās nodokļa atlaides, kā arī citos likumos noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus.

  4. Šajā pantā noteiktā atlaide piemērojama uzņēmumiem, kas atbalstāmo investīciju projekta ietvaros veikuši ieguldījumus, kuru kopējā summa pārsniedz 10 miljonus latu, un kopējā ieguldījumu summa tiek ieguldīta periodā, kas nepārsniedz trīs gadus, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir sagatavots investīciju projekts, ņemot vērā atbalstāmo investīciju projektā paredzēto ieguldījumu summu un ieguldījumu veikšanas termiņus, atbalstāmo investīciju projekta ietekmi uz valsts ekonomiku, kā arī to, vai minētais projekts neradīs konkurences ierobežojumus, un ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums.

  5. Ieguldījumi šā panta izpratnē ir kopējā uzņēmuma pamatlīdzekļos (ēkās, būvēs, jaunās tehnoloģiskajās iekārtās un mašīnās) veikto ilgtermiņa ieguldījumu vērtība atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, ja minētie pamatlīdzekļi ir izmantojami uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanai.

  6. Šo pantu nepiemēro to nozaru uzņēmumiem, kuru pakalpojumu sniegšanu regulē saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kā arī uzņēmumiem, kuri taksācijas periodā piemēro vai iepriekšējos taksācijas periodos ir piemērojuši likumā "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" noteiktos nodokļu atvieglojumus.

  7. Ja uzņēmums ir veicis ieguldījumus pamatlīdzekļos atbalstāmo investīciju projekta ietvaros, izmantojot kredītu vai iegādājoties pamatlīdzekļus nomā ar izpirkumu, piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par ieguldījumu summu šā panta piektajā daļā minētajos pamatlīdzekļos atbilstoši maksājumiem (izņemot procentu maksājumus vai tiem pielīdzināmus maksājumus), kuri veikti taksācijas periodā, kurā piemēro nodokļa atlaidi, kā arī pirmstaksācijas periodā un taksācijas periodā pirms pirmstaksācijas perioda.

  8. Ēkas un būves, kurās veikti ieguldījumi, paliek uzņēmuma īpašumā un tiek izmantotas tā saimnieciskajā darbībā ne mazāk kā desmit taksācijas periodus, bet tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas – piecus taksācijas periodus, sākot ar taksācijas periodu, kurā pabeigts atbalstāmo investīciju projekts. Ja minētie pamatlīdzekļi tiek atsavināti pirms minētā termiņa notecēšanas, uzņēmums ar taksācijas periodu, kurā pamatlīdzekļi atsavināti, zaudē tiesības piemērot šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa atlaidi, kā arī saskaņā ar šā panta otro daļu samazināt taksācijas periodā aprēķināto nodokli par iepriekšējos taksācijas periodos neizmantoto nodokļa atlaidi.

  9. Par atbalstāmo investīciju projekta uzsākšanas brīdi uzskatāms Ministru kabineta lēmuma spēkā stāšanās brīdis, ja Ministru kabineta lēmumā nav noteikts citādi."

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:

"18. Taksācijas periodā, kurā pārdoti vērtspapīri, kas atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" un kurus nodokļa maksātājs – iekšzemes uzņēmums un pastāvīgā pārstāvniecība – iegādājies līdz 2001.gada 1.janvārim, tā apliekamo ienākumu palielina par visiem iepriekšējo taksācijas periodu izdevumiem, kuri saistīti ar minēto vērtspapīru iegādi."

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

 

Likumprojekta

“Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””

anotācija

Jautājums

Iesniedzēja sniegtā informācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

a) pašreizējā situācija;

 

 

 

 

b) likumprojekta

koncepcija.

 

 

 

 

  1. likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” atsevišķas normas ir iespējams interpretēt atšķirīgi, kā arī tajā nav skaidri reglamentēta zaudējumu pārnešana uzņēmumu reorganizācijas gadījumos. Tajā nav īpašu stimulu Latvijas uzņēmumiem ārvalstīs gūto peļņu no līdzdalības ārvalstu uzņēmos repatriēt uz Latviju;

  2. likumprojekts paredz atbrīvot no nodokļa dividendes, kuras iekšzemes uzņēmums saņem no uzņēmumiem ārvalstīs (izņemot zemu nodokļu un beznodokļu valstis un teritorijas), ja iekšzemes uzņēmuma līdzdalība ārvalstu uzņēmumā pārsniedz 25%, atvieglojot nodokļu slogu uz ārvalstīs gūto peļņu no līdzdalības ārvalstu uzņēmumos un ieinteresējot Latvijas uzņēmumus veikt investīcijas ārvalstīs, kā arī likumprojektā iestrādāta nodokļa atlaide lielajiem investīciju projektiem, lai veicinātu ieguldījumu piesaisti Latvijā. Likumprojekts paredz papildināt likumu ar normām, kas reglamentē pirmstaksācijas periodu zaudējumu segšanu atsevišķos uzņēmuma reorganizācijas gadījumos, tādējādi novēršot neskaidrības attiecībā uz likuma piemērošanu uzņēmuma reorganizācijas gadījumos. Likumprojektā ir iestrādāti normu tehniski precizējumi, novēršot atsevišķu normu atšķirīgas interpretācijas iespējas, piemēram, attiecībā uz nodokļa atlaižu piemērošanu, kā arī nodokļa ieturēšanu no maksājumiem nerezidentiem.

2. Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību

Ietekme uz:

  1. tautsaimniecības konkurētspēju;
  2. eksporta attīstību;
  3. nodarbinātību;
  4. investīciju pieplūdi;

    5.  

     

     

     

  5. uzņēmējdarbību;

    6.  

  6. vidi.

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi.

 

 

  1. likumprojekts tieši neietekmēs tautsaimniecības konkurētspēju;

  2. likumprojekts tieši neietekmēs eksporta attīstību;

  3. likumprojekts, veicinot ieguldījumu piesaisti, netieši veicinās nodarbinātību;

  4. likumprojekts tieši veicinās ieguldījumu piesaisti Latvijā, radot nodokļa atlaidi lielajiem investoriem, kā arī, atbrīvojot uzņēmumu no ārvalstīm saņemtās dividendes, netieši palielinās uzņēmumu rīcībā paliekošo peļņas daļu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, radot iespēju palielināt investīcijām novirzāmos līdzekļus;

  5. likumprojekts uzlabos uzņēmējdarbības vidi, stimulējot investīciju piesaisti, kā arī netieši uzlabos uzņēmējdarbības vidi, novēršot atšķirīgu likuma normu interpretāciju;

  6. likumprojekts tieši neietekmēs vidi.

 

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu:

  1. valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;
  2. samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
  3. nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.

 

  1. saistībā ar likumprojekta ieviešanu nav prognozējami neparedzēti izdevumi;

    2.  

  2. likumprojekts pozitīvi ietekmēs 2001. gada budžeta ieņēmumus, jo tiks sakārtotas un precizētas atsevišķas likuma normas.

  3. likumprojekts pozitīvi ietekmēs budžeta ienākumus nākamajos piecos gados.

4. Kā likums var ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Likumprojekts neietekmēs spēkā esošo tiesību normu sistēmu.

5. Kāda ir likuma atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām:

  1. atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību;
  2. atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām;
  3. atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;
  4. atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.

 

 

 

  1. likumprojekts nav saistīts ar Latvijas saistībām pret Eiropas Savienību.

  2. likumprojekts nav saistīts ar Eiropas Kopienu tiesībām.

  3. likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju.

    4.  

  4. likumprojekts neskar citas Latvijas starptautiskās saistības.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde:

  1. likuma izpildes nodrošinājums no valsts puses;
  2. kontroles

nodrošinājums no

indivīda puses.

 

  1. likuma izpildi nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Likuma izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas, kā arī netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

  2. likumprojekts neierobežo nodokļa maksātāja tiesības, kuras reglamentē likums “Par nodokļiem un nodevām”.

 

Finansu ministrs G. Bērziņš