Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Iesniedz Aizsardzības un iekšlietu komisija

Likumprojekts 3.lasījumam

Grozījumi Operatīvās darbības likumā

(Reģ.nr.674)

 

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

(ar redakcionāliem labojumiem)

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Operatīvās darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 18. nr.; 1997, 15. nr.) šādus grozījumus:

     

Izdarīt Operatīvās darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 18.nr.; 1997, 15.nr.) šādus grozījumus:

 

 

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu 1. pantu šādā redakcijā:

Aizstāt likuma 2., 4., 10., 22., 23. un 28.pantā vārdu “noziegums” attiecīgā locījumā ar vārdiem “noziedzīgs nodarījums” attiecīgā locījumā.

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Aizstāt 2., 4., 10., 22., 23. un 28.pantā vārdu “noziegums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “noziedzīgs nodarījums” (attiecīgā locījumā).

3.pants. Operatīvās darbības tiesiskais pamats

(1) Operatīvās darbības tiesiskais pamats ir Satversme,

konstitucionālais likums "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi",

Latvijas Kriminālprocesa kodekss, šis likums, kā arī citi likumi un

starptautiskie līgumi, kas reglamentē valsts drošības, aizsardzības ekonomiskās suverenitātes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas subjektu uzdevumus, tiesības un pienākumus.

(2) Valsts institūcijas, kurām ar likumu ir noteiktas tiesības veikt operatīvo darbību, savas kompetences ietvaros un atbilstoši šim likumam izdod normatīvos aktus par šīs darbības organizāciju, metodēm, taktiku, līdzekļiem un uzskaiti. Tie stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos akceptējis ģenerālprokurors.

1. Izteikt 3.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Operatīvās darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Kriminālprocesa kodekss, šis likums, kā arī citi likumi un starptautiskie līgumi, kas reglamentē valsts drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas subjektu uzdevumus, tiesības un pienākumus.

(2) Valsts institūcijas, kurām ar likumu ir noteiktas tiesības veikt operatīvo darbību, savas kompetences ietvaros un atbilstoši šim likumam izdod ar ģenerālprokuroru saskaņotus iekšējos normatīvos aktus par šīs darbības organizāciju, metodēm, taktiku, līdzekļiem un uzskaiti.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Operatīvās darbības likuma 3.panta 2.daļu izteikt sekojošā redakcijā:

( 2 ) Valsts institūcijas, kurām ar likumu ir noteiktas tiesības veikt operatīvo darbību, savas kompetences ietvaros un atbilstoši šim likumam izdod iekšējos normatīvos aktus par šīs darbības organizāciju, metodēm, taktiku, līdzekļiem un uzskaiti. Tie stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos akceptējis ģenerālprokurors.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Izteikt 3.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Operatīvās darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Latvijas Kriminālprocesa kodekss, šis likums, kā arī citi likumi un starptautiskie līgumi, kas reglamentē valsts drošības, aizsardzības, ekonomiskās suverenitātes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas subjektu uzdevumus, tiesības un pienākumus.

(2) Valsts institūcijas, kurām ar likumu ir noteiktas tiesības veikt operatīvo darbību, savas kompetences ietvaros un atbilstoši šim likumam izdod iekšējos normatīvos aktus par šīs darbības organizāciju, metodēm, taktiku, līdzekļiem un uzskaiti. Šie normatīvie akti stājas spēkā tikai pēc tam, kad tos akceptējis ģenerālprokurors.”

 

7.pants. Operatīvās darbības pasākumu veikšanas vispārējais un sevišķais veids

(1) Šā likuma 6.pantā norādītos operatīvās darbības pasākumus var veikt

vispārējā un sevišķajā veidā.

(2) Operatīvās darbības pasākumi veicami vispārējā veidā, ja to

veikšanas paņēmieni, forma un apjoms būtiski neaizskar personu

konstitucionālās tiesības. Šos pasākumus amatpersona uzsāk ar tās tiešā

vadītāja (priekšnieka) vai viņa vietnieka akceptu.

(3) Operatīvās darbības pasākumi, kuru gaitā tiek būtiski aizskartas

personu konstitucionālās tiesības, veicami sevišķajā veidā.

( 4 ) Operatīvā korespondences kontrole, operatīvā informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās ( arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem ) un operatīvā iekļūšana veicama tikai sevišķajā veidā un ar tiesnešu akceptu. Atļauju veikt šos operatīvās darbības pasākumus var izsniegt uz laiku līdz trim mēnešiem un pamatotas nepieciešamības gadījumā to var pagarināt, taču tikai uz to laiku, kamēr attiecībā uz personu tiek veikta operatīvā izstrāde.

(5) Gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu valstij svarīgu interešu apdraudējumu, terora vai diversijas aktu, slepkavību vai citu smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas vai tās tuvu

radinieku dzīvība, veselība vai īpašums, šā panta ceturtajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta. Par to 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts. Pretējā gadījumā operatīvās darbības pasākumu veikšana ir

jāpārtrauc.

(6) Tiesneša akcepts nav nepieciešams operatīvās darbības pasākumu veikšanai sevišķajā veidā pret aizturētajām, aizdomās turētajām, apsūdzētajām, tiesājamām un notiesātajām personām operatīvās darbības subjektu vai penitenciāro iestāžu telpās, kā arī gadījumos, kad operatīvās darbības subjekts pēc konkrētas personas rakstveida iesnieguma noklausās šīs personas sarunas (Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 176.1 panta otrā daļa).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. Papildināt 7.panta piekto daļu pēc vārda “smagu” ar vārdiem “vai sevišķi smagu”.

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nacionālās drošības komisija :

Izteikt 7.panta 4.daļu šādā redakcijā:

“( 4 ) Operatīvā korespondences kontrole, operatīvā informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās ( arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem), operatīvā informācijas un datu pārraides plūsmas analīze un operatīvā iekļūšana veicama tikai sevišķajā veidā un ar tiesneša (variants- Augstākās Tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvaroto tiesnešu ) akceptu. Atļauju veikt šos operatīvās darbības pasākumus var izsniegt uz laiku līdz trim mēnešiem un pamatotas nepieciešamības gadījumā to var pagarināt, taču tikai uz laiku, kamēr pret personu tiek veikta operatīvā izstrāde, bet attiecībā uz smagu vai sevišķi smagu noziegumu vai, lai novērstu valstij svarīgu interešu, drošības vai aizsardzības apdraudējumu, kamēr tiek veikta operatīvā pārbaude.”

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt likuma 7.panta ceturtās daļas vārdu “tiesnešu” ar vārdiem “Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu.”

Nacionālās drošības komisija:

Izteikt 7.panta 5.daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“ ( 5 ) Gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, šā panta ceturtajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta.”

Nacionālās drošības komisija:

Papildināt 7.pantu ar jaunu 6.daļu šādā redakcijā:

“ ( 6 ) Gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu valstij svarīgu interešu, drošības vai aizsardzības apdraudējumu, šā panta ceturtajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus valsts drošības iestādes var veikt bez tiesneša akcepta. Šādos gadījumos rakstisku akceptu to veikšanai dod valsts drošības iestādes vadītājs. Par šo pasākumu uzsākšanu 24 stundu laikā jāpaziņo Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadībai.”

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 7.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Tiesneša atļauja ( akcepts ) vai tā atteikums veicams rakstiskā formā, ievērojot šajā likumā, likumā “ Par valsts noslēpumu “ un citos normatīvajos aktos noteiktos klasificētas informācijas aizsardzības noteikumus.

Pieņemt

4.priekšlik. redakcijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3. 7.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “tiesnešu” ar vārdiem “Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu”;

izteikt piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“(5) Gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, šā panta ceturtajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Tiesneša atļauja (akcepts) vai tās atteikums noformējams rakstveidā, ievērojot šajā likumā, likumā “Par valsts noslēpumu” un citos normatīvajos aktos reglamentētos klasificētas informācijas aizsardzības noteikumus.”

 

8.pants. Operatīvās darbības metodes

..................

(3) Operatīvās darbības pasākumu organizācija, metodika un taktika ir dienesta noslēpums.

 

8.

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 8.panta trešajā daļā vārdus “ dienesta noslēpums “ ar vārdiem “ valsts noslēpums“.

 

Pieņemt

 

 

 

4. Aizstāt 8.panta trešajā daļā vārdus “dienesta noslēpums” ar vārdiem “valsts noslēpums”.

12.pants. Paraugu un operatīvā iegūšana un operatīvā izpēte.

.........

( 3 ) Paraugu operatīvās izpētes rezultātus nedrīkst izmantot kā procesuālus pierādījumus.

 

9.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 12.panta trešo daļu.

Pieņemt

 

5. Izslēgt 12.panta trešo daļu.

 

14.pants. Operatīvā iekļūšana

Operatīvo iekļūšanu veic, slepeni iekļūstot dzīvoklī, telpās,

transportlīdzekļos un citos publiski nepieejamos objektos, lai nodrošinātu

operatīvās darbības pasākumu īstenošanu. Operatīvā iekļūšana pieļaujama tikai operatīvās izstrādes gadījumos.

 

10.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 14.panta pēdējo teikumu.

Pieņemt

 

 

6. Izslēgt 14.panta pēdējo teikumu.

16.pants. Operatīvā detektīvdarbība.

( 1) Operatīvā detektīvdarbība ir operatīvie pasākumi, kurus publiskās vietās tieši ( personiski ) veic operatīvās darbības subjekta amatpersona, lai novērojot un izsekojot konstatētu ar noziedzīgu darbību saistītos faktus, lietas un personas, novērstu vai atklātu noziegumus, meklētu noziedziniekus un bez vēsts pazudušas personas.

……..

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdus “ novērstu vai atklātu noziegumus “ ar vārdiem “ novērstu vai atklātu noziedzīgus nodarījumus, valstij svarīgu interešu, valsts drošības un aizsardzības apdraudējumu.”

Pieņemt

 

 

7. Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdus “novērstu vai atklātu noziegumus” ar vārdiem “novērstu vai atklātu noziedzīgus nodarījumus, valstij svarīgu interešu, valsts drošības un aizsardzības apdraudējumu”.

17.pants. Operatīvā korespondences kontrole, operatīvā informācijas iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem un operatīvā sarunu noklausīšanās.

Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatotas ziņas par personu saistībā ar noziegumu vai valstij svarīgu interešu apdraudējumu, ir atļauta:

1) operatīvā korespondences kontrole -tas ir, drīkst kontrolēt šo personu nosūtāmo un saņemto pasta, telegrāfa un cita veida korespondenci un tās rīcībā esošās elektrosakaru un cita veida sistēmas šādas korespondences nosūtīšanai un saņemšanai;

2) operatīvā informācijas iegūšana no tehniskiem līdzekļiem - tas ir, informācijas noņemšana vai kopēšana no personu īpašumā vai rīcībā esošās elektrosakaru un cita veida informācijas glabāšanas ierīcēm un informācijas kanāliem;

3) operatīvā sarunu noklausīšanās -tas ir, to sarunu noklausīšanās, kuras notiek starp šīm personām un citām personām ( arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem).

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 17.panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatotas ziņas par personu saistību ar noziegumu, kā arī valstij svarīgu interešu, valsts drošības un aizsardzības apdraudējumu, ir atļauta:”

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Izteikt 17.panta ievaddaļu šādā redakcijā:

“Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatotas ziņas par personu saistību ar noziegumu, kā arī par valstij svarīgu interešu, valsts drošības un aizsardzības apdraudējumu, ir atļauta:”.

 

 

   

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nacionālās drošības komisija:

Papildināt likumu ar jaunu 17 1.pantu šādā redakcijā:

“ Operatīvās informācijas un datu pārraides plūsmas analīze

Ja valsts drošības iestādes rīcībā ir pamatota informācija par valstij svarīgu interešu , drošības vai aizsardzības apdraudējumu, ir atļauta operatīvā informācijas un datu pārraides plūsmas analīze - tas nozīmē, ir atļauts veikt telekomunikāciju un datu pārraides tīklos pārraidītās informācijas plūsmas automatizētu tematisko analīzi .”

 

Noraidīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.pants. Pamatojums operatīvās darbības pasākumu uzsākšanai un veikšanai

……

(2) Ievērojot šā panta pirmajā daļā minētos nosacījumus, operatīvās darbības pasākumus var veikt arī saskaņā ar:

1) prokuratūras, pirmstiesas izmeklēšanas ( iepriekšējās izmeklēšanas ) un tiesu iestāžu rakstveidā iesniegtu atsevišķu uzdevumu krimināllietās, kuras atrodas šo iestāžu lietvedībā;

………

 

14.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt 19.panta otrās daļas pirmajā punktā vārdus “(iepriekšējas izmeklēšanas)”.

Pieņe mt

 

 

9. Izslēgt 19.panta otrās daļas 1.punktā vārdus “(iepriekšējās izmeklēšanas)”.

19 1. pants. Personu speciālās aizsardzības nodrošināšana

……..

( 3 ) Neatliekamos gadījumos, lai nepieļautu personas reālo apdraudējumu, operatīvās darbības subjekts veic šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus arī pirms šīs personas atzīšanas par speciāli procesuāli aizsargājamu personu un attiecīga lēmuma saņemšanas, 24 stundu laikā informējot par to attiecīgo procesa virzītāju.

(4) Saņēmis pārbaudītu informāciju par tādas personas apdraudējumu, kura neliecina krimināllietā un tādēļ nevar tikt atzīta par speciāli procesuāli aizsargājamu personu, bet kura citādā veidā piedalās organizētas grupas izdarīta smaga nozieguma atklāšanā, izmeklēšanā vai

iztiesāšanā, pēc šīs personas rakstveida lūguma operatīvās darbības subjekta vadītājs ar ģenerālprokurora akceptu var pieņemt lēmumu par šīs personas atzīšanu par speciāli izsargājamu personu un veikt tās aizsargāšanai visus šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus.

3. Papildināt 19 1. panta ceturto daļu pēc vārda “smaga” ar vārdiem “vai sevišķi smaga”.

15.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt likuma 19 1. panta trešās daļas tekstu pēc vārdiem “operatīvās darbības subjekts” ar vārdiem “ pēc šīs personas piekrišanas ”.

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10. 19.1 pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “operatīvās darbības subjekts” ar vārdiem “pēc šīs personas piekrišanas”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda “smaga” ar vārdiem “vai sevišķi smaga”.

 

 

 

 

 

 

22.pants. Operatīvā izstrāde

(1) Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir informācija par konkrētām personām ( iegūta arī operatīvās pārbaudes rezultātā ) un tā dod pietiekamu pamatu turēt šīs personas aizdomās par nozieguma gatavošanu vai izdarīšanu vai par valstij svarīgu interešu apdraudējumu, vai arī tās tiek meklētas par izdarīto noziegumu, attiecībā uz šīm personām jāuzsāk operatīvā izstrāde.

………

(5) Operatīvās izstrādes termiņš šajās lietās ir seši mēneši, un to vēl uz sešiem mēnešiem var pagarināt ar operatīvās darbības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka akceptu. Vēlreizējs termiņa pagarinājums iespējams tikai ar ģenerālprokurora vai viņa speciāli pilnvarota prokurora akceptu, bet ne ilgāk par tā nozieguma noilguma termiņu, sakarā ar kuru operatīvā izstrāde tiek veikta.

 

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 22.panta pirmās daļas tekstā vārdus “jāuzsāk operatīvā izstrāde” ar vārdiem “ var uzsākt operatīvo izstrādi ”.

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Aizstāt 22.panta piektajā daļā vārdus “ Vēlreizējs termiņa pagarinājums “ ar vārdiem “Turpmākais termiņa pagarinājums “.

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

11. 22.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “jāuzsāk operatīvā izstrāde” ar vārdiem “var uzsākt operatīvo izstrādi”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “Vēlreizējs termiņa pagarinājums” ar vārdiem “Turpmākais termiņa pagarinājums”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23.pants. Operatīvā uzskaite

(1) Operatīvās darbības iestādes ir tiesīgas vākt, sistematizēt,

analizēt, uzglabāt un uzskaitīt oficiālo legālo un slepeno informāciju par

personām, faktiem, notikumiem un lietām (pasīvā uzskaites forma), kas

nepieciešama un kam ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa

uzdevumu veikšanai.

(2) Iekļaut personas operatīvajā uzskaitē (aktīvā uzskaites forma) ir

atļauts tikai tad, ja attiecībā uz tām tiek veikta operatīvā izstrāde.

(3) Operatīvajā uzskaitē iekļauto personu tiesības un brīvības var

ierobežot tikai Latvijas Kriminālprocesa kodeksā vai citos likumos

noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(4) Ja ziņas, uz kuru pamata persona iekļauta operatīvajā uzskaitē, nav

apstiprinājušās, šī persona no uzskaites noņemama. Operatīvās uzskaites

lietas (operatīvās pārbaudes un operatīvās izstrādes lietas) izbeidzamas,

ja:

1) pārbaudāmais fakts nav apstiprinājies;

2) noziegums un šo noziegumu izdarījušās personas ir noskaidrotas;

3) ir izpildīti citi operatīvās darbības uzdevumi.

(5) Operatīvās uzskaites lietas pēc to izbeigšanas tiek uzglabātas

likumā un operatīvās darbības subjekta noteiktajā kārtībā un termiņos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 23.panta ceturto daļu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“ 4) iestājies kriminālatbildības noilgums.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12. Papildināt 23.panta ceturto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) iestājies kriminālatbildības noilgums.”

24.pants. iegūtās informācijas tiesiskā nozīme un izmantošana

(1) Operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir dienesta noslēpums, un tā ir izmantojama tikai likumā noteiktajā kārtībā. Šādu informāciju kā pierādījumu krimināllietā drīkst izmantot vienīgi pēc tās pārbaudes atbilstoši Latvijas Kriminālprocesa kodeksa prasībām.

 

19.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

20.

Nacionālās drošības komisija:

Aizstāt 24.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “ dienesta noslēpums “ ar vārdiem “ valsts noslēpums”.

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izteikt 24.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā : “Šādu informāciju kā pierādījumu kriminālprocesā drīkst izmantot tādā veidā un apjomā, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto operatīvās darbības slepenību un garantētu operatīvās darbības pasākumos iesaistīto personu konfidencialitāti un drošību, un kārtībā, kāda noteikta Latvijas Kriminālprocesa kodeksā.”

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

 

 

13. 24.pantā:

aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “dienesta noslēpums” ar vārdiem “valsts noslēpums”;

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Šādu informāciju kā pierādījumu kriminālprocesā drīkst izmantot tādā veidā un apjomā, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto operatīvās darbības slepenību un garantētu operatīvās darbības pasākumos iesaistīto personu konfidencialitāti un drošību, un kārtībā, kāda noteikta Latvijas Kriminālprocesa kodeksā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

26.pants. Operatīvās darbības subjektu un to amatpersonu kompetence

(1) Operatīvās darbības subjekti veic tikai to šajā likumā noteikto

operatīvo darbību, kas nepieciešama ar likumu noteikto uzdevumu un mērķu

sasniegšanai, un tikai likumā noteiktās kompetences ietvaros.

(2) Operatīvās darbības subjektu amatpersonas ir tiesīgas veikt

operatīvās darbības pasākumus tikai tādā apjomā, kāds noteikts likumos,

kas reglamentē šo subjektu amatpersonu tiesības un pienākumus.

(3) Veicot operatīvās darbības pasākumus, operatīvās darbības subjektu

amatpersonas ir tiesīgas rīkoties atklāti un slepeni, darboties tieši

(pašas) un pastarpināti (ar citu personu palīdzību).

 

21.

LR iekšlietu ministrs M.Segliņš:

Papildināt 26.pantu ar jaunu otro daļu ( līdzšinējo otro un trešo daļu uzskatot attiecīgi par trešo un ceturto daļu ) šādā redakcijā:

“ ( 2) Operatīvās darbības galvenos virzienus, to veikšanas veidu, saturu, apjomu un intensitāti nosaka operatīvās darbības subjekta vadītājs, ņemot vērā operatīvās un kriminogēnās situācijas stāvokli un izmaiņas savas darbības sfērā, pastāvošā apdraudējuma veidu un bīstamības pakāpi, lai nodrošinātu likumā noteikto uzdevumu izpildi un mērķu sasniegšanu.”

Pieņemt

14. 26.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Operatīvās darbības galvenos virzienus, tās veidu, saturu, apjomu un intensitāti nosaka operatīvās darbības subjekta vadītājs, ņemot vērā operatīvo un kriminogēno situāciju un pārmaiņas savas darbības sfērā, kā arī pastāvošā apdraudējuma veidu un bīstamību, lai nodrošinātu likumā noteikto uzdevumu izpildi un mērķu sasniegšanu.”;

uzskatīt līdzšinējo otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

28.pants. Operatīvās darbības subjektu un to amatpersonu tiesības

(1) Operatīvās darbības subjektiem un to amatpersonām, pildot savus dienesta pienākumus, ir tiesības:

1) veikt atklātus un slepenus šā likuma 6.pantā paredzētos operatīvās darbības pasākumus;

2) radīt un izmantot informācijas sistēmas un tehniskos līdzekļus šo pasākumu veikšanai un informācijas fiksēšanai;

3) iesaistīt operatīvās darbības pasākumu veikšanā gan atklāti, gan konfidenciāli atsevišķas amatpersonas, lietpratējus (speciālistus, ekspertus) zinātnes, tehnikas un citās jomās, kā arī atsevišķas personas ar to piekrišanu;

4) pēc savstarpējas vienošanās izmantot operatīvās darbības pasākumu veikšanai citu organizāciju un uzņēmumu telpas, mantu, lietas, kā arī personu dzīvojamās un citas telpas, transportlīdzekļus un citu īpašumu;

5) izgatavot un izmantot dokumentus un citus maskēšanās līdzekļus, lai slēptu atsevišķu operatīvās darbības subjektu struktūrvienību, to dienesta telpu un transportlīdzekļu patieso piederību un darbinieku identitāti;

6) dibināt seguzņēmumus, organizācijas un iestādes, izmantot uzņēmumu, organizāciju un iestāžu reģistrācijas dokumentus un citus dokumentus, kā arī atšķirības (pazīšanas) zīmes nolūkā nodrošināt operatīvo darbību un radīt tai labvēlīgus apstākļus.

(2) Operatīvās darbības subjektu amatpersonas ir valsts aizsardzībā, un tām ir ar likumu noteiktās tiesiskās un sociālās garantijas. Zaudējumi, kas nodarīti operatīvās darbības subjekta amatpersonas vai tuvu tās radinieku mantai sakarā ar šīs amatpersonas dienesta darbību, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem.

 

22.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 28.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) savas kompetences ietvaros saņemt bez maksas nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus no privāto tiesību subjektiem par personām sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā saņemt informāciju no tās turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklu. Saņemtā informācija izmantojama tikai operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros.”

Pieņemt

15. Papildināt 28.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) savas kompetences ietvaros no privāto tiesību subjektiem bez maksas saņemt nepieciešamo informāciju, dokumentus un citus materiālus par personām sniegtajiem pakalpojumiem, arī informāciju no tās turētāja par personu sazināšanos, izmantojot pastu, telegrāfu, telekomunikāciju un datu pārraides tīklu. Saņemtā informācija izmantojama tikai operatīvās un kriminālprocesuālās darbības ietvaros.”

34.pants. Operatīvās darbības subjektu vispārējā vadība un darbības kontrole

(1) Operatīvās darbības galvenos virzienus nosaka Nacionālās drošības

padome, bet to parlamentāro kontroli veic Saeima.

(2) Saeimas Nacionālās drošības komisija ir tiesīga noklausīties

operatīvās darbības iestāžu vadītāju ziņojumus un pārskatus, kā arī

iepazīties ar šo iestāžu dienesta dokumentiem un informāciju, izņemot

dokumentus par slepenās informācijas avotiem.

(3) Operatīvās darbības subjektu uzdevumu izpilde tiek kontrolēta

likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Kontroles kārtību operatīvās darbības iestādēs nosaka šo iestāžu

vadītāji, kas ir personiski atbildīgi par pakļauto struktūrvienību darba

organizāciju saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem.

 

23.

 

 

 

 

 

 

24.

 

 

LR Iekšlietu ministrs:

Izteikt 34.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“ ( 1 ) Operatīvās darbības parlamentāro kontroli veic Saeima .”

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt 34.panta otro daļu pēc vārdiem “ ... ziņojumus un pārskatus, “ ar vārdiem “izskatīt šo iestāžu pārbaudes rezultātus. ”

 

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

Pieņemt

16. 34.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Operatīvās darbības parlamentāro kontroli veic Saeima.”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “ziņojumus un pārskatus” ar vārdiem “izskatīt šo iestāžu pārbaudes rezultātus”.

 

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

……..

4. Līdztekus likumā minētajiem operatīvās darbības subjektiem līdz tam laikam, kad tiks pieņemts likums par detektīvdarbību, tikai Latvijas Republikas pilsoņi drīkst uzņemties un vākt informāciju par citām personām, faktiem un lietām saskaņā ar kompetentu valsts institūciju izsniegtajām licencēm. Viņi ir tiesīgi veikt tikai šā likuma 9. un 10.pantā un 16.panta pirmajā daļā norādītos operatīvās darbības pasākumus

un ievērojot 4.panta nosacījumus.

5. Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai trīs mēnešu laikā no

likuma spēkā stāšanās brīža izskatīt detektīvdarbības subjektiem izsniegto licenču un šo subjektu darbības atbilstību šim likumam, sagatavot un iesniegt nepieciešamos grozījumus likumos.

2. Izslēgt pārejas noteikumu 4. un 5.punktu.

25.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Papildināt Pārejas noteikumus ar sesto punktu šādā redakcijā:

“ Likuma 7.panta ceturtās daļas grozījumi, kas paredz Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu operatīvās drošības pasākumu veikšanai sevišķajā veidā, stājas spēkā 2002.gada 1.novembrī.

Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.novembrim nodrošina Augstāko tiesu ar valsts noslēpuma aizsardzības noteikumiem atbilstošām telpām un aprīkojumu.”

 

Pieņemt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4. un 5.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6. Grozījumi likuma 7.panta ceturtajā daļā, kuri paredz Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu operatīvās darbības pasākumu veikšanai sevišķajā veidā, stājas spēkā 2002.gada 1.novembrī.

Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.novembrim nodrošina Augstāko tiesu ar valsts noslēpuma aizsardzības noteikumiem atbilstošām telpām un aprīkojumu.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likums stājas spēkā 2001. gada 1.jūlijā.

26.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

Izslēgt spēkā stāšanās nosacījumu.

Pieņemt