Likumprojekts

 

 

 

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"

Izdarīt likumā "Par pašvaldību budžetiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1996, 20.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus "garantijas un galvojumi" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "galvojumi" (attiecīgā locījumā).

2. Izslēgt 3., 4. un 5.pantu.

3. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

"6.pants. Pašvaldību budžetu sastādīšanas un izlietošanas process ir atklāts. Pašvaldības budžeta projektam, budžetam un pārskatam par pašvaldības budžeta faktisko izpildi atbilstoši šā likuma 16., 17. un 34.pantam ir jābūt publiski pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā."

4. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

"7.pants. Pašvaldības savus budžetus sastāda, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot likumu "Par budžetu un finansu vadību", likumu "Par pašvaldībām", kā arī citus likumus un Ministru kabineta noteikumus. Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu veidošanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā."

5. Aizstāt 13.panta otrajā teikumā vārdu "Saskaņošanas" ar vārdiem "Valsts budžeta sastādīšanas un saskaņošanas".

6. Izslēgt 14.pantu.

7. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Pašvaldības priekšsēdētājs ir atbildīgs par pašvaldības budžeta sastādīšanu un apstiprināšanu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc likuma par valsts budžetu kārtējam gadam spēkā stāšanās."

 

 

8. Izteikt 16.panta pirmās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) informāciju par visām pašvaldības saistībām un dotajiem galvojumiem;".

9. 17.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) domes (padomes) priekšsēdētāja ziņojumu, kurā sniegta informācija par pagasta, pilsētas vai rajona ekonomisko un sociālo situāciju, pašvaldības uzdevumiem nākamajā saimnieciskajā gadā un trijos turpmākajos gados;";

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) parādu un galvojumu finansiālo saistību izklāstu kārtējā saimnieciskajā gadā un trijos turpmākajos gados."

10. 22.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pašvaldības, pieņemot domes (padomes) lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus šajā likumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kopējais pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumu apjoms saimnieciskajā gadā tiek noteikts kārtējā gada valsts budžeta likumā.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Aizņēmumu līdzekļi ir pašvaldības budžeta līdzekļi, kas tiek izlietoti tikai apropriācijas kārtībā ar domes (padomes) lēmumu, paredzot šos līdzekļus pašvaldības budžetā.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "garantēt" ar vārdu "galvot".

11. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

"23.pants. Budžeta un finansu vadības nolūkā, lai segtu īslaicīgu pašvaldības finansu līdzekļu deficītu, pašvaldības var ņemt īstermiņa aizņēmumus no valsts budžeta, kas jāatmaksā līdz saimnieciskā gada beigām."

12. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

"25.pants. (1) Pašvaldības nedrīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus, ja:

1) tās nav iesniegušas Valsts kases noteiktos pārskatus;

2) tās nav samaksājušas nodokļus likumā paredzētajā kārtībā.

(2) Pašvaldības drīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus tikai ar finansu ministra atļauju, ja:

1) tās nav izpildījušas agrāk noslēgtā aizņēmuma līguma nosacījumus;

2) tās nav izpildījušas vērtspapīru izlaišanas noteikumus.

(3) Pašvaldības nedrīkst sniegt galvojumus tādiem pašvaldību uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kuras nav samaksājušas nodokļus likumā paredzētajā kārtībā, kurām ir iestājusies faktiskā maksātnespēja un kuras atrodas maksātnespējas procesā vai ir atzītas par maksātnespējīgām."

13. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

"(1) Galvojumus pašvaldības var sniegt šajā likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Kopējais pašvaldību sniegto galvojumu apjoms saimnieciskajā gadā nepārsniedz valsts budžeta likumā noteikto galvojumu maksimālā apmēra pieauguma apjomu.

(2) Galvojumus pašvaldības var dot tikai tām pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurās attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus, vai arī vairāku pašvaldību veidotām iestādēm, uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurās pašvaldību kapitāla daļu summa pārsniedz 65 procentus.

(3) Tikai pašvaldības dome (padome), pieņemot par to lēmumu, var sniegt galvojumus, kas uzliek saistības pašvaldības finansu līdzekļiem, ja:

1) dome (padome) ir saņēmusi un izskatījusi nepieciešamo pamatojumu un saistības sakarā ar ierosinātajiem vai jau dotajiem galvojumiem;

2) pašvaldības budžeta izdevumi, kas saistīti ar galvojumu saistību izpildi, budžetā ir attiecināmi uz pašvaldības parādu;

3) galvojumi netiek nodrošināti ar pašvaldības īpašumu, kas nepieciešams pašvaldības pastāvīgo funkciju izpildei;

4) vairāku pašvaldību veidotām iestādēm, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām sniegtais galvojuma apmērs procentuāli atbilst tās kapitāla daļu skaitam attiecīgajā pamatkapitālā."

14. Izteikt 27.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Visiem pašvaldības noslēgtajiem aizņēmuma un galvojuma līgumiem ir jābūt publiski pieejamiem katrā pašvaldībā."

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

 

LIKUMPROJEKTA

Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem”

ANOTĀCIJA

Jautājums

Iesniedzēja informācija

  1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

  1. pašreizējo situāciju – pamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;
  2. likumprojekta koncepciju – paskaidro, kāpēc likums ir nepieciešams.

Grozījumi likumā ir sagatavoti, lai novērstu tās pretrunas likuma normās, kuras ir konstatētas šā likuma darbības laikā.

Spēkā esošais likums nenosaka laiku līdz kuram pašvaldībām ir jāapstiprina to budžeti, kas bieži aizkavē pašvaldību kopbudžetu kopsavilkumu sagatavošanu.

Izstrādātajā likumprojektā ir precizētas normas, kas nosaka, kādos gadījumos pašvaldības nevar ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus, kā arī, precizētas tās normas, kas nosaka pašvaldību aizņēmumu un galvojumu apjomu un kārtību.

Papildu grozījumu projekts paredz saskaņot valsts un pašvaldību budžetu plānošanu vidējā termiņā, nosakot, ka pašvaldības kopā ar plānoto budžetu, sagatavo paskaidrojuma rakstu par plānoto sociāli ekonomisko situāciju saimnieciskajā gadā un nākošajos trīs gados.

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?
  1. tautsaimniecības konkurētspēja;
  2. eksporta attīstību;
  3. nodarbinātību;
  4. investīciju pieplūdi;
  5. uzņēmējdarbību;
  6. vidi.

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

  1. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

 

 

 

 

 

  1. valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;
  2. samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
  3. nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.

Sagatavotais likumprojekts ir tieši saistīts ar 2001.gada valsts budžeta sagatavošanu, jo saskaņā ar likumprojekta 11.pantu, tiek precizētas normas pēc kurām pašvaldības sagatavos un iesniegs budžetus 2001.gadā.

Likumprojekts arī nosaka laiku, līdz kuram pašvaldībām ir jāapstiprina to budžeti. Līdz ar to būs iespējams savlaicīgi saņemt informāciju par pašvaldību budžetiem, kas ir nepieciešams pašvaldību kopbudžetu kopsavilkumu sagatavošanai.

Papildus līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

-

 

-

 

-

 

  1. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Līdz ar likuma pieņemšanu tiks veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 64. “Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un garantijām”.

  • Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?
    1. atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību – no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kādā ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;
    2. atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē – norāda arī tiesību akta numuru;
    3. atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.

    Likumprojekts šo jomu neskar. Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas līguma prasībām likumdošanas saskaņošanas jomā.

    1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

    1. kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;
    2. kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses – kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

    Likuma izpilde tiks nodrošināta līdzšinējā kārtība.

     

     

     

     

     

    Finansu ministrs G. Bērziņš