Teksts LP0660

Līgums latviešu valodā

Likumprojekts

Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālās drošības shēmām,

kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka

zaudējuma gadījumiem, un tā protokolu

1.pants. 1953.gada 11.decembra Eiropas Pagaidu līgums par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem (turpmāk – Līgums), un tā protokols ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu ir izsludināms Līgums un tā protokols angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.

3.pants. Saskaņā ar Līguma 1.panta ceturto daļu noteikt, ka jēdziens "pilsonis" šā Līguma izpratnē ietver Latvijas Republikas pilsoņus, kā arī nepilsoņus, kas ir likuma "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" subjekti.

4.pants. Saskaņā ar Līguma 1.panta ceturto daļu noteikt, ka jēdziens "teritorija" šā Līguma izpratnē ietver Latvijas Republikas suverēno teritoriju, kurā ietilpst sauszeme, iekšējie un teritoriālie ūdeņi, kā arī jūra, tās dzīles, uz kurām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības vai kuras saskaņā ar starptautiskajām tiesībām atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā.

5.pants. Attiecībā uz Līguma 7.panta pirmo daļu par sociālās drošības shēmām, uz kurām attiecināms šis Līgums, noteikt, ka šis Līgums attiecas uz likumiem un noteikumiem par:

a) valsts sociālo apdrošināšanu;

b) valsts pensijām;

c) sociālo palīdzību jautājumos, kas attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstiem.

6.pants. Atbilstoši Līguma 9.panta pirmajai daļai noteikt šādu atrunu:

"Līguma noteikumi un tā protokols neattiecas uz likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 1.pantu – par laikposmā līdz 1991.gadam uzkrāto darba un tam pielīdzināto periodu ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā."

7.pants. Līguma 7., 8. un 9.panta izpildi pēc tā stāšanās spēkā nodrošina bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra".

8.pants. Līgums stājas spēkā tā 13.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, protokols stājas spēkā tā 3.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

EIROPAS PAGAIDU LĪGUMS PAR SOCIĀLĀS DROŠĪBAS SHĒMĀM, KAS ATTIECAS UZ VECUMA, INVALIDITĀTES UN APGĀDNIEKA ZAUDĒJUMA GADĪJUMIEM, UN TĀ PROTOKOLS

Valdības, Eiropas Padomes locekles, kas parakstījušas šo Līgumu,

Ņemot vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās loceklēm, ar mērķi (papildus citiem) sekmēt to sociālo progresu;

Ņemot vērā principu, ka jebkuras šī Līguma Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem ir jāsaņem vienlīdzīga attieksme saskaņā ar jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses likumiem un noteikumiem attiecībā uz vecuma pensijām, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pabalstiem,- principu, ko Starptautiskā Darba Organizācija ir apstiprinājusi konvencijās.

Ņemot vērā arī principu, ka jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses pilsoņiem ir jāsaņem

jebkuru citu divu vai vairāku Līgumslēdzēju Pušu noslēgtajos līgumos noteiktās priekšrocības, attiecībā uz vecumu, invaliditāti un apgādnieka zaudējuma gadījumu;

Vēloties īstenot šos principus ar Pagaidu Līgumu palīdzību, kamēr tiek noslēgta vispārēja konvencija, kas balstās uz divpusēju līgumu tīklu,

Ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Šis Līgums ir attiecināms uz visiem sociālās drošības likumiem un noteikumiem, kas ir spēkā parakstīšanas dienā vai var stāties spēkā pēc tās jebkurā Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, un kas attiecas uz:

vecuma pensijām;

invaliditātes pabalstiem, izņemot tos, kas piešķirti saskaņā ar nelaimes gadījuma darbā shēmu;

pabalstiem, kas maksājami personām, kas zaudējušas apgādnieku, izņemot pabalstus nāves gadījumā vai pabalstus, kas piešķirti saskaņā ar nelaimes gadījuma darbā shēmu;

Šis Līgums ir attiecināms gan uz no iemaksām atkarīgām, gan uz no iemaksām neatkarīgām shēmām. Tas nav attiecināms uz valsts sociālo palīdzību, speciālām shēmām ierēdņiem vai pabalstiem, kas tiek maksāti sakarā ar karā vai ārvalstu okupācijas rezultātā gūtiem ievainojumiem.

Šī Līguma izpratnē vārds “pabalsts” jāsaprot arī kā jebkurš pabalsta paaugstinājums vai tā piemaksa.

Terminiem Līgumslēdzējas Puses “pilsoņi” un “teritorija” būs tāda nozīme, kādu tiem noteiks Puse, Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētā deklarācijā informācijai visām pārējām Līgumslēdzējām Pusēm.

2.pants

Saskaņā ar 9.panta noteikumiem, katras Līgumslēdzējas Puses pilsonim ir tiesības saņemt jebkuras otras Līgumslēdzējas Puses likumos un noteikumos noteiktās priekšrocības saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, it kā viņš būtu otras Puses pilsonis, ja:

invaliditātes pabalsta gadījumā, saskaņā ar vai nu no iemaksām atkarīgu, vai no iemaksām neatkarīgu shēmu, persona ir kļuvusi par rezidentu otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā pirms slimības, kas izraisījusi invaliditāti, pirmās medicīniskās apstiprināšanas;

pabalsta gadījumā, kas maksājams saskaņā ar no iemaksām neatkarīgu shēmu, tam ir jābūt nodzīvojušam šajā teritorijā kopumā ne mazāk kā 15 gadus pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas, un ir jābūt nodzīvojušam šajā teritorijā vismaz 5 gadus nepārtraukti pirms pabalsta pieprasīšanas un jāturpina būt rezidentam šajā teritorijā;

pabalsta gadījumā, kas maksājams saskaņā ar no iemaksām atkarīgu shēmu, viņš ir rezidents jebkurā no Līgumslēdzēju Pušu teritorijām.

Jebkurā gadījumā, kur ikvienas Līgumslēdzējas Puses likumi un noteikumi nosaka tiesību ierobežojumus Puses pilsonim, kurš nav dzimis tās teritorijā, pret jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses pilsoni, kurš dzimis šādas Puses teritorijā, ir jāattiecas tā, it kā tas būtu pirmās Līgumslēdzējas Puses pilsonis, kas dzimis tās teritorijā.

3.pants

Ikviens līgums, kas attiecas uz likumiem un noteikumiem, kas minēti 1.pantā, kas ir vai var tikt noslēgti starp jebkurām divām vai vairāk Līgumslēdzējām Pusēm, saskaņā ar 9.panta noteikumiem, attiecināmi uz jebkuras citas Līgumslēdzējas Puses pilsoni tā, it kā tas būtu kādas no iepriekšējo Līgumslēdzēju Pušu pilsoņiem ciktāl tas paredz attiecībā uz šiem likumiem un noteikumiem:

lai noteiktu saskaņā ar kuriem likumiem un noteikumiem personai ir jābūt apdrošinātai;

lai saglabātu iegūtās tiesības un iegūstamās tiesības un īpaši, lai summētu apdrošināšanas periodus un līdzvērtīgus periodus, tiesību noteikšanai saņemt pabalstu un aprēķinātu piešķiramā pabalsta apmēru;

lai maksātu pabalstu personām, kas rezidē šāda Līguma jebkuras Līgumslēdzējas Puses teritorijā;

lai papildinātu un administrētu tāda līguma, kāds norādīts šajā punktā, noteikumus.

Šī panta 1.punkta noteikumi nav attiecināmi uz jebkādiem iepriekš minētā līguma noteikumiem, kas attiecas uz pabalstiem, ko nodrošina no iemaksām neatkarīga shēma, ja vien attiecīgais pilsonis ir bijis rezidents Līgumslēdzējas Puses teritorijā, saskaņā ar kuras likumiem un noteikumiem viņš pieprasa pabalstu par periodu kopumā ne īsāku kā par 15 gadiem pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas un ir šajā teritorijā nepārtraukti nodzīvojis vismaz 5 gadu periodu tieši pirms pieprasījuma iesniegšanas.

4.pants

Saskaņā ar ikvienu būtisku divpusēju un daudzpusēju līgumu noteikumiem, pabalsti, kas šī Līguma neesamības dēļ nav piešķirti, vai ir pārtraukti, ir jāpiešķir vai jāatjauno no šī Līguma spēkā stāšanās dienas visām Līgumslēdzējām Pusēm, kas saistītas ar konkrēto pieprasījumu, ja pieprasījums ir iesniegts 1 gada laikā pēc datuma vai tāda ilgāka perioda laikā, kādu noteikusi Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar kuras likumiem un noteikumiem pabalsts ir jāpiešķir. Ja pieprasījums šādā periodā netiek iesniegts, pabalsts ir jāpiešķir vai jāatjauno no pieprasījuma dienas vai tāda agrāka datuma, kādu noteikusi šī Līgumslēdzēja Puse.

5.pants

Šī Līguma noteikumi neierobežo nacionālo likumu vai noteikumu, starptautisko konvenciju, vai divpusēju vai daudzpusēju līgumu normas, kas ir labvēlīgākas pabalsta prasītājam.

6.pants

Šis Līgums neietekmē tos nacionālos likumus vai noteikumus, kas attiecas uz apdrošināto personu un citu ieinteresētu personu kategoriju dalību sociālās drošības (sistēmas) vadīšanā.

7.pants

Šī Līguma 1.Pielikums nosaka sociālās drošības shēmas attiecībā uz katru Līgumslēdzēju Pusi, uz kurām attiecināms 1.pants, un kuras ir spēkā jebkurā tās teritorijas daļā šī Līguma parakstīšanas dienā.

Katrai Līgumslēdzējas Pusei ir jāpaziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par katru jaunu tāda veida likumu vai noteikumu, kas nav iekļauts 1.Pielikumā attiecībā uz šo Pusi. Šādi paziņojumi katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāveic 3 mēnešu laikā no jaunā likuma vai noteikumu publikācijas dienas, vai, ja šāds likums vai noteikumi ir publicēti pirms šī Līguma ratifikācijas dienas attiecīgajā Līgumslēdzējā Pusē, tad - ratifikācijas dienā.

8.pants

Šī Līguma 2.Pielikums nosaka attiecībā uz katru Līgumslēdzēju Pusi, tās noslēgtos līgumus, uz kuriem attiecināms 3.pants, un kas ir spēkā šī Līguma parakstīšanas dienā.

Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāpaziņo Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram par katru jaunu līgumu, ko tā noslēgusi un uz kuru attiecināms 3.pants. Šāds paziņojums ir jāveic katrai Līgumslēdzējai Pusei 3 mēnešu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas vai, ja šāds jauns līgums ir stājies spēkā pirms šī Līguma ratifikācijas dienas, tad - ratifikācijas dienā.

9.pants

Šī Līguma 3.Pielikums nosaka parakstīšanas dienā izdarītas atrunas.

Katra Līgumslēdzēja Puse var, paziņojuma izdarīšanas laikā saskaņā ar 7. vai 8.pantu, izdarīt atrunu attiecībā uz šī Līguma piemērošanu likumiem, noteikumiem vai līgumiem, kuri minēti šādā paziņojumā. Paziņojumam par katru šādu atrunu ir jāpievieno attiecīgais paziņojums; tas stāsies spēkā līdz ar jaunā likuma, noteikumu vai līguma stāšanos spēkā.

Katra Līgumslēdzēja Puse var vai nu pilnībā vai daļēji atcelt tās atrunu ar notas starpniecību, kas adresēta Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram. Šādas izmaiņas stājas spēkā tā mēneša, kas seko mēnesim, kurā nota ir saņemta, pirmajā datumā un šis Līgums tiek attiecīgi piemērots.

10.pants

Šī Līguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

11.pants

Vienošanos starp Līgumslēdzēju Pušu kompetentām pārvaldes iestādēm, kur nepieciešams, nosaka šī Līguma piemērošanas kārtību.

Attiecīgo Līgumslēdzēju Pušu kompetentās pārvaldes iestādes cenšas sarunu ceļā atrisināt katru strīdu, kas saistīts ar šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu.

Ja kāds šāds strīds netiek atrisināts sarunu ceļā 3 mēnešu laikā, strīdus jautājumu iesniedz izskatīšanai šķīrējtiesā, par kuras sastāvu un procedūru vienojas attiecīgās Līgumslēdzējas Puses, vai, ja šāda vienošanās netiek panākta, tad pēc attiecīgās Līgumslēdzējas Puses lūguma arbitru nozīmē Starptautiskās Tiesas Prezidents. Ja Prezidents ir kādas strīdā iesaistītās Puses pilsonis, šo uzdevumu uztic Tiesas Viceprezidentam vai nākamajam tiesnesim pēc ieņemamā amata principa, kurš nav pilsonis nevienā no strīdā iesaistītām Pusēm.

Šķīrējtiesas vai arbitra spriedumu taisa saskaņā ar šī Līguma garu un principiem; tas ir galīgs un saistošs.

12.pants

Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm denonsē šo Līgumu,

personai jebkuras tiesības, kas iegūtas saskaņā ar tā noteikumiem, tiek saglabātas un, īpaši ja persona ir, saskaņā ar tā noteikumiem, ieguvusi tiesības saņemt jebkādu pabalstu saskaņā ar vienas no Līgumslēdzēju Pušu likumiem un noteikumiem, kamēr persona ir rezidents otras teritorijā, persona turpina baudīt šīs tiesības;

saskaņā ar jebkuriem nosacījumiem, kas var tikt noteikti ar attiecīgo Līgumslēdzēju Pušu noslēgtiem papildu līgumiem, jebkuru tiesību noregulēšanai to iegūšanas laikā, šī Līguma noteikumi turpina attiekties uz apdrošināšanas un līdzvērtīgiem periodiem, kas uzkrāti pirms datuma, kad stājas spēkā denonsācija.

13.pants

Šis Līgums ir atklāts parakstīšanai Eiropas Padomes loceklēm. Tas ir jāratificē. Ratifikācijas dokumentus ir jādeponē Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.

Šis Līgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko otrā ratifikācijas dokumenta deponēšanas datumam.

Kas attiecas uz katru parakstītāju, kas veic ratifikāciju vēlāk, Līgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā datumā, kas seko tās ratifikācijas dokumenta deponēšanas datumam.

14.pants

Eiropas Padomes Ministru Komiteja var uzaicināt Valsti, kas nav Eiropas Padomes locekle, pievienoties šim Līgumam.

Pievienošanās notiek ar pievienošanās dokumenta deponēšanu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, tā stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko deponēšanas datumam.

Ikvienam pievienošanās dokumentam, kas deponēts saskaņā ar šo pantu, ir jāpievieno paziņojums, kas ietver informāciju, kāda iekļaujama šī Līguma 1. un 2.Pielikumā, ja attiecīgās Valsts valdība būtu parakstītāja pievienošanās dienā.

Jebkura informācija, kas iesniegta šī Līguma nolūkā saskaņā ar šī panta 3.apakšpunktu, ir jāuzskata par pielikuma daļu, kurā tā būtu iekļauta, ja attiecīgās Valsts valdība būtu parakstītāja.

15.pants

Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs paziņo:

Padomes loceklēm un Starptautiskā Darba Biroja Ģenerāldirektoram:

par šī Līguma spēkā stāšanās datumu un par katru locekli, kas to ratificē,

par katra pievienošanās dokumenta deponēšanu saskaņā ar 14.pantu un par paziņojumiem, kas pievienoti,

par katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 16.pantu un tā spēkā stāšanās datumu;

Līgumslēdzējām Pusēm un Starptautiskā Darba Biroja Ģenerāldirektoram:

par katru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 7. un 8. pantu,

par katru atrunu, kas izdarīta saskaņā ar 9.panta 2.apakšpunktu,

par katru atsauktu atrunu saskaņā ar 9.panta 3.apakšpunktu.

16.pants

Šis Līgums paliek spēkā 2 gadus no tā spēkā stāšanās datuma saskaņā ar 13.panta 2.apakšpunktu. No tā laika tas paliek spēkā gadu no gada tām Līgumslēdzējām Pusēm, kas nav denonsējušas to ar paziņojumu, kas adresēts Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram vismaz 6 mēnešus pirms vai nu no sākotnējā divu gadu perioda, vai no katra turpmākā gada beigām. Šāds paziņojums stājas spēkā tā perioda beigās, uz kuru tas attiecas.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu.

Noslēgts Parīzē, 1953.gada 11.decembrī, angļu un franču valodās, abi teksti vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas paliek Eiropas Padomes arhīvos, un no kuriem Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas katrai Pusei, kura Līgumu ir parakstījusi, un Starptautiskā Darba Biroja Ģenerāldirektoram.

PROTOKOLS PIE EIROPAS PAGAIDU LĪGUMA PAR SOCIĀLĀS DROŠĪBAS SHĒMĀM, KAS ATTIECAS UZ VECUMA, INVALIDITĀTES UN APGĀDNIEKA ZAUDĒJUMA GADĪJUMU

Valdības, Eiropas Padomes locekles, parakstījušas šo Protokolu,

Ņemot vērā Eiropas Pagaidu Līguma par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecumu, invaliditāti un apgādnieka zaudējumu, kas parakstīts Parīzē 1953.gada 11.decembrī (turpmāk tekstā: “Pamatlīgums”) noteikumus;

Ņemot vērā Konvencijas par bēgļu statusu noteikumus, kas parakstīta Ženēvā 1951.gada 28.jūlijā (turpmāk tekstā: “Konvencija”);

Vēloties paplašināt Pamatlīguma noteikumus, lai tos attiecinātu uz bēgļiem tā, kā noteikts Konvencijā,

Ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Šī Protokola izpratnē terminam “bēglis” ir tāda nozīme, kādu nosaka Konvencijas 1.pants, ja katra Līgumslēdzēja Puse parakstīšanas vai ratifikācijas vai pievienošanās laikā sniedz paziņojumu, norādot, kuru no nozīmēm, kas norādītas Konvencijas 1.panta B apakšpunktā tā piemēro savu saistību pildīšanai saskaņā ar šo Protokolu, ja vien Puse jau nav sniegusi šādu paziņojumu Konvencijas parakstīšanas vai ratificēšanas laikā.

2.pants

Pamatlīguma noteikumi attiecas uz bēgļiem saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kā tie, kas attiecas uz Līgumslēdzēju Pušu pilsoņiem, paredzot, ka šī Līguma 3.pants attiecas uz bēgļiem tikai gadījumos, kur Līgumslēdzējas Puses līgumiem, uz kuriem šis pants attiecas, ir ratificējušas šo Protokolu vai pievienojušās tam.

3.pants

Šis Protokols ir atklāts parakstīšanai Eiropas Padomes loceklēm, kas ir parakstījušas Pamatlīgumu. To ir jāratificē.

Katra Valsts, kas ir pievienojusies Pamatlīgumam, var pievienoties šim Protokolam.

Šis Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko otrā ratifikācijas dokumenta deponēšanas datumam.

Kas attiecas uz parakstītāju, kas ratificē vēlāk vai katru Valsti, kas pievienojas, Protokols stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas seko ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas datumam.

Ratifikācijas un pievienošanās dokumenti ir jādeponē Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram, kuram ir jāpaziņo Padomes loceklēm par valstīm, kas ir pievienošanās procesā un Starptautiskā Darba Biroja Ģenerāldirektoram par tām Valstīm, kas ir ratificējušas vai pievienojušās.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Līgumu

Noslēgts Parīzē, 1953.gada 11.dedcembrī, angļu un franču valodās, abi teksti ir vienādi autentiski, vienā eksemplārā, kas paliek Eiropas Padomes arhīvos, un no kuriem Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas katrai Pusei, kura Līgumu parakstījusi, un Starptautiskā Darba Biroja Ģenerāldirektoram.

PIELIKUMS

EIROPAS PAGAIDU LĪGUMAM PAR SOCIĀLĀS DROŠĪBAS SHĒMĀM, KAS ATTIECAS UZ VECUMA, INVALIDITĀTES UN APGĀDNIEKA ZAUDĒJUMA GADĪJUMIEM

Sociālās drošības shēmas,

uz kurām attiecināms šis Līgums

Beļģija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

Gados vecām personām garantētiem ienākumiem.

Vecuma pensijām (pensionējoties) un pensijām apgādnieka zaudējuma gadījumā: shēmām nodarbinātām personām un pašnodarbinātām personām.

Slimības un invaliditātes apdrošināšanu: shēmām nodarbinātām un pašnodarbinātām personām.

Pabalstiem invalīdiem.

Shēmas, kas minētas a. un d. punktos ir no iemaksām neatkarīgas, pārējās ir no iemaksām atkarīgas.

Kipra

Likums par sociālo apdrošināšanu un Noteikumi, kas izveido shēmu, kas paredz pabalstus, kas attiecas uz vecumu, invaliditāti un pabalstus, kas izmaksājami apgādnieka zaudējuma gadījumā (pabalsti atraitnēm un bāreņiem).

Shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

Dānija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Vecuma pensijām.

b. Invaliditātes pensijām.

c. Pensijām atraitnēm (likvidētas no 1984.gada 1.janvāra).

d. Darba tirgus papildus pensiju.

Visas šīs shēmas ir no iemaksām neatkarīgas, izņemot darba tirgus papildu pensiju, kas paredz darba devēja un darba ņēmēja iemaksas.

Francija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Sociālās drošības organizēšanu.

b. Vispārīgiem noteikumiem, kas attiecas uz sociālās apdrošināšanas sistēmu, kas attiecināma uz apdrošinātām personām, kuras nav nodarbinātas lauksaimniecībā.

c. Sociālās apdrošināšanas noteikumiem, kas piemērojami nodarbinātām personām un personām, kuras pielīdzinātas nodarbinātām personām, kuras nodarbinātas lauksaimniecībā.

d. Pabalstiem gados vecām nodarbinātām personām.

e. Pabalstiem, kas piešķirti gados vecām personām, izņemot nodarbinātās personas.

f. Speciālām sociālās drošības shēmām.

g. Likumiem par speciāliem pabalstiem.

Pabalstiem kompensācijām neredzīgiem un darba ņēmējiem ar smagu invaliditāti.

Nacionālās solidaritātes fondu maksātiem papildu pabalstiem.

1965.gada 10.jūlija likumu nr. 65/555, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1965.gada 11.jūlijā un dod iespēju pievienoties brīvprātīgai apdrošināšanas shēmai, visiem francūžiem, kuri strādā ārpus Francijas teritorijas (neatkarīgi no tā, vai viņi ir nodarbinātas personas).

k. 1976.gada 31.decembra likumu nr. 76-1287, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1977.gada 1.janvārī un attiecas uz to Francijas strādājošo sociālo drošību, kuri komandēti vai emigrējuši uz ārzemēm.

l. 1980.gada 27.jūnija likumu nr. 80-471, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1980.gada 28.jūnijā un paplašina Francijas pilsoņu sociālo aizsardzību ārzemēs.

m. 1984.gada 13.jūlija likumu nr. 84-604, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1984.gada 14.jūlijā un paredz virkni pasākumu, kas attiecas uz ārzemēs atrodošos Francijas pilsoņu sociālās aizsardzības uzlabošanu.

Shēmas, kas minētas a., b., c. un f. punktos, ir no iemaksām atkarīgas.

Shēmas, kas minētas d., g., h. un i. punktos, ir no iemaksām neatkarīgas.

Likumi, kas attiecas uz e. punktu nodrošina, pirmkārt, pastāvīgu shēmu, kas ir no iemaksām atkarīga, un, otrkārt, pagaidu shēmu, kas ir no iemaksām neatkarīga, un kas tiek piemērotas personām, kas neatbilst nosacījumiem, kas paredz noteiktu iemaksu veikšanu no iemaksām atkarīgā shēmā.

Vācija

Likumi un noteikumi, kas atteicas uz:

a. Pensiju apdrošināšanu roku darba veicējiem.

b. Pensiju apdrošināšanu algotiem strādājošiem un amatniekiem.

c. Pensiju apdrošināšanu raktuvēs strādājošiem.

Visas šīs shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

Grieķija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Sociālo apdrošināšanu.

b. Speciālām pensiju shēmām noteiktām strādājošo kategorijām, ieskaitot noteiktas brīvās profesijas (juristus, ārstus, celtniekus, u.c.)

Šīs shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

c. Ģimenes pabalstu sistēmu, kas piemērojama nodarbinātām personām (Likumdošanas Akts Nr. 3868/1959 un Noteikumi).

d. Lauksaimniecībā nodarbināto sociālo apdrošināšanu (Likums 4169/1961, Likumdošanas Akti un Noteikumi).

Islande

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Vecuma pensijām.

b. Invaliditātes pensijām.

c. i. Bērnu ikgadējiem pabalstiem.

ii. Atraitņu ikgadējiem pabalstiem.

Šī Līguma nolūkā šīs shēmas tiek pieņemtas kā no iemaksām neatkarīgas.

Īrija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. No iemaksām neatkarīgām vecuma pensijām un pensijām neredzīgām personām.

b. No iemaksām atkarīgām vecuma, darba un invaliditātes pensijām.

c. No iemaksām atkarīgām un no iemaksām neatkarīgām atraitņu un bāreņu pensijām.

d. Invalīdu (uzturēšanas) pabalstiem.

Shēma, kas minēta d. punktā, ir no iemaksām neatkarīga.

Itālija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Vispārējo obligāto apdrošināšanu invaliditātes, vecuma un nāves gadījumos.

b. Speciālām obligātām apdrošināšanas shēmām noteiktām nodarbināto kategerojām.

Šīs shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

Luksemburga

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Pensiju apdrošināšanu algotām personām.

b. Pensiju apdrošināšanu algotām personām privātā sektorā (ieskaitot intelektuāli pašnodarbinātās personas).

c. Papildu apdrošināšanu algotām personām, kas strādā raktuvēs un metālrūpniecībā, tehniskiem darbiniekiem, kas nodarbināti pazemes raktuvēs, un profesionāliem šoferiem.

d. Pensiju apdrošināšanu amatniekiem un tirdzniecībā un rūpniecībā pašnodarbinātām personām.

e. Pensiju apdrošināšanu zemkopjiem.

Shēmas ir no iemaksām atkarīgas, izņemot pagaidu pensijas amatniekiem.

Nīderlande

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Apdrošināšanu darba nespējas gadījumā.

b. Vispārējo apdrošināšanu darba nespējas gadījumā.

c. Vispārējo vecuma apdrošināšanu.

d. Pensiju shēmu nepilngadīgiem.

e. Vispārēju apdrošināšanu atraitnēm un bāreņiem.

Shēmas, kas minētas a., b., d. un e. punktos, ir no iemaksām atkarīgas. Punktā c. minētā likumdošana paredz pastāvīgu no iemaksām atkarīgu shēmu un pārejas shēmu, kas ir no iemaksām neatkarīga un kas ir paredzēta personām, kam nav tiesību uz parastu pabalstu tā iemesla dēļ, ka sasniegušas ievērojamu vecumu laikā, kad šie tiesību akti stājas spēkā.

Norvēģija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

Pensijām vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā saskaņā ar 1966.gada 17.jūnija Likumu par nacionālo apdrošināšanu.

Speciālām piemaksām pabalstiem saskaņā ar 1969.gada 19.jūnija Likuma noteiktajām nacionālās apdrošināšanas shēmām.

Kompensāciju piemaksām pabalstiem saskaņā ar 1969.gada 19.decembra Likuma noteiktajām nacionālās apdrošināšanas shēmām.

Pensiju apdrošināšanu jūrniekiem saskaņā ar 1948.gada 3.decembra Likumu.

Pensiju apdrošināšanu mežrūpniecībā strādājošiem saskaņā ar 1951. gada 3.decembra Likumu.

f. Pensiju apdrošināšanu zvejniekiem saskaņā ar 1957.gada 28.jūnija Likumu.

Shēmas, kas minētas punktā a., ir no iemaksām neatkarīgas, ciktāl tas attiecas uz pamatpensiju, un ir no iemaksām atkarīgas, ciktāl tas attiecas uz papildus pensiju. Shēmas, kas minētas punktos b. un c., ir no iemaksām neatkarīgas, bet shēmas, kas minētas punktos d., e. un f., ir no iemaksām atkarīgas.

Portugāle

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Invaliditātes un vecuma pensijām.

b. Pensijām apgādnieka zaudējuma gadījumā.

c. Speciālām sociālās apdrošināšanas shēmām noteiktām strādājošo kategorijām, ciktāl tās attiecas uz riskiem un pabalstiem, ko nosaka augstāk minētie likumi un noteikumi (ieskaitot lauksaimniecībā strādājošiem un pašnodarbinātām personām).

Visas šīs shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

Spānija

Sociālās drošības shēmas, uz kurām attiecas Līgums:

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

a. Vecuma pabalstiem (pensiju).

b. Invaliditātes pabalstiem.

c. Pabalstiem apgādnieka zaudējuma gadījumā saskaņā ar vispārējām shēmām un sociālās drošības speciālām shēmām.

Šīs shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

Zviedrija

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz:

Nacionālām pamatpensijām saskaņā ar 1962.gada 25.maija Likumu par nacionālo apdrošināšanu (nr. 381), kas stājās spēkā 1963.gada 1.janvārī.

Šī shēma ir no iemaksām neatkarīga.

Turcija

a. Spēkā esošie sociālās apdrošināšanas tiesību akti, kas attiecas uz nodarbinātām personām, izņemot lauksaimniecībā strādājošos, izņemot tos, kas ir nodarbināti mežrūpniecībā, un tos, kas ir nodarbināti algotos valsts vai privātos lauksaimniecības darbos, un tos, kas ir nodarbināti tādos darbos, kas ir saistīti ar lauksaimnieciskiem amatiem vai tiek realizēti lauksaimnieciska rakstura darbavietās, ko neuzskata par lauksaimnieciem darbiem, un tos, kas nodarbināti parkos, dārzos vai dārzniecībās vai līdzīgos darbos šādās darba vietās, kas netiek uzskatītas par saistītām ar lauksaimniecību:

i. Invaliditātes apdrošināšanu

ii. Vecuma apdrošināšanu

iii. Apgādnieka zaudējuma gadījumu apdrošināšanu.

b. Likumdošana, kas attiecas uz speciālām shēmām, kas piemērojamas Sociālās apdrošināšanas fondiem, kas iekļaujas sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības sfērā kam, kā minimālā prasība, ir uzticēta augstākminētās likumdošanas piemērošana.

c. Sociālās apdrošināšanas likumdošana, kas attiecas uz personām, kas nodarbojas ar mazo biznesu, amatniekiem un citām pašnodarbinātām personām:

i. Invaliditātes apdrošināšanu

ii. Vecuma apdrošināšanu

iii. Apgādnieka zaudējuma gadījumu apdrošināšanu.

Augstāk minētās shēmas ir no iemaksām atkarīgas.

Apvienotā Karaliste

Likumi un noteikumi, kas attiecas uz Lielbritāniju, Ziemeļīriju un Menas salu:

a. Apdrošināšanas shēmu izveidošana attiecībā uz slimību, atraitnēm, bāreņiem un vecumu.

b. Attiecībā uz papildu pensijām un no iemaksām neatkarīgām invaliditātes pensijām.

Punktā a. minētās shēmas ir no iemaksām atkarīgas. Punktā b. minētās shēmas ir no iemaksām neatkarīgas.

2. PIELIKUMS

EIROPAS PAGAIDU LĪGUMAM PAR SOCIĀLĀS DROŠĪBAS SHĒMĀM, KAS ATTIECAS UZ VECUMA, INVALIDITĀTES UN APGĀDNIEKA ZAUDĒJUMA GADĪJUMIEM

Divpusēji un daudzpusēji līgumi,

uz kuriem attiecas Šis Līgums

Beļģija

a. Konvencija starp Beļģiju un Nīderlandi par abu valstu likumdošanas piemērošanu attiecībā uz sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1947.gada 29.augustā.

b. Vispārējā konvencija starp Beļģiju un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1948.gada 17.janvārī.

c. Vispārējā konvencija starp Beļģiju un Itāliju par sociālo drošību, parakstīta 1948.gada 30.aprīlī.

d. Vispārējā konvencija starp Beļģiju un Luksemburgas Lielhercogisti par sociālo drošību, parakstīta 1949.gada 3.decembrī.

e. Daudzpusēja Konvencija par sociālo drošību, parakstīta starp Briseles Līguma pusēm 1949.gada 7.novembrī.

f. Līgums par Reinas kuģotāju sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 27.jūlijā, pārstrādāta 1961.gada 13.februārī.

g. Konvencija starp Beļģiju, Franciju un Itāliju par sociālo drošību, parakstīta 1951.gada 19.janvārī.

h. Konvencija par sociālo drošību starp Viņa Majestāti Beļģijas Karali un Viņas Majestāti Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un citu Savu Zemju un Teritoriju Karalieni un Sadraudzības Galvu parakstīta Briselē 1957.gada 20.maijā.

i. (i) Vispārējā konvencija par sociālo drošību starp Beļģijas Karalisti un Vācijas Federatīvo Republiku, Papildu vienošanās un Noslēguma protokols, parakstīts Bonnā 1957.gada 7.decembrī (stājas spēku 1963.gada 9.novembrī, ar atpakaļejošu spēku no 1959.gada 1.janvāra).

(ii) Vispārējās konvencijas par sociālo drošību Papildu protokols pie Trešās papildu vienošanās un Noslēguma protokola, parakstīts Bonnā, 1960.gada 10.novembrī (stājies spēkā 1963.gada 9.novembrī, ar atpakaļejošu spēku no 1959.gada 1.janvāra).

j. Vispārējā konvencija par sociālo drošību starp Beļģiju un Grieķiju, noslēgta Atēnās, 1958.gada 1.aprīlī (stājusies spēkā 1961.gada 1.janvārī) un pārstrādāta saskaņā ar 1967.gada 27.septembra Konvenciju.

k. Vispārējā konvencija par sociālo drošību starp Beļģijas Karalisti un Turcijas Republiku, parakstīta Briselē, 1966.gada 4.jūlijā (stājusies spēkā 1968.gada 1.maijā), pārstrādāta saskaņā ar 1981.gada 2.februāra Konvenciju.

l. Vispārējā konvencija par sociālo drošību starp Beļģijas Karalisti un Portugāles Republiku, parakstīta 1970.gada 14.septembrī (stājusies spēkā 1973.gada 1.maijā).

Konvencija par sociālo drošību starp Beļģiju un Spāniju, parakstīta 1956.gada 28.novembrī, pārstrādāta saskaņā ar 1967.gada 1.oktobra Konvenciju.

Kipra

a. Līgums par sociālo drošību starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Valdību un Kipras Republikas Valdību, parakstīts 1969.gada 6.oktobrī.

b. Līgums par sociālo drošību starp Kipras Republikas Valdību un Grieķijas Republikas Valdību, parakstīts 1979.gada 1.jūlijā.

Dānija

a. Vispārējā konvencija starp Dāniju un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1951.gada 30.jūnijā.

b. Konvencija starp Dāniju un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1953.gada 14.augustā, ar Noslēguma protokolu un Papildu vienošanos.

c. Vispārējā konvencija starp Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju par sociālo drošību, parakstīta 1955.gada 15.septembrī, ar Papildu protokolu, pārstrādāta 1981.gada 5.martā, stājusies spēkā 1982.gada 1.janvārī.

d. Konvencija starp Dāniju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1959.gada 27.augustā.

e. Konvencija starp Dāniju un Turciju par sociālo drošību, parakstīta 1976.gada 22.janvārī, stājusies spēkā 1978.gada 1.februārī.

Francija

a. Vispārējā konvencija starp Franciju un Beļģiju par sociālo drošību, parakstīta 1948.gada 17.janvārī.

b. Vispārējā konvencija starp Franciju un Itāliju, lai koordinētu Francijas sociālās drošības likumdošanas piemērošanu un Itālijas sociālās apdrošināšanas un ģimenes pabalstu likumdošanu attiecībā uz abu valstu pilsoņiem, parakstīta1948.gada 31.martā.

c. Vispārējā konvencija starp Franciju un Apvienoto Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1956.gada 10.jūlijā.

d. Vispārējā konvencija starp Franciju un Luksemburgas Lielhercogisti par sociālo drošību, parakstīta 1949.gada 12.novembrī.

e. Vispārējā konvencija starp Franciju un Nīderlandi par sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 7.janvārī.

f. Vispārējā konvencija starp Franciju un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 10.jūlijā.

g. Vispārējā konvencija starp Franciju un Dāniju par sociālo drošību, parakstīta 1951.gada 30.jūnijā.

h. Vispārējā konvencija starp Franciju un Briseles Līguma pusēm par sociālo drošību, parakstīta 1949.gada 7.novembrī.

i. Konvencija starp Franciju, Itāliju un Sāru, lai paplašinātu un koordinētu Francijas sociālās drošības likumdošanas pielietošanu un Itālijas un Sāras sociālās apdrošināšanas un ģimenes pabalstu likumdošanu attiecībā uz triju valstu pilsoņiem, parakstīta 1952.gada 27.novembrī.

j. Konvencija starp Franciju, Beļģiju un Itāliju, lai paplašinātu un koordinētu Beļģijas un Francijas sociālās drošības likumdošanas piemērošanu un Itālijas sociālās apdrošināšanas un ģimenes pabalstu likumdošanu attiecībā uz triju valstu pilsoņiem, 1951.gada 19.janvārī.

k. Vispārējā konvencija starp Franciju un Norvēģiju par sociālo drošību, parakstīta 1954.gada 30.septembrī, stājusies spēkā 1956.gada 1.jūlijā.

l. Vispārējā konvencija starp Franciju un Grieķiju par sociālo drošību, parakstīta 1958.gada 19.aprīlī, stājusies spēkā 1959.gada 1.maijā.

m. Līgums, kas noslēgts saskaņā ar 1949.gada 12.novembra Vispārējās konvencijas Papildus Līguma 21.pantu starp Franciju un Luksemburgas Lielhercogisti attiecībā uz raktuvēs nodarbinātiem un ekvivalentām kategorijām.

Vācija

a. Vispārējā konvencija starp Vācijas Federatīvo Republiku un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 10.jūlijā, stājusies spēkā 1952.gada 1.janvārī.

b. Konvencija starp Vācijas Federatīvo Republiku un Nīderlandes Karalisti par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1951.gada 29.martā, stājusies spēkā 1952.gada 1.novembrī.

c. Konvencija starp Vācijas Federatīvo Republiku un Itālijas Republiku par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1953.gada 5.maijā, stājusies spēkā 1954.gada 1.aprīlī.

d. Konvencija starp Vācijas Federatīvo Republiku un Dānijas Karalisti par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1953.gada 14.augustā, stājusies spēkā 1954.gada 1.novembrī.

e. Vienošanās starp Vācijas Federatīvo Republiku un Lielbritāniju, attiecībā uz sociālo drošību, parakstīta 1960.gada 20.aprīlī, stājusies spēkā 1961.gada 1.augustā.

f. Vispārējā konvencija par sociālo drošību starp Vācijas Federatīvo Republiku un Beļģijas Karalisti, parakstīta 1957.gada 7.decembrī (tai skaitā Papildu vienošanās un Noslēguma protokols), kā arī 1960.gada 10.novembra Protokols (stājies spēkā 1963.gada 9.novembrī ar atpakaļejošu spēku no 1959.gada 1.janvāra).

g. Pārstrādātais 1961.gada 13.februāra Līgums par Reinas kuģotāju sociālo drošību Vācijas Federatīvā Republikā stājies spēkā 1970.gada 1.februārī.

h. Konvencija starp Vācijas Federatīvo Republiku un Grieķijas Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1961.gada 25.aprīlī, stājusies spēkā 1966.gada 1.novembrī, labota un papildināta saskaņā ar Konvenciju 1967.gada 21.martā.

i. Konvencija starp Vācijas Federatīvo Republiku un Turcijas Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1964.gada 30.aprīlī, stājusies spēkā 1965.gada 1.novembrī.

j. Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Portugāles Republiku par sociālo drošību, parakstīts 1964.gada 6.novembrī.

k. Līgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Zviedrijas Karalisti par sociālo drošību, parakstīts 1976.gada 27.februārī.

Grieķija

a. Vispārējā konvencija starp Grieķiju un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1958.gada 19.aprīlī.

b. Vispārējā konvencija starp Grieķiju un Beļģiju par sociālo drošību, parakstīta 1958.gada 1.aprīlī.

. Konvencija starp Grieķiju un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1961.gada 25.aprīlī.

Islande

Konvencija starp Islandi, Dāniju, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju, parakstīta 1955.gada 15.septembrī.

Īrija

a. 1960.gada 29.marta Līgums par sociālo drošību starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

b. 1964.gada 22.jūlija Līgums attiecībā uz apdrošināšanu un strādājošo atlīdzību starp Sociālās labklājības ministru un Ziemeļīrijas Darba un Nacionālās apdrošināšinas ministriju.

c. 1966.gada 28.februāra Līgums par sociālo drošību starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

d. 1968.gada 3.oktobra Līgums par sociālo drošību starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

e. 1971.gada 14.septembra Līgums par sociālo drošību starp Īriju un Apvienoto Karalisti.

Itālija

a. Vispārējā konvencija starp Itāliju un Franciju, lai koordinētu Francijas sociālās drošības likumdošanas un Itālijas sociālās apdrošināšanas un ģimenes pabalstu likumdošanas piemērošanu attiecībā uz abu valstu pilsoņiem, parakstīta 1948.gada 31.martā.

b. Vispārējā konvencija starp Itāliju un Beļģiju par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1948.gada 30.aprīlī.

c. Konvencija starp Beļģiju, Franciju un Itāliju, lai paplašinātu un koordinētu Beļģijas un Francijas sociālās drošības likumdošanas piemērošanu un Itālijas sociālās apdrošināšanas un ģimenes pabalstu likumdošanu attiecībā uz triju valstu pilsoņiem, parakstīta 1951.gada 19.janvārī.

d. Vispārējā konvencija starp Itālijas Republiku un Luksemburgas Lielhercogisti par sociālo drošību, parakstīta 1951.gada 29.maijā.

e. Konvencija par sociālo apdrošināšanu starp Itālijas Republiku un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, parakstīta 1951.gada 28.novembrī.

f. Vispārējā konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Itālijas Republiku par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1952.gada 28.oktobrī.

g. Konvencija starp Itālijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1953.gada 5.maijā.

h. Konvencija starp Itālijas Republiku un Zviedrijas Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1979.gada 25.septembrī.

i. Konvencija starp Itālijas Republiku un Norvēģijas Karalisti par sociālo drošību, parakstīta1959.gada 12.jūnijā.

j. Konvencija starp Itālijas Republiku un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par sociālo apdrošināšanu Itālijā un Ziemeļīrijā, parakstīta 1957.gada 29.janvārī.

k. Konvencija starp Itāliju, Franciju un Sāru, lai paplašinātu un koordinētu Francijas sociālās drošības likumdošanas piemērošanu un Itālijas un Sāras sociālās apdrošināšanas un ģimenes pabalstu likumdošanu attiecībā uz triju valstu pilsoņiem, parakstīta 1952.gada 27.novembrī.

Luksemburga

a. Vispārējā konvencija starp Luksemburgas Lielhercogisti un Franciju par sociālo drošību, parakstīta1949.gada 12.novembrī.

b. Vispārējā konvencija starp Luksemburgas Lielhercogisti un Beļģiju par sociālo drošību, parakstīta 1949.gada 3.decembrī.

c. Vispārējā konvencija starp Luksemburgas Lielhercogisti un Nīderlandi par sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 8.jūlijā.

d. Daudzpusēja Konvencija par sociālo drošību, noslēgta starp Briseles Līguma pusēm 1949.gada 7.novembrī.

e. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Luksemburgas Lielhercogisti, parakstīta 1953.gada 13.oktobrī.

f. Vispārējā konvencija starp Luksemburgas Lielhercogisti un Itāliju par sociālo drošību, parakstīta 1951.gada 29.maijā.

g. Konvencija par sociālo drošību starp Luksemburgas Lielhercogisti un Portugāli, parakstīta 1965.gada 12.februārī, izņemot 3.panta 2.punktu un 1965.gada 12.februāra Protokolu saskaņā ar 1972.gada 5. jūnija un 1977.gada 20.maija Vienošanās tekstiem.

Nīderlande

a. Konvencija starp Beļģiju un Nīderlandi par abu valstu likumdošanas piemērošanu attiecībā uz sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1947.gada 29.augustā, izdarīti labojumi saskaņā ar 1957.gada 4.novembra Konvenciju, kas pārstrādāja 1947.gada 29.augusta Konvenciju.

b. Vispārējā konvencija starp Nīderlandi un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 7.janvārī.

c. Vispārējā konvencija starp Nīderlandi un Luksemburgas Lielhercogisti par sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 8.jūlijā.

d. Konvencija starp Nīderlandi un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo apdrošināšanu, noslēgta 1951.gada 29.martā.

e. Daudzpusēja Konvencija par sociālo drošību, parakstīta starp Briseles Līguma pusēm 1949. gada 7.novembrī.

f. Līgums par Reinas kuģotāju sociālo drošību, parakstīta 1950.gada 27.jūlijā, aizvietota ar Pārstrādāto vienošanos par Reinas kuģotāju sociālo drošību, parakstīta 1961.gada 13.februārī (stājusies spēkā 1970.gada 1.februārī).

g. Vispārējā konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Itālijas Republiku par sociālo apdrošināšanu, parakstīta 1952.gada 28.oktobrī.

h. Konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1954.gada 11.augustā.

i. Konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Turcijas Republiku par sociālo drošību un parakstīšanas protokols, 1966.gada 5.aprīlī (stājās spēkā 1968.gada 1.aprīlī), labota saskaņā ar 1980.gada 4.septembra Konvenciju, kas pārstrādāja 1966.gada 5.aprīļa Konvenciju.

j. Konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Grieķijas Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1966. gada 13.septembrī (stājusies spēkā 1970.gada 1. jūlijā).

k. Konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Portugāles Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1979.gada 19.jūlijā (stājusies spēkā 1981.gada 1.janvārī).

l. Konvencija starp Nīderlandes Karalisti un Zviedrijas Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1982.gada 2.jūlijā (stājusies spēkā 1983.gada 1.martā).

Norvēģija

a. Vispārējā konvencija starp Norvēģiju un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1954.gada 30.septembrī, stājusies spēkā 1956.gada 1.jūlijā.

b. Konvencija starp Norvēģiju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1957.gada 25.jūlijā, stājusies spēkā 1958.gada 1.aprīlī.

c. Konvencija starp Norvēģijas Karalisti un Itāliju par sociālo drošību, noslēgta 1959.gada 12.jūnijā, stājusies spēkā 1962.gada 1.februārī.

d. Konvencija starp Norvēģiju un Turcijas Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1978. gada 20.jūlijā, stājusies spēkā 1981.gada 1.jūnijā. Administratīvais Līgums 1981.gada 30.jūlijā.

e. Konvencija starp Norvēģiju un Portugāles Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1980.gada 5.jūnijā, stājusies spēkā 1981.gada 1.septembrī. 1980. gada 15. decembra Administratīvais Līgums.

f. Konvencija starp Norvēģiju, Dāniju, Islandi, Somiju un Zviedriju par sociālo drošību, parakstīta 1981.gada 5.martā, stājusies spēkā 1982.gada 1.janvārī. 1982.gada 25.oktobra Administratīvais Līgums.

Konvencija starp Norvēģiju un Grieķijas Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1980.gada 12.jūnijā, stājusies spēkā 1983.gada 1.jūnijā. 1980.gada 12.decembra Administratīvais Līgums.

Portugāle

Vispārējā konvencija par sociālo drošību starp Portugāli un Beļģijas Karalisti, parakstīta 1970.gada 14.septembrī.

Vispārēja Konvencija starp Portugāli un Franciju par sociālo drošību, parakstīta 1971.gada 29.jūlijā, 1977.gada 7.februāra un 1979.gada 1.oktobra papildlīgumu redakcija.

1971.gada 29.jūlija Vispārējais Protokols un 1979.gada 1.oktobra Papildprotokols.

Konvencija starp Portugāli un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1964.gada 6.novembrī, labota 1974.gada 30.septembrī.

Konvencija starp Portugāli un Luksemburgu par sociālo drošību, parakstīta 1965.gada 12.februārī, izņemot 3.panta 2.apakšpunktu, un 1965.gada 12.februāra Speciālo Protokolu 1972.gada 5.jūnija un 1977.gada 19.jūlija papildlīgumu redakcijā.

Konvencija starp Portugāli un Nīderlandi par sociālo drošību un 1977.gada 20.maija Noslēguma Protokols.

Konvencija starp Portugāli un Zviedriju par sociālo drošību, parakstīta 1978.gada 25.oktobrī.

Konvencija starp Portugāli un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1978.gada 15.novembrī.

Konvencija starp Portugāli un Norvēģiju par sociālo drošību un 1980.gada 5.jūnija Protokols.

Spānija

Vispārējā Konvencija starp Spāniju un Beļģiju par sociālo drošību. parakstīta 1956.gada 28.novembrī (stājās spēkā 1958.gada 1.jūlijā).
Konvencija starp Spānijas valsti un Vācijas Federatīvo Republiku par sociālo drošību, parakstīta 1973.gada 4.decembrī (stājās spēkā 1977.gada 1.novembrī).
Konvencija starp Spāniju un Itāliju par sociālo drošību, parakstīta 1971.gada 30.oktobrī (stājās spēkā 1977.gada 1.jūnijā).

d. Konvencija un Speciālais Pievienotais Protokols starp Spānijas valdību un Luksemburgas Lielhercogistes valdību par sociālo drošību, parakstīta 1969.gada 8.maijā (stājusies spēkā 1972.gada 1.janvārī) un Papildu Līgums, 1975.gada 27.jūnijā (stājusies spēkā 1977.gada 1.jūnijā).

e. Konvencija starp Spāniju un Nīderlandes Karalisti par sociālo drošību, parakstīta 1974.gada 5.februārī (stājusies spēkā 1974.gada 1.decembrī).

f. Vispārējā konvencija starp Spāniju un Portugāli par sociālo drošību, parakstīta 1969.gada 11.jūnijā (stājusies spēkā 1970.gada 1.jūlijā).

g. Konvencija starp Spāniju un Zviedriju par sociālo drošību, parakstīta 1963.gada 4.februārī (stājusies spēkā 1984.gada 1.jūlijā).

h. Konvencija par sociālo drošību starp Spāniju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, parakstīta 1974.gada 13.septembrī (stājusies spēkā 1975.gada 1.aprīlī).

i. Vispārējā Konvencija par sociālo drošību starp Spānijas Valsti un Francijas Republiku, parakstīta 1974.gada 31.oktobrī un Protokols (stājās spēkā 1976.gada 1.aprīlī).

Zviedrija

Konvencija starp Zviedriju, Dāniju, Somiju, Islandi un Norvēģiju par sociālo drošību, parakstīta 1955. gada 15. septembrī, pārstrādāta ar 1969. gada 2. decembra Līgumu ar Papildu Protokolu.

Turcija

a. Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Apvienoto Karalisti, parakstīta 1959.gada 9.septembrī un stājās spēkā 1961.gada 1.jūnijā.

b. Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Vācijas Federatīvo

Republiku, parakstīta 1964.gada 30.aprīlī, stājās spēkā 1965.gada 1.novembrī.

c. Konvencija starp Turciju un Nīderlandi par sociālo drošību, parakstīta 1966.gada 5.aprīlī stājās spēkā 1968.gada 1.februārī.

Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Beļģiju, parakstīta 1966. gada 4. jūlijā un stājās spēkā 1968.gada 1.maijā.

e. Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Franciju, parakstīta 1972.gada 20.janvārī un stājās spēkā 1973.gada 1.augustā.

f. Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Dāniju, parakstīta 1976.gada 22.janvārī un stājās spēkā 1978.gada 1.februārī.

g. Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Zviedriju, parakstīta 1978.gada 30.jūnijā un stājās spēkā 1981.gada 1.maijā.

h. Konvencija par sociālo drošību starp Turciju un Norvēģiju, parakstīta 1978.gada 20.jūlijā un stājās spēkā 1981.gada 1.jūnijā.

Apvienotā Karaliste

a. Konvencija par sociālo drošību un Protokols attiecībā uz pabalstiem materiālā izteiksmē starp Apvienoto Karalisti un Beļģiju, parakstīta Briselē, 1957.gada 20.maijā.

b. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Kipru, parakstīta Nikozijā 1969.gada 6.oktobrī.

c. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Dāniju, parakstīta Londonā 1959.gada 27.augustā.

d. Konvencija par sociālo drošību (ar protokoliem) starp Apvienoto Karalisti un Franciju, parakstīta Parīzē 1956.gada 10.jūlijā.

e. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Vācijas Federatīvo Republiku, parakstīta Bonnā 1960.gada 20.aprīlī.

f. Līgums par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Īrijas Republiku, parakstīts Dublinā 1966.gada 28.februārī.

g. Līgums par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Īrijas Republiku, parakstīts Dublinā 1968.gada 3.oktobrī.

h. Līgums par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Īrijas Republiku, parakstīts Londonā 1971.gada 14.septembrī.

i. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Luksemburgas Lielhercogisti, parakstīta Londonā 1953.gada 13.oktobrī.

j. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Nīderlandi, parakstīta Hāgā 1954.gada 11.augustā.

k. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Norvēģiju, parakstīta Londonā 1957.gada 25.jūlijā.

l. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Portugāli, parakstīta Londonā 1978.gada 15.novembrī.

m. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Zviedriju, parakstīta Stokholmā 1956.gada 9.jūnijā.

n. Konvencija par sociālo drošību starp Apvienoto Karalisti un Turcijas Republiku, parakstīta Ankarā 1959.gada 9.septembrī.

3. PIELI KUMS

EIROPAS PAGAIDU LĪGUMAM PAR SOCIĀLĀS DROŠĪBAS SHĒMĀM, KAS ATTIECAS UZ VECUMA, INVALIDITĀTES UN APGĀDNIEKA ZAUDĒJUMA GADĪJUMIEM

Līgumslēdzēju Pušu formulētās atrunas

Līgumam

1. Beļģijas Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

Beļģijas 1969.gada 1.aprīļa likuma ieviestais garantēta ienākuma pabalsts, kas attiecas uz gados vecām personām un kas ir no iemaksām neatkarīgs pabalsts, kas ir pakļauts iztikas līdzekļu pārbaudei, tiek piešķirts vienīgi to Līgumslēdzēju Pušu pilsoņiem, kuru tiesību akti nosaka līdzvērtīgu priekšrocību piešķiršanu Beļģijas pilsoņiem.

2. Dānijas Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

Līguma noteikumi neattiecas uz:

- Konvenciju starp Dāniju, Islandi, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju par sociālo drošību, kas pārskatīta saskaņā ar 1981. gada 5. marta Līgumu, spēkā no 1982. gada 1. janvāra.

- Konvenciju starp Dāniju un Turciju par sociālo drošību, parakstītu 1976.gada 22.janvārī, spēkā no 1978.gada 1.februāra.

3. Francijas Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

a. Papildus no iemaksām neatkarīgs pabalsts, kas ir pakļauts iztikas līdzekļu pārbaudei un kas ir paredzēts Francijas 1956.gada 30.jūnija Likumā, kas izveido Nacionālās solidaritātes fondu, ir piešķirams tikai to Valstu pilsoņiem, kuru tiesību akti nosaka līdzīgus pabalstus Francijas pilsoņiem.

b. Līguma noteikumi neattiecas uz 1965. gada 10.jūlija Likumu Nr. 65/555, kas publicēts Francijas Republikas 1965.gada 11.jūlija Official Gazette, kas paplašina visiem Francijas pilsoņiem, kas strādā ārpus Francijas teritorijas (neatkarīgi no tā, vai viņi ir nodarbinātas personas) izvēli pievienoties brīvprātīgas apdrošināšanas shēmai.

c. Līguma noteikumi neattiecas uz Līgumu, kas noslēgts saskaņā ar Vispārējās konvencijas Papildu vienošanās 21.pantu, kas nolēgta 1949.gada 12.novembrī starp Franciju un Luksemburgas Lielhercogisti, kas piemērojama raktuvēs nodarbinātiem un līdzvērtīgām kategorijām, parakstīts Parīzē, 1970.gada 8.septembrī.

d. Līguma noteikumi neattiecas uz 1976.gada 31.decembra Likumu nr. 76-1287, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1977.gada 1.janvārī un kas attiecas uz to Francijas strādājošo sociālo aizsardzību, kuri komandēti vai emigrējuši uz ārzemēm.

e. Līguma noteikumi neattiecas uz 1980.gada 27.jūnija Likumu Nr.80-471, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1980.gada 28.jūnijā un paplašina Francijas pilsoņu sociālo aizsardzību ārzemēs.

f. Līguma noteikumi neattiecas uz 1984.gada 13.jūlija Likumu Nr.84-604, kas publicēts Francijas Republikas Official Gazette 1984.gada 14.jūlijā un kas nosaka dažādus pasākumus, kas attiecas uz Francijas pilsoņu sociālās aizsardzības uzlabošanu ārzemēs.

4. Islandes Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

Līguma noteikumi neattiecas uz 1961.gada 13.septembra Konvenciju starp Islandi, Dāniju, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju, kas pārskata 1955.gada 15.septembra Konvenciju par sociālo drošību, kas ir minēta Pielikumā 2.

5. Itālijas Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

Līguma noteikumi neattiecas uz 1969.gada 30.aprīļa Likumu Nr.153 (izmainītu un pilnveidotu), kas ievieš sociālo pensiju personām, kurām trūkst līdzekļu. Tas ir no iemaksām neatkarīgs pabalsts, pakļauts līdzekļu pārbaudes nosacījumam, kura apmērs tiek noteikts atbilstoši ienākumiem. Finansējumu pilnīgi ir uzņēmusies Valsts.

6. Norvēģijas Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

a. Līguma noteikumi un Protokols neattiecas uz 1966.gada 17.jūnija Nacionālās apdrošināšanas likuma 7.-5.punkta pārejas noteikumiem.

b. Līguma noteikumi un Protokols neattiecas uz:

- 1981.gada 5.marta Konvenciju starp Norvēģiju, Dāniju, Islandi, Somiju un Zviedriju par sociālo drošību, spēkā no 1982. gada 1. janvāra;

- 1982. gada 25. oktobra Administratīvo Vienošanu.

c. Līguma noteikumi un Protokols neattiecas uz:

- 1980.gada 5.jūnijā Konvenciju starp Norvēģiju un Portugāles Republiku par sociālo drošību, spēkā no 1981.gada 1.septembra;

- 1980.gada 15.decembra Administratīvo Vienošanos.

7. Zviedrijas Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

a. Līguma noteikumi neattiecas uz tām 1962.gada 25.maija Vispārējā apdrošināšanas likuma (Nr.381) nodaļām, kas regulē papildus pensijas.

b. Līguma noteikumi neattiecas uz 1955.gada 15.septembra Konvenciju starp Zviedriju un Dāniju, Islandi, Norvēģiju un Somiju par sociālo drošību, pārskatīta ar 1969.gada 2.decembra Līgumu.

8. Apvienotās Karalistes Valdība ir formulējusi sekojošu atrunu:

Līguma noteikumi neattiecas uz novecojušām shēmām vecuma pensijām Lielbritānijā, Ziemeļīrijā un Menas salā, kas ir no iemaksām neatkarīgas, ar to saprotot, ka līgumslēdzēju pušu pilsoņiem ir pieejami līdzvērtīgi pabalsti pēc tādiem pašiem nosacījumiem kā britu pilsoņiem saskaņā ar Lielbritānijas, Ziemeļīrijas un Menas salas Papildu pabalstu shēmām.

European Treaty Series - No. 12

EUROPEAN INTERIM AGREEMENT

ON SOCIAL SECURITY SCHEMES

RELATING TO OLD AGE,

INVALIDITY AND SURVIVORS

AND PROTOCOL THERETO

Paris, 19.XII.1953

The governments signatory hereto, being members of the Council of Europe,

Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve greater unity between its members for the purpose, among others, of facilitating their social progress;

Affirming the principle that the nationals of any one of the Contracting Parties to this Agreement should receive under the laws and regulations of any other Contracting Party relating to benefits payable in respect of old age, invalidity or survivors, equal treatment with the nationals of the latter, a principle sanctioned by Conventions of the International Labour Organisation;

Affirming also the principle that the nationals of any one of the Contracting Parties should receive the benefits of agreements relating to old age, invalidity and survivors concluded by any two or more of the other Contracting Parties;

Desirous of giving effect to these principles by means of an Interim Agreement pending the conclusion of a general convention based on a network of bilateral agreements,

Have agreed as follows:

Article 1

1 This Agreement shall apply to all social security laws and regulations which are in force at the date of signature or may subsequently come into force in any part of the territory of the Contracting Parties and which relate to:

a benefits in respect of old age;

b benefits in respect of invalidity, other than those awarded under an employment injury scheme;

c benefits payable to survivors, other than death grants or benefits awarded under an employment injury scheme.

2 This Agreement shall apply to schemes of contributory and non-contributory benefits. It shall not apply to public assistance, special schemes for civil servants or benefits paid in respect of war injuries or injuries due to foreign occupation.

3 For the purpose of this Agreement the word “benefit” shall include any increase in or supplement to the benefit.

4 The terms “nationals” and “territory” of a Contracting Party shall have the meaning assigned to them by such a Party in a declaration addressed to the Secretary General of the Council of Europe for communication to all other Contracting Parties.

Article 2

1 Subject to the provisions of Article 9, a national of any one of the Contracting Parties shall be entitled to receive the benefits of the laws and regulations of any other of the Contracting Parties under the same conditions as if he were a national of the latter, provided that:

a in the case of invalidity benefit under either a contributory or non-contributory scheme he had become ordinarily resident in the territory of the latter Contracting Party before the first medical certification of the sickness responsible for such invalidity;

b in the case of benefit payable under a non-contributory scheme, he has been resident in that territory for a period in the aggregate of not less than fifteen years after the age of twenty, has been ordinarily resident without interruption in that territory for at least five years immediately preceding the claim for benefit and continues to be ordinarily resident in that territory;

c in the case of benefit payable under a contributory scheme, he is resident in the territory of any one of the Contracting Parties.

2 In any case where the laws and regulations of any one of the Contracting Parties impose a restriction on the rights of a national of that Party who was not born in its territory, a national of any other of the Contracting Parties born in the territory of the latter shall be treated as if he were a national of the former Contracting Party born in its territory.

Article 3

1 Any agreement relating to the laws and regulations referred to in Article 1 which has been or may be concluded by any two or more of the Contracting Parties shall, subject to the provisions of Article 9, apply to a national of any other of the Contracting Parties as if he were a national of one of the former Parties insofar as it provides, in relation to those laws and regulations:

a for determining under which laws and regulations a person should be insured;

b for maintaining acquired rights and rights in course of acquisition and, in particular, for adding together insurance periods and equivalent periods for the purpose of establishing the right to receive benefit and calculating the amount of benefit due;

c for paying benefit to persons residing in the territory of any one of the Parties to such agreement;

d for supplementing and administering the provisions of such agreement referred to in this paragraph.

2 The provisions of paragraph 1 of this article shall not apply to any provision of the said agreement which concerns benefits provided under a non-contributory scheme, unless the national concerned has been resident in the territory of the Contracting Party under whose laws and regulations he claims benefit for a period in the aggregate of not less than fifteen years after the age of twenty and has been ordinarily resident without interruption in that territory for a period of at least five years immediately preceding the claim for benefit.

Article 4

Subject to the provisions of any relevant bilateral and multilateral agreements, benefits which in the absence of this Agreement have not been awarded, or have been suspended, shall be awarded or reinstated from the date of the entry into force of this Agreement for all the Contracting Parties concerned with the claim in question, provided that the claim thereto is presented within one year after such date or within such longer period as may be determined by the Contracting Party under whose laws and regulations the benefit is claimed. If the claim is not presented within such period, the benefit shall be awarded or reinstated from the date of the claim or such earlier date as may be determined by the latter Contracting Party.

Article 5

The provisions of this Agreement shall not limit the provisions of any national laws or regulations, international conventions, or bilateral or multilateral agreements which are more favourable for the beneficiary.

Article 6

This Agreement shall not affect those provisions of national laws or regulations which relate to the participation of insured persons, and of other categories of persons concerned, in the management of social security.

Article 7

1 Annex I to this Agreement sets out in relation to each Contracting Party the social security schemes to which Article 1 applies which are in force in any part of its territory at the date of signature of this Agreement.

2 Each Contracting Party shall notify the Secretary General of the Council of Europe of every new law or regulation of a type not included in Annex I in relation to that Party. Such notifications shall be made by each Contracting Party within three months of the date of publication of the new law or regulation, or if such law or regulation is published before the date of ratification of this Agreement by the Contracting Party concerned, at that date of ratification.

Article 8

1 Annex II to this Agreement sets out in relation to each Contracting Party the agreements concluded by it to which Article 3 applies which are in force at the date of signature of this Agreement.

2 Each Contracting Party shall notify the Secretary General of the Council of Europe of every new agreement concluded by it to which Article 3 applies. Such notification shall be made by each Contracting Party within three months of the date of coming into force of the agreement, or if such new agreement has come into force before the date of ratification of this Agreement, at that date of ratification.

Article 9

1 Annex III to this Agreement sets out the reservations hereto made at the date of signature.

2 Any Contracting Party may, at the time of making a notification in accordance with Article 7 or Article 8, make a reservation in respect of the application of the present Agreement to any law, regulation or agreement which is referred to in such notification. A statement of any such reservation shall accompany the notification concerned; it will take effect from the date of entry into force of the new law, regulation or agreement.

3 Any Contracting Party may withdraw either in whole or in part any reservation made by it by a notification to that effect addressed to the Secretary General of the Council of Europe. Such notification shall take effect on the first day of the month following the month in which it is received and this Agreement shall apply accordingly

Article 10

The annexes to this Agreement shall constitute an integral part of this Agreement.

Article 11

1 Arrangements, where necessary, between the competent authorities of the Contracting Parties shall determine the methods of implementation of this Agreement.

2 The competent authorities of the Contracting Parties concerned shall endeavour to resolve by negotiation any dispute relating to the interpretation or application of this Agreement.

3 If any such dispute has not been resolved by negotiation within a period of three months, the dispute shall be submitted to arbitration by an arbitral body whose composition and procedure shall be agreed upon by the Contracting Parties concerned, or, in default of such agreement, within a further period of three months, by an arbitrator chosen at the request of any of the Contracting Parties concerned by the President of the International Court of Justice. Should the latter be a national of one of the Parties to the dispute, this task shall be entrusted to the Vice-President of the Court or to the next judge in order of seniority not a national of one of the Parties to the dispute.

4 The decision of the arbitral body, or arbitrator, as the case may be, shall be made in accordance with the principles and spirit of this Agreement and shall be final and binding.

Article 12

In the event of the denunciation of this Agreement by any of the Contracting Parties,

a any right acquired by a person in accordance with its provisions shall be maintained and, in particular, if he has, in accordance with its provisions, acquired the right to receive any benefit under the laws and regulations of one of the Contracting Parties while he is resident in the territory of another, he shall continue to enjoy that right;

b subject to any conditions which may be laid down by supplementary agreements concluded by the Contracting Parties concerned for the settlement of any rights then in course of acquisition, the provisions of this Agreement shall continue to apply to insurance periods and equivalent periods completed before the date when the denunciation becomes effective.

Article 13

1 This Agreement shall be open to the signature of the members of the Council of Europe. It shall be ratified. Instruments of ratification shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

2 This Agreement shall come into force on the first day of the month following the date of deposit of the second instrument of ratification.

3 As regards any signatory ratifying subsequently, the Agreement shall come into force on the first day of the month following the date of the deposit of its instrument of ratification.

Article 14

1 The Committee of Ministers of the Council of Europe may invite any State not a member of the Council of Europe to accede to this Agreement.

2 Accession shall be effected by the deposit of an instrument of accession with the Secretary General of the Council of Europe, which shall take effect on the first day of the month following the date of deposit.

3 Any instrument of accession deposited in accordance with this article shall be accompanied by a notification of such information as would be contained in the Annexes I and II to this Agreement if the government of the State concerned were, on the date of accession, a signatory hereto.

4 For the purposes of this Agreement any information notified in accordance with paragraph 3 of this article shall be deemed to be part of the annex in which it would have been recorded if the government of the State concerned were a signatory hereto.

Article 15

The Secretary General of the Council of Europe shall notify:

a the members of the Council and the Director General of the International Labour Office:

i of the date of entry into force of this Agreement and the names of any members who ratify it,

ii of the deposit of any instrument of accession in accordance with Article 14 and of such notifications as are received with it,

iii of any notification received in accordance with Article 16 and its effective date;

b the Contracting Parties and the Director General of the International Labour Office:

i of any notifications received in accordance with Articles 7 and 8,

ii of any reservation made in accordance with paragraph 2 of Article 9,

iii of the withdrawal of any reservation in accordance with paragraph 3 of Article 9.

Article 16

This Agreement shall remain in force for a period of two years from the date of its entry into force in accordance with paragraph 2 of Article 13. Thereafter it shall remain in force from year to year for such Contracting Parties as have not denounced it by a notification to that effect addressed to the Secretary General of the Council of Europe at least six months before the expiry either of the preliminary two-year period, or of any subsequent yearly period. Such notification shall take effect at the end of the period to which it relates.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Agreement.

Done at Paris, this 11th day of December 1953, in the English and French languages, both texts being equally authoritative, in a single copy which shall remain in the archives of the Council of Europe and of which the Secretary General shall send certified copies to each of the signatories and to the Director General of the International Labour Office.

PROTOCOL

TO THE EUROPEAN INTERIM AGREEMENT

ON SOCIAL SECURITY SCHEMES

RELATING TO OLD AGE,

INVALIDITY AND SURVIVORS

The governments signatory hereto, being members of the Council of Europe,

Having regard to the provisions of the European Interim Agreement on Social Security Schemes relating to Old Age, Invalidity and Survivors, signed at Paris, on the 11th day of December 1953 (hereinafter referred to as “the principal Agreement”);

Having regard to the provisions of the Convention relating to the Status of Refugees signed at Geneva on 28th July 1951 (hereinafter referred to as “the Convention”);

Being desirous of extending the provisions of the principal Agreement so as to apply to refugees as defined in the Convention,

Have agreed as follows:

Article 1

For the purposes of this Protocol the term “refugee” shall have the meaning ascribed to it in Article 1 of the Convention, provided that each Contracting Party shall make a declaration at the time of signature or ratification hereof or accession hereto, specifying which of the meanings set out in paragraph B of Article 1 of the Convention it applies for the purpose of its obligations under this Protocol, unless such Party has already made such a declaration at the time of its signature or ratification of the Convention.

Article 2

The provisions of the principal Agreement shall apply to refugees under the same conditions as they apply to the nationals of the Contracting Parties thereto, provided that Article 3 of that Agreement shall apply to refugees only in cases where the Contracting Parties to the agreements to which that article refers have ratified this Protocol or acceded thereto.

Article 3

1 This Protocol shall be open to the signature of the members of the Council of Europe who have signed the principal Agreement. It shall be ratified.

2 Any State which has acceded to the principal Agreement may accede to this Protocol.

3 This Protocol shall come into force on the first day of the month following the date of deposit of the second instrument of ratification.

4 As regards any signatory ratifying subsequently, or any acceding State, the Protocol shall come into force on the first day of the month following the date of the deposit of its instrument of ratification or accession.

5 Instruments of ratification and accession shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe, who shall notify the members of the Council, acceding States and the Director General of the International Labour Office of the names of those who have ratified or acceded.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Protocol.

ETS/STE N° 12

Annexes

ANNEXES

TO THE EUROPEAN INTERIM AGREEMENT

ON SOCIAL SECURITY SCHEMES RELATING TO

OLD AGE, INVALIDITY AND SURVIVORS AND

PROTOCOL THERETO

ANNEX I

TO THE EUROPEAN INTERIM AGREEMENT

ON SOCIAL SECURITY SCHEMES

RELATING TO OLD AGE, INVALIDITY AN SURVIVORS

Social Security Schemes

to which the Agreement applies

Belgium

Laws and regulations relating to :

a. The income guaranteed to aged persons.

b. Retirement and survivors' pensions : schemes for employed persons and for self-employed persons.

c. Sickness and invalidity insurance : schemes for employed persons and for self-employed persons.

d. Allowances for handicapped persons.

The schemes listed under a. and d. are of a non-contributory nature, the others being contributory.

Cyprus

Social Insurance Law and the Regulations made thereunder which establish a scheme providing benefits in respect of old-age, invalidity and benefits payable to survivors (widow's pension and orphan's benefit).

The scheme is of a contributory nature.

Denmark

Laws and regulations relating to :

a. Old-age pensions.

b. Invalidity pensions.

c. Widow's pensions (to be abolished with effect from 1 January 1984).

d. The Labour Market Supplementary Pension.

All these schemes are of a non-contributory nature, with the exception of the Labour Market Supplementary Pension which implies contributions from the employers and the employees.

France

Laws and regulations relating to :

a. The organisation of social security.

b. General provisions governing the social insurance system applicable to insured persons in non-agriculture employment.

c. Social insurance provisions applicable to employed persons, and persons treated as employed persons, in agricultural employment.

d. Allowances granted to aged employees.

e. Allowances granted to aged persons other than employees.

f. Special social security schemes.

g. Laws on special allowances.

h. Allowances for compensation to the blind and to seriously disabled workers.

i. The additional benefit paid by the Fonds national de Solidarité.

j. Law No. 65/555 of 10 July 1965, published in the Official Gazette of the French Republic on 11 July 1965, extending to all persons of French nationality working elsewhere than on French territory (whether employees or not) the option of joining the voluntary insurance scheme.

k. Law No. 76-1287 of 31 December 1976, published in the Official Gazette of the French Republic on 1 January 1977, relating to the situation with regard to the social security of French workers seconded or expatriated abroad.

l. Law No. 80-471 of 27 June 1980, published in the Official Gazette of the French Republic of 28 June 1980, extending the social protection of French nationals abroad.

m. Law No. 84-604 of 13 July 1984, published in the Official Gazette of the French Republic of 14 July 1984, adopting various measures relating to the improvement of the social protection of French nationals abroad.

The schemes listed under a., b., c. and f. above are of a contributory nature.

The schemes listed under d., g., h. and i. are non-contributory.

The laws relating to e. provide, first, for a permanent scheme of a contributory nature, and, secondly, for a temporary scheme of a non-contributory nature applied to persons who do not fulfil the conditions governing payment of contributions prescribed under the contributory scheme.

Germany

Laws and regulations relating to :

a. Pension insurance for manual workers.

b. Pension insurance for salaried employees and artisans.

c. Pension insurance for miners.

All these schemes are of a contributory nature.

Greece

Laws and regulations relating to :

a. Social insurance.

b. Special pension schemes for certain categories of workers, including certain liberal professions (lawyers, doctors, civil engineers, etc.).

These schemes are of a contributory nature.

c. The system of family allowances applicable to employed persons (Legislative Decree No. 3868/1959 and Regulations).

d. Social Insurance for agricultural workers (Law 4169/1961, Legislative Decrees and Regulations).

Iceland

Laws and regulations relating to :

a. Old-age pensions.

b. Invalidity pensions.

c. i. Children's annuities.

ii. Widows' annuities.

For the purpose of this Agreement, these schemes are accepted as non-contributory.

Ireland

Laws and regulations relating to :

a. Non-contributory Old Age and Blind Persons' Pensions.

b. Contributory Old Age, Retirement and Invalidity Pensions.

c. Widows' and Orphans' pensions, contributory and non-contributory.

d. Disabled persons' (maintenance) allowances.

The scheme listed under d. above is non-contributory.

Italy

Laws and regulations relating to :

a. General compulsory insurance in case of invalidity, old age and death.

b. Special compulsory insurance schemes for certain categories of employees.

These schemes are of a contributory nature.

Luxembourg

Laws and regulations relating to :

a. Pensions insurance for wage earners.

b. Pensions insurance for salaried employees in private employment (including intellectual self-employed persons).

c. Supplementary insurance for wage earners in mining and metal working, technicians employed in underground mines and professional drivers.

d. Pensions insurance for artisans and for self-employed persons in commerce and industry.

e. Pensions insurance for agricultural cultivators.

The schemes are all contributory except the provisional pensions for artisans.

Netherlands

Laws and regulations relating to :

a. Insurance in case of incapacity for work.

b. General insurance in case of incapacity for work.

c. General old-age insurance.

d. Pension scheme for minors.

e. General insurance for widows and orphans.

The schemes mentioned under a., b., d. and e. are contributory. The legislation mentioned under c. introduces a permanent contributory scheme and a transitional non-contributory scheme for persons no longer entitled to normal benefit by reason of their advanced age at the time when this legislation came into force.

Norway

Laws and regulations relating to :

a. Old-age, invalidity and survivors pensions under the National Insurnce Act of 17 June 1966.

b. Special Supplement to benefits from the National Insurance Scheme under the Act of 19 June 1969.

c. Compensation Supplement to benefits from the National Insurance Scheme under the Act of 19 December 1969.

d. Pension insurance for seamen under the Act of 3 December 1948.

e. Pension insurance for forestry workers under the Act of 3 December 1951.

f. Pension insurance for fishermen under the Act of 28 June 1957.

The schemes listed under a. are non-contributory as far as the basic pension is concerned and contributory as far as the supplementary pension is concerned. The schemes listed under b. and c. are non-contributory while the schemes listed under d., e. and f. are contributory.

Portugal

Laws and regulations on :

a. Invalidity and old-age pensions.

b. Survivors' pensions.

c. Special social insurance schemes for specific categories of workers insofar as they concern contingencies or benefits covered by the laws and regulations mentioned above (including agricultural and self-employed workers).

All these schemes are contributory.

Spain

Social Security Schemes to which the Agreement applies :

Laws and regulations relating to :

a. Old-age benefits (pension).

b. Invalidity benefits.

c. Survivors' benefits from the general scheme and the special schemes of Social Security.

These schemes are of a contributory nature.

Sweden

Laws and regulations relating to :

National Basic Pensions under the National Insurance Act of 25 May 1962 (No. 381) which came into force on 1 January 1963.

This scheme is non-contributory.

Turkey

a. The Social Insurance legislation in force applying to employed persons, excluding agricultural workers other than those employed in forestry works and those employed on wages in the public or private agricultural works and those employed in such works which are related to agricultural crafts or carried out at agricultural work places without being considered as agricultural works and those employed in parks, gardens or plant nurseries or in similar works at such work places which are not considered as agricultural work places :

i. Invalidity insurance

ii. Old-age insurance

iii. Survivors' insurance.

b. The legislation pertaining to the special regime applying to the Social Insurance Funds which have been taken into the scope of the social insurance system and which, as a minimum requirement, are charged with the application of the above legislation.

c. The Social Insurance legislation applied to small businessmen and artisans and other self-employed persons :

i. Invalidity insurance

ii. Old-age insurance

iii. Survivors' insurance.

The above schemes are contributory.

United Kingdom

Laws and regulations concerning Great Britain, Northern Ireland and the Isle of Man :

a. Establishing insurance schemes in respect of sickness, widowhood, orphanhood and old age.

b. Relating to supplementary pensions and non-contributory invalidity pensions.

The schemes mentioned under a. are contributory. The schemes mentioned under b. are non-contributory.

ANNEX II

TO THE EUROPEAN INTERIM AGREEMENT

ON SOCIAL SECURITY SCHEMES

RELATING TO OLD AGE, INVALIDITY AND SURVIVORS

Bilateral and Multilateral Agreements

to which the Agreement applies

Belgium

a. Convention between Belgium and the Netherlands in respect of the application of the legislation of the two countries as regards social insurance, dated 29 August 1947.

b. General Convention between Belgium and France on social security, dated 17 January 1948.

c. General Convention between Belgium and Italy on social security, dated 30 April 1948.

d. General Convention between Belgium and the Grand Duchy of Luxembourg on social security, dated 3 December 1949.

e. Multilateral Convention on social security concluded by the Brussels Treaty Powers on 7 November 1949.

f. Agreement on the social security of Rhine boatmen, dated 27 July 1950, revised on 13 February 1961.

g. Convention between Belgium, France and Italy on social security, dated 19 January 1951.

h. Convention on social security between His Majesty the King of the Belgians and Her Majesty the Queen of the United Kingdom of Great Britian and Northern Ireland and of Her other Realms and Territories, Head of the Commonwealth, signed at Brussels on 20 May 1957.

i. (i) General Convention on social security between the Kingdom of Belgium and the Federal Republic of Germany, Supplementary Agreements and Final Protocol, signed at Bonn on 7 December 1957 (entry into force: 9 November 1963, with retroactive effect from 1 January 1959).

(ii) Supplementary Protocol to the General Convention on social security, to the third Supplementary Agreement and to the Final Protocol, signed at Bonn, on 10 November 1960 (entry into force: 9 November 1963, with retroactive effect from 1 January 1959).

j. General Convention between Belgium and Greece on social security, signed at Athens on 1 April 1958 (entry into force: 1 January 1961) and revised by the Convention of 27 September 1967.

k. General Convention on social security between the Kingdom of Belgium and the Republic of Turkey, signed at Brussels on 4 July 1966 (entry into force: 1 May 1968), revised by the Convention of 2 Feburary 1981.

l. General Convention on social security between the Kingdom of Belgium and the Republic of Portugal, dated 14 September 1970 (entry into force: 1 May 1973).

m. Convention between Belgium and Spain on social security dated 28 November 1956, revised by the Convention of 1 October 1967.

Cyprus

a. Agreement on Social Insurance between the Government of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland and the Government of the Republic of Cyprus, dated 6 October 1969.

b. Agreement on Social Security between the Government of the Republic of Cyprus and the Government of the Hellenic Republic, dated 1 July 1979.

Denmark

a. General Convention between Denmark and France on social security, dated 30 June 1951.

b. Convention between Denmark and the Federal Republic of Germany on social security, dated 14 August 1953, with Final Protocol and Supplementary Agreement.

c. Convention between Denmark, Finland, Iceland, Norway and Sweden on social security, dated 15 September 1955, with Additional Protocol, revised on 5 March 1981, in force as of 1 January 1982.

d. Convention on social security between Denmark and the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland, dated 27 August 1959.

e. Convention on social security between Denmark and Turkey, dated 22 January 1976, in force as of 1 February 1978.

France

a. General Convention between France and Belgium on social security, dated 17 January 1948.

b. General Convention between France and Italy to co-ordinate the application of French social security legislation and of Italian social insurance and family benefits legislation to the nationals of the two countries, dated 31 March 1948.

c. General Convention between France and the United Kingdom on social security, signed on 10 July 1956.

d. General Convention between France and the Grand Duchy of Luxembourg on social security, dated 12 November 1949.

e. General Convention between France and the Netherlands on social security, dated 7 January 1950.

f. General Convention between France and the Federal Republic of Germany on social security, dated 10 July 1950.

g. General Convention between France and Denmark on social security, dated 30 June 1951.

h. Multilateral Convention on social security concluded by the Brussels Treaty Powers on 7 November 1949.

i. Convention between France, Italy and the Saar to extend and co-ordinate the application to nationals of the three countries of French social security legislation and Italian and Saar legislation on social insurance and family benefits, dated 27 November 1952.

j. Convention between France, Belgium and Italy to extend and co-ordinate the application to nationals of the three countries of Belgian and French social security legislation and of Italian legislation on social insurance and family benefits, dated 19 January 1951.

k. General Convention between France and Norway on social security, signed on 30 September 1954 and in force as from 1 July 1956.

l. General Convention between France and Greece on social security, signed on 19 April 1958 and in force since 1 May 1959.

m. Agreement concluded in application of Article 21 of the Supplementary Agreement to the General Convention of 12 November 1949 between France and the Grand Duchy of Luxembourg, applicable to miners and equivalent categories.

Germany

a. General Convention between the Federal Republic of Germany and France on social security, dated 10 July 1950, entered into force on 1 January 1952.

b. Convention between the Federal Republic of Germany and the Kingdom of the Netherlands on social insurance, dated 29 March 1951, entered into force on 1 November 1952.

c. Convention between the Federal Republic of Germany and the Republic of Italy on social insurance, dated 5 May 1953, entered into force on 1 April 1954.

d. Convention between the Federal Republic of Germany and the Kingdom of Denmark on social insurance, dated 14 August 1953, entered into force on 1 November 1954.

e. Agreement between the Federal Republic of Germany and Great Britain, dated 20 April 1960, relating to social security, entered into force on 1 August 1961.

f. General Convention on social security between the Federal Republic of Germany and the Kingdom of Belgium, dated 7 December 1957 (including the Supplementary Agreements and the Final Protocol) as well as the Protocol of 10 November 1960 (entered into force on 9 November 1963 with retroactive effect from 1 January 1959).

g. Revised Agreement of 13 February 1961 on social security for Rhine boatmen, entered into force for the Federal Republic of Germany on 1 February 1970.

h. Convention between the Federal Republic of Germany and the Kingdom of Greece on social security, dated 25 April 1961, entered into force on 1 November 1966, as amended and completed by the Convention dated 21 March 1967.

i. Convention between the Federal Republic of Germany and the Republic of Turkey on social security, dated 30 April 1964, entered into force on 1 November 1965.

j. Agreement between the Federal Republic of Germany and the Republic of Portugal on social security, dated 6 November 1964.

k. Agreement between the Federal Republic of Germany and the Kingdom of Sweden on social security, dated 27 February 1976.

Greece

a. General Convention between Greece and France on social security, signed on 19 April 1958.

b. General Convention between Greece and Belgium on social security, signed on 1 April 1958.

c. Convention between Greece and the Federal Republic of Germany on social security, signed on 25 April 1961.

Iceland

Convention between Iceland, Denmark, Finland, Norway and Sweden, dated 15 September 1955.

Ireland

a. Agreement on social security of 29 March 1960 between Ireland and the United Kingdom.

b. Agreement relating to insurance and workmen's compensation between the Minister for Social Welfare and the Northern Ireland Ministry of Labour and National Insurance of 22 July 1964.

c. Agreement on social security of 28 February 1966 between Ireland and the United Kingdom.

d. Agreement on social security of 3 October 1968 between Ireland and the United Kingdom.

e. Agreement on social security of 14 September 1971 between Ireland and the United Kingdom.

Italy

a. General Convention between Italy and France to co-ordinate the application of French social security legislation and of Italian social insurance and family benefits legislation to the nationals of the two countries, dated 31 March 1948.

b. General Convention between Italy and Belgium on social insurance, dated 30 April 1948.

c. Convention between Belgium, France and Italy to extend and co-ordinate the application of Belgian and French social security legislation and Italian social insurance and family benefits legislation to the nationals of the three countries, dated 19 January 1951.

d. General Convention between the Republic of Italy and the Grand Duchy of Luxembourg on social security, dated 29 May 1951.

e. Convention on social insurance between the Republic of Italy and the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland, dated 28 November 1951.

f. General Convention between the Kingdom of the Netherlands and the Republic of Italy on social insurance, dated 28 October 1952.

g. Convention between the Republic of Italy and the Federal Republic of Germany on social insurance, dated 5 May 1953.

h. Convention between the Republic of Italy and the Kingdom of Sweden on social security, dated 25 September 1979.

i. Convention between the Republic of Italy and the Kingdom of Norway on social security, dated 12 June 1959.

j. Convention between the Republic of Italy and the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland on social insurance in Italy and in Northern Ireland, dated 29 January 1957.

k. Convention between Italy, France and the Saar to extend and co-ordinate the application to the nationals of all three countries of French social security legislation and Italian and Saar legislation on social security and family allowances, dated 27 November 1952.

Luxembourg

a. General Convention between the Grand Duchy of Luxembourg and France on social security, dated 12 November 1949.

b. General Convention between the Grand Duchy of Luxembourg and Belgium on social security, dated 3 December 1949.

c. General Convention between the Grand Duchy of Luxembourg and the Netherlands on social security, dated 8 July 1950.

d. Multilateral Convention on social security concluded by the Brussels Treaty Powers on 7 November 1949.

e. Convention on social security between the United Kingdom and the Grand Duchy of Luxembourg, dated 13 October 1953.

f. General Convention between the Grand Duchy of Luxembourg and the Italian Republic on social security, dated 29 May 1951.

g. Convention on social security between the Grand Duchy of Luxembourg and Portugal of 12 February 1965, with the exception of Article 3, paragraph 2 and special Protocol of 12 February 1965, in the wording of the supplementary agreements of 5 June 1972 and 20 May 1977.

Netherlands

a. Convention between the Netherlands and Belgium with respect to the application of the legislation of the two countries as regards social insurance, dated 29 August 1947, as amended by the Convention of 4 November 1957 revising the Convention of 29 August 1947.

b. General Convention between the Netherlands and France on social security, dated 7 January 1950.

c. Convention between the Netherlands and the Grand Duchy of Luxembourg on social security, dated 8 July 1950.

d. Convention between the Netherlands and the Federal Republic of Germany on social insurance, dated 29 March 1951.

e. Multilateral Convention on social security concluded by the Brussels Treaty Powers on 7 November 1949.

f. Agreement on social security for Rhine boatmen, dated 27 July 1950, replaced by the Convention on social security for Rhine boatmen, dated 13 February 1961 (entered into force on 1 February 1970).

g. General Convention between the Kingdom of the Netherlands and the Italian Republic on social insurance, dated 28 October 1952.

h. Convention between the Kingdom of the Netherlands and the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland on social security, dated 11 August 1954.

i. Convention between the Kingdom of the Netherlands and the Republic of Turkey on social security and Protocol of signature, dated 5 April 1966 (entered into force on 1 April 1968), as amended by the Convention of 4 September 1980 revising the Convention of 5 April 1966.

j. Convention between the Kingdom of the Netherlands and the Kingdom of Greece on social security, dated 13 September 1966 (entered into force on 1 July 1970).

k. Convention on social security between the Kingdom of the Netherlands and the Republic of Portugal, dated 19 July 1979 (entered into force on 1 January 1981).

l. Convention on social security between the Kingdom of the Netherlands and the Kingdom of Sweden, dated 2 July 1982 (entered into force on 1 March 1983).

Norway

a. Convention between Norway and France on social security of 30 September 1954, in force as of 1 July 1956.

b. Convention between Norway and the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland of 25 July 1957, in force as of 1 April 1958.

c. Convention between Norway and Italy on social security of 12 June 1959, in force as of 1 February 1962.

d. Convention between Norway and the Republic of Turkey of 20 July 1978, in force as of 1 June 1981. Administrative Agreement of 30 July 1981.

e. Convention between Norway and the Republic of Portugal on social security of 5 June 1980, in force as of 1 September 1981. Administrative Agreement of 15 December 1980.

f. Convention between Norway, Denmark, Finland, Iceland and Sweden on social security of 5 March 1981, in force as of 1 January 1982. Administrative Agreement of 25 October 1982.

g. Convention between Norway and the Republic of Greece on social security of 12 June 1980, in force as of 1 June 1983. Administrative Agreement of 12 December 1980.

Portugal

a. General Convention between Portugal and Belgium on social security and Protocol of 14 September 1970.

b. General Convention between Portugal and France on social security of 29 July 1971 in the wording of the supplementary agreements of 7 February 1977 and 1 October 1979.

General Protocol of 29 July 1971 and Supplementary Protocol of 1 October 1979.

c. Convention between Portugal and the Federal Republic of Germany on social security of 6 November 1964, in the amended version of 30 September 1974.

d. Convention between Portugal and Luxembourg on social security of 12 February 1965, excluding Article 3, paragraph 2, and Special Protocol of 12 February 1965 in the wording of the supplementary agreements of 5 June 1972 and 20 May 1977.

e. Convention between Portugal and the Netherlands on social security and Final Protocol of 19 July 1979.

f. Convention between Portugal and Sweden on social security of 25 October 1978.

g. Convention between Portugal and the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland on social security of 15 November 1978.

h. Convention between Portugal and Norway on social security and Protocol thereto of 5 June 1980.

Spain

a. General Convention between Spain and Belgium on social security, dated 28 November 1956 (entered into force on 1 July 1958).

b. Convention between the Spanish State and the Federal Republic of Germany on social security, dated 4 December 1973 (entered into force on 1 November 1977).

c. Convention between Spain and Italy on Social Security, dated 30 October 1971 (entered into force on 1 November 1982).

d. Convention and Special Attached Protocol between the Spanish government and the government of the Grand Duchy of Luxembourg on social security, dated 8 May 1969 (entered into force on 1 January 1972) and Supplementary Agreement, dated 27 June 1975 (entered into force on 1 June 1977).

e. Convention between the Spanish State and the Kingdom of the Netherlands on social security, dated 5 February 1974 (entered into force on 1 December 1974)

f. General Convention between Spain and Portugal on social security, dated 11 June 1969 (entered into force on 1 July 1970).

g. Convention between Spain and Sweden on social security, dated 4 February 1983 (entered into force on 1 July 1984).

h. Convention on social security between Spain and the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland, dated l3 September 1974 (entered into force on 1 April 1975).

i. General Convention on social security between the Spanish State and the French Republic, dated 31 October 1974 and Protocol (entered into force on 1 April 1976).

Sweden

Convention between Sweden, Denmark, Finland, Iceland and Norway on social security, dated 15 September 1955, revised by Agreement of 2 December 1969, with Additional Protocol.

Turkey

a. Convention on social security between Turkey and the United Kingdom signed on 9 September 1959 and entered into force on 1 June 1961.

b. Convention on social security between Turkey and the Federal Republic of Germany, signed on 30 April 1964 and entered into force on 1 November 1965.

c. Convention on social security between Turkey and the Netherlands, signed on 5 April 1966 and entered into force on 1 February 1968.

d. Convention on social security between Turkey and Belgium, signed on 4 July 1966 and entered into force on 1 May 1968.

e. Convention on social security between Turkey and France, signed on 20 January 1972 and entered into force on 1 August 1973.

f. Convention on social security between Turkey and Denmark, signed on 22 January 1976 and entered into force on 1 February 1978.

g. Convention on social security between Turkey and Sweden, signed on 30 June 1978 and entered into force on 1 May 1981.

h. Convention on social security between Turkey and Norway, signed on 20 July 1978 and entered into force on 1 June 1981.

United Kingdom

a. Convention on social security and Protocol concerning benefits in kind between the United Kingdom and Belgium, signed in Brussels on 20 May 1957.

b. Convention on social security between the United Kingdom and Cyprus, signed in Nicosia on 6 October 1969.

c. Convention on social security between the United Kingdom and Denmark, signed in London on 27 August 1959.

d. Convention on social security (with Protocols) between the United Kingdom and France, signed in Paris on 10 July 1956.

e. Convention on social security between the United Kingdom and the Federal Republic of Germany, signed in Bonn on 20 April 1960.

f. Agreement on social security between the United Kingdom and the Irish Republic, signed in Dublin on 28 February 1966.

g. Agreement on social security between the United Kingdom and the Irish Republic, signed in Dublin on 3 October 1968.

h. Agreement on social security between the United Kingdom and the Irish Republic, signed in London on 14 September 1971.

i. Convention on social security between the United Kingdom and the Grand Duchy of Luxembourg, signed in London on 13 October 1953.

j. Convention on social security between the United Kingdom and the Netherlands, signed at The Hague on 11 August 1954.

k. Convention on social security between the United Kingdom and Norway, signed in London on 25 July 1957.

l. Convention on social security between the United Kingdom and Portugal, signed in London on 15 November 1978.

m. Convention on social security between the United Kingdom and Sweden, signed in Stockholm on 9 June 1956.

n. Convention on social security between the United Kingdom and the Republic of Turkey, signed in Ankara on 9 September 1959.

ANNEX III

TO THE EUROPEAN INTERIM AGREEMENT

ON SOCIAL SECURITY SCHEMES

RELATING TO OLD AGE, INVALIDITY AND SURVIVORS

Reservations to the Agreement formulated

by the Contracting Parties

1. The Government of Belgium has formulated the following reservation :

The benefit of guaranteed income instituted by the Belgian Law of 1 April 1969, in favour of aged persons and which is a non-contributory benefit subject to a means test, will only be granted to nationals of Contracting States whose legislation allows the award of equivalent advantages of Belgian nationals.

2. The Government of Denmark has formulated the following reservation :

The provisions of the Agreement shall not apply to :

- the Convention on social security between Denmark, Finland, Iceland, Norway and Sweden, revised by the Agreement of 5 March 1981, in force as of 1 January 1982;

- the Convention on social security between Denmark and Turkey, signed on 22 January 1976, in force as of 1 February 1978.

3. The Government of France has formulated the following reservations :

a. The additional non-contributory benefit subject to a means test, provided under the French Act of 30 June 1956 establishing a Fonds national de Solidarité, shall be granted only to nationals of those States whose legislation awards similar benefits to French nationals.

b. The provisions of the Agreement shall not apply to the Law No. 65/555 of 10 July 1965, published in the Official Gazette of the French Republic of 11 July 1965, extending to all persons of French nationality working elsewhere than on French territory (whether employees or not) the option of joining the voluntary insurance scheme.

c. The provisions of the Agreement shall not apply to the Arrangement concluded in application of Article 21 of the Supplementary Agreement to the General Convention of 12 November 1949 between France and the Grand Duchy of Luxembourg, applicable to miners and equivalent categories, signed in Paris on 8 September 1970.

d. The provisions of the Agreement shall not apply to the Law No. 76-1287 of 31 December 1976, published in the Official Gazette of the French Republic on 1 January 1977, relating to the situation with regard to the social security of French workers seconded or expatriated abroad.

e. The provisions of the Agreement shall not apply to the Law No. 80-471 of 27 June 1980, published in the Official Gazette of the French Republic on 28 June 1980, extending the social protection of French nationals abroad.

f. The provisions of the Agreement shall not apply to the Law No. 84-604 of 13 July 1984, published in the Official Gazette of the French Republic on 14 July 1984, adopting various measures relating to the improvement of the social protection of French nationals abroad.

4. The Government of Iceland has formulated the following reservation :

The provisions of the Agreement shall not apply to the Convention between Iceland, Denmark, Finland, Norway and Sweden of 13 September 1961 revising the Convention of 15 September 1955 on Social Security, which is listed in Annex II.

5. The Government of Italy has formulated the following reservation :

The provisions of the Agreement shall not apply to Act No. 153 of 30 April 1969 (modified and completed), which instituted a social pension in favour of persons without resources. It is a non-contributory benefit, subject to a means condition, the amount of which is determined in relation to income. The financing is entirely borne by the State.

6. The Government of Norway has formulated the following reservations :

a. The provisions of the Agreement and Protocol shall not apply to the transitional provisions in paragraph 7-5 of the National Insurance Act of 17 June 1966.

b. The provisions of the Agreement and Protocol shall not apply to :

- the Convention between Norway, Denmark, Finland, Iceland and Sweden on social security of 5 March 1981, in force as of 1 January 1982;

- the Administrative Agreement of 25 October 1982.

c. The provisions of the Agreement and Protocol shall not apply to :

- the Convention on social security between Norway and the Republic of Portugal of 5 June 1980, in force as of 1 September 1981;

- the Administrative Agreement of 15 December 1980.

7. The Government of Sweden has formulated the following reservations :

a. The provisions of the Agreement shall not apply to those parts of the General Insurance Act of 25 May 1962 (No. 381) which deal with supplementary pensions.

b. The provisions of the Agreement shall not apply to the Convention on social security between Sweden, Denmark, Finland, Iceland and Norway, dated 15 September 1955, revised by the Agreement of 2 December 1969.

8. The Government of the United Kingdom has formulated the following reservation :

The provisions of the Agreement shall not apply to the obsolescent schemes for non-contributory old-age pensions in Great Britain, Northern Ireland and the Isle of Man, it being understood that equivalent benefits are available to the nationals of the contracting countries on the same conditions as to British nationals under the Supplementary Benefit schemes of Great Britain, Northern Ireland and the Isle of Man.

Likumprojekta

“Par Eiropas Pagaidu līgumu par sociālās drošības shēmām, kas attiecas uz vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumiem un tā protokolu’’

ANOTĀCIJA

Jautājums

Iesniedzēja iesniegtā informācija

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs? (Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

pašreizējo situāciju – pamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums;
likumprojekta koncepciju - paskaidro, kāpēc likums ir nepieciešams.)

Patreiz Latvijas Republikai ir saistoši tikai 3 līgumi sociālās drošības jomā – ar Lietuvu, Igauniju un Ukrainu, kā arī viens līgums attiecībā uz medicīnisku palīdzību- ar Zviedriju.

Pagaidu līgums nodrošinās vienlīdzīgas attieksmes principu – Pagaidu līguma ratificējušo valstu pilsoņiem ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pensijām citās Līguma ratificējušās valstīs. Līgums nodrošinās arī divpusējo vai daudzpusējo sociālās drošības līgumu, ko noslēgušas Pagaidu līguma ratificējušās valstis attiecināšanu uz Pagaidu līguma ratificējušo valstu pilsoņiem. Patreiz līgumu ratificējušas ir 17 valstis. Šis Līgums sekmēs personu sociālo drošību, tām pārvietojoties Latvijas Republikas un šī Līguma ratificējušo Eiropas valstu (tai skaitā arī 13 ES dalībvalstu) teritorijā.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

(Atbildot uz jautājumu, analizē ietekmi uz :

tautsaimniecības konkurētspēju;
eksporta attīstību;
nodarbinātību;
investīciju pieplūdi,
uzņēmējdarbību;
vidi.)

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro, vai, ieviešot attiecīgo likumu:

valsts budžeta prognozējami neparedzēti izdevumi;
samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi;
nākamajos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi.)

Likumprojekts šo jomu neskar.

Līguma ratificēšana neprasa papildus līdzekļus no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem sakarā ar to, ka Latvijas Republikas sociālās drošības sistēma garantē pensiju piešķiršanu visām personām, kurām ir uz to tiesības saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un, vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro, kādi normatīvie akti - likumi un Ministru kabineta noteikumi – papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus.)

Papildus normatīvie akti nav jāizdod, grozījumi spēkā esošajos aktos nav nepieciešami

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

(Atbildot uz jautājumu, pamato:

atbilstību saistībām pret Eiropas Savienību – no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistības būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību;
atbilstību Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē – norāda arī tiesību akta numuru;
atbilstību saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju;
atbilstību citām Latvijas starptautiskajām saistībām.)

Likumprojekts šo jomu neskar;

Likumprojekts šo jomu neskar;

Likumprojekts šo jomu neskar;

1995.gada 10.februārī Latvijas Republika tika uzņemta Eiropas Padomē, tādējādi paužot savu gribu ievērot arī tos principus un tiesības, kādus dalībvalstis ievēro attiecībā uz savas un citu valstu pilsoņiem sociālās drošības jomā.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

(Atbildot uz jautājumu, paskaidro:

kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas esošo institūciju funkcijas;
kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses – kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.)

Noteikumu praktisko realizāciju veiks Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atbilstoši savām funkcijām attiecībā uz sociālās drošības līgumu piemērošanu;

Ar likumprojekta pieņemšanu, indivīda tiesības tiek paplašinātas. Strīdu gadījumā indivīds var griezties VSAA, bet tālāk savas tiesības var aizstāvēt tiesas ceļā.

Labklājības ministrs A.Požarnovs