Likumprojekts
Par Papildprotokolu Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas
līgumam par valsts robežas atjaunošanu
1.pants. 2000.gada 31.maijā Rīgā parakstītais Papildprotokols Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu (turpmāk - Papildprotokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.
2.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Papildprotokols latviešu valodā.
3.pants. Papildprotokols stājas spēkā tā 5.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Papildprotokols
Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam
par valsts robežas atjaunošanu
Latvijas Republika un Igaunijas Republika (turpmāk - Puses),
ievērojot abpusējas intereses un izpildot 1992.gada 20.martā parakstīto Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par valsts robežas atjaunošanu (turpmāk - Līgums),
vienojās par sekojošo:
1.pants
Puses vienojās izteikt Līguma 9.pantu šādā redakcijā:
9.pants
Par valsts robežu tiek sastādīta karte mērogā 1 : 5000, divi eksemplāri katrai Pusei, kuru paraksta visi Jauktās komisijas locekļi. Kartei tiek pievienots detalizēts robežas apraksts.
Robeža atzīstama par atjaunotu pēc tam, kad abu Pušu valdības apstiprinājušas valsts robežas karti mērogā 1 : 5000, detalizētu robežas aprakstu un noslēguma protokolu, kas paredzēts Valsts robežas starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku redemarkācijai un nospraušanai dabā izveidotās jauktās komisijas instrukcijas (turpmāk - Instrukcija)11. un 13.punktā.
Visiem abu valstu zemes lietotājiem gada laikā no dienas, kad Pušu valdības apstiprinājušas karti, aprakstu un protokolu, jānoformē zemes lietošana iecirkņos, kur notikušas robežas izmaiņas.
2.pants
Puses vienojās izteikt Līguma 12.pantu šādā redakcijā:
12.pants
Valsts robežas režīms nosakāms ar abu Pušu atsevišķu vienošanos.
3.pants
Puses apliecina, ka robežas apraksts (piirikirjeldus) un robežas grāmata (piiriraamat), kas norādīti Līguma 8.pantā igauņu valodas tekstā ir saprotams kā robežas apraksts - piirikirjeldus.
4.pants
Puses apliecina, ka Jauktā komisija savā darbā ievēro Instrukciju, pie kam, lai labāk izpildītu Līguma nosacījumus, Jauktā komisija ir tiesīga precizēt atsevišķus Instrukcijas noteikumus tās sēžu protokolos.
5.pants
Papildprotokols ir ratificējams un tas stājas spēkā dienā, kad saņemts pēdējais paziņojums par Pušu nepieciešamo iekšējo prasību izpildi.
Parakstīts Rīgā 2000.gada 31.maijā divos eksemplāros latviešu un igauņu valodās. Abi teksti ir vienlīdz autentiski.
Latvijas Republikas vārdā
Māris Riekstiņš Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs |
Igaunijas Republikas vārdā
Juhan Haravee Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks |
Anotācija likumprojektam Papildprotokols Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu.
1.Kādēļ likums ir vajadzīgs?
|
a) Likumprojekts nepieciešams, lai izpildītu likuma Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem 7.panta 4.daļu. Papildprotokols Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumam par valsts robežas atjaunošanu (turpmāk - Papildprotokols) novērsīs kolīziju, kas ir spēkā esošā līguma tekstā un tā neatņemamajā sastāvdaļā - Jauktās komisijas instrukcijā. b) Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgums par valsts robežas atjaunošanu (turpmāk - Līgums) tika parakstīts 1992.gada 20.martā un stājās spēkā tā paša gada 13.septembrī. Līgums un tā pielikums - Jauktās komisijas instrukcija, tika izstrādāts, ņemot par pamatu teorētiskās zināšanas, kas par valsts robežas noteikšanas veidu tobrīd bija abu pušu speciālistiem. Tomēr vēlāk, praktiski veicot robežas demarkācijas darbus, atklājās nepilnības, kā piemēram, Līguma XII pantā paredzētā neitrālā josla, kādu starptautiskajā praksē nosaka starp karojošām valstīm vai valstīm, kurām nav ciešu draudzīgu attiecību un ir atšķirīgas politiskās sistēmas. Papildinot Līgumu ar Papildprotokolu, tiks nodrošināta demarkācijas darbu atbilstība mūsdienu prasībām un Latvijas un Igaunijas interesēm. |
ietekme uz vidi: |
|
|
|
Kāda var būt projekta iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos? |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?
|
d)Ar likumu apstiprinājamais Papildprotokols pilnībā atbilst Latvijas un Igaunijas interesēm un savstarpējām saistībām. |
6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
|
a) Pēc Papildprotokola spēkā stāšanās demarkācijas dokumenti tiks iesniegti Latvijas un Igaunijas valdībām apstiprināšanai. Pēc to apstiprināšanas Latvijas - Igaunijas valsts robežas demarkācijas dokumenti stāsies spēkā un sauszemes robežas demarkācija starp abām valstīm būs juridiski noformēta. b) Kopā ar likumu tiks izsludināts Papildprotokols, kura 1.panta ceturtajā daļā noteikts, ka abu valstu pierobežas zemes lietotājiem jānoformē zemes lietošanas tiesības, ja notikušas robežas izmaiņas. Līguma IX pantā bija paredzēts, ka zemes lietotājiem savas tiesības jāpārformē. Sakarā ar to, ka daudzi zemes lietotāji pēc robežas iecirkņu nodošanas to jau ir izdarījuši, gozījums Līguma IX pantā ļaus lieki neapgrūtināt abu pušu pierobežas zemes lietotājus. Pēc demarkācijas dokumentu spēkā stāšanās Ārlietu ministrija paziņos par to Latvijas Vēstnesī un gadījumā, ja tas ir nepieciešams, zemes lietotāji veiks dokumentu noformēšanu likumā noteiktā kārtībā. |
Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš