Likumprojekts

Likumprojekts

Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) hidroelektrostacija – būves un iekārtas, ar kuru palīdzību ūdens hidraulisko enerģiju pārveido elektroenerģijā;

2) hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves – hidroelektrostacijas darbībai nepieciešamo būvju komplekss, tai skaitā aizsprosti, dambji, hidroelektrostacijas ēkas, ūdens novadbūves, kanāli, cauruļvadi, tuneļi, sūkņu stacijas, drenāža, zivju aizsardzības un pārvades būves, aizsargdambji, krastu nostiprinājumi, atbalsta sienas un citas būves, uz kurām iedarbojas ūdens spiediens.

2.pants. Likums nosaka hidroelektrostaciju (turpmāk – HES) hidrotehnisko būvju valdītāju – juridisko un fizisko personu, kas būvē, lieto vai uztur HES hidrotehniskās būves, vai ar savu darbību vai bezdarbību var ietekmēt to stāvokli, – darbības tiesiskos pamatus, kā arī organizatoriskos pasākumus, lai panāktu esošo, atjaunojamo un jaunbūvējamo HES hidrotehnisko būvju drošumu, un valsts institūciju, kas veic HES hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzību un kontroli.

3.pants. (1) Ir šādas HES hidrotehnisko būvju drošuma klases:

1) A klase – būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un būtisks kaitējums videi;

2) B klase – būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, bet tiek nodarīts zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi;

3) C klase – būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai. Zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi ir nenozīmīgs;

(2) HES hidrotehnisko būvju drošuma klasi nosaka projektēšanas uzdevumā.

4.pants. HES valdītājs atbild par savā valdījumā esošo hidrotehnisko būvju drošumu. HES valdītājs veic pasākumus, lai tās neradītu draudus personas dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi. A un B klases HES hidrotehniskās būves valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību pret iespējamiem draudiem personas dzīvībai un veselībai, īpašumam un videi. Apdrošinātāja atbildības limitu nosaka Ministru kabinets.

5.pants. HES valdītāja pienākums ir iesniegt apstiprināšanai Valsts būvinspekcijā HES hidrotehnisko būvju drošuma programmu (turpmāk – drošuma programma). Drošuma programmā ietveramo pasākumu kompleksu HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērošanai un pārbaudīšanai, drošas ekspluatācijas kritērijus, kā arī to izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Drošuma programmas pildīšanu A klases HES hidrotehniskajām būvēm uzsāk vienlaicīgi ar būvdarbu sākšanu, B un C klases HES hidrotehniskajām būvēm – pēc to pieņemšanas ekspluatācijā.

7.pants. HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas pildīšanai nepieciešamo kontrolmērietaišu aizsardzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.pants. HES valdītājam ir tiesības ekspluatēt HES, ja saņemts HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāts. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu izsniedz un anulē Valsts būvinspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos.

9.pants. HES valdītājs iesniedz Valsts būvinspekcijai HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju, kurā atskaitās par drošuma programmas izpildi. HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas saturu, iesniegšanas termiņus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

10.pants. Ja HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērojumi, kontroles mērījumi un pārbaudes liecina, ka HES hidrotehnisko būvju turpmākā ekspluatācija var izraisīt to sagraušanu, HES valdītājam ir tiesības, ievērojot drošuma programmu, pieņemt lēmumu par ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanu, nekavējoties par to ziņojot elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam, apdraudēto rajonu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem, kā arī lejup esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem.

11.pants. Ja kāda no HES hidrotehniskām būvēm zaudē noturību vai stiprību un notiek nekontrolēta ūdens noplūde, kas var radīt draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, HES valdītājs, ievērojot drošuma programmu, nekavējoties par to ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam, apdraudēto rajonu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem, lejup esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem, kā arī elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram un iedarbina lokālās apziņošanas sistēmu, kuras izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

12.pants. Šā likuma ievērošanu kontrolē Valsts būvinspekcija.

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī.

2. Likuma 4.panta prasības par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

3. Valsts būvinspekcija ekspluatācijā esošām HES hidrotehniskām būvēm atbilstoši šā likuma 3.pantam līdz 2001.gada 30.jūnijam nosaka drošuma klases.

4. Tām HES, kas pieņemtas ekspluatācijā pirms šā likuma spēkā stāšanās, HES hidrotehnisko būvju valdītāji:

4.1. līdz 2001.gada 31.decembrim iesniedz Valsts būvinspekcijā apstiprināšanai HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas;

4.2. līdz 2003.gada 31.martam saņem šā likuma 8.pantā minēto sertifikātu.

 

Likumprojekta “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”

ANOTĀCIJA

Jautājums

VARAM sniegtā informācija

1.Kādēļ likums ir vajadzīgs?

  1. patreizējā situācija

 

 

 

 

 

 

b) likumprojekta koncepcija

 

Latvijas Republikas likumdošanā nav neviena likumdošanas akta, kas reglamentētu drošu hidroelektrostaciju ekspluatāciju. Likums attieksies uz visām Latvijas teritorijā ekspluatācijā (3 Daugavas un 55 mazām HES uz 1.01.2000.) un būvniecībā esošām spēkstacijām. Mazo spēkstaciju atjaunošana un būvniecība iet plašumā un to iespējas vēl nav izsmeltas,

likumprojekts nosaka tiesiskus pamatus un organizatoriskus pasākumus, lai garantētu HES hidrotehnisko būvju drošumu būvniecības, ekspluatācijas, konservācijas vai likvidācijas laikā.

Neskatoties uz likumprojektā noteikto HES drošuma valsts uzraudzību, to valdītāji netiek atbrīvoti no iespējamo zaudējumu atlīdzināšanas saistībām.

Nepieciešamos finansu līdzekļus nodrošinātu apdrošināšanas līgumi. Maksājumu apjomi būtu jānosaka atkarībā no HES hidrotehnisko būvju avāriju iespējamības un varbūtējiem kaitējuma apmēriem.

Apdrošinātāja atbildības limitus patreiz nevar noteikt, jo nepieciešama pasaules valstu pieredzes analīze, lai pamatojoties uz to izstrādātu atbilstošu apdrošināšanu. Citu valstu (Somija, Norvēģija) analogu par ekspluatācijas riska apdrošināšanu nevar izmantot, atšķirīgo ģeogrāfisko apstākļu dēļ un līdz ar to nosaukt atbildības limitus patreiz ir neiespējami.

Šo likumprojekta prasības par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, pamatojoties uz iepriekš minētiem apsvērumiem, paredzēts ieviest ar 2005.gada 1.01. pēc detalizētas šī jautājuma izpētes un attiecīgu MK noteikumu izdošanas.

2.Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

a)tautsaimniecības konkurētspēju

 

 

 

b)eksporta attīstību

c)nodarbinātību

d)investīciju pieplūdi

 

 

 

 

e)uzņēmējdarbību

f)vidi

 

 

 

 

likuma pieņemšana sakārtos HES darbības drošumu, kas veicinās nozares attīstību, palielināsies valstī ražotās elektroenerģijas daudzums,

 

 

neiespaidos,

palielinās netieši, līdz ar nozares attīstību,

likuma pieņemšana garantēs HES drošumu un līdz ar to ļaus izmantot HES par aizdevuma garantiem, kas veicinās investīciju piesaistīšanu gan esošo spēkstaciju modernizācijai gan jaunu būvniecībai,

 

neierobežos nozares attīstību,

likuma pieņemšana garantēs drošu HES ekspluatāciju un radīs sakārtotu vidi.

3.Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

a)valsts budžetā prognozējami neparedzēti izdevumi

b)samazināsies vai palielināsies valsts budžeta ienākumi

c)nākamos piecos gados samazināsies vai palielināsies budžeta ienākumi

 

 

 

likuma ieviešana neprasīs papildus izdevumus no valsts budžeta,

 

likuma ieviešana neietekmēs ieņēmumus valsts budžetā no elektroenerģijas ražošanas,

 

budžeta ieņēmumi attīstoties elektroenerģijas ražošanai nākamos piecos gados varētu palielināties.

4.Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Likuma ieviešana prasīs sekojošu Ministru kabineta noteikumu izdošanu:

  • MK noteikumi par HES hidrotehnisko būvju drošuma programmām un drošuma deklarācijām, kuru izstrādāšana paredzēta 2000.gada VARAM rīcības plānā.

  • MK noteikumi par HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu, kuru izstrādāšana paredzēta 2000.gada VARAM rīcības plānā.
  • MK noteikumi par HES hidrotehnisko būvju un to drošuma uzraudzības kontrolmērietaišu aizsardzību no ārējo faktoru iedarbības, kuru izstrādāšanu paredzējusi Ekonomikas ministrija
  • MK noteikumi par lokālās apziņošanas sistēmu, kurus izstrādā Iekšlietu ministrijas VUGD.
  • MK noteikumi par HES civiltiesiskās apdrošināšanas limitiem.

5.Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

a)atbilstība saistībām pret Eiropas Savienību

 

b)atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām

c)atbilstība saistībām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju

d)atbilstība citām Latvijas starptautiskām saistībām

 

 

Eiropas Savienības līmenī šī joma nav harmonizēta t.i. atstāta dalībvalstu kompetencē,

 

nav reglamentētā sfēra,

 

nav reglamentētā sfēra,

 

 

atbilst Garantijas līgumam (Daugavas kaskādes modernizācija) starp Latvijas Republiku un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku.

6.Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

a)kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses

 

 

b)kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses.

 

likuma izpildes kontroli nodrošinās 1999.gadā izveidotā VARAM Valsts būvinspekcijas hidrotehnisko būvju darba drošības kontroles daļa,

 

likums indivīdu neierobežos.

 

Ministrs Vladimirs Makarovs

A. Jurjāns 7026462