Darba aizsardzības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt un uzlabot nodarbinātā drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā (nodarbinātais ir jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs - fiziskā persona, juridiskā persona vai tiesībspējīga personālsabiedrība, kura nodarbina vismaz vienu nodarbināto, ieskaitot personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā).
2.pants. Likuma piemērošanas joma
(1) Likums piemērojams visās nodarbinātības jomās, ciktāl noteiktu specifisku darbību raksturs atsevišķās jomās (piemēram, bruņotie spēki, policija, ugunsdzēsības un glābšanas dienests) nav pretrunā ar šā likuma prasībām.
(2) Ja nodarbinātais veic šā panta pirmajā daļā minētās specifiskās darbības, nodarbinātā drošību un veselību nodrošina pēc iespējas saskaņā ar šā likuma un citu darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.
3.pants. Darba aizsardzības vispārīgie principi
Darba aizsardzības pasākumus (darba aizsardzības pasākumi ir preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi un novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības) darba devējs veic saskaņā ar šādiem darba aizsardzības vispārīgajiem principiem:
II nodaļa
Darba devēja pienākumi
4.pants. Darba devēja atbildības princips
(1) Darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību visos ar darbu saistītajos aspektos.
(2) Par nodarbināto drošību un veselību visos ar darbu saistītajos aspektos atbild arī:
(3) Ja darba aizsardzības pasākumus un uzņēmuma darbību plāno, organizē, īsteno un vada tā, lai garantētu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi (turpmāk - darba vides iekšējā uzraudzība), darba devējs saskaņā ar šā likuma 8.panta piekto daļu uzņēmumā iesaista kompetentu institūciju, kas neatbrīvo darba devēju no atbildības darba aizsardzības jomā.
(4) Nodarbināto pienākumi darba aizsardzības jomā neietekmē darba devēja atbildību.
5.pants. Darba devēja pamatpienākumi
(1) Atbilstoši šā likuma 3.pantā noteiktajiem darba aizsardzības vispārīgajiem principiem un saskaņā ar šo likumu izdotajiem normatīvajiem aktiem darba devējam ir šādi pienākumi:
(2) Lai plānotu un veiktu šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus, darba devējs izveido darba aizsardzības sistēmu, kas sastāv no:
(3) Darba devējs sagādā nepieciešamos līdzekļus un rūpējas par to, lai darba aizsardzības sistēma aptvertu visas darbības jomas un visas uzņēmuma struktūrvienības.
(4) Ar darba aizsardzību saistītos izdevumus sedz darba devējs no saviem līdzekļiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā no sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām līdzekļiem, kas paredzēti preventīvajiem pasākumiem.
6.pants. Darba vides iekšējā uzraudzība
(1) Darba devēja pienākums ir nodrošināt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā.
(2) Darba devēja pienākums ir dokumentēt darba vides riska novērtēšanas rezultātus un sastādīt to nodarbināto kategoriju sarakstu, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, kā arī to nodarbināto kategoriju sarakstu, kuri ir nodarbināti darbā īpašos apstākļos un kuri nodarbināti darbā, kas saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (turpmāk - kategorijas, kas pakļautas īpašam riskam), norādot darba devēja noteiktos darba aizsardzības pasākumus un izmantojamos aizsardzības līdzekļus, kā arī darba aizsardzības pasākumu efektivitātes pārbaudes rezultātus. Ja darba apstākļi ir līdzīgi, pietiek ar apkopojošu ziņu norādīšanu minētajos dokumentos.
(3) Kārtību, kādā veicama darba vides iekšējā uzraudzība, nosaka Ministru kabinets.
7.pants. Darba vides riska novērtēšana
(1) Darba devējs novērtē darba vides risku šādā kārtībā:
(2) Darba vides riska novērtēšana uzņēmumā veicama atbilstoši katram tā darbības veidam. Ja ir līdzīgi darba apstākļi, pietiek ar darba vides riska novērtēšanu vienā darba vietā vai darba veidā.
(3) Novērtējot darba vides risku, darba devējs ņem vērā, ka draudus nodarbināto drošībai un veselībai var radīt:
(4) Par darba vides riska novērtēšanas rezultātiem darba devējs šā likuma 8.panta piektajā daļā paredzētajos gadījumos informē Valsts darba inspekciju. Ja darba devējs uzsāk citu darbības veidu, darba devējs paziņo par to Valsts darba inspekcijai.
8.pants. Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra
(1) Lai īstenotu darba aizsardzības pasākumus un darba vides iekšējo uzraudzību, darba devējs:
(2) Darba devējs piešķir darba aizsardzības speciālistam nepieciešamos līdzekļus un laiku, lai viņš varētu izpildīt savus pienākumus.
(3) Ja šā panta pirmajā daļā un 5.panta otrajā daļā noteikto darba aizsardzības organizatorisko struktūru nav iespējams izveidot, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā (izņemot nodarbināto informēšanu) iesaista kompetentu institūciju darba drošības un veselības aizsardzības jautājumos, ar kuru noslēdz attiecīgu līgumu.
(4) Ja darba devējs uzņēmumā darba aizsardzības pasākumu un darba vides iekšējās uzraudzības īstenošanā ir iesaistījis kompetentu institūciju darba drošības un veselības aizsardzības jautājumos, darba devējs informē attiecīgo institūciju par faktoriem, kas apdraud vai var apdraudēt nodarbināto drošību un veselību, un nodrošina pieeju informācijai par darba aizsardzības pasākumiem uzņēmumā kopumā un tiem darba aizsardzības pasākumiem, kas tieši attiecas uz katru darba vietu un darba veidu, kā arī par pasākumiem, kas veikti atbilstoši šā likuma 11.panta otrās daļas noteikumiem.
(5) Tos uzņēmējdarbības veidus, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista sertificēti speciālisti vai licencēti uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), nosaka Ministru kabinets.
9.pants. Konsultācijas, nodarbināto informēšana un līdzdalība darba aizsardzībā
(1) Darba devēja pienākums ir darba aizsardzības jomā konsultēties ar nodarbinātajiem vai uzticības personām, kā arī nodrošināt uzticības personām iespēju piedalīties apspriedēs par jautājumiem, kas attiecas uz:
(2) Uzticības personām ir šādas tiesības:
(3) Darba devēja pienākums ir informēt nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, par darba aizsardzības pasākumiem uzņēmumā kopumā un tiem darba aizsardzības pasākumiem, kas tieši attiecas uz katru darba vietu un darba veidu, kā arī par pasākumiem, kas veikti atbilstoši šā likuma 11.panta otrās daļas noteikumiem.
(4) Darba devējs nodrošina, lai darba aizsardzības speciālistiem un uzticības personām būtu pieejama informācija par:
(5) Nodarbinātajiem un uzticības personām ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumiem, ja viņi uzskata, ka darba devēja veiktie darba aizsardzības pasākumi, kā arī piešķirtie un izmantotie līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā. Uzticības personām ir tiesības kopīgi ar Valsts darba inspekcijas amatpersonām piedalīties darba vietu un darba apstākļu pārbaudēs, kā arī izteikt šīm amatpersonām savas piezīmes par darba aizsardzības sistēmu uzņēmumā.
(6) Lai noteiktu darba aizsardzības pasākumus, tiem nepieciešamo līdzekļu apjomu un to izmantošanas kārtību saskaņā ar darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, darba devējs, nodarbinātie vai nodarbināto arodbiedrība var ierosināt noslēgt vienošanos starp darba devēju un nodarbinātajiem.
10.pants. Aizsardzība pret nopietnām un tiešām briesmām
(1) Darba devēja pienākums ir nodrošināt, lai:
(2) Darba devējs nav tiesīgs prasīt, lai nodarbinātie no jauna atsāk darbu, ja nopietnas un tiešas briesmas turpinās un darba devējs nav veicis nepieciešamos pasākumus to novēršanai.
11.pants. Pirmā palīdzība un citi neatliekamie pasākumi
(1) Darba devēja pienākums ir veikt pasākumus, kas nepieciešami pirmās palīdzības sniegšanai, ugunsdzēšanai un nodarbināto evakuēšanai. Minētos pasākumus pielāgo uzņēmuma darbības raksturam un nodarbināto skaitam un īsteno saskaņā ar darba vides riska novērtējumu, kā arī ņemot vērā citu personu klātbūtni.
(2) Saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem darba devējs:
12.pants. Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšana
Darba devēja pienākums ir nodrošināt nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanu un veikt to uzskaiti. Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.
13.pants. Nodarbināto un uzticības personu instruēšana un apmācība
(1) Darba devēja pienākums ir nodrošināt, lai ikviens nodarbinātais saņemtu norādījumus un instruktāžas darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu. Šādu instruktāžu veic, uzsākot darbu, mainoties darba raksturam vai darba apstākļiem, ieviešot jaunu vai mainot iepriekšējo darba aprīkojumu un ieviešot jaunu tehnoloģiju. Nodarbināto instruktāžas pielāgo darba vides riska pārmaiņām un periodiski atkārto.
(2) Darba devējs nodrošina uzticības personu papildu apmācību darba aizsardzības jomā viena mēneša laikā pēc to ievēlēšanas.
(3) Uzticības personu papildu apmācība darba aizsardzības jomā veicama darba laikā. Izdevumus, kas saistīti ar papildu apmācību, sedz darba devējs.
14.pants. Nodarbinātā spēju novērtēšana
Norīkojot nodarbināto darbā, darba devēja pienākums ir ņemt vērā nodarbinātā spēju ievērot viņam saistošos darba aizsardzības noteikumus un pasākumus, veicot uzticētos darba pienākumus.
15.pants. Veselības pārbaude
(1) Darba devēja pienākums ir nodrošināt nodarbinātajiem iespēju veikt darba vides riskam atbilstošu veselības pārbaudi un to periodiski atkārtot.
(2) Obligātā veselības pārbaude veicama nodarbinātajiem, kuri iekļauti Ministru kabineta apstiprinātajā īpašam riskam pakļauto nodarbināto kategoriju sarakstā. Kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude un nodrošināma apmācība pirmās palīdzības sniegšanā, nosaka Ministru kabinets.
16.pants. Vairāku darba devēju sadarbība
(1) Ja vairāku darba devēju nodarbinātie nodarbināti vienā darba vietā, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties. Ņemot vērā darba raksturu un darba apstākļus, darba devēju pienākums ir saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos, un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši instruēt nodarbinātos.
(2) Darba devējs veic nepieciešamos pasākumus, lai tā uzņēmumā no cita uzņēmuma iesaistīto nodarbināto darba devējs laikus (pirms šādas iesaistīšanas) saņemtu informāciju par darba vides risku, par darba aizsardzības pasākumiem uzņēmumā kopumā un tiem darba aizsardzības pasākumiem, kas tieši attiecas uz katru darba vietu un darba veidu, kā arī par pasākumiem, kas veikti atbilstoši šā likuma 11.panta otrās daļas noteikumiem.
(3) Darba devēja pienākums ir nodrošināt, lai cita darba devēja nodarbinātie, kas tiek iesaistīti darbā darba devēja uzņēmumā, tiktu instruēti darba aizsardzības jomā pirms darba uzsākšanas un visā viņu nodarbināšanas laikā uzņēmumā.
III nodaļa
Nodarbināto pienākumi un tiesības
17.pants. Nodarbināto pienākumi
(1) Ikvienam nodarbinātajam atbilstoši viņa spējām un darba devēja sniegtajai instruktāžai darba aizsardzības jomā ir pienākums rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs.
(2) Ikvienam nodarbinātajam ir šādi galvenie pienākumi:
18.pants. Nodarbināto tiesības atteikties no darba veikšanas
(1) Nodarbinātajam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja:
(2) Ja nodarbinātais uzskata, ka viņam ir tiesības atteikties no darba veikšanas, viņš nekavējoties paziņo par to darba devējam, tiešajam darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam.
(3) Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana nodarbinātajiem par šajā pantā un 10.panta pirmās daļas 4.punktā minēto rīcību, izņemot rupju neuzmanību vai gadījumus, kad darbinieki rīkojušies ar ļaunu nolūku.
19.pants. Nodarbinātā tiesības uz atlīdzību, izbeidzot darba vai civildienesta attiecības sakarā ar drošības un veselības apdraudējumu darbā
Ja nodarbinātais ir spiests vienpusēji izbeigt darba vai civildienesta attiecības sakarā ar to, ka darba devējs neveic visus nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus un tiek būtiski apdraudēta viņa drošība un veselība darbā, un apdraudējuma faktu apliecina Valsts darba inspekcijas atzinums, darba devēja pienākums ir izmaksāt nodarbinātajam atlīdzību, kas nav mazāka par sešu mēnešu vidējo izpeļņu.
20.pants. Nodarbināto pārstāvība darba aizsardzības jomā
(1) Uzņēmumā vai tā struktūrvienībā, kurā nodarbināti pieci vai vairāk nodarbinātie, viņi vai nodarbināto arodbiedrība, ņemot vērā nodarbināto skaitu, uzņēmuma darbības raksturu un darba vides risku, ievēlē vienu vai vairākas uzticības personas.
(2) Ja uzņēmumā vai tā struktūrvienībā ievēlētas vismaz divas uzticības personas, tās no sava vidus ievēlē galveno uzticības personu. Ja uzņēmumā ievēlētas vismaz 10 uzticības personas, tās izveido uzticības personu komiteju, kas koordinē uzticības personu darbību.
(3) Darba devēja pienākums ir nodrošināt uzticības personas ar nepieciešamajiem līdzekļiem, kā arī piešķirt tām laiku darba laika ietvaros, kas nav īsāks par divām stundām nedēļā, lai uzticības personas varētu īstenot savas tiesības un pienākumus darba aizsardzības jomā. Darba devēja pienākums ir izmaksāt uzticības personām vidējo izpeļņu par šo laiku.
(4) Ja darba devējs pēc savas iniciatīvas izbeidz darba vai civildienesta attiecības ar uzticības personu, tam vispirms jāsaņem Valsts darba inspekcijas piekrišana.
(5) Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.
21.pants. Garantijas un atvieglojumi
(1) Darba devēja pienākums ir atbilstoši darba vides riska novērtējumam, kā arī ārstniecības iestādes (ārsta) atzinumiem noteikt papildu atvieglojumus darbā tiem nodarbinātajiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteikta īpaša aizsardzība (piemēram, jauniešiem, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, invalīdiem, nodarbināto kategorijām, kas pakļautas īpašam riskam).
(2) Darba devējs var noteikt nodarbinātajiem garantijas un atvieglojumus darba aizsardzības jomā papildus normatīvajos aktos noteiktajām garantijām un atvieglojumiem.
IV nodaļa
Valsts un pašvaldību kompetence darba aizsardzības jomā
22.pants. Valsts politika darba aizsardzības jomā
Valsts politika darba aizsardzības jomā pamatojas uz:
23.pants. Valsts pārvalde darba aizsardzības jomā
(1) Valsts pārvaldi darba aizsardzības jomā īsteno Ministru kabinets un tā uzdevumā Labklājības ministrija.
(2) Labklājības ministrija:
(3) Citas valsts pārvaldes institūcijas atbilstoši savai kompetencei izstrādā normatīvo aktu projektus.
(4) No valsts budžeta finansējamās iestādes katru gadu paredz līdzekļus darba aizsardzības pasākumu finansēšanai.
24.pants. Pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus darba aizsardzības jomā
Ministru kabinets izdod noteikumus par šādām darba aizsardzības prasībām:
V nodaļa
Uzraudzība, kontrole un atbildība darba aizsardzības jomā
25.pants. Valsts uzraudzība un kontrole darba aizsardzības jomā
Valsts uzraudzību un kontroli darba aizsardzības jomā veic Valsts darba inspekcija un citas normatīvajos aktos pilnvarotas institūcijas atbilstoši savai kompetencei.
26.pants. Darba devēja un citu personu atbildība
Par darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem darba devējs un citas vainīgās personas tiek sauktas pie likumā noteiktās atbildības.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma stāšanos spēkā atzīstams par spēku zaudējušu likums "Par darba aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 20.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 8.nr.).
2. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.martam apstiprina šādas programmas:
1) darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu sagatavošanas programmas, to skaitā augstskolās;
2) apmācības programmas Latvijas izglītības sistēmā darba aizsardzības jomā;
3) šā likuma izpildes nodrošināšanas programmu valsts un pašvaldību uzņēmumos, tai skaitā preventīvo pasākumu programmu darba aizsardzības jomā.
3. No valsts budžeta finansētajās iestādēs likuma normas īsteno likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto līdzekļu ietvaros.
Likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.