Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi likumprojekta

"Krājaizdevu sabiedrību likums" (reģ. nr. 593) 3.lasījumam.

2.lasījumā nobalsotā redakcija

Nr.

p.

k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas lēmums

Komisijas atbalstītā redakcija

   

Finansu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta visā tekstā aizstāt vārdus “normatīvie norādījumi un noteikumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “normatīvie noteikumi un rīkojumi” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir sekmēt finansu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot Latvijas iedzīvotāju līdzdarbošanos tautsaimniecībā.

 

 

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir sekmēt finansu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot Latvijas iedzīvotāju līdzdarbošanos tautsaimniecībā.

2.pants. Krājaizdevu sabiedrības jēdziens, uzdevumi un tiesības

     

2.pants. Krājaizdevu sabiedrības jēdziens, uzdevumi un tiesības

(1) Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu un saskaņā ar šo likumu un saviem statūtiem sniedz šīs sabiedrības biedriem šādus finansu pakalpojumus:

1) piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus;

2) kreditē biedrus, arī saskaņā ar finansu līzinga noteikumiem;

3) izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus;

4) veic tirdzniecību ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, depozītu sertifikātiem u.c.), valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem biedru uzdevumā;

5) izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem;

6) glabā biedru vērtības;

7) konsultē biedrus finansiālā rakstura jautājumos;

8) sniedz starpniecības pakalpojumus biedriem naudas instrumentu tirgū;

9) sniedz tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu;

 

 

 

(1) Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu un saskaņā ar šo likumu un saviem statūtiem sniedz šīs sabiedrības biedriem šādus finansu pakalpojumus:

1) piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus;

2) kreditē biedrus, arī saskaņā ar finansu līzinga noteikumiem;

3) izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus;

4) veic tirdzniecību ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, depozītu sertifikātiem u.c.), valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem biedru uzdevumā;

5) izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem;

6) glabā biedru vērtības;

7) konsultē biedrus finansiālā rakstura jautājumos;

8) sniedz starpniecības pakalpojumus biedriem naudas instrumentu tirgū;

9) sniedz tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu;

10) ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauju veic citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finansu pakalpojumiem.

 

Finansu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 2.panta pirmās daļas 10. punktu aiz vārdiem “Finansu un kapitāla tirgus komisijas” papildināt ar vārdiem “(turpmāk – Komisija)” un turpmāk visā tekstā vārdus “Finansu un kapitāla tirgus komisija” (attiecīgā locījumā) aizstāt ar vārdu “Komisija” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīt

10) ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – Komisija) atļauju veic citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finansu pakalpojumiem.

(2) Krājaizdevu sabiedrības galvenais uzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai uz savstarpējas palīdzības un pašpārvaldes principu pamata, veicinot taupību, veidotu kredītresursus biedru personisko, kā arī saimniecisko un sadzīves vajadzību apmierināšanai, tādējādi sekmējot viņu labklājību.

     

(2) Krājaizdevu sabiedrības galvenais uzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai uz savstarpējas palīdzības un pašpārvaldes principu pamata, veicinot taupību, veidotu kredītresursus biedru personisko, kā arī saimniecisko un sadzīves vajadzību apmierināšanai, tādējādi sekmējot viņu labklājību.

   

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Papildināt 2.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Krājaizdevu sabiedrībai ir komersanta statuss.”

Atbalstīt

(3) Krājaizdevu sabiedrībai ir komersanta statuss.

(3) Krājaizdevu sabiedrība ir juridiskā persona. Krājaizdevu sabiedrībai ir tiesības statūtos noteiktajā kārtībā iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu mantu, tai skaitā pieņemt dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus, kā arī uzņemties saistības un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.

(4) Krājaizdevu sabiedrības tiesībspēja rodas ar brīdi, kad šī sabiedrība ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

(5) Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga atvērt kontus ārvalstīs reģistrētajās finansu iestādēs un kredītiestādēs.

     

(4) Krājaizdevu sabiedrība ir juridiskā persona. Krājaizdevu sabiedrībai ir tiesības statūtos noteiktajā kārtībā iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu mantu, tai skaitā pieņemt dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus, kā arī uzņemties saistības un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.

(5) Krājaizdevu sabiedrības tiesībspēja rodas ar brīdi, kad šī sabiedrība ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

(6) Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga atvērt kontus ārvalstīs reģistrētajās finansu iestādēs un kredītiestādēs.

3.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības tiesiskais pamats

(1) Krājaizdevu sabiedrības dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Kooperatīvo sabiedrību likums, attiecīgās krājaizdevu sabiedrības statūti, Finansu un kapitāla tirgus komisijas izdotie normatīvie noteikumi, Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības tiesiskais pamats

(1) Krājaizdevu sabiedrības dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Kooperatīvo sabiedrību likums, attiecīgās krājaizdevu sabiedrības statūti, Komisijas izdotie normatīvie noteikumi un rīkojumi, Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti.

(2) Kooperatīvo sabiedrību likuma noteikumi attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

     

(2) Kooperatīvo sabiedrību likuma noteikumi attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

4.pants. Krājaizdevu sabiedrību veidošanas principi

(1) Krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam. Biedru loku nosaka:

1) pēc teritoriālā principa;

2) pēc nodarbinātības principa;

3) pēc interešu kopības principa.

     

4.pants. Krājaizdevu sabiedrību veidošanas principi

(1) Krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam. Biedru loku nosaka:

1) pēc teritoriālā principa;

2) pēc nodarbinātības principa;

3) pēc interešu kopības principa.

(2) Katras krājaizdevu sabiedrības biedru kopums nosakāms tās statūtos. Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga pieņemt par biedriem personas, kuras neatbilst statūtos noteiktajam biedru kopumam.

 

Saeimas Juridiskais birojs

papildināt 4.panta otrās daļas otro teikumu ar vārdiem ‘’izņemot šai likumā paredzētus gadījumus’’.

Atbalstīt

(2) Katras krājaizdevu sabiedrības biedru kopums nosakāms tās statūtos. Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga pieņemt par biedriem personas, kuras neatbilst statūtos noteiktajam biedru kopumam, izņemot šai likumā paredzētus gadījumus.

5.pants. Krājaizdevu sabiedrības biedri

(1) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras vai nu dzīvo vienas pašvaldības teritorijā ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu līdz 10 000 iedzīvotāju, vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki, vai veic komercdarbību vai aroddarbību šajā teritorijā.

Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedri. Lauku apdzīvotajās teritorijās var veidot vienu krājaizdevu sabiedrību, ja vairākas blakus esošās pašvaldības noslēgušas attiecīgu sadarbības līgumu.

  •  

     

     

  •  

     

  •  

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

  • Deputāti P.Tabūns, A.Seile

    5.panta (1) daļā izslēgt vārdus “ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu līdz 10 000 iedzīvotāju”.

    Deputāte A.Seile

    5.panta pēdējā teikumā svītrot vārdu “blakus esošās”.

    Deputāts A.Kalniņš

    Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

    “(1) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru ar būt pilngadīgas, rīcībspējīgas fiziskas personas, kas dzīvo, vai kam pieder īpašums, vai kas veic komercdarbību vai arodbiedrību vienas pašvaldības teritorijā. Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir krājaizdevu sabiedrības biedri. Laiku administratīvajās teritorijās var veidot vienu krājaizdevu sabiedrību vairākās blakusesošās pašvaldībās, kuras ir noslēgušas savstarpējās sadarbības līgumu.”

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Likumprojekta 5.panta pirmajā daļā minēts termins ''aroddarbība''. Tā kā vēl nav pieņemts likums par aroddarbības veikšanu, tad šobrīd termins ''aroddarbība'' nav definēts. Ja tas tiek minēts šajā likumā, nepieciešams definēt, kuras personas šī likuma izpratnē uzskatāmas par aroddarbības veicējiem.

    Neatbalstīt

     

     

     

    Neatbalstīt

     

     

    Neatbalstīt

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā nr.56

    5.pants. Krājaizdevu sabiedrības biedri

    (1) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras vai nu dzīvo vienas pašvaldības teritorijā ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu līdz 10 000 iedzīvotāju, vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki, vai veic komercdarbību vai aroddarbību šajā teritorijā.

    Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedri. Lauku apdzīvotajās teritorijās var veidot vienu krājaizdevu sabiedrību, ja vairākas blakus esošās pašvaldības noslēgušas attiecīgu sadarbības līgumu.

    (2) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras nodarbinātas pie viena darba devēja.

         

    (2) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras nodarbinātas pie viena darba devēja.

    (3) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras ir vienas korporācijas (profesionālas biedrības) vai profesionālas radošas sabiedriskās organizācijas, vai arodbiedrības, vai sporta sabiedriskās organizācijas dalībnieki. Šādas krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī attiecīgā sabiedriskā vai arodorganizācija.

  •  

     

     

  •  

     

     

     

     

     

    Deputāts A.Kalniņš

    Papildināt 5.panta trešo daļu pēc vārdiem “vai arodu organizācija” ar vārdiem “,reliģiskā organizācija”.

    Deputāti P.Tabūns, A.Seile

    Izteikt 5.panta (3) daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

    “Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras ir vienas korporācijas (profesionālas biedrības) vai sabiedriskās organizācijas, vai arodbiedrības dalībnieki.”

    Neatbalstīt

     

     

     

    Neatbalstīt

    (3) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras ir vienas korporācijas (profesionālas biedrības) vai profesionālas radošas sabiedriskās organizācijas, vai arodbiedrības, vai sporta sabiedriskās organizācijas dalībnieki. Šādas krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī attiecīgā sabiedriskā vai arodorganizācija.

    (4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var paredzēt, ka par tās biedriem var kļūt arī jau uzņemto biedru laulātie.

     

     

     

    (4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var paredzēt, ka par tās biedriem var kļūt arī jau uzņemto biedru laulātie.

    6.pants. Krājaizdevu sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese

    (1) Krājaizdevu sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem “krājaizdevu sabiedrība”, un nosaukumam jāatspoguļo krājaizdevu sabiedrības biedru kopuma pazīme.

    (2) Vārdus “krājaizdevu sabiedrība” savā nosaukumā un citiem nolūkiem ir tiesīgas lietot tikai krājaizdevu sabiedrības un to veidotās apvienojošās organizācijas.

    (3) Krājaizdevu sabiedrības juridiskā adrese ir tās valdes atrašanās vieta.

         

    6.pants. Krājaizdevu sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese

    (1) Krājaizdevu sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem “krājaizdevu sabiedrība”, un nosaukumam jāatspoguļo krājaizdevu sabiedrības biedru kopuma pazīme.

    (2) Vārdus “krājaizdevu sabiedrība” savā nosaukumā un citiem nolūkiem ir tiesīgas lietot tikai krājaizdevu sabiedrības un to veidotās apvienojošās organizācijas.

    (3) Krājaizdevu sabiedrības juridiskā adrese ir tās valdes atrašanās vieta.

    7.pants. Krājaizdevu sabiedrības un tās biedru atbildības norobežošana

    (1) Par krājaizdevu sabiedrības saistībām biedrs atbild ar savām pajām krājaizdevu sabiedrības paju kapitālā, bet neatbild ar savu pārējo mantu. Krājaizdevu sabiedrība neatbild par savu biedru saistībām.

     

    Saeimas Juridiskais birojs

    ierosinām aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdus ‘’paju kapitāls’’ (attiecīgā locījumā) ar vārdu ‘’pamatkapitāls’’ (attiecīgā locījumā);

    Atbalstīt

    7.pants. Krājaizdevu sabiedrības un tās biedru atbildības norobežošana

    (1) Par krājaizdevu sabiedrības saistībām biedrs atbild ar savām pajām krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā, bet neatbild ar savu pārējo mantu. Krājaizdevu sabiedrība neatbild par savu biedru saistībām.

    (2) Iestājoties krājaizdevu sabiedrībā, biedrs ar savām pajām uzņemas atbildību arī par tām sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa iestāšanās.

         

    (2) Iestājoties krājaizdevu sabiedrībā, biedrs ar savām pajām uzņemas atbildību arī par tām sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa iestāšanās.

    (3) Neatkarīgi no izstāšanās pieteikuma iesniegšanas, nāves vai izslēgšanas dienas bijušais biedrs ar savām pajām atbild par krājaizdevu sabiedrības saistībām līdz viņa izstāšanās dienai.

     

    Saeimas Juridiskais birojs

    izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

    ‘’(3) Biedrs, kas izstājies vai izslēgts no kooperatīvās sabiedrības, ir atbildīgs par tām kooperatīvās sabiedrības saistībām, kas radušās līdz viņa izstāšanās vai izslēgšanas dienai.’’

    Atbalstīt

    (3) Biedrs, kas izstājies vai izslēgts no kooperatīvās sabiedrības, ir atbildīgs par tām kooperatīvās sabiedrības saistībām, kas radušās līdz viņa izstāšanās vai izslēgšanas dienai.

    (4) No krājaizdevu sabiedrības paju kapitāla nevar piedzīt nekādus atsevišķu biedru parādus vai citus prasījumus pret biedriem. Līdz dienai, kad biedrs izstājies no krājaizdevu sabiedrības, vērst piedziņu pēc šādiem prasījumiem var tikai uz biedram pienākošos dividendi un biedra noguldījumiem.

     

    Saeimas Juridiskais birojs

    ierosinām aizstāt 7.panta ceturtajā daļā vārdus ‘’paju kapitāls’’ (attiecīgā locījumā) ar vārdu ‘’pamatkapitāls’’ (attiecīgā locījumā);

    Atbalstīt

    (4) No krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla nevar piedzīt nekādus atsevišķu biedru parādus vai citus prasījumus pret biedriem. Līdz dienai, kad biedrs izstājies no krājaizdevu sabiedrības, vērst piedziņu pēc šādiem prasījumiem var tikai uz biedram pienākošos dividendi un biedra noguldījumiem.

    II nodaļa

    Krājaizdevu sabiedrības dibināšana

         

    II nodaļa

    Krājaizdevu sabiedrības dibināšana

    8.pants. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas kārtība

     

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Likumprojekta 8.pantā un citos pantos, kuros minēts vārds ''licence'' (attiecīgajā locījumā) aizstāt ar vārdiem “speciālu atļauju (licenci)” (attiecīgā locījumā), kas atbilst terminoloģijai, kas lietota Ministru kabineta 1997. gada 7. oktobra noteikumos Nr.348 ''Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi'' un šo noteikumu grozījumos.

    Atbalstīt

    8.pants. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas kārtība

    (1) Par krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem var būt ne mazāk kā 20 personas, kuras atbilst šā likuma 5.pantā noteiktajām prasībām.

         

    (1) Par krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem var būt ne mazāk kā 20 personas, kuras atbilst šā likuma 5.pantā noteiktajām prasībām.

    (2) Lai saņemtu licenci krājaizdevu sabiedrības darbībai, jaundibināmajai sabiedrībai ir jāiesniedz licences saņemšanai nepieciešamie dokumenti Finansu un kapitāla tirgus komisijai normatīvajos aktos un Finansu un kapitāla tirgus komisijas izdotajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Finansu un kapitāla tirgus komisija licenci krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku. Krājaizdevu sabiedrības reģistrācija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā izdarāma tikai pēc tam, kad Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmums par licences izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai iesniegts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

  •  

  •  

     

     

     

     

     

     

     

     

  •  

     

     

  • Deputāts M.Lujāns

    Svītrot 8.panta (2) daļu.

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Likumprojekta 8.panta otrās daļas pirmo teikumu izteikt šādā redakcijā:

    “Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, jaundibināmā sabiedrība iesniedz Komisijas izdotajos normatīvajos noteikumos paredzētajā kārtībā speciālās atļaujas (licences) saņemšanai nepieciešamos dokumentus.”

    Saeimas Juridiskais birojs

    aizstāt 8.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus ‘’izdotajos noteikumos’’ ar vārdiem ‘’izdotajos normatīvajos noteikumos’’.

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

    "(2) Lai saņemtu speciālu atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, jaundibināmajai sabiedrībai ir jāiesniedz speciālas atļaujas (licences) saņemšanai nepieciešamie dokumenti Komisijai normatīvajos aktos un Komisijas izdotajos normatīvajos noteikumos un rīkojumos paredzētajā kārtībā. Komisija speciālu atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku. Krājaizdevu sabiedrības reģistrācija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā izdarāma tikai pēc tam, kad Komisijas lēmums par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai iesniegts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram."

    Neatbalstīt

     

    Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā

     

     

     

     

     

    Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā

    Atbalstīt

    (2) Lai saņemtu speciālu atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, jaundibināmajai sabiedrībai ir jāiesniedz speciālas atļaujas (licences) saņemšanai nepieciešamie dokumenti Komisijai normatīvajos aktos un Komisijas izdotajos normatīvajos noteikumos un rīkojumos paredzētajā kārtībā. Komisija speciālu atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku. Krājaizdevu sabiedrības reģistrācija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā izdarāma tikai pēc tam, kad Komisijas lēmums par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai iesniegts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

    (3) Krājaizdevu sabiedrības dibinātāju pilnvarotais pārstāvis 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmums par licences izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai, iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģ istram šādus dibināšanas dokumentus:

    1) dibināšanas līgumu;

    2) statūtus;

    3) dibināšanas sapulces protokolu;

    4) juridisko adresi apliecinošu dokumentu;

    5) pamatkapitāla ieguldīšanu apliecinošu dokumentu;

    6) dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva par reģistrāciju un maksa par reģistrācijas publikāciju;

    7) juridiskās personas pārvaldes institūcijas lēmumu par piedalīšanos sabiedrības dibināšanā un šīs juridiskās personas pārstāvjiem izsniegtās pilnvaras — ja sabiedrības dibināšanā piedalās juridiskā persona;

    8) Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu par licences izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai.

     

    Deputāts M.Lujāns

    Svītrot 8.panta (3) daļā vārdus “15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmums par licences izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai”

    Neatbalstīt

    (3) Krājaizdevu sabiedrības dibinātāju pilnvarotais pārstāvis 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai, iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram šādus dibināšanas dokumentus:

    1) dibināšanas līgumu;

    2) statūtus;

    3) dibināšanas sapulces protokolu;

    4) juridisko adresi apliecinošu dokumentu;

    5) pamatkapitāla ieguldīšanu apliecinošu dokumentu;

    6) dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva par reģistrāciju un maksa par reģistrācijas publikāciju;

    7) juridiskās personas pārvaldes institūcijas lēmumu par piedalīšanos sabiedrības dibināšanā un šīs juridiskās personas pārstāvjiem izsniegtās pilnvaras — ja sabiedrības dibināšanā piedalās juridiskā persona;

    8) Komisijas lēmumu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai.

    9.pants. Krājaizdevu sabiedrības licencēšanas kārtība

    (1) Krājaizdevu sabiedrības licences izsniegšanas kārtību, kā arī ar krājaizdevu sabiedrības darbību saistītos ierobežojumus nosaka Finansu un kapitāla tirgus komisija.

         

    9.pants. Krājaizdevu sabiedrības licencēšanas kārtība

    (1) Krājaizdevu sabiedrības speciālas atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību, kā arī ar krājaizdevu sabiedrības darbību saistītos ierobežojumus nosaka Komisija.

    (2) Finansu un kapitāla tirgus komisija iesniegumu par licences piešķiršanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Finansu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības neizsniegt licenci jaundibinātajai krājaizdevu sabiedrībai, ja, to dibinot, nav ievēroti likumi un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie norādījumi un noteikumi.

         

    (2) Komisija iesniegumu par speciālas atļaujas (licences) piešķiršanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Komisijai ir tiesības neizsniegt licenci jaundibinātajai krājaizdevu sabiedrībai, ja, to dibinot, nav ievēroti likumi Komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi.

    10.pants. Prasības licences saņemšanai

    Lai saņemtu licenci krājaizdevu sabiedrības darbībai, tās dibinātājiem:

    1) jāsagatavo dibināšanas dokumenti, statūti un krājaizdevu sabiedrības darbību reglamentējoši dokumenti, kas sniedz skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošo organizāciju;

    2) jāizdara minimālā dibināšanas pamatkapitāla iemaksa;

         

    10.pants. Prasības speciālas atļaujas (licences) saņemšanai

    Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, tās dibinātājiem:

    1) jāsagatavo dibināšanas dokumenti, statūti un krājaizdevu sabiedrības darbību reglamentējoši dokumenti, kas sniedz skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošo organizāciju;

    2) jāizdara minimālā dibināšanas pamatkapitāla iemaksa;

    3) jāizvirza likuma prasībām atbilstošas krājaizdevu sabiedrības padomes, valdes un revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu kandidatūras.

     

    Deputāti P.Tabūns, A.Seile

    Svītrot 10.panta 3) punktu.

    Neatbalstīt

    3) jāizvirza likuma prasībām atbilstošas krājaizdevu sabiedrības padomes, valdes un revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu kandidatūras.

    11.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļaujas

    Pirms attiecīgo reģistrācijas ierakstu izdarīšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā krājaizdevu sabiedrībai jāsaņem Finansu un kapitāla tirgus komisijas atļauja:

    1) valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai revīzijas komisijas priekšsēdētāja maiņai;

    2) juridiskās adreses maiņai;

    3) nosaukuma maiņai;

    4) reorganizācijai.

  •  

  • Deputāti P.Tabūns, A.Seile

    Svītrot 11.pantu.

    Saeimas Juridiskais birojs

    papildināt 11. pantu ar 5.punktu šādā redakcijā :

    ‘’ 5) šā likuma 2. panta pirmās daļas 10.punktā minēto darījumu veikšanai’’.

    Neatbalstīt

     

    Atbalstīt

    11.pants. Komisijas atļaujas

    Pirms attiecīgo reģistrācijas ierakstu izdarīšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā krājaizdevu sabiedrībai jāsaņem Komisijas atļauja:

    1) valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai revīzijas komisijas priekšsēdētāja maiņai;

    2) juridiskās adreses maiņai;

    3) nosaukuma maiņai;

    4) reorganizācijai;

    5) šā likuma 2. panta pirmās daļas 10.punktā minēto darījumu veikšanai.

    12.pants. Prasības krājaizdevu sabiedrības amatpersonām

    (1) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli var būt persona:

    1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents);

    2) kura ir kompetenta finansu vadības jautājumos;

    3) kurai ir nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze krājaizdevu sabiedrību darbībā;

     

     

     

    12.pants. Prasības krājaizdevu sabiedrības amatpersonām

    (1) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli var būt persona:

    1) kura ir iekšzemes nodokļu maksātājs (rezidents);

    2) kura ir kompetenta finansu vadības jautājumos;

    3) kurai ir nepieciešamā izglītība un profesionālā pieredze krājaizdevu sabiedrību darbībā;

     

     

    4) kurai ir nevainojama reputācija;

     

    Saeimas Juridiskais birojs

    papildināt 12. panta pirmās daļas 4.punktu ar vārdiem ‘’(uz to neattiecas neviens no šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem)’’;

    Atbalstīt

    4) kurai ir nevainojama reputācija (uz to neattiecas neviens no šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem);

    5) kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

    (2) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli nevar būt persona:

    1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

    2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

    3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

    (3) Par krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punkta un otrās daļas prasībām.

     

     

     

     

     

     

       

    5) kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

    (2) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli nevar būt persona:

    1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

    2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

    3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

    (3) Par krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt personas, kuras atbilst šā panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punkta un otrās daļas prasībām.

    13.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniegtās licences atsaukšanas pamats

  •  

     

     

     

     

  • Finansu ministrs G.Bērziņš

    Likumprojekta 13.pantā terminoloģiju sakārtot atbilstoši Ministru kabineta 1997. gada 7. jūlija noteikumiem Nr. 348 ''atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi'' – speciālo atļauju (licenci) anulē.

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Likumprojekta 13 pantā vārdu ''atsauc'' (attiecīgajā locījumā) aizstāt ar vārdu “anulē” (attiecīgā locījumā),

    Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā

     

    Atbalstīt

    13.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniegtās speciālas atļaujas (licences) anulēšanas pamats

    Finansu un kapitāla tirgus komisija var atsaukt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto licenci, ja:

    1) krājaizdevu sabiedrība nav sākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas;

    2) tiek konstatēts, ka krājaizdevu sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas licences saņemšanai;

         

    Komisija var anulēt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto speciālo atļauju (licenci), ja:

    1) krājaizdevu sabiedrība nav sākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš speciālas atļaujas (licences) izsniegšanas dienas;

    2) tiek konstatēts, ka krājaizdevu sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas speciālas atļaujas (licences) saņemšanai;

    3) krājaizdevu sabiedrība neievēro Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteiktos darbības ierobežojumus;

     

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Papildināt 13.panta 3) punktu ar tekstu šādā redakcijā:

    “, tajā skaitā pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteiktos darbības ierobežojumus;”

    Atbalstīt

    3) krājaizdevu sabiedrība neievēro Komisijas noteiktos darbības ierobežojumus, tajā skaitā pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteiktos darbības ierobežojumus;

    4) krājaizdevu sabiedrība regulāri neievēro šā likuma prasības un Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvos norādījumus un noteikumus;

    5) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par krājaizdevu sabiedrības bankrota procedūras uzsākšanu.

         

    4) krājaizdevu sabiedrība regulāri neievēro šā likuma prasības un Komisijas normatīvos noteikumus un rīkojumus;

    5) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par krājaizdevu sabiedrības bankrota procedūras uzsākšanu.

       

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Papildināt 13.pantu ar 6) punktu šādā redakcijā:

    “6) Komisija saņēmusi krājaizdevu sabiedrības iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu sakarā ar krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanu saskaņā ar šo likumu;”

    Atbalstīt

    6) Komisija saņēmusi krājaizdevu sabiedrības iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu sakarā ar krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanu saskaņā ar šo likumu;

       

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Papildināt 13.pantu ar 7) punktu šādā redakcijā:

    “7) krājaizdevu sabiedrība vairāk par diviem mēnešiem pēc Komisijas lēmuma par brīdinājuma par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu paziņošanas krājaizdevu sabiedrībai labprātīgi un pilnā apmērā nav izdarījusi maksājumus Noguldījumu garantiju fondā;”

    Atbalstīt

    7) krājaizdevu sabiedrība vairāk par diviem mēnešiem pēc Komisijas lēmuma par brīdinājuma par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu paziņošanas krājaizdevu sabiedrībai labprātīgi un pilnā apmērā nav izdarījusi maksājumus Noguldījumu garantiju fondā;

       

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Papildināt 13.pantu ar 8) punktu šādā redakcijā:

    “8) krājaizdevu sabiedrība vairāk par vienu mēnesi kavējusi vai nav pilnā apmērā veikusi maksājumus Komisijas darbības finansēšanai saskaņā ar likumā noteikto kārtību.”

    Atbalstīt

    8) krājaizdevu sabiedrība vairāk par vienu mēnesi kavējusi vai nav pilnā apmērā veikusi maksājumus Komisijas darbības finansēšanai saskaņā ar likumā noteikto kārtību.

    III nodaļa

    Krājaizdevu sabiedrības kapitāls un peļņas sadale

    14.pants. Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls

    Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls ir starpība starp krājaizdevu sabiedrības aktīviem un saistībām.

         

    III nodaļa

    Krājaizdevu sabiedrības kapitāls un peļņas sadale

    14.pants. Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls

    Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls ir starpība starp krājaizdevu sabiedrības aktīviem un saistībām.

    15.pants. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls

    (1) Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālu veido visu krājaizdevu sabiedrības biedru paju nominālvērtību summa. Krājaizdevu sabiedrības biedrs savas pajas drīkst apmaksāt tikai naudā. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 2 000 latu.

         

    15.pants. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls

    (1) Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālu veido visu krājaizdevu sabiedrības biedru paju nominālvērtību summa. Krājaizdevu sabiedrības biedrs savas pajas drīkst apmaksāt tikai naudā. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 2 000 latu.

    (2) Bijušā biedra prasījumu tiesības pret krājaizdevu sabiedrību par paju izmaksu noilgst, ja piecu gadu laikā pēc paju izmaksas beigu termiņa paja nav izņemta un ieinteresētā persona nav pieteikusi nekādus prasījumus par paju izmaksu. Pēc termiņa izbeigšanās neizņemtās pajas ieskaita krājaizdevu sabiedrības ienākumos.

     

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Aizstāt 15. panta otrajā daļā vārdus "ieskaita krājaizdevu sabiedrības ienākumos" ar vārdiem "kļūst par krājaizdevu sabiedrības īpašumu"

    Atbalstīt

    (2) Bijušā biedra prasījumu tiesības pret krājaizdevu sabiedrību par paju izmaksu noilgst, ja piecu gadu laikā pēc paju izmaksas beigu termiņa paja nav izņemta un ieinteresētā persona nav pieteikusi nekādus prasījumus par paju izmaksu. Pēc termiņa izbeigšanās neizņemtās pajas kļūst par krājaizdevu sabiedrības īpašumu.

    16.pants. Krājaizdevu sabiedrības rezerves

    (1) Krājaizdevu sabiedrība veido rezerves, ieskaitot tajās vismaz 25 procentus no gada tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu nomaksas), līdz rezerves sasniedz vismaz 10 procentus no kopējiem aktīviem.

    (2) Krājaizdevu sabiedrības statūtos vai ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu var paredzēt arī citus maksājumus rezervēs.

     

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Ierosinām aizstāt 16.pantā vārdu "rezerves" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "rezerves kapitāls" (attiecīgā locījumā).

    Atbalstīt

    16.pants. Krājaizdevu sabiedrības rezerves kapitāls

    (1) Krājaizdevu sabiedrība veido rezerves kapitālu, ieskaitot tajā vismaz 25 procentus no gada tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu nomaksas), līdz rezerves kapitāls sasniedz vismaz 10 procentus no kopējiem aktīviem.

    (2) Krājaizdevu sabiedrības statūtos vai ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu var paredzēt arī citus maksājumus rezerves kapitālā.

    17.pants. Krājaizdevu sabiedrības tīrās peļņas sadale

    (1) Tīrās peļņas daļa, kas paliek pēc atskaitījumiem rezervēs, sadalāma atbilstoši krājaizdevu sabiedrības statūtu noteikumiem.

    (2) Piešķirtās dividendes izmaksājamas 90 dienu laikā pēc piešķiršanas, bet tās, kuras šajā laikā nav izņemtas, uzskatāmas par pieprasījuma noguldījumu.

     

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Ierosinām aizstāt 17. pantā vārdu "rezerves" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "rezerves kapitāls" (attiecīgā locījumā).

    Atbalstīt

    17.pants. Krājaizdevu sabiedrības tīrās peļņas sadale

    (1) Tīrās peļņas daļa, kas paliek pēc atskaitījumiem rezerves kapitālā, sadalāma atbilstoši krājaizdevu sabiedrības statūtu noteikumiem.

    (2) Piešķirtās dividendes izmaksājamas 90 dienu laikā pēc piešķiršanas, bet tās, kuras šajā laikā nav izņemtas, uzskatāmas par pieprasījuma noguldījumu.

    18.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbība ar kredītlīnijām

    Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga ar Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības starpniecību saņemt un apkalpot kredītlīnijas no komercbankām, ārvalstu un starptautiskajām finansu iestādēm un kredītiestādēm.

  •  

     

     

  •  

     

  •  

    Deputāts A.Kalniņš

    Papildināt 18.panta nosaukumā pēc vārdiem “darbība ar kredītlīnijām” ar vārdiem “,dažādiem finansu un atbalsta fondiem”.

    Saeimas Juridiskais birojs

    aizstāt 18.pantā vārdu ‘’komercbankām’’ ar vārdu ‘’kredītiestādēm’’.

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    papildināt 18.pantu ar vārdiem “kā arī saņemt aizdevumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”.

    Neatbalstīt

     

     

     

    Atbalstīt

     

     

    Atbalstīt

    18.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbība ar kredītlīnijām

    Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga ar Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības starpniecību saņemt un apkalpot kredītlīnijas no kredītiestādēm, ārvalstu un starptautiskajām finansu iestādēm un kredītiestādēm, kā arī saņemt aizdevumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem.

    IV nodaļa

    Krājaizdevu sabiedrības darbību regulējošās prasības

     

    Saeimas Juridiskais birojs

    izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

    ‘’Krājaizdevu sabiedrības darbības veidi un tās darbību regulējošās prasības’’.

    Atbalstīt

    IV nodaļa

    Krājaizdevu sabiedrības darbības veidi un tās darbību regulējošās prasības

    19.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības veidi

    (1) Krājaizdevu sabiedrība pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir tiesīga veikt savos statūtos un Finansu un kapitāla tirgus komisijas izsniegtajā licencē noteikto darbību.

    (2) Krājaizdevu sabiedrība pieņem noguldījumus tikai no saviem biedriem atbilstoši kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātajiem noguldījumu pieņemšanas noteikumiem.

    (3) Krājaizdevu sabiedrība izsniedz aizdevumus tikai saviem biedriem — fiziskajām personām atbilstoši kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātajiem kredītpolitikas noteikumiem.

    (4) Krājaizdevu sabiedrības kredītpolitikā nosaka:

    1) mērķus, kādiem izsniedzami aizdevumi;

    2) procentu likmes un to aprēķināšanas kārtību;

    3) termiņus, uz kādiem izsniedzami aizdevumi;

    4) nodrošinājuma veidus atkarībā no izsniedzamā aizdevuma mērķa un apmēra;

    5) mērķus, kādiem aizdevumus var izsniegt bez nodrošinājuma, un šo aizdevumu apmērus;

    6) aizdevuma pieprasīšanas kārtību;

    7) kārtību, kādā izskatāms aizdevuma pieprasījums un pieņemams lēmums par aizdevuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;

    8) izsniegto aizdevumu uzraudzības kārtību;

    9) savlaicīgi neatmaksāto aizdevumu atgūšanas kārtību;

    10) to, ka saņemto aizdevumu biedrs var izlietot tikai tam mērķim, kādam tas izsniegts.

         

    19.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības veidi

    (1) Krājaizdevu sabiedrība pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir tiesīga veikt savos statūtos un Komisijas izsniegtajā licencē noteikto darbību.

    (2) Krājaizdevu sabiedrība pieņem noguldījumus tikai no saviem biedriem atbilstoši kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātajiem noguldījumu pieņemšanas noteikumiem.

    (3) Krājaizdevu sabiedrība izsniedz aizdevumus tikai saviem biedriem — fiziskajām personām atbilstoši kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātajiem kredītpolitikas noteikumiem.

    (4) Krājaizdevu sabiedrības kredītpolitikā nosaka:

    1) mērķus, kādiem izsniedzami aizdevumi;

    2) procentu likmes un to aprēķināšanas kārtību;

    3) termiņus, uz kādiem izsniedzami aizdevumi;

    4) nodrošinājuma veidus atkarībā no izsniedzamā aizdevuma mērķa un apmēra;

    5) mērķus, kādiem aizdevumus var izsniegt bez nodrošinājuma, un šo aizdevumu apmērus;

    6) aizdevuma pieprasīšanas kārtību;

    7) kārtību, kādā izskatāms aizdevuma pieprasījums un pieņemams lēmums par aizdevuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;

    8) izsniegto aizdevumu uzraudzības kārtību;

    9) savlaicīgi neatmaksāto aizdevumu atgūšanas kārtību;

    10) to, ka saņemto aizdevumu biedrs var izlietot tikai tam mērķim, kādam tas izsniegts.

    20.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbību regulējošās prasības

    (1) Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem.

    (2) Krājaizdevu sabiedrība savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatotu prasību apmierināšana.

         

    20.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbību regulējošās prasības

    (1) Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem.

    (2) Krājaizdevu sabiedrība savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatotu prasību apmierināšana.

    (3) Krājaizdevu sabiedrības ieguldījumi kustamā un nekustamā īpašumā nedrīkst pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu. Šajā pantā minētie nosacījumi neattiecas uz īpašumiem, ko krājaizdevu sabiedrība pārņēmusi kā neatmaksātu kredītu nodrošinājumu, un kustamiem īpašumiem, kas nepieciešami krājaizdevu sabiedrības finansu pakalpojumu sniegšanai.

  •  

     

  • Saeimas Juridiskais birojs

    aizstāt 20. panta trešajā daļā vārdus ‘’Šajā pantā minētie’’ ar vārdu ‘’Šie’’.

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Ierosinām izteikt 20. panta trešo daļu šādā redakcijā:

    "(3) Krājaizdevu sabiedrības ieguldījumi kustamā un nekustamā īpašumā nedrīkst pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu. Šie nosacījumi neattiecas uz īpašumiem, ko krājaizdevu sabiedrība pārņēmusi kā neatmaksātu kredītu nodrošinājumu."

    Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā

    Atbalstīt

    (3) Krājaizdevu sabiedrības ieguldījumi kustamā un nekustamā īpašumā nedrīkst pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu. Šie nosacījumi neattiecas uz īpašumiem, ko krājaizdevu sabiedrība pārņēmusi kā neatmaksātu kredītu nodrošinājumu.

    (4) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga veikt ieguldījumus tikai Latvijas Republikas valsts emitētos vērtspapīros.

  •  

     

     

     

  •  

    Deputāts A.Kalniņš

    Papildināt 20.panta ceturto daļu pēc vārdiem “LR valsts emitētos vērtspapīros” ar vārdiem “un kredītiestāžu emitētās hipotekārās ķīlu zīmēs”.

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Izteikt likumprojekta 20.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

    “Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga veikt ieguldījumus Latvijas Republikas valsts emitētos vērtspapīros un Latvijas Republikas reģistrēto banku emitētās hipotekārajās ķīlu zīmēs.”

    Komentārs:

    Šāds papildinājums šai panta daļai ir skaidrojams ar to, ka pēc savas būtības hipotekārās ķīlu zīmes no drošības viedokļa ir gandrīz pielīdzināmas LR valsts emitētiem vērtspapīriem, jo to nodrošina bankai – emitētājai ieķīlātie nekustamie īpašumi, kas nodrošina, ka pat kredītu neatdošanas gadījumā, ķīlu zīmju pircēja prasījumi tiek operatīvi apmierināti. Hipotekāro ķīlu zīmju drošību nosaka arī tas, ka tās tiek emitētas uz atsevišķa Hipotekāro ķīlu zīmju likuma (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 21.nr.; 2000, 13.nr.) pamata. Turklāt šiem vērtspapīriem biržas otrreizējā tirgū tiek uzturēta pastāvīga likviditāte, ko pirmām kārtām nodrošina pati banka – emitētāja.

    Iestrādāts finansu ministra G.Bērziņa priekšliku-mā

    Atbalstīt

    (4) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga veikt ieguldījumus Latvijas Republikas valsts emitētos vērtspapīros un Latvijas Republikas reģistrēto banku emitētās hipotekārajās ķīlu zīmēs.

    (5) Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga dibināt komercsabiedrības, kā arī izdarīt ieguldījumus citu komercsabiedrību pamatkapitālā.

         

    (5) Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga dibināt komercsabiedrības, kā arī izdarīt ieguldījumus citu komercsabiedrību pamatkapitālā.

    (6) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saviem biedriem aizdevumos neizsniegtos līdzekļus noguldīt Latvijā funkcionējošajās bankās vai ārvalstu banku nodaļās (filiālēs).

     

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Ierosinām izteikt 20. panta sesto daļu šādā redakcijā:

    "(6) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saviem biedriem aizdevumos neizsniegtos līdzekļus noguldīt tikai Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs".

    Atbalstīt

    (6) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saviem biedriem aizdevumos neizsniegtos līdzekļus noguldīt tikai Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs.

    (7) Krājaizdevu sabiedrības darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.

    (8) Lielo risku darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm.

         

    (7) Krājaizdevu sabiedrības darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.

    (8) Lielo risku darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm.

    (9) Kopējais vienam biedram izsniegto aizdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt 25 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.

     

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Ierosinām izteikt 20. panta devīto daļu šādā redakcijā:

    "(9) Kopējais vienam biedram vai kopējai riska grupai izsniegto aizdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt 25 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla."

    Atbalstīt

    (9) Kopējais vienam biedram vai kopējai riska grupai izsniegto aizdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt 25 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.

    (10) Kopējais krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājam, revīzijas komisijas priekšsēdētājam, valdes un revīzijas komisijas locekļiem vai viņu laulātajiem, vecākiem vai bērniem izsniegto kredītu apjoms nedrīkst pārsniegt 15 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla, izņemot gadījumus, kad šīm personām izsniegtie kredīti nodrošināti ar viņu papildpajām vai noguldījumiem krājaizdevu sabiedrībā.

    (11) Kredīti, kuri katrs atsevišķi vai kopumā pārsniedz 1000 latu un tiek piešķirti valdes priekšsēdētājam, revīzijas komisijas priekšsēdētājam, kredītkomitejas priekšsēdētājam vai kādam no valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļiem, piešķirami ar vienbalsīgi pieņemtu krājaizdevu sabiedrības valdes lēmumu.

    (12) Krājaizdevu sabiedrības ārvalstu valūtu atklātā pozīcija atsevišķā ārvalstu valūtā nedrīkst pārsniegt 10 procentus un kopumā visās ārvalstu valūtās 20 procentus no pašu kapitāla.

         

    (10) Kopējais krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētājam, revīzijas komisijas priekšsēdētājam, valdes un revīzijas komisijas locekļiem vai viņu laulātajiem, vecākiem vai bērniem izsniegto kredītu apjoms nedrīkst pārsniegt 15 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla, izņemot gadījumus, kad šīm personām izsniegtie kredīti nodrošināti ar viņu papildpajām vai noguldījumiem krājaizdevu sabiedrībā.

    (11) Kredīti, kuri katrs atsevišķi vai kopumā pārsniedz 1000 latu un tiek piešķirti valdes priekšsēdētājam, revīzijas komisijas priekšsēdētājam, kredītkomitejas priekšsēdētājam vai kādam no valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļiem, piešķirami ar vienbalsīgi pieņemtu krājaizdevu sabiedrības valdes lēmumu.

    (12) Krājaizdevu sabiedrības ārvalstu valūtu atklātā pozīcija atsevišķā ārvalstu valūtā nedrīkst pārsniegt 10 procentus un kopumā visās ārvalstu valūtās 20 procentus no pašu kapitāla.

    21.pants. Apmaksāto paju vērtības atmaksas gadījumi

    (1) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā atmaksā personai tās paju vērtību naudas izteiksmē.

    (2) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par papildpaju iegādes noraidīšanu atmaksā personai tās iemaksāto papildpaju vērtību naudas izteiksmē.

         

    21.pants. Apmaksāto paju vērtības atmaksas gadījumi

    (1) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā atmaksā personai tās paju vērtību naudas izteiksmē.

    (2) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par papildpaju iegādes noraidīšanu atmaksā personai tās iemaksāto papildpaju vērtību naudas izteiksmē.

       

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Ierosinām papildināt 21. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

    "(3) Personas iemaksātā iestāšanās nauda netiek atmaksāta, ja tiek pieņemts lēmums par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā".

    Atbalstīt

    (3) Personas iemaksātā iestāšanās nauda netiek atmaksāta, ja tiek pieņemts lēmums par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā.

    V nodaļa

    Krājaizdevu sabiedrības organizatoriskā struktūra

     

    Saeimas Juridiskais birojs

    Izteikt V nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

    ‘’Krājaizdevu sabiedrības organizatoriskā struktūra, grāmatvedība un gada pārskats’’.

    Atbalstīt

    V nodaļa

    Krājaizdevu sabiedrības organizatoriskā struktūra, grāmatvedība un gada pārskats

    22.pants. Krājaizdevu sabiedrības pārvaldes vispārīgie noteikumi

    (1) Krājaizdevu sabiedrībā tās statūtos noteiktajā kārtībā izveidojama arī kredītkomiteja.

    (2) Par krājaizdevu sabiedrības kredītkomitejas locekli nedrīkst būt valdes un revīzijas komisijas loceklis. Par savu darbu kredītkomiteja sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) un valdei.

     

    Saeimas Juridiskais birojs

    aizstāt 22. panta nosaukumā vārdus ‘’vispārīgie noteikumi’’ ar vārdiem ‘’īpašie noteikumi’’.

    Atbalstīt

    22.pants. Krājaizdevu sabiedrības pārvaldes īpašie noteikumi

    (1) Krājaizdevu sabiedrībā tās statūtos noteiktajā kārtībā izveidojama arī kredītkomiteja.

    (2) Par krājaizdevu sabiedrības kredītkomitejas locekli nedrīkst būt valdes un revīzijas komisijas loceklis. Par savu darbu kredītkomiteja sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) un valdei.

    23.pants. Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedība un gada pārskats

     

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Ierosinām papildināt 23. pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

    "(1) Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedība ir jākārto atbilstoši Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem par gada pārskatu sagatavošanu".

    Atbalstīt

    23.pants. Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedība un gada pārskats

    (1) Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedība ir jākārto atbilstoši Komisijas noteikumiem par gada pārskatu sagatavošanu.

    (1) Krājaizdevu sabiedrības gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Finansu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem. Par gada pārskata sagatavošanu atbild valde, un to pirms kopsapulces (pilnvaroto sapulces), kurā šis pārskats apstiprināms, pārbauda krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisija. Krājaizdevu sabiedrībai, kuras aktīvi finansu gada beigās pārsniedz 50 000 latu, gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents.

  •  

     

     

     

     

     

    Saeimas Juridiskais birojs

    izteikt 23. panta trešo teikumu šādā redakcijā

    ‘’Krājaizdevu sabiedrībai, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 50 000 latu, gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība’’.

    Atbalstīt

    (2) Krājaizdevu sabiedrības gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Komisijas noteikumiem. Par gada pārskata sagatavošanu atbild valde, un to pirms kopsapulces (pilnvaroto sapulces), kurā šis pārskats apstiprināms, pārbauda krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisija. Krājaizdevu sabiedrībai, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 50 000 latu, gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

    (2) Pēc krājaizdevu sabiedrības gada pārskata iesniegšanas Finansu un kapitāla tirgus komisijai šī sabiedrība gada pārskata bilanci un revīzijas komisijas vai zvērināta revidenta atzinumu 30 kalendāra dienu laikā publicē laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielāku krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu, norādot, ka publicēts saīsināts gada pārskats.

    (3) Katram krājaizdevu sabiedrības biedram ir tiesības iepazīties ar pilnu gada pārskatu un saņemt tā norakstu par maksu, kas nepārsniedz šā pārskata pavairošanas izdevumus.

         

    (3) Pēc krājaizdevu sabiedrības gada pārskata iesniegšanas Komisijai šī sabiedrība gada pārskata bilanci un revīzijas komisijas vai zvērināta revidenta atzinumu 30 kalendāra dienu laikā publicē laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielāku krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu, norādot, ka publicēts saīsināts gada pārskats.

    (4) Katram krājaizdevu sabiedrības biedram ir tiesības iepazīties ar pilnu gada pārskatu un saņemt tā norakstu par maksu, kas nepārsniedz šā pārskata pavairošanas izdevumus.

    VI nodaļa

    Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzība

    24.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzības organizācija

    (1) Lai nodrošinātu krājaizdevu sabiedrību drošu darbību, stabilitāti un attīstību, krājaizdevu sabiedrību uzraudzību veic Finansu un kapitāla tirgus komisija.

    (2) Finansu un kapitāla tirgus komisija krājaizdevu sabiedrību uzraudzību veic saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

         

    VI nodaļa

    Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzība

    24.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzības organizācija

    (1) Lai nodrošinātu krājaizdevu sabiedrību drošu darbību, stabilitāti un attīstību, krājaizdevu sabiedrību uzraudzību veic Komisija.

    (2) Komisija krājaizdevu sabiedrību uzraudzību veic saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

    25.pants. Pastiprinātās uzraudzības piemērošana

    (1) Pastiprinātā uzraudzības kārtība tiek piemērota šādos gadījumos:

    1) krājaizdevu sabiedrība pārkāpj krājaizdevu sabiedrību darbību regulējošās prasības un tās valde regulāri nespēj nodrošināt šo prasību izpildi;

         

    25.pants. Pastiprinātās uzraudzības piemērošana

    (1) Pastiprinātā uzraudzības kārtība tiek piemērota šādos gadījumos:

    1) krājaizdevu sabiedrība pārkāpj krājaizdevu sabiedrību darbību regulējošās prasības un tās valde regulāri nespēj nodrošināt šo prasību izpildi;

    2) Finansu un kapitāla tirgus komisija pieņem lēmumu par krājaizdevu sabiedrības maksātnespējas iesniegšanu tiesā.

     

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Likumprojekta 25. panta pirmās daļas 2.punktā ierosinām vārdu ''pieņem'' lietot saliktās pagātnes formā – ''ir pieņēmusi lēmumu''.

    Atbalstīt

    2) Komisija ir pieņēmusi lēmumu par krājaizdevu sabiedrības maksātnespējas iesniegšanu tiesā.

    (2) Pastiprinātās uzraudzības kārtībā Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga veikt šādas darbības:

    1) ierobežot vai aizliegt krājaizdevu sabiedrībai sniegt saviem biedriem atsevišķus pakalpojumus;

    2) aizliegt krājaizdevu sabiedrībai ieguldīt līdzekļus mazlikvīdos aktīvos.

    (3) Lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteikto prasību izpildi, Finansu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku.

    (4) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga par zaudējumiem, kas krājaizdevu sabiedrībai radušies Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarnieka vainas dēļ.

         

    (2) Pastiprinātās uzraudzības kārtībā Komisija ir tiesīga veikt šādas darbības:

    1) ierobežot vai aizliegt krājaizdevu sabiedrībai sniegt saviem biedriem atsevišķus pakalpojumus;

    2) aizliegt krājaizdevu sabiedrībai ieguldīt līdzekļus mazlikvīdos aktīvos.

    (3) Lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteikto prasību izpildi, Komisija ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku.

    (4) Finansu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga par zaudējumiem, kas krājaizdevu sabiedrībai radušies Komisijas pilnvarnieka vainas dēļ.

    26.pants. Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvaroto personu tiesības uzraudzības procesā

    Finansu un kapitāla tirgus komisijas pilnvarotajai personai ir tiesības iepazīties ar visu krājaizdevu sabiedrības dokumentāciju, aktīviem un pasīviem un saņemt no krājaizdevu sabiedrības atbildīgajām personām paskaidrojumus.

         

    26.pants. Komisijas pilnvaroto personu tiesības uzraudzības procesā

    Komisijas pilnvarotajai personai ir tiesības iepazīties ar visu krājaizdevu sabiedrības dokumentāciju, aktīviem un pasīviem un saņemt no krājaizdevu sabiedrības atbildīgajām personām paskaidrojumus.

    27.pants. Krājaizdevu sabiedrības pienākumi efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izstrādē un darbībā

    Krājaizdevu sabiedrība izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu šīs sabiedrības risku pārvaldīšanu un tās aktīvu aizsardzību, vadībai sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, likumu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvo norādījumu un noteikumu, kā arī krājaizdevu sabiedrības politikas un procedūras ievērošanu.

         

    27.pants. Krājaizdevu sabiedrības pienākumi efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izstrādē un darbībā

    Krājaizdevu sabiedrība izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu šīs sabiedrības risku pārvaldīšanu un tās aktīvu aizsardzību, vadībai sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, likumu, Komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu, kā arī krājaizdevu sabiedrības politikas un procedūras ievērošanu.

    VII nodaļa

    Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana

         

    VII nodaļa

    Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana

    28.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanas pamats

    Krājaizdevu sabiedrības darbību var izbeigt saskaņā ar:

    1) krājaizdevu sabiedrības kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu;

    2) tiesas nolēmumu.

         

    28.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanas pamats

    Krājaizdevu sabiedrības darbību var izbeigt saskaņā ar:

    1) krājaizdevu sabiedrības kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu;

    2) tiesas nolēmumu.

    29.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana un šīs sabiedrības reorganizēšana saskaņā ar tās kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu

    (1) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ir tiesīga pieņemt lēmumu par šīs sabiedrības darbības izbeigšanu tikai pēc tam, kad krājaizdevu sabiedrība ir izpildījusi visas tās grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem.

    (2) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) lēmums par darbības izbeigšanu jāpieņem šādos gadījumos:

    1) ja krājaizdevu sabiedrības biedru skaits kļuvis mazāks par 20;

    2) beidz pastāvēt tas tiesību subjekts, tiesiskās attiecības ar kuru noteica attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedru kopumu;

    3) pievienojot krājaizdevu sabiedrību citai sabiedrībai;

    4) apvienojoties ar citu krājaizdevu sabiedrību vai citām šādām sabiedrībām, kā rezultātā tiek nodibināta jauna krājaizdevu sabiedrība.

    (3) Ja krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls samazinās un kļūst mazāks par statūtos noteikto minimālo lielumu, valde divu mēnešu laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kura lemj par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu līdz statūtos noteiktajam minimālajam pamatkapitālam vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju.

    (4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var noteikt arī citus tās darbības izbeigšanas gadījumus.

    (5) Ja krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls samazinās un kļūst mazāks par 2000 latu, valde viena mēneša laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kura lemj par sabiedrības pašu kapitāla palielināšanu līdz 2000 latu vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju.

         

    29.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana un šīs sabiedrības reorganizēšana saskaņā ar tās kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu

    (1) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ir tiesīga pieņemt lēmumu par šīs sabiedrības darbības izbeigšanu tikai pēc tam, kad krājaizdevu sabiedrība ir izpildījusi visas tās grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem.

    (2) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) lēmums par darbības izbeigšanu jāpieņem šādos gadījumos:

    1) ja krājaizdevu sabiedrības biedru skaits kļuvis mazāks par 20;

    2) beidz pastāvēt tas tiesību subjekts, tiesiskās attiecības ar kuru noteica attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedru kopumu;

    3) pievienojot krājaizdevu sabiedrību citai sabiedrībai;

    4) apvienojoties ar citu krājaizdevu sabiedrību vai citām šādām sabiedrībām, kā rezultātā tiek nodibināta jauna krājaizdevu sabiedrība.

    (3) Ja krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls samazinās un kļūst mazāks par statūtos noteikto minimālo lielumu, valde divu mēnešu laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kura lemj par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu līdz statūtos noteiktajam minimālajam pamatkapitālam vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju.

    (4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var noteikt arī citus tās darbības izbeigšanas gadījumus.

    (5) Ja krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls samazinās un kļūst mazāks par 2000 latu, valde viena mēneša laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kura lemj par sabiedrības pašu kapitāla palielināšanu līdz 2000 latu vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju.

    30.pants. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība, pamatojoties uz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu

    (1) Šajā pantā noteiktā krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība ir piemērojama gadījumos, kad krājaizdevu sabiedrības darbība tiek izbeigta un šī krājaizdevu sabiedrība tiek likvidēta šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos.

    (2) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ieceļ likvidatoru. Likvidators rīkojas un ir atbildīgs saskaņā ar noteikumiem par valdes locekļiem. Krājaizdevu sabiedrības likvidators var būt arī juridiskā persona. Krājaizdevu sabiedrības darbība likvidācijas procesā, kā arī likvidatora darbība ir pakļauta Finansu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzībai.

         

    30.pants. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība, pamatojoties uz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu

    (1) Šajā pantā noteiktā krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība ir piemērojama gadījumos, kad krājaizdevu sabiedrības darbība tiek izbeigta un šī krājai zdevu sabiedrība tiek likvidēta šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos.

    (2) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ieceļ likvidatoru. Likvidators rīkojas un ir atbildīgs saskaņā ar noteikumiem par valdes locekļiem. Krājaizdevu sabiedrības likvidators var būt arī juridiskā persona. Krājaizdevu sabiedrības darbība likvidācijas procesā, kā arī likvidatora darbība ir pakļauta Komisijas uzraudzībai.

    (3) Krājaizdevu sabiedrībā, kuras aktīvi finansu gada beigās pārsniedz 50 000 latu, likvidatoru var aizstāt ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) ievēlētu likvidācijas komisiju.

     

    Saeimas Juridiskais birojs

    Aizstāt 30.panta trešajā daļā vārdu ‘’finansu’’ ar vārdu ‘’pārskata’’.

    Atbalstīt

    (3) Krājaizdevu sabiedrībā, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 50 000 latu, likvidatoru var aizstāt ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) ievēlētu likvidācijas komisiju.

    (4) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidators izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielāku krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu. Kreditori savas prasības pret krājaizdevu sabiedrību piesaka sabiedrības likvidatoram 90 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Kreditors savam pieteikumam pievieno visus dokumentus, ar ko tiek pamatota viņa prasība.

    (5) Lēmumu par kreditora prasības atzīšanu likvidators pieņem un nosūta kreditoram pēc viņa norādītās adreses ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc izsludinātā kreditoru pieteikšanās termiņa beigām. Savu lēmumu likvidators paziņo kreditoram ierakstītā vēstulē. Likvidatora lēmumu par prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu kreditors 30 dienu laikā no ierakstītās vēstules nosūtīšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

    (6) Likvidators saņem un piedzen to, kas krājaizdevu sabiedrībai pienākas, pārdod sabiedrības mantu un likumā noteiktajā kārtībā apmierina prasījumus pret krājaizdevu sabiedrību, sagatavo pārskatu par likvidāciju, izsludina likvidācijas pabeigšanu un paziņo par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

         

    (4) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidators izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielāku krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu. Kreditori savas prasības pret krājaizdevu sabiedrību piesaka sabiedrības likvidatoram 90 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Kreditors savam pieteikumam pievieno visus dokumentus, ar ko tiek pamatota viņa prasība.

    (5) Lēmumu par kreditora prasības atzīšanu likvidators pieņem un nosūta kreditoram pēc viņa norādītās adreses ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc izsludinātā kreditoru pieteikšanās termiņa beigām. Savu lēmumu likvidators paziņo kreditoram ierakstītā vēstulē. Likvidatora lēmumu par prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu kreditors 30 dienu laikā no ierakstītās vēstules nosūtīšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

    (6) Likvidators saņem un piedzen to, kas krājaizdevu sabiedrībai pienākas, pārdod sabiedrības mantu un likumā noteiktajā kārtībā apmierina prasījumus pret krājaizdevu sabiedrību, sagatavo pārskatu par likvidāciju, izsludina likvidācijas pabeigšanu un paziņo par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

    (7) Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (spriedumu) un pēc kuriem pret krājaizdevu sabiedrību uzsāktā piedziņa līdz likvidatora iecelšanai nav pabeigta, kā arī prasījumi, kuri likvidatora iecelšanas brīdī vēl atrodas tiesvedībā, apmierināmi vispārējā likvidācijas kārtībā.

     

    Deputāti P.Tabūns, A.Seile

    30.panta (7) daļas tekstu izteikt šādā redakcijā:

    “Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (spriedumu) un pēc kuriem pret krājaizdevu sabiedrību uzsāktā piedziņa līdz likvidatora iecelšanai nav pabeigta, kā arī prasījumi, kuri līdz likvidatora iecelšanai vēl atrodas tiesvedībā, apmierināmi vispārējā likvidācijas kārtībā.”

    Neatbalstīt

    (7) Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (spriedumu) un pēc kuriem pret krājaizdevu sabiedrību uzsāktā piedziņa līdz likvidatora iecelšanai nav pabeigta, kā arī prasījumi, kuri likvidatora iecelšanas brīdī vēl atrodas tiesvedībā, apmierināmi vispārējā likvidācijas kārtībā.

    (8) Likvidatora atalgojumu, likvidācijas izdevumus, kā arī likvidējamās krājaizdevu sabiedrības izdevumus apstiprina kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

         

    (8) Likvidatora atalgojumu, likvidācijas izdevumus, kā arī likvidējamās krājaizdevu sabiedrības izdevumus apstiprina kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

    (9) Kreditoru pieteikto un atzīto prasījumu apmierināšanas secīgums krājaizdevu sabiedrības likvidācijas gadījumā ir šāds:

     

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Ierosinām papildināt 30. panta devīto daļu ar jaunu 1. punktu šādā redakcijā:

    "1) Noguldījumu garantiju fonda prasījumi".

    Atbalstīt

    (9) Kreditoru pieteikto un atzīto prasījumu apmierināšanas secīgums krājaizdevu sabiedrības likvidācijas gadījumā ir šāds:

    1) Noguldījumu garantiju fonda prasījumi;

    1) nodokļu un nodevu prasījumi;

         

    2) nodokļu un nodevu prasījumi;

    2) algoto darbinieku, kas nav krājaizdevu sabiedrības biedri, padarītā darba kompensācijas prasījumi;

     

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Likumprojekta 30. panta devītās daļas 2.punktā vārdus ''padarītā darba kompensācijas prasījumi'' aizstāt ar vārdiem ''darba samaksas prasījumi'', kas atbilst Latvijas darba likumu kodeksa sestās nodaļas terminoloģijai.

    Atbalstīt

    3) algoto darbinieku, kas nav krājaizdevu sabiedrības biedri, darba samaksas prasījumi;

    3) to kreditoru un darbinieku prasījumi, kuri nav sabiedrības biedri;

    4) noguldījumu prasījumi, izņemot valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumus;

    5) citu sabiedrības biedru prasījumi, kuri nav valdes, revīzijas komisijas vai kredītkomitejas locekļi;

    6) valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumi.

         

    4) to kreditoru un darbinieku prasījumi, kuri nav sabiedrības biedri;

    5) noguldījumu prasījumi, izņemot valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumus;

    6) citu sabiedrības biedru prasījumi, kuri nav valdes, revīzijas komisijas vai kredītkomitejas locekļi;

    7) valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumi.

    (10) Sūdzības par likvidatora darbību izskata un lēmumus par viņa atcelšanu un saukšanu pie atbildības pieņem kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

         

    (10) Sūdzības par likvidatora darbību izskata un lēmumus par viņa atcelšanu un saukšanu pie atbildības pieņem kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

    Pārejas noteikumi

         

    Pārejas noteikumi

    1. Līdz 2001.gada 1.jūlijam šajā likumā paredzētās Finansu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas pilda Latvijas Banka.

  •  

     

     

     

     

  • Finansu ministrs G.Bērziņš

    Likumprojekta Pārejas noteikumu 1.punktu ierosinām izslēgt, tā kā ir paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2002.gada 1.janvārī. Savukārt Finansu un kapitāla tirgus komisija darbu uzsāks 2001.gada 1.jūlijā.

    Saeimas Juridiskais birojs

    Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

    Atbalstīt

     

     

     

     

     

    Atbalstīt

     
       

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Papildināt Pārejas noteikumus ar punktu šādā redakcijā šādā redakcijā:

    "13.panta 7.punkts un 30.panta devītās daļas 1. punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgu grozījumu Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā spēkā stāšanos."

    Atbalstīt

    1. 13.panta 7.punkts un 30. panta devītās daļas 1. punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgu grozījumu Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā spēkā stāšanos.

    2. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā Finansu un kapitāla tirgus komisijas normatīvi, krājaizdevu sabiedrībām saistoši ir Latvijas Bankas normatīvi.

         

    2. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā Komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi, krājaizdevu sabiedrībām saistoši ir Latvijas Bankas normatīvi.

       

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Papildināt Pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

    “3. Līdz likuma par aroddarbību spēkā stāšanās dienai ar šai likumā lietoto terminu “aroddarbība” saprot “individuālo darbu”.

    Atbalstīt

    3. Līdz likuma par aroddarbību spēkā stāšanās dienai ar šai likumā lietoto terminu “aroddarbība” saprot “individuālo darbu”.

     

  •  

     

     

     

     

     

  • Finansu ministrs G.Bērziņš

    Likumprojekta Pārejas noteikumos nepieciešams noteikt kārtību, kā būs jārīkojas tām krājaizdevu sabiedrībām, kuras ir reģistrētas un darbojas atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un šīm sabiedrībām izsniegto licenču darbību.

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Papildināt Pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

    “4. Krājaizdevu sabiedrībām izsniegtās speciālās atļaujas (licences) kredītiestādes darbībai, kas izsniegtas pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atzīstamas par spēkā esošām.”

    Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā

     

     

    Atbalstīt

    4. Krājaizdevu sabiedrībām izsniegtās speciālās atļaujas (licences) kredītiestādes darbībai, kas izsniegtas pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kuri bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atzīstamas par spēkā esošām.

     

  •  

     

     

     

     

     

     

     

     

  • Finansu ministrs G.Bērziņš

    Ņemot vērā sagatavoto likumprojektu un pieņemot, ka Kredītiestāžu likumā tiks izdarīti grozījumi, izslēdzot tās normas, kas regulē krājaizdevu sabiedrību darbību (tanī skaitā, arī to, kas nosaka, ka krājaizdevu sabiedrības ir kredītiestādes), būs nepieciešams izdarīt grozījumus Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā, iekļaujot tirgus dalībnieku sarakstā arī krājaizdevu sabiedrības.

    Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

    Papildināt Pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

    “5. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.septembrim iesniedz Saeimā grozījumus Kredītiestāžu likumā, Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā, nodokļu likumos un citos likumos, kas saistīti ar šā likuma spēkā stāšanos.”

    Iestrādāts Budžeta komisijas priekšliku-mā

     

     

     

     

     

    Atbalstīt

    5. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.septembrim iesniedz Saeimā grozījumus Kredītiestāžu likumā, Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā, nodokļu likumos un citos likumos, kas saistīti ar šā likuma spēkā stāšanos.

       

    Finansu ministrs G.Bērziņš

    Pieņemot, ka līdz Krājaizdevu sabiedrību likuma spēkā stāšanās brīdim būs stājies spēkā Komerclikums, ierosinām likumprojektā vārdus “Uzņēmumu reģistrs” aizstāt ar vārdiem “komercreģistrs”.

    Neatbalstīt

     

    Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

     

    Deputāts A.Kalniņš

    Pārejas noteikumos teikumā “likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī” aizstāt vārdus “1.janvārī” ar vārdiem “1.jūlijā”.

    Neatbalstīt

    Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.