22

23.03.2001

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā”

(Reģ.nr.611, dok.nr.2132) izskatīšanai 3.lasījumā

Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalsotā redakcija

 

Priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Muitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 12., 23.nr.; 1999, 19.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Muitas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 15.nr.; 1998, 12., 23.nr.; 1999, 19.nr.) šādus grozījumus:

 

1. Aizstāt visā tekstā vārdus “Muitas pārvalde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Galvenā muitas pārvalde” (attiecīgā locījumā).

 

 

 

1. Aizstāt visā tekstā vārdus “Muitas pārvalde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Galvenā muitas pārvalde” (attiecīgā locījumā).

1.pants. Terminu skaidrojums

Likumā ir lietoti šādi termini:

(1) Ārvalstu personas - personas, kas nav Latvijas Republikas personas.

(2) Ārvalstu preces - preces, kas nav Latvijas preces.

(3) Brīvā zona - norobežota Latvijas Republikas valsts teritorijas daļa, kurā ievestās preces attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm.

2. 1.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

 

1.

 

 

 

 

 

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likuma 1. panta trešajā daļā doto terminu “Brīva zona” un tā skaidrojumu.

 

Atbalstīt

 

 

2. 1.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izslēgt trešo daļu;

(15) Muitošana - šajā likumā noteiktā kārtība, kādā precēm tiek piemērota noteikta muitas procedūra.

 

2.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

1.panta piecpadsmitajā daļā aizstāt vārdus “muitas procedūra” ar vārdiem “muitas procedūra vai cits muitas režīms”.

Atbalstīt

piecpadsmitajā daļā aizstāt vārdus “muitas procedūra” ar vārdiem “muitas procedūra vai cits muitas režīms”;

(22) Principāls - persona, kura pati vai ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību, iesniedzot attiecīgo deklarāciju, uzņemas atbildību par tranzīta procedūras veikšanu.

aizstāt divdesmit otrajā daļā vārdu “attiecīgo” ar vārdu “muitas”;

 

 

 

aizstāt divdesmit otrajā daļā vārdu “attiecīgo” ar vārdu “muitas”;

 

papildināt pantu ar divdesmit trešo, divdesmit ceturto un divdesmit piekto daļu šādā redakcijā:

“(23) Muitas režīms — pasākumu un saistību kopums, kas nosaka rīcību ar precēm, kuras pārvietojamas pāri muitas robežai.

3.

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Izteikt 1.panta 23.daļu šādā redakcijā:

“(23) Muitas režīmi:

1) muitas procedūras piemērošana precēm;

2) preču izvešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā;

3) preču atpakļizvešana no muitas teritorijas;

4) preču atpakaļievešana muitas teritorijā;

5) preču iznīcināšana, vai

6) atteikšanās no precēm par labu valstij.”

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(16)

papildināt pantu ar divdesmit trešo, divdesmit ceturto un divdesmit piekto daļu šādā redakcijā:

“(23) Muitas režīms — pasākumu un saistību kopums, kas nosaka rīcību ar precēm, kuras pārvietojamas pāri muitas robežai.

 

(24) Muitas maksājumu atmaksāšana — pilnīga vai daļēja samaksāto muitas maksājumu atmaksāšana, ko veic Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tā pieņemto lēmumu.

 

 

 

(24) Muitas maksājumu atmaksāšana — pilnīga vai daļēja samaksāto muitas maksājumu atmaksāšana, ko veic Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz tā pieņemto lēmumu.

 

(25) Atbrīvojums no muitas maksājumu samaksas — Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par pilnīgu vai daļēju muitas parāda summas neiekasēšanu vai attiecīgo muitas maksājumu visas summas vai tās nesamaksātās daļas iegrāmatojuma anulēšanu.”

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Juridiskais birojs

Ierosinām 1. panta divdesmit piektajā daļā aizstāt vārdus “Atbrīvojums no muitas maksājumu samaksas” ar vārdiem “Atbrīvojums no muitas maksājumiem”;

Juridiskais birojs

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši 175.1 panta trešajai daļai lēmumu par atbrīvojumu no muitas maksājumiem ir tiesīga pieņemt arī muitas iestāde un nevis tikai Valsts ieņēmumu dienests. Šai sakarā ierosinām papildināt tekstu pēc vārdiem “Valsts ieņēmumu dienesta” ar vārdiem “vai šai likumā paredzētos gadījumos – muitas iestādes”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(25) Atbrīvojums no muitas maksājumiem — Valsts ieņēmumu dienesta vai šai likumā paredzētos gadījumos – muitas iestādes lēmums par pilnīgu vai daļēju muitas parāda summas neiekasēšanu vai attiecīgo muitas maksājumu visas summas vai tās nesamaksātās daļas iegrāmatojuma anulēšanu.”

 

 

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Papildināt 1.pantu ar šādu 26.daļu:

“(26) Brīvā noliktava – norobežota telpa Latvijas Republikas valsts teritorijā, kurā ievestās preces attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm. “.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Papildināt 1.pantu ar 26.daļu šādā redakcijā:

“(26) Brīvā zona vai brīvā noliktava – attiecīgi Latvijas Republikas teritorijas daļa vai Latvijas Republikas norobežota telpa, kurā ārvalstu preces attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm, bet Latvijas precēm piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi.”

Daļēji iestrādāts komisijas priekš-likumā

(7)

 

 

 

 

 

Atbalstīt

papildināt pantu ar 26.daļu šādā redakcijā:

“(26) Brīvā zona vai brīvā noliktava – attiecīgi Latvijas Republikas teritorijas daļa vai Latvijas Republikas norobežota telpa, kurā ārvalstu preces attiecībā uz muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm, bet Latvijas precēm piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi.”

1.pants. Terminu skaidrojums

(15) Muitošana - šajā likumā noteiktā kārtība, kādā precēm tiek piemērota noteikta muitas procedūra.

7.pants. Valsts ieņēmumu dienesta normatīvie akti

(2) Valsts ieņēmumu dienesta normatīvie akti, kas attiecas uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai vai muitas procedūru piemērošanu, stājas spēkā tajos norādītajā datumā, bet ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

20.pants. Kārtība, kādā preces tiek pārvietotas pāri muitas robežai

(5) Preču pārvietošana pāri muitas robežai veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar piemērotajām muitas procedūrām.

29.pants. Galvojuma veidi un nodrošinājums

(2) Galvojuma veidi ir šādi:

1) vienreizējs galvojums - paredzēts, vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu, vienu muitas procedūru vai vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu un muitas procedūru;

2) vispārējs galvojums - paredzēts noteiktam laika periodam un noteiktam iespējamā muitas parāda apjomam.

(5) Galvojumu nodrošina persona, kas ir vai arī var būt atbildīga par preču pagaidu uzglabāšanu, muitas procedūru izpildi. Muitas iestādes nedrīkst pieprasīt galvojumu, kas ir lielāks par iespējamā muitas parāda apjomu.

3. Aizstāt 1.panta piecpadsmitajā daļā, 7.panta otrajā daļā, 20.panta piektajā daļā, 29.panta otrās daļas 1.punktā un piektajā daļā vārdus “muitas procedūra” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “muitas procedūra vai cits muitas režīms” (attiecīgā locījumā).

8.

 

 

 

 

 

9.

 

 

 

10.

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Aizstāt 29.panta otrās daļas pirmajā punktā un piektajā daļā vārdus “muitas režīms” ar vārdiem “muitas procedūra” attiecīgajā locījumā.

 

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 3. pantā vārdus “otrās daļas 1. punktā”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izslēgt likumprojekta 3.pantu (ietverot šīs normas pie konkrēto pantu grozījumiem)

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(10)

Atbalstīt

 

7.pants. Valsts ieņēmumu dienesta normatīvie akti

(2) Valsts ieņēmumu dienesta normatīvie akti, kas attiecas uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai vai muitas procedūru piemērošanu, stājas spēkā tajos norādītajā datumā, bet ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

11.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Aizstāt 7.panta otrajā daļā vārdus “muitas procedūru” ar vārdiem “muitas procedūru vai citu muitas režīmu”.

Atbalstīt

3. Aizstāt 7.panta otrajā daļā vārdus “muitas procedūru” ar vārdiem “muitas procedūru vai citu muitas režīmu”.

8.pants. Konfidencialitāte

(1) Informāciju, ko muitas iestādēm sniedz personas saskaņā ar šo likumu un citiem muitas lietas regulējošiem normatīvajiem aktiem, atļauts izmantot tikai muitas darbībā.

(2) Informāciju, kas satur valsts noslēpumu, vai konfidenciālu informāciju (informācija, kas nav vispārpieejama un var kaitēt attiecīgās personas likumīgajām tiesībām un interesēm) aizliegts izpaust, izmantot muitas amatpersonu personiskiem nolūkiem, nodot trešajām personām, kā arī valsts iestādēm, izņemot gadījumus, kas paredzēti normatīvajos aktos.

4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Konfidencialitāte

Muitas amatpersonām dienesta pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas dienesta attiecības, ir aizliegts publiski vai kādā citā veidā izpaust informāciju, ko muitas iestādēm sniedz personas saskaņā ar šo likumu un citiem muitas lietas regulējošiem normatīvajiem aktiem, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.”

 

 

 

4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. Konfidencialitāte

Muitas amatpersonām dienesta pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas dienesta attiecības, ir aizliegts publiski vai kādā citā veidā izpaust informāciju, ko muitas iestādēm sniedz personas saskaņā ar šo likumu un citiem muitas lietas regulējošiem normatīvajiem aktiem, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.”

12.pants. Muitas amatpersonu lēmumi

(4) Muitas amatpersonu pieņemtos lēmumus personām ir tiesības pārsūdzēt 30 dienu laikā pēc to saņemšanas.

5. Izteikt 12.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Muitas iestāžu amatpersonu lēmumos par lūgumu noraidīšanu vai par citu adresāta interešu ierobežošanu rakstveidā norāda šāda lēmuma pieņemšanas pamatojumu un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.”

 

 

 

5. Izteikt 12.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Muitas iestāžu amatpersonu lēmumos par lūgumu noraidīšanu vai par citu adresāta interešu ierobežošanu rakstveidā norāda šāda lēmuma pieņemšanas pamatojumu un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.”

13.pants. Informācija par muitas lietām

(1) Muitas iestādes sniedz valsts institūcijām un ieinteresētajām personām informāciju par šā likuma un citu muitas lietas regulējošo normatīvo aktu piemērošanas kārtību, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta izdotajiem normatīvajiem aktiem.

6. Papildināt 13.panta pirmo daļu pēc vārda “personām” ar vārdiem “pēc to rakstveida vai mutvārdos izteikta pieprasījuma”.

 

 

 

6. Papildināt 13.panta pirmo daļu pēc vārda “personām” ar vārdiem “pēc to rakstveida vai mutvārdos izteikta pieprasījuma”.

13.1 pants. Atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam

(1) Uz personas rakstveida iesnieguma pamata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde rakstveidā sniedz atzinumu par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes sniegtais atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir izmantojams vienīgi preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru.

(3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde.

(4) Atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde anulē izsniegto atzinumu gadījumos, kad tiek konstatēts, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu tiek paziņots muitas iestādēm, kā arī atzinuma pieprasītājam.

(5) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, vai gadījumos, kad atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā tiek paziņots muitas iestādēm, kā arī atzinuma pieprasītājam.

7. Izteikt 13.1 pantu šādā redakcijā:

“13.1 pants. Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam

(1) Pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā rakstveidā sniedz atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes sniegto atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam izmanto tikai preces izcelsmes noteikšanai vai preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru. Muitas iestādes minētos atzinumus izmanto tikai attiecībā uz precēm, kuru muitošana ir pabeigta.

(3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde.

(4) Atzinums par preces izcelsmi ir spēkā trīs gadus no tā izsniegšanas dienas, bet atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegto atzinumu, ja konstatē, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(5) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, kā arī tad, ja atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(6) Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir izmantojams vēl sešus mēnešus pēc tam, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes rakstveida paziņojums par atzinuma spēkā neesamību, ja persona, kurai izsniegts atzinums, ir noslēgusi līgumu par preču iegādi, pamatojoties uz atzinumā sniegto informāciju.”

 

 

 

7. Izteikt 13.1 pantu šādā redakcijā:

“13.1 pants. Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam

(1) Pamatojoties uz personas rakstveida iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde Ministru kabineta noteiktajā kārtībā rakstveidā sniedz atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes sniegto atzinumu par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam izmanto tikai preces izcelsmes noteikšanai vai preču identificēšanai saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru. Muitas iestādes minētos atzinumus izmanto tikai attiecībā uz precēm, kuru muitošana ir pabeigta.

(3) Personai, kurai izsniegts atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam, ir pienākums pierādīt preces atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajā iesniegumā aprakstītajām precēm, ja to pieprasa muitas iestāde.

(4) Atzinums par preces izcelsmi ir spēkā trīs gadus no tā izsniegšanas dienas, bet atzinums par preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir spēkā sešus gadus no tā izsniegšanas dienas. Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde anulē izsniegto atzinumu, ja konstatē, ka tā pieprasītājs ir sniedzis neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Par atzinuma anulēšanu rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(5) Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes izsniegtais atzinums zaudē spēku, ja spēku zaudē vai tiek grozīti normatīvie akti, uz kuru pamata tas izsniegts, kā arī tad, ja atzinumu atsauc tā izsniedzējs. Par atzinuma spēkā neesamību, norādot iemeslu, rakstveidā paziņo muitas iestādēm un atzinuma pieprasītājam.

(6) Atzinums par preces izcelsmi vai preces atbilstību Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam ir izmantojams vēl sešus mēnešus pēc tam, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes rakstveida paziņojums par atzinuma spēkā neesamību, ja persona, kurai izsniegts atzinums, ir noslēgusi līgumu par preču iegādi, pamatojoties uz atzinumā sniegto informāciju.”

15.pants. Lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

(1) Ikvienai personai ir tiesības pārsūdzēt muitas iestādes lēmumu, kas attiecas uz šo personu.

(2) Muitas iestāžu amatpersonu lēmumus var pārsūdzēt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajā kārtībā.

8. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Muitas amatpersonu pieņemtos lēmumus personām ir tiesības pārsūdzēt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

8. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Muitas amatpersonu pieņemtos lēmumus personām ir tiesības pārsūdzēt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajā kārtībā.”

16.pants. Lēmuma izpildes pārtraukšana

(1) Ja muitas iestādes lēmums tiek pārsūdzēts, tā izpilde apturama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ar preču muitošanu saistītā muitas iestādes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

 

 

 

9. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ar preču muitošanu saistītā muitas iestādes lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

19.pants. Atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem

(1) Fizisko un juridisko personu atbildība par šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām noteiktās kārtības neievērošanu iestājas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, ja par šiem pārkāpumiem pēc to rakstura saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem nav paredzēta kriminālatbildība un persona nav saukta pie kriminālatbildības.

(2) {<*> - Izslēgta ar 22.10.98. likumu, kas stājas spēkā no 12.11.98.].

(3) Lietvedība muitas noteikumu pārkāpumu lietās veicama saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

10. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem un muitas maksājumu veikšanai noteiktās kārtības neievērošanu

(1) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem iestājas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ja par šiem pārkāpumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta kriminālatbildība un persona nav saukta pie kriminālatbildības.

(2) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas maksājumu pareizu un savlaicīgu nesamaksāšanu, par darbībām, kuru rezultātā muitas maksājumi nav samaksāti pilnā apjomā, kā arī par izvairīšanos no muitas maksājumu veikšanas iestājas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un citiem normatīvajiem aktiem.”

 

 

 

10. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem un muitas maksājumu veikšanai noteiktās kārtības neievērošanu

(1) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas noteikumu pārkāpumiem iestājas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ja par šiem pārkāpumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta kriminālatbildība un persona nav saukta pie kriminālatbildības.

(2) Fizisko un juridisko personu atbildība par muitas maksājumu pareizu un savlaicīgu nesamaksāšanu, par darbībām, kuru rezultātā muitas maksājumi nav samaksāti pilnā apjomā, kā arī par izvairīšanos no muitas maksājumu veikšanas iestājas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un citiem normatīvajiem aktiem.”

B sadaļa

Muitas procedūras

11. Izteikt B sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“B sadaļa. Muitas procedūras un citi muitas režīmi”.

12.

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Izteikt B sadaļas nosaukumu šādā redakcijā”

“Muitas režīmi”.

Atbalstīt

11. Izteikt B sadaļas nosaukumu šādā redakcijā”

“Muitas režīmi”.

V nodaļa. Muitas procedūru vispārīgie noteikumi

 

13.

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V nodaļa. Muitas režīmu vispārējie noteikumi”

Atbalstīt

12. Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“V nodaļa. Muitas režīmu vispārējie noteikumi”

20.pants. Kārtība, kādā preces tiek pārvietotas pāri muitas robežai

(5) Preču pārvietošana pāri muitas robežai veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar piemērotajām muitas procedūrām.

 

14.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Aizstāt 20.panta piektajā daļā vārdus “muitas procedūrām” ar vārdiem “muitas procedūrām vai citiem muitas režīmiem”.

Atbalstīt

13. Aizstāt 20.panta piektajā daļā vārdus “muitas procedūrām” ar vārdiem “muitas procedūrām vai citiem muitas režīmiem”.

23.pants. Ierobežojumi attiecībā uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai

Atsevišķu preču pārvietošanu pāri muitas robežai var aizliegt vai ierobežot starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti.

12. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Ierobežojumi attiecībā uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai

Atsevišķu preču pārvietošanu pāri muitas robežai aizliedz vai ierobežo starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti, kas reglamentē tādus aizliegumus un ierobežojumus, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības morāle, valsts politika un sabiedrības drošība, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzība, dzīvnieku vai augu, nacionālo bagātību, mākslas, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzība vai rūpnieciskā īpašuma vai komercīpašuma aizsardzība.”

15.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt 23. pantā lietoto terminu “vai komercīpašuma”.

Atbalstīt

14. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Ierobežojumi attiecībā uz preču pārvietošanu pāri muitas robežai

Atsevišķu preču pārvietošanu pāri muitas robežai aizliedz vai ierobežo starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti, kas reglamentē tādus aizliegumus un ierobežojumus, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības morāle, valsts politika un sabiedrības drošība, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzība, dzīvnieku vai augu, nacionālo bagātību, mākslas, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzība vai rūpnieciskā īpašuma aizsardzība.”

24.pants. Muitas procedūru veidi

(1) Lai realizētu muitas lietas, tiek noteiktas šādas muitas procedūras:

1) izlaišana brīvam apgrozījumam;

2) ievešana uz laiku;

3) izvešana uz laiku;

4) atpakaļievešana (reimports);

5) ievešana muitas noliktavā;

6) ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā;

7) ievešana pārstrādei;

8) ievešana pārstrādei muitas kontrolē;

9) izvešana (eksports);

10) izvešana pārstrādei;

11) atpakaļizvešana (reeksports);

12) tranzīts;

13) iznīcināšana;

14) atteikšanās par labu valstij;

15) komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt muitas procedūru izpildes kārtību.

13. 24.pantā:

izslēgt pirmās daļas 4., 6., 11., 13., 14. un 15.punktu;

aizstāt otrajā daļā vārdu “procedūru” ar vārdu “režīmu”.

16.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Muitas režīmu veidi

(1) Lai realizētu muitas lietas, tiek noteikti šādi muitas režīmi:

1) muitas procedūras:

a) izlaišana brīvam apgrozījumam,

b) ievešana uz laiku,

c) izvešana uz laiku,

d) ievešana muitas noliktavā,

e) ievešana pārstrādei,

f) ievešana pārstrādei muitas kontrolē,

g) izvešana (eksports),

h) izvešana pārstrādei,

i) tranzīts;

2) citi muitas režīmi:

a)preču ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā,

b) preču atpakaļizvešana,

c) preču iznīcināšana,

d) atteikšanās no precēm par labu valstij.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt muitas režīmu izpildes kārtību.

(3) Muitas režīms jāpabeidz termiņā, kas pilnībā nodrošina šī režīma noteikumu izpildi.”

Atbalstīt

15. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. Muitas režīmu veidi

(1) Lai realizētu muitas lietas, tiek noteikti šādi muitas režīmi:

1) muitas procedūras:

a) izlaišana brīvam apgrozījumam,

b) ievešana uz laiku,

c) izvešana uz laiku,

d) ievešana muitas noliktavā,

e) ievešana pārstrādei,

f) ievešana pārstrādei muitas kontrolē,

g) izvešana (eksports),

h) izvešana pārstrādei,

i) tranzīts;

2) citi muitas režīmi:

a)preču ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā,

b) preču atpakaļizvešana,

c) preču iznīcināšana,

d) atteikšanās no precēm par labu valstij.

(2) Ministru kabinetam ir tiesības noteikt muitas režīmu izpildes kārtību.

(3) Muitas režīms jāpabeidz termiņā, kas pilnībā nodrošina šī režīma noteikumu izpildi.”

25.pants. Muitas procedūras izvēle un maiņa

(1) Persona ir tiesīga izvēlēties noteiktu muitas procedūru vai arī mainīt to pret citu muitas procedūru neatkarīgi no preču veida, daudzuma vai izcelsmes valsts.

(2) Persona piesaka noteiktu muitas procedūru, noteiktajā kārtībā noformējot un iesniedzot muitas iestādē muitas deklarāciju.

26.pants. Rīcība ar precēm, kuras pārvieto pāri muitas robežai

Rīcība ar precēm, kuras pārvieto pāri muitas robežai, atbilst šīm precēm piemērotajām muitas procedūrām.

 

17.

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Aizstāt 25. un 26.pantā vārdus “muitas procedūra” ar vārdiem “muitas režīmi” attiecīgajā locījumā.

Atbalstīt

16. Aizstāt 25. un 26.pantā vārdus “muitas procedūra” ar vārdiem “muitas režīmi” attiecīgajā locījumā.

29.pants. Galvojuma veidi un nodrošinājums

(2) Galvojuma veidi ir šādi:

1) vienreizējs galvojums - paredzēts, vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu, vienu muitas procedūru vai vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu un muitas procedūru;

2) vispārējs galvojums - paredzēts noteiktam laika periodam un noteiktam iespējamā muitas parāda apjomam.

14. 29.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) vienreizējs galvojums — paredzēts, vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu, vienu muitas procedūru vai vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu un muitas procedūru. Šis galvojums var būt:

a) pilnas likmes galvojums,

b) fiksētas likmes galvojums;”;

18.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

29.panta otrās daļas 1.punktā aizstāt vārdu “procedūru” ar vārdiem “procedūru vai citu muitas režīmu”

 

Atbalstīt

17. 29.pantā:

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) vienreizējs galvojums — paredzēts, vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu, vienu muitas procedūru vai citu muitas režīmu vai vienu reizi veicot preču pagaidu uzglabāšanu un muitas procedūru vai citu muitas režīmu. Šis galvojums var būt:

a) pilnas likmes galvojums,

b) fiksētas likmes galvojums;”;

(5) Galvojumu nodrošina persona, kas ir vai arī var būt atbildīga par preču pagaidu uzglabāšanu, muitas procedūru izpildi. Muitas iestādes nedrīkst pieprasīt galvojumu, kas ir lielāks par iespējamā muitas parāda apjomu.

izslēgt piektās daļas otro teikumu;

19.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

29.panta piektajā daļā aizstāt vārdu “procedūru” ar vārdiem “procedūru vai citu muitas režīmu”

 

piektajā daļā aizstāt vārdu “procedūru” ar vārdiem “procedūru vai citu muitas režīmu”;

izslēgt piektās daļas otro teikumu;

(6) Iespējamais muitas parāds ir tāds muitas parāds, kas var rasties, ārvalstu preces izlaižot brīvam apgrozījumam, bet Latvijas preces izvedot.

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Iespējamā muitas parāda apjomu nosaka pēc muitas maksājumiem, kas būtu jāmaksā, ārvalstu preces izlaižot brīvam apgrozījumam, bet Latvijas preces izvedot.”

 

 

 

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Iespējamā muitas parāda apjomu nosaka pēc muitas maksājumiem, kas būtu jāmaksā, ārvalstu preces izlaižot brīvam apgrozījumam, bet Latvijas preces izvedot.”;

(7) Galvojuma apjomu, tā iesniegšanas, pieņemšanas un piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets

 

20.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likuma 29.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Galvojuma apjomu, tā iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, samazināšanas kārtību, kā arī kārtību atbrīvošanai no galvojuma nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Galvojuma apjomu, tā iesniegšanas, pieņemšanas, piemērošanas, samazināšanas kārtību, kā arī kārtību atbrīvošanai no galvojuma nosaka Ministru kabinets.”

VIII nodaļa. Atpakaļievešana (reimports)

40.pants. Procedūras (atpakaļievešana) darbības joma

Atpakaļievešana (reimports) ir muitas procedūra, kas atļauj no muitas teritorijas saskaņā ar muitas procedūru - izvešana (eksports) izvestās Latvijas preces ievest atpakaļ šajā teritorijā, neapliekot šīs preces ar muitas maksājumiem un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus.

41.pants. Procedūras (atpakaļievešana) piemērošanas noteikumi

(1) Lai piemērotu precēm atpakaļievešanas procedūru:

1) tās ir jāieved atpakaļ muitas teritorijā divu gadu laikā, skaitot no preču izvešanas dienas;

2) tām atpakaļievešanas brīdī ir jābūt tādā pašā veidā, kādā tās bija izvešanas brīdī, ievērojot to dabisko nolietojumu un zudumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas rezultātā.

(2) Procedūra tiek pabeigta līdz ar preču ievešanas brīdi.

15. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā:

“VIII nodaļa. Atpakaļievestās preces

40.pants. Preču atpakaļievešanas noteikumi

(1) Latvijas precēm, kas ir bijušas izvestas no muitas teritorijas un triju gadu laikā tiek ievestas atpakaļ šajā teritorijā un izlaistas brīvam apgrozījumam, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir atbrīvojumu no muitas maksājumiem.

(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemēro arī tad, ja vienlaikus ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) triju gadu termiņš pārsniegts attaisnojošu iemeslu dēļ;

2) pirms izvešanas no muitas teritorijas preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam, nepiemērojot vai samazinot muitas maksājumus, pamatojoties uz lietošanas nosacījumu, un, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums nav mainījies.

(3) Ja, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums ir mainījies, no tām piemērojamo muitas maksājumu summas atskaita muitas maksājumus, kas precēm tika aprēķināti, kad tās pirms izvešanas bija izlaistas brīvam apgrozījumam. Ja pirms preču izvešanas aprēķinātie muitas maksājumi pārsniedz to summu, kas aprēķināta, preces atpakaļievedot, muitas maksājumu starpību atmaksā.

41.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem piemērošana

Atbrīvojumu no muitas maksājumiem atpakaļievedamajām precēm piemēro, ja preces tiek atpakaļievestas tādas pašas, kādas tās bija izvešanas brīdī, ievērojot to dabisko nolietojumu un zudumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā.

21.

Juridiskais birojs

Ierosinām precizēt likuma 40. pantā pirmajā daļā, no kura brīža skaitāms triju gadu termiņš. Šai sakarā ierosinām papildināt panta pirmo daļu pēc vārdiem “triju gadu laikā” ar vārdiem “no preču izvešanas dienas”.

Atbalstīt

18. Izteikt VIII nodaļu šādā redakcijā:

“VIII nodaļa. Atpakaļievestās preces

40.pants. Preču atpakaļievešanas noteikumi

(1) Latvijas precēm, kas ir bijušas izvestas no muitas teritorijas un triju gadu laikā no preču izvešanas dienas tiek ievestas atpakaļ šajā teritorijā un izlaistas brīvam apgrozījumam, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir atbrīvojumu no muitas maksājumiem.

(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piemēro arī tad, ja vienlaikus ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) triju gadu termiņš pārsniegts attaisnojošu iemeslu dēļ;

2) pirms izvešanas no muitas teritorijas preces ir izlaistas brīvam apgrozījumam, nepiemērojot vai samazinot muitas maksājumus, pamatojoties uz lietošanas nosacījumu, un, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums nav mainījies.

(3) Ja, preces atpakaļievedot, to lietošanas nosacījums ir mainījies, no tām piemērojamo muitas maksājumu summas atskaita muitas maksājumus, kas precēm tika aprēķināti, kad tās pirms izvešanas bija izlaistas brīvam apgrozījumam. Ja pirms preču izvešanas aprēķinātie muitas maksājumi pārsniedz to summu, kas aprēķināta, preces atpakaļievedot, muitas maksājumu starpību atmaksā.

41.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem piemērošana

Atbrīvojumu no muitas maksājumiem atpakaļievedamajām precēm piemēro, ja preces tiek atpakaļievestas tādas pašas, kādas tās bija izvešanas brīdī, ievērojot to dabisko nolietojumu un zudumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā.

42.pants. Muitas maksājumu atmaksāšana

(1) Atpakaļievedot preces, muitas iestāde no valsts budžeta atmaksā par preču izvešanu samaksātos muitas maksājumus.

(2) Atpakaļievedot preces, preču valdītāji atmaksā valsts budžetā maksājumus, kas izmaksāti tiem par šo preču izvešanu.

42.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem nepiemērošana

Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nepiemēro precēm, kuras izvestas no muitas teritorijas un kurām bija piemērota muitas procedūra — izvešana pārstrādei, izņemot gadījumus, kad šīs preces tiek atpakaļievestas nemainītā veidā.”

22.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 42. pantā vārdus “nemainītā veidā” ar vārdiem “tādas pašas, kādas tās bija izvešanas pārstrādei brīdī, ievērojot to dabisko nolietojumu un zudumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā”.

Atbalstīt

42.pants. Atbrīvojuma no muitas maksājumiem nepiemērošana

Atbrīvojumu no muitas maksājumiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nepiemēro precēm, kuras izvestas no muitas teritorijas un kurām bija piemērota muitas procedūra — izvešana pārstrādei, izņemot gadījumus, kad šīs preces tiek atpakaļievestas tādas pašas, kādas tās bija izvešanas pārstrādei brīdī, ievērojot to dabisko nolietojumu un zudumus, kas radušies pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā.”

X nodaļa. Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā

56.pants. Procedūras (ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā) darbības joma

Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā ir muitas procedūra, kas atļauj ievest preces muitas kontroles zonās, lidostās vai ostās, kuras atvērtas starptautiskajai satiksmei, neapliekot šīs preces ar muitas maksājumiem un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus, kā arī atļauj realizēt šīs preces tikai tām fiziskajām personām, kuras izbrauc no muitas teritorijas uz ārvalstīm.

16. Izteikt X nodaļu šādā redakcijā:

“X nodaļa. Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā

56.pants. Procedūras — ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā — darbības joma

Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā ir muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā — piemērošanas veids, kas atļauj ievest preces starptautiskajai satiksmei atvērtās lidostās vai ostās, neapliekot šīs preces ar muitas maksājumiem un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus, kā arī atļauj realizēt šīs preces tikai tām fiziskajām personām, kuras izbrauc no muitas teritorijas uz ārvalstīm.

 

 

 

19. Izteikt X nodaļu šādā redakcijā:

“X nodaļa. Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā

56.pants. Procedūras — ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā — darbības joma

Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā ir muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā — piemērošanas veids, kas atļauj ievest preces starptautiskajai satiksmei atvērtās lidostās vai ostās, neapliekot šīs preces ar muitas maksājumiem un nepiemērojot attiecībā uz tām tirdzniecības politikas pasākumus, kā arī atļauj realizēt šīs preces tikai tām fiziskajām personām, kuras izbrauc no muitas teritorijas uz ārvalstīm.

57.pants. Procedūras (ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā) piemērošanas noteikumi

(1) Beznodokļu tirdzniecības veikalā var realizēt jebkuras preces, izņemot tās, kuru pārvietošana pāri muitas robežai vai realizācija muitas teritorijā ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Procedūra tiek pabeigta līdz ar preces realizācijas brīdi.

57.pants. Procedūras — ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā — piemērošana

(1) Beznodokļu tirdzniecības veikalā var realizēt visas preces, izņemot tās, kuru pārvietošana pāri muitas robežai vai realizācija muitas teritorijā ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Procedūra — ievešana muitas noliktavā — tiek pabeigta ar preces realizācijas brīdi.

23.

Juridiskais birojs

57. pantā:

Ierosinām panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:

“(2) Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā kā muitas procedūras – ievešana muitas noliktavā – veids tiek pabeigta ar preces realizācijas brīdi.”.

Atbalstīt

57.pants. Procedūras — ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā — piemērošana

(1) Beznodokļu tirdzniecības veikalā var realizēt visas preces, izņemot tās, kuru pārvietošana pāri muitas robežai vai realizācija muitas teritorijā ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā kā muitas procedūras – ievešana muitas noliktavā – veids tiek pabeigta ar preces realizācijas brīdi.

58.pants. Atļauja beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai

(1) Beznodokļu tirdzniecības veikalu turētāji var būt tikai Latvijas Republikas personas.

(2) Beznodokļu tirdzniecības veikala darbību, kārtību, kādā izsniedzama atļauja beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai, un šīs atļaujas derīguma termiņu nosaka Ministru kabinets.

(3) Atļauju beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai izsniedz, aptur vai anulē Valsts ieņēmumu dienests.

(4) Atļauja tiek anulēta:

1) ja tā izsniegta, pamatojoties uz nepilnīgām vai nepatiesām ziņām, kurām ir būtiska nozīme lēmuma pieņemšanā par atļaujas izsniegšanu;

2) ja beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs neievēro šajā likumā noteikto kārtību, kā arī gadījumos, kad beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs tiek atzīts vai pasludina sevi par maksātnespējīgu.

(5) Lēmums par atļaujas anulēšanu ir spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

(6) Atļauju apturot vai anulējot, turpmāka preču realizācija, kā arī jaunu preču ievešana veikalā nav pieļaujama. Ievesto preču izlaišana notiek saskaņā ar šo likumu.

58.pants. Atļauja beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai

(1) Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs saņem muitas noliktavas turēšanas atļauju. Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs var būt tikai Latvijas Republikas persona.

(2) Beznodokļu tirdzniecības veikala darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

58.pants. Atļauja beznodokļu tirdzniecības veikala turēšanai

(1) Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs saņem muitas noliktavas turēšanas atļauju. Beznodokļu tirdzniecības veikala turētājs var būt tikai Latvijas Republikas persona.

(2) Beznodokļu tirdzniecības veikala darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.”

65.pants. Muitas maksājumu noteikšana kompensācijas produktiem

Kompensācijas produkti:

2) ir apliekami ar preces ievedot piemērojamiem muitas maksājumiem, kurus aprēķina atbilstoši noteikumiem, ko paredz minētā muitas procedūra, ja šīm precēm piemērojama atlikšanas sistēma, tomēr:

b) gadījumos, kad kompensācijas produktiem ir noteikta cita muitas procedūra, izņemot ievešanu pārstrādei muitas kontrolē, preces ievedot piemērojamo muitas maksājumu summai ir jābūt vienādai ar summu, kas aprēķināta atbilstoši šā likuma 63.pantā noteiktajai kārtībai;

17. Aizstāt 65.panta 2.punkta “b” apakšpunktā skaitli un vārdu “63.pantā” ar skaitli un vārdu “64.pantā”.

 

 

 

20. Aizstāt 65.panta 2.punkta “b” apakšpunktā skaitli un vārdu “63.pantā” ar skaitli un vārdu “64.pantā”.

70.pants. Muitas maksājumu atmaksāšanas nosacījumi, piemērojot muitas procedūru - ievešana pārstrādei

(1) Atļaujas turētājs var lūgt, lai muitas maksājumi, kas piemērojami, preces ievedot pārstrādei, tiktu atmaksāti vai netiktu piemēroti, ja viņš var sniegt muitas iestādei pamatotu apstiprinājumu tam, ka kompensācijas produkti, kas iegūti no ievestajām precēm, kuras izlaistas brīvam apgrozījumam, piemērojot atmaksas kārtību, ir vai nu:

1) izvesti, vai

2) nolūkā tos pēc tam atpakaļizvest pakļauti tādām procedūrām kā ievešana muitas noliktavā, ievešana uz laiku vai ievešana pārstrādei (atlikšanas sistēma), vai tiek ievesti brīvajā zonā ar nosacījumu, ka tiek izpildīti visi procedūras piemērošanas noteikumi.

(4) Kompensācijas produktus, attiecībā uz kuriem piemērota kāda muitas procedūra vai kuri tiek ievesti brīvajā zonā atbilstoši šā panta pirmajā daļā paredzētajai kārtībai, izlaiž brīvam apgrozījumam tikai ar muitas iestādes atļauju; šādu atļauju izsniedz, ja tās nepieciešamība tiek attiecīgi pamatota. Šajā gadījumā, ja tas nav pretrunā ar šā likuma 65.panta 2.punktu, uzskata, ka preces ievedot piemērojamo muitas maksājumu summa, kas tiek atmaksāta vai netiek iekasēta, veido muitas parāda summu.

18. Aizstāt 70.panta pirmās daļas 2.punktā un ceturtajā daļā, 97.panta nosaukumā un otrajā daļā, 98.panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106. un 133.panta trešajā daļā vārdus “brīvā zona” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “brīvā zona vai brīvā noliktava” (attiecīgā locījumā).

 

 

 

21. Aizstāt 70.panta pirmās daļas 2.punktā un ceturtajā daļā, 97.panta nosaukumā un otrajā daļā, 98.panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā, 99., 100., 101., 102., 103., 104., 105., 106. un 133.panta trešajā daļā vārdus “brīvā zona” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “brīvā zona vai brīvā noliktava” (attiecīgā locījumā).

71.pants. Muitas procedūra - ievešana pārstrādei, izmantojot atlikšanas sistēmu

Muitas procedūra - ievešana pārstrādei, izmantojot atlikšanas sistēmu, ir piemērojama arī gadījumos, ja kompensācijas produkti var pretendēt uz preces ievedot piemērojamo muitas maksājumu atvieglojumiem, kuri būtu piemērojami identiskiem produktiem, kas iegūti no Latvijas precēm, nevis no ievestajām precēm.

19. Aizstāt 71.pantā vārdu “ievedot” ar vārdu “izvedot”.

 

 

 

 

22. Aizstāt 71.pantā vārdu “ievedot” ar vārdu “izvedot”.

 

77.pants. Procedūras (preču izvešana) piemērošanas nosacījumi

(2) Preču izvešanas procedūra ir pabeigta ar brīdi, kad preces tiek izvestas no muitas teritorijas vai ievestas brīvajā zonā vai muitas noliktavā.

20. Izteikt 77.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Preču izvešanas procedūra ir pabeigta ar brīdi, kad preces tiek izvestas no muitas teritorijas.”

 

 

 

23. Izteikt 77.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Preču izvešanas procedūra ir pabeigta ar brīdi, kad preces tiek izvestas no muitas teritorijas.”

79.pants. Gadījumi, kad procedūra (izvešana pārstrādei) netiek piemērota

Muitas procedūra - izvešana pārstrādei nav piemērojama Latvijas precēm, kuru izvešana ir saistīta ar preces izvedot piemērojamo muitas maksājumu:

1) atmaksāšanu va i atbrīvošanu no tiem;

2) atlīdzinājuma summas piešķiršanu vai kurām tiek piešķirtas citas finansiālas priekšrocības, nevis minētās atlīdzinājuma summas, kas par šādu preču izvešanu paredzētas atbilstoši Latvijas Republikas lauksaimniecības attīstības gada programmai.

21. Aizstāt 79.pantā vārdu “izvedot” ar vārdu “ievedot”.

 

 

 

 

24. Aizstāt 79.pantā vārdu “izvedot” ar vārdu “ievedot”.

 

90.pants. Tranzīta procedūras darbības joma

(2) Preču pārvietošana, kas minēta šā panta pirmajā daļā, notiek:

3) izmantojot kā tranzītdokumentu ATA grāmatiņu (karneti) (atbilstoši ATA konvencijai)

22. Izteikt 90.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) izmantojot kā tranzītdokumentu ATA karneti (atbilstoši 1990.gada 26.jūnija Stambulas konvencijai par pagaidu ievešanu).”

 

 

 

25. Izteikt 90.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) izmantojot kā tranzītdokumentu ATA karneti (atbilstoši 1990.gada 26.jūnija Stambulas konvencijai par pagaidu ievešanu).”

92.pants. Pasākumi, kas veicami avārijas vai nepārvaramas varas darbības gadījumā

(2) Valsts ieņēmumu dienests neatlīdzina zaudējumus, kas radušies pārvadātājam, veicot pasākumus saskaņā ar šā panta normām.

23. Izslēgt 92.panta otro daļu.

 

 

 

26. Izslēgt 92.panta otro daļu.

93.pants. Galvojums tranzīta procedūras izpildei

(2) Izņemot Ministru kabineta īpaši noteiktos gadījumus, galvojums nav jāiesniedz par:

1) jūras un gaisa pārvadājumiem;

2) transportēšanu pa cauruļvadiem;

3) valsts dzelzceļa pārvadājumiem.

24. Izslēgt 93.panta otrās daļas 3.punktā vārdu “valsts”.

 

 

 

27. Izslēgt 93.panta otrās daļas 3.punktā vārdu “valsts”.

94.pants. Atbildība par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu

25. Izteikt 94.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“94.pants. Par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu atbildīgās personas”.

 

 

 

28. Izteikt 94.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“94.pants. Par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu atbildīgās personas”.

XVI nodaļa. Komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana

95.pants. Procedūras (komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana) darbības joma

(1) Komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana ir muitas procedūra, kas atļauj pārvietot pāri muitas robežai komerciālo transportlīdzekļu apgādes krājumus vai papildināt tos muitas teritorijā, neapliekot šos krājumus ar muitas maksājumiem un nepiemērojot attiecībā uz tiem citus tirdzniecības politikas pasākumus.

(2) Komerciālo transportlīdzekļu apgādes krājumi ir:

1) preces, kas paredzētas komerciālo transportlīdzekļu (kuģu, lidmašīnu vai vilcienu) pasažieru un apkalpes patēriņam, arī pārdošanai brauciena laikā;

2) preces, kas nepieciešamas komerciālo transportlīdzekļu (kuģu, lidmašīnu vai vilcienu) darbībai un uzturēšanai (arī degviela, smēreļļas), izņemot rezerves daļas un ekipējumu, kas atrodas uz komerciālā transportlīdzekļa, tam iebraucot muitas teritorijā vai gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis tiek papildināts muitas teritorijā un minētās preces paredzētas starptautiskajiem pasažieru vai preču pārvadājumiem.

96.pants. Procedūras (komerciālo transportlīdzekļu apgādāšana) piemērošanas noteikumi

(1) Komerciālo transportlīdzekļu apgādes krājumus drīkst izmantot tikai šādiem nolūkiem:

1) komerciālo transportlīdzekļu apkalpes un pasažieru patēriņam, kā arī šo krājumu pārdošanai brauciena laikā;

2) komerciālo transportlīdzekļu darbībai un to uzturēšanai.

(2) Procedūra tiek pabeigta līdz ar muitas deklarācijas pieņemšanas brīdi.

26. Izslēgt XVI nodaļu.

 

 

 

29. Izslēgt XVI nodaļu.

XVII nodaļa. Muitas procedūru un preču izmantošanas kārtības citi veidi

27. Izteikt XVII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XVII nodaļa. Citi muitas režīmi”.

 

 

 

30. Izteikt XVII nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XVII nodaļa. Citi muitas režīmi”.

97.pants. Brīvā zona

(1) Brīvā zona ir Latvijas Republikas muitas teritorijas daļa, kura ir norobežota no pārējās muitas teritorijas un kurā:

1) ārvalstu preces muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu ziņā tiek pielīdzinātas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas esošām precēm;

(2) Preču ievešanu brīvajā zonā un izvešanu no tās kontrolē muitas iestāde. Īpašos muitas kontroles pasākumus brīvajā zonā nosaka Ministru kabinets.

28. Izteikt 97.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Brīvā zona un brīvā noliktava ir attiecīgi Latvijas Republikas teritorijas norobežota daļa un Latvijas Republikas norobežota telpa, kurā:

1) ārvalstu preces muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu ziņā pielīdzina ārpus muitas teritorijas esošām precēm;

2) Latvijas precēm piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi.”

24.

 

 

 

 

25.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

26.

 

 

 

27.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

28.

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Izteikt 97.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“97.pants. Brīvās zonas un brīvās noliktavas darbības joma.”

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Izteikt 97.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Brīvajā zonā un brīvajā noliktavā atļauts ievest jebkuras preces, turklāt:

1) ārvalstu preces muitas maksājumu un tirdzniecības politikas pasākumu ziņā tiek pielīdzinātas ārpus muitas teritorijas esošām precēm;

2) Latvijas precēm piemērojami ar preču izvešanu saistītie pasākumi.”.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Svītrot likuma 97.panta otrās daļas 2.teikumu.

 

Finansu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likuma 97.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka muitas kontroles kārtību brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanai brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību darbību veikšanai ar precēm brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību preču ievešanai brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību preču izvešanai no brīvajām zonām un brīvajām noliktavām, preču uzskaites kārtību brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kā arī nosacījumus muitas procedūru un citu muitas režīmu piemērošanai brīvajās zonās un brīvajās noliktavās.”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt 97.pantu šādā redakcijā:

“97.pants. Brīvā zona un brīvā noliktava

(1) Preču ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā un izvešanu no tās kontrolē muitas iestāde.

(2) Ministru kabinets nosaka muitas kontroles kārtību brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanai brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību darbību veikšanai ar precēm brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību preču ievešanai brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību preču izvešanai no brīvajām zonām un brīvajām noliktavām, preču uzskaites kārtību brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kā arī nosacījumus muitas procedūru un citu muitas režīmu piemērošanai brīvajās zonās un brīvajās noliktavās.”.

Daļēji iestrādāts komisijas priekš-likumā

(28)

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(28)

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(28)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

31. Izteikt 97.pantu šādā redakcijā:

“97.pants. Brīvā zona un brīvā noliktava

(1) Preču ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā un izvešanu no tās kontrolē muitas iestāde.

(2) Ministru kabinets nosaka muitas kontroles kārtību brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanai brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību darbību veikšanai ar precēm brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību preču ievešanai brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kārtību preču izvešanai no brīvajām zonām un brīvajām noliktavām, preču uzskaites kārtību brīvajās zonās un brīvajās noliktavās, kā arī nosacījumus muitas procedūru un citu muitas režīmu piemērošanai brīvajās zonās un brīvajās noliktavās.”.

98.pants. Brīvās zonas teritorija un caurlaides punkti

(1) Brīvā zona tiek izveidota speciālajos likumos noteiktajā kārtībā.

 

29.

 

 

 

 

 

 

30.

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Izteikt 98.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Brīvā zona tiek izveidota speciālajos likumos noteiktajā kārtībā. Brīvā noliktava tiek izveidota Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt 98.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Brīvā zona un brīvā noliktava tiek izveidota speciālajos likumos noteiktajā kārtībā.”

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

32. Izteikt 98.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Brīvā zona un brīvā noliktava tiek izveidota speciālajos likumos noteiktajā kārtībā.”

100.pants. Preču uzrādīšanas noteikumi brīvajā zonā

(4) Pēc ieinteresētās personas lūguma muitas iestāde apstiprina brīvajā zonā novietoto Latvijas vai ārvalstu preču statusu.

29. Papildināt 100.panta ceturto daļu ar vārdiem “izsniedzot preču statusu apstiprinošu dokumentu”.

31.

Finansu ministrs G.Bērziņš Papildināt likuma 100.panta ceturto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

“Preču statusu apstiprinošā dokumenta veidlapu, preču statusu apliecināšanas kārtību un nepieciešamos dokumentus nosaka Ministru kabinets”.

Atbalstīt

33. Papildināt likuma 100.panta ceturto daļu ar vārdiem šādā redakcijā:

“izsniedzot preču statusu apstiprinošu dokumentu. Preču statusu apstiprinošā dokumenta veidlapu, preču statusu apliecināšanas kārtību un nepieciešamos dokumentus nosaka Ministru kabinets”.

103.pants. Darbības ar precēm brīvajā zonā

(1) Brīvajā zonā ir atļauta jebkura rūpnieciska un tirdznieciska darbība, kā arī visādu veidu pakalpojumu sniegšana atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai. Par darbību veikšanu ir iepriekš jāpaziņo muitas iestādei.

(2) Muitas iestāde var noteikt īpašus aizliegumus vai ierobežojumus šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām, ņemot vērā konkrēto preču veidu vai muitas kontroles prasības.

(3) Muitas iestāde personām, kas neievēro šo likumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var aizliegt darboties brīvajā zonā.

 

32.

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Papildināt 103.pantu ar šādu ceturto un piekto daļu:

“(4) Brīvajā zonā un brīvajā noliktavā ievestajām precēm ir atļauta īpašuma tiesību maiņa.

(5) Brīvajā zonā un brīvajā noliktavā ievestajām precēm bez īpašas atļaujas var piemērot Ministru kabineta apstiprinātās preču saglabāšanas un apstrādes metodes, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākai pārdošanai.”.

Neatbalstīt

 

104.pants. Muitas procedūru piemērošana precēm brīvajā zonā

(1) Brīvajā zonā novietotās ārvalstu preces var:

1) izlaist brīvam apgrozījumam atbilstoši attiecīgajai muitas procedūrai;

2) pakļaut muitas procedūrai - ievešana pārstrādei atbilstoši šīs procedūras nosacījumiem;

3) pakļaut muitas procedūrai - ievešana pārstrādei muitas kontrolē atbilstoši šīs procedūras nosacījumiem;

4) pakļaut muitas procedūrai - ievešana uz laiku atbilstoši šīs procedūras nosacījumiem;

5) nodot valstij bez atlīdzības;

6) iznīcināt ar nosacījumu, ka ieinteresētā persona sniedz muitas iestādei visu nepieciešamo informāciju.

30. 104.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“104.pants. Muitas procedūru un citu muitas režīmu piemērošana precēm brīvajā zonā un brīvajā noliktavā”;

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) atteikties par labu valstij;”;

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) bez īpašas atļaujas pakļaut saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākpārdošanai.”

 

33.

 

 

 

 

 

 

 

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Izslēgt 104.panta pirmās daļas septīto apakšpunktu.

 

Neatbalstīt

 

 

 

34. 104.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“104.pants. Muitas procedūru un citu muitas režīmu piemērošana precēm brīvajā zonā un brīvajā noliktavā”;

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) atteikties par labu valstij;”;

papildināt pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) bez īpašas atļaujas pakļaut saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākpārdošanai.”;

(2) Ja preces ir pakļautas vienai no šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktā minētajām muitas procedūrām, Valsts ieņēmumu dienests, ja tas ir nepieciešams, var ņemt vērā konkrētās procedūras apstākļus un muitas kontroles noteikumus par brīvajām zonām un piemērot noteiktu kontroles kārtību.

 

34.

 

 

35.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Svītrot likuma 104.panta otro daļu.

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Papildināt otro daļu ar šādu teikumu:

“Uz pārstrādes operācijām Liepājas, Rīgas un Ventspils ostu teritorijās izveidotajās brīvajās zonās neattiecas ekonomisko nosacījumu piemērošana.”.

Atbalstīt

 

 

Neatbalstīt

izslēgt otro daļu;

 

 

36.

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Papildināt 104.pantu ar šādu trešo daļu:

“(3) Piemērojot precēm muitas procedūras vai citus muitas režīmus, brīvajā zonā un brīvajā noliktavā, nav jāsniedz galvojums muitas parāda vai iespējamā muitas parāda segšanai.”.

Atbalstīt

papildināt ar šādu trešo daļu:

“(3) Piemērojot precēm muitas procedūras vai citus muitas režīmus, brīvajā zonā un brīvajā noliktavā, nav jāsniedz galvojums muitas parāda vai iespējamā muitas parāda segšanai.”.

 

31. Papildināt likumu ar 104.1 pantu šādā redakcijā:

“104.1 pants. Preču patērēšana vai lietošana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā

(1) Ja netiek piemēroti šā likuma 104.panta noteikumi, ārvalstu preces un šā likuma 97.panta pirmās daļas 2.punktā minētās Latvijas preces aizliegts patērēt vai lietot brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā.

(2) Tomēr šā panta pirmā daļa neizslēdz tādu preču lietošanu vai patēriņu, kuru izlaišana brīvam apgrozījumam vai ievešana uz laiku neparedz muitas maksājumu vai tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanu. Šajā gadījumā netiek prasīta muitas deklarācija preču izlaišanai brīvam apgrozījumam vai ievešanai uz laiku.”

37.

 

 

 

38.

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Papildināt 1041.panta pirmo daļu aiz vārda “piemēroti” ar vārdiem “103.pantā un” un tālāk pēc teksta.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izslēgt likuma 104.1 pantu.

Neatbalstīt

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

32. Papildināt likumu ar 105.1 pantu šādā redakcijā:

“105.1 pants. Preču izvešana no brīvās zonas vai brīvās noliktavas

(1) Preces, kuras izved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, var:

1) izvest vai atpakaļizvest no muitas teritorijas;

2) ievest pārējā muitas teritorijas daļā.

(2) Muitas kontroles vispārīgos noteikumus piemēro precēm, kuras ieved pārējā muitas teritorijas daļā, izņemot gadījumus, kad preces izved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas pa jūras vai gaisa ceļiem, nepiemērojot tranzīta vai citu muitas procedūru.”

 

 

 

35. Papildināt likumu ar 105.1 pantu šādā redakcijā:

“105.1 pants. Preču izvešana no brīvās zonas vai brīvās noliktavas

(1) Preces, kuras izved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, var:

1) izvest vai atpakaļizvest no muitas teritorijas;

2) ievest pārējā muitas teritorijas daļā.

(2) Muitas kontroles vispārīgos noteikumus piemēro precēm, kuras ieved pārējā muitas teritorijas daļā, izņemot gadījumus, kad preces izved no brīvās zonas vai brīvās noliktavas pa jūras vai gaisa ceļiem, nepiemērojot tranzīta vai citu muitas procedūru.”

106.pants. Preces muitas vērtībā neiekļaujamās izmaksas

Ja rodas muitas parāds par ārvalstu precēm un šādu preču muitas vērtība aprēķināma, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu, kurā ieskaitītas izmaksas, kas saistītas ar preču uzglabāšanu muitas noliktavā vai saglabāšanu laikā, kamēr tās atrodas brīvajā zonā, šādas izmaksas nav ieskaitāmas muitas vērtībā, ja tās ir uzrādītas atsevišķi no faktiski samaksātās vai maksājamās preču cenas.

33. Papildināt 106.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ar muitas iestādes atļauju pakļauj saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākpārdošanai, preču veids, muitas vērtība un preču daudzums, kas radies saglabāšanas un apstrādes metožu piemērošanas laikā, pēc deklarētāja lūguma netiek ņemts vērā, nosakot muitas maksājumu summu muitas parāda aprēķināšanai šā likuma 184.pantā paredzētajā laikā

39.

 

 

 

 

 

 

 

 

40.

 

 

41.

 

 

 

 

 

42.

Juridiskais birojs

106. panta otrajā daļā:

Vēršam uzmanību uz to, ka 106. panta otrā daļa ir pretrunā 104. panta pirmās daļas 7. punktam, kas neparedz muitas iestādes atļauju, lai preces pakļautu saglabāšanas un apstrādes metodēm, kas uzlabotu to izskatu un tirdzniecisko kvalitāti;

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Izslēgt no 106.panta otrās daļas vārdus “ar muitas iestādes atļauju”.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt vārdus “šā likuma 184. pantā paredzētajā laikā” ar vārdiem “atbilstoši šā likuma 184. panta noteikumiem”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Papildināt 106.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā pakļauj saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākai pārdošanai, preču veidu, muitas vērtību un preču daudzumu, kas radies saglabāšanas un apstrādes metožu piemērošanas laikā, pēc deklarētāja rakstiska lūguma muitas iestāde neņem vērā, nosakot muitas maksājumu summu muitas parāda aprēķināšanai atbilstoši šā likuma 184.panta noteikumiem.”

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(42)

 

 

 

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(42)

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(42)

Atbalstīt

36. Papildināt 106.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā pakļauj saglabāšanas un apstrādes metodēm, lai uzlabotu to izskatu vai tirdzniecisko kvalitāti vai sagatavotu tās izplatīšanai vai tālākai pārdošanai, preču veidu, muitas vērtību un preču daudzumu, kas radies saglabāšanas un apstrādes metožu piemērošanas laikā, pēc deklarētāja rakstiska lūguma muitas iestāde neņem vērā, nosakot muitas maksājumu summu muitas parāda aprēķināšanai atbilstoši šā likuma 184.panta noteikumiem.”

 

34. Papildināt likumu ar 106.1 un 106.2 pantu šādā redakcijā:

“106.1 pants. Preču statusa apstiprinājums

(1) Ja preces ir ievestas vai atpakaļievestas pārējā muitas teritorijas daļā vai tām piemēro muitas procedūru, šā likuma 100.panta ceturtajā daļā minēto dokumentu var izmantot Latvijas vai ārvalstu preču statusa apstiprinājumam.

(2) Ja Latvijas vai ārvalstu preču statuss netiek apstiprināts ar šo dokumentu, preces uzskata par:

1) Latvijas precēm, ja, preces izvedot, tām piemēro muitas maksājumus un tirdzniecības politikas pasākumus;

2) ārvalstu precēm — pārējos gadījumos.

106.2 pants. Izvedamo preču muitas kontrole

Muitas iestāde veic muitas kontroles pasākumus, lai pārliecinātos, ka, preces izvedot vai atpakaļizvedot no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, tiek ievēroti preču izvešanas un atpakaļizvešanas noteikumi.”

 

 

 

37. Papildināt likumu ar 106.1 un 106.2 pantu šādā redakcijā:

“106.1 pants. Preču statusa apstiprinājums

(1) Ja preces ir ievestas vai atpakaļievestas pārējā muitas teritorijas daļā vai tām piemēro muitas procedūru, šā likuma 100.panta ceturtajā daļā minēto dokumentu var izmantot Latvijas vai ārvalstu preču statusa apstiprinājumam.

(2) Ja Latvijas vai ārvalstu preču statuss netiek apstiprināts ar šo dokumentu, preces uzskata par:

1) Latvijas precēm, ja, preces izvedot, tām piemēro muitas maksājumus un tirdzniecības politikas pasākumus;

2) ārvalstu precēm — pārējos gadījumos.

106.2 pants. Izvedamo preču muitas kontrole

Muitas iestāde veic muitas kontroles pasākumus, lai pārliecinātos, ka, preces izvedot vai atpakaļizvedot no brīvās zonas vai brīvās noliktavas, tiek ievēroti preču izvešanas un atpakaļizvešanas noteikumi.”

107.pants. Atpakaļizvešana, iznīcināšana un atteikšanās par labu valstij

(1) Atpakaļizvešana ir muitas procedūra, kas atļauj izvest no Latvijas Republikas muitas teritorijas ārvalstu preces, ja nepieciešams, attiecinot uz tām likumā paredzēto izvedamo preču formalitāšu kārtošanu, arī tirdzniecības politikas pasākumus.

(2) Iznīcināšana ir muitas procedūra, kas atļauj ārvalstu preces iznīcināt muitas kontrolē, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības politikas pasākumus.

(3) Atteikšanās par labu valstij ir muitas procedūra, kas atļauj personai atteikties no ārvalstu precēm par labu valstij, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības politikas pasākumus.

35. 107.pantā:

aizstāt vārdus “muitas procedūra” ar vārdiem “muitas režīms”;

papildināt pirmo daļu ar šādu teikumu:

“Par preču atpakaļizvešanu paziņo attiecīgajai muitas iestādei.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja preces, kurām piemēro muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, pārstrāde muitas kontrolē, ievešana uz laiku un izvešana pārstrādei, ir paredzētas atpakaļizvešanai, par šīm precēm iesniedz muitas deklarāciju. Šādos gadījumos piemēro šā likuma 76.panta trešās un ceturtās daļas noteikumus.”

 

 

 

38. 107.pantā:

aizstāt vārdus “muitas procedūra” ar vārdiem “muitas režīms”;

papildināt pirmo daļu ar šādu teikumu:

“Par preču atpakaļizvešanu paziņo attiecīgajai muitas iestādei.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja preces, kurām piemēro muitas procedūras — ievešana muitas noliktavā, ievešana pārstrādei, pārstrāde muitas kontrolē, ievešana uz laiku un izvešana pārstrādei, ir paredzētas atpakaļizvešanai, par šīm precēm iesniedz muitas deklarāciju. Šādos gadījumos piemēro šā likuma 76.panta trešās un ceturtās daļas noteikumus.”

108.pants. Procedūru (iznīcināšana, atteikšanās par labu valstij) piemērošanas noteikumi

36. Izteikt 108.panta nosaukumu šādā redakcijā:

“108.pants. Muitas režīma — iznīcināšana un atteikšanās par labu valstij — piemērošanas noteikumi”.

 

 

 

39. 108.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“108.pants. Muitas režīma — iznīcināšana un atteikšanās par labu valstij — piemērošanas noteikumi”;

(3) Jebkuriem atkritumiem un lūžņiem, kas radušies preču iznīcināšanas rezultātā, piemēro ārvalstu precēm noteikto attiecīgo muitas procedūru. Tiem jāatrodas muitas iestādes uzraudzībā tik ilgi, cik nepieciešams attiecīgās muitas procedūras piemērošanai.

 

43.

Finansu ministrs G.Bērziņš Aizstāt likuma 108.panta trešajā daļā vārdus “muitas procedūra” attiecīgā locījumā ar vārdiem “muitas režīms” attiecīgā locījumā.

Atbalstīt

aizstāt trešajā daļā vārdus “muitas procedūra” attiecīgā locījumā ar vārdiem “muitas režīms” attiecīgā locījumā.

109.pants. Muitas kontrole un tās formas

(1) Muitas kontroli veic muitas amatpersonas, pārbaudot muitošanai nepieciešamos dokumentus un ziņas, izdarot preču apskati, ņemot paraugus, uzskaitot preces, kas tiek pārvietotas pāri muitas robežai, pārbaudot uzskaites un atskaites sistēmas ievērošanu muitas noliktavās, muitas kontroles zonās, beznodokļu tirdzniecības veikalos, brīvajās zonās un citās vietās, kurās atrodas muitas kontrolei pakļautās preces, kā arī izmantojot citas formas, kas paredzētas šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

37. Izteikt 109.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Muitas teritorijā ievestās preces tiek pakļautas muitas kontrolei no šo preču ievešanas brīža. Muitas iestādes ir tiesīgas veikt visu veidu kontroli, kuru tās uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu muitas lietas regulējošu normatīvo aktu ievērošanu un pareizu piemērošanu.”

 

 

 

 

40. Izteikt 109.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Muitas teritorijā ievestās preces tiek pakļautas muitas kontrolei no šo preču ievešanas brīža. Muitas iestādes ir tiesīgas veikt visu veidu kontroli, kuru tās uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu muitas lietas regulējošu normatīvo aktu ievērošanu un pareizu piemērošanu.”

 

112.pants. Atbrīvojums no muitas kontroles

(1) Diplomātu un viņu ģimenes locekļu, Latvijas Republikas Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekļu un diplomātisko kurjeru personīgās lietošanas preces tiek atbrīvotas no muitas kontroles pasākumiem, ja nav pamatotu aizdomu, ka starp tām atrodas preces:

1) kuras nav paredzētas personīgai lietošanai vai diplomātiskās pārstāvniecības oficiālai lietošanai (attiecībā uz Latvijas Republikas diplomātiem);

2) kuru ievešana vai izvešana ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

3) kuru ievešanu vai izvešanu regulē karantīnas vai citi speciāli noteikumi.

(2) Preču apskate izdarāma tikai minēto personu vai to pārstāvju klātbūtnē.

(3) Latvijas Republikas diplomātiskā pasta sūtījumi ir atbrīvoti no muitas kontroles pasākumiem.

38. Izslēgt 112.pantu.

44.

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Papildināt 112.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ārvalstu karakuģi, uzturoties Latvijas Republikas ostās, ir atbrīvoti no muitas kontroles pasākumiem.”

Neatbalstīt

41. Izslēgt 112.pantu.

113.pants. Personas apskate

(1) Personas apskati kā muitas kontroles izņēmuma formu var izdarīt ar muitas iestādes vadītāja vai viņu aizstājošās amatpersonas rakstveida lēmumu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona, kas šķērso muitas robežu, atrodoties muitas kontroles zonā, slēpj pie sevis preces, kuru pārvietošana pāri muitas robežai ir aizliegta vai kuras tiek ievestas komerciāliem nolūkiem.

39. Aizstāt 113.panta pirmajā daļā vārdus “viņu aizstājošās” ar vārdiem “viņa pilnvarotās”.

 

 

 

42. Aizstāt 113.panta pirmajā daļā vārdus “viņu aizstājošās” ar vārdiem “viņa pilnvarotās”.

114.pants. Preces, kas pakļautas muitas kontrolei

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu, atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē un ievešanu uz laiku.

40. Izteikt 114.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu, atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē un ievešanu uz laiku, izvešanu uz laiku, atpakaļievešanu, ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalā, izvešanu pārstrādei, tranzītu un atteikšanos par labu valstij, kā arī kārtību, kādā šīs preces aizturamas, konfiscējamas un iznīcināmas.”

45.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

46.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 114.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu, atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē, ievešanu uz laiku, izvešanu uz laiku, atpakaļievešanu, ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalā, izvešanu pārstrādei, tranzītu un atteikšanos par labu valstij.”

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt 114.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču pagaidu uzglabāšanu, izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu, atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē, ievešanu uz laiku, izvešanu uz laiku, atpakaļievešanu, ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalā, izvešanu pārstrādei, tranzītu un atteikšanos par labu valstij.”

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(46)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

43. 114.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, aizliedzot kontrafaktu un pirātisku preču pagaidu uzglabāšanu, izlaišanu brīvam apgrozījumam, izvešanu, atpakaļizvešanu, ievešanu muitas noliktavā, ievešanu pārstrādei, ievešanu pārstrādei muitas kontrolē, ievešanu uz laiku, izvešanu uz laiku, atpakaļievešanu, ievešanu beznodokļu tirdzniecības veikalā, izvešanu pārstrādei, tranzītu un atteikšanos par labu valstij.”;

(4) Kontrafakta prece šā likuma izpratnē ir prece (ieskaitot tās iesaiņojumu, pavaddokumentus, lietošanas instrukciju, garantijas dokumentus un reklāmas materiālus, ņemot tos kopumā ar preci vai atsevišķi), kas bez likumīgā preču zīmes īpašnieka atļaujas marķēta ar tām pašām vai līdzīgām precēm reģistrētu preču zīmi vai ar plaši pazīstamu preču zīmi. Par kontrafaktu preci atzīstama arī prece, kas marķēta ar preču zīmi, kas ir tik līdzīga reģistrētai vai plaši pazīstamai preču zīmei, ka iespējama to sajaukšana.

(5) Pirātiska prece šā likuma izpratnē ir darba (ieskaitot dizaina darbu) vai dizainparauga kopija (eksemplārs), kuru izgatavo un izplata bez autortiesību, blakustiesību vai dizainparauga tiesību īpašnieka atļaujas. Attiecībā uz dizaina darbu vai dizainparaugu pirātiska prece atzīstama par to īpašnieka tiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai minētais darbs vai dizainparaugs ir reģistrēts. Darba (dizainparauga) tiesību īpašniekam pielīdzināmas arī personas, kurām nodotas šīs tiesības.

41. Izteikt 114.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kontrafakta prece šā likuma izpratnē ir prece [ieskaitot tās iesaiņojumu, pavaddokumentus, lietošanas instrukciju, garantijas dokumentus un reklāmas materiālus (kopā ar preci vai atsevišķi)], kas bez likumīgā preču zīmes īpašnieka atļaujas marķēta ar tām pašām vai līdzīgām precēm reģistrētu preču zīmi vai ar plaši pazīstamu preču zīmi. Par kontrafakta preci atzīstama arī prece, kas marķēta ar preču zīmi, kura ir tik līdzīga reģistrētai vai plaši pazīstamai preču zīmei, ka iespējama to sajaukšana, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota kontrafaktu preču zīmju vai ar šādām preču zīmēm marķētu preču izgatavošanai.

(5) Pirātiska prece šā likuma izpratnē ir darba (arī dizaina darba) vai dizainparauga kopija (eksemplārs), kuru izgatavo un izplata bez autortiesību, blakustiesību vai dizainparauga tiesību īpašnieka atļaujas, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota pirātisku preču ražošanai. Attiecībā uz dizaina darbu vai dizainparaugu pirātiska prece atzīstama par to īpašnieka tiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai minētais darbs vai dizainparaugs ir reģistrēts. Darba vai dizainparauga tiesību īpašniekam pielīdzināmas arī personas, kurām nodotas šīs tiesības.”

47.

Juridiskais birojs

Ierosinām apvienot likumprojekta 40. un 41. pantu, attiecīgi mainot pantu turpmāko numerāciju.

Atbalstīt

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Kontrafakta prece šā likuma izpratnē ir prece [ieskaitot tās iesaiņojumu, pavaddokumentus, lietošanas instrukciju, garantijas dokumentus un reklāmas materiālus (kopā ar preci vai atsevišķi)], kas bez likumīgā preču zīmes īpašnieka atļaujas marķēta ar tām pašām vai līdzīgām precēm reģistrētu preču zīmi vai ar plaši pazīstamu preču zīmi. Par kontrafakta preci atzīstama arī prece, kas marķēta ar preču zīmi, kura ir tik līdzīga reģistrētai vai plaši pazīstamai preču zīmei, ka iespējama to sajaukšana, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota kontrafaktu preču zīmju vai ar šādām preču zīmēm marķētu preču izgatavošanai.

(5) Pirātiska prece šā likuma izpratnē ir darba (arī dizaina darba) vai dizainparauga kopija (eksemplārs), kuru izgatavo un izplata bez autortiesību, blakustiesību vai dizainparauga tiesību īpašnieka atļaujas, kā arī jebkura veidne vai sagatave, kas izgatavota vai pielāgota pirātisku preču ražošanai. Attiecībā uz dizaina darbu vai dizainparaugu pirātiska prece atzīstama par to īpašnieka tiesību pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai minētais darbs vai dizainparaugs ir reģistrēts. Darba vai dizainparauga tiesību īpašniekam pielīdzināmas arī personas, kurām nodotas šīs tiesības.”

115.pants. Muitas kontrole pēc preču izlaišanas

Pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam muitas kontroli var veikt jebkurā laikā, ja ir pamats uzskatīt, ka netiek ievērotas starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu normas.

42. Izslēgt 115.pantā vārdus “brīvam apgrozījumam”.

 

 

 

44. Izslēgt 115.pantā vārdus “brīvam apgrozījumam”.

120.pants. Pirmsmuitošanas darbību joma

Pirmsmuitošanas darbības attiecībā uz muitas teritorijā ievestajām precēm tiek veiktas līdz muitas procedūras piemērošanai, un to laikā muitas iestādes veic kontroli, kas paredzēta, lai nepieļautu aizliegtu preču pārvietošanu pāri muitas robežai, kā arī lai veiktu preču identificēšanu.

43. Papildināt 120.pantu pēc vārdiem “muitas procedūras” ar vārdiem “vai cita muitas režīma”.

 

 

 

 

45. Papildināt 120.pantu pēc vārdiem “muitas procedūras” ar vārdiem “vai cita muitas režīma”.

 

121.pants. Preču un to dokumentu nogādāšana muitas iestādē (muitas punktā)

(1) Šķērsojot muitas robežu, pārvadātājs ir atbildīgs par preču un to dokumentu nogādāšanu muitas iestādē (muitas punktā) nemainītā veidā un daudzumā.

(2) Ja transportlīdzekļa avārijas vai nepārvaramas varas darbības rezultātā pārvadātājs nevar izpildīt pienākumus, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, viņš ir atbildīgs par visu nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu preču vai pierādījumu saglabāšanu un nepieļautu neatļautu rīcību ar tām, kā arī par tūlītēju paziņošanu tuvākajai muitas iestādei un, ja nepieciešams, sanitārajai robežinspekcijai par notikuma būtību un preču atrašanās vietu. Muitas iestāde nosaka, kādi muitas kontroles pasākumi veicami šajā gadījumā.

(3) Muitas iestādes neatlīdzina zaudējumus, kas radušies pārvadātājam, izpildot šā panta normu prasības.

44. 121.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Preču un dokumentu uzrādīšana muitas iestādē (muitas punktā) un paziņošana par transportlīdzekļa avāriju vai nepārvaramas varas apstākļiem”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tiklīdz preces tiek uzrādītas, ar muitas iestāžu atļauju attiecīgās personas tās var pārbaudīt vai ņemt šo preču paraugus, lai varētu piemērot muitas procedūru vai citu režīmu.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja nepārvaramas varas dēļ kuģis vai gaisakuģis uz laiku nokļūst lidostā vai ostā, kas atrodas muitas teritorijā, persona, kura ieved šo kuģi vai gaisakuģi muitas teritorijā, vai tās pilnvarota persona par šiem apstākļiem nekavējoties paziņo attiecīgajai muitas iestādei, kas veic normatīvajos aktos noteiktos muitas kontroles pasākumus.”

 

 

 

46. 121.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Preču un dokumentu uzrādīšana muitas iestādē (muitas punktā) un paziņošana par transportlīdzekļa avāriju vai nepārvaramas varas apstākļiem”;

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tiklīdz preces tiek uzrādītas, ar muitas iestāžu atļauju attiecīgās personas tās var pārbaudīt vai ņemt šo preču paraugus, lai varētu piemērot muitas procedūru vai citu režīmu.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja nepārvaramas varas dēļ kuģis vai gaisakuģis uz laiku nokļūst lidostā vai ostā, kas atrodas muitas teritorijā, persona, kura ieved šo kuģi vai gaisakuģi muitas teritorijā, vai tās pilnvarota persona par šiem apstākļiem nekavējoties paziņo attiecīgajai muitas iestādei, kas veic normatīvajos aktos noteiktos muitas kontroles pasākumus.”

122.pants. Pirmsmuitošanas dokuments

(1) Personai ir tiesības iesniegt pirmsmuitošanas dokumentu, piesakot preces un to dokumentus pēc to nogādāšanas muitas iestādē (muitas punktā) līdz muitas procedūras uzsākšanai.

(2) Pirmsmuitošanas dokumentu neizmanto, ja, nogādājot preces muitas iestādē (muitas punktā), tām uzreiz tiek piemērota muitas procedūra.

(3) Pirmsmuitošanas dokuments satur tikai pašas nepieciešamākās ziņas, kas nodrošina preču identificēšanu turpmākajā muitošanā. Pirmsmuitošanas dokumenta piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Pirmsmuitošanas dokumenta vietā var izmantot transporta, tirdzniecības un cita veida dokumentus, arī tādus, kas izpildīti citās valodās, ja šie dokumenti satur pirmsmuitošanas dokumentam nepieciešamās ziņas.

45. Izteikt 122.pantu šādā redakcijā:

“122.pants. Pirmsmuitošanas dokuments un rīcība ar precēm

(1) Pirmsmuitošanas dokumentu iesniedz muitas iestādei, tiklīdz preces ir tai uzrādītas pirms muitas procedūras vai cita muitas režīma uzsākšanas. Muitas iestādei ir tiesības pagarināt pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanas termiņu, bet ne ilgāk kā par vienu darbadienu pēc preču uzrādīšanas muitas iestādei. Pirmsmuitošanas dokumentā iekļauj informāciju par muitas iestādei uzrādītajām precēm. Pirmsmuitošanas dokumentā ir tikai pašas nepieciešamākās ziņas, kas nodrošina preču identificēšanu turpmākajā muitošanā. Pirmsmuitošanas dokumenta piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Par pirmsmuitošanas dokumentu var izmantot Ministru kabineta apstiprinātu noteikta parauga veidlapu, Ministru kabineta noteiktus transporta, tirdzniecības vai cita veida dokumentus, ja šajos dokumentos ir ietvertas pirmsmuitošanas dokumentam nepieciešamās ziņas.

(3) Pirmsmuitošanas dokumentu iesniedz:

1) persona, kura ievedusi preces muitas teritorijā, vai jebkura persona, kas uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu pēc to ievešanas;

2) persona, kuras vārdā rīkojušās šīs daļas 1.punktā minētās personas.

(4) Ja tas nav pretrunā ar šo likumu attiecībā uz fizisko personu ievestajām precēm un vēstuļu un paku pasta sūtījumiem, muitas iestādes nepieprasa pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanu ar nosacījumu, ka tas netraucē veikt preču muitas kontroli gadījumos, kad pirms muitas iestādes noteiktā termiņa beigām tiek veiktas formalitātes, kas nepieciešamas, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu.

48.

Juridiskais birojs

122. pantā:

Ierosinām pārcelt pirmās daļas pēdējo teikumu uz otro daļu;

Atbalstīt

47. Izteikt 122.pantu šādā redakcijā:

“122.pants. Pirmsmuitošanas dokuments un rīcība ar precēm

(1) Pirmsmuitošanas dokumentu iesniedz muitas iestādei, tiklīdz preces ir tai uzrādītas pirms muitas procedūras vai cita muitas režīma uzsākšanas. Muitas iestādei ir tiesības pagarināt pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanas termiņu, bet ne ilgāk kā par vienu darbadienu pēc preču uzrādīšanas muitas iestādei. Pirmsmuitošanas dokumentā iekļauj informāciju par muitas iestādei uzrādītajām precēm. Pirmsmuitošanas dokumentā ir tikai pašas nepieciešamākās ziņas, kas nodrošina preču identificēšanu turpmākajā muitošanā.

(2) Pirmsmuitošanas dokumenta piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Par pirmsmuitošanas dokumentu var izmantot Ministru kabineta apstiprinātu noteikta parauga veidlapu, Ministru kabineta noteiktus transporta, tirdzniecības vai cita veida dokumentus, ja šajos dokumentos ir ietvertas pirmsmuitošanas dokumentam nepieciešamās ziņas.

(3) Pirmsmuitošanas dokumentu iesniedz:

1) persona, kura ievedusi preces muitas teritorijā, vai jebkura persona, kas uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu pēc to ievešanas;

2) persona, kuras vārdā rīkojušās šīs daļas 1.punktā minētās personas.

(4) Ja tas nav pretrunā ar šo likumu attiecībā uz fizisko personu ievestajām precēm un vēstuļu un paku pasta sūtījumiem, muitas iestādes nepieprasa pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanu ar nosacījumu, ka tas netraucē veikt preču muitas kontroli gadījumos, kad pirms muitas iestādes noteiktā termiņa beigām tiek veiktas formalitātes, kas nepieciešamas, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu.

(5) Pirmsmuitošanas dokuments noformējams iespējami īsā laikā.

(5) Preces izkrauj vai pārkrauj no tās pārvadājošā transportlīdzekļa vienīgi ar muitas iestāžu atļauju muitas iestāžu noteiktajās vietās. Tomēr šāda atļauja nav vajadzīga, ja preces ir tieši apdraudētas un ir nepieciešams izkraut visas preces vai to daļu. Par to attiecīgi informē muitas iestādes.

49.

 

 

 

 

 

50.

 

Juridiskais birojs

Ierosinām piektajā daļā precizēt, kurai muitas iestādei un kādā termiņā ir jāpaziņo par preču izkraušanu un noteikt personu, kas ir atbildīga par paziņošanu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Preces izkrauj vai pārkrauj no tās pārvadājošā transportlīdzekļa vienīgi ar muitas iestāžu atļauju muitas iestāžu noteiktajās vietās. Tomēr šāda atļauja nav vajadzīga, ja preces ir tieši apdraudētas un ir nepieciešams izkraut visas preces vai to daļu. Par to preču valdītājs informē muitas iestādi nekavējoties (tiklīdz tas iespējams).”

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(50)

 

Atbalstīt

(5) Preces izkrauj vai pārkrauj no tās pārvadājošā transportlīdzekļa vienīgi ar muitas iestāžu atļauju muitas iestāžu noteiktajās vietās. Tomēr šāda atļauja nav vajadzīga, ja preces ir tieši apdraudētas un ir nepieciešams izkraut visas preces vai to daļu. Par to preču valdītājs informē muitas iestādi nekavējoties (tiklīdz tas iespējams).”

 

(6) Lai veiktu preču un tās pārvadājošā transportlīdzekļa apskati, muitas iestādes jebkurā laikā var pieprasīt preču izkraušanu un izpakošanu.

(7) Preces nedrīkst pārvietot no to sākotnējās atrašanās vietas bez muitas iestāžu atļaujas.”

 

 

 

(6) Lai veiktu preču un tās pārvadājošā transportlīdzekļa apskati, muitas iestādes jebkurā laikā var pieprasīt preču izkraušanu un izpakošanu.

(7) Preces nedrīkst pārvietot no to sākotnējās atrašanās vietas bez muitas iestāžu atļaujas.”

123.pants. Pagaidu uzglabāšanas vispārīgie noteikumi

(1) Preces no pirmsmuitošanas dokumenta iesniegšanas dienas līdz muitas procedūras piemērošanai atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas kontrolē.

(2) Pagaidu uzglabāšanas laiks nedrīkst pārsniegt 45 dienas, ja preces pārvieto ar jūras transportu, un 20 dienas, ja tās pārvieto ar citiem transporta veidiem, skaitot no dienas, kad ir iesniegts pirmsmuitošanas dokuments.

(3) Preču pagaidu uzglabāšanas kārtību un uzglabāšanas vietas nosaka Ministru kabinets.

46. 123.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) No brīža, kad preces tiek uzrādītas muitas iestādei, līdz muitas procedūras vai cita muitas režīma piemērošanas brīdim preces atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas kontrolē.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Muitas iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai precēm šā panta otrajā daļā norādītajos termiņos piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu.”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja šā panta otrajā daļā minētie termiņi ir pārsniegti, muitas iestādes drīkst pārvietot preces uz īpašu vietu, kas atrodas muitas kontrolē, līdz tam brīdim, kad tiek nokārtotas attiecīgās formalitātes, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu. Preču valdītājs ir atbildīgs par preču pārvietošanu un sedz visus ar to saistītos izdevumus.

(5) Kārtību, kādā muitas teritorijā ievestās preces uzrādāmas un piesakāmas muitas iestādē, preču pagaidu uzglabāšanas vietas un pagaidu uzglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

51.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

52.

 

 

 

&nb sp;

 

 

 

 

 

 

 

 

 

53.

Juridiskais birojs

Ierosinām apsvērt jautājumu par 123. panta ceturtās daļas pēdējā teikuma izslēgšanu vai arī noteikt, ka preču valdītājs ir atbildīgs par preču pārvietošanu un sedz visus ar to saistītos izdevumus tai gadījumā, ja panta otrajā daļā minētie termiņi ir pārsniegti preču valdītāja vainas dēļ.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 123.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja šā panta otrajā daļā minētie termiņi pārsniegti, muitas iestādes drīkst pārvietot preces uz Valsts ieņēmumu dienesta noteiktu vietu, kas atrodas muitas kontrolē, līdz tam brīdim, kad tiek nokārtotas attiecīgās formalitātes, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu. Preču valdītājs ir atbildīgs par preču pārvietošanu un sedz visus ar pārvietošanu un uzglabāšanu saistītos izdevumus.”

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt 123.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja šā panta otrajā daļā minētie termiņi pārsniegti, muitas iestādes drīkst pārvietot preces uz Valsts ieņēmumu dienesta noteiktu vietu, kas atrodas muitas kontrolē, līdz tam brīdim, kad tiek nokārtotas attiecīgās formalitātes, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu. Preču valdītājs ir atbildīgs par preču pārvietošanu un sedz visus ar pārvietošanu un uzglabāšanu saistītos izdevumus, ja termiņš ir pārsniegts preču valdītāja vainas dēļ.”

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(53)

 

 

 

 

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(53)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

48. 123.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) No brīža, kad preces tiek uzrādītas muitas iestādei, līdz muitas procedūras vai cita muitas režīma piemērošanas brīdim preces atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas kontrolē.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Muitas iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai precēm šā panta otrajā daļā norādītajos termiņos piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu.”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja šā panta otrajā daļā minētie termiņi pārsniegti, muitas iestādes drīkst pārvietot preces uz Valsts ieņēmumu dienesta noteiktu vietu, kas atrodas muitas kontrolē, līdz tam brīdim, kad tiek nokārtotas attiecīgās formalitātes, lai precēm piemērotu muitas procedūru vai citu muitas režīmu. Preču valdītājs ir atbildīgs par preču pārvietošanu un sedz visus ar pārvietošanu un uzglabāšanu saistītos izdevumus, ja termiņš ir pārsniegts preču valdītāja vainas dēļ.

(5) Kārtību, kādā muitas teritorijā ievestās preces uzrādāmas un piesakāmas muitas iestādē, preču pagaidu uzglabāšanas vietas un pagaidu uzglabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

125.pants. Darbības ar precēm pagaidu uzglabāšanas laikā

Ar muitas iestādes atļauju preču pagaidu uzglabāšanas laikā, nemainot šo preču īpašības, drīkst veikt šādas darbības:

1) preču izkraušanu;

2) preču apskati un izmērīšanu;

3) preču paraugu ņemšanu.

47. Izteikt 125.pantu šādā redakcijā:

“125.pants. Darbības ar precēm pagaidu uzglabāšanas laikā

Ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm veic tikai tādas darbības, kas nodrošina šo preču saglabāšanu nemainītā veidā, nemainot to ārējo izskatu vai raksturojumu, to skaitā:

1) preču izkrauanu;

2) preču apskati un izmērīšanu;

3) preču paraugu ņemšanu.”

 

 

 

49. Izteikt 125.pantu šādā redakcijā:

“125.pants. Darbības ar precēm pagaidu uzglabāšanas laikā

Ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm veic tikai tādas darbības, kas nodrošina šo preču saglabāšanu nemainītā veidā, nemainot to ārējo izskatu vai raksturojumu, to skaitā:

1) preču izkrauanu;

2) preču apskati un izmērīšanu;

3) preču paraugu ņemšanu.”

126.pants. Muitošanai nepieciešamie dokumenti un ziņas

(1) Pārvietojot preces pāri muitas robežai un veicot darbības, kuras kontrolē muitas iestādes, preču valdītājiem ir jāiesniedz šīm iestādēm muitošanai nepieciešamie dokumenti, kā arī ziņas, kas var būt arī svešvalodā.

(2) Šo dokumentu un ziņu sarakstu, iesniegšanas kārtību un uzglabāšanas termiņu, kas nav mazāks par trim gadiem neatkarīgi no informācijas nesēja veida, saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem nosaka Ministru kabinets.

48. Izteikt 126.pantu šādā redakcijā:

“126.pants. Muitošanai nepieciešamie dokumenti un ziņas

(1) Pārvietojot preces pāri muitas robežai un veicot darbības, kuras kontrolē muitas iestādes, preču deklarētājs vai viņa pārstāvis līdz muitas iestādes noteiktajam termiņam uzrāda vai iesniedz bez maksas muitas iestādēm visus muitošanai nepieciešamos dokumentus un ziņas, kas var būt arī svešvalodā.

(2) Ārvalstu un Latvijas Republikas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri veic preču un pasažieru starptautiskos gaisa, jūras un sauszemes pārvadājumus, sniedz bez maksas muitas iestādēm informāciju par šo pārvadājumu maršrutu un galamērķi, kā arī citu ar preču un pasažieru pārvadājumiem saistītu muitas kontrolei nepieciešamo informāciju, kuru pieprasījušas muitas iestādes.”

 

 

 

50. Izteikt 126.pantu šādā redakcijā:

“126.pants. Muitošanai nepieciešamie dokumenti un ziņas

(1) Pārvietojot preces pāri muitas robežai un veicot darbības, kuras kontrolē muitas iestādes, preču deklarētājs vai viņa pārstāvis līdz muitas iestādes noteiktajam termiņam uzrāda vai iesniedz bez maksas muitas iestādēm visus muitošanai nepieciešamos dokumentus un ziņas, kas var būt arī svešvalodā.

(2) Ārvalstu un Latvijas Republikas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri veic preču un pasažieru starptautiskos gaisa, jūras un sauszemes pārvadājumus, sniedz bez maksas muitas iestādēm informāciju par šo pārvadājumu maršrutu un galamērķi, kā arī citu ar preču un pasažieru pārvadājumiem saistītu muitas kontrolei nepieciešamo informāciju, kuru pieprasījušas muitas iestādes.”

132.pants. Vienkāršotā muitošanas kārtība

Pārvietojot pāri muitas robežai preces, kas paredzētas stihisku nelaimju, avāriju vai katastrofu seku likvidēšanai, to muitošana izdarāma vienkāršotā un prioritārā kārtībā, kuru nosaka Valsts ieņēmumu dienests.

 

54.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt 132.pantu šādā redakcijā:

“132.pants. Vienkāršotā muitošanas kārtība

(1) Vienkāršotās muitošanas kārtības veidi ir šādi:

1) vienkāršotā deklarēšana;

2) nepilnā deklarēšana – muitas deklarācijas, kurā trūkst atsevišķu ziņu vai kurai nav pievienoti atsevišķi pavaddokumenti, pieņemšana muitas iestādē;

3) vietējā muitošana – preču pieteikšana muitas procedūrai deklarētāja telpās vai citā muitas iestādes apstiprinātā vietā;

4) atzītais nosūtītājs vai atzītais saņēmējs – Valsts ieņēmumu dienesta atzīta persona, kurai ir tiesības vienkāršot muitas formalitātes, uzsākot procedūru atļaujā norādītajās telpās, neuzrādot preces vai attiecīgos dokumentus muitas iestādē.

(2) Vienkāršotā deklarēšanas kārtība noteikta šī likuma XXXIII1 nodaļā.

(3) Vienkāršotās muitošanas piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Pārvietojot pāri muitas robežai preces, kas paredzētas stihiskas nelaimes, avārijas vai katastrofas seku likvidēšanai, to muitošana izdarāma vienkāršotā un prioritārā kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīt

51. Izteikt 132.pantu šādā redakcijā:

“132.pants. Vienkāršotā muitošanas kārtība

(1) Vienkāršotās muitošanas kārtības veidi ir šādi:

1) vienkāršotā deklarēšana;

2) nepilnā deklarēšana – muitas deklarācijas, kurā trūkst atsevišķu ziņu vai kurai nav pievienoti atsevišķi pavaddokumenti, pieņemšana muitas iestādē;

3) vietējā muitošana – preču pieteikšana muitas procedūrai deklarētāja telpās vai citā muitas iestādes apstiprinātā vietā;

4) atzītais nosūtītājs vai atzītais saņēmējs – Valsts ieņēmumu dienesta atzīta persona, kurai ir tiesības vienkāršot muitas formalitātes, uzsākot procedūru atļaujā norādītajās telpās, neuzrādot preces vai attiecīgos dokumentus muitas iestādē.

(2) Vienkāršotā deklarēšanas kārtība noteikta šī likuma XXXIII1 nodaļā.

(3) Vienkāršotās muitošanas piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Pārvietojot pāri muitas robežai preces, kas paredzētas stihiskas nelaimes, avārijas vai katastrofas seku likvidēšanai, to muitošana izdarāma vienkāršotā un prioritārā kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets.”

134.pants. Muitas deklarācijas noformēšanas kārtība

(1) Muitas deklarāciju noformē:

1) rakstveidā;

2) izmantojot elektroniskos datu apstrādes un pārraides līdzekļus, ja tas paredzēts Valsts ieņēmumu dienesta noteikumos;

3) mutvārdos deklarējot preces; preču valdītājam izsakot vēlēšanos noteikt precēm muitas procedūru, ja šāda iespēja paredzēta Valsts ieņēmumu dienesta noteikumos.

49. 134.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) mutvārdos deklarējot preces;”;

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) citos veidos, kas noteikti normatīvajos aktos.”

 

 

 

 

52. 134.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) mutvārdos deklarējot preces;”;

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) citos veidos, kas noteikti normatīvajos aktos.”

 

136.pants. Deklarētājs

(1) Atbilstoši šā likuma 18.pantam muitas deklarāciju var izpildīt jebkura persona, kura var uzrādīt muitas iestādei attiecīgās preces kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem, lai deklarētajām precēm piemērotu muitas procedūru noteikumus.

50. Papildināt 136.panta pirmo daļu pēc vārdiem “var uzrādīt” ar vārdiem “vai ir uzrādījusi”.

 

 

 

 

53. Papildināt 136.panta pirmo daļu pēc vārdiem “var uzrādīt” ar vārdiem “vai ir uzrādījusi”.

 

137.pants. Labojumi muitas deklarācijā

Pēc deklarētāja lūguma muitas iestāde var atļaut vienā vai vairākās muitas deklarācijas pozīcijās izdarīt labojumus pēc deklarācijas pieņemšanas muitas iestādē. Labojumi nedrīkst būt tādi, ka deklarāciju varētu piemērot citām precēm, nevis tām, par kurām deklarācija sākotnēji izpildīta. Nekādus labojumus muitas deklarācijā nedrīkst izdarīt pēc tam, kad muitas iestāde veikusi vismaz vienu no šādām darbībām:

1) paziņojusi deklarētājam, ka paredzēts veikt preču pārbaudi;

2) atklājusi, ka sniegtā informācija ir nepareiza;

3) izlaidusi preces

51. 137.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kurus regulē šā likuma 147.3 pants.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

 

 

 

54. 137.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kurus regulē šā likuma 147.3 pants.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

147.pants. Īpašie gadījumi rīcībai ar deklarētajām precēm

Visas nepieciešamās darbības, arī preču konfiskācija un pārdošana, jāveic ar precēm, ja:

2) preces nav nogādātas muitas noliktavā noteiktā laikā pēc attiecīgo muitas formalitāšu veikšanas.

52. Izteikt 147.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) preces nav pārvietotas noteiktā laikā pēc to izlaišanas.”

 

 

 

55. Izteikt 147.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) preces nav pārvietotas noteiktā laikā pēc to izlaišanas.”

XXIII1 nodaļa. Vienkāršotā deklarēšanas kārtība

53. Papildināt likumu ar XXIII 2 nodaļu šādā redakcijā:

“XXIII 2 nodaļa. Deklarāciju pēcmuitošanas pārbaude

147.3 pants. Pēcmuitošanas pārbaudes kārtība

(1) Muitas iestādes pēc savas iniciatīvas vai arī pēc deklarētāja lūguma var veikt labojumus muitas deklarācijā pēc preču izlaišanas.

(2) Pēcmuitošanas pārbaudes laikā muitas iestāde ir tiesīga pārliecināties par deklarācijā sniegtās informācijas precizitāti un pārbaudīt darījuma dokumentus un informāciju par attiecīgo preču pārvietošanu. Tādu pārbaudi var veikt deklarētāja vai jebkuras citas tieši vai netieši darījumos ar minētajām precēm iesaistītas personas telpās vai arī tās personas telpās, kuras valdījumā ir darījuma dokumenti un informācija. Muitas iestādei ir tiesības pārbaudīt preces, ja to uzrādīšana ir iespējama.

(3) Ja deklarācijas pārbaude vai papildpārbaude pēc muitas formalitāšu nokārtošanas parāda, ka muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju, muitas iestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem izdara labojumus muitas deklarācijā, ņemot vērā pārbaudē iegūto informāciju.”

55.

Juridiskais birojs

Ierosinām neveidot jaunu likuma nodaļu, kas sastāv no viena panta (XXIII2 nodaļa un 147.3 pants). Šai sakarā iesakām iekļaut 147.3 pantu XXIII1 nodaļā attiecīgi izsakot šīs nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Vienkāršotā deklarēšanas kārtība un deklarācijas pēcmuitošanas pārbaude”.

Atbalstīt

56. Izteikt XXIII1 nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Vienkāršotā deklarēšanas kārtība un deklarācijas pēcmuitošanas pārbaude”.

 

57. Papildināt likumu ar 147.3 pantu šādā redakcijā:

“147.3 pants. Pēcmuitošanas pārbaudes kārtība

(1) Muitas iestādes pēc savas iniciatīvas vai arī pēc deklarētāja lūguma var veikt labojumus muitas deklarācijā pēc preču izlaišanas.

(2) Pēcmuitošanas pārbaudes laikā muitas iestāde ir tiesīga pārliecināties par deklarācijā sniegtās informācijas precizitāti un pārbaudīt darījuma dokumentus un informāciju par attiecīgo preču pārvietošanu. Tādu pārbaudi var veikt deklarētāja vai jebkuras citas tieši vai netieši darījumos ar minētajām precēm iesaistītas personas telpās vai arī tās personas telpās, kuras valdījumā ir darījuma dokumenti un informācija. Muitas iestādei ir tiesības pārbaudīt preces, ja to uzrādīšana ir iespējama.

(3) Ja deklarācijas pārbaude vai papildpārbaude pēc muitas formalitāšu nokārtošanas parāda, ka muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju, muitas iestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem izdara labojumus muitas deklarācijā, ņemot vērā pārbaudē iegūto informāciju.”

149.pants. Atļauja muitas brokera darbībai

(4) Atļauja tiek atsaukta, ja muitas brokers neievēro šajā likumā noteikto kārtību, kā arī gadījumos, kad muitas brokers tiek atzīts vai pasludina sevi par maksātnespējīgu. Lēmums par atļaujas atsaukšanu ir spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

54. Izslēgt 149.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus “vai pasludina sevi”.

 

 

 

58. Izslēgt 149.panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus “vai pasludina sevi”.

164.pants. Savstarpēji saistītas personas

Personas šā likuma izpratnē uzskatāmas par savstarpēji saistītām personām, ja:

8) abas personas ir radniecības attiecībās.

55. 164.pantā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) personas ir laulības, radniecības un svainības attiecībās.”;

56.

 

 

 

 

 

57.

 

 

 

58.

 

Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest jautājumu ar nepieciešamību 164. panta 8. punktā noteikt ierobežojumu, līdz kurai pakāpei skaitāmas radniecības un svainības attiecības.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likuma 164.panta 8.punkta jaunajā redakcijā vārdu “un” ar vārdu “vai”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izteikt 164.panta 8.punktu šādā redakcijā:

“8) personas ir laulībā vai arī radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei .”

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(58)

 

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(58)

Atbalstīt

59. 164.pantā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) personas ir laulībā vai arī radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei .”

 

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personas, kuras darbojas vienā uzņēmumā un viena ir otras vienīgais aģents, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs, uzskatāmas par savstarpēji saistītām tikai tad, ja tās atbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

 

 

 

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Personas, kuras darbojas vienā uzņēmumā un viena ir otras vienīgais aģents, vienīgais izplatītājs vai vienīgais koncesionārs, uzskatāmas par savstarpēji saistītām tikai tad, ja tās atbilst šā panta pirmās daļas nosacījumiem.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par panta pirmo daļu.

169.pants. Izdevumi, kas netiek iekļauti muitas vērtībā

Muitas vērtībā netiek iekļauti šādi izdevumi, kas ir atsevišķi jāuzrāda faktiski samaksātajā cenā:

3) izdevumi par starpniecību, kura attiecas uz ievesto preču pirkšanu, neatkarīgi no tā, vai apmaksu veic pārdevējs vai cita persona, ja šāda apmaksa tiek veikta saskaņā ar rakstveida līgumu un pircējs, ja nepieciešams, var apstiprināt, ka:

a) šādas preces ir tiešām pārdotas par faktiski samaksāto cenu,

b) izdevumi par starpniecību nepārsniedz šādu darījumu izdevumu līmeni attiecīgajā valstī un laika posmā;

56. Izteikt 169.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) procenti saskaņā ar vienošanos, ko ir noslēdzis pircējs un kas attiecas uz izvedamo preču pirkšanu, neatkarīgi no tā, vai šos procentus maksā pārdevējs vai kāda cita persona, ja šī vienošanās ir noslēgta rakstveidā un pircējs var pierādīt, ka:

a) šādas preces tiešām ir pārdotas par cenu, kas deklarēta kā cena, kura ir faktiski samaksāta vai arī būtu jāmaksā,

b) izdevumi, kas saistīti ar procentu maksām, nepārsniedz šādu darījumu izdevumu līmeni attiecīgajā valstī un laikposmā.”

59.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 169. panta 3. punkta “b” apakšpunktā vārdus “izdevumu līmeni” ar vārdiem “vidējās izmaksas”.

Atbalstīt

60. Izteikt 169.panta 3.punktu šādā redakcijā:

“3) procenti saskaņā ar vienošanos, ko ir noslēdzis pircējs un kas attiecas uz izvedamo preču pirkšanu, neatkarīgi no tā, vai šos procentus maksā pārdevējs vai kāda cita persona, ja šī vienošanās ir noslēgta rakstveidā un pircējs var pierādīt, ka:

a) šādas preces tiešām ir pārdotas par cenu, kas deklarēta kā cena, kura ir faktiski samaksāta vai arī būtu jāmaksā,

b) izdevumi, kas saistīti ar procentu maksām, nepārsniedz šādu darījumu vidējās izmaksas attiecīgajā valstī un laikposmā.”

172.pants. Parastā (nepreferenciālā) preču izcelsme

(3) Ja preces ražošanā piedalās vairākas valstis, šīs preces izcelsmes valsts ir tā, kur prece ir pakļauta pēdējai būtiskai, saimnieciski pamatotai apstrādes vai pārstrādes operācijai, kuras rezultātā rodas jauna prece. Ministru kabinets vai tā pilnvarota institūcija var noteikt operācijas, kuras tiek uzskatītas par pēdējām būtiskām, saimnieciski pamatotām apstrādes vai pārstrādes operācijām.

57. 172.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja preces ražošanā piedalās vairākas valstis, šīs preces izcelsmes valsts ir tā, kur prece ir pakļauta pēdējai būtiskai, saimnieciski pamatotai apstrādes vai pārstrādes operācijai, kuras rezultātā rodas jauna prece, vai šī apstrāde vai pārstrāde ir nozīmīgs preces ražošanas posms. Preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un pārbaudes institūcijas nosaka operācijas, kuras uzskatāmas par nozīmīgu preces ražošanas posmu vai pēdējām būtiskām, saimnieciski pamatotām apstrādes vai pārstrādes operācijām.”;

 

 

 

61. 172.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja preces ražošanā piedalās vairākas valstis, šīs preces izcelsmes valsts ir tā, kur prece ir pakļauta pēdējai būtiskai, saimnieciski pamatotai apstrādes vai pārstrādes operācijai, kuras rezultātā rodas jauna prece, vai šī apstrāde vai pārstrāde ir nozīmīgs preces ražošanas posms. Preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un pārbaudes institūcijas nosaka operācijas, kuras uzskatāmas par nozīmīgu preces ražošanas posmu vai pēdējām būtiskām, saimnieciski pamatotām apstrādes vai pārstrādes operācijām.”;

(4) Parastā preču izcelsme ir jāpierāda dokumentāri, uzrādot muitas iestādēm preču izcelsmes sertifikātu un citus izcelsmi apliecinošus dokumentus, kas noteikti attiecīgajos starpvalstu līgumos un normatīvajos aktos.

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja preču izcelsmes sertifikāts izsniegts pēc preču nosūtīšanas, tas iesniedzams muitas iestādei četru mēnešu laikā no dienas, kad precei tika piemērota attiecīgā muitas procedūra.”

60.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likuma 172.panta ceturtās daļas jauno teikumu šādā redakcijā:

“Preču izcelsmes sertifikāts iesniedzams muitas iestādei četru mēnešu laikā no dienas, kad precei piemērota attiecīgā muitas procedūra.”

Atbalstīt

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Preču izcelsmes sertifikāts iesniedzams muitas iestādei četru mēnešu laikā no dienas, kad precei piemērota attiecīgā muitas procedūra.”

XXX nodaļa. Muitas maksājumu atmaksāšana

58. Izteikt XXX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XXX nodaļa. Muitas maksājumu atmaksāšana un atbrīvojums no saistības veikt muitas maksājumus”.

 

 

 

62. Izteikt XXX nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“XXX nodaļa. Muitas maksājumu atmaksāšana un atbrīvojums no saistības veikt muitas maksājumus”.

174.pants. Muitas maksājumu atmaksāšanas vispārīgie noteikumi

(2) Pieprasījums par atmaksāšanu iesniedzams ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā muitas maksājuma veikšanas.

59. 174.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šo termiņu var pagarināt, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tā nevarēja iesniegt pieprasījumu minētajā termiņā.”;

61.

Juridiskais birojs

17. 174. pantā:

Ierosinām precizēt otrajā daļā, kas ir tiesīgs pagarināt termiņu, šai sakarā ierosinām papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “Šo termiņu” ar vārdiem “muitas iestāde”;

Atbalstīt

63. 174.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Šo termiņu muitas iestāde var pagarināt, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tā nevarēja iesniegt pieprasījumu minētajā termiņā.”;

 

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja muitas iestāde pati atklāj, ka noteiktajā termiņā bija iespējama viena no situācijām, kas minēta šā panta pirmajā un otrajā daļā, tā pēc savas iniciatīvas atmaksā attiecīgo summu.

62.

Juridiskais birojs

ierosinām izteikt panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja muitas iestāde pati atklāj, ka muitas maksājumi samaksāti nepamatoti, tā pēc savas iniciatīvas atmaksā attiecīgo summu.”.

Atbalstīt

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja muitas iestāde pati atklāj, ka muitas maksājumi samaksāti nepamatoti, tā pēc savas iniciatīvas atmaksā attiecīgo summu.”

 

(4) Nodokļus neatmaksā, ja konstatē, ka attiecīgās summas (kas faktiski nebija jāmaksā) samaksāšana vai iegrāmatošana uzskaites reģistros ir bijusi attiecīgās personas apzināta rīcība.”

63.

Juridiskais birojs

Izslēgt ceturto daļu.

Atbalstīt

 

 

60. Papildināt likumu ar 175.1, 175.2 un 175.3 pantu šādā redakcijā:

“175.1 pants. Atbrīvojums no saistības veikt muitas maksājumus

(1) Personu atbrīvo no saistības veikt muitas maksājumus, ja muitas iestādēm tiek dokumentāri pierādīts, ka iegrāmatotais muitas parāds nav bijis likumīgs vai arī muitas maksājumi ir iekasēti pretrunā ar šā likuma 185.panta prasībām.

(2) Pieprasījumu par atbrīvojumu no saistības veikt muitas maksājumus iesniedz ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā muitas parāda iegrāmatošanas. Šo termiņu muitas iestāde var pagarināt, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tā nav varējusi iesniegt pieprasījumu minētajā termiņā.

(3) Ja muitas iestāde pati atklāj, ka minētajā laikā bija iespējama viena no situācijām, kas minētas šā panta pirmajā un otrajā daļā, tā pēc savas iniciatīvas atbrīvo no saistības veikt attiecīgos muitas maksājumus.

(4) Atbrīvojumu no saistības veikt muitas maksājumus nepiešķir, ja konstatē, ka attiecīgās summas (kas faktiski nebija jāmaksā) samaksāšana vai iegrāmatošana uzskaites reģistros ir bijusi attiecīgās personas apzināta rīcība.

64.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

65.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 175.1 panta pirmo daļu šādā:

“(1) Personu atbrīvo no saistības veikt muitas maksājumus, ja muitas iestādei tiek dokumentāri pierādīts, ka muitas parāda iegrāmatošanai vai muitas maksājuma iekasēšanai nav bijis likumīga pamata.”;

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izslēgt 175.1 panta ceturto daļu

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

64. Papildināt likumu ar 175.1, 175.2 un 175.3 pantu šādā redakcijā:

“175.1 pants. Atbrīvojums no saistības veikt muitas maksājumus

(1) Personu atbrīvo no saistības veikt muitas maksājumus, ja muitas iestādei tiek dokumentāri pierādīts, ka muitas parāda iegrāmatošanai vai muitas maksājuma iekasēšanai nav bijis likumīga pamata.

(2) Pieprasījumu par atbrīvojumu no saistības veikt muitas maksājumus iesniedz ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā muitas parāda iegrāmatošanas. Šo termiņu muitas iestāde var pagarināt, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tā nav varējusi iesniegt pieprasījumu minētajā termiņā.

(3) Ja muitas iestāde pati atklāj, ka minētajā laikā bija iespējama viena no situācijām, kas minētas šā panta pirmajā un otrajā daļā, tā pēc savas iniciatīvas atbrīvo no saistības veikt attiecīgos muitas maksājumus.

 

175.2 pants. Atbrīvojums no muitas maksājumiem un to atmaksāšana, ja preces ir bojātas

(1) Atbrīvojums no muitas maksājumiem un to atmaksāšana ir iespējama, ja konstatē, ka brīdī, kad nodokļu summas tika iegrāmatotas, no precēm, kas pakļautas attiecīgajai muitas procedūrai, ir atteicies šo preču valdītājs, jo laikā pirms muitas procedūras uzsākšanas tās atbilstoši šā likuma 28.panta otrajā daļā minētajam dokumentam tika uzskatītas par bojātām vai arī vairs neatbilda tā līguma saistībām, uz kura pamata bija ievestas. Bojātās preces šā panta izpratnē ir tādas preces, kas ir bojātas pirms to izlaišanas.

(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem piešķir un atmaksāšanu veic, ja:

1) preces nav izmantotas, izņemot tādu attiecīgo preču izmantošanu, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai tās ir bojātas vai neatbilst līguma saistībām;

2) preces ir izvestas no muitas teritorijas. Pēc ieinteresētās personas lūguma tā vietā, lai preces izvestu, muitas iestāde var atļaut iznīcināt preces vai arī atpakaļizvešanas nolūkā piemērot tām tranzīta procedūru vai procedūru — ievešana muitas noliktavā, vai ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā. Lai precēm piemērotu vienu no muitas procedūrām vai citiem muitas režīmiem, tās ir uzskatāmas par ārvalstu precēm.

(3) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem un to atmaksāšanu nepiemēro precēm, kas pirms deklarēšanas tika ievestas uz laiku pārbaudei, ja vien nav konstatēts, ka fakts par preču bojājumiem vai neatbilstību līguma saistībām nebija noskaidrojams tādā pārbaudē.

66.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 175.2 panta pirmajā daļā vārdus “nodokļu summas” ar vārdiem “muitas maksājumu summas”;

Atbalstīt

175.2 pants. Atbrīvojums no muitas maksājumiem un to atmaksāšana, ja preces ir bojātas

(1) Atbrīvojums no muitas maksājumiem un to atmaksāšana ir iespējama, ja konstatē, ka brīdī, kad muitas maksājumu summas tika iegrāmatotas, no precēm, kas pakļautas attiecīgajai muitas procedūrai, ir atteicies šo preču valdītājs, jo laikā pirms muitas procedūras uzsākšanas tās atbilstoši šā likuma 28.panta otrajā daļā minētajam dokumentam tika uzskatītas par bojātām vai arī vairs neatbilda tā līguma saistībām, uz kura pamata bija ievestas. Bojātās preces šā panta izpratnē ir tādas preces, kas ir bojātas pirms to izlaišanas.

(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem piešķir un atmaksāšanu veic, ja:

1) preces nav izmantotas, izņemot tādu attiecīgo preču izmantošanu, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai tās ir bojātas vai neatbilst līguma saistībām;

2) preces ir izvestas no muitas teritorijas. Pēc ieinteresētās personas lūguma tā vietā, lai preces izvestu, muitas iestāde var atļaut iznīcināt preces vai arī atpakaļizvešanas nolūkā piemērot tām tranzīta procedūru vai procedūru — ievešana muitas noliktavā, vai ievešanu brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā. Lai precēm piemērotu vienu no muitas procedūrām vai citiem muitas režīmiem, tās ir uzskatāmas par ārvalstu precēm.

(3) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem un to atmaksāšanu nepiemēro precēm, kas pirms deklarēšanas tika ievestas uz laiku pārbaudei, ja vien nav konstatēts, ka fakts par preču bojājumiem vai neatbilstību līguma saistībām nebija noskaidrojams tādā pārbaudē.

 

(4) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem un to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, iesniedzot pieteikumu attiecīgajai muitas iestādei 12 mēnešu laikā no dienas, kad par šo muitas maksājumu apmēru tika paziņots parādniekam. Tomēr muitas iestāde var atļaut pagarināt šo termiņu normatīvajos aktos paredzētajos izņēmuma gadījumos.

67.

Juridiskais birojs

Izteikt ceturtās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Normatīvajos aktos paredzētos gadījumos muitas iestāde ir tiesīga lemt par šī termiņa pagarinājumu.”

Atbalstīt

(4) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem un to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos, iesniedzot pieteikumu attiecīgajai muitas iestādei 12 mēnešu laikā no dienas, kad par šo muitas maksājumu apmēru tika paziņots parādniekam. Normatīvajos aktos paredzētos gadījumos muitas iestāde ir tiesīga lemt par šī termiņa pagarinājumu.

 

175.3 pants. Citi gadījumi, kad piemērojams atbrīvojums no muitas maksājumiem un muitas maksājumu atmaksāšana

(1) Muitas maksājumus var atmaksāt vai no tiem var atbrīvot gadījumos, kurus izraisījuši apstākļi, kas nevar tikt saistīti ar faktu, ka attiecīgā persona izdarījusi krāpšanu vai pieļāvusi apzinātu nolaidību, kā arī Ministru kabineta noteiktajos gadījumos.

68.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 175.3 panta pirmajā daļā vārdus “var atmaksāt” ar vārdu “atmaksā”, aizstāt vārdus “var atbrīvot” ar vārdu “atbrīvo” un izslēgt vārdu “apzinātu”;

Atbalstīt

175.3 pants. Citi gadījumi, kad piemērojams atbrīvojums no muitas maksājumiem un muitas maksājumu atmaksāšana

(1) Muitas maksājumus atmaksā vai no tiem atbrīvo gadījumos, kurus izraisījuši apstākļi, kas nevar tikt saistīti ar faktu, ka attiecīgā persona izdarījusi krāpšanu vai pieļāvusi nolaidību, kā arī Ministru kabineta noteiktajos gadījumos.

 

(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem vai to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, ja pieteikums attiecīgajai muitas iestādei iesniegts 12 mēnešu laikā no dienas, kad par šo maksājumu apmēru tika paziņots parādniekam. Tomēr ar likumu pamatotos izņēmuma gadījumos muitas iestāde var atļaut pagarināt šo termiņu.”

69.

Juridiskais birojs

Izteikt otrās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Normatīvajos aktos paredzētos gadījumos muitas iestāde ir tiesīga lemt par šī termiņa pagarinājumu.”.

Atbalstīt

(2) Atbrīvojumu no muitas maksājumiem vai to atmaksāšanu piemēro šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, ja pieteikums attiecīgajai muitas iestādei iesniegts 12 mēnešu laikā no dienas, kad par šo maksājumu apmēru tika paziņots parādniekam. “Normatīvajos aktos paredzētos gadījumos muitas iestāde ir tiesīga lemt par šī termiņa pagarinājumu.”

176.pants. Muitas parāds, ja preces izlaistas brīvam apgrozījumam

(1) Piemērojot muitas parādu, ja preces izlaistas brīvam apgrozījumam, muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

(2) Parādnieks ir deklarētājs.

61. Izteikt 176., 177. un 178.pantu šādā redakcijā:

“176.pants. Muitas parāds, ja preces izlaistas brīvam apgrozījumam vai ievestas uz laiku

(1) Muitas parāds rodas, ja:

1) preces, par kurām veicami muitas maksājumi, izlaistas brīvam apgrozījumam;

2) precēm piemēro ievešanu uz laiku un daļēji atbrīvo no muitas maksājumiem.

(2) Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

(3) Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā ir iesniegta deklarācija. Ja muitas deklarācija sastādīta, pamatojoties uz informāciju, kuras dēļ netiek iekasēti visi noteiktie muitas maksājumi vai to daļa, personas, kuras sniedza nepieciešamo informāciju, kuras zināja un kurām faktiski vajadzēja zināt, ka šī informācija ir nepareiza, uzskatāmas par parādniekiem.

70.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 176. panta trešajā daļā vārdus “kuras zināja un kurām faktiski vajadzēja zināt” ar vārdiem “ un kuras zināja vai kurām vajadzēja zināt”.

Atbalstīt

65. Izteikt 176., 177. un 178.pantu šādā redakcijā:

“176.pants. Muitas parāds, ja preces izlaistas brīvam apgrozījumam vai ievestas uz laiku

(1) Muitas parāds rodas, ja:

1) preces, par kurām veicami muitas maksājumi, izlaistas brīvam apgrozījumam;

2) precēm piemēro ievešanu uz laiku un daļēji atbrīvo no muitas maksājumiem.

(2) Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

(3) Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā ir iesniegta deklarācija. Ja muitas deklarācija sastādīta, pamatojoties uz informāciju, kuras dēļ netiek iekasēti visi noteiktie muitas maksājumi vai to daļa, personas, kuras sniedza nepieciešamo informāciju, un kuras zināja vai kurām vajadzēja zināt, ka šī informācija ir nepareiza, uzskatāmas par parādniekiem.

177.pants. Muitas parāds, ja veikta preču izvešana

(1) Piemērojot muitas parādu, ja veikta preču izvešana (eksports), muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

(2) Parādnieks ir deklarētājs.

177.pants. Muitas parāds, ja veikta preču izvešana

(1) Muitas parāds, izvedot preces, rodas, ja:

1) preces, par kurām veicami muitas maksājumi, izvestas no muitas teritorijas, neveicot muitas maksājumus. Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī;

2) netiek ievēroti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā preces atļauts izvest no muitas teritorijas, neapliekot tās ar muitas maksājumiem. Parāds rodas brīdī, kad preces nonāk citā galapunktā, nevis tajā, uz kuru muitas iestāde bija atļāvusi attiecīgās preces izvest no muitas teritorijas, neapliekot tās ar muitas maksājumiem, vai, ja muitas iestādei nav iespējams noteikt šo brīdi, ar datumu, kad izbeidzas iesniegšanas termiņš dokumentiem, kas pierāda faktu, ka ir izpildīti attiecīgie noteikumi, kuri preces ļauj neaplikt ar muitas maksājumiem.

(2) Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā ir iesniegta deklarācija.

 

 

 

177.pants. Muitas parāds, ja veikta preču izvešana

(1) Muitas parāds, izvedot preces, rodas, ja:

1) preces, par kurām veicami muitas maksājumi, izvestas no muitas teritorijas, neveicot muitas maksājumus. Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī;

2) netiek ievēroti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā preces atļauts izvest no muitas teritorijas, neapliekot tās ar muitas maksājumiem. Parāds rodas brīdī, kad preces nonāk citā galapunktā, nevis tajā, uz kuru muitas iestāde bija atļāvusi attiecīgās preces izvest no muitas teritorijas, neapliekot tās ar muitas maksājumiem, vai, ja muitas iestādei nav iespējams noteikt šo brīdi, ar datumu, kad izbeidzas iesniegšanas termiņš dokumentiem, kas pierāda faktu, ka ir izpildīti attiecīgie noteikumi, kuri preces ļauj neaplikt ar muitas maksājumiem.

(2) Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā ir iesniegta deklarācija.

178.pants. Muitas parāds, ja veikta preču nelikumīga pārvietošana

(1) Muitas parāds, ja veikta preču nelikumīga pārvietošana, rodas brīdī, kad preces tiek nelikumīgi pārvietotas pāri muitas vai brīvās zonas robežai.

(2) Parādnieki ir personas, kuras:

1) nelikumīgi pārvietojušas preces;

2) piedalījušās šajā preču pārvietošanā un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka šāda pārvietošana ir nelikumīga;

3) iegādājušās attiecīgās preces vai kurām tās ir piederējušas un kuras iegādāšanās brīdī zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces ir pārvietotas nelikumīgi.

178.pants. Muitas parāds, ja veikta preču nelikumīga pārvietošana

(1) Muitas parāds, ievedot preces, rodas, ja:

1) nelikumīgi ieved muitas teritorijā preces, kas apliekamas ar nodokļiem;

2) nelikumīgi ieved pārējā muitas teritorijā preces no brīvās zonas vai brīvās noliktavas.

(2) Muitas parāds rodas tajā brīdī, kad preces tiek nelikumīgi ievestas.

71.

Juridiskais birojs

178. pantā:

Ierosinām aizstāt pirmās daļas 1. punktā vārdu “nodokļiem” ar vārdiem “muitas maksājumiem”.

Atbalstīt

178.pants. Muitas parāds, ja veikta preču nelikumīga pārvietošana

(1) Muitas parāds, ievedot preces, rodas, ja:

1) nelikumīgi ieved muitas teritorijā preces, kas apliekamas ar muitas maksājumiem;

2) nelikumīgi ieved pārējā muitas teritorijā preces no brīvās zonas vai brīvās noliktavas.

(2) Muitas parāds rodas tajā brīdī, kad preces tiek nelikumīgi ievestas.

 

(3) Parādnieki ir personas, kuras:

1) nelikumīgi pārvietojušas preces;

2) piedalījušās šajā preču pārvietošanā un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka šāda pārvietošana ir nelikumīga;

3) iegādājušās attiecīgās preces vai kuru valdījumā tās ir atradušās un kuras iegādāšanās brīdī zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces ir pārvietotas nelikumīgi.”

72.

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt trešās daļas trešo punktu pēc vārda “iegādāšanās” ar vārdiem “vai valdījuma rašanās”.

Atbalstīt

(3) Parādnieki ir personas, kuras:

1) nelikumīgi pārvietojušas preces;

2) piedalījušās šajā preču pārvietošanā un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka šāda pārvietošana ir nelikumīga;

3) iegādājušās attiecīgās preces vai kuru valdījumā tās ir atradušās un kuras iegādāšanās vai valdījuma rašanās brīdī zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces ir pārvietotas nelikumīgi.”

179.pants. Muitas parāds, kas rodas, ja notikusi izvairīšanās no muitas kontroles

(1) Muitas parāds, ja notikusi izvairīšanās no muitas kontroles, rodas brīdī, kad persona izvairās pakļaut preces muitas kontrolei.

(2) Parādnieki ir personas, kuras:

1) izvairījušās pakļaut preces muitas kontrolei;

2) piedalījušās šādā procesā un kuras zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka tās izvairās pakļaut preces muitas kontrolei;

3) iegādājušās attiecīgās preces vai kurām tās ir piederējušas un kuras iegādāšanās brīdī zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka tās izvairās pakļaut preces muitas kontrolei.

62. 179.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “pakļaut preces” ar vārdiem “par kurām veicami muitas maksājumi”;

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus “kurām tās ir piederējušas” ar vārdiem “kuru valdījumā tās atradušās”;

papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pienākums ir saistību izpilde, kas rodas, precēm piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai attiecīgu muitas procedūru.”

 

 

 

66. 179.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “pakļaut preces” ar vārdiem “par kurām veicami muitas maksājumi”;

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus “kurām tās ir piederējušas” ar vārdiem “kuru valdījumā tās atradušās”;

papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) pienākums ir saistību izpilde, kas rodas, precēm piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai attiecīgu muitas procedūru.”

180.pants. Muitas parāds, kas rodas, ja netiek ievēroti pienākumi vai noteikumi

(1) Muitas parāds, ja netiek ievēroti pienākumi un noteikumi, rodas, ja:

1) netiek izpildīts kāds no pienākumiem attiecībā uz muitas maksājumiem pakļautu preču pagaidu uzglabāšanu vai muitas procedūras piemērošanu attiecīgajām precēm;

2) netiek izpildīti noteikumi attiecībā uz preču atbrīvojumu no muitas maksājumiem.

(2) Muitas parāds rodas brīdī, kad netiek izpildīts kāds no pienākumiem, vai brīdī, kad netiek ievēroti muitas procedūras piemērošanas noteikumi vai nosacījumi attiecībā uz atbrīvojumu no muitas maksājumiem.

63. 180.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) netiek izpildīti noteikumi attiecībā uz preču atbrīvojumu no muitas maksājumiem, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, gadījumos, kas nav minēti šā likuma 179.pantā, ja vien pārkāpumi nav būtiski ietekmējuši preču pagaidu uzglabāšanas vai attiecīgās muitas procedūras izpildi.”;

papildināt otro daļu ar vārdiem “kas piešķirts, pamatojoties uz preču izmantošanas mērķi”.

 

 

 

67. 180.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) netiek izpildīti noteikumi attiecībā uz preču atbrīvojumu no muitas maksājumiem, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, gadījumos, kas nav minēti šā likuma 179.pantā, ja vien pārkāpumi nav būtiski ietekmējuši preču pagaidu uzglabāšanas vai attiecīgās muitas procedūras izpildi.”;

papildināt otro daļu ar vārdiem “kas piešķirts, pamatojoties uz preču izmantošanas mērķi”.

 

64. Papildināt likumu ar 180.1 pantu šādā redakcijā:

“180.1 pants. Apstākļi, kas nerada muitas parādu

(1) Apstākļi, kas nav uzskatāmi par nozīmīgiem un nerada muitas parādu šā likuma 180.panta pirmās daļas izpratnē, ir šādi:

73.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 180.1 panta pirmās daļas pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“Apstākļi, kas nav uzskatāmi par tādiem, kas būtiski ietekmējuši preču pagaidu uzglabāšanu vai attiecīgās muitas procedūras izpildi un nerada muitas parādu šā likuma 180. panta pirmās daļas izpratnē, ir šādi:”;

Atbalstīt

68. Papildināt likumu ar 180.1 pantu šādā redakcijā:

“180.1 pants. Apstākļi, kas nerada muitas parādu

(1) Apstākļi, kas nav uzskatāmi par tādiem, kas būtiski ietekmējuši preču pagaidu uzglabāšanu vai attiecīgās muitas procedūras izpildi un nerada muitas parādu šā likuma 180. panta pirmās daļas izpratnē, ir šādi:

 

1) termiņa pagarināšana, lai precēm piemērotu pagaidu uzglabāšanu vai muitas režīmu, kuru muitas iestāde pagarinātu, ja pagarinājums būtu pieprasīts savlaicīgi;

74.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

“1) tā termiņa pārsniegšana, kurš noteikts precēm, piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai muitas režīmu, kuru muitas iestāde būtu pagarinājusi, ja pagarinājums būtu pieprasīts savlaicīgi;”;

Atbalstīt

1) tā termiņa pārsniegšana, kurš noteikts precēm, piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai muitas režīmu, kuru muitas iestāde būtu pagarinājusi, ja pagarinājums būtu pieprasīts savlaicīgi;

 

2) tā termiņa pārsniegšana, kurš, piemērojot precēm tranzīta procedūru, noteikts preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē, ja šīs preces uzrādītas termiņā, kas vairāk nekā vienu reizi nepārsniedz termiņu, kurš noteikts preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē;

3) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā, apstrādāšana bez muitas iestādes iepriekšējas atļaujas, ja apstrādes atļauja muitas iestādei būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;

4) tādu preču, kurām piemērota muitas procedūra — ievešana uz laiku, izmantošana citādi, nekā norādīts procedūras piemērošanas atļaujā, ja atļauja preces izmantot citādi būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;

5) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, neatļauta pārvietošana ar nosacījumu, ka preces pēc muitas iestāžu pirmā pieprasījuma tām tiek uzrādītas;

6) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, izvešana no muitas teritorijas vai ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, neveicot nepieciešamās formalitātes;

7) tādu preču, kurām piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, nosūtīšana, pirms tās izmantotas atbilstoši mērķim, par to nepaziņojot muitas iestādei, ar nosacījumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

a) ziņas par preču nodošanu tiek ierakstītas preču nosūtītāja uzskaites reģistros,

b) preču saņēmējs ir tādas atļaujas turētājs, saskaņā ar kuru minētajām precēm piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, pamatojoties uz to izmantošanas mērķi.

 

 

 

2) tā termiņa pārsniegšana, kurš, piemērojot precēm tranzīta procedūru, noteikts preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē, ja šīs preces uzrādītas termiņā, kas vairāk nekā vienu reizi nepārsniedz termiņu, kurš noteikts preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē;

3) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra — ievešana muitas noliktavā, apstrādāšana bez muitas iestādes iepriekšējas atļaujas, ja apstrādes atļauja muitas iestādei būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;

4) tādu preču, kurām piemērota muitas procedūra — ievešana uz laiku, izmantošana citādi, nekā norādīts procedūras piemērošanas atļaujā, ja atļauja preces izmantot citādi būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi;

5) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, neatļauta pārvietošana ar nosacījumu, ka preces pēc muitas iestāžu pirmā pieprasījuma tām tiek uzrādītas;

6) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, izvešana no muitas teritorijas vai ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, neveicot nepieciešamās formalitātes;

7) tādu preču, kurām piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, nosūtīšana, pirms tās izmantotas atbilstoši mērķim, par to nepaziņojot muitas iestādei, ar nosacījumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi:

a) ziņas par preču nodošanu tiek ierakstītas preču nosūtītāja uzskaites reģistros,

b) preču saņēmējs ir tādas atļaujas turētājs, saskaņā ar kuru minētajām precēm piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, pamatojoties uz to izmantošanas mērķi.

 

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi nav uzskatāmi par nozīmīgiem un nerada muitas parādu, ja persona pierāda, ka šie apstākļi iestājušies un ka:

1) tie nav saistīti ar mēģinājumu nelikumīgi pārvietot preces, kas atrodas muitas kontrolē;

2) tie nav saistīti ar attiecīgās personas apzinātu nolaidību;

3) pēc tam tiek veiktas visas nepieciešamās formalitātes.

(3) Šajā pantā minētie apstākļi, kas neietekmē muitas parāda rašanos, neizslēdz normatīvajos aktos paredzēto personas atbildību par muitas noteikumu pārkāpumiem.”

75.

 

 

 

76.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt otrajā daļā vārdu “nozīmīgiem” ar vārdu “būtiskiem”;

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt otrās daļas 2. punktā vārdus “apzinātu nolaidību” ar vārdiem “apzinātu rīcību vai nolaidību”.

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi nav uzskatāmi par būtiskiem un nerada muitas parādu, ja persona pierāda, ka šie apstākļi iestājušies un ka:

1) tie nav saistīti ar mēģinājumu nelikumīgi pārvietot preces, kas atrodas muitas kontrolē;

2) tie nav saistīti ar attiecīgās personas apzinātu rīcību vai nolaidību;

3) pēc tam tiek veiktas visas nepieciešamās formalitātes.

(3) Šajā pantā minētie apstākļi, kas neietekmē muitas parāda rašanos, neizslēdz normatīvajos aktos paredzēto personas atbildību par muitas noteikumu pārkāpumiem.”

181.pants. Muitas parāds, kas rodas, ja tiek veiktas brīvajā zonā neatļautas darbības ar precēm

(1) Muitas parāds rodas, ja brīvajā zonā ar precēm tiek veiktas darbības, kas nav atļautas šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

(2) Muitas parāds rodas:

1) ja preces pazūd un par to pazušanu muitas iestādes nevar saņemt pamatotu paskaidrojumu;

2) ja ar precēm tiek veiktas darbības, kas nav paredzētas šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

(3) Parādnieki ir personas, kuras:

1) veikušas darbības ar precēm;

2) piedalījušās šajās darbībās un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces izmantotas tādiem mērķiem, kas nav paredzēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

(4) Ja muitas parāds rodas par pazudušām precēm, parādnieks ir persona, kura pēdējā bija šo preču valdītājs.

65. Izteikt 181.pantu šādā redakcijā:

“181.pants. Muitas parāds, kas rodas, ja tiek veiktas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā neatļautas darbības ar precēm

(1) Muitas parāds rodas, ja brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā preces, par kurām veicami muitas maksājumi, patērē vai izmanto citādi, nekā to paredz šis likums un citi normatīvie akti par muitas lietām.

(2) Muitas parāds rodas, ja preces pazūd un par to pazušanu muitas iestādes nav saņēmušas dokumentāri pamatotu paskaidrojumu. Šādā gadījumā muitas iestāde ir tiesīga uzskatīt, ka attiecīgās preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ir patērētas vai izlietotas.

(3) Muitas parāds rodas tajā brīdī, kad preces tiek patērētas vai tiek pirmoreiz lietotas citādi, nekā to paredz spēkā esošie normatīvie akti.

(4) Parādnieki ir personas, kuras:

1) veikušas darbības ar precēm;

2) piedalījušās šajās darbībās un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces izmantotas tādiem mērķiem, kas nav paredzēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

(5) Ja muitas parāds rodas par pazudušām precēm, parādnieks ir persona, kura pēdējā bija šo preču valdītājs.”

 

 

 

69. Izteikt 181.pantu šādā redakcijā:

“181.pants. Muitas parāds, kas rodas, ja tiek veiktas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā neatļautas darbības ar precēm

(1) Muitas parāds rodas, ja brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā preces, par kurām veicami muitas maksājumi, patērē vai izmanto citādi, nekā to paredz šis likums un citi normatīvie akti par muitas lietām.

(2) Muitas parāds rodas, ja preces pazūd un par to pazušanu muitas iestādes nav saņēmušas dokumentāri pamatotu paskaidrojumu. Šādā gadījumā muitas iestāde ir tiesīga uzskatīt, ka attiecīgās preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ir patērētas vai izlietotas.

(3) Muitas parāds rodas tajā brīdī, kad preces tiek patērētas vai tiek pirmoreiz lietotas citādi, nekā to paredz spēkā esošie normatīvie akti.

(4) Parādnieki ir personas, kuras:

1) veikušas darbības ar precēm;

2) piedalījušās šajās darbībās un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces izmantotas tādiem mērķiem, kas nav paredzēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām.

(5) Ja muitas parāds rodas par pazudušām precēm, parādnieks ir persona, kura pēdējā bija šo preču valdītājs.”

183.pants. Muitas parāda īpašie noteikumi

Muitas parāds nerodas, ja muitas procedūru, kas tika piemērota precēm, nevarēja izpildīt nepārvaramas varas darbības rezultātā vai arī preces ar muitas iestāžu atļauju ir iznīcinātas vai neatgūstami zudušas.

66. Papildināt 183.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Muitas parādu, ja veikta preču ievešana, nevar uzskatīt par radušos attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar preču izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, un ja šādas preces pirms tam ir izvestas vai atpakaļizvestas ar muitas iestāžu atļauju.

(3) Ja atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai tiek uzskatīts, ka muitas parāds nerodas attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar to izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, jebkuri lūžņi vai atkritumi, kas rodas šo preču iznīcināšanas rezultātā, tiek uzskatīti par ārvalstu precēm.”

 

 

 

70. Papildināt 183.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Muitas parādu, ja veikta preču ievešana, nevar uzskatīt par radušos attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar preču izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, un ja šādas preces pirms tam ir izvestas vai atpakaļizvestas ar muitas iestāžu atļauju.

(3) Ja atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai tiek uzskatīts, ka muitas parāds nerodas attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar to izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, jebkuri lūžņi vai atkritumi, kas rodas šo preču iznīcināšanas rezultātā, tiek uzskatīti par ārvalstu precēm.”

 

67. Papildināt likumu ar 183.1 un 183.2 pantu šādā redakcijā:

“183.1 pants. Muitas parāds, kas radies par precēm, kuras pakļautas ierobežojumiem un aizliegumiem

Muitas parāds, kā noteikts šā likuma 176., 177., 178., 179., 180., 181. un 182.pantā, rodas arī tad, ja tas attiecas uz precēm, kuru jebkāda veida ievešana vai izvešana saistīta ar aizliegumiem vai ierobežojumiem.

 

 

 

71. Papildināt likumu ar 183.1 un 183.2 pantu šādā redakcijā:

“183.1 pants. Muitas parāds, kas radies par precēm, kuras pakļautas ierobežojumiem un aizliegumiem

Muitas parāds, kā noteikts šā likuma 176., 177., 178., 179., 180., 181. un 182.pantā, rodas arī tad, ja tas attiecas uz precēm, kuru jebkāda veida ievešana vai izvešana saistīta ar aizliegumiem vai ierobežojumiem.

 

183.2 pants. Muitas parāds, piemērojot starpvalstu līgumos paredzētos muitas tarifu atvieglojumus

(1) Ja Saeimā apstiprinātie starptautiskie līgumi paredz muitas tarifu samazināšanu vai atcelšanu, ievedot ārvalstī Latvijas izcelsmes preces ar nosacījumu, ka tās iegūtas, piemērojot muitas procedūru — ievešana pārstrādei, ārvalstu preces, kas iestrādātas minētajās Latvijas izcelsmes precēs, ir apliekamas ar muitas maksājumiem. Attiecīgo dokumentu apstiprināšana ārvalstī, lai piemērotu muitas tarifu samazināšanu vai atcelšanu, rada muitas parādu attiecībā uz šo preču ievešanu.

(2) Muitas parāds rodas brīdī, kad muitas iestāde pieņem attiecīgo preču izvešanas deklarāciju.

(3) Muitas parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvniecības gadījumā parādnieks ir arī tā persona, kuras uzdevumā iesniegta deklarācija.

(4) Muitas parādam atbilstošu muitas maksājumu summu nosaka pēc tiem pašiem nosacījumiem kā muitas parāda gadījumā, kas radies ar brīdi, kad pieņemta deklarācija attiecīgo preču izlaišanai brīvam apgrozījumam, lai pabeigtu muitas procedūru — ievešana pārstrādei.”

77.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Svītrot likuma jaunās redakcijas 183.2 pantu.

Atbalstīt

 

 

68. Izteikt 184.pantu šādā redakcijā:

“184.pants. Aprēķināšanas pamats

(1) Ja šā likuma noteikumi neparedz citu kārtību, muitas parādu aprēķina saskaņā ar tām normatīvajos aktos noteiktajām normām, kuras ir spēkā muitas parāda rašanās brīdī.

(2) Ja nav iespējams precīzi noteikt, kad tieši muitas parāds radies, par muitas parāda rašanās brīdi tiek uzskatīts tas brīdis, kad muitas iestāde konstatējusi, ka par precēm ir radies muitas parāds.

(3) Ja muitas iestādes rīcībā ir informācija, kas apstiprina to, ka muitas parāds radies jau pirms tam, kad muitas iestāde konstatējusi muitas parāda rašanos, muitas maksājumu apjomu par attiecīgajām precēm nosaka ar visgarāko muitas parāda rašanās brīdi, kuru iespējams konstatēt pēc tās rīcībā esošās informācijas.

 

 

 

72. Izteikt 184.pantu šādā redakcijā:

“184.pants. Aprēķināšanas pamats

(1) Ja šā likuma noteikumi neparedz citu kārtību, muitas parādu aprēķina saskaņā ar tām normatīvajos aktos noteiktajām normām, kuras ir spēkā muitas parāda rašanās brīdī.

(2) Ja nav iespējams precīzi noteikt, kad tieši muitas parāds radies, par muitas parāda rašanās brīdi tiek uzskatīts tas brīdis, kad muitas iestāde konstatējusi, ka par precēm ir radies muitas parāds.

(3) Ja muitas iestādes rīcībā ir informācija, kas apstiprina to, ka muitas parāds radies jau pirms tam, kad muitas iestāde konstatējusi muitas parāda rašanos, muitas maksājumu apjomu par attiecīgajām precēm nosaka ar visgarāko muitas parāda rašanās brīdi, kuru iespējams konstatēt pēc tās rīcībā esošās informācijas.

184.pants. Aprēķināšanas pamats

Muitas parāds tiek aprēķināts saskaņā ar tām normatīvajos aktos noteiktajām normām, kas ir spēkā muitas parāda rašanās brīdī.

(4) Lai nepieļautu nepamatotu finansiālu priekšrocību iegūšanu, nosakot vēlāku muitas parāda rašanās brīdi vai vēlāku tā uzrādīšanu uzskaites dokumentos, piemēro normatīvajos aktos noteikto kompensācijas likmi.”

78.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likuma 184.panta jaunās redakcijas ceturtajā daļā vārdus “kompensācijas likmi” ar vārdiem “nokavējuma naudu”.

Atbalstīt

(4) Lai nepieļautu nepamatotu finansiālu priekšrocību iegūšanu, nosakot vēlāku muitas parāda rašanās brīdi vai vēlāku tā uzrādīšanu uzskaites dokumentos, piemēro normatīvajos aktos nokavējuma naudu.”

185.pants. Muitas parāda aprēķināšana un uzskaite

(1) Muitas iestādes aprēķina un uzskaita muitas parāda rezultātā radušos muitas maksājumu un paziņo par to parādniekam.

(2) Ja parādnieks muitas deklarācijā pats ir aprēķinājis muitas maksājumu, saskaņā ar šā panta pirmo daļu paziņojums tiek sūtīts tikai tad, ja muitas maksājums nesaskan ar muitas iestāžu aprēķināto maksājumu.

69. Papildināt 185.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja normatīvie akti paredz atbrīvojumu no muitas maksājumiem, šāds atbrīvojums ņemams vērā, aprēķinot muitas parādu.”

 

 

 

73. Papildināt 185.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja normatīvie akti paredz atbrīvojumu no muitas maksājumiem, šāds atbrīvojums ņemams vērā, aprēķinot muitas parādu.”

187.pants. Muitas parāda nomaksāšana

(1) Muitas iestāžu paziņotais muitas maksājums parādniekam jānomaksā muitas iestāžu noteiktajā termiņā, kas nedrīkst pārsniegt 10 dienas, skaitot no paziņošanas dienas. Termiņa pagarināšana pieļaujama tikai tad, ja muitas iestādēm tiek pamatoti pierādīts, ka parādnieks paziņojumu saņēmis par vēlu, lai varētu ievērot noteikto maksāšanas termiņu.

70. Aizstāt 187.panta pirmās daļas pirmajā teikumā skaitli “10” ar skaitli “30”.

79.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Neizdarīt grozījumus 187.pantā.

Atbalstīt

 

188.pants. Galvojums muitas parāda segšanai

(3) No galvojuma atbrīvo, tiklīdz muitas parāds, par kuru tas pieprasīts, ir dzēsts vai arī vairs nevar rasties (kad muitas procedūra ir pabeigta).

71. Papildināt 188.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja muitas parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties no jauna tikai attiecībā uz daļu no parāda summas, par kuru iesniegts galvojums, pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidzas daļa no galvojuma saistībām, ja attiecīgā summa to nodrošina.”

 

 

 

74. Papildināt 188.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja muitas parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties no jauna tikai attiecībā uz daļu no parāda summas, par kuru iesniegts galvojums, pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidzas daļa no galvojuma saistībām, ja attiecīgā summa to nodrošina.”

189.pants. Atbrīvošana no saistības samaksāt muitas maksājumus

(1) Personu atbrīvo no saistības samaksāt muitas maksājumus, ja muitas iestādēm tiek dokumentāri pierādīts, ka iegrāmatotais muitas parāds nav bijis likumīgs.

(2) Pieprasījums par atbrīvošanu no saistības samaksāt muitas maksājumus iesniedzams ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc attiecīgā muitas parāda iegrāmatošanas.

72. Izslēgt 189.pantu.

 

 

 

75. Izslēgt 189.pantu.

190.pants. Muitas parāda dzēšana

Muitas parādu dzēš:

1) samaksājot muitas maksājumu;

2) atbrīvojot no saistības samaksāt muitas maksājumu;

3) anulējot muitas deklarāciju;

4) preces aizturot un konfiscējot, iznīcinot vai personai atsakoties no tām par labu valstij, ja preces pirms to izlaišanas tiek sabojātas vai tās ir neglābjami sabojājušās nepārvaramas varas darbības rezultātā.

73. Izteikt 190.pantu šādā redakcijā:

“190.pants. Muitas parāda dzēšana

(1) Muitas parādu dzēš:

1) samaksājot muitas maksājumu;

2) atbrīvojot no saistības samaksāt muitas maksājumu;

3) anulējot muitas deklarāciju;

4) preces aizturot un konfiscējot, iznīcinot vai personai atsakoties no tām par labu valstij, ja preces pirms to izlaišanas tiek sabojātas vai tās ir neglābjami sabojājušās nepārvaramas varas darbības rezultātā;

5) ja preces, par kurām radies muitas parāds šā likuma 178.pantā noteiktajā kārtībā, tiek aizturētas, tās nelikumīgi ievedot, un nekavējoties vai vēlāk konfiscētas;

6) atbilstoši šā likuma 183.2 pantā noteiktajai kārtībai, ja tiek atceltas formalitātes, kas dod iespēju piemērot muitas tarifu samazinājumu vai atcelšanu saskaņā ar šā likuma 183.2 pantu.

80.

 

 

81.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Svītrot likuma jaunās redakcijas 190.panta pirmās daļas 6.punktu.

 

Atbalstīt

 

 

 

76. Izteikt 190.pantu šādā redakcijā:

“190.pants. Muitas parāda dzēšana

(1) Muitas parādu dzēš:

1) samaksājot muitas maksājumu;

2) atbrīvojot no saistības samaksāt muitas maksājumu;

3) anulējot muitas deklarāciju;

4) preces aizturot un konfiscējot, iznīcinot vai personai atsakoties no tām par labu valstij, ja preces pirms to izlaišanas tiek sabojātas vai tās ir neglābjami sabojājušās nepārvaramas varas darbības rezultātā;

5) ja preces, par kurām radies muitas parāds šā likuma 178.pantā noteiktajā kārtībā, tiek aizturētas, tās nelikumīgi ievedot, un nekavējoties vai vēlāk konfiscētas;

 

(2) Preču aizturēšanas un konfiscēšanas gadījumā muitas parāds netiek uzskatīts par dzēstu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem soda apmēru nosaka, pamatojoties uz nodokļa lielumu, vai attiecīgā muitas parāda apjoms var būt par iemeslu krimināllietas vai administratīvās lietas ierosināšanai.”

82.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt 190. panta otrajā daļā vārdus “ administratīvās lietas” ar vārdiem “administratīvā pārkāpuma lietas”.

Atbalstīt

(2) Preču aizturēšanas un konfiscēšanas gadījumā muitas parāds netiek uzskatīts par dzēstu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem soda apmēru nosaka, pamatojoties uz nodokļa lielumu, vai attiecīgā muitas parāda apjoms var būt par iemeslu krimināllietas vai administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanai.”

 

 

83.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

84.

 

 

 

 

 

 

Finansu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar jaunu XXXII1 nodaļu šādā redakcijā:

“XXXII1 nodaļa. Nodokļu samaksas termiņa pagarinājums

191.1 Nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piemērošana

(1) Pēc personas lūguma Valsts ieņēmumu dienests piešķir attiecīgo muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu uz laiku līdz 30 dienām ar nosacījumu, ka uz nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma laiku tiek iesniegts galvojums.

(2) Nodokļu summa, par kuru piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, visu termiņa pagarinājuma laiku tiek palielināts atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei. Persona, kurai piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, par pagarinājuma termiņa pārsniegumu maksā pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.

(3) Kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests piešķir muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, kādā uz nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma laiku tiek iesniegts galvojums, kā arī par pagarinājuma termiņa pārsniegumu tiek maksāta pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda nosaka Ministru kabinets.”

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Papildināt likumu ar jaunu XXXII1 nodaļu šādā redakcijā:

“XXXII1 nodaļa. Nodokļu samaksas termiņa atlikšana

191.1 Nodokļu samaksas termiņa atlikšanas piemērošana

(1) Pēc deklarētāja lūguma Valsts ieņēmumu dienests piešķir attiecīgo muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa atlikšanu uz laiku līdz 30 dienām ar nosacījumu, ka uz nodokļu samaksas termiņa atlikšanas laiku tiek iesniegts galvojums.

(2) Pēc deklarētāja lūguma Valsts ieņēmumu dienests apkopo nodokļu summas, kurām piešķirta samaksas termiņa atlikšana, par kalendāro nedēļu vai kalendāro mēnesi.

(3) Ja nodokļu summas, kurām piešķirta samaksas termiņa atlikšana, tiek apkopotas par kalendāro nedēļu, šo nodokļu samaksas termiņš ir ceturtās nedēļas piektdiena pēc šīs kalendārās nedēļas.

(4) Ja nodokļu summas, kurām piešķirta samaksas termiņa atlikšana, tiek apkopotas par kalendāro mēnesi, šo nodokļu samaksas termiņš ir nākošā mēneša 15.datums.

(5) Ja samaksas termiņam beidzoties persona, kurai piešķirta nodokļu samaksas termiņa atlikšana nav samaksājusi atlikto nodokļu maksājumu šā panta noteiktajā kārtībā pamatparāda palielinājuma un nokavējuma nauda par nesamaksāto daļu tiek aprēķināta likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

(6) Kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests piešķir muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa atlikšanu un kārtību, kādā šīs nodokļu summas tiek apkopotas par kalendāro nedēļu vai kalendāro mēnesi nosaka Ministru kabinets.”

Iestrādāts komisijas priekš-likumā

(84)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

77. Papildināt likumu ar jaunu XXXII1 nodaļu šādā redakcijā:

“XXXII1 nodaļa. Nodokļu samaksas termiņa atlikšana

191.1 Nodokļu samaksas termiņa atlikšanas piemērošana

(1) Pēc deklarētāja lūguma Valsts ieņēmumu dienests piešķir attiecīgo muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa atlikšanu uz laiku līdz 30 dienām ar nosacījumu, ka uz nodokļu samaksas termiņa atlikšanas laiku tiek iesniegts galvojums.

(2) Pēc deklarētāja lūguma Valsts ieņēmumu dienests apkopo nodokļu summas, kurām piešķirta samaksas termiņa atlikšana, par kalendāro nedēļu vai kalendāro mēnesi.

(3) Ja nodokļu summas, kurām piešķirta samaksas termiņa atlikšana, tiek apkopotas par kalendāro nedēļu, šo nodokļu samaksas termiņš ir ceturtās nedēļas piektdiena pēc šīs kalendārās nedēļas.

(4) Ja nodokļu summas, kurām piešķirta samaksas termiņa atlikšana, tiek apkopotas par kalendāro mēnesi, šo nodokļu samaksas termiņš ir nākošā mēneša 15.datums.

(5) Ja samaksas termiņam beidzoties persona, kurai piešķirta nodokļu samaksas termiņa atlikšana nav samaksājusi atlikto nodokļu maksājumu šā panta noteiktajā kārtībā pamatparāda palielinājuma un nokavējuma nauda par nesamaksāto daļu tiek aprēķināta likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

(6) Kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests piešķir muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa atlikšanu un kārtību, kādā šīs nodokļu summas tiek apkopotas par kalendāro nedēļu vai kalendāro mēnesi nosaka Ministru kabinets.”

195.pants. TARIC klasifikatora kārtošana

(2) Ministru kabinets nosaka TARIC klasifikatora piemērošanas, tā uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību atbilstoši Eiropas Savienības TARIC klasifikatoram un ņemot vērā informatīvās sistēmas ieviešanas pakāpi.

 

85.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Izteikt likuma 195.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka TARIC klasifikatora piemērošanas kārtību atbilstoši Eiropas Savienības TARIC klasifikatoram un ņemot vērā informatīvās sistēmas ieviešanas pakāpi. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina TARIC klasifikatora elektroniskās datu bāzes uzturēšanu un aktualizēšanu atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos.”.

Atbalstīt

78. Izteikt likuma 195.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ministru kabinets nosaka TARIC klasifikatora piemērošanas kārtību atbilstoši Eiropas Savienības TARIC klasifikatoram un ņemot vērā informatīvās sistēmas ieviešanas pakāpi. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina TARIC klasifikatora elektroniskās datu bāzes uzturēšanu un aktualizēšanu atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos.”.

 

74. Papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Grozījumi šā likuma 187.pantā attiecībā uz skaitļa “10” aizstāšanu ar skaitli “30” stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.”

86.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Izslēgt likumprojekta 74.pantu.

Atbalstīt

 

 

 

87.

 

 

 

 

 

 

 

 

88.

 

 

 

 

 

 

89.

 

 

 

 

 

 

90.

 

 

 

Finansu ministrs G.Bērziņš

Noteikt, ka likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” 1., 4., 5., 6., 8., 9., 10., 12., 17., 19., 21., 22., 23., 25., 37., 38., 39., 41., 47., 53. pants un grozījums 195.panta otrajā daļā stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā, jo šie grozījumi nav saistīti ar pakārtotu normatīvo aktu izstrādāšanu.

Finansu ministrs G.Bērziņš

Noteikt, ka likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” 7., 14., 20., 24., 40., 48., 49., 54., 55., 56., 63. pants un grozījums 29.panta septītajā daļā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

 

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Grozījumi likuma 132.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.”

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

“5. Grozījumi likuma 1., 13.1pantā , B sadaļas un V nodaļas nosaukumā, grozījumi 24., 25., 26., 29. pantā , VIII nodaļā, X nodaļā, grozījumi XVII nodaļā, grozījumi 120., 122., 123., 125., 134., 137., 147.pantā , XXIII2 nodaļa, grozījumi XXX nodaļā un grozījumi H sadaļā stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

6. XVI nodaļa zaudē spēku 2002.gada 1.jūlijā”

Iestrādāts komisijas priekš-likumos

(90,93)

 

 

 

 

Daļēji iestrādāts komisijas priekš-likumos

(89,90,93)

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

79. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 4., 5. un 6. punktu šādā redakcijā.

“4. Grozījumi likuma 132.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.”

5. Grozījumi likuma 1., 13.1pantā , B sadaļas un V nodaļas nosaukumā, grozījumi 24., 25., 26., 29. pantā , VIII nodaļā, X nodaļā, grozījumi XVII nodaļā, grozījumi 120., 122., 123., 125., 134., 137., 147.pantā , XXIII2 nodaļa, grozījumi XXX nodaļā un grozījumi H sadaļā stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

6. XVI nodaļa zaudē spēku 2002.gada 1.jūlijā”

 

 

91.

Deputāti G.Bojārs, I.Ūdre

Papildināt pārejas noteikumus ar šādu 5.punktu:

“5. Likuma 1041.pants stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri”

Neatbalstīt

 

 

 

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

92.

 

 

 

 

 

 

 

93.

Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest jautājumu par noteikto likuma spēkā stāšanās laiku, jo tai gadījumā, ja līdz 2002. gada 1. jūlijam tiek izdarīti citi grozījumi šajos pantos, iespējamas juridiska rakstura neskaidrības.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Noteikt ka likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

Daļēji iestrādāts komisijas priekšlikumos

(89,90,93)

 

 

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.