Saeimā 1.lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 2.lasījuma redakcija

Dzīvesvietas deklarēšanas likums

Dzīvesvietas deklarēšanas likums

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dzīvesvieta – jebkura dzīvošanai piemērota vieta ar adresi, izņemot vietu, kurā persona uzturas, pildot obligāto aktīvo militāro dienestu, saņemot īslaicīgu medicīnisko palīdzību veselības aprūpes iestādē, izciešot sodu ieslodzījuma vietā vai pildot darba pienākumus jūrā;

2) pamatdzīvesvieta – dzīvesvieta, kurā persona pastāvīgi dzīvo un kuru deklarēt ir personas pienākums, lai tā būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību;

3) papildu dzīvesvieta – dzīvesvieta, kurā persona gada laikā nepārtraukti uzturas vairāk par mēnesi un kuru tā ir tiesīga deklarēt papildus pamatdzīvesvietai, lai attiecīgajā laikposmā būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

1.

Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.”

Atbalstīt

Likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Šā likuma mērķis ir noteikt personas pienākumu deklarēt pamatdzīvesvietu, kā arī deklarējamo ziņu apjomu un to uzskaites kārtību.

3.

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Likuma mērķis

(1) Likuma mērķis ir noteikt personas pienākumu deklarēt pamatdzīvesvietu, kā arī deklarējamo ziņu apjomu un to uzskaites kārtību nolūkā panākt personas sasniedzamību tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldībām.

(2) Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiska rakstura saistības.”

Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī deklarējamo ziņu apjomu un uzskaites kārtību.

(2) Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.”

Atbalstīt

(1) Likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī deklarējamo ziņu apjomu un uzskaites kārtību.

(2) Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības.

4.

Papildināt likumprojektu ar jaunu 3.pantu šādā redakcijā:

(1) Dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā tā labprātīgi uz tiesiska pamata apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

(2) Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

(3) Nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir vecāku (aizbildņu) dzīvesvieta, ja vecāki (aizbildņi) nav deklarējuši viņa dzīvesvietu citur.

(4) Ja personai ir ģimene un šī persona dzīvo gan kopā ar ģimeni, gan – darba vai citu apstākļu dēļ – arī citā vietā, šīs personas deklarējamā dzīvesvieta ir vieta, kur dzīvo tās ģimene, ja persona nav deklarējusi savu dzīvesvietu citur.”;

mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīt

(1) Dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā tā labprātīgi uz tiesiska pamata apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

(2) Personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

(3) Nepilngadīga bērna dzīvesvieta ir vecāku (aizbildņu) dzīvesvieta, ja vecāki (aizbildņi) nav deklarējuši viņa dzīvesvietu citur.

(4) Ja personai ir ģimene un šī persona dzīvo gan kopā ar ģimeni, gan – darba vai citu apstākļu dēļ – arī citā vietā, šīs personas deklarējamā dzīvesvieta ir vieta, kur dzīvo tās ģimene, ja persona nav deklarējusi savu dzīvesvietu citur.

5.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“4.pants. Dzīvesvietas maiņa

(1) Dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

(2) Par dzīvesvietas maiņu netiek uzskatīta personas prombūtne, kas ir ilgāka par vienu mēnesi, ja tā saistīta ar:

1) darba pienākumu izpildi jūrā;

2) dienestu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā;

3) medicīniskās palīdzības saņemšanu veselības aprūpes iestādē;

4) soda izciešanu ieslodzījuma vietā.

(3) Par personu prombūtni šā panta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ attiecīgās iestādes paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk - Pārvalde).”

Atbalstīt

(1) Dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

(2) Par dzīvesvietas maiņu netiek uzskatīta personas prombūtne, kas ir ilgāka par vienu mēnesi, ja tā saistīta ar:

1) darba pienākumu izpildi jūrā;

2) dienestu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā;

3) medicīniskās palīdzības saņemšanu veselības aprūpes iestādē;

4) soda izciešanu ieslodzījuma vietā.

(3) Par personu prombūtni šā panta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ attiecīgās iestādes paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk - Pārvalde).

6.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

(1) Nepilngadīgs bērns, kurš, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, ievietots bērnu audzināšanas iestādē citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā. Ja viņam nav tiesiska pamata saglabāt reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, par viņa dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 12.panta piekto daļu uzskatāma tā pašvaldība, kura ievietojusi šo bērnu audzināšanas iestādē.

(2) Persona, kura, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, ievietota veco ļaužu pansionātā citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā. Ja šai personai nav tiesiska pamata saglabāt reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā un viņa nav deklarējusi savu dzīvesvietu citur, par tās dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 12.panta piekto daļu uzskatāma tā pašvaldība, kura ievietojusi šo personu veco ļaužu pansionātā.”

Atbalstīt

(1) Nepilngadīgs bērns, kurš, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, ievietots bērnu audzināšanas iestādē citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā. Ja viņam nav tiesiska pamata saglabāt reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā, par viņa dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 12.panta piekto daļu uzskatāma tā pašvaldība, kura ievietojusi šo bērnu audzināšanas iestādē.

(2) Persona, kura, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, ievietota veco ļaužu pansionātā citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, saglabā reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā. Ja šai personai nav tiesiska pamata saglabāt reģistrāciju iepriekšējā dzīvesvietā un viņa nav deklarējusi savu dzīvesvietu citur, par tās dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 12.panta piekto daļu uzskatāma tā pašvaldība, kura ievietojusi šo personu veco ļaužu pansionātā.

(1) Pienākums deklarēt pamatdzīvesvietu ir Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, bezvalstniekiem, kuri saņēmuši Latvijas Republikā izdotu bezvalstnieka personu apliecinošu dokumentu, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju, kā arī bēgļiem (turpmāk – dzīvesvietas deklarētājs).

(2) Personas, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem bauda diplomātiskās vai konsulārās un tām pielīdzinātās privilēģijas un imunitātes, dzīvesvietu deklarē ārlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Nepilngadīgo un rīcībnespējīgo personu pamatdzīvesvietu deklarē persona, kura saskaņā ar likumu, tiesas spriedumu vai bāriņtiesas lēmumu ir attiecīgās personas aizbildnis vai aizgādnis (turpmāk – likumiskais pārstāvis).

(4) Dzīvesvietas deklarētāja pienākums ir mēneša laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo attiecīgajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

(5) Pienākums, kas saistīts ar pamatdzīvesvietas deklarēšanu, ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs ir iesniedzis dzīvesvietas deklarēšanas iestādē šajā likumā noteiktajā kārtībā aizpildītu un parakstītu dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu (turpmāk – deklarācija).

13.

Aizstāt 3.panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu “pamatdzīvesvieta” ar vārdu “dzīvesvieta”.

Aizstāt 3.panta pirmajā daļā vārdus “Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem” ar vārdiem “Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem”.

Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdu “deklarē” ar vārdiem “var deklarēt”.

Aizstāt 3.panta trešajā daļā vārdus “likumu, tiesas spriedumu vai bāriņtiesas lēmumu “ ar vārdiem “likumu vai bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu”.

Aizstāt 3.panta trešajā daļā vārdu “pamatdzīvesvietu” ar vārdu “dzīvesvietu”.

Izslēgt 3.panta ceturto daļu.

Izteikt 3.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs iesniedzis dzīvesvietas deklarēšanas iestādei šajā likumā noteiktajā kārtībā aizpildītu un parakstītu dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu (turpmāk – deklarācija).”

Atbalstīt

(1) Pienākums deklarēt dzīvesvietu ir Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, bezvalstniekiem, kuri saņēmuši Latvijas Republikā izdotu bezvalstnieka personu apliecinošu dokumentu, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju, kā arī bēgļiem (turpmāk – dzīvesvietas deklarētājs).

(2) Personas, kuras saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem bauda diplomātiskās vai konsulārās un tām pielīdzinātās privilēģijas un imunitātes, dzīvesvietu var deklarēt ārlietu ministra noteiktajā kārtībā.

(3) Nepilngadīgo un rīcībnespējīgo personu dzīvesvietu deklarē persona, kura saskaņā ar likumu vai bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu ir attiecīgās personas aizbildnis vai aizgādnis (turpmāk – likumiskais pārstāvis).

(4) Dzīvesvietas deklarēšanas pienākums ir izpildīts, ja dzīvesvietas deklarētājs iesniedzis dzīvesvietas deklarēšanas iestādei šajā likumā noteiktajā kārtībā aizpildītu un parakstītu dzīvesvietas deklarēšanas veidlapu (turpmāk – deklarācija).

(1) Dzīvesvietas deklarēšanas iestādes ir attiecīgās pilsētu un pagastu pašvaldību iestādes (turpmāk – iestādes).

(2) Iestāde reģistrē deklarēto dzīvesvietu un nodrošina personas sniegto ziņu datorizētu apstrādi, aktualizāciju, aizsardzību, saglabāšanu un ziņu sniegšanu Iedzīvotāju reģistram.

14.

Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

(1) Dzīvesvietas deklarēšanas iestādes ir attiecīgās pilsētu, novadu un pagastu pašvaldību iestādes (turpmāk – iestādes).

(2) Iestāde reģistrē ziņas par deklarēto dzīvesvietu un nodrošina personas sniegto ziņu datorizētu apstrādi, aktualizāciju, aizsardzību, saglabāšanu, kā arī iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā.

(3) Iestāde, ja nepieciešams, pieprasa no fiziskajām un juridiskajām personām deklarācijā iekļaujamās ziņas par personām, kuras dzīvo tām piederošajā vai turējumā nodotajā nekustamajā īpašumā.”

Atbalstīt

(1) Dzīvesvietas deklarēšanas iestādes ir attiecīgās pilsētu, novadu un pagastu pašvaldību iestādes (turpmāk – iestādes).

(2) Iestāde reģistrē ziņas par deklarēto dzīvesvietu un nodrošina personas sniegto ziņu datorizētu apstrādi, aktualizāciju, aizsardzību, saglabāšanu, kā arī iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā.

(3) Iestāde, ja nepieciešams, pieprasa no fiziskajām un juridiskajām personām deklarācijā iekļaujamās ziņas par personām, kuras dzīvo tām piederošajā vai turējumā nodotajā nekustamajā īpašumā.

(1) Lai deklarētu pamatdzīvesvietu, dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai viņu pilnvarota persona iesniedz iestādē, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā dzīvesvieta, deklarāciju. Ministru kabinets apstiprina deklarācijas veidlapas paraugu un nosaka veidlapas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību, kā arī deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību un apstiprina tā dokumenta paraugu, kas apliecina pamatdzīvesvietas deklarēšanas faktu.

(2) Deklarējot pamatdzīvesvietu, dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai viņu pilnvarota persona uzrāda savu pasi vai citu Latvijā derīgu personu apliecinošu dokumentu un deklarācijā norāda šādas ziņas par dzīvesvietas deklarētāju:

1) vārds (vārdi);

2) uzvārds;

3) personas kods;

4) pamatdzīvesvietas adrese;

5) iepriekšējās pamatdzīvesvietas adrese.

(3) Dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim, vai viņu pilnvarotai personai ir tiesības deklarācijā norādīt dzīvesvietas deklarētāja papildu dzīvesvietas adresi (adreses), norādot laikposmu, kad persona attiecīgajā dzīvesvietā ir sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

(4) Deklarējot nepilngadīgo un rīcībnespējīgo personu dzīvesvietas, iestādes darbiniekam tiek uzrādīti dokumenti, kas apliecina dzīvesvietas deklarētāja likumiskā pārstāvja tiesības darboties šo personu vietā, kā arī:

1) 16 gadu vecumu nesasniegušās personas dzimšanas apliecība ar personas kodu vai Latvijā derīgs personu apliecinošs dokuments, vai dokuments, kurā ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

2) rīcībnespējīgās personas personu apliecinošs dokuments, kas derīgs Latvijā.

(5) Dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis deklarāciju var iesniegt arī elektroniskā veidā vai pa pastu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Izteikt 5.panta nosaukumu šādā redakcijā: ”8.pants Dzīvesvietas deklarēšana”.

Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai persona, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, iesniedz deklarāciju iestādei, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā dzīvesvieta.”

Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Deklarējot pamatdzīvesvietu, dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai pilnvarota persona uzrāda savu pasi vai citu Latvijā derīgu personu apliecinošu dokumentu un dokumentu, kurš apliecina tiesības dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, un deklarācijā norāda šādas ziņas par dzīvesvietas deklarētāju:

1) vārds (vārdi);

2) uzvārds;

3) personas kods;

4) pamatdzīvesvietas adrese;

5) iepriekšējā pamatdzīvesvietas adrese.”

Papildināt 5.panta otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) dzīvesvietas īpašnieka vai īrnieka, kā arī viņu pilnvarotas personas vārds, uzvārds un pamatdzīvesvietas adrese;”.

Izteikt 5. panta otro šādā redakcijā:

“(2) Dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai persona, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, uzrāda savu pasi vai citu Latvijā derīgu personu apliecinošu dokumentu. Deklarācijā par dzīvesvietas deklarētāju norādāmas šādas ziņas:

1) vārds (vārdi);

2) uzvārds;

3) personas kods;

4) dzīvesvietas adrese;

5) iepriekšējās dzīvesvietas adrese;

6) tiesiskais pamats dzīvot deklarējamā dzīvesvietā.”

Izteikt 5.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim, vai personai, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, ir tiesības norādīt deklarācijā dzīvesvietas deklarētāja papildu adresi (adreses), minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.”

Izslēgt 5.panta ceturtās daļas 1.punktā vārdu “pastāvīgas”.

Izteikt 5.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Deklarējot nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas personas dzīvesvietu, iestādes darbiniekam tiek uzrādīti dokumenti, kas apliecina dzīvesvietas deklarētāja likumiskā pārstāvja tiesības darboties attiecīgās personas vārdā.”

Izslēgt 5.panta piektajā daļā vārdus “vai pa pastu” .

Aizstāt 5.panta piektajā daļā vārdus “Ministru kabineta noteikumiem” ar vārdiem “normatīvajiem aktiem.”

Papildināt 5.pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:< /P>

“(6) Ministru kabinets apstiprina deklarācijas veidlapas paraugu un dzīvesvietas deklarēšanas faktu apliecinošā dokumenta paraugu, kā arī nosaka :

1) deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību;

2) deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību.”

(1) Dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai persona, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, iesniedz deklarāciju iestādei, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā dzīvesvieta.

(2) Dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai persona, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, uzrāda savu pasi vai citu Latvijā derīgu personu apliecinošu dokumentu. Deklarācijā par dzīvesvietas deklarētāju norādāmas šādas ziņas:

1) vārds (vārdi);

2) uzvārds;

3) personas kods;

4) dzīvesvietas adrese;

5) iepriekšējās dzīvesvietas adrese;

6) tiesiskais pamats dzīvot deklarējamā dzīvesvietā.

(3) Dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim, vai personai, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, ir tiesības norādīt deklarācijā dzīvesvietas deklarētāja papildu adresi (adreses), minot laikposmu, kurā viņš tajā (tajās) ir sasniedzams tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

(4) Deklarējot nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas personas dzīvesvietu, iestādes darbiniekam tiek uzrādīti dokumenti, kas apliecina dzīvesvietas deklarētāja likumiskā pārstāvja tiesības darboties attiecīgās personas vārdā.

(5) Dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis deklarāciju var iesniegt arī elektroniskā veidā saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(6) Ministru kabinets apstiprina deklarācijas veidlapas paraugu un dzīvesvietas deklarēšanas faktu apliecinošā dokumenta paraugu, kā arī nosaka :

1) deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību;

2) deklarācijā sniegto ziņu pārbaudes kārtību.

(1) Iestādes darbinieks, saņemot deklarāciju:

1) noskaidro dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja, vai viņu pilnvarotās personas identitāti pēc pases vai cita Latvijā derīga personu apliecinoša dokumenta;

2) izsniedz dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim, vai viņu pilnvarotai personai dokumentu, kas apliecina pamatdzīvesvietas deklarēšanas faktu;

3) salīdzina deklarācijā norādītās ziņas ar valsts reģistros esošajām ziņām;

4) precizē ziņas, kas atrodas valsts reģistros, veicot ar citām valsts un pašvaldību iestādēm saskaņotus pasākumus neatbilstības novēršanai.

(2) Ja konstatē deklarācijā norādīto ziņu neatbilstību valsts reģistros norādītajām ziņām, iestādes darbinieks uzaicina dzīvesvietas deklarētāju precizēt sniegtās ziņas.

(3) Pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto nosacījumu izpildes iestāde nosūta ziņas par personas deklarēto pamatdzīvesvietu, kā arī par deklarēto papildu dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistram.

29.

Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ja konstatē deklarācijā norādīto ziņu neatbilstību valsts reģistros norādītajām ziņām, iestādes darbinieks mēneša laikā uzaicina dzīvesvietas deklarētāju precizēt sniegtās ziņas.”

Papildināt 6.panta trešo daļu ar vārdiem “un dzīvesvietas īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai”.

Papildināt 6.panta trešo daļu ar vārdiem “un dzīvesvietas īpašniekam, īrniekam vai viņu pilnvarotām personām”.

Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

(1) Iestāde, saņemot deklarāciju:

1) noskaidro dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarotās personas identitāti pēc pases vai cita Latvijā derīga personu apliecinoša dokumenta;

2) pārliecinās par pārstāvja pilnvarojumu;

3) pārliecinās par deklarējamās adreses esamību.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minēto funkciju veikšanas iestāde iekļauj ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, kā arī papildu adresi Iedzīvotāju reģistrā un izsniedz dzīvesvietas deklarētājam, viņa likumiskajam pārstāvim vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarotajai personai dokumentu, kas apliecina dzīvesvietas deklarēšanas faktu.”

(1) Iestāde, saņemot deklarāciju:

1) noskaidro dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja, vai viņu pilnvarotās personas identitāti pēc pases vai cita Latvijā derīga personu apliecinoša dokumenta;

2) pārliecinās par pārstāvja pilnvarojumu;

3) pārliecinās par deklarējamās adreses esamību.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minēto funkciju veikšanas iestāde iekļauj ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu, kā arī papildu adresi Iedzīvotāju reģistrā un izsniedz dzīvesvietas deklarētājam, viņa likumiskajam pārstāvim vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarotajai personai dokumentu, kas apliecina dzīvesvietas deklarēšanas faktu.

30.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

(1) Ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras to nav deklarējušas, Iedzīvotāju reģistrā iekļauj iestāde, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā šī persona dzīvo.

(2) Dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.

(3) Ministru kabinets nosaka saņemto ziņu pārbaudes kārtību, kā arī personas faktiskās dzīvesvietas reģistrācijai nepieciešamo ziņu apjomu. “

Atbalstīt

(1) Ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras to nav deklarējušas, Iedzīvotāju reģistrā iekļauj iestāde, ja tiek konstatēts nekustamais īpašums (ar adresi), kurā šī persona dzīvo.

(2) Dzīvesvieta tiek reģistrēta, ja par personas faktisko dzīvesvietu ir saņemtas ziņas no valsts vai pašvaldību institūcijām, ārstniecības, izglītības un citām iestādēm vai personām.

(3) Ministru kabinets nosaka saņemto ziņu pārbaudes kārtību, kā arī personas faktiskās dzīvesvietas reģistrācijai nepieciešamo ziņu apjomu.

31.

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Deklarēto ziņu pārbaude

(1) Iestādei ir tiesības pēc savas iniciatīvas, bet pienākums pēc citu personu iesnieguma pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu, tai skaitā atbilstību valsts reģistros iekļautajām ziņām, kā arī to, vai deklarētājam ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu pēc attiecīgās adreses.

(2) Ja iestādei rodas pamatotas šaubas, ka persona, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegusi nepatiesas ziņas, tā uzaicina dzīvesvietas deklarētāju iesniegt dokumentu, kas apliecina attiecīgo ziņu patiesumu vai pieprasa ziņas no attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka.

(3) Rakstveida iesniegumu, kurā ietverts motivēts lūgums pārbaudīt ziņas par deklarēto dzīvesvietu, var iesniegt attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks vai cita ieinteresēta persona. Par iesniegumu iestāde paziņo dzīvesvietas deklarētājam un uzaicina viņu sniegt paskaidrojumu.

(4) Ja iestāde konstatē, ka deklarētās ziņas nav patiesas, tā uzaicina dzīvesvietas deklarētāju ziņas precizēt vai arī šajā likumā noteiktajā kārtībā ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē.

(5) Personai, kurai pieder vai kurai ir nodots turējumā nekustamais īpašums, ir pienākums pēc iestādes pieprasījuma sniegt Ministru kabineta noteikumos paredzētās ziņas par personām, kuras dzīvo minētajā īpašumā.”

Atbalstīt

(1) Iestādei ir tiesības pēc savas iniciatīvas, bet pienākums pēc citu personu iesnieguma pārbaudīt deklarēto ziņu patiesumu, tai skaitā atbilstību valsts reģistros iekļautajām ziņām, kā arī to, vai deklarētājam ir tiesisks pamats deklarēt dzīvesvietu pēc attiecīgās adreses.

(2) Ja iestādei rodas pamatotas šaubas, ka persona, deklarējot dzīvesvietu, ir sniegusi nepatiesas ziņas, tā uzaicina dzīvesvietas deklarētāju iesniegt dokumentu, kas apliecina attiecīgo ziņu patiesumu vai pieprasa ziņas no attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka.

(3) Rakstveida iesniegumu, kurā ietverts motivēts lūgums pārbaudīt ziņas par deklarēto dzīvesvietu, var iesniegt attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks vai cita ieinteresēta persona. Par iesniegumu iestāde paziņo dzīvesvietas deklarētājam un uzaicina viņu sniegt paskaidrojumu.

(4) Ja iestāde konstatē, ka deklarētās ziņas nav patiesas, tā uzaicina dzīvesvietas deklarētāju ziņas precizēt vai arī šajā likumā noteiktajā kārtībā ziņas par deklarēto dzīvesvietu anulē.

(5) Personai, kurai pieder vai kurai ir nodots turējumā nekustamais īpašums, ir pienākums pēc iestādes pieprasījuma sniegt Ministru kabineta noteikumos paredzētās ziņas par personām, kuras dzīvo minētajā īpašumā.

(1) Ja dzīvesvietas deklarētājs vai tā likumiskais pārstāvis, vai viņu pilnvarotā persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas, iestāde anulē reģistrētās ziņas par deklarēto dzīvesvietu.

(2) Ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde var anulēt arī, pamatojoties uz dzīvesvietas īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas rakstisku iesniegumu.

(3) Par deklarētās dzīvesvietas reģistrācijas anulēšanu iestāde nosūta ziņas Iedzīvotāju reģistram.

(4) Kārtību, kādā iestāde anulē reģistrētās ziņas par deklarēto dzīvesvietu, nosaka Ministru kabinets.

Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja zudis tiesiskais pamats personai dzīvot tās deklarētajā dzīvesvietā, pēc dzīvesvietas īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas motivēta iesnieguma.”

Papildināt 7.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē arī dzīvesvietas deklarētāja emigrācijas gadījumā, pamatojoties uz dzīvesvietas deklarētāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku iesniegumu.”

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto.

Papildināt 7.panta trešo daļu ar vārdiem “un rakstiski informē dzīvesvietas deklarētāju.”

Papildināt 7.pantu ar jaunu ceturto šādā redakcijā:

“(4) Laika posmā starp deklarētās dzīvesvietas reģistrācijas anulēšanas un jaunās dzīvesvietas reģistrāciju persona kārto savas tiesiskās attiecības ar valsti un pašvaldību izmantojot iepriekšējās pamatdzīvesvietas reģistrācijas adresi.”

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par piekto daļu.

Papildināt 7.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Par nepamatotu ziņas par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu iestādes darbinieks ir atbildīgs likumā noteiktajā kārtībā.”

Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

(1) Ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja:

1) dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;

2) attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

(2) Faktu, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, iestāde iekļauj Iedzīvotāju reģistrā un par to paziņo dzīvesvietas deklarētājam.

(3) Kārtību, kādā iestāde anulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas un attiecīgā persona mēneša laikā nav deklarējusi savu dzīvesvietu citur, iestāde ziņas par šīs personas dzīvesvietu var reģistrēt Iedzīvotāju reģistrā šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) No dienas, kad ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, līdz dienai, kad attiecīgā persona deklarē savu dzīvesvietu citur vai ziņas par dzīvesvietu tajā pašā vai citā pašvaldībā ir reģistrētas atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem, par personas dzīvesvietu uzskatāma tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā iepriekš bija deklarēta vai reģistrēta šīs personas dzīvesvieta.”

Atbalstīt

(1) Ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja:

1) dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;

2) attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

(2) Faktu, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, iestāde iekļauj Iedzīvotāju reģistrā un par to paziņo dzīvesvietas deklarētājam.

(3) Kārtību, kādā iestāde anulē ziņas par deklarēto dzīvesvietu, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ja ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas un attiecīgā persona mēneša laikā nav deklarējusi savu dzīvesvietu citur, iestāde ziņas par šīs personas dzīvesvietu var reģistrēt Iedzīvotāju reģistrā šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) No dienas, kad ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, līdz dienai, kad attiecīgā persona deklarē savu dzīvesvietu citur vai ziņas par dzīvesvietu tajā pašā vai citā pašvaldībā ir reģistrētas atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem, par personas dzīvesvietu uzskatāma tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā iepriekš bija deklarēta vai reģistrēta šīs personas dzīvesvieta.

(1) Informāciju par personas deklarēto pamatdzīvesvietu vai papildu dzīvesvietu fiziskajām un juridiskajām personām sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts varas un pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām, kurām deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, kā arī tiesām un prokuratūrai informāciju par personas pamatdzīvesvietu un papildu dzīvesvietu atbilstoši minēto iestāžu kompetencei sniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Iedzīvotāju reģistrs reizi gadā pēc dzīvesvietas īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā bez maksas sniedz dzīvesvietas īpašniekam ziņas par personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā.

Aizstāt 8.panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “pamatdzīvesvietu vai papildu dzīvesvietu” ar vārdiem “dzīvesvietu vai papildu adresi” un vārdus “Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde” ar vārdu “Pārvalde”.

Izslēgt no 8.panta trešās daļas vārdus “reizi gadā”.

Papildināt 8.panta trešajā daļā pēc vārdiem “dzīvesvietas īpašnieka” ar vārdu “īrnieka”.

Aizstāt 8.panta trešajā daļā vārdus “vai viņa” ar vārdiem “īrnieka vai viņu”.

Aizstāt 8.panta trešajā daļā vārdus “vai viņa” ar vārdiem “vai viņu”.

Aizstāt 8.panta trešajā daļā vārdus “dzīvesvietas īpašnieka” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “nekustamā īpašuma īpašnieka” (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

(1) Informāciju par personas deklarēto dzīvesvietu vai papildu adresi fiziskajām un juridiskajām personām sniedz Pārvalde Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts varas un pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām, kurām deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, kā arī tiesai un prokuratūrai informāciju par personas dzīvesvietu un papildu adresi atbilstoši minēto iestāžu kompetencei sniedz Pārvalde Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Iedzīvotāju reģistrs reizi gadā pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā bez maksas sniedz nekustamā īpašuma īpašniekam ziņas par personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu viņa īpašumā.

Par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju samaksājama valsts nodeva attiecīgās pašvaldības budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

44.

Aizstāt 9.pantā vārdu “samaksājama” ar vārdu “iemaksājama”.

Par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju iemaksājama valsts nodeva attiecīgās pašvaldības budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Uzraudzību par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju, kā arī iestāžu metodisko vadību veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

45.

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Uzraudzība

Uzraudzību pār deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju, kā arī iestāžu metodisko vadību nodrošina Pārvalde.”

Atbalstīt

Uzraudzību pār deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju, kā arī iestāžu metodisko vadību nodrošina Pārvalde.

1. Atzīme par personas reģistrāciju dzīvesvietā, kas izdarīta līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim Latvijas pilsoņa pasē, Latvijas nepilsoņa pasē, bezvalstnieka personu apliecinošā dokumentā, bēgļa personu apliecinošā dokumentā, kā arī citā Latvijā derīgā personu apliecinošā dokumentā un reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, uzskatāma par pamatdzīvesvietas pirmreizējo deklarāciju līdz laikam, kad persona deklarē pamatdzīvesvietu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

46.

Izteikt Pārejas noteikumu 1.punktu šādā redakcijā:

“1. Atzīme, kas par personas reģistrāciju dzīvesvietā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izdarīta Latvijas pilsoņa pasē, Latvijas nepilsoņa pasē, bezvalstnieka personu apliecinošā dokumentā, bēgļa personu apliecinošā dokumentā vai citā Latvijā derīgā personu apliecinošā dokumentā un reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, uzskatāma par dzīvesvietas pirmreizējo deklarāciju līdz laikam, kad persona deklarē dzīvesvietu šajā likumā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīt

1. Atzīme, kas par personas reģistrāciju dzīvesvietā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izdarīta Latvijas pilsoņa pasē, Latvijas nepilsoņa pasē, bezvalstnieka personu apliecinošā dokumentā, bēgļa personu apliecinošā dokumentā vai citā Latvijā derīgā personu apliecinošā dokumentā un reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, uzskatāma par dzīvesvietas pirmreizējo deklarāciju līdz laikam, kad persona deklarē dzīvesvietu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

47.

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Personai, kuras faktiskā dzīvesvieta šā likuma spēkā stāšanās dienā nesakrīt ar pieraksta vietu, ir tiesības sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās vienu reizi bez valsts nodevas iemaksāšanas deklarēt dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 3.panta noteikumiem.”;

mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīt

2. Personai, kuras faktiskā dzīvesvieta šā likuma spēkā stāšanās dienā nesakrīt ar pieraksta vietu, ir tiesības sešu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās vienu reizi bez valsts nodevas iemaksāšanas deklarēt dzīvesvietu saskaņā ar šā likuma 3.panta noteikumiem.

48.

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“3. Ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras šā likuma spēkā stāšanās dienā nekur nav pierakstītas un kurām nav tiesiska pamata deklarēt savu dzīvesvietu kādā nekustamajā īpašumā (ar adresi), reģistrē atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem tajā pašvaldībā, kuras teritorijā attiecīgā persona uzturas. Līdz dzīvesvietas reģistrācijai uz šīm personām attiecināmi šā likuma 12.panta piektās daļas noteikumi.”

Atbalstīt

3. Ziņas par to personu dzīvesvietu, kuras šā likuma spēkā stāšanās dienā nekur nav pierakstītas un kurām nav tiesiska pamata deklarēt savu dzīvesvietu kādā nekustamajā īpašumā (ar adresi), reģistrē atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem tajā pašvaldībā, kuras teritorijā attiecīgā persona uzturas. Līdz dzīvesvietas reģistrācijai uz šīm personām attiecināmi šā likuma 12.panta piektās daļas noteikumi.

2. Likuma 5.panta piektā daļa stājas spēkā sešus mēnešus pēc tam, kad stājies spēkā likums par elektronisko dokumentu juridisko statusu.

49.

Izteikt Pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

“4. Šā likuma 8.panta piektā daļa stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad stājies spēkā likums, kas regulē elektronisko dokumentu juridisko statusu.”

Atbalstīt

4. Šā likuma 8.panta piektā daļa stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad stājies spēkā likums, kas regulē elektronisko dokumentu juridisko statusu.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

50.

Izteikt likumprojekta pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.”

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.