attieksme

Komisijas piedāvātā redakcija

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums

1

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: “Reproduktīvās veselības likums”

Neatbalstīt

Seksuālās un reproduktīvās veselības likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.

Izteikt 1.pantu šādā redakcijā: “Noteikt tiesiskās attiecības, kas sekmē dzimstības pieaugumu valstī, nedzimušas dzīvības aizsardzību, personas reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi, kā arī valsts, ārsta un personas atbildību dzīvības aizsardzībā no tās ieņemšanas brīža”.

Neatbalstīt

Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.

2.pants. Seksuālā un reproduktīvā veselība

2.pants. Seksuālā un reproduktīvā veselība

Seksuālā un reproduktīvā veselība ir ar cilvēka seksuālo un reproduktīvo sistēmu saistīta fiziska, garīga un sociāla labklājība.

3

(1) Reproduktīvā veselība ir dzimumbriedumu sasniegušas personas spēja radīt un audzināt pēcnācējus, tā nodrošinot indivīda fizisko, garīgo un sociālo labklājību.

(2) Reproduktīvās veselības veicināšana un aprūpe ir individuālās ētiskās atbildības sekmēšana kā arī tautas saglabāšanas un valsts demogrāfiskās politikas sastāvdaļa”.

Neatbalstīt

Seksuālā un reproduktīvā veselība ir ar cilvēka seksuālo un reproduktīvo sistēmu saistīta fiziska, garīga un sociāla labklājība.

3.pants. Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe

3.pants. Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe

Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe ir dzemdībpalīdzības nodrošināšanas, seksuāli transmisīvo slimību, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV), AIDS, reproduktīvo orgānu slimību un neauglības profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un novērošanas, dzimstības regulēšanas, grūtniecības pārtraukšanas un medicīniskās apaugļošanas pasākumu kopums, ko veic ārstniecības persona.

5

Reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes jomas, kurās pasākumu kopumu veic ārstniecības personas ar ārsta izglītību ir:

1)reproduktīvo orgānu un seksuāli transmisīvo slimību, neauglības novēršana, ārstēšana, pacientu dinamiska novērošana.

2)dzimstības regulēšana

3)dzemdību palīdzība

4)grūtniecības pārtraukšana

5)medicīniskā apaugļošana”.

Izslēgt 3.pantā vārdus “grūtniecības pārtraukšanas”.

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe ir dzemdībpalīdzības nodrošināšanas, seksuāli transmisīvo slimību, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV), AIDS, reproduktīvo orgānu slimību un neauglības profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un novērošanas, dzimstības regulēšanas, grūtniecības pārtraukšanas un medicīniskās apaugļošanas pasākumu kopums, ko veic ārstniecības persona.

4.pants. Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes principi

4.pants. Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes principi

(1) Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe tiek sniegta, par prioritāti atzīstot dzemdībpalīdzību un ievērojot konfidencialitāti, kā arī nodrošinot ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītās informācijas pieejamību.

6

Ierosinām 4.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

“(1) Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpē par prioritāti tiek atzīta dzemdībpalīdzība, kā arī informēšana par seksuālo un reproduktīvo veselību.”

Atbalstīt

(1) Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpē par prioritāti tiek atzīta dzemdībpalīdzība, kā arī informēšana par seksuālo un reproduktīvo veselību.

(2) Valsts realizē seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes principus, nodrošinot bezmaksas dzemdībpalīdzību un iespēju ārstniecības un izglītības iestādēs apgūt pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi.

Papildināt 4.panta otro daļu ar teikumu:

“Pamatzināšanu apguve seksuālās un reproduktīvās veselības jomā tiek īstenota, respektējot vecāku pamattiesības uz bērnu audzināšanu reliģijas un morāles jomā, ikviena bērna tiesības uz šķīstību, kā arī laulības un ģimenes institūcijas nozīmi.”

Neatbalstīt

(2) Valsts realizē seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes principus, nodrošinot bezmaksas dzemdībpalīdzību un iespēju ārstniecības un izglītības iestādēs apgūt pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi.

5.pants. Valsts un pašvaldību kompetence seksuālās un reproduktīvās veselības jomā

5.pants. Valsts un pašvaldību kompetence seksuālās un reproduktīvās veselības jomā

(1)Ģimenes veselības, neauglības izmeklēšanas, diagnostikas un ārstēšanas, seksuāli transmisīvo slimību, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV), AIDS un reproduktīvo orgānu slimību profilakses, diagnostikas un ārstēšanas programmas apstiprina labklājības ministrs.

(2) Grūtniecības pārtraukšanas un medicīniskās apaugļošanas organizatorisko kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Neauglīgo ģimeņu un medicīniskās apaugļošanas reģistru un vienotu valsts dzimumšūnu donoru datu banku izveido Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Krīzes situācijā nonākušām grūtniecēm un nedēļniecēm pašvaldība nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

8

Izteikt 5. panta nosaukumu un tekstu šādā redakcijā:

(1)dzemdību palīdzības, neauglīgas ģimenes un personas izmeklēšanas un ārstēšanas, medicīniski ģenētiskās konsultēšanas, diagnostikas un ārstēšanas, seksuāli transmisīvo un reproduktīvo orgānu slimību, ar imūndeficīta vīrusu (HIV) inficētas personas, AIDS slimnieka diagnostikas un ārstēšanas, kā arī seksuāli transmisīvo slimību ierobežošanas programmas apstiprina labklājības ministrs.

(2) grūtniecības pārtraukšanas, medicīniskās apaugļošanas, ar HIV inficētas personas un AIDS slimnieka aprūpes un ārstēšanas, kā arī HIV inficēšanās ierobežošanas pasākumu organizatorisko kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Labklājības ministrija izveido un uztur neauglīgu ģimeņu un personu, medicīniskās apaugļošanas reģistru, kā arī vienotu valsts dzimumšūnu donoru dzimumšūnu banku Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

(4)krīzes situācijā nonākušām grūtniecēm un nedēļniecēm pašvaldība nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī sociālo aizsardzību attiecīgās pašvaldības (padomes) saistošajos noteikumos paredzētā kārtībā”.

Daļēji atbalstīt, iestrādājot 9.priekšl.

(1) Dzemdībpalīdzības, neauglības diagnostikas un ārstēšanas, seksuāli transmisīvo slimību, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV), AIDS un reproduktīvo orgānu slimību profilakses, diagnostikas un ārstēšanas programmas apstiprina labklājības ministrs.

(2) Grūtniecības pārtraukšanas, medicīniskās apaugļošanas, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatorisko kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Neauglīgo ģimeņu reģistru, medicīniskās apaugļošanas reģistru un dzimumšūnu donoru reģistru, kā arī donoru dzimumšūnu banku izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Krīzes situācijā nonākušām grūtniecēm un nedēļniecēm pašvaldība nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

9

Izteikt 5.panta pirmo , otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dzemdībpalīdzības, neauglības diagnostikas un ārstēšanas, seksuāli transmisīvo slimību, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV), AIDS un reproduktīvo orgānu slimību profilakses, diagnostikas un ārstēšanas programmas apstiprina labklājības ministrs.

(2)Grūtniecības pārtraukšanas, medicīniskās apaugļošanas, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatorisko kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3)Neauglīgo ģimeņu reģistru, medicīniskās apaugļošanas reģistru un dzimumšūnu donoru reģistru, kā arī donoru dzimumšūnu banku izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

6.pants. Personas tiesības un pienākumi seksuālās un reproduktīvās veselības jomā

6.pants. Personas tiesības un pienākumi seksuālās un reproduktīvās veselības jomā

(1) Personai ir tiesības pie ģimenes ārsta un citā atbilstošā ārstniecības iestādē saņemt informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes pamatprincipiem, dzimstības plānošanu un kontracepciju kā dzimstības regulēšanas pamatveidu.

10

Izteikt 6.panta pirmo daļu šādā redakcijā”:

“(1) Personai ir tiesības no ārstniecības personas saņemt informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes pamatprincipiem, dzimstības plānošanu un kontracepciju.”

Atbalstīt

(1) Personai ir tiesības no ārstniecības personas saņemt informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes pamatprincipiem, dzimstības plānošanu un kontracepciju.

(2) Personas pienākums seksuālās un reproduktīvās veselības jomā ir apgūt pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi, rūpēties par savu un savas ģimenes locekļu seksuālo un reproduktīvo veselību, plānot dzimstību, pārbaudīt veselību pirms bērna ieņemšanas, izvairīties no grūtniecības pārtraukšanas un izvēlēties reproduktīvo veselību neapdraudošus dzimstības regulēšanas līdzekļus.

11

Izslēgt 6.panta otrā daļā vārdus “plānot dzimstību”.

Neatbalstīt

(2) Personas pienākums seksuālās un reproduktīvās veselības jomā ir apgūt pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi, rūpēties par savu un savas ģimenes locekļu seksuālo un reproduktīvo veselību, plānot dzimstību, pārbaudīt veselību pirms bērna ieņemšanas, izvairīties no grūtniecības pārtraukšanas un izvēlēties reproduktīvo veselību neapdraudošus dzimstības regulēšanas līdzekļus.

(3) Ar seksuāli transmisīvu slimību inficētas personas pienākums ir informēt savu dzimumpartneri par inficēšanās risku.

(3) Ar seksuāli transmisīvu slimību inficētas personas pienākums ir informēt savu dzimumpartneri par inficēšanās risku.

7.pants. Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksa

7.pants. Seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes finansēšana

(1) Izdevumus par seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumiem sedz no valsts budžeta un pakalpojumu saņēmēja līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Izdevumus par grūtniecības pārtraukšanu, kas tiek izdarīta pēc sievietes vēlēšanās, sedz paciente.

13

Deputāti H.Demakova, V.Ģīlis, M.Vītols

Izteikt 7. pantu šādā redakcijā:

Izdevumus par reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes pakalpojumiem sedz no valsts pamatbudžeta, valsts speciālā veselības aprūpes budžeta vai arī citu juridisku un fizisku personu līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.”

Izteikt 7.panta tekstu un nosaukumu šādā redakcijā:

Izdevumus par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes pakalpojumiem sedz no valsts budžeta un juridisko un fizisko personu līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Daļēji atbalstīt,

iestrādājot 13.priekšl.

Atbalstīt

Izdevumus par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes pakalpojumiem sedz no valsts budžeta un juridisko un fizisko personu līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II nodaļa. Dzemdībpalīdzības organizēšana

II nodaļa. Dzemdībpalīdzības organizēšana

8.pants. Dzemdībpalīdzība

8.pants. Dzemdībpalīdzība

Dzemdībpalīdzība ir ģimenes reproduktīvās veselības veicināšanas, sievietes veselības veicināšanas un veselības aprūpes pasākumu kopums grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā (42 kalendāra dienas pēc dzemdībām), kā arī nedzimuša bērna klīniskā novērošana, izmeklēšana, veselības veicināšana un ārstniecības pasākumi līdz dzemdībām, dzemdību laikā un zīdaiņa aprūpe pēcdzemdību periodā.

Dzemdībpalīdzība ir ģimenes reproduktīvās veselības veicināšanas, sievietes veselības veicināšanas un veselības aprūpes pasākumu kopums grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā (42 kalendāra dienas pēc dzemdībām), kā arī nedzimuša bērna klīniskā novērošana, izmeklēšana, veselības veicināšana un ārstniecības pasākumi līdz dzemdībām, dzemdību laikā un zīdaiņa aprūpe pēcdzemdību periodā.

9.pants. Dzemdībpalīdzības nodrošināšana

9.pants. Dzemdībpalīdzības nodrošināšana

(1) Dzemdībpalīdzību atbilstoši kompetencei nodrošina ginekologs (dzemdību speciālists), vecmāte un ģimenes ārsts.

(2) Dzemdībpalīdzību dzemdībās nodrošina ginekologs (dzemdību speciālists) un vecmāte ginekologa (dzemdību speciālista) vadībā stacionārā ārstniecības iestādē.

(3) Dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtību nosaka labklājības ministrs.

14

Izslēgt 9.panta otrajā daļā vārdus “ ginekologa (dzemdību speciālista) vadībā”.

Atbalstīt

(1) Dzemdībpalīdzību atbilstoši kompetencei nodrošina ginekologs (dzemdību speciālists), vecmāte un ģimenes ārsts.

(2) Dzemdībpalīdzību dzemdībās nodrošina ginekologs (dzemdību speciālists) un vecmāte stacionārā ārstniecības iestādē.

(3) Dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtību nosaka labklājības ministrs.

III nodaļa. Seksuāli transmisīvās slimības

III nodaļa. Seksuāli transmisīvās slimības

10.pants. Seksuāli transmisīvo slimību profilakse, diagnostika, novērošana un ārstēšana

15

Izteikt 10.panta nosaukumu šādā redakcijā:

Daļēji atbalstīt, iestrādājot 16.priekšl.

10.pants. Seksuāli transmisīvo slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana un novērošana

16

Izteikt 10.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“10.pants. Seksuāli transmisīvo slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana un novērošana”.

Atbalstīt

(1) Seksuāli transmisīvo slimību profilaksi, diagnostiku, novērošanu un ārstēšanu [izņemot sifilisu, cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) un AIDS] veic dermatovenerologi, urologi vai ginekologi labklājības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Seksuāli transmisīvo slimību diagnozi apstiprina ar laboratoriskiem izmeklējumiem.

19

Likumprojekta 10.panta 1.punktu izteikt šādā redakcijā:

“(1) Seksuāli transmisīvo slimību profilaksi, diagnostiku, novērošanu un ārstēšanu [izņemot sifilisu, ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) inficētus un AIDS] veic dermatovenerologi, urologi vai ginekologi labklājības ministra noteiktajā kārtībā.”

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

(1)seksuāli transmisīvo slimību, izņemot sifilisu, HIV inficēšanos un AIDS, novēršanas pasākumus, diagnostiku, pacienta ārstēšanu un dinamisku novērošanu veic dermatovenerologs vai ģimenes ārsts, urologs, ginekologs (dzemdību speciālists).

(2)seksuāli transmisīvas slimības diagnozi jāapstiprina ar laboratoriskiem izmeklējumiem”.

Izteikt 10. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Seksuāli transmisīvo slimību [izņemot sifilisu, inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) un saslimšanu ar akūtu imūndeficīta sindromu (AIDS)] profilakses pasākumus, diagnostiku, pacientu ārstēšanu un novērošanu veic dermatovenerologs, urologs vai ginekologs (dzemdību speciālists) labklājības ministra noteiktajā kārtībā.”

Daļēji atbalstīt,

iestrādājot 19.priekšli-kumā

Daļēji atbalstīt, iestrādājot 19.priekšli-kumā

Atbalstīt

(1) Seksuāli transmisīvo slimību [izņemot sifilisu, inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) un saslimšanu ar akūtu imūndeficīta sindromu (AIDS)] profilakses pasākumus, diagnostiku, pacientu ārstēšanu un novērošanu veic dermatovenerologs, urologs vai ginekologs (dzemdību speciālists) labklājības ministra noteiktajā kārtībā.

(2) Seksuāli transmisīvo slimību diagnozi apstiprina ar laboratoriskiem izmeklējumiem.

11.pants. Ar sifilisu, cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) un AIDS inficētu pacientu novērošana un ārstēšana

22

Likumprojekta 11.pantu izteikt šādā redakcijā:

Izteikt 11.panta nosaukumu šādā redakcijā:

Izteikt 11.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“11.pants. Sifilisa, HIV un AIDS diagnostika, pacientu ārstēšana un novērošana”

Daļēji atbalstīt,

iestrādājot 22.priekšli-kumā

Daļēji atbalstīt,

iestrādājot 19. un 22.priekšl.

Atbalstīt

11.pants. Sifilisa, HIV un AIDS diagnostika, pacientu ārstēšana un novērošana

(1) Ar sifilisu inficētus pacientus novēro un ārstē dermatovenerologi.

(2) Ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) un AIDS inficēto pacientu novērošanas un ārstēšanas organizatorisko kārtību nosaka Ministru kabinets.

Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

(2)ar HIV inficētas personas un AIDS slimnieka izmeklēšanu, ārstēšanu un dinamisku novērošanu veic infektologs, ārstniecības iestādes specializētā struktūrvienībā”.

Izteikt 11.panta tekstu šādā redakcijā:

(2) Ar HIV inficētas personas un AIDS slimnieka izmeklēšanu, ārstēšanu un novērošanu veic infektologs ārstniecības iestādē.”

Daļēji atbalstīt,

iestrādājot 24.priekšl.

Atbalstīt

(1) Sifilisa profilakses pasākumus, slimības diagnostiku, pacienta ārstēšanu un novērošanu veic dermatovenerologs.

(2) Ar HIV inficētas personas un AIDS slimnieka izmeklēšanu, ārstēšanu un novērošanu veic infektologs ārstniecības iestādē.

IV nodaļa. Neauglība

IV nodaļa. Neauglība

12.pants. Neauglības profilakse, diagnostika un ārstēšana

25

Izteikt 12.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“12.pants. Neauglības diagnostika un ārstēšana”

Atbalstīt

12.pants. Neauglības diagnostika un ārstēšana

(1) Neauglība ir dzimumbriedumu sasniegušu divu pretēju dzimumu personu (turpmāk – heteroseksuāls pāris) nespēja radīt bērnu gada laikā, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi bez kontracepcijas.

(2) Neauglību diagnosticē un ārstē ginekologi, urologi, seksopatologi vai ģenētiķi labklājības ministra noteiktajā kārtībā.

27

Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

(1) Ģimene vai dzimumnobriedumu sasniegusi persona ir neauglīga, ja grūtniecība nav iestājusies 12 mēnešu regulāru heteroseksuālu dzimumattiecību laikā, nelietojot kontracepciju.

(2) Neauglīgas ģimenes vai personas neauglības medicīnisko iemeslu diagnostiku, ārstēšanu, kā arī rehabilitāciju veic ginekologs (dzemdību speciālists) vai urologs vai andrologs vai ģimenes ārsts vai citas medicīnas specialitātes ārsts, atkarībā no neauglības cēloņa”.

Izteikt 12.panta otro daļu sādā redakcijā;

“(2) Neauglību diagnosticē un ārstē ginekologs (dzemdību speciālists), urologs, seksopatologs vai ģenētiķis labklājības ministra noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

(1) Neauglība ir dzimumbriedumu sasniegušu divu pretēju dzimumu personu (turpmāk — heteroseksuāls pāris) nespēja radīt bērnu gada laikā, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi bez kontracepcijas.

(2) Neauglību diagnosticē un ārstē ginekologs (dzemdību speciālists), urologs, seksopatologs vai ģenētiķis labklājības ministra noteiktajā kārtībā.

13.pants.Medicīniskā apaugļošana

13.pants.Medicīniskā apaugļošana

(1) Medicīniskā apaugļošana ir vīrieša un sievietes dzimumšūnu mākslīga sapludināšana.

(1) Medicīniskā apaugļošana ir vīrieša un sievietes dzimumšūnu mākslīga sapludināšana.

(2) Medicīnisko apaugļošanu veic pēc heteroseksuāla pāra vai sievietes vēlēšanās, pamatojoties uz ārstniecības iestādē iesniegtu heteroseksuāla pāra vai sievietes rakstveida iesniegumu.

28

Izteikt 13.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2)medicīniskā apaugļošanā var izmantot heteroseksuāla pāra dzimumšūnas vai dzimumšūnu donora (donoru) dzimumšūnas, kā arī uzticēt augļa iznēsāšanu sievietei – bioloģiskai mātei (grūtniecības iznēsātājai).

Neatbalstīt

(2) Medicīnisko apaugļošanu veic pēc heteroseksuāla pāra vai sievietes vēlēšanās, pamatojoties uz ārstniecības iestādē iesniegtu heteroseksuāla pāra vai sievietes rakstveida iesniegumu.

(3) Medicīnisko apaugļošanu var veikt, izmantojot donora dzimumšūnas vai ģenētisko vecāku dzimumšūnas.

30

Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Medicīnisko apaugļošanu, izmantojot dzimumšūnu donora dzimumšūnas, veic pēc heteroseksuāla pāra vai sievietes vēlēšanās, pamatojoties uz ārstniecības iestādē iesniegtu notariāli apliecinātu iesniegumu.

(3) Medicīnisko apaugļošanu veic, izmantojot donora dzimumšūnas vai ģenētisko vecāku dzimumšūnas.

Daļēji atbalstīt, iestrādājot 30.priekšl.

Atbalstīt

(3) Medicīnisko apaugļošanu veic, izmantojot donora dzimumšūnas vai ģenētisko vecāku dzimumšūnas.

(4) Potenciālie vecāki ir heteroseksuāls pāris, kurš iegūst bērnu medicīniskās apaugļošanas rezultātā.

Ierosinām izslēgt 13.panta ceturto daļu.

Mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Atbalstīt

(5) Pirms medicīniskās apaugļošanas veikšanas ginekologa pienākums ir informēt potenciālos vecākus par medicīniskās apaugļošanas būtību un iespējamiem sarežģījumiem, kā arī par ģenētiskiem un medicīniskiem sarežģījumiem, kas var rasties bērnam.

(4) Pirms medicīniskās apaugļošanas veikšanas ginekologa (dzemdību speciālista) pienākums ir informēt potenciālos vecākus par medicīniskās apaugļošanas būtību un iespējamiem sarežģījumiem, kā arī par ģenētiskiem un medicīniskiem sarežģījumiem, kas var rasties bērnam.

(6) Medicīniskās apaugļošanas rezultātā sievietes organismā nedrīkst būt vairāk par trim embrijiem.

Izslēgt 13.panta sesto daļu.

Izteikt 13.panta sesto daļu šādā redakcijā

“Medicīniskās apaugļošanas un ar to saistīto darbību ietvaros nav pieļaujama embriju iznīcināšana”.

Atbalstīt

Neatbalstīt

34

Izteikt 13.panta septīto daļu šādā redakcijā:

(7)uz gadījumiem, kad medicīniskajai apaugļošanai tiek izmantotas konkrēta heteroseksuāla pāra dzimumšūnas (arī dzimumšūnu bankā uzglabātās) neattiecas 14.,17.- 21. un 25. pantu nosacījumi.

Netbalstīt

14.pants. Medicīniskās apaugļošanas noslēpums

14.pants. Medicīniskās apaugļošanas noslēpums

(1) Aizliegts izpaust potenciālo vecāku datus dzimumšūnu donoram.

(2) Potenciālajiem vecākiem bez dzimumšūnu donora (personas, kas savas dzimumšūnas vai embriju atļauj izmantot potenciālo vecāku labā) piekrišanas var izpaust tikai informāciju par dzimumšūnu donora ģenētiskajiem un antropometriskajiem datiem.

Papildināt 14.panta pirmo daļu ar vārdiem “bez viņu rakstveida piekrišanas”.

Izteikt 14.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Potenciālajiem vecākiem var izpaust tikai informāciju par dzimumšūnu donora ģenētiskajiem un antropometriskajiem datiem.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

(1) Aizliegts izpaust potenciālo vecāku datus dzimumšūnu donoram.

(2) Potenciālajiem vecākiem var izpaust tikai informāciju par dzimumšūnu donora ģenētiskajiem un antropometriskajiem datiem.

15.pants. Ierobežojumi medicīniskajā apaugļošanā

15.pants. Ierobežojumi medicīniskajā apaugļošanā

Aizliegts:

1) sapludināt cilvēka un dzīvnieka dzimumšūnu kodolus apaugļošanas nolūkā;

2) cilvēka embriju ievadīt primāta vai citas klases dzīvnieka organismā;

3) iegūt cilvēka embriju medicīniskās apaugļošanas rezultātā tikai zinātniskiem pētījumiem;

4) izmantot donora dzimumšūnas vai embriju komerciālos nolūkos;

5) importēt vai eksportēt donora dzimumšūnas vai embriju, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi;

6) medicīniskās apaugļošanas veikšanā izvēlēties bērna dzimumu, izņemot gadījumu, kad ar dzimumu saistīta ģenētiski pārmantojama slimība.

39

Izteikt 15. panta tekstu šādā redakcijā:

Medicīniskajā apaugļošanā aizliegts:

1)sapludināt cilvēka un dzīvnieka dzimumšūnas un cilvēka embriju ievadīt primāta vai dzīvnieka organismā;

2)medicīniskās apaugļošanas rezultātā iegūt cilvēka augli zinātniskiem pētījumiem, kā arī izmantot to kā orgānu donoru;

3)importēt vai eksportēt donora dzimumšūnas vai embriju, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi;

4)pārtraukt grūtniecību vai veikt selektīvu abortu nevēlama bērna dzimuma dēļ, izņemot gadījumus, ja bērnam prognozē ar dzimumu saistītu pārmantojamu ģenētisku slimību.

5)implantēt vienlaikus vairāk par trijām apaugļotām olšūnām”.

Izteikt 15.panta ievaddaļu un trešo daļu šādā redakcijā:

“Nav atļauts:

3)medicīniskās apaugļošanas rezultātā iegūt cilvēka augli zinātniskiem pētījumiem, kā arī izmantot to kā audu un orgānu donoru;”

Papildināt 15.pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:

“7) implantēt sievietes organismā vienlaikus vairāk par trijām apaugļotām olšūnām”.

Daļēji atbalstīt,

iestrādājot 38. un 39.priekšl.

Atbalstīt

Atbalstīt

Nav atļauts:

1) sapludināt cilvēka un dzīvnieka dzimumšūnu kodolus apaugļošanas nolūkā;

2) cilvēka embriju ievadīt primāta vai citas klases dzīvnieka organismā;

3) medicīniskās apaugļošanas rezultātā iegūt cilvēka augli zinātniskiem pētījumiem, kā arī izmantot to kā audu un orgānu donoru;

4) izmantot donora dzimumšūnas vai embriju komerciālos nolūkos;

5) importēt vai eksportēt donora dzimumšūnas vai embriju, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi;

6) medicīniskās apaugļošanas veikšanā izvēlēties bērna dzimumu, izņemot gadījumu, kad ar dzimumu saistīta ģenētiski pārmantojama slimība;

7) implantēt sievietes organismā vienlaikus vairāk par trijām apaugļotām olšūnām.

41

Papildināt likumprojektu ar jaunu 16.pantu, mainot turpmāko pantu numerāciju:

“16.pants. Cilvēka klonēšanas aizliegums.

Aizliegts izmantot medicīniskās apaugļošanas tehnoloģijas, kuru pielietošanas rezultātā dzimtu cilvēks, kas būtu ģenētiski identisks citam cilvēkam, vienalga dzīvam vai mirušam”.

Papildināt likumprojektu ar jaunu 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. Cilvēka klonēšanas aizliegums.

Aizliegts izmantot medicīniskās apaugļošanas un citas tehnoloģijas, kuru lietošanas rezultātā dzimtu cilvēks, kas būtu ģenētiski identisks citam dzīvam vai mirušam cilvēkam.”

Daļēji atbalstīt, iestrādājot 41.priekšl.

Atbalstīt

Aizliegts izmantot medicīniskās apaugļošanas un citas tehnoloģijas, kuru lietošanas rezultātā dzimtu cilvēks, kas būtu ģenētiski identisks citam dzīvam vai mirušam cilvēkam.

16.pants. Dzimumšūnu donora izvēles noteikumi

Likumprojekta 16.panta nosaukumu izteikt šādā redakcijā:

“16.pants. Dzimumšūnu donora izvēle.”

Atbalstīt

17.pants. Dzimumšūnu donora izvēle

(1) Par dzimumšūnu donoru var būt vesels vīrietis vecumā no 20 līdz 45 gadiem un vesela sieviete vecumā no 20 līdz 35 gadiem.

(2) Potenciālais dzimumšūnu donors tiek medicīniski izmeklēts labklājības ministra noteiktajā kārtībā.

44

Izteikt 16.panta pirmo daļu sādā redakcijā:

“(1) Par dzimumšūnu donoru var būt veselas un sociāli adaptētas personas: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un vesela sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem.”

Izteikt 16.panta pirmo daļu sādā redakcijā:

“(1) Par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem.”

Daļēji atbalstīt, iestrādājot 44.priekšl.

Atbalstīt

(1) Par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem

(2) Potenciālais dzimumšūnu donors tiek medicīniski izmeklēts labklājības ministra noteiktajā kārtībā.

17.pants. Dzimumšūnu donora tiesības

18.pants. Dzimumšūnu donora tiesības

(1) Dzimumšūnas vai embriju medicīniskajā apaugļošanā var izmantot tikai ar donora rakstveida piekrišanu.

(2) Donors var atsaukt piekrišanu savu dzimumšūnu izmantošanai līdz medicīniskās apaugļošanas uzsākšanai.

45

Izteikt 17. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dzimumšūnas medicīniskajā apaugļošanā var izmantot tikai ar donora rakstveida piekrišanu.”

Atbalstīt

(1) Dzimumšūnas medicīniskajā apaugļošanā var izmantot tikai ar donora rakstveida piekrišanu.

(2) Donors var atsaukt piekrišanu savu dzimumšūnu izmantošanai līdz medicīniskās apaugļošanas uzsākšanai.

18.pants. Ierobežojumi donora dzimumšūnu izmantošanā

46

Izteikt 18.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“18.pants. Donora dzimumšūnu izmantošanas ierobežojumi”

Atbalstīt

19.pants. Donora dzimumšūnu izmantošanas ierobežojumi

Medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena donora dzimumšūnām dzimušo bērnu nedrīkst būt vairāk par trim.

47

Izteikt 18.panta tekstu šādā redakcijā:

“Medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena dzimumšūnu donora dzimumšūnām dzimušo bērnu valstī nedrīkst būt vairāk par trim, izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus.”

Atbalstīt

Medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena dzimumšūnu donora dzimumšūnām dzimušo bērnu valstī nedrīkst būt vairāk par trim, izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus.

19.pants. Donora dzimumšūnu iznīcināšana

20.pants. Donora dzimumšūnu iznīcināšana

Dzimumšūnu bankā uzglabātās donora dzimumšūnas iznīcināmas:

1) ja tās uzglabātas ilgāk par 10 gadiem;

49

1)ja tās dzimumšūnu bankā uzglabātas ilgāk par 10 gadiem vai uzglabāšanas laikā kļuvušas nederīgas;

Izteikt 19.panta ievaddaļu un pirmo punktu šādā redakcijā: “Donora dzimumšūnas iznīcināmas:

1) ja tās dzimumšūnu bankā uzglabātas ilgāk par 10 gadiem vai uzglabāšanas laikā, kā arī citu iemeslu dēļ kļuvušas nederīgas;”

Daļēji atbalstīt, iestrādajot 49.priekšl.

Atbalstīt

Donora dzimumšūnas iznīcināmas:

1) ja tās dzimumšūnu bankā uzglabātas ilgāk par 10 gadiem vai uzglabāšanas laikā, kā arī citu iemeslu dēļ kļuvušas nederīgas;

2) ja medicīniskās apaugļošanas rezultātā no tām dzimuši trīs bērni;

51

2)ja medicīniskās apaugļošanas rezultātā no tām valstī dzimuši trīs bērni, izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus, kā arī ja dzimumšūnas tiek atbilstoši līgumiem eksportētas uz citām valstīm;

“2) ja valstī medicīniskās apaugļošanas rezultātā no tām dzimuši trīs bērni, izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus, kā arī gadījumus, kad dzimumšūnas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem, ko apstiprinājusi Saeima, tiek eksportētas uz citām valstīm;”

Daļēji atbalstīt, iestrādājot 51.prikšl.

Atbalstīt

2) ja valstī medicīniskās apaugļošanas rezultātā no tām dzimuši trīs bērni, izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus, kā arī gadījumus, kad dzimumšūnas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem, ko apstiprinājusi Saeima, tiek eksportētas uz citām valstīm;

3) ja tās uzglabāšanas laikā kļuvušas nederīgas;

52

Izslēgt 19.panta trešo punktu.

Mainīt turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīt

4) ja no tām dzimušam bērnam vai auglim, kas radies medicīniskās apaugļošanas rezultātā, konstatēta ģenētiska slimība;

53

Izteikt 19.panta trešo punktu šādā redakcijā:

“3)ja no tām dzimušam bērnam vai auglim, kas radies medicīniskās apaugļošanas rezultātā, konstatēta ģenētiska slimība vai iedzimta pataloģija;”

Atbalstīt

3) ja no tām dzimušam bērnam vai auglim, kas radies medicīniskās apaugļošanas rezultātā, konstatēta ģenētiska slimība vai iedzimta patoloģija;

5) ja donors ir miris, izņemot gadījumu, kad donors devis rakstveida piekrišanu dzimumšūnu izmantošanai pēc viņa nāves;

4) ja donors ir miris, izņemot gadījumu, kad donors devis rakstveida piekrišanu dzimumšūnu izmantošanai pēc viņa nāves;

6) pēc donora rakstveida iesnieguma.

5) pēc donora rakstveida iesnieguma.

20.pants. Medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridiskais statuss

21.pants. Medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridiskais statuss

(1) Medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimušais bērns uzskatāms par dzimušu laulībā, ja medicīniskās apaugļošanas brīdī potenciālo vecāku laulība bija reģistrēta.

(1) Medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimušais bērns uzskatāms par dzimušu laulībā, ja medicīniskās apaugļošanas brīdī potenciālo vecāku laulība bija reģistrēta.

(2) Gadījumos, kad potenciālo vecāku laulība nav reģistrēta, medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridiskā statusa noteikšanai piemēro Civillikuma noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem.

(2) Gadījumos, kad potenciālo vecāku laulība nav reģistrēta, medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridiskā statusa noteikšanai piemēro Civillikuma noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem.

21.pants. Paternitātes tiesību neatzīšana

22.pants. Paternitātes tiesību neatzīšana

(1) Potenciālajiem vecākiem, viņu vecākiem un aizgādņiem nav tiesību prasīt dzimumšūnu donora paternitātes atzīšanu medicīniskās apaugļošanas rezultātā ieņemtam bērnam.

(2) Medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimušam bērnam, viņa vecākiem un aizbildņiem nav tiesību prasīt dzimumšūnu donora paternitātes atzīšanu.

(3) Dzimumšūnu donoram nav tiesību pašam atzīt paternitāti vai prasīt paternitātes atzīšanu medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimušam bērnam. Prasīt paternitātes atzīšanu nevar arī dzimumšūnu donora vecāki un aizgādņi.

(1) Potenciālajiem vecākiem, viņu vecākiem un aizgādņiem nav tiesību prasīt dzimumšūnu donora paternitātes atzīšanu medicīniskās apaugļošanas rezultātā ieņemtam bērnam.

(2) Medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimušam bērnam, viņa vecākiem un aizbildņiem nav tiesību prasīt dzimumšūnu donora paternitātes atzīšanu.

(3) Dzimumšūnu donoram nav tiesību pašam atzīt paternitāti vai prasīt paternitātes atzīšanu medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimušam bērnam. Prasīt paternitātes atzīšanu nevar arī dzimumšūnu donora vecāki un aizgādņi.

V nodaļa. Dzimstības regulēšana

V nodaļa. Dzimstības regulēšana

22.pants. Kontracepcija

23.pants. Kontracepcija

(1) Kontracepcija ir medicīnisku līdzekļu un metožu kopums grūtniecības iestāšanās novēršanai.

(2) Ķirurģiska kontracepcija ir grūtniecības iestāšanās novēršana, izmantojot operāciju.

(3) Ārstniecības personas pienākums ir tās aprūpē esošām reproduktīva vecuma personām izskaidrot kontracepcijas nozīmi dzimstības regulēšanā un reproduktīvās veselības saglabāšanā un ieteikt kontracepciju, lai izsargātos no nevēlamas grūtniecības

58

Izslēgt 22.panta trešo daļu.

22.panta pirmajā un otrajā daļā aistāt vārdus “grūtniecības iestāšanās” ar vārdiem “olšūnas apaugļošanās”.

Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2)Ķirurģiska kontracepcija ir grūtniecības iestāšanās novēršana, izmantojot pacienta veselībai nekaitīgu un iespējamu atgriezenisku dzimumšūnu vadošo ceļu noslēgšanas operāciju”.

Ierosinām 22.panta trešajā daļā aizstāt vārdus “tās aprūpē esošām reproduktīva vecuma personām” ar vārdiem “pacientiem reproduktīvā vecumā”.

22.panta trešajā daļā izslēgt vārdus “un ieteikt kontracepciju, lai izsargātos no nevēlamas grūtniecības”.

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

Atbalstīt

Neatbalstīt

(1) Kontracepcija ir medicīnisku līdzekļu un metožu kopums olšūnas apaugļošanās novēršanai.

(2) Ķirurģiska kontracepcija ir olšūnas apaugļošanās novēršana, izmantojot operāciju.

(3) Ārstniecības personas pienākums ir pacientiem reproduktīvā vecumā izskaidrot kontracepcijas nozīmi dzimstības regulēšanā un reproduktīvās veselības saglabāšanā un ieteikt kontracepciju, lai izsargātos no nevēlamas grūtniecības.

23.pants. Kontracepcijas izvēle un nodrošināšana

24.pants. Kontracepcijas izvēle un nodrošināšana

(1) Kontracepcijas lietošana ir personas labprātīga izvēle.

(1) Kontracepcijas lietošana ir personas labprātīga izvēle.

(2) Izrakstīt kontraceptīvus vai lietot kontracepcijas medicīniskās tehnoloģijas (izņemot ķirurģisko kontracepciju) un veikt pacienta medicīnisko novērošanu pēc tam drīkst tikai ginekologs vai ģimenes ārsts.

59

Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izrakstīt medikamentozus kontraceptīvus vai lietot kontracepcijas medicīniskās tehnoloģijas (izņemot ķirurģisko kontracepciju), paredzot turpmāku pacienta novērošanu, atļauts tikai ginekologam (dzemdību speciālistam) vai ģimenes ārstam.”

Atbalstīt

(2) Izrakstīt medikamentozus kontraceptīvus vai lietot kontracepcijas medicīniskās tehnoloģijas (izņemot ķirurģisko kontracepciju), paredzot turpmāku pacienta novērošanu, atļauts tikai ginekologam (dzemdību speciālistam) vai ģimenes ārstam.

(3) Ķirurģisko kontracepciju drīkst izdarīt:

1) pacientam, kas ir vecāks par 25 gadiem,- ar viņa rakstveida piekrišanu;

2) medicīnisku indikāciju dēļ pacientam (arī jaunākam par 25 gadiem) ar ārstu konsīlija apstiprinājumu (konsīlija sastāvā ir ginekologs un divi ārsti – attiecīgās medicīnas nozares speciālisti) un personas rakstveida piekrišanu (personas rīcībnespējas gadījumā – ar aizgādņa rakstveida piekrišanu) labklājības ministra noteiktajos gadījumos.

61

Izteikt 23.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3)ķirurģisko kontracepciju drīkst izdarīt pilngadīgai, rīcībspējīgai personai, ja ārstniecības iestādē saņemts viņas rakstveida iesniegums;

(4)medicīnisku indikāciju dēļ ķirurģisku kontracepciju drīkst izdarīt personai, ja ārstniecības iestādē saņemts triju medicīnas pamatspecialitāšu ārstu konsīlija lēmums ( konsīlija sastāvā atkarībā no pacienta dzimuma ir ginekologs vai urologs un divi ārsti – attiecīgās medicīnas nozares speciālisti ) un pacienta vai viņa aizgādņa iesniegums.”

Izteikt 23.panta trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) medicīnisku indikāciju dēļ pacientam (arī jaunākam par 25 gadiem) ar ārstu konsilija apstiprinājumu [konsilija sastāvā ir ginekologs (dzemdību speciālists) vai urologs atkarībā no pacienta dzimuma un divi ārsti — attiecīgās medicīnas nozares speciālisti] un pacienta rakstveida piekrišanu (ja pacients ir rīcībnespējīga persona — ar aizgādņa rakstveida piekrišanu) labklājības ministra noteiktajos gadījumos.”

Daļēji atbalstīt, iestrādājot 61. priekšl.

Atbalstīt

(3) Ķirurģisko kontracepciju drīkst izdarīt:

1) pacientam, kas ir vecāks par 25 gadiem, — ar viņa rakstveida piekrišanu;

2) medicīnisku indikāciju dēļ pacientam (arī jaunākam par 25 gadiem) ar ārstu konsilija apstiprinājumu [konsilija sastāvā ir ginekologs (dzemdību speciālists) vai urologs atkarībā no pacienta dzimuma un divi ārsti — attiecīgās medicīnas nozares speciālisti] un pacienta rakstveida piekrišanu (ja pacients ir rīcībnespējīga persona — ar aizgādņa rakstveida piekrišanu) labklājības ministra noteiktajos gadījumos.

(4) Ķirurģisko kontracepciju pacientam drīkst izdarīt ginekologs vai urologs.

63

Izteikt 23.panta piekto daļu šādā redakcijā:

(5)ķirurģisku kontracepciju atļauts izdarīt ginekologam (dzemdību speciālistam), urologam vai ķirurgam”.

Izteikt 23.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ķirurģisko kontracepciju pacientam drīkst izdarīt ginekologs (dzemdību speciālists), urologs vai ķirurgs.”

Daļēji atbalstīt,

iestrādājot 63.priekšl.

Atbalstīt

(4) Ķirurģisko kontracepciju pacientam drīkst izdarīt ginekologs (dzemdību speciālists), urologs vai ķirurgs.

VI nodaļa. Grūtniecības pārtraukšana

VI nodaļa. Grūtniecības pārtraukšana

24.pants. Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās

65

Izslēgt likumprojekta 24.pantu.

Izteikt 24.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“24.pants. Pieprasījuma aborts”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

25.pants. Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās

(1) Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana pēc sievietes lūguma līdz grūtniecības 12.nedēļai

67

Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Pieprasījuma aborts ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana līdz grūtniecības 12.nedēļai pēc sievietes vēlēšanās kā ārkārtējs, pēc ētiskām un medicīniskām konsultācijām ar ārstu, veikts akts.

Izteikt 24.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir ārkārtēja dzimstības regulēšanas metode, mākslīgi pārtraucot grūtniecību līdz grūtniecības 12.nedēļai.”

Daļēji atbalstīt,

iestrādājot 67.priekšl.

Atbalstīt

(1) Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir ārkārtēja dzimstības regulēšanas metode, mākslīgi pārtraucot grūtniecību līdz grūtniecības 12.nedēļai.

(2) Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās drīkst izsniegt ginekologs vai ģimenes ārsts, informējot pacienti par grūtniecības pārtraukšanas būtību un iespējamiem sarežģījumiem.

72

Izslēgt 24.panta otrajā daļā vārdus “ginekologs vai”.

Papildināt 24.panta otro daļu ar teikumu “Katra ar aborta izdarīšanu saistīta ārsta pienākums ir izdarīt visu iespējamo, lai sievieti no aborta atrunātu.”

Papildināt 24.panta otro daļu ar vārdiem: “kā arī par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību, nododot viņu valsts aprūpē. Ja pēc sarunas ar ārstu paciente tomēr uzstājas par grūtniecības pārtraukšanu, viņai tiek dotas

trīs dienas pārdomām. Ja pēc šī termiņa izbeigšanās pacientes nostāja nemainās, tad viņai jāraksta iesniegums operācijas veikšanai.”

Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

(2) Pieprasījuma aborta izdarīšanai ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts izsniedz norīkojumu, vienlaikus informējot pacienti par grūtniecības pārtraukšanas būtību un iespējamiem sarežģījumiem. Norīkojuma veidlapu, kas satur informāciju par grūtniecības pārtraukšanas ētiskajiem un medicīniskajiem aspektiem, apstiprina Labklājības ministrs.

Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2)  Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās un labklājības ministra apstiprinātu rakstveida informāciju par grūtniecības pārtraukšanas morālajiem aspektiem, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību, izsniedz ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts, vienlaikus mutvārdos informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

Daļēji atbalstīt, iestrādājot 72.priekšl.

Daļēji atbalstīt, iestrādājot 72.priekšl.

Atbalstīt

(2)  Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās un labklājības ministra apstiprinātu rakstveida informāciju par grūtniecības pārtraukšanas morālajiem aspektiem, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību, izsniedz ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts, vienlaikus mutvārdos informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību.

(3) Pārtraukt grūtniecību pēc sievietes vēlēšanās drīkst ginekologs slimnīcā vai ambulatorās ārstniecības iestādes stacionārajā nodaļā, atkārtoti informējot par grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem.

76

Papildināt 24.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

(3)Sievietei nedrīkst izdarīt abortu, pirms viņa ir saņēmusi sociālā dienesta konsultāciju, kuras mērķis ir viņu no aborta atrunāt, un kurā tiek pārrunāti aborta ētiskie aspekti un iespējamās sekas, kā arī aborta alternatīvas.”

Mainīt attiecīgi sekojošo 24.panta daļu numerāciju.

Izslēgt 24.panta trešajā daļā vārdus “vai ambulatorās ārstniecības iestādes stacionārajā nodaļā”.

Izteikt 24.panta trešo daļu šādā redakcijā:

(3) Pieprasījuma abortu ginekologs (dzemdību speciālists) drīkst veikt ārstniecības iestādes stacionārajā nodaļā, atkārtoti informējot par grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem, ne ātrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas”.

Izteikt 24.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3)  Grūtniecības pārtraukšanu ginekologs (dzemdību speciālists) drīkst veikt ārstniecības iestādes stacionārajā nodaļā, ne ātrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, pirms tam atkārtoti informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem.”

Neatbalstīt

Daļēji atbalstīt, iestrādājot 76.priekšl.

Daļēji atbalstīt, iestrādājot 76.priekšl.

Atbalstīt

(3)  Grūtniecības pārtraukšanu ginekologs (dzemdību speciālists) drīkst veikt ārstniecības iestādes stacionārajā nodaļā, ne ātrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, pirms tam atkārtoti informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem.

25.pants. Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā

Izslēgt likumprojekta 25.pantu.

Neatbalstīt

26.pants. Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā

(1) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegtu izziņu par izvarošanas gadījumu.

(2) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ tiek veikta līdz grūtniecības 22.nedēļai. Izvarošanas rezultātā iestājušās grūtniecības pārtraukšana tiek veikta līdz grūtniecības 12.nedēļai.

(3) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, pieļaujama, ja ir ārstu konsilija apstiprinājums un sievietes rakstveida piekrišana (sievietes rīcībnespējas gadījumā — aizgādņa rakstveida piekrišana).

(4) Pārtraukt grūtniecību medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, drīkst tikai ginekologs stacionārā ārstniecības iestādē.

78

Deputāti H.Demakova, V.Ģīlis, M.Vītols

Izteikt 25.panta nosaukumu un tekstu šādā redakcijā:

(1)medicīnisks aborts ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana līdz tās 22. nedēļai medicīnisku iemeslu dēļ un gadījumos, kad grūtniecība iestājusies prettiesisku darbību rezultātā.

(2)medicīnisku abortu drīkst veikt, ja ārstniecības iestāde ir saņēmusi vismaz triju medicīnas pamatspecialitāšu ārstu konsīlija lēmumu (konsīlija sastāvā ir ginekologs un dzemdību speciālists, kā arī medicīnas pamatspecialitāšu ārsti atbilstoši pacientes saslimšanai) un pacientes vai viņas aizbildņa, vai aizgādņa rakstveida piekrišana;

(3)medicīnisku abortu, lai pārtrauktu grūtniecību, kas iestājusies izvarošanas vai citas prettiesiskas rīcības rezultātā, drīkst veikt, ja ārstniecības iestādē saņemts tiesībsargājošas institūcijas apliecinājums un pacientes vai viņas aizgādņa rakstveida iesniegums;

(4)medicīnisku abortu patstāvīgi veikt drīkst tikai sertificēts ginekologs (dzemdību speciālists) stacionārā ārstniecības iestādē”.

Neatbalstīt

(1) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegtu izziņu par izvarošanas gadījumu.

(2) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ tiek veikta līdz grūtniecības 22.nedēļai. Izvarošanas rezultātā iestājušās grūtniecības pārtraukšana tiek veikta līdz grūtniecības 12.nedēļai.

(3) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, pieļaujama, ja ir ārstu konsilija apstiprinājums un sievietes rakstveida piekrišana (sievietes rīcībnespējas gadījumā — aizgādņa rakstveida piekrišana).

(4) Pārtraukt grūtniecību medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, drīkst tikai ginekologs (dzemdību speciālists) stacionārā ārstniecības iestādē.

26.pants. Grūtniecības pārtraukšana pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem

80

Izslēgt likumprojekta 26.pantu.

Izteikt 26.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“26.pants. Grūtniecības pārtraukšana sievietei, jaunākai par 16 gadiem.”

Neatbalstīt

Neatbalstīt

27.pants. Grūtniecības pārtraukšana pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem

(1) Ja grūtniecība iestājusies pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, ārstam, kas konstatējis grūtniecību, ir pienākums uzklausīt pacienti un veltīt pienācīgu uzmanību viņas uzskatiem, ņemot vērā šīs pacientes vecumu un brieduma pakāpi. Pēc situācijas izvērtēšanas ārsta pienākums ir par grūtniecības iestāšanos informēt attiecīgi grūtnieces vecākus vai aizbildni.

82

Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1)ja grūtniecība iestājusies pacientei, jaunākai par 16 gadiem, ārstam, kas konstatējis grūtniecību, ir pienākums uzklausīt pacienti un veltīt pienācīgu uzmanību viņas uzskatiem, ņemot vērā šīs pacientes vecumu un brieduma pakāpi. Pēc situācijas izvērtēšanas ārsta pienākums ir par grūtniecības iestāšanos informēt grūtnieces vecākus vai aizbildni.”

Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja grūtniecība iestājusies pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, ārstam, kas konstatējis grūtniecību, ir pienākums uzklausīt pacienti un veltīt pienācīgu uzmanību viņas uzskatiem, ņemot vērā šīs pacientes vecumu un brieduma pakāpi. Ārsta pienākums ir par grūtniecības iestāšanos informēt grūtnieces vecākus vai aizbildni.”

Daļēji atbalstīt, iestrādājot 82.priekšl.

Atbalstīt

(1) Ja grūtniecība iestājusies pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, ārstam, kas konstatējis grūtniecību, ir pienākums uzklausīt pacienti un veltīt pienācīgu uzmanību viņas uzskatiem, ņemot vērā šīs pacientes vecumu un brieduma pakāpi. Ārsta pienākums ir par grūtniecības iestāšanos informēt grūtnieces vecākus vai aizbildni.

(2) Pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc pašas vēlēšanās drīkst izsniegt, ja vismaz viens no viņas vecākiem vai aizbildnis grūtniecības pārtraukšanai piekrīt un to apstiprina ar parakstu medicīniskajā dokumentācijā un norīkojumā uz ārstniecības iestādi.

83

Ierosinām 26.panta otrajā daļā aizstāt vārdus “piekrīt un to apstiprina ar parakstu medicīniskajā dokumentācijā un norīkojumā uz ārstniecības iestādi” ar vārdiem “ir devis rakstveida piekrišanu.”

Atbalstīt

(2) Pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc pašas vēlēšanās drīkst izsniegt, ja vismaz viens no viņas vecākiem vai aizbildnis grūtniecības pārtraukšanai ir devis rakstveida piekrišanu.

(3) Pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, pieļaujama, ja ir ārstu konsilija apstiprinājums vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa par izvarošanas gadījumu un ja vismaz viens no pacientes vecākiem vai aizbildnis devis rakstveida piekrišanu.

(3) Pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, pieļaujama, ja ir ārstu konsilija apstiprinājums vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa par izvarošanas gadījumu un ja vismaz viens no pacientes vecākiem vai aizbildnis devis rakstveida piekrišanu.

(4) Ja pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, radies strīds ar vecākiem vai aizbildni par grūtniecības saglabāšanu, grūtniecības pārtraukšanai nepieciešams bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums (atzinums, kas atbilst bērna interesēm).

85

Izteikt 26.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja personai, jaunākai par 16 gadiem, radies strīds ar vecākiem vai aizbildni par grūtniecības saglabāšanu, grūtniecības pārtraukšanai nepieciešams bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums, kas atbilst pacientes un bērna interesēm.”

Izteikt 26.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

‘(4) Ja pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, radies strīds ar vecākiem vai aizbildni par grūtniecības saglabāšanu, grūtniecības pārtraukšanai nepieciešams bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums.”

Neatbalstīt

Atbalstīt

(4) Ja pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, radies strīds ar vecākiem vai aizbildni par grūtniecības saglabāšanu, grūtniecības pārtraukšanai nepieciešams bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums.

Aizstāt visā likuma tekstā vārdu “ginekologs”ar vārdiem “ginekologs (dzemdību speciālists)”.

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

87

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.