Likuma patreizējā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

(dok. nr. 2056)

Nr.

p.k.

Iesniegtie priekšlikumi

Komisijas slēdziens

Redakcija, kādā atbildīgā komisija ierosina pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā

1

2

3

4

5

6

Antidempinga likums

Grozījums Antidempinga likumā

1.

(Atbildīgā komisija)

Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

“Grozījumi Antidempinga likumā”.

Atbalstīt.

Antidempinga likumā

Izdarīt Antidempinga likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2.nr.) šādu grozījumu:

Izdarīt Antidempinga likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 2.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

-------------------------------------------

10) normālā vērtība - līdzīgu preču salīdzināmā cena parastajā tirdzniecības apritē eksportētājvalstī;

------------------------------------------

2.

(Atbildīgā komisija)

Izslēgt 1.panta 10.punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīt.

1. Izslēgt 1.panta 10.punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

17.pants. Individuālā dempinga starpība

3.

(Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Zalāns)

Izslēgt 17.panta nosaukumā vārdu “individuālā”.

Atbalstīt.

2. 17.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdu “individuālā”;

4.

(Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Zalāns)

Papildināt 17.pantu ar jaunu pirmo un otro daļu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju:

“(1) Pārbaudes laikā dempinga starpību nosaka:

1) salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar visu eksporta darījumu uz Latviju vidējo svērto eksporta cenu;

2) salīdzinot individuālo normālo vērtību ar individuālo eksporta cenu uz atsevišķu darījumu bāzes.

Atbalstīt, redakcio-nāli precizējot

papildināt pantu ar jaunu pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Pārbaudes laikā dempinga starpību nosaka:

1) salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar visu uz Latviju veiktā eksporta darījumu vidējo svērto eksporta cenu;

2) salīdzinot individuālo normālo vērtību ar individuālo eksporta cenu uz atsevišķu darījumu bāzes.

(2) Normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz vidējo svērto lielumu, salīdzina ar visu individuālo eksporta darījumu cenām, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs nosaka, ka eksporta cenas būtiski atšķiras atkarībā no pircējiem, reģioniem un laikposmiem, un ja šā panta pirmajā daļā minētās metodes pilnībā neatspoguļo dempinga apmērus.”

(2) Normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz vidējo svērto lielumu, salīdzina ar visu individuālo eksporta darījumu cenām, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka eksporta cenas būtiski atšķiras atkarībā no pircējiem, reģioniem un laikposmiem, un ja šā panta pirmajā daļā minētās metodes pilnībā neatspoguļo dempinga apmērus.”;

(1) Individuālo dempinga starpību nosaka katram zināmajam pārbaudāmās preces eksportētājam vai ražotājam, kurš sniedzis pārbaudei nepieciešamo informāciju, izņemot gadījumus, kad tiek izmantoti piemēri, kuri ir derīgi statistikai saskaņā ar šā panta otro daļu, vai eksportētājvalstī nav tirgus

ekonomikas.

(2) Ja eksportētāju, ražotāju vai importētāju, vai pārbaudāmo preču veidu skaits ir pārāk liels un tāpēc nav iespējams noteikt individuālo dempinga starpību katram zināmajam pārbaudāmās preces eksportētājam vai ražotājam, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs var ierobežot pārbaudi līdz noteiktam ieinteresēto pušu vai pārbaudāmo preču veidu skaitam, izmantojot piemērus, kuri ir derīgi statistikai un kurus, pamatojoties uz pieejamo informāciju vai uz lielāko attiecīgās valsts preču eksporta īpatsvaru, var attiecīgi pārbaudīt.

(3) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņem galīgo lēmumu par eksportētāju, ražotāju, importētāju vai preču veidu atlasi. Tomēr priekšroka dodama piemēru izvēles metodei, konsultējoties ar

ieinteresētajām pusēm un saņemot no tām piekrišanu, ja attiecīgās personas triju nedēļu laikā no pārbaudes uzsākšanas iesniegušas pietiekamu informāciju attiecībā uz piemēru atlasi.

(4) Lai gan saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu pārbaude tiek ierobežota, individuālo dempinga starpību var noteikt eksportētājam vai ražotājam, kas atlases laikā brīvprātīgi iesniedzis nepieciešamo

informāciju. Ja eksportētāju vai ražotāju skaits ir tik liels, ka individuālās dempinga starpības noteikšana varētu būt apgrūtināta un kavēt pārbaudes pabeigšanu paredzētajā laikā, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs var noraidīt individuālās dempinga starpības noteikšanu.

5.

(Atbildīgā komisija)

Aizstāt 17.panta ceturtajā daļā vārdus “šā panta otro un trešo daļu” ar vārdiem “šā panta ceturto un piekto daļu”.

Atbalstīt.

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “šā panta otro un trešo daļu” ar vārdiem “šā panta ceturto un piekto daļu”;

uzskatīt līdzšinējo pirmo, otro, trešo un ceturto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto un sesto daļu.

(1) Pagaidu pasākumus var veikt tikai tad, ja uzsākta pārbaude saskaņā

ar šā likuma II nodaļu, sniegts publisks paziņojums saskaņā ar šā likuma 46.pantu, ieinteresētajām pusēm dota iespēja sniegt informāciju un komentārus, pieņemts iepriekšējs apstiprinošs lēmums par dempingu un zaudējumiem, kas radušies vietējiem ražotājiem, un ja šādu pasākumu veikšana ir valsts interesēs. Noraidoša iepriekšēja lēmuma pieņemšana nenozīmē to, ka pārbaude automātiski tiek pārtraukta, tomēr pagaidu pasākumi šajā gadījumā netiek veikti.

(2) Ministru kabinets noteiktā kārtībā pieņem lēmumu par pagaidu pasākumu veikšanu, pamatojoties uz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja sniegto informāciju.

6.

(Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Zalāns)

Izslēgt 22.panta otrajā daļā vārdus “noteiktā kārtībā”.

Atbalstīt.

3. Izslēgt 22.panta otrajā daļā vārdus “noteiktā kārtībā”.

(3) Veicot pagaidu pasākumus, ievēro šā likuma 32. un 44.panta noteikumus.

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ierosina vai pieņem eksportētāju ierosinātos cenu labojumus, ja vien tā iepriekšējs lēmums par dempingu, zaudējumiem un to cēlonisko saikni ir bijis apstiprinošs. Cenu labojumi ierosināmi ne vēlāk kā 10 dienas pēc

pārbaudes grafikā paredzētā galīgā lēmuma pieņemšanas datuma.

7.

(Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Zalāns)

Papildināt 26.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja pieņemts lēmums par cenu labojumu pieņemšanu, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs apstiprina cenu labojumu pavadzīmi, kuru attiecīgais eksportētājs uzrāda muitas iestādēm, deklarējot pārbaudāmās preces brīvam apgrozījumam.

Atbalstīt, redakcio-nāli precizējot

4. Papildināt 26.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja ir lēmums par cenu labojumu pieņemšanu, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs apstiprina cenu labojumu pavadzīmi, kuru attiecīgais eksportētājs uzrāda muitas iestādēm, deklarējot pārbaudāmās preces brīvam apgrozījumam.

(3) Ja cenu labojumu pavadzīme nav uzrādīta, pieprasāms galvojuma dokuments vai iekasējams attiecīgais dempinga maksājums.”

(3) Ja cenu labojumu pavadzīme nav uzrādīta, pieprasāms galvojuma dokuments vai iekasējams attiecīgais dempinga maksājums.”

8.

(Atbildīgā komisija)

Aizstāt 32.panta trešajā daļā vārdus “17.panta otrās un trešās daļas” ar vārdiem “17.panta ceturtās un piektās daļas” un vārdus “17.panta ceturto daļu” ar vārdiem “17.panta sesto daļu”.

Atbalstīt.

5. Aizstāt 32.panta trešajā daļā vārdus “17.panta otrās un trešās daļas” ar vārdiem “17.panta ceturtās un piektās daļas” un vārdus “17.panta ceturto daļu” ar vārdiem “17.panta sesto daļu”.

(1) Kad Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņēmis galīgo lēmumu par dempingu, zaudējumiem un to cēlonisko saikni un konstatējis, ka pastāv visi nosacījumi antidempinga maksājumu piemērošanai, tas izvērtē, vai šādu maksājumu piemērošana ir valsts interesēs. Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, pamatojoties uz visu saņemto informāciju, pieņem

lēmumu, ka antidempinga maksājumu piemērošana nav valsts interesēs, šādi maksājumi netiek piemēroti.

(2) Nosakot, vai antidempinga maksājumu piemērošana ir valsts interesēs, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs izvērtē visu dažādo interešu kopumu, tai skaitā vietējo ražotāju un patērētāju intereses, kā arī citas savas valsts iekšpolitikas un ārpolitikas intereses.

(3) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņem lēmumu par atbilstību valsts interesēm tikai pēc tam, kad ieinteresētajām pusēm tikusi dota iespēja paust savu viedokli šajā jautājumā, iesniedzot informāciju vai pieprasot noklausīšanos termiņā, kāds noteikts publiskajā paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu.

(4) Ieinteresētās puses, kuras saskaņā ar šā likuma 46.pantu pieteikušās

piedalīties pārbaudē, mēneša laikā pēc pagaidu pasākumu veikšanas var iesniegt Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam savus komentārus jautājumā par to, vai šādu pasākumu veikšana ir valsts interesēs.

(5) Saeima lemj par antidempinga maksājumu piemērošanu, pamatojoties uz Ministru kabineta sniegto informāciju. Antidempinga maksājumu iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Izteikt likuma 33.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Saeima lemj par antidempinga maksājumu piemērošanu, pamatojoties uz Ministru kabineta sniegto informāciju. Antidempinga maksājumus iekasē vispārīgā kārtībā kā muitas maksājumus.”

Redakcio-nāli precizēts.

6. Izteikt 33.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Saeima lemj par antidempinga maksājumu piemērošanu, pamatojoties uz Ministru kabineta sniegto informāciju. Antidempinga maksājumus iekasē vispārējā kārtībā kā muitas maksājumus.”

(1) Ja ir veikti pagaidu pasākumi un pieņemts galīgais lēmums par

dempingu un zaudējumiem, Saeima neatkarīgi no tā, vai tiek piemēroti

galīgie antidempinga maksājumi, izlemj, kāds pagaidu maksājumu apmērs tiks iekasēts. Pagaidu maksājumu iekasēšanas nolūkos uzskatāms, ka zaudējumi neietver kādas ražošanas nozares izveidošanās būtisku kavēšanu un zaudējumu draudus, izņemot gadījumus, kad tiek konstatēts, ka, neveicot pagaidu pasākumus, dempinga apstākļos realizētā importa ietekme varētu novest pie zaudējumu rašanās.

(2) Ja galīgais antidempinga maksājums ir lielāks par pagaidu pasākuma vērtību, starpība netiek iekasēta. Ja galīgais antidempinga maksājums ir mazāks par pagaidu pasākuma vērtību, maksājums tiek pārrēķināts un starpība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek atmaksāta.

9.

(Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Zalāns)

Izslēgt 35.panta otrajā daļā vārdus “un starpība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek atmaksāta”.

Atbalstīt.

7. Izslēgt 35.panta otrajā daļā vārdus “un starpība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek atmaksāta”.

(3) Ja tiek pieņemts lēmums par zaudējumu draudiem vai būtisku kavēšanu (bet zaudējumi vēl nav radušies), galīgo antidempinga maksājumu var piemērot, tikai sākot ar dienu, kad pieņemts attiecīgais lēmums, izņemot šā panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus. Galvojums, kas sniegts pagaidu pasākumu veikšanas laikā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek anulēts 45 dienu laikā.

(4) Ja galīgais lēmums ir noraidošs, pagaidu pasākumi netiek

apstiprināti un galvojums, kas iesniegts pagaidu pasākumu veikšanas laikā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek anulēts 45 dienu laikā.

(1) No importētāja iekasētos antidempinga maksājumus tam atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka dempinga starpība, uz kuras pamata maksājumi noteikti, ir likvidēta vai samazināta līdz līmenim, kas ir zemāks par spēkā esošā maksājuma līmeni.

10.

(Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Zalāns)

Aizstāt 44.panta pirmajā daļā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “Muitas likumā noteiktajā kārtībā”.

Atbalstīt.

8. 44.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “Muitas likumā noteiktajā kārtībā”;

(2) Importētājs iesniedz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam

pieteikumu par iekasētā antidempinga maksājuma atmaksāšanu sešu mēnešu laikā no galīgo antidempinga maksājumu piemērošanas dienas vai dienas, kad

pieņemts lēmums par pagaidu maksājumu iekasēšanu. Pieteikumā iekļauj informāciju par atmaksājamo antidempinga maksājuma apmēru pieprasītajā periodā un tam pievieno dokumentus par antidempinga maksājuma apmēra aprēķināšanu un šā maksājuma izdarīšanu. Eksportētāji vai ārvalstu ražotāji, kuru precēm piemēroti antidempinga maksājumi, pieteikumā ietver pierādījumus par normālo vērtību un eksporta cenām uz Latviju nosūtītajām precēm. Ja importētājs nav saistīts ar ražotāju vai eksportētāju un šāda informācija nav pieejama vai ražotājs vai eksportētājs nevēlas to paziņot importētājam, pieteikumā iekļauj ražotāja vai eksportētāja paziņojumu, ka dempinga starpība ir samazināta vai likvidēta, un atbilstošus apstiprinošus pierādījumus iesniedz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam. Ja šādi pierādījumi no eksportētāja vai ražotāja netiek saņemti, pieteikumu noraida.

(3) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņem lēmumu par to, vai un kādā apmērā veicama atmaksāšana, vai uzsāk pārskatīšanu saskaņā ar šā

likuma 40.pantu. Lēmumu par atmaksāšanu pieņem 12 mēnešu laikā un ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā no dienas, kad atbilstoši šā panta otrās daļas prasībām iesniegts pieteikums par atmaksāšanu. Maksājumi tiek atmaksāti 90 dienu laikā no brīža, kad pieņemts lēmums par maksājumu atmaksāšanu, bet ne vēlāk kā iepriekš noteikto 18 mēnešu termiņā. Šajā daļā noteikto laika ierobežojumu nav iespējams ievērot, ja apņemšanās piemērot attiecīgos maksājumus ir pakļauta pārsūdzēšanas procedūrai saskaņā ar šā likuma 48.pantu.

(4) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs ņem vērā visas izmaiņas normālajā vērtībā un izmaksās, kas radušās laikposmā starp importu un tālākpārdošanu, kā arī visas izmaiņas tālākpārdošanas cenā, kas ir pilnībā atspoguļotas turpmākās pārdošanas cenās, un nosaka, vai un kādā apmērā izdarāma atmaksāšana, ja eksporta cena ir aprēķināta, pamatojoties uz cenu, par kādu importētās preces pirmoreiz pārdotas neatkarīgam pircējam tāpēc, ka nav noteikta eksporta cena, vai tāpēc, ka eksporta cena nav patiesa. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs aprēķina eksporta cenu bez jebkādas atlaides antidempinga maksājumam, kas maksāts, kad ir nodrošināti apmierinoši pierādījumi par to, ka maksājums pilnībā atspoguļots tālākpārdošanas cenās un turpmākās pārdošanas cenās Latvijas iekšējā tirgū. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs informē importētāju par atmaksāšanas pieprasījuma sakarā pieņemtā lēmuma iemesliem.

(5) Ja apstākļi nav mainījušies, visās pārskatīšanas vai atmaksāšanas

pārbaudēs, kas veiktas saskaņā ar šo nodaļu, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs piemēro tos pašus noteikumus, saskaņā ar kuriem tika noteikti antidempinga maksājumi.

11.

(Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs E.Zalāns)

Papildināt 44.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņemto lēmumu par antidempinga maksājumu atmaksāšanu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam atmaksas izdarīšanai.”

Atbalstīt, redakcio-nāli precizējot

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs lēmumu par antidempinga maksājumu atmaksāšanu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam atmaksas izdarīšanai.”

12.

(Atbildīgā komisija)

Aizstāt 46.panta trešās un ceturtās daļas 4.punktā vārdus “17.panta ceturtajā daļā” ar vārdiem “17.panta sestajā daļā”.

Atbalstīt.

9. Aizstāt 46.panta trešās un ceturtās daļas 4.punktā vārdus “17.panta ceturtajā daļā” ar vārdiem “17.panta sestajā daļā”.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā.