Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija
Likumprojekts trešajam lasījumam
Grozījumi likumā Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu (reģ. nr. 632)
Likuma Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu attiecīgo pantu vai to daļu redakcija |
Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts Grozījumi likumā Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu(dok. nr. 2331) |
nr. |
Iesniegtie priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam |
Komisijas atzinums |
Atbildīgās komisijas trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts |
Izdarīt likumā Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8. nr.; 1997, 6. nr.) šādus grozījumus: |
Izdarīt likumā Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8. nr.; 1997, 6. nr.) šādus grozījumus: |
||||
Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu |
1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu. |
|
1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu. |
||
1. pants. Likuma mērķis Šis likums reglamentē pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes [turpmāk - dome (padome)] deputātu tiesības un pienākumus (turpmāk -pilnvaras), kā arī garantijas, kas nodrošina šo pilnvaru realizāciju. |
2. Papildināt 1. pantu pēc vārdiem rajona padomes ar vārdiem novada domes. |
2. Papildināt 1. pantu pēc vārdiem rajona padomes ar vārdiem novada domes. |
|||
2. pants. Deputāta pilnvaru laiks Deputāta pilnvaras sākas ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmās sēdes dienu vai ar brīdi, kad Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā iepriekšējā deputāta vietā stājas nākamais kandidāts no attiecīgā saraksta. Deputāta pilnvaras izbeidzas ar nākamā sasaukuma domes (padomes) pirmās sēdes dienu vai ar pagaidu administrācijas izveidošanu atbilstoši Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 24.panta noteikumiem. |
3. Aizstāt 2. pantā vārdus Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma ar vārdiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma. |
3. Aizstāt 2. pantā vārdus Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma ar vārdiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma. |
|||
3. pants. Deputāta pilnvaru izbeigšanās pirms termiņa Deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa: 1) ar brīdi, kad dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu par deputāta pilnvaru izbeigšanos sakarā ar deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu; 2) ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums vai deputāts likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu; 3) ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums, ar kuru konstatēts fakts, ka deputāts ir ievēlēts, pārkāpjot Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus; 4) ar dienu, kad likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēts fakts, ka deputāts nepieder pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma; 5) ar brīdi, kad dome (padome), kuras sastāvā deputāts ievēlēts, ir anulējusi deputāta pilnvaras šā likuma 4.pantā paredzētajā gadījumā; 6) citos likumā paredzētajos gadījumos. Ja deputāts savu pilnvaru laikā ievēlēts par Valsts prezidentu vai Saeimas deputātu vai ja viņš kļūst par valdības locekli, prokuroru, tiesnesi vai Aizsardzības spēku virsdienesta karavīru, viņa deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad viņš stājies kādā no minētajiem amatiem. Deputāts var iesniegt personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu jebkura iemesla dēļ. Lēmums par deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa sakarā ar viņa iesniegumu ir jāpieņem nākamajā domes (padomes) sēdē, tiklīdz domes (padomes) priekšsēdētājs ir saņēmis deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu. Ja šādu lēmumu dome (padome) nepieņem, attiecīgā deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kas seko attiecīgajai domes (padomes) sēdes dienai. |
4. Aizstāt 3.panta pirmās daļas 3. punktā vārdus Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā ar vārdiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā.
|
1.
2. |
Juridiskais birojs Aizstāt likuma 3.panta otrajā daļā vārdus vai Saeimas deputātu vai ja viņš kļūst par valdības locekli ar vārdiem vai ja viņš kļūst par. Atbildīgā komisija Izslēgt likuma 3.panta otrajā daļā vārdus valdības locekli.
|
daļēji atbalstīt
atbalstīt |
4. 3.pantā: aizstāt pirmās daļas 3. punktā vārdus Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā ar vārdiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā; izslēgt otrajā daļā vārdus valdības locekli. |
5. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā: 3.1 pants. Deputāta pilnvaru nolikšana uz laiku Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātam, kurš iestājies Saeimas sastāvā uz laiku, kamēr Saeimas loceklis nolicis deputāta pilnvaras uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku, ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras uz Saeimas locekļa amata pildīšanas laiku. Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laikā pēc Saeimas deputāta pilnvaru izbeigšanās. Saeimas loceklis iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai nedēļas laikā no dienas, kad viņš beidzis pildīt Saeimas locekļa amata pienākumus. Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātam uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras. Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laikā, ja viņš atkāpjas no Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata vai ja atkāpjas Ministru kabinets. Attiecīgais Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai nedēļas laikā no dienas, kad viņš beidzis pildīt Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pienākumus. |
3.
4.
5.
6.
7.
|
Juridiskais birojs Aizstāt 3.¹ pantā vārdus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes ar vārdiem Domes (padomes). Juridiskais birojs Aizstāt 3.¹ panta pirmajā daļā vārdus nolicis deputāta pilnvaras ar vārdiem nolicis deputāta mandātu.
Juridiskais birojs Aizstāt 3.¹ panta otrajā un ceturtajā daļā vārdus ir nolicis deputāta pilnvaras ar vārdiem ir nolicis domes (padomes) deputāta pilnvaras. Juridiskais birojs Papildināt 3.¹ panta ceturto daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā: Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs atkāpjas individuāli vai kopā ar Ministru kabinetu sakarā ar Saeimas izteikto neuzticību. Atbildīgā komisija Izteikt 3.1 pantu šādā redakcijā: 3.1 pants. Deputāta pilnvaru nolikšana uz laiku Domes (padomes) deputātam, kurš iestājies Saeimas sastāvā uz laiku, kamēr Saeimas loceklis nolicis deputāta mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku, ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras uz Saeimas locekļa amata pildīšanas laiku. Domes (padomes) deputātam uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras. Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos domes (padomes) deputāts iesniedz domes (padomes) priekšsēdētājam iesniegumu par domes (padomes) deputāta pilnvaru nolikšanu. Saņēmis iesniegumu par pilnvaru nolikšanu, domes (padomes) priekšsēdētājs nekavējoties par to paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai un sniedz par to informāciju nākamajā domes (padomes) sēdē. Attiecīgā domes (padomes) deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad informācija par to sniegta domes (padomes) sēdē. Ja domes (padomes) deputāts nolicis uz laiku deputāta pilnvaras, viņa vietā Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā stājas nākamais kandidāts. Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā nolicis domes (padomes) deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laikā pēc Saeimas deputāta pilnvaru izbeigšanās. Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā nolicis domes (padomes) deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laikā, ja viņš atkāpjas no Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata vai ja atkāpjas Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs atkāpjas individuāli vai kopā ar Ministru kabinetu sakarā ar Saeimas izteikto neuzticību. Saeimas loceklis, kā arī Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedz attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam nedēļas laikā no dienas, kad viņš beidzis pildīt Saeimas locekļa vai attiecīgi Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pienākumus. Saņēmis iesniegumu par domes (padomes) deputāta pilnvaru atjaunošanu, domes (padomes) priekšsēdētājs nekavējoties par to paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai un sniedz par to informāciju nākamajā domes (padomes) sēdē. Ar brīdi, kad informācija par to sniegta domes (padomes) sēdē, izbeidzas šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un tiek atjaunotas deputāta pilnvaras domes (padomes) deputātam, kurš tās bija nolicis uz laiku, kamēr pildīja Saeimas locekļa vai Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pienākumus. Ja kandidāts jau ir iestājies domes (padomes) sastāvā šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš netiek aicināts iestāties domes (padomes) sastāvā cita domes (padomes) deputāta vietā, kurš noliek pilnvaras uz laiku šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajā gadījumā. Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos pilnvaras nolikuši vairāki deputāti, kas ievēlēti no viena nosaukuma saraksta, tad, atjaunojot pilnvaras vienam no viņiem, pilnvaras izbeidzas tam deputātam, kurš no attiecīgā saraksta šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā domes (padomes) sastāvā iestājies pēdējais. |
atbalstīt skatīt atbildīgās komisijas prikšliku-mu atbalstīt skatīt atbildīgās komisijas prikšliku-mu atbalstīt skatīt atbildīgās komisijas prikšliku-mu atbalstīt skatīt atbildīgās komisijas prikšliku-mu
atbalstīt
|
5. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā: 3.1 pants. Deputāta pilnvaru nolikšana uz laiku Domes (padomes) deputātam, kurš iestājies Saeimas sastāvā uz laiku, kamēr Saeimas loceklis nolicis deputāta mandātu uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku, ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras uz Saeimas locekļa amata pildīšanas laiku. Domes (padomes) deputātam uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras. Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos domes (padomes) deputāts iesniedz domes (padomes) priekšsēdētājam iesniegumu par domes (padomes) deputāta pilnvaru nolikšanu. Saņēmis iesniegumu par pilnvaru nolikšanu, domes (padomes) priekšsēdētājs nekavējoties par to paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai un sniedz par to informāciju nākamajā domes (padomes) sēdē. Attiecīgā domes (padomes) deputāta pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad informācija par to sniegta domes (padomes) sēdē. Ja domes (padomes) deputāts nolicis uz laiku deputāta pilnvaras, viņa vietā Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā stājas nākamais kandidāts. Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā nolicis domes (padomes) deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laikā pēc Saeimas deputāta pilnvaru izbeigšanās. Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā nolicis domes (padomes) deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laikā, ja viņš atkāpjas no Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata vai ja atkāpjas Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs atkāpjas individuāli vai kopā ar Ministru kabinetu sakarā ar Saeimas izteikto neuzticību. Saeimas loceklis, kā arī Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedz attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājam nedēļas laikā no dienas, kad viņš beidzis pildīt Saeimas locekļa vai attiecīgi Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pienākumus. Saņēmis iesniegumu par domes (padomes) deputāta pilnvaru atjaunošanu, domes (padomes) priekšsēdētājs nekavējoties par to paziņo attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai un sniedz par to informāciju nākamajā domes (padomes) sēdē. Ar brīdi, kad informācija par to sniegta domes (padomes) sēdē, izbeidzas šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā uzaicinātā deputāta pilnvaras un tiek atjaunotas deputāta pilnvaras domes (padomes) deputātam, kurš tās bija nolicis uz laiku, kamēr pildīja Saeimas locekļa vai Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pienākumus. Ja kandidāts jau ir iestājies domes (padomes) sastāvā šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, viņš netiek aicināts iestāties domes (padomes) sastāvā cita domes (padomes) deputāta vietā, kurš noliek pilnvaras uz laiku šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētajā gadījumā. Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos pilnvaras nolikuši vairāki deputāti, kas ievēlēti no viena nosaukuma saraksta, tad, atjaunojot pilnvaras vienam no viņiem, pilnvaras izbeidzas tam deputātam, kurš no attiecīgā saraksta šā panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā domes (padomes) sastāvā iestājies pēdējais. |
|
7. pants. Kārtība, kādā domes (padomes) sēdē izskatāmi deputāta priekšlikumi un piezīmes Sēdes vadītājam rakstveidā iesniegtos deputāta priekšlikumus un piezīmes reģistrē sēdes sekretārs. Deputāta priekšlikumus un piezīmes izskata dome (padome) vai tās institūcijas vai arī tie tiek nosūtīti attiecīgo uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonām. Amatpersonām, kuras saņēmušas deputāta priekšlikumus un piezīmes, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā tie jāizskata un par izskatīšanas rezultātiem rakstveidā jāpaziņo deputātam. |
6. Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdus ne vēlāk kā divu nedēļu laikā ar vārdiem likumā noteiktajā kārtībā un termiņos. |
6. Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdus ne vēlāk kā divu nedēļu laikā ar vārdiem likumā noteiktajā kārtībā un termiņos. |
|||
8. pants. Deputāta pienākumi domē (padomē) Deputātam domē (padomē) ir pienākums: 1) piedalīties domes (padomes) sēdēs, kā arī tās institūcijas sēdēs, kuras sastāvā viņš ievēlēts; 2) ievērot šā likuma, kā arī attiecīgās domes (padomes) sēžu reglamenta prasības; 3) izpildīt domes (padomes) un tās institūciju vadītāju norādījumus un uzdevumus. Ja deputāts nevar ierasties uz domes (padomes) sēdi vai attiecīgās institūcijas sēdi, viņam līdz sēdes sākumam par to jāpaziņo domes (padomes) priekšsēdētājam vai tās institūcijas vadītājam, kuras sastāvā viņš ievēlēts. |
7. 8. pantā: papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem domes (padomes) ar vārdiem nolikuma un; izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: 3) izpildīt domes (padomes), tās priekšsēdētāja un to institūciju vadītāju norādījumus un uzdevumus, kuru sastāvā deputāts ievēlēts,. |
|
|
7. 8. pantā: papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem domes (padomes) ar vārdiem nolikuma un; izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: 3) izpildīt domes (padomes), tās priekšsēdētāja un to institūciju vadītāju norādījumus un uzdevumus, kuru sastāvā deputāts ievēlēts,. |
|
III.Deputāta darbība pilsētā, rajonā vai pagastā |
8. |
Juridiskais birojs Papildināt III nodaļas nosaukumu pēc vārda rajonā ar vārdu novadā. |
atbalstīt |
8. Papildināt III nodaļas nosaukumu pēc vārda rajonā ar vārdu novadā. |
|
10.pants. Deputāta pienākumi savā vēlēšanu apgabalā Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir pienākums: 1) piedalīties attiecīgās domes (padomes) lēmumu izpildes kontrolēšanā; 2) izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc sūdzības vai iesnieguma saņemšanas sniegt atbildi; 3) ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu. |
8. Izteikt 10. panta 2.punktu šādā redakcijā: 2) izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un sniegt atbildi likumā noteiktajā kārtībā un termiņā. |
9. Izteikt 10. panta 2.punktu šādā redakcijā: 2) izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un sniegt atbildi likumā noteiktajā kārtībā un termiņā;. |
12. pants. Deputāta darbības apstākļu nodrošināšana Lai deputāts varētu realizēt savas pilnvaras, pašvaldībai ir pienākums: 1) ierādīt deputāta darbam piemērotas telpas; 2) nodrošināt deputātus ar pašvaldības iestāžu rīcībā esošo transportlīdzekļu pakalpojumiem; 3) dot iespēju deputātam izmantot pašvaldības rīcībā esošos sakaru līdzekļus, skaitļošanas, pavairošanas un iespiešanas tehniku. |
9. 12.pantā: papildināt pirmo rindkopu pēc vārda pienākums ar vārdiem pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros un domes (padomes) noteiktajā kārtībā; papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: 4) nodrošināt deputātu apmācību. |
|
|
10. 12.pantā: papildināt pirmo rindkopu pēc vārda pienākums ar vārdiem pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros un domes (padomes) noteiktajā kārtībā; papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā: 4) nodrošināt deputātu apmācību. |
|||
14. pants. Deputāta darbības materiālais nodrošinājums Deputāts savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā. Uzņēmuma vai iestādes vadība nevar aizliegt deputātam realizēt pilnvaras arī darba laikā. Ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, deputātam par to savlaicīgi rakstveidā jāpaziņo tā uzņēmuma vai iestādes vadītājam, kurā viņš strādā. Ja deputāts šajā likumā noteiktās pilnvaras realizē darba laikā, darba algu par šo laika posmu viņam var nemaksāt. Par piedalīšanos domes (padomes) institūciju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu deputāti saņem atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā. |
10. Aizstāt 14. panta piektajā daļā vārdus normatīvajos aktos ar vārdiem domes (padomes). |
11. Aizstāt 14. panta piektajā daļā vārdus normatīvajos aktos ar vārdiem domes (padomes). |
|||||
15.pants. Deputāta darba tiesību aizsardzība Ja deputātu, kurš ir atbrīvots no iepriekšējā darba sakarā ar ievēlēšanu algotā amatā domē (padomē), pēc tam, kad viņš līdz ar deputāta pilnvaru izbeigšanos ir beidzis pildīt šā amata pienākumus, divu nedēļu laikā nevar nodrošināt ar iepriekšējo darbu, tad attiecīgajai pašvaldībai viņam jāizmaksā kompensācija trīs amatalgu apmērā. |
11. Papildināt 15. pantu ar otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: Deputātam, kurš ir bijis ievēlēts algotā domes (padomes) amatā un beidzis pildīt šo amatu sakarā ar pašvaldību apvienošanos, ja viņam netiek piedāvāts līdzvērtīgs amats, no jaunizveidotās pašvaldības budžeta izmaksā pabalstu trīs amatalgu apmērā. Deputātam, kurš ievēlēts par domes (padomes) priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai domes (padomes) algotu amatpersonu, ir tiesības domes (padomes) noteiktajā kārtībā saņemt: 1) amatalgu un piemaksas domes (padomes) noteiktajā apmērā; 2) atvaļinājuma pabalstu amatalgas apmērā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā; 3) pabalstu sakarā ar smagu nelaimes gadījumu, kā arī sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi vienas amatalgas apmērā; 4) pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu sešu amatalgu apmērā; 5) kompensāciju, kas sedz pusi no mācību maksas, ja viņš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas; 6) kompensāciju ceļa izdevumu segšanai, ja viņš nedzīvo attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā; 7) atvaļinājumu bez amatalgas saglabāšanas, ja to atļauj darba apstākļi. Deputāta, kurš ievēlēts par domes (padomes) priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai domes (padomes) algotu amatpersonu, nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu amatalgas apmērā. Deputātam, kurš ievēlēts par domes (padomes) priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai domes (padomes) algotu amatpersonu ir tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, kura ilgums ir četras kalendārās nedēļas, neieskaitot svētku dienas, un papildatvaļinājumu. Papildat-vaļinājuma ilgumu darba dienās nosaka dome (padome). |
9.
10. |
Atbildīgā komisija Redakcionāli precizēt
Juridiskais birojs Papildināt grozījumus likuma 15.pantā ar tekstu šādā redakcijā uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.
|
atbalstīt
atbalstīt |
12. Papildināt 15. pantu ar otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: Deputātam, kurš ir bijis ievēlēts algotā domes (padomes) amatā un beidzis pildīt šo amatu sakarā ar pašvaldību apvienošanos, ja viņam netiek piedāvāts līdzvērtīgs amats, no jaunizveidotās pašvaldības budžeta izmaksā pabalstu triju amatalgu apmērā. Deputātam, kurš ievēlēts par domes (padomes) priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai domes (padomes) algotu amatpersonu, ir tiesības domes (padomes) noteiktajā kārtībā saņemt: 1) amatalgu un piemaksas domes (padomes) noteiktajā apmērā; 2) atvaļinājuma pabalstu amatalgas apmērā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā; 3) pabalstu sakarā ar smagu nelaimes gadījumu, kā arī sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi vienas amatalgas apmērā; 4) pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu sešu amatalgu apmērā; 5) kompensāciju, kas sedz pusi no mācību maksas, ja viņš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas; 6) kompensāciju ceļa izdevumu segšanai, ja viņš nedzīvo attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā; 7) atvaļinājumu bez amatalgas saglabāšanas, ja to atļauj darba apstākļi. Par domes (padomes) priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai par domes (padomes) algotu amatpersonu ievēlēta deputāta nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu amatalgas apmērā. Par domes (padomes) priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai par domes (padomes) algotu amatpersonu ievēlētam deputātam ir tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, kura ilgums ir četras kalendārās nedēļas, neieskaitot svētku dienas, un papildatvaļinājumu. Papildat-vaļinājuma ilgumu darba dienās nosaka dome (padome).; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu. |
||
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta padomes tautas deputāta statusu", Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta padomes tautas deputāta statusu" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 19./20.nr.) un Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.321 "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.). 2. Šis likums attiecas arī uz apvienotajā administratīvajā teritorijā izveidotās vienotās lēmējinstitūcijas - pilsētas domes vai pagasta padomes - deputātiem. 3. Rajona padomes deputātiem, kuru pilnvaras ir pagarinātas saskaņā ar Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma pārejas noteikumu 8.punktu, ir tiesības vienlaikus pildīt rajona padomes deputāta, arī attiecīgā rajona padomes priekšsēdētāja, un pilsētas domes vai pagasta padomes deputāta pienākumus. |
12. Izslēgt pārejas noteikumu 1. un 3.punktu.
|
11. |
Atbildīgā komisija Papildināt Pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā: 4. Šā likuma 3.1 pants stājas spēkā 2001.gada 11.martā. |
atbalstīt |
13. Pārejas noteikumos: izslēgt 1. un 3.punktu; papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā: 4. Šā likuma 3.1 pants stājas spēkā 2001.gada 11.martā. |
Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš