Likumprojekts trešajam lasījumam

Likumprojekts trešajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

 

Grozījumi Satversmes tiesas likumā

(reģ.nr. 591)

 

 

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

Otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts

Pr.nr.

Priekšlikumi

Atbildīgās komisijas atzinums

Pantu vai pantu daļu redakcijas attiecībā uz kurām ir iesniegti priekšlikumi

 

Izdarīt Satversmes tiesas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 14. nr.; 1997, 20. nr.) šādus grozījumus:

       
 

1. Aizstāt visā likumā vārdus “institūcija vai amatpersona, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts” ar vārdiem “institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu”.

       

 

4.pants. Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšana

(1) Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu

priekšlikuma, divus - pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus - pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās

Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas Republikas tiesnešu vidus.

(2) Par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz piecus gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu

specialitātē zinātniskajā vai augstākajā mācību iestādē. Par Satversmes tiesas tiesnesi nedrīkst apstiprināt personu, kura nevar būt par tiesneša

amata kandidātu saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 55.pantu.

(3) Iesniegumam par Satversmes tiesas tiesneša kandidatūru pievienojami

šādi Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāta parakstīti dokumenti:

1) piekrišana kandidēt Satversmes tiesas tiesneša amatam;

2) apliecinājums, ka uz viņu neattiecas likuma "Par tiesu varu" 55.pantā minētie ierobežojumi.

(4) Satversmes tiesas tiesnešu kandidatūras ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to iesniegšanas Saeimas Prezidijam publicējamas laikrakstā

"Latvijas Vēstnesis", norādot:

1) kandidatūru iesniedzējus;

2) šādas ziņas par katru Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātu:

a) vārds, uzvārds,

b) dzimšanas gads un vieta,

c) dzīvesvieta (rajons vai pilsēta),

d) kādas augstākās mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē),

e) darbavietas un ieņemamie amati.

2. Aizstāt 4. panta otrajā daļā vārdus “piecus gadus” ar vārdiem “desmit gadus”.

       

 

7.pants. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš

(1) Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi no dienas, kad viņš atbilstoši šā likuma 5.pantam sācis pildīt Satversmes tiesas tiesneša amata pienākumus.

(2) Savu pilnvaru laikā, izņemot šā likuma 10.pantā noteiktos gadījumus, Satversmes tiesas tiesnesis ir neatceļams.

(3) Viena un tā pati persona nevar ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu ilgāk par desmit gadiem pēc kārtas.

(4) Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināta persona, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai pēc Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanās ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu.

3. Papildināt 7. panta trešo daļu ar vārdiem “izņemot šā likuma 11. panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus”.

       

8.pants. Satversmes tiesas tiesneša amata atstāšana pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās

(1) Neatkarīgi no Satversmes tiesas tiesneša amatā nostrādātā laika Satversmes tiesas tiesnesis atstāj amatu, kad viņš ir sasniedzis 70 gadu vecumu.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās var atstāt amatu pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot Satversmes tiesai.

4. Papildināt 8. panta pirmo daļu ar vārdiem “izņemot šā likuma 11. panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus”.

       

9.pants. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru apturēšana

(1) Ja Saeima ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi, šā tiesneša pilnvaras ir apturētas līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai attiecīgā krimināllieta tiek izbeigta.

(2) Ja ierosināta disciplinārlieta sakarā ar to, ka Satversmes tiesas

tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību, Satversmes tiesa var apturēt šā tiesneša pilnvaras līdz disciplinārlietas izskatīšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

5. Aizstāt 9. pantā vārdu “Saeima” ar vārdiem “Satversmes tiesa”.

       

 

10.pants. Satversmes tiesas tiesneša atbrīvošana vai atlaišana no amata

(1) Pēc Satversmes tiesas nolēmuma Saeima Satversmes tiesas tiesnesi var atbrīvot no amata, ja viņš nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

(3) Pēc Satversmes tiesas nolēmuma Saeima Satversmes tiesas tiesnesi var atlaist no amata, ja viņš ir pārkāpis šā likuma 34.panta prasības, pieļāvis

apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, vai sistemātiski nepilda savus darba pienākumus un viņam par to uzlikts

disciplinārsods.

6. 10. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja Satversmes tiesas tiesnesis nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ, viņu atbrīvo no amata ar Satversmes tiesas lēmumu. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Satversmes tiesas tiesnesi, ja viņš ir pārkāpis šā likuma 34. panta prasības, pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, vai sistemātiski nepilda savus darba pienākumus un viņam par to uzlikts disciplinārsods, var atlaist no amata ar Satversmes tiesas lēmumu. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.”

       

11.pants. Kārtība, kādā apstiprināms jauns Satversmes tiesas tiesnesis, ja ir izbeigušās iepriekšējā tiesneša pilnvaras

Satversmes tiesas tiesneša pilnvarām izbeidzoties, Saeima pēc tās pašas institūcijas priekšlikuma, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts

tiesnesis, kura pilnvaras izbeigušās, apstiprina citu tiesnesi.

7. Papildināt 11. pantu ar otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Par Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanos Satversmes tiesa rakstveidā paziņo institūcijai, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts tiesnesis, kura pilnvaras izbeigušās, bet gadījumos, kad tiesnesis apstiprināts pēc priekšlikuma, ko iesnieguši ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu - Saeimai. Par Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru izbeigšanos sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu Satversmes tiesa paziņo vismaz trīs mēnešus iepriekš.

(3) Ja Saeima nav apstiprinājusi citu tiesnesi tāda Satversmes tiesas tiesneša vietā, kura pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu, šāda Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras uzskatāmas par pagarinātām līdz brīdim, kad Saeima viņa vietā ir apstiprinājusi citu tiesnesi un tas nodevis tiesneša zvērestu.

(4) Satversmes tiesas tiesnesis, kura pilnvaras izbeidzas sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu, turpina veikt Satversmes tiesas tiesneša pienākumus līdz sprieduma pasludināšanai Satversmes tiesas lietās, kuru izskatīšana tiesas sēdē uzsākta ar viņa piedalīšanos.”

       

 

16.pants. Satversmes tiesā izskatāmās lietas

Satversmes tiesa izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei;

3) Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

4) Ministru kabineta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī Ministru kabinetam pakļauto institūciju vai amatpersonu izdoto

normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

5) Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

6) citu Saeimas apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

7) pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu, kā arī citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta

noteikumiem;

8) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu;

9) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.97. likumu, kas stājas spēkā no 08.10.97.]

8. Izteikt 16. panta tekstu šādā redakcijā:

“Satversmes tiesa izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei;

3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);

4) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus atbilstību likumam;

5) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu;

6) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.”

1.

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 16. panta 2. punktu pēc vārda “līgumu” ar vārdiem “(arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā)”.

/Deputāta I.Burvja priekšlikums/

Izteikt 16. panta 4. punktu šādā redakcijā:

“citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību likumam un Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām;”.

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

8. Izteikt 16. panta tekstu šādā redakcijā:

“Satversmes tiesa izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;

3) citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);

4) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus atbilstību likumam;

5) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu;

6) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.”

17.pants. Tiesības iesniegt pieteikumu

(1) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu atbilstību Satversmei (16.panta 1.punkts), Latvijas parakstīto vai noslēgto

starptautisko līgumu atbilstību Satversmei (16.panta 2.punkts), kā arī Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem (16.panta 3.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

3) Ministru kabinetam;

4) Augstākās tiesas plēnumam;

5) ģenerālprokuroram;

6) Valsts kontroles padomei.

9. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

“17. pants. Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu

(1) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu un Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei, citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem) (16. panta 1.-3. punkts), kā arī Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi (16. panta 6. punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam;

5) ģenerālprokuroram;

6) Valsts kontroles padomei;

7) pašvaldības domei (padomei);

8) Valsts cilvēktiesību birojam;

9) tiesai, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu;

10) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

11) personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

3.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

/Juridiskā biroja priekšlikums/

Papildināt 17. panta pirmo daļu pēc vārda “līgumu” ar vārdiem “(arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā)”.

/Deputātu M.Mitrofanova un B.Cileviča priekšlikums/

Aizstāt 17. panta pirmās daļas 3. punktā vārdu “divdesmit” ar vārdu “pieci”.

/Deputāta I.Burvja priekšlikums/

Izteikt 17. panta pirmās daļas 11. punktu šādā redakcijā:

“11) personai Satversmē vai Latvijai saistošos starptautiskos līgumos noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.”.

Atbalstīt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

9. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

“17. pants. Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu

(1) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu un Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei, citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem) (16. panta 1.-3. punkts), kā arī Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi (16. panta 6. punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam;

5) ģenerālprokuroram;

6) Valsts kontroles padomei;

7) pašvaldības domei (padomei);

8) Valsts cilvēktiesību birojam;

9) tiesai, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu;

10) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

11) personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā.

 

 

(2) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Ministru kabineta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī Ministru

kabinetam pakļauto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem

(16.panta 4. punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Augstākās tiesas plēnumam;

5) ģenerālprokuroram;

6) pašvaldības domei (padomei);

7) Valsts kontroles padomei;

8) Valsts cilvēktiesību birojam.

(2) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvo aktu atbilstību likumam, (16. panta 4. punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam.

6.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

/Deputāta I.Burvja priekšlikums/

Izteikt 17. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilsību likumam un Latvijai saistošām starptautisko tiesību normām ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam;

5) ģenerālprokuroram;

6) Valsts kontroles padomei;

7) Valsts cilvēktiesību birojam;

8) personai Satversmē un Latvijai saistošos starptautiskos līgumos noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumos.”

/Deputātu M.Mitrofanova un B.Cileviča priekšlikums/

Aizstāt 17. panta otrās daļas 3. punktā vārdu “divdesmit” ar vārdu “pieci”.

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīt

 

 

(3) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību

Satversmei un citiem likumiem (16.panta 5. punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

4) Ministru kabinetam;

5) Augstākās tiesas plēnumam;

6) ģenerālprokuroram;

7) Valsts kontroles padomei.

(4) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem (16.panta 6.punkts) ir:

1) Saeimai;

2) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

3) Augstākās tiesas plēnumam;

4) ģenerālprokuroram;

5) pašvaldības domei (padomei);

6) Valsts kontroles padomei;

7) Valsts cilvēktiesību birojam.

(5) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu, kā arī citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem (16.panta 7.punkts) ir:

1) Ministru kabineta pilnvarotajam ministram;

2) Augstākās tiesas plēnumam;

3) ģenerālprokuroram;

4) Valsts kontroles padomei.

(6) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu (16.panta 8.punkts), ir attiecīgajai domei(padomei).

(7) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi (16.panta 9.punkts), ir:

1) Valsts prezidentam;

2) ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;

3) Ministru kabinetam;

4) Augstākās tiesas plēnumam;

5) ģenerālprokuroram.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.97. likumu, kas stājas spēkā no 08.10.97.]

(3) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu (16. panta 5. punkts), ir attiecīgajai domei (padomei).”

       

19.pants. Pašvaldības domes (padomes) pieteikuma pieņemšanas sevišķie noteikumi

(1) Pašvaldības domes (padomes) pieteikums saskaņā ar šā likuma 17.panta otrās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 5.punktu tiek pieņemts tikai tad, ja pašvaldība uzskata, ka tie Ministru kabineta noteikumi vai citi normatīvie

akti, kas reglamentē pašvaldību darbību, ir pretrunā ar Satversmi, likumu "Par pašvaldībām" vai citiem likumiem.

(2) Pašvaldības domes (padomes) pieteikums saskaņā ar šā likuma 17.panta sesto daļu tiek pieņemts likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā.

10. 19. pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“19. pants. Pašvaldības domes (padomes) pieteikums

(1) Pieteikumu saskaņā ar šā likuma 17. panta pirmās daļas 7. punktu pašvaldības dome (padome) var iesniegt tikai tad, ja apstrīdētais akts aizskar attiecīgās pašvaldības tiesības.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “sesto daļu” ar vārdiem “trešo daļu”.

       

 

 

11. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

“19.1 pants. Tiesas pieteikums un zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pieteikums

(1) Pieteikums iesniedzams, ja:

1) vispārējās jurisdikcijas tiesa, izskatot civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu pirmajā instancē, apelācijas vai kasācijas kārtībā, uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro šajā lietā, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai (aktam);

2) zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, uzskata, ka norma, kas būtu jāpiemēro, neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai (aktam).

(2) Pieteikums formulējams motivēta lēmuma veidā. Lēmumu pieņem un paraksta tiesa, kas izskata attiecīgo civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu, vai zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kas veic nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

(3) Tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumam pievieno dokumentus, kas pamato pieteikumu. Ja nepieciešams, pievieno arī attiecīgo civillietu, krimināllietu vai administratīvo lietu.

(4) Vairāku aktu apstrīdēšana tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumā pieļaujama gadījumos, kad visus šos aktus nepieciešams piemērot vienas civillietas, krimināllietas vai administratīvās lietas vai nostiprinājuma lūguma izskatīšanā.”

8.

/Deputāta I.Burvja priekšlikums/

Izteikt 19.1 panta pirmās daļas pamattekstu šādā redakcijā:

“(1) Tiesa vai tiesnesis ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, ja:”.

Neatbalstīt

 

 

 

12. Papildināt likumu ar 19.2 pantu šādā redakcijā:

“19.2 pants. Konstitucionālā sūdzība (pieteikums)

(1) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesā var iesniegt ikviena persona, kas uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai.

(2) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sūdzība augstākai institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai u. c.) vai arī tie nepastāv. Ja konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) izskatīšana ir vispārsvarīga vai ja tiesību aizsardzība ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nevar novērst būtisku kaitējumu sūdzības iesniedzējam, Satversmes tiesa var lemt par sūdzības (pieteikuma) izskatīšanu, pirms ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi.

(3) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.

(4) Konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) iesniegšana neaptur tiesas nolēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad Satversmes tiesa lēmusi citādi.

9.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

/Deputāta I.Burvja priekšlikums/

Izteikt 19.2 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kas uzskata, ka tai ir aizskartas Satversmē vai Latvijai saistošos starptautiskos līgumos noteiktās pamattiesības, piemērojot normatīvo aktu, kas neatbilst augstākā juridiskā spēka tiesību normām.”

/Juridiskās komisijas priekšlikumi/

Pārveidot 19.2 panta otrās daļas otro teikumu par trešo daļu, attiecīgi mainot sekojošo daļu numerāciju.

Papildināt jaunizveidoto 19.2 panta trešo daļu ar šādu tekstu:

“Lietas ierosināšana Satversmes tiesā liedz attiecīgas civillietas, krimināllietas vai administratīvās lietas izskatīšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīdim.”

 

Neatbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12. Papildināt likumu ar 19.2 pantu šādā redakcijā:

“19.2 pants. Konstitucionālā sūdzība (pieteikums)

(1) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kas uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai.

(2) Konstitucionā lo sūdzību (pieteikumu) var iesniegt tikai tad, ja ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (sūdzība augstākai institūcijai vai augstākai amatpersonai, sūdzība vai prasības pieteikums vispārējās jurisdikcijas tiesai u. c.) vai arī tādu nav.

(3) Ja konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) izskatīšana ir vispārsvarīga vai ja tiesību aizsardzība ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nevar novērst būtisku kaitējumu sūdzības iesniedzējam, Satversmes tiesa var lemt par sūdzības (pieteikuma) izskatīšanu, pirms ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi.

Lietas ierosināšana Satversmes tiesā liedz attiecīgas civillietas, krimināllietas vai administratīvās lietas izskatīšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīdim.

(4) Konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās.

 

(5) Papildus šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajam pieteikuma saturam konstitucionālajā sūdzībā jāpamato, ka:

1) pieteikuma iesniedzējam ir aizskartas Satversmē noteiktās pamattiesības;

2) ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tie nepastāv.

(6) Konstitucionālajai sūdzībai (pieteikumam) pievieno:

1) paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai;

2) dokumentus, kas apliecina, ka izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi gadījumos, kad tie pastāv.”

12.

/Deputāta I.Burvja priekšlikums/

Izteikt 19.2 panta piektās daļas 1. punktu šādā redakcijā;

“1) pieteikuma iesniedzējam ir aizskartas Satversmē vai Latvijai saistošos starptautiskos līgumos noteiktās pamattiesības;”.

Neatbalstīt

(5) Konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) iesniegšana neaptur tiesas nolēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad Satversmes tiesa lēmusi citādi.

(6) Papildus šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktajam pieteikuma saturam konstitucionālajā sūdzībā jāpamato, ka:

1) pieteikuma iesniedzējam ir aizskartas Satversmē noteiktās pamattiesības;

2) ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi vai arī tādu nav.

(7) Konstitucionālajai sūdzībai (pieteikumam) pievieno:

1) paskaidrojumus un dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai;

2) dokumentus, kas apliecina, ka izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi gadījumos, kad tādi ir.”

 

20.pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu

(1) Saņemot pieteikumu, Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa norīkots tiesnesis pārliecinās, vai:

1) lieta ir piekritīga Satversmes tiesai (16.pants);

2) pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu (17.pants);

3) pieteikums atbilst vispārīgajām (18.pants) un sevišķajām (19.pants)

pieteikuma pieņemšanas prasībām.

(2) Ja lieta ir piekritīga Satversmes tiesai, pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu un pieteikums atbilst vispārīgajām un

sevišķajām pieteikuma pieņemšanas prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu.

13. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

“20. pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu

(1) Pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā.

(2) Kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz vienu gadu.

13.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

/ Juridiskās komisijas priekšlikumi/

Papildināt 20. panta otro daļu ar šādu tekstu:

“Kolēģiju, kuras sastāvā ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vada attiecīgi Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Kolēģiju, kuras sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, vada kolēģijas priekšsēdētājs, ko kolēģija ievēl no sava vidus.”

 

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

“20. pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu

(1) Pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā.

(2) Kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz vienu gadu.

Kolēģiju, kuras sastāvā ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, vada attiecīgi Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Kolēģiju, kuras sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, vada kolēģijas priekšsēdētājs, ko kolēģija ievēlē no sava vidus.

 

 

(3) Ja lieta nav piekritīga Satversmes tiesai vai iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu, vai pieteikums neatbilst vispārīgajām vai sevišķajām pieteikuma pieņemšanas prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. Tiesnesis var pieņemt lēmumu par atteikšanos

ierosināt lietu arī tad, ja apstrīdētā tiesību norma (akts) zaudējusi spēku.

(4) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu tiesnesis pieņem mēneša laikā, skaitot no pieteikuma iesniegšanas dienas.

Sarežģītās lietās Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā ar lēmumu šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.

(3) Kārtību, kādā Satversmes tiesas priekšsēdētājs norīko kolēģijas izskatīt pieteikumus, kā arī kārtību, kādā tiek aizstāts tiesnesis, kura veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties kolēģijas sēdē, nosaka Satversmes tiesas reglaments.

(4) Izskatot pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu gadījumos, kad:

1) lieta nav piekritīga Satversmes tiesai;

2) iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu;

3) pieteikums neatbilst šā likuma 18. vai 19.-19.2 panta prasībām;

4) pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu.

14.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15.

Izteikt 20. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kārtību, kādā Satversmes tiesas priekšsēdētājs norīko kolēģijas izskatīt pieteikumus un kādā tiek aizstāts tiesnesis, kuru veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties kolēģijas sēdē, kolēģijas sēžu protokolēšanu, kā arī citus ar kolēģijas darba organizāciju saistītus jautājumus nosaka Satversmes tiesas reglaments.”

Papildināt 20. pantu ar jaunu ceturto daļu (mainot turpmāko daļu numerāciju) šādā redakcijā:

“(4) Kolēģijas sēdes ir slēgtas. Tajās piedalās tikai attiecīgās kolēģijas locekļi. Ja nepieciešams, kolēģijas locekļi var uzaicināt sēdē piedalīties pieteikuma iesniedzēju, Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī citas personas.”

Atbalstīt

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīt

(3) Kārtību, kādā Satversmes tiesas priekšsēdētājs norīko kolēģijas izskatīt pieteikumus un kādā tiek aizstāts tiesnesis, kuru veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties kolēģijas sēdē, kolēģijas sēžu protokolēšanu, kā arī citus ar kolēģijas darba organizāciju saistītus jautājumus nosaka Satversmes tiesas reglaments.

(4) Kolēģijas sēdes ir slēgtas. Tajās piedalās tikai attiecīgās kolēģijas locekļi. Ja nepieciešams, kolēģijas locekļi var uzaicināt sēdē piedalīties pieteikuma iesniedzēju, Satversmes tiesas darbiniekus, kā arī citas personas.

(5) Izskatot pieteikumus, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja:

1) lieta nav piekritīga Satversmes tiesai;

2) iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu;

3) pieteikums neatbilst šā likuma 18. vai 19.-19.2 panta prasībām;

4) pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu.

 

(5) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) lēmuma noraksts tiek nosūtīts lietas dalībniekiem;

2) institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek

apstrīdēts, tiek nosūtīts pieteikuma noraksts;

3) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, uzaicina Satversmes tiesas tiesneša noteiktajā laikā iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) lēmuma noraksts tiek nosūtīts publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(6) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma noraksts tiek nosūtīts pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit

Saeimas deputātu, - viņu pilnvarotajam pārstāvim.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.97. likumu, kas stājas spēkā no 08.10.97.]

(5) Izskatot konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), kolēģija var atteikties ierosināt lietu arī gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

(6) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu kolēģija pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.

(7) Kolēģijas lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams.

(8) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekiem;

2) institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nosūta pieteikuma norakstu;

3) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, uzaicina Satversmes tiesas tiesneša noteiktajā laikā iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" nosūta informāciju par lietas ierosināšanu, kurā norāda kolēģiju, kas lietu ierosinājusi, pieteikuma iesniedzēju un lietas nosaukumu.

(9) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma norakstu nosūta pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, – viņu pilnvarotajam pārstāvim.”

     

(6) Izskatot konstitucionālo sūdzību (pieteikumu), kolēģija var atteikties ierosināt lietu arī gadījumos, kad sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

(7) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu kolēģija pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.

(8) Kolēģijas lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams.

(9) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekiem;

2) pieteikuma norakstu nosūta institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu;

3) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi apstrīdēto aktu, uzaicina Satversmes tiesas tiesneša noteiktajā laikā iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" nosūta informāciju par lietas ierosināšanu, kurā norāda kolēģiju, kas lietu ierosinājusi, pieteikuma iesniedzēju un lietas nosaukumu.

(10) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma norakstu nosūta pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, – viņu pilnvarotajam pārstāvim.”

 

21.pants. Kārtība, kādā pārsūdzams lēmums par atteikšanos ierosināt lietu

(1) Lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu divu nedēļu laikā pēc tā noraksta saņemšanas pieteikuma iesniedzējs var pārsūdzēt Satversmes tiesā.

(2) Sūdzību Satversmes tiesa izskata rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas un pieņem lēmumu par tās apmierināšanu un lietas ierosināšanu vai par sūdzības noraidīšanu.

(3) Ja pieņemts lēmums par sūdzības apmierināšanu un lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) lēmuma noraksts tiek nosūtīts lietas dalībniekiem;

2) institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek

apstrīdēts, tiek nosūtīts pieteikuma noraksts;

3) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, uzaicina Satversmes tiesas noteiktajā laikā iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) lēmuma noraksts tiek nosūtīts publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Ja pieņemts lēmums par sūdzības noraidīšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma noraksts tiek nosūtīts sūdzības iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, - viņu pilnvarotajam pārstāvim.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.97. likumu, kas stājas spēkā no 08.10.97.]

14. Izslēgt 21. pantu.

       

22.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Kad lieta ierosināta, Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzdod vienam no tiesnešiem to sagatavot izskatīšanai.

(2) Lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams:

1) pieprasa papildu paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas;

2) pieaicina lietpratējus (ekspertus) atzinuma došanai.

(3) Lieta sagatavojama ne ilgāk kā triju mēnešu laikā. Īpaši sarežģītās lietās Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā ar lēmumu ir tiesīga šo termiņu pagarināt, bet ne vairāk kā par diviem mēnešiem.

(4) Lietas sagatavošana noslēdzama ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai un Satversmes tiesas sēdes laiku un vietu.

(5) Tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai.

(6) Ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes:

1) sēdes laiku un vietu paziņo lietas dalībniekiem;

2) paziņojumu par sēdes laiku un vietu nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.97. likumu, kas stājas spēkā no 08.10.97.]

15. Izteikt 22. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Kad lieta ierosināta, Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzdod vienam no tiesnešiem to sagatavot izskatīšanai.

(2) Lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams:

1) pieprasa papildu paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas;

2) nosaka pieaicinātās personas un pieprasa, lai tās izsaka savu viedokli;

3) lemj par ekspertīzes noteikšanu lietā.

(3) Par pieaicināto personu ar tiesneša lēmumu var atzīt ikvienu personu, kuras viedokļa uzklausīšana var sekmēt vispusīgu un objektīvu lietas izskatīšanu.

(4) Pieaicinātās personas viedoklis, lietpratēja (eksperta) atzinums, pieprasītie paskaidrojumi un citi dokumenti iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

(5) Par lietas dalībnieku lūgumiem, kas pieteikti, sagatavojot lietu izskatīšanai, lemj tiesnesis. Ja tiesnesis lūgumu daļēji vai pilnībā noraida, viņš par to pieņem lēmumu. Lēmuma norakstu nosūtīta lietas dalībniekam, kas lūgumu pieteicis. Lēmums par lūguma pilnīgu vai daļēju noraidīšanu nav pārsūdzams.

(6) Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, pieļaujama divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā, kā arī vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās.

(7) Lieta sagatavojama ne ilgāk kā triju mēnešu laikā. Īpaši sarežģītās lietās Satversmes tiesa rīcības sēdē triju tiesnešu sastāvā ir tiesīga ar lēmumu šo termiņu pagarināt, bet ne vairāk kā par diviem mēnešiem.

(8) Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sagatavojot atzinumu. Ja tiesnesis uzskata, ka lieta izskatāma rakstveida procesā, viņš atzinumā ietver priekšlikumu par to.

(9) Lietas sagatavošana noslēdzama ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai, tiesas sastāvu un rīcības sēdes laiku un vietu.

(10) Rīcības sēdē tiesa lemj par:

1) rakstveida procesa noteikšanu, ja attiecīgu priekšlikumu izteicis tiesnesis, kas sagatavojis lietu izskatīšanai;

2) tiesas sēdes laiku un vietu;

3) citiem jautājumiem, kas saistīti ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

(11) Tiesas sēde nosakāma ne agrāk kā 15 dienas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par tiesas sēdes laiku un vietu.

(12) Ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos, ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes:

1) paziņo lietas dalībniekiem sēdes laiku un vietu;

2) nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par sēdes laiku un vietu.

(13) Ja lietā noteikts rakstveida process, par to paziņo lietas dalībniekiem.”

       

23.pants. Pārstāvība Satversmes tiesā

(1) Lietas dalībnieks - pieteikuma iesniedzējs, kā arī institūcija vai amatpersona, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, - var procesuālās

darbības Satversmes tiesā veikt pats vai ar pilnvarota pārstāvja

starpniecību.

(2) Ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, viņi ir uzskatāmi par vienu procesuālo personu. Procesuālās darbības viņi var

izdarīt tikai ar viena pilnvarotā pārstāvja starpniecību. Pirmais, kas parakstījis pieteikumu, uzskatāms par pilnvaroto pārstāvi, ja Saeimas deputāti nav vienojušies citādi. Šādu pilnvarojumu apliecina Saeimas Kanceleja.

(3) Lietas dalībnieki var izmantot zvērināta advokāta palīdzību. Zvērinātam advokātam tiesas sēdē ir visas lietas dalībnieka tiesības, izņemot tiesības atsaukt pieteikumu. Zvērināta advokāta pilnvaras apliecina orderis. Lietas dalībnieks var uzticēt zvērinātam advokātam arī pilnvarotā

pārstāvja pienākumus. Šāds pilnvarojums apliecināms ar rakstveida pilnvaru.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.97. likumu, kas stājas spēkā no 08.10.97.]

16. 23. pantā:

papildināt otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātu, deputāta pilnvaru izbeigšanās vienam vai vairākiem no viņiem neliedz izdarīt ar pieteikumu saistītās procesuālās darbības.”;

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja tiek apstrīdēta tāda akta atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normai, ko pieņēmusi vai izdevusi institūcija vai amatpersona, kura vairs nepastāv un kurai nav tiesību pārņēmēja, lietas dalībnieka tiesības tiesas procesā ir institūcijai vai amatpersonai, kas tiesīga atzīt par spēku zaudējušu vai grozīt apstrīdēto aktu.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

       

 

25.pants. Tiesas sastāvs

(1) Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei;

3) Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

4) Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

5) Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem.

(2) Lietas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi

Satversmes tiesas tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(4) Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā, šos tiesnešus nosaka Satversmes tiesas priekšsēdētājs, bet tiesas sēdes priekšsēdētāju šie tiesneši ievēlē no sava vidus.

(5) Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.97. likumu, kas stājas spēkā no 08.10.97.]

17. 25. pantā:

Izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei;

3) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi;

4) Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

5) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam.

(2) Lietas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, tiek izskatītas triju tiesnešu sastāvā, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.”;

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem “tiesas priekšsēdētājs” ar vārdiem “Satversmes tiesas reglamentā noteiktajā kārtībā”.

16.

/ Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 25. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā, šos tiesnešus nosaka Satversmes tiesas priekšsēdētājs Satversmes tiesas reglamentā noteiktajā kārtībā. Ja tiesas sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, tiesas sēdes priekšsēdētāju šie tiesneši ievēlē no sava vidus rīcības sēdē.”

Atbalstīt

17. Izteikt 25. panta pirmo, otro un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(1) Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam;

3) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi;

4) Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

5) Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei.

(2) Lietas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, tiek izskatītas triju tiesnešu sastāvā, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.”

“(4) Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā, šos tiesnešus nosaka Satversmes tiesas priekšsēdētājs Satversmes tiesas reglamentā noteiktajā kārtībā. Ja tiesas sastāvā nav ne Satversmes tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka, tiesas sēdes priekšsēdētāju šie tiesneši ievēlē no sava vidus rīcības sēdē.”

26.pants. Lietu izskatīšanas procesuālā kārtība

Lietu izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka šis likums un Satversmes tiesas procesa likums.

18. Izteikt 26. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Lietu izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka šis likums un Satversmes tiesas reglaments. Likumā un Satversmes tiesas reglamentā neregulētus procesuālos jautājumus izlemj Satversmes tiesa.

(2) Lietas dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kuri neprot tiesvedības valodu, ir tiesības izmantot tulka pakalpojumus. Izdevumus par tulka pakalpojumiem sedz attiecīgais lietas dalībnieks.”

17.

/ Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 26. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Lietu izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka šis likums un Satversmes tiesas reglaments. Procesuālo termiņu skaitīšanai un procesuālās sankcijas – naudas soda – izpildei piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi. Citus Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus izlemj Satversmes tiesa.”

Atbalstīt

18. Izteikt 26. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Lietu izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka šis likums un Satversmes tiesas reglaments. Procesuālo termiņu skaitīšanai un procesuālās sankcijas – naudas soda – izpildei piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi. Citus Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus izlemj Satversmes tiesa.

(2) Lietas dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kuri neprot tiesvedības valodu, ir tiesības izmantot tulka pakalpojumus. Izdevumus par tulka pakalpojumiem sedz attiecīgais lietas dalībnieks.”

27.pants. Satversmes tiesas sēdes atklātums

(1) Satversmes tiesas sēdes notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma sargāšanas interesēm. Lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē pieņem Satversmes tiesa.

(2) Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumu jebkurā gadījumā pasludina publiski.

(3) Tiesas sēžu zālē neielaiž personas, kas jaunākas par 16 gadiem, ja tās nav liecinieki izskatāmajā lietā.

19. Izteikt 27. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Satversmes tiesas sēdes notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma, komercnoslēpuma, kā arī personas privātās dzīves neaizskaramības sargāšanas interesēm.

(2) Tiesas sēdē klātesošās personas drīkst izdarīt rakstveida piezīmes un audioierakstus, neatstājot publikai paredzētās vietas. Videoieraksti, fotouzņēmumi, kā arī audioieraksti ārpus publikai paredzētajām vietām tiesas sēdes laikā izdarāmi tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja piekrišanu un tā, lai pēc iespējas netraucētu tiesas sēdes norisi.

(3) Lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē pieņem Satversmes tiesa. Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumu jebkurā gadījumā pasludina publiski.”

       

28.pants. Satversmes tiesas sēde

(1) Satversmes tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš

paziņo tiesas sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas un pārbauda to personību un pilnvarojumu.

(2) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu.

(3) Pēc ziņojuma lietas dalībnieki izklāsta lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vārdu dod pirmajam.

(4) Pēc tam, ja nepieciešams, tiek uzklausīti ekspertu atzinumi un pratināti liecinieki.

20. Izteikt 28. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumus tiesas sēdes gaitā tiesa pieņem ar tās sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Ja lēmumu pieņem apspriežu istabā, balsošanas laikā šai istabā drīkst atrasties tikai tie tiesneši, kuri ir tiesas sastāvā. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust. Ja lēmums pieņemts apspriežu istabā, tiesas sēdes priekšsēdētājs šo lēmumu paziņo pēc tam, kad tiesa atgriezusies tiesas sēdes zālē.

(2) Satversmes tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo tiesas sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas, pārbauda to personību un pilnvarojumu.

(3) Ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona nav ieradusies, tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai šai personai pienācīgi paziņots par tiesas sēdi un vai ir zināmi tās neierašanās iemesli.

(4) Ja nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, kam pienācīgi paziņots par tiesas sēdi, tie sa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu. Ja nav ieradusies pieaicinātā persona, liecinieks, lietpratējs (eksperts) vai tulks, tiesas sēdes priekšsēdētājs aptaujā lietas dalībniekus, vai var uzsākt lietas izskatīšanu bez šā liecinieka, lietpratēja (eksperta) vai tulka klātbūtnes. Pēc lietas dalībnieku viedokļa uzklausīšanas tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu.

     

20. Izteikt 28. panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumus tiesas sēdes gaitā tiesa pieņem ar tās sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Ja lēmumu pieņem apspriežu istabā, balsošanas laikā šai istabā drīkst atrasties tikai tie tiesneši, kuri ir tiesas sastāvā. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust. Ja lēmums pieņemts apspriežu istabā, tiesas sēdes priekšsēdētājs šo lēmumu paziņo pēc tam, kad tiesa atgriezusies tiesas sēdes zālē.

(2) Satversmes tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo tiesas sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas, pārbauda to personību un pilnvarojumu.

(3) Ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona nav ieradusies, tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai šai personai pienācīgi paziņots par tiesas sēdi un vai ir zināmi tās neierašanās iemesli.

(4) Ja nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, kam pienācīgi paziņots par tiesas sēdi, tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu. Ja nav ieradusies pieaicinātā persona, liecinieks, lietpratējs (eksperts) vai tulks, tiesas sēdes priekšsēdētājs aptaujā lietas dalībniekus, vai var uzsākt lietas izskatīšanu bez šā liecinieka, lietpratēja (eksperta) vai tulka klātbūtnes. Pēc lietas dalībnieku viedokļa uzklausīšanas tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu.

 

 

(5) Pēc tam seko tiesas debates.

(6) Satversmes tiesas sēde beidzas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, kad tiks pasludināts spriedums.

(7) Satversmes tiesas sēdes norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Stenogrammu pievieno protokolam. Protokolu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies Satversmes tiesas sēdē.

(5) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas artiesneša ziņojumu.

(6) Pēc ziņojuma lietas dalībnieki izklāsta lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vārdu dod pirmajam.

(7) Pēc tam, ja nepieciešams, tiek uzklausītas pieaicinātās personas, lietpratēju (ekspertu) atzinumi un pratināti liecinieki.

(8) Pēc tam seko tiesas debates un replikas.

(9) Satversmes tiesas sēde beidzas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, kad tiks pasludināts spriedums.

(10) Satversmes tiesas sēdes norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Stenogrammu pievieno protokolam. Protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.”

18.

/ Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt 28. panta sesto daļu ar šādu tekstu:

“Katram lietas dalībniekam runas ilgums lietas faktisko apstākļu un juridiskā pamatojuma izklāstam nedrīkst pārsniegt 30 minūtes. Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa runas laika ilgumu var pagarināt.”

Atbalstīt

(5) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu.

(6) Pēc ziņojuma lietas dalībnieki izklāsta lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vārdu dod pirmajam. Katra lietas dalībnieka runa lietas faktisko apstākļu un juridiskā pamatojuma izklāstam nedrīkst būt ilgāka par 30 minūtēm. Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa runas laiku var pagarināt.

(7) Pēc tam, ja nepieciešams, tiek uzklausītas pieaicinātās personas, lietpratēju (ekspertu) atzinumi un pratināti liecinieki.

(8) Pēc tam seko tiesas debates un replikas.

(9) Satversmes tiesas sēde beidzas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, kad tiks pasludināts spriedums.

(10) Satversmes tiesas sēdes norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Stenogrammu pievieno protokolam. Protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.”

 

 

21. Papildināt likumu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

“28.1 pants. Rakstveida process

(1) Gadījumos, kad lietai pievienotie dokumenti ir pietiekami, lai izspriestu lietu rakstveida procesā, tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos var nerīkot. Lietas izspriešanu rakstveida procesā nosaka šā likuma 22. panta desmitajā daļā noteiktajā kārtībā.

(2) Piecpadsmit dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un rakstveidā izteikt savu viedokli par tiem.

(3) Lietu rakstveida procesā izskata un spriedumu taisa apspriežu istabā.”

       
 

22. Papildināt likumu ar 28.2 pantu šādā redakcijā:

“28.2 pants. Procesuālās sankcijas

(1) Šajā pantā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu;

2) izraidīšanu no tiesas sēdes zāles;

3) naudas sodu.

(2) Brīdinājumu tiesas sēdes priekšsēdētājs var izteikt personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā.

(3) Izraidīšanu no tiesas sēdes zāles var piemērot gadījumos, kad persona, kurai izteikts brīdinājums, atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā. Klātesošās personas, kas nav lietas dalībnieki vai citas lietā iesaistītās personas, izraida tiesas sēdes priekšsēdētājs, bet lietas dalībniekus – tiesa. Ja lietas dalībnieka – valsts institūcijas vai amatpersonas – pārstāvis izraidīts no tiesas sēdes zāles, par to paziņo institūcijai vai amatpersonai, kuru viņš pārstāv.

(4) Tiesa var uzlikt naudas sodu šādos gadījumos un apmēros:

1) ja lietas dalībnieks, pieaicinātā persona, lietpratējs (eksperts), liecinieks vai tulks neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, – naudas sodu līdz simt latiem;

2) ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona, kurai izteikts brīdinājums, atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, – naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(5) Tiesas lēmuma norakstu (izrakstu no protokola) par naudas soda uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts.

(6) Persona, kurai uzlikts naudas sods, desmit dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta (izraksta no protokola) saņemšanas var lūgt Satversmes tiesu, lai to atbrīvo no naudas soda vai samazina tā apmēru.

(7) Naudas sodu piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.”

       

 

29.pants. Tiesvedības izbeigšana

(1) Tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar

Satversmes tiesas lēmumu:

1) pēc pieteikuma iesniedzēja rakstveida lūguma;

2) ja apstrīdētā tiesību norma (akts) ir zaudējusi spēku;

3) ja Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu neatbilst šā likuma 20.panta pirmās daļas prasībām.

(2) Ja pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekiem un publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.97. likumu, kas stājas spēkā no 08.10.97.]

23. 29. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 4., 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

“4) ja spēku ir zaudējusi norma (akts), atbilstība kurai tiek apstrīdēta;

5) ja pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu;

6) citos gadījumos, kad tiesvedības turpināšana lietā nav iespējama.”;

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pārmaiņas vēlētas institūcijas sastāvā vai amatpersonas nomaiņa pēc tam, kad iesniegts pieteikums, nav pietiekams pamats, lai atteiktos ierosināt lietu vai izbeigtu tiesvedību lietā.”;

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

       

30.pants. Satversmes tiesas sprieduma pieņemšana

(1) Pēc Satversmes tiesas sēdes notiek tiesnešu apspriede, kurā tiek taisīts spriedums Latvijas Republikas vārdā.

(2) Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai "par" vai "pret".

(3) Balsīm sadaloties līdzīgi, tiesa taisa spriedumu, ka apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(4) Spriedums pasludināms ne vēlāk kā 15 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes. Ne vēlāk kā trīs dienas pēc pasludināšanas spriedums tiek nosūtīts lietas dalībniekiem.

(5) Spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies Satversmes tiesas sēdē.

(6) Tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, izsaka rakstveidā savas atsevišķās domas, kuras pievieno lietai, bet tiesas sēdē tās nepaziņo.

24. 30. pantā:

papildināt pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Balsošanas laikā apspriežu istabā drīkst atrasties tikai tie tiesneši, kuri ir tiesas sastāvā.”;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Spriedumu pieņem ne vēlāk kā 30 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes. Ne vēlāk kā trīs dienas pēc sprieduma pieņemšanas to nosūta lietas dalībniekiem.

(5) Spriedumu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs.”

       

31.pants. Satversmes tiesas sprieduma saturs

Satversmes tiesas spriedumā norādāms:

1) sprieduma taisīšanas laiks un vieta;

2) Satversmes tiesas sastāvs un tiesas sēdes sekretārs;

3) lietas dalībnieki (norādot pieteikuma iesniedzēju);

4) šā likuma norma, uz kuras pamata Satversmes tiesa izskatījusi lietu;

5) tiesību norma (akts), kas tiek apstrīdēta;

6) Satversmes tiesas konstatētie apstākļi;

7) argumenti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti Satversmes tiesas secinājumi;

8) argumenti un pierādījumi, ar kuriem Satversmes tiesa noraida tos vai citus pierādījumus;

9) Satversmes norma vai cita tiesību norma, no kuras vadījusies Satversmes tiesa, novērtējot apstrīdētās tiesību normas (akta) atbilstību

augstāka juridiska spēka tiesību normai;

10) Satversmes tiesas nolēmums par to, vai apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst vai neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai;

11) brīdis, ar kuru apstrīdētā tiesību norma (akts) zaudē spēku, ja Satversmes tiesa nospriedusi, ka šī norma (akts) neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai;

12) norāde, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

[<*> - Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.09.97. likumu, kas stājas spēkā no 08.10.97.]

25. 31. pantā:

papildināt pantu ar jaunu 12. punktu šādā redakcijā:

“12) ja nepieciešams, citi tiesas nolēmumi;”;

uzskatīt līdzšinējo 12. punktu par 13. punktu.

19.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Izteikt 31. panta 11. punktu šādā redakcijā:

“11) attiecībā uz spēkā esošo apstrīdēto tiesību normu (aktu),- brīdis, ar kuru tā zaudē spēku, ja Satversmes tiesa nospriedusi, ka šī norma (akts) neatbilst augstāka jurisdiska spēka tiesību normai;”

Atbalstīt.

25. 31. pantā:

izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

“11) attiecībā uz spēkā esošo apstrīdēto tiesību normu (aktu),- brīdis, ar kuru tā zaudē spēku, ja Satversmes tiesa nospriedusi, ka šī norma (akts) neatbilst augstāka jurisdiska spēka tiesību normai;”;

papildināt pantu ar jaunu 12. punktu šādā redakcijā:

“12) ja nepieciešams, citi tiesas nolēmumi;”;

 

uzskatīt līdzšinējo 12. punktu par 13. punktu.

 

32.pants. Satversmes tiesas sprieduma spēks

(1) Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(2) Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskajām

un juridiskajām personām.

(3) Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīža, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

(4) Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, Ministru kabinetam ir pienākums nekavējoties gādāt par grozījumiem šajā līgumā, šā līguma denonsēšanu, tā darbības apturēšanu vai pievienošanās atsaukšanu.

26. Aizstāt 32. panta trešajā daļā vārdus “no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīža” ar vārdiem “no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas”.

       

33.pants. Satversmes tiesas sprieduma publicēšana

(1) Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pasludināšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Sprieduma lemjošā daļa tiek publicēta arī izdevumā "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru

Kabineta Ziņotājs".

(2) Satversmes tiesa reizi gadā publicē Satversmes tiesas spriedumu krājumu, kurā pilnībā ietverti visi spriedumi un lietām pievienotās tiesnešu atsevišķās domas.

27. Izteikt 33. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.”

       

35.pants. Satversmes tiesas tiesneša neaizskaramība

(1) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez Saeimas piekrišanas.

(2) Satversmes tiesas tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu. Šos jautājumus Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) Par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem Satversmes tiesas tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības.

28. Izteikt 35. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez Satversmes tiesas piekrišanas. Šā lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.”

       

 

36.pants. Satversmes tiesas tiesneša disciplinārā atbildība

(1) Satversmes tiesas tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:

1) šā likuma 34.pantā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu;

2) darba pienākumu nepildīšanu;

3) necienīgu rīcību;

4) administratīvu pārkāpumu.

(2) Disciplinārlietu var ierosināt Satversmes tiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai ne mazāk kā trīs Satversmes tiesas tiesneši.

(3) Disciplinārlietu izskatīšanai sagatavo Satversmes tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka norīkots tiesnesis.

(4) Disciplinārlietu izskata Satversmes tiesa pilnā sastāvā, piedaloties visiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi

objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes

tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(5) Lēmumu disciplinārlietā Satversmes tiesa pieņem ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, disciplinārlieta tiek izbeigta.

(6) Izskatot disciplinārlietu, Satversmes tiesa var:

1) uzlikt disciplinārsodu;

2) ierosināt Satversmes tiesas tiesneša atlaišanu no amata atbilstoši šā likuma 10.panta trešajai daļai;

3) izbeigt disciplinārlietu.

(7) Disciplinārsodi, kurus Satversmes tiesa var uzlikt tiesnesim, ir šādi:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas.

(8) Disciplinārsoda uzlikšana neizslēdz Satversmes tiesas tiesneša kriminālo un materiālo atbildību.

29. 36. pantā:

papildināt piekto daļu pēc vārda “vairākumu” ar vārdiem “izņemot 10. panta trešajā daļā paredzēto gadījumu”;

izslēgt sestās daļas 2.punktu;

uzskatīt sestās daļas līdzšinējo 3. punktu par 2. punktu;

papildināt septīto daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

“4) atlaišana no amata atbilstoši šā likuma 10.panta trešajai daļai.”

       

 

38.pants. Satversmes tiesas tiesnešu atalgojums

(1) Satversmes tiesas tiesneša, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalga atbilst attiecīgi Augstākās tiesas tiesneša, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalgai.

(2) Satversmes tiesas priekšsēdētājs par priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu saņem piemaksu, kas atbilst piemaksai, kāda noteikta Augstākās

tiesas priekšsēdētājam par priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks par priekšsēdētāja vietnieka

pienākumu pildīšanu - piemaksu, kas atbilst piemaksai, kāda noteikta Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam par priekšsēdētāja vietnieka

pienākumu pildīšanu.

(3) Satversmes tiesas tiesneši papildus amatalgai saņem piemaksas, kas spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktas Augstākās tiesas tiesnešiem,

kuriem ir pirmā kvalifikācijas klase.

 

20.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Aizstāt 38. panta trešajā daļā vārdu “pirmā” ar vārdu “augstākā”.

Atbalstīt

30. Aizstāt 38. panta trešajā daļā vārdu “pirmā” ar vārdu “augstākā”.

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz Satversmes tiesas procesa likuma spēkā stāšanās dienai lietu izskatīšanas procesuālo kārtību regulē šis likums un Satversmes tiesas

reglaments.

2. Pirmās Satversmes tiesas pirmo sēdi sasauc tieslietu ministrs triju dienu laikā pēc tam, kad pie amata pienākumu pildīšanas stājušies vismaz

pieci Satversmes tiesas tiesneši. Tieslietu ministrs vada pirmās Satversmes tiesas sēdes līdz Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja ievēlēšanas brīdim, bet, ja pirmās Satversmes tiesas sēdes sanākšanas brīdī

pie amata pienākumu pildīšanas stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, - līdz Satversmes tiesas priekšsēdētāja ievēlēšanas brīdim.

3. Ja pirmās Satversmes tiesas pirmās sēdes sanākšanas brīdī pie amata pienākumu pildīšanas stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, Satversmes tiesa ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāju šā likuma 12.pantā noteiktajā

kārtībā, bet, ja šajā brīdī pie amata pienākumu pildīšanas nav stājušies visi Satversmes tiesas tiesneši, Satversmes tiesa ar vienkāršu balsu vairākumu no to Satversmes tiesas tiesnešu skaita, kuri stājušies pie amata pienākumu pildīšanas, ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāju var būt tikai Satversmes tiesas tiesnesis, kurš stājies pie amata pienākumu

pildīšanas.

4. Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājam ir visas Satversmes tiesas priekšsēdētāja tiesības līdz brīdim, kad tiek ievēlēts

Satversmes tiesas priekšsēdētājs.

5. Ministru kabinets sniedz visu nepieciešamo palīdzību Satversmes tiesas darbības uzsākšanai. Satversmes tiesa nodrošināma ar telpām ne vēlāk

kā mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

31. Pārejas noteikumos:

izslēgt 1., 2. un 5. punktu;

uzskatīt līdzšinējo 3. un 4. punktu attiecīgi par 1. un 2. punktu.

       

 

   

21.

/Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā:

“1. Grozījumi Satversmes tiesas likumā attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, izskatot civillietu vai krimināllietu, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa kodeksā.

2. Grozījumi Satversmes tiesas likumā attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, izskatot administratīvo lietu, stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likumu.

3. Grozījumi Satversmes tiesas likumā attiecībā uz Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pieteikumu, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā.

4. Grozījumi Satversmes tiesas likumā attiecībā uz konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) stājas spēkā 2001. gada 1. jūlijā.

5. Līdz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienai Satversmes tiesa turpina izskatīt lietas par Ministru kabineta un Ministru prezidenta administratīvo aktu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

6. Mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Satversmes tiesa:

1) izdara attiecīgus grozījumus Satversmes tiesas reglamentā;

2) izveido kolēģijas.”

Atbalstīt

Pārejas noteikumi

1. Grozījumi Satversmes tiesas likumā attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, izskatot civillietu vai krimināllietu, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa kodeksā.

2. Grozījumi Satversmes tiesas likumā attiecībā uz vispārējās jurisdikcijas tiesas pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, izskatot administratīvo lietu, stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likumu.

3. Grozījumi Satversmes tiesas likumā attiecībā uz Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pieteikumu, veicot nekustamā īpašuma ierakstīšanu vai ar to saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā.

4. Grozījumi Satversmes tiesas likumā attiecībā uz konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) stājas spēkā 2001. gada 1. jūlijā.

5. Līdz Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās dienai Satversmes tiesa turpina izskatīt lietas par Ministru kabineta un Ministru prezidenta administratīvo aktu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām.

6. Mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Satversmes tiesa:

1) izdara attiecīgus grozījumus Satversmes tiesas reglamentā;

2) izveido kolēģijas.

   

22.

/ Juridiskās komisijas priekšlikums/

Papildināt likumu ar noteikumu par spēkā stāšanos:

“Likums stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī.”

Atbalstīt

Likums stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī.