Spēkā esošā likuma pantu redakcijas

Saeimā 2.lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija (dok. nr.2367)

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 3.lasījuma redakcija

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”

Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1996, 23.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1996, 23.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1)...2)...

3) nosacītā cena - Privatizācijas aģentūras, pašvaldības privatizācijas komisijas vai mantas novērtēšanas komisijas noteiktā valsts (pašvaldību) mantas sākotnējā realizācijas cena vai sākotnējā izsoles cena;

4)...

1. 1.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) nosacītā cena - Privatizācijas aģentūras, pašvaldības privatizācijas komisijas vai mantas novērtēšanas komisijas noteiktā valsts (pašvaldību) mantas sākotnējā realizācijas cena vai sākotnējā cena izsolē ar augšupejošu soli;”;

1. 1.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) nosacītā cena - Privatizācijas aģentūras, pašvaldības privatizācijas komisijas vai mantas novērtēšanas komisijas noteiktā valsts (pašvaldību) mantas sākotnējā realizācijas cena vai sākotnējā cena izsolē ar augšupejošu soli;”;

5) pārdošana izsolē - priekšlikums fiziskajai vai juridiskajai personai, kas par atklāti pārdodamo valsts (pašvaldību) mantu sola visaugstāko cenu, noslēgt pirkuma līgumu par minēto mantu;

6)...7)...

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) pārdošana izsolē ar augšupejošu soli - priekšlikums fiziskajai vai juridiskajai personai, kas par atklāti pārdodamo valsts (pašvaldību) mantu sola visaugstāko cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;”;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) pārdošana izsolē ar augšupejošu soli - priekšlikums fiziskajai vai juridiskajai personai, kas par atklāti pārdodamo valsts (pašvaldību) mantu sola visaugstāko cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;”;

papildināt pantu ar 5.1punktu šādā redakcijā:

“51)pārdošana izsolē ar lejupejošu soli - priekšlikums fiziskajai vai juridiskajai personai, kas par atklāti pārdodamo valsts (pašvaldību) mantu sola visaugstāko cenu, bet ne mazāku par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;”.

papildināt pantu ar 5.1punktu šādā redakcijā:

“51)pārdošana izsolē ar lejupejošu soli - priekšlikums fiziskajai vai juridiskajai personai, kas par atklāti pārdodamo valsts (pašvaldību) mantu sola visaugstāko cenu, bet ne mazāku par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu;”.

13.pants. Izsole var būt mutiska, rakstiska vai jaukta (mutiska un rakstiska).

2. Papildināt 13. pantu ar otro daļu, uzskatot līdzšinējo tekstu par pirmo daļu, šādā redakcijā:

“(2) Izsole vispirms notiek ar augšupejošu soli, bet gadījumā, kad kustamās mantas pirmā izsole vai nekustamās mantas otrā izsole bijusi nesekmīga, var rīkot izsoli ar lejupejošu soli.”

2. 13. pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izsole vispirms notiek ar augšupejošu soli, bet gadījumā, kad kustamās mantas pirmā izsole vai nekustamās mantas otrā izsole bijusi nesekmīga, var rīkot izsoli ar lejupejošu soli.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

15.pants. Pirms izsoles sākšanas institūcija (amatpersona), kas apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, var noteikt slepeno cenu, par kuru lētāk mantu nevar pārdot. Slepenā cena glabājas slēgtā aploksnē. Slepenā cena nevar būt zemāka par nosacīto cenu.

3. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Pirms izsoles ar lejupejošu soli institūcija (amatpersona), kas apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, nosaka slepeno cenu, par kuru lētāk mantu nedrīkst pārdot. Slepenā cena glabājas slēgtā aploksnē.”

3. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Pirms izsoles ar lejupejošu soli institūcija (amatpersona), kas apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, nosaka slepeno cenu, par kuru lētāk mantu nedrīkst pārdot. Slepenā cena glabājas slēgtā aploksnē.”

16.pants. (1) Mantu nevar pārdot lētāk par tās nosacīto cenu vai slepeno cenu, ja tāda noteikta.

(2) Kustamajai mantai un nekustamajai mantai pēc pirmās nesekmīgās izsoles nosacīto cenu vai slepeno cenu, ja tāda noteikta, var pazemināt institūcija (amatpersona), kas apstiprina izsoles komisijas sastāvu (11.pants).

(3) Nekustamajai mantai nosacīto cenu vai slepeno cenu drīkst pazemināt ne vairāk kā par 20 procentiem.

4. Aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdus “ne vairāk kā par 20 procentiem” ar vārdiem “ne vairāk kā par 60 procentiem (28.pants).”

4. Aizstāt 16.panta trešajā daļā vārdus “ne vairāk kā par 20 procentiem” ar vārdiem “ne vairāk kā par 60 procentiem (28.pants)”.

28.pants. (1) Ja izsole atzīta par nenotikušu, nekustamajai mantai jārīko otra izsole. Kustamajai mantai pēc pirmās nesekmīgās izsoles var izvēlēties citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(2) Ja nav apstiprināti izsoles rezultāti (30. un 31.pants):

1) nekustamajai mantai jārīko otra izsole; otrajā izsolē nekustamās mantas vai kustamās mantas nosacīto cenu vai slepeno cenu, ja tāda bija noteikta, institūcija (amatpersona), kas apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, var pazemināt. Nekustamajai mantai nosacīto vai slepeno cenu drīkst pazemināt ne vairāk kā par 20 procentiem;

2) kustamajai mantai jārīko cita izsole, ja pirmajā izsolē ir nosolīta summa, kas pārsniedz nosacīto cenu vai slepeno cenu kopā ar izsoles izdevumiem. Pretējā gadījumā kustamajai mantai var izvēlēties citu atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

5.Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. (1) Ja kustamās mantas pirmā izsole ir nesekmīga, institūcija (amatpersona), kas apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, var izvēlēties citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(2) Ja nekustamās mantas pirmā izsole ir nesekmīga, rīkojama otrā izsole ar augšupejošu soli, pazeminot nosacīto cenu ne vairāk kā par 20 procentiem. Pēc otrās nesekmīgās izsoles institūcija (amatpersona), kura apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, var noteikt trešo izsoli ar augšupejošu soli, pazeminot nosacīto cenu ne vairāk kā par 60 procentiem vai izsoli ar lejupejošu soli, nosakot slepeno cenu ne mazāku par 60 procentiem no pirmā izsolē noteiktās nosacītās cenas. Pēc trešās nesekmīgās izsoles, institūcija (amatpersona), kura apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, var ierosināt izdarīt atkārtotu novērtēšanu vai citu šajā likumā noteikto atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(3) Ja nav apstiprināti kustamās mantas izsoles rezultāti (30. un 31.pants) un pirmajā izsolē nosolītā cena pārsniedz nosacīto cenu kopā ar izsoles izdevumiem, rīkojama cita kustamās mantas izsole. Pretējā gadījumā var izvēlēties citu šajā likumā paredzēto kustamās mantas atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(4) Ja nav apstiprināti nekustamās mantas izsoles rezultāti (30. un 31.pants), izsolē pārsolītam pircējam ir tiesības divu nedēļu laikā paziņot izsoles komisijai par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par nosolīto cenu. Ja šāda paziņojuma nav, attiecīgi piemērojami šā panta otrās daļas noteikumi.”

1.

Aizstāt 28.panta otrajā daļā vārdus “3. un 7.pants” ar vārdiem “3. un 5.pants.”

Noraidīt

5.Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“28.pants. (1) Ja kustamās mantas pirmā izsole ir nesekmīga, institūcija (amatpersona), kas apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, var izvēlēties citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(2) Ja nekustamās mantas pirmā izsole ir nesekmīga, rīkojama otrā izsole ar augšupejošu soli, pazeminot nosacīto cenu ne vairāk kā par 20 procentiem. Pēc otrās nesekmīgās izsoles institūcija (amatpersona), kas apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, var noteikt trešo izsoli ar augšupejošu soli, pazeminot nosacīto cenu ne vairāk kā par 60 procentiem,vai izsoli ar lejupejošu soli, nosakot slepeno cenu ne mazāku par 60 procentiem no pirmajā izsolē noteiktās nosacītās cenas. Pēc trešās nesekmīgās izsoles institūcija (amatpersona), kas apstiprinājusi izsoles komisijas sastāvu, var ierosināt izdarīt atkārtotu novērtēšanu vai citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(3) Ja nav apstiprināti kustamās mantas izsoles rezultāti (30. un 31.pants) un pirmajā izsolē nosolītā cena pārsniedz nosacīto cenu kopā ar izsoles izdevumiem, rīkojama cita kustamās mantas izsole. Pretējā gadījumā var izvēlēties citu šajā likumā paredzēto kustamās mantas atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(4) Ja nav apstiprināti nekustamās mantas izsoles rezultāti (30. un 31.pants), izsolē pārsolītajam pircējam ir tiesības divu nedēļu laikā paziņot izsoles komisijai par nekustamā īpašuma paturēšanu sev par nosolīto cenu. Ja šāda paziņojuma nav, attiecīgi piemērojami šā panta otrās daļas noteikumi.”

37.pants.(1)Valsts (pašvaldību) mantas atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc izsoles izdevumu atskaitīšanas ieskaita:

1) valsts budžetā vai valsts īpašuma privatizācijas fondā - līdzekļus, kas iegūti, atsavinot valsts nekustamo īpašumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

2) valsts budžetā - līdzekļus, kas iegūti valsts kustamās mantas atsavināšanas rezultātā;

3) pašvaldību budžetā - līdzekļus, kas iegūti pašvaldību mantas atsavināšanas rezultātā.

(2) Darījumus, kurus veic valsts institūcijas vai pašvaldības, arī līgumus, kurus tās slēdz ar valsts un pašvaldību mantas ieguvējiem, un citas darbības, kas ir saistītas ar valsts vai pašvaldību mantas atsavināšanu un mantas īpašuma tiesību nodošanu jaunajam īpašniekam, atbrīvo no visiem valsts un pašvaldību noteiktajiem nodokļiem un nodevām.

6. Izslēgt 37.panta otro daļu.

6. Izslēgt 37.panta otro daļu.

2.

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā:

“3. Par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu, pamatojoties uz darījumu, kurā kā maksāšanas līdzeklis ir izmantoti sertifikāti, valsts nodevu neiekasē.”

Noraidīt

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 271 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 16.nr.).

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 271 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 16.nr.).