Likuma “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu” attiecīgo pantu vai to daļu redakcija

Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu”(dok. nr. 2158)

nr.

Iesniegtie priekšlikumi likumprojekta

otrajam lasījumam

Komisijas

atzinums

Atbildīgās komisijas otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts

Izdarīt likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8. nr., 1997, 6. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8. nr.; 1997, 6. nr.) šādus grozījumus:

Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu

1. Izteikt virsrakstu šādā redakcijā:

“ Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes un deputāta statusu”.

1.

redakcionāli precizēt

atbalstīt

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“ Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”.

1. pants. Likuma mērķis

Šis likums reglamentē pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes [turpmāk - dome (padome)] deputātu tiesības un pienākumus (turpmāk -pilnvaras), kā arī garantijas, kas nodrošina šo pilnvaru realizāciju.

2. Papildināt 1. pantā aiz vārdiem “rajona padomes” ar vārdiem “novada domes”.

2.

redakcionāli precizēt

atbalstīt

2. Papildināt 1. pantu pēc vārdiem “rajona padomes” ar vārdiem “novada domes”.

2. pants. Deputāta pilnvaru laiks

Deputāta pilnvaras sākas ar jaunievēlētās domes (padomes) pirmās sēdes dienu vai ar brīdi, kad Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 43.pantā noteiktajā kārtībā iepriekšējā deputāta vietā stājas nākamais kandidāts no attiecīgā saraksta.

Deputāta pilnvaras izbeidzas ar nākamā sasaukuma domes (padomes) pirmās sēdes dienu vai ar pagaidu administrācijas izveidošanu atbilstoši Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 24.panta noteikumiem.

3. Aizstāt 2. pantā vārdus “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma” ar vārdiem “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma”.

3. Aizstāt 2. pantā vārdus “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likuma” ar vārdiem “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma”.

3. pants. Deputāta pilnvaru izbeigšanās pirms termiņa

Deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa:

1) ar brīdi, kad dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu par deputāta pilnvaru izbeigšanos sakarā ar deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu;

2) ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums vai deputāts likumā noteiktajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu;

3) ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies tiesas spriedums, ar kuru konstatēts fakts, ka deputāts ir ievēlēts, pārkāpjot Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus;

4) ar dienu, kad likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēts fakts, ka deputāts nepieder pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma;

5) ar brīdi, kad dome (padome), kuras sastāvā deputāts ievēlēts, ir anulējusi deputāta pilnvaras šā likuma 4.pantā paredzētajā gadījumā;

6) citos likumā paredzētajos gadījumos.

Ja deputāts savu pilnvaru laikā ievēlēts par Valsts prezidentu vai Saeimas deputātu vai ja viņš kļūst par valdības locekli, prokuroru, tiesnesi vai Aizsardzības spēku virsdienesta karavīru, viņa deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kad viņš stājies kādā no minētajiem amatiem.

Deputāts var iesniegt personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu jebkura iemesla dēļ.

Lēmums par deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms termiņa sakarā ar viņa iesniegumu ir jāpieņem nākamajā domes (padomes) sēdē, tiklīdz domes (padomes) priekšsēdētājs ir saņēmis deputāta personisku rakstveida iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu. Ja šādu lēmumu dome (padome) nepieņem, attiecīgā deputāta pilnvaras izbeidzas ar dienu, kas seko attiecīgajai domes (padomes) sēdes dienai.

4. Aizstāt 3.panta pirmās daļas 3. punktā vārdus “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” ar vārdiem “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

4. Aizstāt 3.panta pirmās daļas 3. punktā vārdus “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” ar vārdiem “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

3.

Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

“ 3.1 pants. Deputāta pilnvaru nolikšana uz laiku

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātam, kurš iestājies Saeimas sastāvā uz laiku, kamēr Saeimas loceklis nolicis deputāta pilnvaras uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku, ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras uz Saeimas locekļa amata pildīšanas laiku.

Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laikā pēc Saeimas deputāta pilnvaru izbeigšanās. Saeimas loceklis iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai nedēļas laikā no dienas, kad viņš beidzis pildīt Saeimas locekļa amata pienākumus.

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātam uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras.

Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laikā, ja viņš atkāpjas no Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata vai ja atkāpjas Ministru kabinets. Attiecīgais Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai nedēļas laikā no dienas, kad viņš beidzis pildīt Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pienākumus.

atbalstīt

5. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

“ 3.1 pants. Deputāta pilnvaru nolikšana uz laiku

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātam, kurš iestājies Saeimas sastāvā uz laiku, kamēr Saeimas loceklis nolicis deputāta pilnvaras uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku, ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras uz Saeimas locekļa amata pildīšanas laiku.

Saeimas loceklis, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laikā pēc Saeimas deputāta pilnvaru izbeigšanās. Saeimas loceklis iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai nedēļas laikā no dienas, kad viņš beidzis pildīt Saeimas locekļa amata pienākumus.

Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātam uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pildīšanas laiku ir pienākums nolikt deputāta pilnvaras.

Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs, kurš šajā pantā noteiktajā kārtībā ir nolicis deputāta pilnvaras, var tās atjaunot attiecīgās domes (padomes) pilnvaru laikā, ja viņš atkāpjas no Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata vai ja atkāpjas Ministru kabinets. Attiecīgais Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs vai valsts ministrs iesniegumu par deputāta pilnvaru atjaunošanu iesniedz attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai nedēļas laikā no dienas, kad viņš beidzis pildīt Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai valsts ministra amata pienākumus.

7. pants. Kārtība, kādā domes (padomes) sēdē izskatāmi deputāta priekšlikumi un piezīmes

Sēdes vadītājam rakstveidā iesniegtos deputāta priekšlikumus un piezīmes reģistrē sēdes sekretārs.

Deputāta priekšlikumus un piezīmes izskata dome (padome) vai tās institūcijas vai arī tie tiek nosūtīti attiecīgo uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonām.

Amatpersonām, kuras saņēmušas deputāta priekšlikumus un piezīmes, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā tie jāizskata un par izskatīšanas rezultātiem rakstveidā jāpaziņo deputātam.

4.

aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdus “ne vēlāk kā divu nedēļu laikā” ar vārdiem “likumā noteiktajā kārtībā un termiņos”

atbalstīt

6. Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdus “ne vēlāk kā divu nedēļu laikā” ar vārdiem “likumā noteiktajā kārtībā un termiņos”.

8. pants. Deputāta pienākumi domē (padomē)

Deputātam domē (padomē) ir pienākums:

1) piedalīties domes (padomes) sēdēs, kā arī tās institūcijas sēdēs, kuras sastāvā viņš ievēlēts;

2) ievērot šā likuma, kā arī attiecīgās domes (padomes) sēžu reglamenta prasības;

3) izpildīt domes (padomes) un tās institūciju vadītāju norādījumus un uzdevumus.

Ja deputāts nevar ierasties uz domes (padomes) sēdi vai attiecīgās institūcijas sēdi, viņam līdz sēdes sākumam par to jāpaziņo domes (padomes) priekšsēdētājam vai tās institūcijas vadītājam, kuras sastāvā viņš ievēlēts.

5. 8. pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktā aiz vārdiem “domes (padomes)” ar vārdiem “nolikuma un”;

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) izpildīt domes (padomes), tās priekšsēdētāja un institūciju, kuru sastāvā deputāta ievēlēts, norādījumus un uzdevumus”.

5.

izteikt 1.lasījumā pieņemto 5.pantu šādā redakcijā:

“7. 8.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “domes (padomes)” ar vārdiem “nolikuma un”;

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) izpildīt domes (padomes), tās priekšsēdētāja un to institūciju vadītāju norādījumus un uzdevumus, kuru sastāvā deputāts ievēlēts,”.

atbalstīt

7. 8. pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “domes (padomes)” ar vārdiem “nolikuma un”;

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

“3) izpildīt domes (padomes), tās priekšsēdētāja un to institūciju vadītāju norādījumus un uzdevumus, kuru sastāvā deputāts ievēlēts,”.

10.pants. Deputāta pienākumi savā vēlēšanu apgabalā

Deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir pienākums:

1) piedalīties attiecīgās domes (padomes) lēmumu izpildes kontrolēšanā;

2) izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc sūdzības vai iesnieguma saņemšanas sniegt atbildi;

3) ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu.

6. Izteikt 10. panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un sniegt atbildi likumā noteiktā kārtībā un termiņā”.

8. Izteikt 10. panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) izskatīt iedzīvotāju sūdzības un iesniegumus un sniegt atbildi likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.”

12. pants. Deputāta darbības apstākļu nodrošināšana

Lai deputāts varētu realizēt savas pilnvaras, pašvaldībai ir pienākums:

1) ierādīt deputāta darbam piemērotas telpas;

2) nodrošināt deputātus ar pašvaldības iestāžu rīcībā esošo transportlīdzekļu pakalpojumiem;

3) dot iespēju deputātam izmantot pašvaldības rīcībā esošos sakaru līdzekļus, skaitļošanas, pavairošanas un iespiešanas tehniku.

7. Papildināt 12. pantu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošināt deputātu apmācību.”

6.

papildināt 12. panta pirmo rindkopu pēc vārda “pienākums” ar vārdiem “pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros un domes (padomes) noteiktajā kārtībā”.

atbalstīt

9. 12.pantā:

papildināt pirmo rindkopu pēc vārda “pienākums” ar vārdiem “pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros un domes (padomes) noteiktajā kārtībā”;

papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) nodrošināt deputātu apmācību.”

14. pants. Deputāta darbības materiālais nodrošinājums

Deputāts savas pilnvaras realizē no darba brīvajā laikā.

Uzņēmuma vai iestādes vadība nevar aizliegt deputātam realizēt pilnvaras arī darba laikā.

Ja pilnvaras nepieciešams realizēt darba laikā, deputātam par to savlaicīgi rakstveidā jāpaziņo tā uzņēmuma vai iestādes vadītājam, kurā viņš strādā.

Ja deputāts šajā likumā noteiktās pilnvaras realizē darba laikā, darba algu par šo laika posmu viņam var nemaksāt.

Par piedalīšanos domes (padomes) institūciju sēdēs un par citu deputāta pienākumu pildīšanu deputāti saņem atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.

8. Aizstāt 14. panta piektajā daļā vārdus “normatīvajos aktos” ar vārdiem “domes (padomes).

10. Aizstāt 14. panta piektajā daļā vārdus “normatīvajos aktos” ar vārdiem “domes (padomes)”.

15.pants. Deputāta darba tiesību aizsardzība

Ja deputātu, kurš ir atbrīvots no iepriekšējā darba sakarā ar ievēlēšanu algotā amatā domē (padomē), pēc tam, kad viņš līdz ar deputāta pilnvaru izbeigšanos ir beidzis pildīt šā amata pienākumus, divu nedēļu laikā nevar nodrošināt ar iepriekšējo darbu, tad attiecīgajai pašvaldībai viņam jāizmaksā kompensācija trīs amatalgu apmērā.

9. Papildināt 15. pantu ar jaunu otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Uz deputātu, kurš ievēlēts par:

1) domes (padomes) priekšsēdētāju vai;

2) priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai;

3) domes (padomes) algotu amatpersonu

attiecas likuma “Par valsts civildienestu” 32. - 34., 36.-37., 39. - 41., 43. pantā, 44. panta pirmajā daļā, 45. panta otrajā daļā un 50. pantā paredzētās sociālās garantijas, kā arī šajā likumā paredzētie izņēmumi.

Deputātam, kurš ievēlēts par domes (padomes) priekšsēdētāju (priekšsēdētāja vietnieku) ir tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, kura ilgums ir četras kalendārās nedēļas, neieskaitot svētku dienas, un papildatvaļinājumu. Papildatvaļinājuma ilgumu darba dienās nosaka dome (padome).”

7.

izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 9. pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 15.pantu ar otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Deputātam, kurš ir bijis ievēlēts algotā domes (padomes) amatā un beidzis pildīt šo amatu sakarā ar pašvaldību apvienošanos, ja viņam netiek piedāvāts līdzvērtīgs amats, no jaunizveidotās pašvaldības budžeta izmaksā pabalstu trīs amatalgu apmērā.

Deputātam, kurš ievēlēts par domes (padomes) priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai domes (padomes) algotu amatpersonu, ir tiesības domes (padomes) noteiktajā kārtībā saņemt:

1) amatalgu un piemaksas domes (padomes) noteiktajā apmērā;

2) atvaļinājuma pabalstu amatalgas apmērā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā;

3) pabalstu sakarā ar smagu nelaimes gadījumu, kā arī sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi vienas amatalgas apmērā;

4) pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu sešu amatalgu apmērā;

5) kompensāciju, kas sedz pusi no mācību maksas, ja viņš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas;

6) kompensāciju ceļa izdevumu segšanai, ja viņš nedzīvo attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;

7) atvaļinājumu bez amatalgas saglabāšanas, ja to atļauj darba apstākļi.

Deputāta, kurš ievēlēts par domes (padomes) priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai domes (padomes) algotu amatpersonu, nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu amatalgas apmērā.

Deputātam, kurš ievēlēts par domes (padomes) priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai domes (padomes) algotu amatpersonu ir tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, kura ilgums ir četras kalendārās nedēļas,

atbalstīt

11. Papildināt 15. pantu ar otro, trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Deputātam, kurš ir bijis ievēlēts algotā domes (padomes) amatā un beidzis pildīt šo amatu sakarā ar pašvaldību apvienošanos, ja viņam netiek piedāvāts līdzvērtīgs amats, no jaunizveidotās pašvaldības budžeta izmaksā pabalstu trīs amatalgu apmērā.

Deputātam, kurš ievēlēts par domes (padomes) priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai domes (padomes) algotu amatpersonu, ir tiesības domes (padomes) noteiktajā kārtībā saņemt:

1) amatalgu un piemaksas domes (padomes) noteiktajā apmērā;

2) atvaļinājuma pabalstu amatalgas apmērā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā;

3) pabalstu sakarā ar smagu nelaimes gadījumu, kā arī sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi vienas amatalgas apmērā;

4) pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu sešu amatalgu apmērā;

5) kompensāciju, kas sedz pusi no mācību maksas, ja viņš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas;

6) kompensāciju ceļa izdevumu segšanai, ja viņš nedzīvo attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā;

7) atvaļinājumu bez amatalgas saglabāšanas, ja to atļauj darba apstākļi.

Deputāta, kurš ievēlēts par domes (padomes) priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai domes (padomes) algotu amatpersonu, nāves gadījumā viņa ģimene saņem vienreizēju pabalstu amatalgas apmērā.

Deputātam, kurš ievēlēts par domes (padomes) priekšsēdētāju vai tādu priekšsēdētāja vietnieku, kurš ieņem algotu amatu, vai domes (padomes) algotu amatpersonu ir tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, kura ilgums ir četras kalendārās nedēļas, neieskaitot svētku dienas, un papildatvaļinā-jumu. Papildatvaļinājuma ilgumu darba dienās nosaka dome (padome).

neieskaitot svētku dienas, un papildatvaļinājumu. Papildat-vaļinājuma ilgumu darba dienās nosaka dome (padome).

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta padomes tautas deputāta statusu", Augstākās padomes lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par rajona, pilsētas, pilsētas rajona un pagasta padomes tautas deputāta statusu" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 19./20.nr.) un Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.321 "Grozījums likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.).

2. Šis likums attiecas arī uz apvienotajā administratīvajā teritorijā izveidotās vienotās lēmējinstitūcijas - pilsētas domes vai pagasta padomes - deputātiem.

3. Rajona padomes deputātiem, kuru pilnvaras ir pagarinātas saskaņā ar Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma pārejas noteikumu 8.punktu, ir tiesības vienlaikus pildīt rajona padomes deputāta, arī attiecīgā rajona padomes priekšsēdētāja, un pilsētas domes vai pagasta

padomes deputāta pienākumus.

10. Izslēgt pārejas noteikumu 3. punktu.

8.

Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

atbalstīt

12. Izslēgt pārejas noteikumu 1. un 3.punktu.