Pirmā lasījuma redakcija

(dok. reģ. nr. 2143)

Pr.

nr.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kurā komisija ierosina pieņemt likumprojektu 2.lasījumā

1

2

3

4

5

Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu

NAV.

Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) hidroelektrostacija – būves un iekārtas, ar kuru palīdzību ūdens hidraulisko enerģiju pārveido elektroenerģijā;

1) hidroelektrostacija – būves un iekārtas, ar kuru palīdzību ūdens hidraulisko enerģiju pārveido elektroenerģijā;

2) hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves – hidroelektrostacijas darbībai nepieciešamo būvju komplekss, tai skaitā aizsprosti, dambji, hidroelektrostacijas ēkas, ūdens novadbūves, kanāli, cauruļvadi, tuneļi, sūkņu stacijas, drenāža, zivju aizsardzības un pārvades būves, aizsargdambji, krastu nostiprinājumi, atbalsta sienas un citas būves, uz kurām iedarbojas ūdens spiediens.

2) hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves – hidroelektrostacijas darbībai nepieciešamo būvju komplekss, tai skaitā aizsprosti, dambji, hidroelektrostacijas ēkas, ūdens novadbūves, kanāli, cauruļvadi, tuneļi, sūkņu stacijas, drenāža, zivju aizsardzības un pārvades būves, aizsargdambji, krastu nostiprinājumi, atbalsta sienas un citas būves, uz kurām iedarbojas ūdens spiediens.

2.pants. Likums nosaka hidroelektrostaciju (turpmāk – HES) hidrotehnisko būvju valdītāju – juridisko un fizisko personu, kas būvē, lieto vai uztur HES hidrotehniskās būves, vai ar savu darbību vai bezdarbību var ietekmēt to stāvokli, – darbības tiesiskos pamatus, kā arī organizatoriskos pasākumus, lai panāktu esošo, atjaunojamo un jaunbūvējamo HES hidrotehnisko būvju drošumu, un valsts institūciju, kas veic HES hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzību un kontroli.

Redakcionāli precizēts

2.pants. Likums nosaka hidroelektrostaciju (turpmāk – HES) hidrotehnisko būvju valdītāju – juridisko un fizisko personu, kas būvē, lieto vai uztur HES hidrotehniskās būves vai ar savu darbību vai bezdarbību var ietekmēt to stāvokli, – darbības tiesiskos pamatus, kā arī organizatoriskos pasākumus, kas veicami, lai panāktu esošo, atjaunojamo un jaunbūvējamo HES hidrotehnisko būvju drošumu, un valsts institūciju, kura uzrauga un kontrolē hidrotehnisko būvju drošumu.

3.pants. (1) Ir šādas HES hidrotehnisko būvju drošuma klases:

3.pants. (1) Ir šādas HES hidrotehnisko būvju drošuma klases:

1) A klase – būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un būtisks kaitējums videi;

1) A klase – būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un būtisks kaitējums videi;

2) B klase – būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, bet tiek nodarīts zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi;

2) B klase – būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, bet tiek nodarīts zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi;

3) C klase – būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai. Zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi ir nenozīmīgs;

Redakcionāli precizēts

3) C klase – būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, bet zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi ir nenozīmīgs.

(2) HES hidrotehnisko būvju drošuma klasi nosaka projektēšanas uzdevumā.

(2) HES hidrotehnisko būvju drošuma klasi nosaka projektēšanas uzdevumā.

4.pants. HES valdītājs atbild par savā valdījumā esošo hidrotehnisko būvju drošumu. HES valdītājs veic pasākumus, lai tās neradītu draudus personas dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi. A un B klases HES hidrotehniskās būves valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību pret iespējamiem draudiem personas dzīvībai un veselībai, īpašumam un videi. Apdrošinātāja atbildības limitu nosaka Ministru kabinets.

Redakcionāli precizēts

4.pants. HES valdītājs atbild par savā valdījumā esošo hidrotehnisko būvju drošumu. HES valdītājs veic pasākumus, lai šīs būves neradītu draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, nenodarītu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējumu videi. A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību pret iespējamiem draudiem iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, iespējamu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un iespējamu kaitējumu videi. Apdrošinātāja atbildības limitu nosaka Ministru kabinets.

5.pants. HES valdītāja pienākums ir iesniegt apstiprināšanai Valsts būvinspekcijā HES hidrotehnisko būvju drošuma programmu (turpmāk – drošuma programma). Drošuma programmā ietveramo pasākumu kompleksu HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērošanai un pārbaudīšanai, drošas ekspluatācijas kritērijus, kā arī to izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

5.pants. HES valdītāja pienākums ir iesniegt apstiprināšanai Valsts būvinspekcijā HES hidrotehnisko būvju drošuma programmu (turpmāk – drošuma programma). Drošuma programmā ietveramo pasākumu kompleksu HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērošanai un pārbaudīšanai, drošas ekspluatācijas kritērijus, kā arī to izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Drošuma programmas pildīšanu A klases HES hidrotehniskajām būvēm uzsāk vienlaicīgi ar būvdarbu sākšanu, B un C klases HES hidrotehniskajām būvēm – pēc to pieņemšanas ekspluatācijā.

Redakcionāli precizēts

6.pants. Drošuma programmas izpildi A klases HES hidrotehniskajām būvēm uzsāk vienlaikus ar būvdarbiem, B un C klases HES hidrotehniskajām būvēm – pēc to pieņemšanas ekspluatācijā.

7.pants. HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas pildīšanai nepieciešamo kontrolmērietaišu aizsardzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

Redakcionāli precizēts

7.pants. HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas izpildei nepieciešamo kontrolmērietaišu aizsardzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.pants. HES valdītājam ir tiesības ekspluatēt HES, ja saņemts HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāts. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu izsniedz un anulē Valsts būvinspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos.

8.pants. HES valdītājam ir tiesības ekspluatēt HES, ja saņemts HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāts. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu izsniedz un anulē Valsts būvinspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos.

9.pants. HES valdītājs iesniedz Valsts būvinspekcijai HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju, kurā atskaitās par drošuma programmas izpildi. HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas saturu, iesniegšanas termiņus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

Redakcionāli precizēts

9.pants. HES valdītājs iesniedz Valsts būvinspekcijai HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju, kurā sniedz pārskatu par drošuma programmas izpildi. HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas saturu, iesniegšanas termiņus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

10.pants. Ja HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērojumi, kontroles mērījumi un pārbaudes liecina, ka HES hidrotehnisko būvju turpmākā ekspluatācija var izraisīt to sagraušanu, HES valdītājam ir tiesības, ievērojot drošuma programmu, pieņemt lēmumu par ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanu, nekavējoties par to ziņojot elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam, apdraudēto rajonu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem, kā arī lejup esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem.

Redakcionāli precizēts

10.pants. Ja HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērojumi, kontroles mērījumi un pārbaudes liecina, ka to būvju turpmāka ekspluatācija var izraisīt to sagraušanu, HES valdītājam ir tiesības, ievērojot drošuma programmu, pieņemt lēmumu par ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanu un pienākums nekavējoties par to ziņot elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam, apdraudēto rajonu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem, kā arī lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem.

11.pants. Ja kāda no HES hidrotehniskām būvēm zaudē noturību vai stiprību un notiek nekontrolēta ūdens noplūde, kas var radīt draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, HES valdītājs, ievērojot drošuma programmu, nekavējoties par to ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam, apdraudēto rajonu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem, lejup esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem, kā arī elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram un iedarbina lokālās apziņošanas sistēmu, kuras izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Redakcionāli precizēts

11.pants. Ja kāda no HES hidrotehniskajām būvēm zaudē noturību vai stiprību un notiek nekontrolēta ūdens noplūde, kas var radīt draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam vai kaitējumu videi, HES valdītājs, ievērojot drošuma programmu, nekavējoties par to ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam, apdraudēto rajonu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem, lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem, kā arī elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram un iedarbina lokālās apziņošanas sistēmu, kuras izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

12.pants. Šā likuma ievērošanu kontrolē Valsts būvinspekcija.

12.pants. Šā likuma ievērošanu kontrolē Valsts būvinspekcija.

1. Likums stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī.

1. Likums stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī.

2. Likuma 4.panta prasības par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Redakcionāli precizēts

2. Likuma 4.panta prasība apdrošināt civiltiesisko atbildību stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

3. Valsts būvinspekcija ekspluatācijā esošām HES hidrotehniskām būvēm atbilstoši šā likuma 3.pantam līdz 2001.gada 30.jūnijam nosaka drošuma klases.

Redakcionāli precizēts

3. Valsts būvinspekcija ekspluatācijā esošajām HES hidrotehniskajām būvēm atbilstoši šā likuma 3.pantam līdz 2001.gada 30.jūnijam nosaka drošuma klases.

4. Tām HES, kas pieņemtas ekspluatācijā pirms šā likuma spēkā stāšanās, HES hidrotehnisko būvju valdītāji:

Redakcionāli precizēts

4. Tām HES, kuras pieņemtas ekspluatācijā pirms šā likuma spēkā stāšanās, hidrotehnisko būvju valdītāji:

4.1. līdz 2001.gada 31.decembrim iesniedz Valsts būvinspekcijā apstiprināšanai HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas;

Redakcionāli precizēts

1) līdz 2001.gada 31.decembrim iesniedz Valsts būvinspekcijā apstiprināšanai HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas;

4.2. līdz 2003.gada 31.martam saņem šā likuma 8.pantā minēto sertifikātu.

Redakcionāli precizēts

2) līdz 2003.gada 31.martam saņem šā likuma 8.pantā minēto sertifikātu.