Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas attieksme

Komisijas atblastītā redakcija

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “nodaļa (filiāle)” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “filiāle” (attiecīgā locījumā), vārdus “akcionāru (biedru) pilnsapulce” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “akcionāru sapulce” (attiecīgā locījumā), vārdus “akcionāri (biedri)” (attiecīgā locījumā) — ar vārdu “akcionāri” (attiecīgā locījumā), vārdu “auditors” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “zvērināts revidents” (attiecīgā locījumā)” un vārdus “auditoru atzinums” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “zvērināta revidenta ziņojums” (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “nodaļa (filiāle)” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “filiāle” (attiecīgā locījumā), vārdus “akcionāru (biedru) pilnsapulce” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “akcionāru sapulce” (attiecīgā locījumā), vārdus “akcionāri (biedri)” (attiecīgā locījumā) — ar vārdu “akcionāri” (attiecīgā locījumā), vārdu “auditors” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “zvērināts revidents” (attiecīgā locījumā)” un vārdus “auditoru atzinums” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “zvērināta revidenta ziņojums” (attiecīgā locījumā).

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

4) finansu pakalpojumi:

d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana;

9) klients – fiziskā vai juridiskā persona, kurai kredītiestāde sniedz finansu pakalpojumus;

17) auditors - šā likuma izpratnē: Latvijā licencēts zvērināts revidents vai cita persona, kurai Finansu un kapitāla tirgus komisija piešķīrusi tiesības veikt kredītiestāžu pārskatu pārbaudi;

2. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) kredītiestāde — uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un savā vārdā izsniegtu kredītus un sniegtu citus finansu pakalpojumus;”;

izteikt 4.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana;”;

izslēgt 9.punktā vārdus “fiziskā vai juridiskā”;

izslēgt 17.punktu;

papildināt pantu ar 40., 41. un 42.punktu šādā redakcijā:

“40) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk procentu balsstiesību uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla,

b) kontroles veidā,

c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

41) kreditoru sapulce — organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes sanācijas procesā;

42) kreditoru komiteja — kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes sanācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam.”

2. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) kredītiestāde — uzņēmējsabiedrība, kas dibināta, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un savā vārdā izsniegtu kredītus un sniegtu citus finansu pakalpojumus;”;

izteikt 4.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana;”;

izslēgt 9.punktā vārdus “fiziskā vai juridiskā”;

izslēgt 17.punktu;

papildināt pantu ar 40., 41. un 42.punktu šādā redakcijā:

“40) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 un vairāk procentu balsstiesību uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 un vairāk procentu no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla,

b) kontroles veidā,

c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

41) kreditoru sapulce — organizēta kreditoru kopīga darbības forma kredītiestādes sanācijas procesā;

42) kreditoru komiteja — kreditoru sapulces ievēlēta institūcija, kas kredītiestādes sanācijas gadījumā pārstāv kreditoru sapulci atbilstoši noteiktajam pilnvaru apjomam.”

2.pants. (1) Šis likums nosaka kredītiestāžu tiesisko statusu, kā arī reglamentē to darbību un uzraudzību.

(2) Kredītiestāžu tiesības un pienākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā nosaka likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”.

3. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šis likums nosaka kredītiestāžu tiesisko statusu, reglamentē šo iestāžu darbību, atbildību un uzraudzību, kā arī nosaka to personu tiesības, pienākumus un atbildību, uz kurām attiecas šā likuma prasības.”

3. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šis likums nosaka kredītiestāžu tiesisko statusu, reglamentē šo iestāžu darbību, atbildību un uzraudzību, kā arī nosaka to personu tiesības, pienākumus un atbildību, uz kurām attiecas šā likuma prasības.”

3.pants. Latvijas Republikā kredītiestāde darbojas kā banka vai krājaizdevu sabiedrība, vai ārvalstu bankas nodaļa (filiāle).

4. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. (1) Latvijas Republikā kredītiestāde darbojas kā banka vai ārvalstu bankas filiāle.

(2) Banku drīkst dibināt kā akciju sabiedrību, un tā drīkst darboties vienīgi kā akciju sabiedrība.”

Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Banku drīkst dibināt kā akciju sabiedrību, un tā drīkst darboties vienīgi kā akciju sabiedrība vai kā valsts akciju sabiedrība.”

Atbalstīt

4. Izteikt 3.pantu šādā redakcijā:

“3.pants. (1) Latvijas Republikā kredītiestāde darbojas kā banka vai ārvalstu bankas filiāle.

(2) Banku drīkst dibināt kā akciju sabiedrību, un tā drīkst darboties vienīgi kā akciju sabiedrība vai kā valsts akciju sabiedrība.”

4.pants. Bankas dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, likums "Par akciju sabiedrībām", likums "Par vērtspapīriem" un citi likumi, ievērojot tos noteikumus, kas ietverti šajā likumā.

5. Aizstāt 4.pantā vārdus “likums “Par akciju sabiedrībām”” ar vārdu “Komerclikums”.

5. Aizstāt 4.pantā vārdus “likums “Par akciju sabiedrībām”” ar vārdu “Komerclikums”.

5.pants. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, izņemot tā 38. pantu, 47. panta otrās daļas 2. punktu, 50.1 pantu un 76. pantu, Kooperatīvo sabiedrību likums un citi likumi.

6. Izslēgt 5.pantu.

6. Izslēgt 5.pantu.

8.pants. Kredītiestādes pienākums ir Finansu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tām visu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama likumos noteikto Finansu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas funkciju pildīšanai.

(2000.gada 1.jūnijja likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.07.2001.)

Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8. pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir Finansu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tām visu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama likumos noteikto Finansu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas funkciju pildīšanai.

(2) Kredītiestādes pienākums ir gatavot publiskos pārskatus, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un finansu rādītājiem. Publiskajos pārskatos iekļaujamās minimālās informācijas apjomu un publicēšanas kārtību nosaka Finansu un kapitāla tirgus komisija."

Atbalstīt

7. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8. pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir Finansu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tām visu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama likumos noteikto Finansu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas funkciju pildīšanai.

(2) Kredītiestādes pienākums ir gatavot publiskos pārskatus, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un finansu rādītājiem. Publiskajos pārskatos iekļaujamās minimālās informācijas apjomu un publicēšanas kārtību nosaka Finansu un kapitāla tirgus komisija."

9.pants. (1) Vārdus "kredītiestāde", "banka", "krājaizdevu sabiedrība" vai šo vārdu savienojumu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumā vai reklāmas nolūkā var lietot tikai kredītiestādes, kurām ir Finansu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence kredītiestādes darbībai.

(2) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izsludināt noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu pieņemšanu un pieņemt tos.

(3) Kredītiestāde ir tiesīga sniegt arī citus finansu pakalpojumus.

7. 9.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “krājaizdevu sabiedrība”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus. Kredītiestāde drīkst nodot trešajām personām ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu saistītos apakšuzdevumus, ja kredītiestāde uzņemas pilnu atbildību par to izpildi un ja šo uzdevumu nodošana trešajām personām nerada maksājumu sistēmai papildu finansu riskus.”

8. 9.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “krājaizdevu sabiedrība”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Vienīgi kredītiestādēm atļauts izlaist un apkalpot bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus. Kredītiestāde drīkst nodot trešajām personām ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu saistītos apakšuzdevumus, ja kredītiestāde uzņemas pilnu atbildību par to izpildi un ja šo uzdevumu nodošana trešajām personām nerada maksājumu sistēmai papildu finansu riskus.”

11.pants. Kredītiestādes, to nodaļas (filiāles) un pārstāvniecības savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas likumos noteiktajā kārtībā.

12.pants. Latvijas Republikas bankām ir jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauja nodaļas (filiāles) vai pārstāvniecības atvēršanai ārvalstīs.

8. Izteikt 11. un 12.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. (1) Kredītiestādes savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisija licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

12.pants. (1) Latvijas Republikas bankām ir jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauja filiāles atvēršanai ārvalstīs.

(2) Latvijas Republikas bankām ir jāpaziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai par filiāles atvēršanu Latvijas Republikā vai pārstāvniecības atvēršanu ārvalstīs.

(3) Ārvalstu bankām ir jāpaziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai par pārstāvniecības atvēršanu Latvijas Republikā.”

9. Izteikt 11. un 12.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. (1) Kredītiestādes savu darbību Latvijā var uzsākt tikai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisija licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

12.pants. (1) Latvijas Republikas bankām ir jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauja filiāles atvēršanai ārvalstīs.

(2) Latvijas Republikas bankām ir jāpaziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai par filiāles atvēršanu Latvijas Republikā vai pārstāvniecības atvēršanu ārvalstīs.

(3) Ārvalstu bankām ir jāpaziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai par pārstāvniecības atvēršanu Latvijas Republikā.”

9. Papildināt likumu ar 12.1, 12.2 un 12.3 pantu šādā redakcijā:

“12.1 pants. (1) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka drīkst atvērt filiāli Latvijā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci (atļauju), tikai pēc tam, kad:

1) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi no attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai bankai ir spēkā esoša licence (atļauja) kredītiestādes darbībai,

b) filiāles darbības programmu,

c) filiāles adresi,

d) filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu,

e) informāciju par bankas pašu kapitāla lielumu un kapitāla pietiekamības rādītāju,

f) informāciju par bankas mātes uzņēmuma, kas ir kredītiestāde vai finansu pārvaldītājsabiedrība, kapitāla pietiekamības rādītāju,

g) informāciju par noguldījumu garantiju sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā banka;

2) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi no attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā laikus informēs Finansu un kapitāla tirgus komisiju par pārbaudēm bankas filiālēs Latvijā un netraucēs Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī nekavējoties pēc pārbaudes beigšanas iesniegs Finansu un kapitāla tirgus komisijai ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem;

3) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt bankas filiāles uzraudzību vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Finansu un kapitāla tirgus komisija saņēma attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu.

(2) Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas ekonomiskās telpas valstīs reģistrētas bankas pienākums ir informēt Finansu un kapitāla tirgus komisiju mēnesi iepriekš par jebkuriem grozījumiem šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nolūku pārtraukt filiāles darbību.

(3) Šā panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunkta izpildei ir jāiesniedz dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par bankas filiāles darbības stratēģiju, finansiālo prognozi turpmākajiem diviem gadiem, tirgus izpētes plānu, organizatorisko struktūru ar precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem, kā arī būtisku risku pārvaldīšanas politikas un procedūras, grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galveno principu, vadības informācijas sistēmas apraksts, aktīvu un informācijas sistēmas aizsardzības noteikumi, iekšējās revīzijas politikas un procedūras, kā arī aizdomīgu finansu darījumu identifikācijas procedūras apraksts.

10. Papildināt likumu ar 12.1, 12.2 un 12.3 pantu šādā redakcijā:

“12.1 pants. (1) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka drīkst atvērt filiāli Latvijā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci (atļauju), tikai pēc tam, kad:

1) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi no attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai bankai ir spēkā esoša licence (atļauja) kredītiestādes darbībai,

b) filiāles darbības programmu,

c) filiāles adresi,

d) filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu,

e) informāciju par bankas pašu kapitāla lielumu un kapitāla pietiekamības rādītāju,

f) informāciju par bankas mātes uzņēmuma, kas ir kredītiestāde vai finansu pārvaldītājsabiedrība, kapitāla pietiekamības rādītāju,

g) informāciju par noguldījumu garantiju sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā banka;

2) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir saņēmusi no attiecīgās ārvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā laikus informēs Finansu un kapitāla tirgus komisiju par pārbaudēm bankas filiālēs Latvijā un netraucēs Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī nekavējoties pēc pārbaudes beigšanas iesniegs Finansu un kapitāla tirgus komisijai ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem;

3) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir informējusi attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt bankas filiāles uzraudzību vai ir pagājuši divi mēneši kopš dienas, kad Finansu un kapitāla tirgus komisija saņēma attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas paziņojumu.

(2) Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas ekonomiskās telpas valstīs reģistrētas bankas pienākums ir informēt Finansu un kapitāla tirgus komisiju mēnesi iepriekš par jebkuriem grozījumiem šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nolūku pārtraukt filiāles darbību.

(3) Šā panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunkta izpildei ir jāiesniedz dokumenti, kas dod skaidru priekšstatu par bankas filiāles darbības stratēģiju, finansiālo prognozi turpmākajiem diviem gadiem, tirgus izpētes plānu, organizatorisko struktūru ar precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem, kā arī būtisku risku pārvaldīšanas politikas un procedūras, grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galveno principu, vadības informācijas sistēmas apraksts, aktīvu un informācijas sistēmas aizsardzības noteikumi, iekšējās revīzijas politikas un procedūras, kā arī aizdomīgu finansu darījumu identifikācijas procedūras apraksts.

(4) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka 30 dienas pēc tam, kad tā paziņojusi šīs valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai, uzsāk sniegt finansu pakalpojumus Latvijā, neatverot filiāli.

Izteikt 12.1 panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka 30 dienas pēc tam, kad tā iesniegusi attiecīgu paziņojumu par finansu pakalpojumu sniegšanu Latvijā šīs valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai, uzsāk sniegt finansu pakalpojumus Latvijā, neatverot filiāli.”

Atbalstīt

(4) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka 30 dienas pēc tam, kad tā iesniegusi attiecīgu paziņojumu par finansu pakalpojumu sniegšanu Latvijā šīs valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai, uzsāk sniegt finansu pakalpojumus Latvijā, neatverot filiāli.

(5) Ja 30 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas Finansu un kapitāla tirgus komisijai nav iesniegts attiecīgās valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas motivēts rakstveida atteikums, uzskatāms, ka tā neiebilst pret šīs kredītiestādes finansu pakalpojumu sniegšanu Latvijā.

12.2 pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta banka atver filiāli Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Banka rakstveidā informē Finansu un kapitāla tirgus komisiju, ka tā vēlas atvērt filiāli Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī. Iesniegumā tā norāda Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas ekonomiskās telpas valsti, kurā paredzēts atvērt filiāli, filiāles adresi, filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja tāds ir piešķirts.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam banka pievieno dokumentus, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem finansu pakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju.

(4) Iesniegumu par filiāles atvēršanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī Finansu un kapitāla tirgus komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un attiecīgo banku.

(5) Finansu un kapitāla tirgus komisija informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju par bankas pašu kapitāla lielumu un kapitāla pietiekamības rādītāju, kā arī dara zināmu savu viedokli par filiāles vadītāja piemērotību amatam.

(6) Banka ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā informācijā rakstveidā informē par tiem Finansu un kapitāla tirgus komisiju un attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju. Par grozījumu apstiprināšanu Finansu un kapitāla tirgus komisija lemj un savu lēmumu dara zināmu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai un bankai šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā un kārtībā.

12.3 pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta banka uzsāk finansu pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī, neatverot tajā filiāli, šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Banka rakstveidā informē Finansu un kapitāla tirgus komisiju, ka tā vēlas uzsākt finansu pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī, neatverot tajā filiāli. Iesniegumā banka norāda Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas ekonomiskās telpas valsti, kurā paredzēts sniegt finansu pakalpojumus, un finansu pakalpojumus, kurus tā paredzējusi sniegt.

(3) Iesniegumu par bankas finansu pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī, neatverot tajā filiāli, Finansu un kapitāla tirgus komisija izskata un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un banku 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas.”

(5) Ja 30 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma saņemšanas Finansu un kapitāla tirgus komisijai nav iesniegts attiecīgās valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijas motivēts rakstveida atteikums, uzskatāms, ka tā neiebilst pret šīs kredītiestādes finansu pakalpojumu sniegšanu Latvijā.

12.2 pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta banka atver filiāli Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Banka rakstveidā informē Finansu un kapitāla tirgus komisiju, ka tā vēlas atvērt filiāli Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī. Iesniegumā tā norāda Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas ekonomiskās telpas valsti, kurā paredzēts atvērt filiāli, filiāles adresi, filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja tāds ir piešķirts.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajam iesniegumam banka pievieno dokumentus, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem finansu pakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju.

(4) Iesniegumu par filiāles atvēršanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī Finansu un kapitāla tirgus komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo, atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un attiecīgo banku.

(5) Finansu un kapitāla tirgus komisija informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju par bankas pašu kapitāla lielumu un kapitāla pietiekamības rādītāju, kā arī dara zināmu savu viedokli par filiāles vadītāja piemērotību amatam.

(6) Banka ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas šā panta otrajā un trešajā daļā minētajā informācijā rakstveid ā informē par tiem Finansu un kapitāla tirgus komisiju un attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju. Par grozījumu apstiprināšanu Finansu un kapitāla tirgus komisija lemj un savu lēmumu dara zināmu attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūcijai un bankai šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā un kārtībā.

12.3 pants. (1) Latvijas Republikā reģistrēta banka uzsāk finansu pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī, neatverot tajā filiāli, šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Banka rakstveidā informē Finansu un kapitāla tirgus komisiju, ka tā vēlas uzsākt finansu pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī, neatverot tajā filiāli. Iesniegumā banka norāda Eiropas Savienības dalībvalsti vai Eiropas ekonomiskās telpas valsti, kurā paredzēts sniegt finansu pakalpojumus, un finansu pakalpojumus, kurus tā paredzējusi sniegt.

(3) Iesniegumu par bankas finansu pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī, neatverot tajā filiāli, Finansu un kapitāla tirgus komisija izskata un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts kredītiestāžu uzraudzības institūciju un banku 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas.”

13.pants. (1) Kredītiestāžu licenču (atļauju) izsniegšanas kārtību, kā arī ar banku darbību saistītos ierobežojumus nosaka Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(2) (Izslēgta ar 21.05.98. likumu, kas stājas spēkā no 21.07.98.).

10. 13.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Jaundibinātā kredītiestāde pirms tās ierakstīšanas Komercreģistrā iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai. Kredītiestādes reģistrācija Komercreģistrā izdarāma tikai pēc tam, kad Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmums izsniegt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai iesniegts Komercreģistram.”;

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Bankas dibinātāji organizē naudas iemaksāšanu Latvijas Bankā pagaidu kontā un pilnībā apmaksā bankas dibināšanas pamatkapitālu līdz šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma izskatīšanai Finansu un kapitāla tirgus komisijā. Bankas dibināšanas pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudu.

11. 13.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Jaundibinātā kredītiestāde pirms tās ierakstīšanas Komercreģistrā iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai iesniegumu licences (atļaujas) saņemšanai. Kredītiestādes reģistrācija Komercreģistrā izdarāma tikai pēc tam, kad Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmums izsniegt licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai iesniegts Komercreģistram.”;

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(3) Bankas dibinātāji organizē naudas iemaksāšanu Latvijas Bankā pagaidu kontā un pilnībā apmaksā bankas dibināšanas pamatkapitālu līdz šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma izskatīšanai Finansu un kapitāla tirgus komisijā. Bankas dibināšanas pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudu.

(4) Finansu un kapitāla tirgus komisija nosaka licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai un citu šajā likumā paredzēto atļauju izsniegšanas kārtību un iesniedzamos dokumentus, kā arī ar kredītiestāžu darbību saistītos ierobežojumus.

Papildināt 13.panta ceturto daļu pēc vārdiem "atļauju izsniegšanas" ar vārdiem "un paziņojumu iesniegšanas".

Atbalstīt

(4) Finansu un kapitāla tirgus komisija nosaka licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai un citu šajā likumā paredzēto atļauju izsniegšanas un paziņojumu iesniegšanas kārtību un iesniedzamos dokumentus, kā arī ar kredītiestāžu darbību saistītos ierobežojumus.

(5) Ieraksti Komercreģistrā izdarāmi tikai pēc šajā likumā noteikto attiecīgo licenču (atļauju) saņemšanas.”

(5) Ieraksti Komercreģistrā izdarāmi tikai pēc šajā likumā noteikto attiecīgo licenču (atļauju) saņemšanas.”

14.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par licences piešķiršanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neizsniegt licenci jaundibināmai kredītiestādei, ja, to dibinot, nav ievēroti likumi un kredītiestādes plānotā darbība neatbilst Latvijas valsts interesēm.

11. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par licences (atļaujas) saņemšanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neizsniegt licenci (atļauju) jaundibināmai kredītiestādei, ja:

1) dibinot kredītiestādi, nav ievēroti likumi;

2) kredītiestādes ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Finansu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar jaundibināmo kredītiestādi, ierobežo Finansu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

4) kredītiestādes iesniegtie dokumenti satur nepatiesas ziņas;

5) viena vai vairākas no šā likuma 24.pantā minētajām personām neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

6) Finansu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka finansu līdzekļi, kurus iegulda bankas pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finansu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finansu līdzekļu tiesiska ieguve.”

12. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par licences (atļaujas) saņemšanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neizsniegt licenci (atļauju) jaundibināmai kredītiestādei, ja:

1) dibinot kredītiestādi, nav ievēroti likumi;

2) kredītiestādes ciešas attiecības ar trešajām personām var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Finansu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

3) citas valsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar jaundibināmo kredītiestādi, ierobežo Finansu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

4) kredītiestādes iesniegtie dokumenti satur nepatiesas ziņas;

5) viena vai vairākas no šā likuma 24.pantā minētajām personām neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

6) Finansu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka finansu līdzekļi, kurus iegulda bankas pamatkapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finansu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finansu līdzekļu tiesiska ieguve.”

18.pants. Krājaizdevu sabiedrību var dibināt fiziskās personas, kuras ir viena pagasta vai vienas pilsētas iedzīvotāji, vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un iestāžu darbinieki, viena uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), vienas iestādes darbinieki vai vienas Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izveidotas arodbiedrības, sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas biedri.

12. Izslēgt 18.pantu.

13. Izslēgt 18.pantu.

21.pants. Bankas minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents pieciem miljoniem ekiju, kas pārrēķināti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa.

23.pants. Ārvalstu bankai, kura atver nodaļu (filiāli) Latvijā, gada laikā pēc licences saņemšanas jāiegulda aktīvos Latvijā vismaz viens miljons ekiju un jāuztur šāds ieguldījumu līmenis visu savu darbības laiku.

13. Aizstāt 21. un 23.pantā vārdu “ekijs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “eiro”.

14. Aizstāt 21. un 23.pantā vārdu “ekijs” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “eiro”.

22.pants. Krājaizdevu sabiedrības minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu.

14. Izslēgt 22.pantu.

15. Izslēgt 22.pantu.

24.pants. Par bankas un krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, rīkotājdirektoru, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekļiem un ārvalstu bankas nodaļas (filiāles) vadītāju var būt persona:

1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents);

2) kura ir kompetenta finansu vadības jautājumos;

3) kurai ir nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze banku darbībā;

4) kurai ir nevainojama reputācija;

5) kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

25.pants. Par bankas un krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, rīkotājdirektoru, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli un ārvalstu bankas nodaļas (filiāles) vadītāju nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša nozieguma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

3) pret kuru krimināllieta par tīša nozieguma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

26.pants. Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā likuma 24.panta 2., 4. un 5.punkta un 25.panta prasībām.

15. Izteikt 24., 25., 26. un 27.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. (1) Par bankas valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), ārvalstu bankas filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, var būt persona:

1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents);

2) kura ir kompetenta finansu vadības jautājumos;

3) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu darba profesionālā pieredze atbilstoša lieluma uzņēmumā, organizācijā vai iestādē;

4) kurai ir nevainojama reputācija;

5) kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

(2) Bankas valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem un iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītājam (sabiedrības kontrolierim) ir nepieciešama augstākā izglītība.

(3) Bankas padomei ir pienākums pašai vai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

25.pants. (1) Par bankas valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), ārvalstu bankas filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

(2) Bankas padomei ir pienākums pašai vai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu.

26.pants. (1) Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām. Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt personas, uz kurām var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu.

(2) Akcionāru sapulcei ir pienākums pašai vai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

16. Izteikt 24., 25., 26. un 27.pantu šādā redakcijā:

“24.pants. (1) Par bankas valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), ārvalstu bankas filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, var būt persona:

1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents);

2) kura ir kompetenta finansu vadības jautājumos;

3) kurai ir nepieciešamā izglītība un triju gadu darba profesionālā pieredze atbilstoša lieluma uzņēmumā, organizācijā vai iestādē;

4) kurai ir nevainojama reputācija;

5) kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

(2) Bankas valdes priekšsēdētājam, valdes locekļiem un iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītājam (sabiedrības kontrolierim) ir nepieciešama augstākā izglītība.

(3) Bankas padomei ir pienākums pašai vai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

25.pants. (1) Par bankas valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītāju (sabiedrības kontrolieri), ārvalstu bankas filiāles vadītāju, kā arī par tādu personu, kura kredītiestādes vārdā, pieņemot būtiskus lēmumus, rada kredītiestādei civiltiesiskas saistības, nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

(2) Bankas padomei ir pienākums pašai vai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja uz tām var attiecināt šā panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu.

26.pants. (1) Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā likuma 24.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām. Par bankas padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt personas, uz kurām var attiecināt šā likuma 25.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktu.

(2) Akcionāru sapulcei ir pienākums pašai vai pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās neatbilst šajā pantā noteiktajām prasībām.

27.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija var atsaukt kredītiestādes licenci (atļauju), ja:

1) kredītiestāde nav sākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš licences (atļaujas) izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences (atļaujas) saņemšanai;

3) kredītiestāde neievēro Finansu un kapitāla tirgus komisijas saskaņā ar šo likumu noteiktos darbības ierobežojumus;

4) kredītiestāde regulāri neievēro šā likuma prasības un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos norādījumus un noteikumus;

5) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu.

27.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisija var anulēt kredītiestādes licenci (atļauju), ja:

1) kredītiestāde nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences (atļaujas) izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences (atļaujas) saņemšanai;

3) kredītiestāde pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) kredītiestāde ir uzsākusi pašlikvidācijas procesu;

5) kredītiestāde atsakās no licences (atļaujas) reorganizācijas gadījumā;

6) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu;

7) kredītiestāde vairāk nekā divus mēnešus pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai anulēšanu labprātīgi un pilnā apmērā nav izdarījusi maksājumus Noguldījumu garantiju fondā;

8) kredītiestāde regulāri neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošo likumu prasības un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumus un rīkojumus.”

Izteikt 27. panta redakciju kā pirmo daļu un papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kredītiestādes licence (atļauja) netiek atjaunota, ja Finansu un kapitāla tirgus komisija to ir anulējusi."

Atbalstīt

27.pants. (1) Finansu un kapitāla tirgus komisija var anulēt kredītiestādes licenci (atļauju), ja:

1) kredītiestāde nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences (atļaujas) izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences (atļaujas) saņemšanai;

3) kredītiestāde pārtraukusi darbību uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) kredītiestāde ir uzsākusi pašlikvidācijas procesu;

5) kredītiestāde atsakās no licences (atļaujas) reorganizācijas gadījumā;

6) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu;

7) kredītiestāde vairāk nekā divus mēnešus pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas brīdinājuma par licences (atļaujas) kredītiestādes darbībai anulēšanu labprātīgi un pilnā apmērā nav izdarījusi maksājumus Noguldījumu garantiju fondā;

8) kredītiestāde regulāri neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošo likumu prasības un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos noteikumus un rīkojumus.

(2) Kredītiestādes licence (atļauja) netiek atjaunota, ja Finansu un kapitāla tirgus komisija to ir anulējusi.”

29.pants. (1) Fiziskajai vai juridiskajai personai, kura vēlas tiešā vai netiešā ceļā iegūt būtisku līdzdalību bankā un kurai līdz šim šādas līdzdalības nav bijis, pirms būtiskas līdzdalības iegūšanas jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauja. Nosakot fiziskās personas netiešā ceļā iegūto būtisko līdzdalību, ievēro tās laulātā, vecāku un bērnu līdzdalību bankas pamatkapitālā vai balsstiesīgo akciju skaitu.

(3) Finansu un kapitāla tirgus komisija mēneša laikā no dienas, kad saņemts paziņojums par būtisku līdzdalību, dod atļauju iegūt īpašumā akcijas vai to atsaka, ja persona neatbilst šā likuma prasībām.

16. 29.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “netiešā ceļā” ar vārdiem “kontroles veidā”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “īpašumā akcijas” ar vārdiem “būtisku līdzdalību”.

17. 29.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “netiešā ceļā” ar vārdiem “kontroles veidā”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “īpašumā akcijas” ar vārdiem “būtisku līdzdalību”.

33.pants. (1) Ja šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos personas ir ieguvušas savā īpašumā bankas akcijas bez Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas, šīs personas nevar izmantot iegūto akciju balsstiesības.

(2) Akcionāru pilnsapulces lēmumi, kuri pieņemti, nelikumīgi izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās balsstiesības, ko nodrošina noteikts daudzums akciju, nav spēkā.

17. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Ja šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos personas ir ieguvušas būtisku līdzdalību bankā tiešā vai kontroles veidā bez Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas, personas, kurām pieder akcijas, kas nodrošina šādā veidā iegūto būtisko līdzdalību, nevar izmantot šo akciju balsstiesības.”

Ierosinām precizēt likumprojekta 17.pantu un apspriest, vai likuma 33.panta viss teksts ir izsakāms piedāvātajā redakcijā vai tikai tā pirmā daļa.

Izteikt likumprojekta 17.panta sākuma daļu šādā redakcijā:

“Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:”

Iestrādāts Budžeta komisijas priekšli-kumā

Atbalstīt

18. Izteikt 33.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“33.pants. (1) Ja šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos personas ir ieguvušas būtisku līdzdalību bankā tiešā vai kontroles veidā bez Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas, personas, kurām pieder akcijas, kas nodrošina šādā veidā iegūto būtisko līdzdalību, nevar izmantot šo akciju balsstiesības.”

50.1 pants. (1) Kredītiestādei, kura ir citu kredītiestāžu vai finansu iestāžu mātes uzņēmums, kurai citās kredītiestādēs vai finansu iestādēs tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai kuras mātes uzņēmums ir Latvijā reģistrēta finansu pārvaldītājsabiedrība, šā likuma 35.panta pirmajā daļā, 40., 42., 44., 45. un 47.pantā noteiktās kredītiestāžu darbību regulējošās prasības jāievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finansu pārskatiem.

18. 50.1 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “tieši vai netieši” ar vārdiem “tiešā vai kontroles veidā”;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt kredītiestāžu uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru finansu pārskati netiek konsolidēti saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, bet kuriem ar kredītiestādi ir ciešas attiecības kontroles veidā, un veikt iekšējās pārbaudes tajos, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu.

(7) Finansu un kapitāla tirgus komisijai, veicot pārbaudes šajā pantā minētajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), ir tiesības iepazīties ar informāciju un dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu un funkciju veikšanai, bet uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ir pienākums sniegt Finansu un kapitāla tirgus komisijai šo informāciju un dokumentus.”

19. 50.1 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “tieši vai netieši” ar vārdiem “tiešā vai kontroles veidā”;

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt kredītiestāžu uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru finansu pārskati netiek konsolidēti saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, bet kuriem ar kredītiestādi ir ciešas attiecības kontroles veidā, un veikt iekšējās pārbaudes tajos, lai novērtētu sniegtās informācijas patiesumu.

(7) Finansu un kapitāla tirgus komisijai, veicot pārbaudes šajā pantā minētajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), ir tiesības iepazīties ar informāciju un dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu un funkciju veikšanai, bet uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) ir pienākums sniegt Finansu un kapitāla tirgus komisijai šo informāciju un dokumentus.”

19. Papildināt likumu ar 56.1pantu šādā redakcijā:

“56.1 pants. Bankai, kuru konkursa kārtībā izvēlējusies Finansu un kapitāla tirgus komisija, no likvidējamās bankas pilnā apmērā jāpārņem no tās emitētajām hipotekārajām ķīlu zīmēm izrietošās saistības pret šo ķīlu zīmju turētājiem kopā ar aktīviem, kas iekļauti hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistrā.”

20. Papildināt likumu ar 56.1pantu šādā redakcijā:

“56.1 pants. Bankai, kuru konkursa kārtībā izvēlējusies Finansu un kapitāla tirgus komisija, no likvidējamās bankas pilnā apmērā jāpārņem no tās emitētajām hipotekārajām ķīlu zīmēm izrietošās saistības pret šo ķīlu zīmju turētājiem kopā ar aktīviem, kas iekļauti hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistrā.”

57.pants. Kredītiestādei ir jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, ja:

1) paredzēts palielināt vai samazināt kredītiestādes pamatkapitālu;

20. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“57.pants. (1) Kredītiestādei ir jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, ja:

1) tiek mainīts bankas valdes priekšsēdētājs vai ārvalsts bankas filiāles vadītājs, viņa vietnieks vai iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītājs (sabiedrības kontrolieris);

Izslēgt 57.panta pirmās daļas 1.apakšpunktā vārdus "vai ārvalsts bankas filiāles vadītājs".

Atbalstīt

21. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“57.pants. (1) Kredītiestādei ir jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauja, ja:

1) tiek mainīts bankas valdes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai iekšējā audita (revīzijas) dienesta vadītājs (sabiedrības kontrolieris);

2) tiek mainīts valdes priekšsēdētājs vai ārvalstu bankas nodaļas (filiāles) vadītājs, vietnieks vai galvenais grāmatvedis;

3) tiek mainīta kredītiestādes juridiskā adrese;

4) tiek mainīts kredītiestādes nosaukums;

5) kredītiestāde tiek reorganizēta.

2) kredītiestāde tiek reorganizēta.

(2) Kredītiestādei ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstveidā jāpaziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai par nodomu mainīt kredītiestādes nosaukumu vai juridisko adresi. Ja septiņu dienu laikā pēc kredītiestādes paziņojuma saņemšanas Finansu un kapitāla tirgus komisija nav motivēti iebildusi pret nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu, uzskatāms, ka Finansu un kapitāla tirgus komisija ir devusi atļauju kredītiestādes nosaukuma vai juridiskās adreses maiņai.

(3) Kredītiestāde Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā sniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par kredītiestādes padomes vai valdes sastāvu, akcionāriem, jaunu kredītiestādes finansu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un statūtu (nolikuma) vai to grozījumu reģistrāciju.”

2) kredītiestāde tiek reorganizēta.

(2) Kredītiestādei ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstveidā jāpaziņo Finansu un kapitāla tirgus komisijai par nodomu mainīt kredītiestādes nosaukumu vai juridisko adresi. Ja septiņu dienu laikā pēc kredītiestādes paziņojuma saņemšanas Finansu un kapitāla tirgus komisija nav motivēti iebildusi pret nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu, uzskatāms, ka Finansu un kapitāla tirgus komisija ir devusi atļauju kredītiestādes nosaukuma vai juridiskās adreses maiņai.

(3) Kredītiestāde Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā kārtībā sniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai informāciju par kredītiestādes padomes vai valdes sastāvu, akcionāriem, jaunu kredītiestādes finansu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu un statūtu (nolikuma) vai to grozījumu reģistrāciju.”

62.pants. (1) Ziņas par fizisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(2) Ziņas par juridisko personu kontiem un veiktajām banku operācijām (darījumiem) sniedzamas šo juridisko personu pilnvarotajiem pārstāvjiem un to augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma.

(3) Ziņas par valsts budžeta iestāžu (institūciju) kontiem un veiktajām banku operācijām (darījumiem) sniedzamas Valsts kasei pēc tās pieprasījuma.

21. Papildināt 62.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ziņas par klientu, viņa kontiem un veiktajiem darījumiem saskaņā ar rakstveida līgumu sniedzamas trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami piekritis ar kredītiestādi noslēgtajā līgumā.”

22. Papildināt 62.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ziņas par klientu, viņa kontiem un veiktajiem darījumiem saskaņā ar rakstveida līgumu sniedzamas trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami piekritis ar kredītiestādi noslēgtajā līgumā.”

63.pants. (1) Ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas:

a) krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju,

b) civillietā, ar kuru apmierina civilprasību, kas radusies no krimināllietas,

c) civillietā par uzturnaudas (alimentu) piedziņu, ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru vērst piedziņu,

d) civillietā par tāda noguldījuma sadalīšanu, kas ir laulāto kopīga manta,

e) lietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu,

f) mantojuma lietā noguldītāja nāves gadījumā;

2) Valsts kontrolei - par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts manta vai kuras tiek finansētas no valsts līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts pasūtījumus un piegādes;

3) Valsts ieņēmumu dienestam, ja:

a) nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus,

b) nodokļu maksātāja nodokļu audita pārbaudes laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi,

c) nodokļu maksātājs neveic nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām;

63.panta 1.daļas 3.punktā aizstāt vārdus “Valsts ieņēmumu dienestam” ar vārdiem “Nodokļu administrācijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Neatbalstīt

4) (Izslēgts ar 30.10.97. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.98.);

5) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam - likumā "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" paredzētajos gadījumos un kārtībā.

22. Papildināt 63.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) valsts drošības iestādēm pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akceptēta pieprasījuma, ja ziņas nepieciešamas, lai pārbaudītu personu vai finansu līdzekļu saistību ar terorismu.”

23. Papildināt 63.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) valsts drošības iestādēm pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akceptēta pieprasījuma, ja ziņas nepieciešamas, lai pārbaudītu personu vai finansu līdzekļu saistību ar terorismu.”

(2) Kredītiestāde ziņas sniedz, pamatojoties uz valsts institūcijas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīta konkrētā pārbaudāmā persona un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši konkrētā likuma prasībām.

64.pants. (1) Katrs, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai klientiem sniegtajiem finansu pakalpojumiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā kredītiestādes akciju vai daļu īpašniekam, padomes, valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim vai uzticības personai, kā kredītiestādes darbiniekam, kā Latvijas Bankas, Finansu un kapitāla tirgus komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā auditoru pārstāvim, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

23. 64.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “kā auditoru pārstāvim” ar vārdiem “kā šā likuma 62.panta ceturtajā daļā minētajai personai”;

24. 64.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “kā auditoru pārstāvim” ar vārdiem “kā šā likuma 62.panta ceturtajā daļā minētajai personai”;

(2) Personas, kas izdarījušas šajā pantā minētos pārkāpumus, sodāmas arī tad, ja tie izdarīti pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētās personas pārtraukušas pienākumu pildīšanu vai darba attiecības kredītiestādē, Latvijas Bankā, Finansu un kapitāla tirgus komisijā, valsts institūcijās vai kā auditoru pārstāvji.

papildināt otro daļu pēc vārda “pārtraukušas” ar vārdiem “līgumattiecības vai”.

papildināt otro daļu pēc vārda “pārtraukušas” ar vārdiem “līgumattiecības vai”.

66.pants. (1) Fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām, kas atrodas kredītiestādē, var uzlikt arestu tikai ar tiesas nolēmumu vai prokurora sankciju.

(2) Piedziņu uz fizisko personu noguldījumiem un citām vērtībām var vērst saskaņā ar tiesas izpildrakstu.

Papildināt 66.panta otro dalu pēc vārdiem "tiesas izpildrakstu" ar vārdiem "vai nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"".

Atbalstīt

25. Papildināt 66.panta otro dalu pēc vārdiem "tiesas izpildrakstu" ar vārdiem "vai nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām"".

24. Papildināt likumu ar 74.1 pantu šādā redakcijā:

“74.1 pants. Kredītiestādēm jānodrošina efektīva klientu sūdzību un strīdu ar kredītiestādi par bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem un darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem izskatīšanas procedūra. Pilnai rakstveida informācijai par minēto sūdzību un strīdu izskatīšanas procedūru jābūt brīvi pieejamai kredītiestādē un elektroniski kredītiestādes mājas lapā interneta tīklā, ja tāda ir izveidota.”

26. Papildināt likumu ar 74.1 pantu šādā redakcijā:

“74.1 pants. Kredītiestādēm jānodrošina efektīva klientu sūdzību un strīdu ar kredītiestādi par bezskaidras naudas līdzekļu kredīta pārvedumiem un darījumiem ar elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem izskatīšanas procedūra. Pilnai rakstveida informācijai par minēto sūdzību un strīdu izskatīšanas procedūru jābūt brīvi pieejamai kredītiestādē un elektroniski kredītiestādes mājas lapā interneta tīklā, ja tāda ir izveidota.”

77.pants. Kredītiestāde par katru darbības gadu sagatavo pārskatu, kurā iekļauj bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un pielikumus, kā arī ziņojumu.

25. Izteikt 77.pantu šādā redakcijā:

“77.pants. Kredītiestāde par katru darbības gadu sagatavo pārskatu, kurā iekļauj bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumus, kā arī ziņojumu.”

27. Izteikt 77.pantu šādā redakcijā:

“77.pants. Kredītiestāde par katru darbības gadu sagatavo pārskatu, kurā iekļauj bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumus, kā arī ziņojumu.”

88.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir informēt Finansu un kapitāla tirgus komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību.

26. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

“88.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir informēt Finansu un kapitāla tirgus komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību.

28. Izteikt 88.pantu šādā redakcijā:

“88.pants. (1) Kredītiestādes pienākums ir informēt Finansu un kapitāla tirgus komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt kredītiestādes turpmāko darbību.

(2) Auditors pārbauda, vai kredītiestāde ievēro šo prasību. Par pārbaudē konstatētajiem trūkumiem auditors rakstveidā ziņo kredītiestādes vadībai, bet šā ziņojuma norakstu nosūta Finansu un kapitāla tirgus komisijai.

(2) Zvērināts revidents pārbauda, vai kredītiestāde ievēro šo prasību. Par revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, trūkumiem un citām nepilnībām, kuru dēļ ir apdraudēta šīs kredītiestādes saistību izpilde vai turpmākā darbība vai kredītiestādes klienta intereses, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu kredītiestādes vadībai un Finansu un kapitāla tirgus komisijai.

Aizstāt likumprojekta 26.pantā (likuma 88.panta otrās daļas pirmajā teikumā) vārdu “šo” ar vārdiem “šā panta pirmajā daļā minēto”.

Atbalstīt

(2) Zvērināts revidents pārbauda, vai kredītiestāde ievēro šā panta pirmajā daļā minēto prasību. Par revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, trūkumiem un citām nepilnībām, kuru dēļ ir apdraudēta šīs kredītiestādes saistību izpilde vai turpmākā darbība vai kredītiestādes klienta intereses, zvērināts revidents nekavējoties iesniedz rakstveida ziņojumu kredītiestādes vadībai un Finansu un kapitāla tirgus komisijai.

(3) Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Finansu un kapitāla tirgus komisijai par šā panta otrajā daļā minētajiem faktiem, kas atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar kredītiestādi saista būtiskas ietekmes attiecības vai ciešas attiecības kontroles veidā, vai pildot šāda klienta dotu lietpratēja vai uzticības uzdevumu.

(3) Zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Finansu un kapitāla tirgus komisijai par šā panta otrajā daļā minētajiem faktiem, kas atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar kredītiestādi saista būtiskas ietekmes attiecības vai ciešas attiecības kontroles veidā, vai pildot šāda klienta dotu lietpratēja vai uzticības uzdevumu.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas sniegšana Finansu un kapitāla tirgus komisijai nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un zvērinātam revidentam neiestājas juridiskā atbildība.”

Aizstāt 88.panta ceturtajā daļā vārdu "juridiskā" ar vārdu "civiltiesiskā".

Atbalstīt

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas sniegšana Finansu un kapitāla tirgus komisijai nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un zvērinātam revidentam neiestājas civiltiesiskā atbildība.”

90.pants. Gada pārskats iesniedzams Finansu un kapitāla tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulcē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

27. Izteikt 90.pantu šādā redakcijā:

“90.pants. (1) Gada pārskats, kredītiestādes akcionāru sapulces protokols (protokola izraksts) par gada pārskata apstiprināšanu un pilns zvērinātu revidentu ziņojums iesniedzams Finansu un kapitāla tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas kredītiestādes akcionāru sapulcē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt kredītiestādei papildus iesniegt zvērinātu revidentu sagatavotu paplašinātu ziņojumu ar komentāriem par iekšējās kontroles sistēmas piemērotību, banku darbības risku analīzi un atbilstības novērtējumu normatīvo aktu un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasībām.”

29. Izteikt 90.pantu šādā redakcijā:

“90.pants. (1) Gada pārskats, kredītiestādes akcionāru sapulces protokols (protokola izraksts) par gada pārskata apstiprināšanu un pilns zvērinātu revidentu ziņojums iesniedzams Finansu un kapitāla tirgus komisijai 10 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas kredītiestādes akcionāru sapulcē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga pieprasīt kredītiestādei papildus iesniegt zvērinātu revidentu sagatavotu paplašinātu ziņojumu ar komentāriem par iekšējās kontroles sistēmas piemērotību, banku darbības risku analīzi un atbilstības novērtējumu normatīvo aktu un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasībām.”

93.pants. Bankas, kurām atļauts piesaistīt fizisko personu noguldījumus, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē arī bilanci un pelņas (zaudējumu) rādītājus pirmā, otrā un trešā ceturkšņa beigās ne vēlāk kā mēnesi pēc ceturkšņa beigām.

Izslēgt 93.pantu.

Atbalstīt

30. Izslēgt 93.pantu.

28. Papildināt likumu ar 99.1 pantu šādā redakcijā:

“99.1 pants. (1) Lai panāktu Latvijas kredītiestāžu sektora drošību, stabilitāti un attīstību, Finansu un kapitāla tirgus komisija veic kredītiestāžu uzraudzību.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir pienākums nekavējoties veikt pasākumus saskaņā ar šā likuma VII nodaļā noteikto, lai novērstu kredītiestādes darbībā un kredītiestāžu sektorā trūkumus, kuri apdraud vai varētu apdraudēt kādas kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus, sniegt finansu pakalpojumus vai varētu radīt ievērojamus zaudējumus visas valsts tautsaimniecībai.”

31. Papildināt likumu ar 99.1 pantu šādā redakcijā:

“99.1 pants. (1) Lai panāktu Latvijas kredītiestāžu sektora drošību, stabilitāti un attīstību, Finansu un kapitāla tirgus komisija veic kredītiestāžu uzraudzību.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir pienākums nekavējoties veikt pasākumus saskaņā ar šā likuma VII nodaļā noteikto, lai novērstu kredītiestādes darbībā un kredītiestāžu sektorā trūkumus, kuri apdraud vai varētu apdraudēt kādas kredītiestādes vai visa kredītiestāžu sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus, sniegt finansu pakalpojumus vai varētu radīt ievērojamus zaudējumus visas valsts tautsaimniecībai.”

29. Papildināt likumu ar 101.1 pantu šādā redakcijā:

“101.1 pants. Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neatļaut kredītiestādei nodibināt ciešas attiecības vai pieprasīt izbeigt ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud kredītiestādes finansiālo stabilitāti, vai ierobežo Finansu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.”

32. Papildināt likumu ar 101.1 pantu šādā redakcijā:

“101.1 pants. Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neatļaut kredītiestādei nodibināt ciešas attiecības vai pieprasīt izbeigt ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud kredītiestādes finansiālo stabilitāti, vai ierobežo Finansu un kapitāla tirgus komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.”

102.pants. Pastiprinātā uzraudzības kārtība tiek piemērota šādos gadījumos:

1) kredītiestādes apmaksātā pamatkapitāla un uzkrātā kapitāla vai zaudējumu kopsumma ir mazāka par kredītiestādes apmaksāto pamatkapitālu;

2) kredītiestādes kapitāla pietiekamība ir mazāka par 10 procentiem;

3) kredītiestāde pārkāpj kredītiestāžu darbību regulējošās prasības, un kredītiestādes valde regulāri nespēj nodrošināt šo prasību izpildi;

4) Finansu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi maksātnespējas pieteikumu vai pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā.

30. Papildināt 102.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) kredītiestāde veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju.”

33. Papildināt 102.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) kredītiestāde veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju.”

103.pants. Ja tiek piemērota pastiprinātā uzraudzības kārtība, Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt šādas darbības:

1) brīdināt kredītiestādi;

2) lūgt Latvijas Banku pārtraukt tās kredītu izsniegšanu kredītiestādei;

3) aizliegt kredītiestādei ieguldīt līdzekļus mazlikvīdos aktīvos;

4) ierobežot noguldījumu pieņemšanu vai aizliegt kredītiestādei pieņemt noguldījumus;

5) ierobežot kredītu izsniegšanu vai aizliegt kredītiestādei izsniegt kredītus;

6) lūgt Latvijas Banku apturēt kredītiestādes norēķinus, kuros tiek izmantoti korespondentkonti Latvijas Bankā;

7) aizliegt kredītiestādei veikt norēķinus un bezskaidras naudas maksājumus, kuros tiek izmantoti korespondentkonti citās kredītiestādēs un finansu iestādēs;

8) daļēji vai pilnīgi apturēt citu finansu pakalpojumu sniegšanu.

31. 103.pantā:

aizstāt vārdu “komisija” ar vārdiem “komisijas padome”;

papildināt pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) dot kredītiestādes pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem motivētus rakstveida rīkojumus, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu kredītiestādes darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju.”

34. 103.pantā:

aizstāt vārdu “komisija” ar vārdiem “komisijas padome”;

papildināt pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) dot kredītiestādes pārraudzības institūcijām un izpildinstitūcijām, kā arī šo institūciju vadītājiem un locekļiem motivētus rakstveida rīkojumus, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu vai pārtrauktu kredītiestādes darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju.”

106.pants. (1) Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarota persona ne retāk kā reizi gadā pārbauda kredītiestādes darbību.

(5) Latvijas Bankai ir tiesības Latvijas Bankas apstiprinātajos noteikumos un normatīvajos norādījumos paredzētajā kārtībā sniegt šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas kredītiestādēm.

32. 106.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ne retāk kā reizi gadā” ar vārdiem “ne retāk kā reizi divos gados”;

papildināt piekto daļu pēc vārda “kredītiestādēm” ar vārdiem “un Finansu un kapitāla tirgus komisijai”.

35. 106.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “ne retāk kā reizi gadā” ar vārdiem “ne retāk kā reizi divos gados”;

papildināt piekto daļu pēc vārda “kredītiestādēm” ar vārdiem “un Finansu un kapitāla tirgus komisijai”.

107.pants.

(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūciju pienākums ir savlaicīgi rakstveidā informēt par to Finansu un kapitāla tirgus komisiju. Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcija iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma kopiju un tā tulkojumu latviešu valodā.

33. Izteikt 107.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūciju pienākums ir laikus, bet ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgās pārbaudes uzsākšanas, rakstveidā informēt par to Finansu un kapitāla tirgus komisiju. Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcija iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma kopiju latviešu, angļu, krievu vai vācu valodā. Citās valodās iesniegtajai ziņojuma kopijai pievienojams ziņojuma notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā.”

36. Izteikt 107.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pirms pārbaudes uzsākšanas ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūciju pienākums ir laikus, bet ne vēlāk kā 15 dienas pirms attiecīgās pārbaudes uzsākšanas, rakstveidā informēt par to Finansu un kapitāla tirgus komisiju. Finansu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. Ārvalstu kredītiestāžu uzraudzības institūcija iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai par veiktās pārbaudes rezultātiem sagatavotā ziņojuma kopiju latviešu, angļu, krievu vai vācu valodā. Citās valodās iesniegtajai ziņojuma kopijai pievienojams ziņojuma notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā.”

34. Papildināt likumu ar 108.1 pantu šādā redakcijā:

“108.1 pants. (1) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiro pas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas bankas filiāle, kas darbojas Latvijā, vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka, kas sniedz finansu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, tā nekavējoties pieprasa Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts bankai izbeigt šādas darbības.

(2) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas bankas filiāle, kas darbojas Latvijā, vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka, kas sniedz finansu pakalpojumus, neatverot filiāli, nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, Finansu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts uzraudzības institūciju, kuras pienākums ir rīkoties tā, lai pārkāpumi tiktu novērsti. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts uzraudzības institūcija informē Finansu un kapitāla tirgus komisiju par veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas bankas filiāle, kas darbojas Latvijā, vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka, kas sniedz finansu pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, Finansu un kapitāla tirgus komisija informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas likumiem, un piemērotu sodus par tiem.

(5) Šā panta noteikumi netraucē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētai bankai izplatīt reklāmu Latvijā par tās sniegtajiem finansu pakalpojumiem.”

37. Papildināt likumu ar 108.1 pantu šādā redakcijā:

“108.1 pants. (1) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas bankas filiāle, kas darbojas Latvijā, vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka, kas sniedz finansu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, tā nekavējoties pieprasa Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts bankai izbeigt šādas darbības.

(2) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas bankas filiāle, kas darbojas Latvijā, vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka, kas sniedz finansu pakalpojumus, neatverot filiāli, nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, Finansu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts uzraudzības institūciju, kuras pienākums ir rīkoties tā, lai pārkāpumi tiktu novērsti. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts uzraudzības institūcija informē Finansu un kapitāla tirgus komisiju par veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētas bankas filiāle, kas darbojas Latvijā, vai Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrēta banka, kas sniedz finansu pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas likumiem, Finansu un kapitāla tirgus komisija informē attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas ekonomiskās telpas valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas likumiem, un piemērotu sodus par tiem.

(5) Šā panta noteikumi netraucē Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas ekonomiskās telpas valstī reģistrētai bankai izplatīt reklāmu Latvijā par tās sniegtajiem finansu pakalpojumiem.”

35. Papildināt likumu ar 110.1 pantu šādā redakcijā:

“110.1 pants. (1) Finansu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka atbilstoši savai kompetencei saskaņā ar savstarpēju vienošanos apmainās ar to uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Atbilstoši savai kompetencei Finansu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar ārvalstu centrālajām bankām, finansu uzraudzības institūcijām un tām ārvalstu institūcijām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finansu iestāžu likvidācijas, bankrota, audita un citu līdzīgu procedūru uzraudzību un pārrauga investīciju un noguldījumu garantiju un norēķinu sistēmas, un pēc savstarpējas vienošanās veic tādas informācijas apmaiņu ar minētajām institūcijām, kura nepieciešama uzraudzībai un šo institūciju funkciju izpildei.

(3) Šajā pantā minētā informācija izmantojama vienīgi uzraudzības funkciju izpildei un uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, tomēr ar šādu informāciju sniegušās institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu to var izpaust trešajām personām.”

38. Papildināt likumu ar 110.1 pantu šādā redakcijā:

“110.1 pants. (1) Finansu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka atbilstoši savai kompetencei saskaņā ar savstarpēju vienošanos apmainās ar to uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Atbilstoši savai kompetencei Finansu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar ārvalstu centrālajām bankām, finansu uzraudzības institūcijām un tām ārvalstu institūcijām, kas ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finansu iestāžu likvidācijas, bankrota, audita un citu līdzīgu procedūru uzraudzību un pārrauga investīciju un noguldījumu garantiju un norēķinu sistēmas, un pēc savstarpējas vienošanās veic tādas informācijas apmaiņu ar minētajām institūcijām, kura nepieciešama uzraudzībai un šo institūciju funkciju izpildei.

(3) Šajā pantā minētā informācija izmantojama vienīgi uzraudzības funkciju izpildei un uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, tomēr ar šādu informāciju sniegušās institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu to var izpaust trešajām personām.”

111.pants.

(4) Ja Latvijas Banka kredītiestādes darbībā konstatē likumu pārkāpumus, tā par šiem pārkāpumiem ir tiesīga informēt Valsts ieņēmumu dienestu, prokuratūru, Valsts policiju un citas valsts institūcijas, kurām ir tiesības veikt izziņu un pirmstiesas izmeklēšanu.

36. 111.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “Latvijas Banka” ar vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisija”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Finansu un kapitāla tirgus komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kredītiestādei vai trešajām personām, kā arī tos nevar saukt pie atbildības par veiktajām darbībām, kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Papildināt 111. panta ceturto daļu pēc vārdiem "Latvijas Banka" ar vārdiem "vai Finansu un kapitāla tirgus komisija".

Atbalstīt

39. 111.pantā:

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "Latvijas Banka" ar vārdiem "vai Finansu un kapitāla tirgus komisija";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Finansu un kapitāla tirgus komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kredītiestādei vai trešajām personām, kā arī tos nevar saukt pie atbildības par veiktajām darbībām, kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

128.pants. (1) Kredītiestāde, kas pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, piecu dienu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas iesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai pieteikumu par pašlikvidāciju. Pieteikumam tā pievieno pēdējo kredītiestādes bilanci, kas sagatavota atbilstoši Finansu un kapitāla tirgus komisijas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par ievēlēto likvidatoru.

(2) Finansu un kapitāla tirgus komisija piecu dienu laikā, skaitot no pieteikuma saņemšanas dienas, pārbauda, vai kredītiestāde ir izpildījusi visas kredītiestādes grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem, un lemj par kredītiestādes iesniegtā pieteikuma akceptēšanu un kredītiestādes darbībai izsniegtās licences atsaukšanu.

(3) Kredītiestādes pašlikvidāciju veic akcionāru (biedru) pilnsapulces ievēlēts likvidators. Pašlikvidējamā kredītiestāde sagatavo lietu (dokumentu, mantu u.tml.) nodošanas aktu, kuru, uzsākot pienākumu pildīšanu, pieņem un paraksta likvidators.

Aizstāt 128. pantā vārdu "pieteikums" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "iesniegums" (attiecīgajā locījumā).

Atbalstīt

40. Aizstāt 128.pantā vārdu "pieteikums" (attiecīgajā locījumā) ar vārdu "iesniegums" (attiecīgajā locījumā).

132.pants.

(3) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga kontrolēt likvidatora darbību. Šajā nolūkā Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu likvidatora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju.

37. Papildināt 132.panta trešās daļas pēdējo teikumu pēc vārda “informāciju” ar vārdiem “kas nepieciešama Finansu un kapitāla tirgus komisijai kredītiestāžu uzraudzības funkciju veikšanai”.

41. Papildināt 132.panta trešās daļas pēdējo teikumu pēc vārda “informāciju” ar vārdiem “kas nepieciešama Finansu un kapitāla tirgus komisijai kredītiestāžu uzraudzības funkciju veikšanai”.

135.pants. (1) Kredītiestādes pašlikvidācijas gadījumā likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulce, bet šī atlīdzība nevar būt lielāka par 15 minimālajām mēnešalgām mēnesī.

(2) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās atlīdzības apjoms ir 15 procenti no atgūtajiem aktīviem (mantas). Par atgūtajiem aktīviem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot vērtspapīrus, kuri tiek kotēti biržā, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti.

(3) Ja nekādi aktīvi (manta) netiek atgūti, likvidatora un likvidatora palīga kopējā atlīdzība vidēji mēnesī nevar būt lielāka par 30 minimālajām mēnešalgām.

38. Izteikt 135.pantu šādā redakcijā:

“135.pants. (1) Kredītiestādes likvidācijas gadījumā likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes dalībnieku (dibinātāju) vai akcionāru sapulce, un šī atlīdzība nevar būt lielāka par 15 minimālajām mēnešalgām mēnesī.

(2) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz desmit tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(3) Par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot biržā kotējamus vērtspapīrus, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finansu pakalpojumiem, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas likvidācijas procesā.

(4) Ja likvidācijā, kas notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, nekādi naudas līdzekļi (arī naudas līdzekļi, kas saskaņā ar šā panta trešo daļu nav uzskatāmi par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai) netiek faktiski atgūti un ieskaitīti kredītiestādes kontā Latvijas Bankā, likvidators un likvidatora palīgs līdz likvidācijas pabeigšanai kopīgi saņem vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru likvidators un Finansu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas.”

42. Izteikt 135.pantu šādā redakcijā:

“135.pants. (1) Kredītiestādes likvidācijas gadījumā likvidatora atlīdzību nosaka kredītiestādes dalībnieku (dibinātāju) vai akcionāru sapulce, un šī atlīdzība nevar būt lielāka par 15 minimālajām mēnešalgām mēnesī.

(2) Ja likvidācija notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, likvidatora un likvidatora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz desmit tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(3) Par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot biržā kotējamus vērtspapīrus, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finansu pakalpojumiem, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas likvidācijas procesā.

(4) Ja likvidācijā, kas notiek saskaņā ar tiesas nolēmumu, nekādi naudas līdzekļi (arī naudas līdzekļi, kas saskaņā ar šā panta trešo daļu nav uzskatāmi par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai) netiek faktiski atgūti un ieskaitīti kredītiestādes kontā Latvijas Bankā, likvidators un likvidatora palīgs līdz likvidācijas pabeigšanai kopīgi saņem vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru likvidators un Finansu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas.”

137.pants. (1) Ja likvidators konstatē, ka kredītiestādes akcionāri (biedri), padomes, valdes priekšsēdētājs vai locekļi, rīkotājdirektori, revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai locekļi, revidenti vai auditori ir pārkāpuši savas pilnvaras vai nav ievērojuši likumu, Ministru kabineta noteikumu, Latvijas Bankas normatīvo norādījumu un noteikumu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības, kredītiestādes statūtu noteikumus vai kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces lēmumus, vai arī darbojušies nolaidīgi vai apzināti ļaunprātīgi, likvidatora pienākums ir ziņot par to tiesībaizsardzības institūcijām pēc piekritības.

39. Aizstāt 137.panta pirmajā daļā vārdus “kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces” ar vārdiem “kredītiestādes akcionāru sapulces”.

43. Aizstāt 137.panta pirmajā daļā vārdus “kredītiestādes akcionāru (biedru) pilnsapulces” ar vārdiem “kredītiestādes akcionāru sapulces”.

147.pants.

(4) Finansu un kapitāla tirgus komisijas ieceltais pilnvarnieks darbojas līdz dienai, kad tiesa pieņem nolēmumu par maksātnespējas pieteikuma noraidīšanu vai kredītiestādes atzīšanu par maksātnespējīgu.

40. Papildināt 147.panta ceturto daļu pēc vārda “komisijas” ar vārdiem “piemērotā pastiprinātās uzraudzības kārtība un tās”.

Aizstāt likumprojekta 40.pantā vārdu “tās” ar vārdu “komisijas”.

Atbalstīt

44. Papildināt 147.panta ceturto daļu pēc vārda “komisijas” ar vārdiem “piemērotā pastiprinātās uzraudzības kārtība un komisijas”.

154.pants.

(4) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga kontrolēt administratora darbību. Šajā nolūkā Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotai personai ir tiesības iepazīties ar visu kredītiestādes dokumentāciju, visu administratora dokumentāciju, kas saistīta ar kredītiestādi, kā arī saņemt no administratora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju.

41. Papildināt 154.panta ceturtās daļas pēdējo teikumu pēc vārda “informāciju” ar vārdiem “kas saistīta ar kredītiestādes maksātnespējas procesu”.

45. Papildināt 154.panta ceturtās daļas pēdējo teikumu pēc vārda “informāciju” ar vārdiem “kas saistīta ar kredītiestādes maksātnespējas procesu”.

157.pants. (1) Pēc iecelšanas līdz lietas izskatīšanai tiesā administrators veic šādas darbības:

1) sagatavo kredītiestādes darbinieku, akcionāru (biedru) un citu personu sarakstu, kuru piedalīšanās maksātnespējas lietā ir nepieciešama, un iesniedz šo sarakstu tiesā;

2) sagatavo pārskatu par kredītiestādes aktīviem (mantu) atbilstoši to reālajai (tirgus) vērtībai un iesniedz to tiesā;

3) apzina kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu;

4) sagatavo kreditoru sarakstu pēc kredītiestādes grāmatvedības reģistros esošajiem datiem, norādot informāciju par kreditoriem, parādu saistību apmēriem un izpildes termiņiem.

42. Aizstāt 157.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “nepieciešama” ar vārdu “obligāta”.

46. Aizstāt 157.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu “nepieciešama” ar vārdu “obligāta”.

158.pants. No maksātnespējas lietas ierosināšanas dienas nav pieļaujama kredītiestādes prasījumu vai parādu pilnīga vai daļēja dzēšana ar ieskaitu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts Finansu un kapitāla tirgus komisijas apstiprinātajā sanācijas plānā.

43. Papildināt 158.pantu pēc vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisijas” ar vārdiem “un kreditoru sapulces”.

47. Papildināt 158.pantu pēc vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisijas” ar vārdiem “un kreditoru sapulces”.

161.pants.

(2) Administratora pienākumi ir šādi:

4) izvērtēt kredītiestādes finansiālo stāvokli, mēneša laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas pieņemt lēmumu par maksātnespējas risinājumu (sanāciju, bankrotu) un tā noteikumiem un iesniegt to Latvijas Bankai saskaņā ar šā likuma noteikumiem apstiprināšanai;

44. 161.pantā:

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus “Latvijas Bankai” ar vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisijai”;

papildināt otro daļu ar 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“15) sasaukt pirmo kreditoru sapulci kredītiestādes sanācijas gadījumā;

16) aprēķināt un apkopot atbilstoši likumam “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” darbinieku prasījumus un iesniegt pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu Maksātnespējas administrācijai. Pēc naudas līdzekļu saņemšanas no Maksātnespējas administrācijas administrators izmaksā trešajām personām pēc izpildu dokumentiem no attiecīgā darbinieka prasījuma naudas summas, kuras tām pienākas. Administrators iekļauj nenodrošināto kreditoru prasījumu sarakstā Maksātnespējas administrācijas apmierinātās darbinieku prasījumu summas;

17) pirms no hipotekāro ķīlu zīmēm izrietošās saistības un ķīlu zīmju segumā iekļautie aktīvi tiek nodoti citai bankai, veikt izmaksas hipotekāro ķīlu zīmju turētājiem, ja iestājies procentu izmaksas vai hipotekāro ķīlu zīmju dzēšanas termiņš, nodrošinot, ka izmaksas tiek veiktas no ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautajiem aktīviem, nepieļaujot citu izmaksu veikšanu no hipotekāro ķīlu zīmju reģistrā iekļautajiem aktīviem vai citu grozījumu izdarīšanu hipotekāro ķīlu zīmju reģistrā;

18) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas rīkojuma saņemšanas nodot Finansu un kapitāla tirgus komisijas norādītajai bankai no likvidējamās bankas emitētajām hipotekārajām ķīlu zīmēm izrietošās saistības pret šo ķīlu zīmju turētājiem kopā ar aktīviem, kas iekļauti hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistrā.”

48. 161.pantā:

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus “Latvijas Bankai” ar vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisijai”;

papildināt otro daļu ar 15., 16., 17. un 18.punktu šādā redakcijā:

“15) sasaukt pirmo kreditoru sapulci kredītiestādes sanācijas gadījumā;

16) aprēķināt un apkopot atbilstoši likumam “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” darbinieku prasījumus un iesniegt pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu Maksātnespējas administrācijai. Pēc naudas līdzekļu saņemšanas no Maksātnespējas administrācijas administrators izmaksā trešajām personām pēc izpildu dokumentiem no attiecīgā darbinieka prasījuma naudas summas, kuras tām pienākas. Administrators iekļauj nenodrošināto kreditoru prasījumu sarakstā Maksātnespējas administrācijas apmierinātās darbinieku prasījumu summas;

17) pirms no hipotekāro ķīlu zīmēm izrietošās saistības un ķīlu zīmju segumā iekļautie aktīvi tiek nodoti citai bankai, veikt izmaksas hipotekāro ķīlu zīmju turētājiem, ja iestājies procentu izmaksas vai hipotekāro ķīlu zīmju dzēšanas termiņš, nodrošinot, ka izmaksas tiek veiktas no ķīlu zīmju seguma reģistrā iekļautajiem aktīviem, nepieļaujot citu izmaksu veikšanu no hipotekāro ķīlu zīmju reģistrā iekļautajiem aktīviem vai citu grozījumu izdarīšanu hipotekāro ķīlu zīmju reģistrā;

18) ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas rīkojuma saņemšanas nodot Finansu un kapitāla tirgus komisijas norādītajai bankai no likvidējamās bankas emitētajām hipotekārajām ķīlu zīmēm izrietošās saistības pret šo ķīlu zīmju turētājiem kopā ar aktīviem, kas iekļauti hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistrā.”

166.pants. (1) Administratora un administratora palīga kopējās atlīdzības apjoms ir 15 procenti no atgūtajiem aktīviem (mantas). Par atgūtajiem aktīviem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot vērtspapīrus, kuri tiek kotēti biržā, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti.

(2) Ja nekādi aktīvi (manta) netiek atgūti, administratora un administratora palīga kopējā atlīdzība mēnesī ir 30 minimālās mēnešalgas.

(3) Ja kredītiestādei nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu šā panta otrajā daļā noteikto atlīdzību, administrators pēc saskaņošanas ar Finansu un kapitāla tirgus komisiju:

1) pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

2) iesniedz tiesā pieteikumus par administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības apstiprināšanu, izmaksu un parādu segšanas termiņa noteikšanu, bankrota procedūras pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā administratora un administratora palīga atlīdzības izdevumus sedz Finansu un kapitāla tirgus komisija. Izdevumu segšanas un to atmaksāšanas kārtību nosaka, administratoram un Finansu un kapitāla tirgus komisijai savstarpēji vienojoties.

45. Izteikt 166.pantu šādā redakcijā:

“166.pants. (1) Administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz desmit tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kr edītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(2) Administrators un administratora palīgs saņem fiksētu atlīdzību šādos gadījumos un šādā kopējā apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai — vienreizēju atlīdzību desmit minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja nekādi naudas līdzekļi netiek faktiski atgūti, — vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru administrators un Finansu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdzot attiecīgu rakstveida līgumu, bet kuras maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas;

3) sanācijas gadījumā — mēnešalgu 20 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) gadījumā, kad maksātnespējas process izbeigts sakarā ar maksātspējas atjaunošanu, ja maksātspēja atjaunota, — vienreizēju atlīdzību piecu procentu apmērā no kredītiestādes pašu kapitāla maksātnespējas procesa izbeigšanas dienā.

(3) Aprēķinot administratora un administratora palīga kopējo proporcionālo atlīdzību, to samazina par aprēķināto fiksēto atlīdzības apmēru.

(4) Par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot biržā kotējamus vērtspapīrus, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finansu pakalpojumiem, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas maksātnespējas procesā.

(5) Ja kredītiestādei nepietiek naudas līdzekļu, lai nodrošinātu šā panta otrajā daļā noteikto atlīdzību, kā arī nepietiek naudas līdzekļu, kas saskaņā ar šā panta ceturto daļu nav uzskatāmi par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai, administrators un administratora palīgs saņem atlīdzību no Finansu un kapitāla tirgus komisijas. Par atlīdzības apmēru, kas nedrīkst pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas mēnesī, administrators un Finansu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdz rakstveida līgumu un:

1) pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

2) iesniedz tiesā pieteikumus par administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības apstiprināšanu, izmaksu un parādu segšanas termiņa noteikšanu, bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu.”

49. Izteikt 166.pantu šādā redakcijā:

“166.pants. (1) Administratora un administratora palīga kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs ir:

1) 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu;

2) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz desmit tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu;

3) ja faktiski atgūtie un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītie naudas līdzekļi pārsniedz simts tūkstošus latu, — 15 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas nepārsniedz pirmos atgūtos desmit tūkstošus latu, un 10 procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu, bet nav lielāki par simts tūkstošiem latu, un pieci procenti no faktiski atgūtiem un kredītiestādes kontā Latvijas Bankā ieskaitītiem naudas līdzekļiem, kas pārsniedz simts tūkstošus latu.

(2) Administrators un administratora palīgs saņem fiksētu atlīdzību šādos gadījumos un šādā kopējā apmērā:

1) no administratora iecelšanas dienas līdz maksātnespējas lietas izskatīšanai — vienreizēju atlīdzību desmit minimālo mēnešalgu apmērā;

2) līdz bankrota procedūras pabeigšanai, ja nekādi naudas līdzekļi netiek faktiski atgūti, — vienreizēju atlīdzību, par kuras apmēru administrators un Finansu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdzot attiecīgu rakstveida līgumu, bet kuras maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas;

3) sanācijas gadījumā — mēnešalgu 20 minimālo mēnešalgu apmērā;

4) gadījumā, kad maksātnespējas process izbeigts sakarā ar maksātspējas atjaunošanu, ja maksātspēja atjaunota, — vienreizēju atlīdzību piecu procentu apmērā no kredītiestādes pašu kapitāla maksātnespējas procesa izbeigšanas dienā.

(3) Aprēķinot administratora un administratora palīga kopējo proporcionālo atlīdzību, to samazina par aprēķināto fiksēto atlīdzības apmēru.

(4) Par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai nav uzskatāma nauda kredītiestādes kasē, naudas līdzekļi, kas iegūti, pārdodot biržā kotējamus vērtspapīrus, un naudas līdzekļi, kas iegūti, izmantojot prasījuma tiesības pret Latvijas Banku, Latvijas un ārvalstu kredītiestādēm, kuru darbība nav apturēta vai pārtraukta, Latvijas valsti vai ārvalsti, atlīdzība (komisijas maksa) par kredītiestādes sniegtajiem finansu pakalpojumiem, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti, realizējot šajā pantā minēto prasījumu blakus prasījumus, un augļi, kas iegūti no kredītiestādes mantas maksātnespējas procesā.

(5) Ja kredītiestādei nepietiek naudas līdzekļu, lai nodrošinātu šā panta otrajā daļā noteikto atlīdzību, kā arī nepietiek naudas līdzekļu, kas saskaņā ar šā panta ceturto daļu nav uzskatāmi par faktiski atgūtiem naudas līdzekļiem atlīdzības noteikšanai, administrators un administratora palīgs saņem atlīdzību no Finansu un kapitāla tirgus komisijas. Par atlīdzības apmēru, kas nedrīkst pārsniegt 20 minimālās mēnešalgas mēnesī, administrators un Finansu un kapitāla tirgus komisija savstarpēji vienojas, noslēdz rakstveida līgumu un:

1) pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu;

2) iesniedz tiesā pieteikumus par administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības apstiprināšanu, izmaksu un parādu segšanas termiņa noteikšanu, bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu.”

167.pants. (1) Administratora pienākumi izbeidzas:

1) ja administrators tiek atcelts saskaņā ar šā likuma 168.pantu;

2) ja administrators atkāpjas saskaņā ar šā likuma 169.pantu;

3) ja tiek izbeigts maksātnespējas process saskaņā ar šā likuma 150.pantu;

4) administratora nāves gadījumā vai tad, ja administrators ir juridiskā persona un ir pieņemts un Uzņēmumu reģistrā reģistrēts lēmums par šīs juridiskās personas likvidāciju.

46. Papildināt 167.panta pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem “juridiskās personas” ar vārdiem “maksātnespēju vai”.

50. Papildināt 167.panta pirmās daļas 4.punktu pēc vārdiem “juridiskās personas” ar vārdiem “maksātnespēju vai”.

179.pants. (1) Lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators. Lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Finansu un kapitāla tirgus komisijā.

(2) Lēmumu par sanācijas piemērošanu pēc administratora vai Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieteikuma var atcelt tiesa, ja šāda lēmuma pieņemšana panākta, pielietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

47. Izteikt 179.pantu šādā redakcijā:

“179.pants. (1) Lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators. Lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Finansu un kapitāla tirgus komisijā un kreditoru sapulcē. Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces pieņemtu un apstiprinātu sanācijas plānu.

(2) Lēmumu par sanācijas piemērošanu pēc administratora, kreditoru sapulces vai Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieteikuma var atcelt tiesa, ja šāda lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.”

51. Izteikt 179.pantu šādā redakcijā:

“179.pants. (1) Lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators. Lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Finansu un kapitāla tirgus komisijā un kreditoru sapulcē. Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces pieņemtu un apstiprinātu sanācijas plānu.

(2) Lēmumu par sanācijas piemērošanu pēc administratora, kreditoru sapulces vai Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieteikuma var atcelt tiesa, ja šāda lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.”

48. Papildināt likumu ar 179.1 —179.9 pantu šādā redakcijā:

“179.1 pants. Sanācijas procesā ir iesaistīta kredītiestādes kreditoru sapulce un kreditoru komiteja, administrators un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

179.2 pants. (1) Pirmo kreditoru sapulci sasauc tiesas iecelts administrators ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par sanācijas piemērošanu (179.pants) kredītiestādei.

(2) Administrators pirmās kreditoru sapulces laiku, vietu un darba kārtību paziņo kreditoriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā sapulces datuma. Paziņojums par pirmo kreditoru sapulci publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un divos citos laikrakstos.

(3) Ja kreditoru ir vairāk nekā trīs simti, administrators, paziņojot par kreditoru sapulci, uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu prasījumu summas, pilnvarot kopīgu pārstāvi.

179.3 pants. (1) Tiesības būt pārstāvētiem kreditoru sapulcē ir visiem kreditoriem neatkarīgi no prasījuma apmēra. Kreditori sapulcē piedalās personiski vai ar likumisko vai līgumisko pārstāvju starpniecību.

(2) Ja kreditoru skaits ir lielāks par trim simtiem, kreditoru sapulcē personiski piedalīties ir tiesīgi tikai tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu procentu no visu prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona pārstāv vairākus kreditorus.

(3) Balsstiesības kreditoru sapulcē, kurā notiek balsojums par sanācijas plānu, ir arī nodrošinātajiem kreditoriem pilnā prasījumu apmērā. Ja sanācijas plāns tiek pieņemts, balsstiesības kreditoru sapulcē sanācijas laikā ir arī tiem nodrošinātajiem kreditoriem, kuru tiesības realizēt ķīlu ir ierobežotas.

(4) Nodrošinātajiem kreditoriem kreditoru sapulcē ir balsstiesības parāda nenodrošinātās daļas apjomā. Nodrošinātie kreditori var atteikties no nodrošinājuma vai tā daļas un pieteikt prasījumu, attiecīgi iegūstot balsstiesības visa parāda vai tā nenodrošinātās daļas apjomā.

(5) Uz kreditoru sapulcēm tiek uzaicinātas personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

179.4 pants. (1) Kreditoru sapulce:

1) ievēlē kreditoru komiteju;

2) apstiprina vai noraida sanācijas plānu, kā arī tā grozījumus;

3) pieņem lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu saskaņā ar sanācijas plānu, ja sabiedrības pašu kapitāls bijis mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla vai sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un dalībnieki vai akcionāri nav pieņēmuši lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu atbilstoši Komerclikumam pirms tiesas nolēmuma par kredītiestādes maksātnespēju;

4) pieņem lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu saskaņā ar sanācijas plānu, paredzot esošajiem dalībniekiem vai akcionāriem pirmpirkuma tiesības uz daļām vai akcijām atbilstoši Komerclikumam.

(2) Ja maksātnespējas procesā piedalās tikai viens kreditors, viņam ir visas šajā likumā paredzētās kreditoru sapulces pilnvaras.

179.5 pants. (1) Kreditoru sapulci vada administrators.

(2) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto parādu apmēra, ja par sapulces sasaukšanu šajā likumā paredzētajā termiņā ir paziņots visiem zināmajiem kreditoriem un ja uz to ir uzaicinātas personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

(3) To personu neierašanās uz kreditoru sapulci, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, nav šķērslis tās norisei, ja kreditoru sapulce sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu pēc prasījumu summas. Katra kreditora balsu skaits tiek noteikts proporcionāli viņa pieteikto, kā arī parādnieka — kredītiestādes dokumentos (grāmatvedības uzskaites reģistros) atspoguļoto parādu summai, ja kreditora prasījums nav pieteikts.

(5) Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka, piešķirot vienu balsi par mazāko zināmo kreditora prasījumu (prasījumu summu); pārējo kreditoru balsu skaits tiek noteikts, dalot katra kreditora prasījumu (prasījumu summu) ar mazāko zināmo prasījumu (prasījumu summu). Katra kreditora balsu skaitu nosaka pirms katras kreditoru sapulces, ņemot vērā izmaiņas nenodrošināto kreditoru sastāvā un prasījumu summās.

(6) Kreditoru sapulces gaita tiek protokolēta. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs.

(7) Kreditoru sapulci ar tās motivētu lēmumu var pārtraukt uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru pēc prasījumu summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, vietu un darba kārtību.

179.6 pants. (1) Kreditoru sapulce var ievēlēt kreditoru komiteju.

(2) Kreditoru sapulcei ir obligāti jāievēlē kreditoru komiteja, ja savus prasījumus maksātnespējas procesā pieteikuši vairāk nekā piecdesmit kreditori.

(3) Kreditoru komiteju ievēlē no kreditoru sapulces balsstiesīgo dalībnieku vidus ne mazāk kā piecu un ne vairāk kā deviņu locekļu sastāvā uz visu maksātnespējas procesa laiku. Kreditoru komitejā jābūt pārstāvētām visām attiecīgajā maksātnespējas procesā iesaistītajām kreditoru grupām (192. un 193.pants).

179.7 pants. (1) Kreditoru komitejai ir šajā likumā noteiktās kreditoru sapulces pilnvaras sanācijas procesā.

(2) Kreditoru sapulcei ir tiesības atcelt kreditoru komiteju.

(3) Kreditoru komiteja pēc tās ievēlēšanas no sava vidus nekavējoties ievēlē kreditoru komitejas priekšsēdētāju. Ja kreditoru sapulce uzskata par nepieciešamu, tā var uzdot kreditoru komitejas priekšsēdētājam, vienam vai vairākiem tās locekļiem pastāvīgi kontrolēt kreditoru interešu ievērošanu sanācijas procesa gaitā. Šādā gadījumā kreditoru sapulce nosaka šo personu atalgojumu, kas tiek iekļauts administrācijas izmaksās.

(4) Kreditoru komitejas loceklis var atteikties no pienākumu pildīšanas, par to rakstveidā brīdinot administratoru mēnesi iepriekš. Ja kreditoru komitejas locekļu skaits kļūst mazāks par pieciem, administrators sasauc kreditoru sapulci, kas ievēlē jaunus kreditoru komitejas locekļus.

179.8 pants. (1) Kreditoru komitejas darbības forma ir sēdes.

(2) Kreditoru komitejas sēdes sasauc un vada kreditoru komitejas priekšsēdētājs. Administrators var pieprasīt, lai kreditoru komitejas priekšsēdētājs sasauc kreditoru komitejas sēdi nedēļas laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(3) Kreditoru komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no kreditoru komitejā ievēlētajiem locekļiem. Lēmumus kreditoru komiteja pieņem ar klātesošo komitejas locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir kreditoru komitejas priekšsēdētāja balss.

179.9 pants. (1) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru pilnā kreditora prasījuma apmērā.

(2) Kreditoru grupa sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru grupu visas kreditoru grupas dalībnieku prasījumu summas apmērā.”

52. Papildināt likumu ar 179.1 —179.9 pantu šādā redakcijā:

“179.1 pants. Sanācijas procesā ir iesaistīta kredītiestādes kreditoru sapulce un kreditoru komiteja, administrators un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

179.2 pants. (1) Pirmo kreditoru sapulci sasauc tiesas iecelts administrators ne vēlāk kā triju nedēļu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par sanācijas piemērošanu (179.pants) kredītiestādei.

(2) Administrators pirmās kreditoru sapulces laiku, vietu un darba kārtību paziņo kreditoriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms noteiktā sapulces datuma. Paziņojums par pirmo kreditoru sapulci publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un divos citos laikrakstos.

(3) Ja kreditoru ir vairāk nekā trīs simti, administrators, paziņojot par kreditoru sapulci, uzaicina kreditorus, kuru prasījumi nepārsniedz vienu procentu no visu prasījumu summas, pilnvarot kopīgu pārstāvi.

179.3 pants. (1) Tiesības būt pārstāvētiem kreditoru sapulcē ir visiem kreditoriem neatkarīgi no prasījuma apmēra. Kreditori sapulcē piedalās personiski vai ar likumisko vai līgumisko pārstāvju starpniecību.

(2) Ja kreditoru skaits ir lielāks par trim simtiem, kreditoru sapulcē personiski piedalīties ir tiesīgi tikai tie kreditori, kuri pārstāv ne mazāk kā vienu procentu no visu prasījumu summas. Šajā gadījumā viena persona pārstāv vairākus kreditorus.

(3) Balsstiesības kreditoru sapulcē, kurā notiek balsojums par sanācijas plānu, ir arī nodrošinātajiem kreditoriem pilnā prasījumu apmērā. Ja sanācijas plāns tiek pieņemts, balsstiesības kreditoru sapulcē sanācijas laikā ir arī tiem nodrošinātajiem kreditoriem, kuru tiesības realizēt ķīlu ir ierobežotas.

(4) Nodrošinātajiem kreditoriem kreditoru sapulcē ir balsstiesības parāda nenodrošinātās daļas apjomā. Nodrošinātie kreditori var atteikties no nodrošinājuma vai tā daļas un pieteikt prasījumu, attiecīgi iegūstot balsstiesības visa parāda vai tā nenodrošinātās daļas apjomā.

(5) Uz kreditoru sapulcēm tiek uzaicinātas personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

179.4 pants. (1) Kreditoru sapulce:

1) ievēlē kreditoru komiteju;

2) apstiprina vai noraida sanācijas plānu, kā arī tā grozījumus;

3) pieņem lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu saskaņā ar sanācijas plānu, ja sabiedrības pašu kapitāls bijis mazāks par trim ceturtdaļām no sabiedrības pamatkapitāla vai sabiedrības parakstītā pamatkapitāla un dalībnieki vai akcionāri nav pieņēmuši lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu atbilstoši Komerclikumam pirms tiesas nolēmuma par kredītiestādes maksātnespēju;

4) pieņem lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu saskaņā ar sanācijas plānu, paredzot esošajiem dalībniekiem vai akcionāriem pirmpirkuma tiesības uz daļām vai akcijām atbilstoši Komerclikumam.

(2) Ja maksātnespējas procesā piedalās tikai viens kreditors, viņam ir visas šajā likumā paredzētās kreditoru sapulces pilnvaras.

179.5 pants. (1) Kreditoru sapulci vada administrators.

(2) Kreditoru sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no tajā pārstāvēto parādu apmēra, ja par sapulces sasaukšanu šajā likumā paredzētajā termiņā ir paziņots visiem zināmajiem kreditoriem un ja uz to ir uzaicinātas personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

(3) To personu neierašanās uz kreditoru sapulci, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, nav šķērslis tās norisei, ja kreditoru sapulce sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Kreditoru sapulce pieņem lēmumus ar klātesošo balsstiesīgo kreditoru balsu vienkāršu vairākumu pēc prasījumu summas. Katra kreditora balsu skaits tiek noteikts proporcionāli viņa pieteikto, kā arī parādnieka — kredītiestādes dokumentos (grāmatvedības uzskaites reģistros) atspoguļoto parādu summai, ja kreditora prasījums nav pieteikts.

(5) Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka, piešķirot vienu balsi par mazāko zināmo kreditora prasījumu (prasījumu summu); pārējo kreditoru balsu skaits tiek noteikts, dalot katra kreditora prasījumu (prasījumu summu) ar mazāko zināmo prasījumu (prasījumu summu). Katra kreditora balsu skaitu nosaka pirms katras kreditoru sapulces, ņemot vērā izmaiņas nenodrošināto kreditoru sastāvā un prasījumu summās.

(6) Kreditoru sapulces gaita tiek protokolēta. Protokolēšanu nodrošina kreditoru sapulces vadītājs.

(7) Kreditoru sapulci ar tās motivētu lēmumu var pārtraukt uz laiku līdz vienam mēnesim, ja par to nobalso vairāk nekā puse klātesošo kreditoru pēc prasījumu summas, norādot sapulces atsākšanas laiku, vietu un darba kārtību.

179.6 pants. (1) Kreditoru sapulce var ievēlēt kreditoru komiteju.

(2) Kreditoru sapulcei ir obligāti jāievēlē kreditoru komiteja, ja savus prasījumus maksātnespējas procesā pieteikuši vairāk nekā piecdesmit kreditori.

(3) Kreditoru komiteju ievēlē no kreditoru sapulces balsstiesīgo dalībnieku vidus ne mazāk kā piecu un ne vairāk kā deviņu locekļu sastāvā uz visu maksātnespējas procesa laiku. Kreditoru komitejā jābūt pārstāvētām visām attiecīgajā maksātnespējas procesā iesaistītajām kreditoru grupām (192. un 193.pants).

179.7 pants. (1) Kreditoru komitejai ir šajā likumā noteiktās kreditoru sapulces pilnvaras sanācijas procesā.

(2) Kreditoru sapulcei ir tiesības atcelt kreditoru komiteju.

(3) Kreditoru komiteja pēc tās ievēlēšanas no sava vidus nekavējoties ievēlē kreditoru komitejas priekšsēdētāju. Ja kreditoru sapulce uzskata par nepieciešamu, tā var uzdot kreditoru komitejas priekšsēdētājam, vienam vai vairākiem tās locekļiem pastāvīgi kontrolēt kreditoru interešu ievērošanu sanācijas procesa gaitā. Šādā gadījumā kreditoru sapulce nosaka šo personu atalgojumu, kas tiek iekļauts administrācijas izmaksās.

(4) Kreditoru komitejas loceklis var atteikties no pienākumu pildīšanas, par to rakstveidā brīdinot administratoru mēnesi iepriekš. Ja kreditoru komitejas locekļu skaits kļūst mazāks par pieciem, administrators sasauc kreditoru sapulci, kas ievēlē jaunus kreditoru komitejas locekļus.

179.8 pants. (1) Kreditoru komitejas darbības forma ir sēdes.

(2) Kreditoru komitejas sēdes sasauc un vada kreditoru komitejas priekšsēdētājs. Administrators var pieprasīt, lai kreditoru komitejas priekšsēdētājs sasauc kreditoru komitejas sēdi nedēļas laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

(3) Kreditoru komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no kreditoru komitejā ievēlētajiem locekļiem. Lēmumus kreditoru komiteja pieņem ar klātesošo komitejas locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir kreditoru komitejas priekšsēdētāja balss.

179.9 pants. (1) Kreditors sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru pilnā kreditora prasījuma apmērā.

(2) Kreditoru grupa sevis pārstāvēšanai kreditoru sapulcē var pilnvarot ne vairāk kā vienu personu. Pilnvarotā persona pārstāv kreditoru grupu visas kreditoru grupas dalībnieku prasījumu summas apmērā.”

180.pants. (1) Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar sanācijas plānu.

(2) Papildus šā likuma 161.panta ceturtajā daļā noteiktajām administratora tiesībām un pilnvarām sanācijas gaitā administrators saskaņā ar sanācijas plānu ir tiesīgs kredītiestādes vārdā iegūt vai aizņemties naudas līdzekļus un ieķīlāt kredītiestādes mantu.

(3) Ja mainījušies būtiski apstākļi, kuri ietekmē vai var ietekmēt sanācijas plāna izpildi, administrators ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas piekrišanu izdara grozījumus sanācijas plānā vai pieņem lēmumu par sanācijas atcelšanu vai sanācijas pārtraukšanu un iesniedz to Finansu un kapitāla tirgus komisijai apstiprināšanai.

49. 180.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “saskaņā ar” ar vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces apstiprinātu”;

papildināt otro daļu pēc vārda “mantu” ar vārdiem “attiecīgi to saskaņojot ar kreditoru sapulci”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja mainījušies būtiski apstākļi, kuri ietekmē vai var ietekmēt sanācijas plāna izpildi, administrators ar kreditoru sapulces piekrišanu izdara grozījumus sanācijas plānā un iesniedz to Finansu un kapitāla tirgus komisijā apstiprināšanai vai pieņem lēmumu par sanācijas atcelšanu vai sanācijas pārtraukšanu.”

53. 180.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “saskaņā ar” ar vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces apstiprinātu”;

papildināt otro daļu pēc vārda “mantu” ar vārdiem “attiecīgi to saskaņojot ar kreditoru sapulci”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja mainījušies būtiski apstākļi, kuri ietekmē vai var ietekmēt sanācijas plāna izpildi, administrators ar kreditoru sapulces piekrišanu izdara grozījumus sanācijas plānā un iesniedz to Finansu un kapitāla tirgus komisijā apstiprināšanai vai pieņem lēmumu par sanācijas atcelšanu vai sanācijas pārtraukšanu.”

181.pants. (1) Lēmumu par sanācijas piemērošanu, sanācijas plānu un turpmākos lēmumus par grozījumiem šajā plānā Finansu un kapitāla tirgus komisija apstiprina 15 dienu laikā no to iesniegšanas dienas.

(2) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija neapstiprina sanācijas plānu, kā arī ja sanācija tiek atcelta vai pārtraukta, administrators pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

(3) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija neapstiprina lēmumu par grozījumiem sanācijas plānā, sanācija turpināma pēc Finansu un kapitāla tirgus komisijas apstiprinātā plāna.

50. 181.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “dienas” ar vārdiem “un administrators nodod tos apstiprināšanai kreditoru sapulcē”;

papildināt otro daļu pēc vārda “komisija” ar vārdiem “vai kreditoru sapulce”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija vai kreditoru sapulce neapstiprina lēmumu par grozījumiem sanācijas plānā, sanācija turpināma pēc iepriekšējā apstiprinātā plāna.”

54. 181.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “dienas” ar vārdiem “un administrators nodod tos apstiprināšanai kreditoru sapulcē”;

papildināt otro daļu pēc vārda “komisija” ar vārdiem “vai kreditoru sapulce”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja Finansu un kapitāla tirgus komisija vai kreditoru sapulce neapstiprina lēmumu par grozījumiem sanācijas plānā, sanācija turpināma pēc iepriekšējā apstiprinātā plāna.”

182.pants. (1) Sanācijas termiņš parasti nevar pārsniegt trīs mēnešus no dienas, kad lēmumu par sanācijas piemērošanu un sanācijas plānu apstiprinājusi Finansu un kapitāla tirgus komisija. Pēc sākotnējā sanācijas termiņa beigām administrators ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas piekrišanu var pagarināt sanācijas termiņu vēl ik pa trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad lēmumu par sanācijas termiņa pagarināšanu un grozījumiem sanācijas plānā apstiprinājusi Finansu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Kopējais sanācijas termiņš nedrīkst būt garāks par diviem gadiem.

51. Izteikt 182.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sanācijas termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no dienas, kad lēmumu par sanācijas piemērošanu un sanācijas plānu apstiprinājusi Finansu un kapitāla tirgus komisija un kr editoru sapulce. Sanācijas termiņš sākas pēc sanācijas plāna apstiprināšanas kreditoru sapulcē. Pēc sākotnējā sanācijas termiņa beigām administrators ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces piekrišanu var pagarināt sanācijas termiņu ik pa trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad lēmumam par sanācijas termiņa pagarināšanu un grozījumiem sanācijas plānā piekritusi kreditoru sapulce.”

55. Izteikt 182.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sanācijas termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no dienas, kad lēmumu par sanācijas piemērošanu un sanācijas plānu apstiprinājusi Finansu un kapitāla tirgus komisija un kreditoru sapulce. Sanācijas termiņš sākas pēc sanācijas plāna apstiprināšanas kreditoru sapulcē. Pēc sākotnējā sanācijas termiņa beigām administrators ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas un kreditoru sapulces piekrišanu var pagarināt sanācijas termiņu ik pa trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad lēmumam par sanācijas termiņa pagarināšanu un grozījumiem sanācijas plānā piekritusi kreditoru sapulce.”

183.pants. (1) Administrators var lūgt Finansu un kapitāla tirgus komisiju pārtraukt sanāciju, ja:

1) sanācijas pasākumi nenotiek saskaņā ar sanācijas plānu;

2) sanācijas plānā paredzētajā termiņā nav sasniegta kredītiestādes maksātspējas uzlabošanās paredzētajā apjomā;

3) tiek konstatēts, ka sanācijas plāns nav izpildāms.

(2) Sanācijas pārtraukšanas gadījumā administrators pieņem lēmumu iesniegt tiesā pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

52. Papildināt 183.panta pirmo daļu pēc vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisiju” ar vārdiem “vai kreditoru sapulci”.

56. Papildināt 183.panta pirmo daļu pēc vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisiju” ar vārdiem “vai kreditoru sapulci”.

189.pants. (1) Kredītiestādes mantas izsole notiek saskaņā ar Civillikumu, Latvijas Civilprocesa kodeksu un citiem normatīvajiem aktiem, ievērojot šajā pantā noteiktos izņēmumus.

(2) Latvijas Civilprocesa kodeksā paredzētās tiesu izpildītāja darbības veic administrators.

(3) Pirmajā izsolē izsolīšana notiek ar augšupejošu soli. Ja manta izsolē netiek pārdota, turpmākajās izsolēs izsolīšana notiek ar lejupejošu soli.

(4) Pēc tam, kad vairāksolītājs par nekustamo īpašumu ir samaksājis noteikto cenu, administrators sagatavo un paraksta pirkuma līgumu, uz kura pamata izdarāms ieraksts zemesgrāmatā.

53. Aizstāt 189.pantā vārdus “Latvijas Civilprocesa kodekss” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Civilprocesa likums” (attiecīgā locījumā).

57. Aizstāt 189.pantā vārdus “Latvijas Civilprocesa kodekss” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Civilprocesa likums” (attiecīgā locījumā).

192.pants. Pēc maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanas atlikušie naudas līdzekļi tiek sadalīti kreditoru prasījumu pamatsummu (bez procentiem) apmierināšanai šādās grupās:

1) izmaksas līdz 500 (ieskaitot) latiem noguldītājiem - fiziskajām personām. Noguldītājiem - fiziskajām personām, uz kurām attiecas Fizisko personu noguldījumu garantiju likums, izmaksas tiek noteiktas minētajā likumā paredzētās garantētās atlīdzības apmērā. Ja fiziskajai personai kredītiestādē ir atvērti vairāki konti, tiek uzskatīts, ka personai ir viens noguldījums visu noguldījumu summas apmērā. Ja noguldītājs - fiziskā persona - ir saņēmis garantēto atlīdzību, viņš zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz saņemto summu un noguldījumu garantiju fonda prasījumi pret kredītiestādi tiek pielīdzināti šīs grupas prasījumiem;

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

“Izteikt 192.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izmaksas noguldītājiem, kuriem saskaņā ar likumu pienākas garantētā atlīdzība. Izmaksas tiek noteiktas likumā paredzētās garantētās atlīdzības apmērā. Ja noguldītājam kredītiestādē ir atvērti vairāki konti, tiek uzskatīts, ka noguldītājam ir viens noguldījums visu noguldījumu summas apmērā. Ja noguldītājs ir saņēmis garantēto atlīdzību, viņš zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz saņemto summu un noguldījumu garantiju fonda prasījumi pret kredītiestādi tiek pielīdzināti šīs grupas prasījumiem;"

Atbalstīt

58. 192.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

"1) izmaksas noguldītājiem, kuriem saskaņā ar likumu pienākas garantētā atlīdzība. Izmaksas tiek noteiktas likumā paredzētās garantētās atlīdzības apmērā. Ja noguldītājam kredītiestādē ir atvērti vairāki konti, tiek uzskatīts, ka noguldītājam ir viens noguldījums visu noguldījumu summas apmērā. Ja noguldītājs ir saņēmis garantēto atlīdzību, viņš zaudē prasījuma tiesības attiecībā uz saņemto summu un noguldījumu garantiju fonda prasījumi pret kredītiestādi tiek pielīdzināti šīs grupas prasījumiem;"

2) darbinieku prasījumi attiecībā uz darba samaksu par pirmajiem trim mēnešiem, rēķinot no dienas, kad pārtrauktas algu izmaksas, attiecībā uz atvaļinājuma naudu un sociālajiem pabalstiem gada laikā pirms maksātnespējas lietas ierosināšanas vai tiesas nolēmuma par likvidāciju pieņemšanas, attiecībā uz kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību par visu nesamaksāto periodu un šīs atlīdzības maksājumiem, kas izdarāmi par trim gadiem uz priekšu valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība iegūta līdz 1997.gada 1.janvārim, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, kas saistīti ar šajā punktā minētajām izmaksām, un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas nodrošina bezdarbnieka pabalsta saņemšanu;

54. Izteikt 192.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Maksātnespējas administrācijas prasījumi par summu, kuru tā ir izmaksājusi vai pārskaitījusi no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”;”.

Izteikt likumprojekta 54.pantu šādā redakcijā:

“Papildināt 192.panta 2.punktu ar vārdiem “vai valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” prasījumi, ja tā ir apmierinājusi iepriekšminētos prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā.””

Atbalstīt

papildināt 2.punktu ar vārdiem “vai valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” prasījumi, ja tā ir apmierinājusi iepriekšminētos prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā.””

3) nodokļi un citi maksājumi (parādi) valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī tie tranzītkredīti un procentu maksājumi par šo kredītu izmantošanu, kuri līdz maksātnespējas pasludināšanas dienai vai dienai, kad tiesa pieņem nolēmumu par kredītiestādes likvidāciju, ir atmaksāti kredītiestādei;

4) tie parādi kreditoriem, kuri izveidojušies, kredītiestādei pieņemot izpildei, bet neizpildot klienta maksājuma uzdevumus par naudas pārskaitīšanu valsts vai pašvaldības budžeta kontos;

5) valsts prasījumi par valsts garantēto kredītu atmaksāšanu.

55. Papildināt likumu ar 208.pantu šādā redakcijā:

“208.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisijas pieņemtos administratīvos aktus attiecībā uz konkrētu kredītiestādi vai tās amatpersonu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc attiecīgā administratīvā akta pieņemšanas.”

Aizstāt likumprojekta 55.pantā (likuma 208.pantā) vārdu “pieņemtos” ar vārdu “izdotos” un vārdu “pieņemšanas” - ar vārdiem “spēkā stāšanās dienas”.

Atbalstīt

59. Papildināt likumu ar 208.pantu šādā redakcijā:

“208.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisijas izdotos administratīvos aktus attiecībā uz konkrētu kredītiestādi vai tās amatpersonu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc attiecīgā administratīvā akta spēkā stāšanās dienas.”

56. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

60. Papildināt pārejas noteikumus ar 9., 10., 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“9. Likuma 12.1, 12.2, 12.3, 108.1 pants, 161.panta otrās daļas 16.apakšpunkts un grozījums 192.pantā stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

Izteikt pārejas noteikumu 9.punktu kā pārejas noteikumu 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9. Likuma 12.1, 12.2, 12.3 un 108.1panta spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

10. Likuma 161.panta otrās daļas 16.apakšpunkts un grozījums 192.panta 2.punktā stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī."

Atbalstīt

"9. Likuma 12.1, 12.2, 12.3 un 108.1 panta spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu;

10. Likuma 161.panta otrās daļas 16.apakšpunkts un grozījums 192.panta 2.punktā stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

10. Likuma 24.panta pirmās daļas 3.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.aprīlī, bet otrā daļa — 2007.gada 1.aprīlī.

11. Kredītiestāžu maksātnespējas (bankrota) vai likvidācijas procesi, kuri uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, risināmi un pabeidzami kārtībā, kādu noteica Kredītiestāžu likums līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.”

11. Likuma 24.panta pirmās daļas 3.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.aprīlī, bet otrā daļa — 2007.gada 1.aprīlī.

12. Kredītiestāžu maksātnespējas (bankrota) vai likvidācijas procesi, kuri uzsākti pirms šā likuma spēkā stāšanās, risināmi un pabeidzami kārtībā, kādu noteica Kredītiestāžu likums līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.”