Likumprojekts

Likumprojekts

Detektīvdarbības likums

1.pants. Šā likuma mērķis ir noteikt detektīvdarbības kā īpaša komercdarbības veida tiesisko pamatu, kā arī noteikt detektīvdarbības subjektu loku, reglamentēt to tiesības un pienākumus.

2.pants. (1) Detektīvdarbība ir šajā likumā noteiktajā kārtībā licencēto individuālo komersantu, personālsabiedrību un kapitālsabiedrību (turpmāk – detektīvsabiedrība) un sertificēto fizisko personu (turpmāk – detektīvs) pakalpojumi, kurus, pamatojoties uz līgumu, fiziskajai un juridiskajai personai sniedz tās likumīgo tiesību vai interešu aizsardzībai.

(2) Detektīvsabiedrība un detektīvs var sniegt šādus detektīvdarbības pakalpojumus:

1) vākt ziņas civillietās un krimināllietās;

2) meklēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušās vai bezvēsts pazudušās personas;

3) noskaidrot ar noziedzīgu darbību saistītus faktus, lietas vai personas;

4) sniegt konsultācijas fiziskajām un juridiskajām personām drošības jautājumos;

5) noskaidrot negodīgas konkurences, nelikumīgas uzņēmējdarbības vai citas nelikumīgas saimnieciskās darbības faktus;

6) vākt personu raksturojošas ziņas pirms darba līguma vai cita civiltiesiskā līguma noslēgšanas, pārbaudīt personu maksātspēju;

7) pārbaudīt ar apdrošināšanas līguma saistību izpildīšanu un materiālā kaitējuma atlīdzināšanu saistītas ziņas;

8) meklēt fizisko un juridisko personu nozaudēto vai prettiesiski atsavināto īpašumu;

9) citus pakalpojumus, ja tie nav pretrunā ar likumu.

3.pants. (1) Detektīvdarbību var uzsākt:

1) detektīvsabiedrība – pēc speciālās atļaujas (licences) detektīvdarbības veikšanai iesniegšanas Latvijas Republikas Komercreģistrā;

2) detektīvs – pēc sertifikāta detektīvdarbības veikšanai (turpmāk – sertifikāts) saņemšanas.

(2) Iesniegums par speciālās atļaujas (licences) vai sertifikāta darbības laika pagarināšanu iesniedzams Iekšlietu ministrijas Licencēšanas komisijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms speciālās atļaujas (licences) vai sertifikāta derīguma termiņa izbeigšanās.

(3) Ministru kabinets nosaka sertifikāta izsniegšanas, darbības laika pagarināšanas, sertifikāta anulēšanas un tā darbības apturēšanas kārtību.

(4) Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

4.pants. Speciālo atļauju (licenci) ir tiesīga saņemt detektīvsabiedrība, kuras vadītājs nav sodīts par tīšu noziegumu izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), neslimo ar psihiskām slimībām, narkomāniju, toksikomāniju vai alkoholismu.

5.pants. (1) Speciālo atļauju (licenci) detektīvdarbībai aizliegts izsniegt detektīvsabiedrībām:

1) kurās vēlētos amatos strādā personas, par kurām Iekšlietu ministrijas Valsts policijas vai valsts drošības iestāžu rīcībā ir ziņas, kas liecina par šo personu piederību pie organizētās noziedzības grupējumiem, aizliegtiem militarizētajiem vai bruņotajiem formējumiem, kā arī sabiedriskajām organizācijām vai sabiedrisko organizāciju apvienībām, kuras uzsākušas publisko darbu pirms sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas vai turpina darbu pēc reģistrācijas anulēšanas;

2) kuru pieteikumos speciālās atļaujas (licences) saņemšanai nav minēti konkrēti detektīvi vai minētie detektīvi nav saņēmuši sertifikātu.

(2) Speciālo atļauju (licenci) atkārtoti izsniegt aizliegts, ja speciālā atļauja (licence) anulēta šā likuma 7.panta 1.punktā minēto motīvu dēļ.

6.pants. Sertifikātu ir tiesīga saņemt rīcībspējīga persona:

1) kurai ir profesionālā (juridiskā) augstākā vai profesionālā (juridiskā) vidējā izglītība un praktiskā darba pieredze tiesībaizsardzības iestādēs ir ne mazāka par pieciem gadiem;

2) kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) kura neslimo ar psihiskām slimībām, narkomāniju, toksikomāniju vai alkoholismu;

4) kura nav atbrīvota no darba tiesībaizsardzības iestādēs par disciplīnas neievērošanu vai neatbilstību dienestam, izņemot gadījumus, ja neatbilstība dienestam ir veselības stāvokļa dēļ.

7.pants. Speciālo atļauju (licenci) detektīvsabiedrībai anulē, ja:

1) tās darbība ir vērsta pret valsts, sabiedrības vai personas likumīgajām interesēm;

2) tā nepilda likumu vai citu normatīvo aktu prasības;

3) tā sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci);

4) tā nemaksā nodokļus;

5) sešu mēnešu laikā no speciālās atļaujas (licences) saņemšanas nav uzsākta detektīvdarbība;

6) to nosaka citi likumi vai tiesas nolēmumi.

 

8.pants. (1) Sertifikātu detektīvam anulē, ja:

1) viņa darbība ir vērsta pret valsts, sabiedrības vai personas likumīgajām interesēm;

2) viņš nepilda likumu vai citu normatīvo aktu prasības;

3) viņš apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu sertifikātu;

4) viņš nemaksā nodokļus;

5) viņš ir saslimis ar psihisku slimību, narkomāniju, toksikomāniju vai alkoholismu;

6) sešu mēnešu laikā no sertifikāta saņemšanas detektīvs nav uzsācis detektīvdarbību;

7) to nosaka citi likumi vai tiesas nolēmumi.

(2) Detektīvam sertifikātu var anulēt, ja viņš ir veicis darbības, kas norādītas šā likuma 12.pantā.

(3) Ja detektīvam uzrādīta apsūdzība, sertifikāta darbība tiek apturēta līdz brīdim, kad krimināllietā stājas spēkā tiesas nolēmums.

9.pants. (1) Ar katru klientu noslēdzams rakstisks līgums par detektīvdarbības pakalpojuma sniegšanu. Ja līgumu slēdz detektīvsabiedrība, papildus Civillikuma prasībām norādāms tā detektīva vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un izsniegšanas datums, kurš sniegs detektīvdarbības pakalpojumu.

(2) Ja līgumu slēdz par ziņu vākšanu krimināllietā, detektīvdarbības pakalpojuma sniedzējs 24 stundu laikā par to rakstiski ziņo procesa virzītājam.

10.pants. (1) Veicot detektīvdarbību, detektīvs ir tiesīgs:

1) ar personas piekrišanu veikt tās mutisku aptauju;

2) ar īpašnieka rakstisku atļauju veikt priekšmetu un dokumentu apskati;

3) novērot personas, ēkas, būves un citus objektus;

4) veikt ēku, būvju un citu objektu ārējo apskati;

5) veikt publiski pieejamu (ar īpašnieka rakstisku atļauju – publiski nepieejamu) telpu un telpās esošo objektu apskati.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādīto detektīvdarbības pasākumu veikšanai ir atļauts izmantot videoierakstus un audioierakstus, fotouzņēmumus, kā arī citus tehniskos līdzekļus, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī apkārtējo vidi un konkrētajos apstākļos nav aizliegts ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(3) Ja, pildot līgumsaistības, ir apdraudēta detektīva dzīvība vai veselība, viņam ir atļauts lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus vai šaujamieroci, ievērojot Krimināllikumā, likumā "Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai" un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

11.pants. Veicot detektīvdarbību, ir aizliegts nodarīt fizisku, morālu vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, draudēt lietot vai lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus, kūdīt personas uz noziedzīgu rīcību.

 

12.pants. Detektīvam ir aizliegts:

1) slēpt viņam zināmus faktus par gatavojamiem vai izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

2) apzināti maldināt klientus un izmantot savākto informāciju pret klienta, citu personu vai valsts interesēm;

3) nodot sertifikātu citām personām;

4) veikt operatīvās darbības pasākumus.

13.pants. Par speciālās atļaujas (licences) un sertifikāta izsniegšanu un darbības laika pagarināšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

14.pants. Detektīvdarbības kontroli veic Iekšlietu ministrijas Valsts policija, kurai ir tiesības pieprasīt dokumentus un mutisku vai rakstisku informāciju, kas nepieciešama kontroles funkciju veikšanai.

Pārejas noteikumi

Iekšlietu ministrija triju mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izskata detektīvdarbības subjektu atbilstību Detektīvdarbības likumam un anulē speciālās atļaujas (licences), ja tās neatbilst šā likuma prasībām.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

 

Anotācija

likumprojektam “Detektīvdarbības likums”

 

Jautājums

Iesniedzēja iesniegtā informācija

  1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

  1. pašreizējo situāciju – pamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;
  2. likumprojekta koncepciju paskaidro, kāpēc likums ir nepieciešams.)

Likumprojekts nepieciešams, lai sakārtotu normatīvo aktu sistēmu.

Šobrīd detektīvdarbību regulē ar Iekšlietu ministrijas 1993.gada 10.maija pavēli Nr.142 apstiprinātais Nolikums par detektīvdarbību un tās licencēšanu Latvijas Republikā.

Šāds risinājums ir pretrunā ar Ministriju iekārtas likuma 6.panta noteikumiem.

Atsevišķas detektīvu tiesības, tiesību ierobežojumus un detektīvdarbības principus līdz Detektīvdarbības likuma pieņemšanai nosaka Operatīvās darbības likuma Pārejas noteikumu 4.punkts, kurš vienlaicīgi paredz, ka šīs normas darbojas līdz tam laikam, kad tiks pieņemts likums par detektīvdarbību.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību ?

(Atbildot uz jautājumu, analizē ietekmi uz:

  1. tautsaimniecības konkurētspēju;

b) eksporta attīstību;

c) nodarbinātību;

d) investīciju pieplūdi;

e) uzņēmējdarbību;

f) vidi.)

Tiks sakārtota uzņēmējdarbība detektīvsabiedrību pakalpojumu jomā.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu ?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro, vai ieviešot attiecīgo likumu:

  1. valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi;
  2. samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
  3. nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.)

Iespējama valsts budžeta ienākumu palielināšanās no valsts nodevām par licenču izsniegšanu.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro, kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi- papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus.)

Jāizdara grozījumi Operatīvās darbības likumā un jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi par sertifikāta izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, sertifikāta darbības apturēšanas kārtību, kā arī par kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par licences un sertifikāta izsniegšanu un pagarināšanu, un valsts nodevas apjomu.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

(Atbildot uz jautājumu, pamato:

  1. atbilstību saistībām pret Eiropas Savienību- no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;
  2. atbilstību Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē- norāda arī tiesību akta numuru;
  3. atbilstību saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;
  4. atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām.)

Likumprojekts atbilst: Konsolidētā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas, III sadaļai “Personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite”;

Eiropas Padomes Direktīvām 73/148/EEC, 64/220/EEC.

Šajā jomā ir ļoti plaša Eiropas Savienības tiesu prakse, viens no piemēriem ir Case C-114/97 Commission of the Europen Communities v Kingdom of Spain, 29 October 1998.

  1. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

  1. kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses- vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;
  2. kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.)

Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, licences detektīvdarbībai izsniegs Iekšlietu ministrijas Licencēšanas komisija. Savas intereses indivīds varēs aizstāvēt administratīvā procesa noteiktajā kārtībā.

 

 

 

Ministrs M.Segliņš