Teksts LP0579

Likumprojekts otrajam lasījumam

Iesniedz Juridiskā komisija

Grozījumi Notariāta likumā

(reģ.nr.579)

Attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija	Pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts	Pr. nr.	Priekšlikumi	Juridiskās komisijas atzinums	Ieteiktā likumprojekta redakcija pieņemšanai otrajā lasījumā
	Izdarīt Latvijas Republikas Notariāta likumā (“Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, 1993., 26./27. nr. , 1996., 15. nr.) šādus grozījumus:				Izdarīt Latvijas Republikas Notariāta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, 1993., 26./27. nr. , 1996., 15. nr.) šādus grozījumus:
3. Amata darbībā zvērināti notāri pielīdzināti valsts dienesta amatpersonām.		1.	/Juridiskais birojs/ Izslēgt 3. pantā vārdu “dienesta”.	Atbalstīt.	1. Izslēgt 3. pantā vārdu “dienesta”.
7. Tieslietu ministra rīkojumus par zvērinātu notāru iecelšanu, pārcelšanu, atcelšanu, atbrīvošanu un atstādināšanu izsludina oficiālā laikrakstā.		2.	/Juridiskais birojs/ Aizstāt 7. pantā vārdus “oficiālā laikrakstā” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.	Atbalstīt.	2. Aizstāt 7. pantā vārdus “oficiālā laikrakstā” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis””.

/ Juridiskais birojs /

Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

“9.1 Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu notāru neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu notāru profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.”

Atbalstīt.

3. Papildināt likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā:

“9.1 Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu notāru neatkarība amata pienākumu pildīšanā.

Fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī amatpersonām aizliegts iejaukties zvērinātu notāru profesionālajā darbībā, ietekmēt un iespaidot viņus.”

10. Par zvērinātiem notāriem nevar būt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 9. panta prasībām;

2) kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem;

3) kuras ir notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie krimināllietā par tīšu noziegumu;

4) kuras notiesātas par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju, vai kurām sodāmība par šiem noziegumiem dzēsta vai noņemta;

5) pret kurām krimināllieta par tīša nozieguma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

6) kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) kuras izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita;

8) kuras atrodas aizgādnībā;

9) kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 10. panta 3. , 4. un 5. punktu šādā redakcijā :

“3) kuras ir notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie krimināllietā par

noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpums vai noziegums), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

4) kuras notiesātas par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpums vai noziegums), kas izdarīts ar nodomu (tīši), kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju, vai kurām sodāmība par šiem nodarījumiem dzēsta vai noņemta;

5) pret kurām sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju izbeigta krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu

( kriminālpārkāpums vai noziegums), kas izdarīts ar nodomu (tīši)”.

Atbalstīt.

4. Izteikt 10. panta 3. , 4. un 5. punktu šādā redakcijā :

“3) kuras ir notiesātie, tiesājamie, apsūdzētie vai aizdomās turētie krimināllietā par

noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpums vai noziegums), kas izdarīts ar nodomu (tīši);

5) pret kurām sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju izbeigta krimināllieta par noziedzīgu nodarījumu (kriminālpārkāpums vai noziegums), kas izdarīts ar nodomu (tīši).”

11. Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs ar sludinājumu oficiālā laikrakstā uzaicina pieteikties pretendentus uz šādu vietu.

/ Juridiskais birojs/

Izteikt 11. pantu šāda redakcijā:

“Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

Latvijas Zvērinātu notāru padome divu nedēļu laikā var iesniegt tieslietu ministram priekšlikumu par kāda zvērināta notāra pārcelšanu uz vakanto amata vietu vai kāda zvērināta notāra kandidāta uzņemšanu zvērinātu notāru skaitā un viņa iecelšanu vakantajā amata vietā. Ja šāds priekšlikums nav iesniegts, Tieslietu ministrs ar sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” uzaicina pieteikties pretendentus uz šo amata vietu.”

/ Juridiskā komisija /

Papildināt 11. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

“Ja uz izsludināto vakanto vietu piesakās citā vietā praktizējošs zvērināts notārs, tad viņam ir priekšrocības tikt pārceltam uz šo vietu. Ja uz vakanto vietu pieteikušies vairāki praktizējošie notāri, priekšrocības tikt pārceltam ir tam notāram, kuram ir ilgāka prakse amatā.”

Atbalstīt.

(uzskatīt par trešo daļu)

5. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā :

“Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs par to paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei.

Ja uz izsludināto vakanto vietu piesakās citā vietā praktizējošs zvērināts notārs, tad viņam ir priekšrocības tikt pārceltam uz šo vietu. Ja uz vakanto vietu pieteikušies vairāki praktizējošie notāri, priekšrocības tikt pārceltam ir tam notāram, kuram ir ilgāka prakse amatā.”

/Juridiskais birojs/

Papildināt likumu ar 11.1 pantu šādā redakcijā:

“11.1 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru, iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 9.panta prasībām, kā arī to, ka personas uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā nav neviena no 10.panta 2.- 9. punktā minētajiem šķēršļiem.”

Atbalstīt.

6. Papildināt likumu ar 11.1 pantu šādā redakcijā:

“11.1 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru, iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei iesniegumu un dokumentus, kas apliecina tās atbilstību šā likuma 12.panta prasībām, kā arī to, ka personas uzņemšanai zvērinātu notāru skaitā nav neviena no 10.panta 2.- 9. punktā minētajiem šķēršļiem.”

/Juridiskais birojs/

Papildināt likumu ar 11.2 pantu šādā redakcijā:

“Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru, Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteiktajā kārtībā uzrāda atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām, kā arī derīgu zvērināta notāra eksāmena apliecību.”

Atbalstīt.

7. Papildināt likumu ar 11.2 pantu šādā redakcijā:

/Juridiskais birojs/

Papildināt likumu ar 11.3 pantu šādā redakcijā:

“Ja pieteikumu uz vakanto zvērināta notāra amata vietu iesniegusi persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar notāra pienākumiem, šai personai ir atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu notāru sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.”

Atbalstīt.

8. Papildināt likumu ar 11.3 pantu šādā redakcijā:

10.

/Juridiskais birojs/

Papildināt likumu ar 11.4 pantu šādā redakcijā:

“To personu sarakstu, kuras iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātu notāru skaitā, Latvijas Zvērinātu notāru padome izliek savās telpās un nosūta apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem pēc pretendentu darbavietas kopā ar uzaicinājumu divu nedēļu laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.”

Atbalstīt.

9. Papildināt likumu ar 11.4 pantu šādā redakcijā:

12. Zvērināta notāra amata pretendentiem jāiesniedz atsauksmes par savu profesionālo darbību un morālajām īpašībām un jāsaņem pozitīva atsauksme no Latvijas Zvērinātu notāru padomes.

11.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12. Latvijas Zvērinātu notāru padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par zvērināta notāra amata pretendentu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumu par ieteikumu viņa uzņemšanai zvērināta notāru skaitā.”

Atbalstīt.

10. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

13. Ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta notāra iecelšanu vai pārcelšanu nav noteikts citādi, zvērināts notārs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par iecelšanu vai pārcelšanu.

12.

/ Juridiskais birojs /

Aizstāt 13. pantā vārdu

“iecelšanu” ar vārdiem “iecelšanu amatā”.

Atbalstīt.

11. Aizstāt 13. pantā vārdu

“ iecelšanu” ar vārdiem “iecelšanu amatā”.

14. Zvērināts notārs iekļaujams zvērinātu notāru sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš apdrošinājis profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risku (24.-32. pants) un devis Augstākās Tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:

"Es zvēru būt uzticīgs Latvijai un tās valdībai, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, stingri ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta notāra pienākumus, sargāt klientu un darījumu dalībnieku intereses un man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā."

13.

/ Juridiskais birojs /

Izteikt 14. panta zvēresta tekstu šādā redakcijā:

“Es zvēru būt uzticīgs Latvijas valstij, godprātīgi un pēc labākās apziņas un pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, ievērot uzraudzības iestāžu un to amatpersonu norādījumus un rīkojumus, godīgi pildīt zvērināta notāra pienākumus, sargāt personu tiesiskās intereses, man uzticētās lietas un vērtības un neizpaust amata noslēpumus, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā.”

Atbalstīt.

12. Izteikt 14. panta zvēresta tekstu šādā redakcijā:

15. Zvērinātu notāru uzņēmējdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.	14.	/Juridiskais birojs/ Izteikt 15. pantu šādā redakcijā: “Uz zvērinātiem notāriem attiecas likumā noteiktie attiecīgie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.”	Atbalstīt.	13. Izteikt 15. pantu šādā redakcijā: “Uz zvērinātiem notāriem attiecas likumā noteiktie attiecīgie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.”
16. Zvērināta notāra amata pretendentus pārbauda īpaša eksāmenu komisija, kuru ieceļ tieslietu ministrs, izraugot pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, tiesām, zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem un zvērinātiem notāriem un saskaņojot to ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi. Komisijas priekšsēdētājs ir Tieslietu ministrijas pārstāvis.	15. 16.	/ Juridiskais birojs / Aizstāt 16. pantā vārdus “zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem” ar vārdiem “zemesgrāmatu tiesnešiem, augstskolu akadēmiskā personāla”. / Juridiskā komisija/ Papildināt 16. pantu ar otro daļu šādā redakcijā : “Ja zvērinātam notāram gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas atkārtoti uzlikts disciplinārsods par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar zvērināta notāra darbību, tieslietu ministrs ar rīkojumu, ko izdod pēc savas iniciatīvas vai pēc Zvērinātu notāru padomes ierosinājuma, nosaka notāra zināšanu pārbaudi zvērinātu notāru eksāmenu komisijas rīkotajā eksāmenā.”	Atbalstīt. Atbalstīt.	14. 16. pantā: aizstāt vārdus “zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem” ar vārdiem “zemesgrāmatu tiesnešiem, augstskolu akadēmiskā personāla”; papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā : “Ja zvērinātam notāram gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas atkārtoti uzlikts disciplinārsods par likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumiem, kas saistīti ar zvērināta notāra darbību, tieslietu ministrs ar rīkojumu, ko izdod pēc savas iniciatīvas vai pēc Zvērinātu notāru padomes ierosinājuma, nosaka notāra zināšanu pārbaudi zvērinātu notāru eksāmenu komisijas rīkotajā eksāmenā.”
17. Eksāmenu komisija pārbauda pretendentu zināšanas likumos, kas vajadzīgi zvērināta notāra darbībā, aktu sastādīšanā un zvērināta notāra lietvedībā. Eksāmens noris mutvārdos un rakstveidā.	17.	/ Juridiskais birojs / Papildināt 17. pantu ar otro daļu šādā redakcijā : “Eksāmenu komisija veic zvērinātu notāru zināšanu pārbaudi pamatojoties uz rīkojumu, ko izdevis tieslietu ministrs.”	Atbalstīt.	15. Papildināt 17. pantu ar otro daļu šādā redakcijā : “Eksāmenu komisija veic zvērinātu notāru zināšanu pārbaudi pamatojoties uz rīkojumu, ko izdevis tieslietu ministrs.”
18. Eksāmena termiņu tieslietu ministrs izsludina oficiālā laikrakstā vismaz mēnesi pirms tā.	18.	/ Juridiskais birojs / Izteikt 18. pantu šādā redakcijā: “18.Latvijas Zvērinātu notāru padome katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta notāra amatu, rīko zvērināta notāra eksāmenu. Pie zvērināta notāra eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 12.panta 1.- 4.punktam un ir samaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu notāru padomes kontā.”	Atbalstīt.	16. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā: “18. Latvijas Zvērinātu notāru padome katru gadu personām, kuras vēlas ieņemt zvērināta notāra amatu, rīko zvērināta notāra eksāmenu. Pie zvērināta notāra eksāmena tiek pielaistas personas, kuras atbilst šā likuma 9.panta prasībām un ir samaksājušas eksāmena maksu Latvijas Zvērinātu notāru padomes kontā.”
19. Iesniegumi par atļauju kārtot eksāmenu jāiesniedz tieslietu ministram vismaz desmit dienas pirms tā.	19.	/ Juridiskais birojs / Izteikt 19. pantu šādā redakcijā: “19. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma nosaka zvērinātu notāru eksāmena kārtību, eksaminācijas komisijas sastāvu, eksāmena jautājumus un minimālo zināšanu apjomu, kā arī nosaka eksāmena maksu.”	Atbalstīt.	17. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā: “19. Tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma nosaka zvērinātu notāru eksāmena kārtību, eksaminācijas komisijas sastāvu, eksāmena jautājumus un minimālo zināšanu apjomu, kā arī nosaka eksāmena maksu.”
	20.	/ Juridiskais birojs / Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā: “19.1 Eksāmena termiņu tieslietu ministrs izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms tā. Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms tā.”	Atbalstīt.	18. Papildināt likumu ar 19.1 pantu šādā redakcijā: “19.1 Eksāmena termiņu tieslietu ministrs izsludina laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vismaz mēnesi pirms tā. Iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu iesniedzams tieslietu ministram vismaz 10 dienas pirms tā.”
	21.	/ Juridiskais birojs / Papildināt likumu ar 19.2 pantu šādā redakcijā: “19.2 Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu notāru padome paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta notāra eksāmenu.”	Atbalstīt.	19. Papildināt likumu ar 19.2 pantu šādā redakcijā: “19.2 Eksāmena vietu un laiku Latvijas Zvērinātu notāru padome paziņo personām, kuras ir pieteikušās kārtot zvērināta notāra eksāmenu.”
21. Personām, kas eksāmenu nokārtojušas, izsniedz par to apliecību.	22.	/ Juridiskais birojs / Papildināt 21. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi.”	Atbalstīt.	20. Papildināt 21. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi.”

24. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.	23.	/ Juridiskais birojs / Papildināt 24. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts notārs, slēdzot individuālo apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu notāru padome, slēdzot apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu notāru profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).”	Atbalstīt.	21. Papildināt 24. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Apdrošinājuma ņēmējs ir zvērināts notārs, slēdzot individuālo apdrošināšanas līgumu, un Latvijas Zvērinātu notāru padome, slēdzot apdrošināšanas līgumu par visu zvērinātu notāru profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgumu).”
25. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa nepareizu amata darbību.	24.	/Juridiskā komisija/ Aizstāt 25. pantā vārdus “nepareizu amata darbību” ar vārdiem “profesionālo darbību”.	Atbalstīt.	22. Aizstāt 25. pantā vārdus “nepareizu amata darbību” ar vārdiem “profesionālo darbību”.
27. Apdrošināšanas līgums jāuztur spēkā visu zvērināta notāra darbības laiku.	25.	/ Juridiskais birojs / Aizstāt 27. pantā vārdus “darbības laiku” ar vārdiem “amata darbības laiku”.	Atbalstīt.	23. Aizstāt 27. pantā vārdus “darbības laiku” ar vārdiem “amata darbības laiku”.
	26.	/ Juridiskais birojs / Papildināt likumu ar 27.1 pantu šādā redakcijā: “27.1 Zvērinātam notāram ir pienākums paziņot Latvijas Zvērinātu notāru padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem tajā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.”	Atbalstīt.	24. Papildināt likumu ar 27.1 pantu šādā redakcijā: “27.1 Zvērinātam notāram ir pienākums paziņot Latvijas Zvērinātu notāru padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem tajā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.”
28. Zvērināts notārs, kas līgumā noteiktajā termiņā nav izdarījis pirmo vai kārtējo apdrošināšanas maksājumu, atceļams no amata.	27.	/Juridiskā komisija/ Izteikt 28. pantu šādā redakcijā: “28. Latvijas Zvērinātu notāru padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu. Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums ir izbeigts, zvērināts notārs atstādināms vai atceļams no amata.”	Atbalstīt.	25. Izteikt 28. pantu šādā redakcijā: “28. Latvijas Zvērinātu notāru padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu. Ja apdrošināšanas līguma darbība ir apturēta vai līgums ir izbeigts, zvērināts notārs atstādināms vai atceļams no amata.”
29. Apdrošināšanas līguma minimālo summu un noteikumus nosaka tieslietu ministrs kopā ar finansu ministru, saskaņojot ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi.	28.	/ Juridiskais birojs / Izteikt 29. pantu šādā redakcijā: “Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša notāra risku. Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Minimālo apdrošināšanas summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam nosaka tieslietu ministrs un finansu ministrs.”	Atbalstīt.	26. Izteikt 29. pantu šādā redakcijā: “Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša notāra risku. Apdrošināšanas līgumā jānosaka triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Minimālo apdrošināšanas summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam nosaka tieslietu ministrs un finansu ministrs.”

30. Apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu uzrauga Latvijas Zvērinātu notāru padome.

29.

/ Juridiskais birojs /

Izteikt 30. pantu šādā redakcijā:

“30. Ja zvērināts notārs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta notāra atbildības disciplinārā vai kriminālā kārtībā šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

(2) Prasības par zaudējumiem, kas cēlušies saistībā ar zvērināta notāra amata darbību, iesniedzamas tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībai zvērināts notārs pakļauts.”

Atbalstīt.

27. Izteikt 30. pantu šādā redakcijā:

“30. Ja zvērināts notārs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta notāra atbildības disciplinārā vai kriminālā k ārtībā šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.

Prasības par zaudējumiem, kas cēlušies saistībā ar zvērināta notāra amata darbību, iesniedzamas tai apgabaltiesai, kuras uzraudzībai zvērināts notārs pakļauts.”

33. Zvērināts notārs, uzsākot darbību, izsludina vietējā laikrakstā un paziņo attiecīgajām tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei prakses vietas adresi. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī adreses maiņas gadījumā.	30. 31.	/Juridiskā komisija/ Aizstāt 33. pantā vārdus “vietējā laikrakstā” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā”. / Juridiskā komisija/ Papildināt 33. panta pirmo teikumu pēc vārda “adresi” ar vārdiem “un prakses uzsākšanas dienu”.	Atbalstīt. Atbalstīt.	28. 33. pantā: aizstāt vārdus “vietējā laikrakstā” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā”; papildināt pirmo teikumu pēc vārda “adresi” ar vārdiem “un prakses uzsākšanas dienu”.
38. Zvērināts notārs pilda savus amata pienākumus tikai tās apgabaltiesas darbības rajonā, kuras uzraudzībai viņš pakļauts. Darbībai, ko viņš izpildījis citas apgabaltiesas darbības rajonā, nav notariālās darbības spēka.	32. 33.	/Juridiskā komisija/ Izslēgt 38. panta otro teikumu. /Juridiskā komisija/ Papildināt 38. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Notāra amata darbībai, tikai tāpēc, ka notariālais akts vai notariālais apliecinājums veikts ārpus zvērināta notāra apgabaltiesas darbības rajona, nezūd notariālā akta vai notariālā apliecinājuma spēks.”	Atbalstīt. Atbalstīt.	29. 38. pantā: izslēgt otro teikumu; papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “Notāra amata darbībai, tikai tāpēc, ka notariālais akts vai notariālais apliecinājums veikts ārpus zvērināta notāra apgabaltiesas darbības rajona, nezūd notariālā akta vai notariālā apliecinājuma spēks.”
39. Zvērināts notārs, pildot amata pienākumus savas darbības rajona robežās, sniedz notariālo palīdzību visām personām, kas pie viņa griežas, kaut arī to dzīvesvieta vai manta, uz kuru attiecas akts vai apliecinājums, atrodas ārpus šā rajona.	34.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt 39. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: “Zvērināts notārs nedrīkst atteikties pildīt amata pienākumus, izņemot likumā noteiktus gadījumus. Atteikumā jānorāda tā pamats un pārsūdzības kārtība.“	Atbalstīt.	30. Papildināt 39. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: “Zvērināts notārs nedrīkst atteikties pildīt amata pienākumus, izņemot likumā noteiktus gadījumus. Atteikumā jānorāda tā pamats un pārsūdzības kārtība.“
40. Zvērināts notārs nedrīkst taisīt vai apliecināt aktus, kuri aizliegti ar likumu, kuru saturs ir pretrunā ar likumiem vai kuri aizskar pārvaldes kārtību, tikumību vai personu godu.	35.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Izteikt 40. pantu šādā redakcijā: „ Zvērinātam notāram jāatsakās no aktu un apliecinājumu taisīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībās, kuras acīmredzami kalpo neatļautiem un netikumīgiem mērķiem.“	Atbalstīt.	31. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā: „ Zvērinātam notāram jāatsakās no aktu un apliecinājumu taisīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībās, kuras acīmredzami kalpo neatļautiem un netikumīgiem mērķiem.“
41. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus vai apliecinājumus sev pašam, savam laulātajam, saviem un laulātā radiniekiem taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā - līdz ceturtajai pakāpei un svainiešiem - līdz trešajai pakāpei, kā arī zvērināta notāra vai viņa laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošām personām vai zvērināta notāra vai viņa laulātā adoptētājiem vai adoptētiem.	36.	/Juridiskā komisija/ Papildināt 41. pantu pēc vārda “laulātajam” ar vārdiem “arī bijušajam”.	Atbalstīt.	32. Papildināt 41. pantu pēc vārda “laulātajam” ar vārdiem “arī bijušajam”.

43. Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi, kuras veidu un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

37.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 43. pantu šādā redakcijā:

“ Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts notārs saņem tieslietu ministra apstiprinātas zvērināta notāra amata apliecības un amata zīmi. To veidus un lietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi.”

Atbalstīt.

33. Izteikt 43. pantu šādā redakcijā:

Pildot amata pienākumus, zvērināts notārs nēsā amata zīmi.”

44. Zvērināts notārs lieto zīmogu ar papildināto valsts mazo ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta notāra vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.

38.

/Juridiskā komisija/

Aizstāt 44. pantā vārdus “papildināto valsts mazo ģerboni” ar vārdiem “papildināto mazo valsts ģerboni”.

Atbalstīt.

34. Aizstāt 44. pantā vārdus “papildināto valsts mazo ģerboni” ar vārdiem “papildināto mazo valsts ģerboni”.

45. Zvērinātam notāram jāved:

1) reģistri visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu ierakstīšanai;

2) aktu grāmata notariālā kārtībā taisīto aktu un 128. pantā minēto dokumentu ierakstīšanai;

3) glabājumu grāmata;

4) vekseļu protesta aktu grāmata;

5) to personu alfabētiskais rādītājs, kuru vārdā izpildīta notariālā darbība;

6) to personu alfabētiskais rādītājs, kurām tiesa nodibinājusi aizgādnību gara slimības vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai kuras atzinusi par maksātnespējīgām, vai kurām atsauktas pilnvaras.

39.

40.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 45.panta 2. punktu šādā redakcijā:

“2) notariālo aktu grāmata;“

/ Juridiskā komisija/

Papildināt 45. pantu otro daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais reģistrs un 5. un 6. punktā paredzētie alfabētiskie rādītāji tiek vesti datorizētā veidā”.

Atbalstīt.

35. 45. pantā:

izteikt 2. punktu šādā

redakcijā :

”2) notariālo aktu grāmata”;

papildināt pantu otro daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais reģistrs un 5. un 6. punktā paredzētie alfabētiskie rādītāji tiek vesti datorizētā veidā”.

47. Reģistrus un glabājumu grāmatas caurauklo un nogādā apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktam tiesnesim.

Apgabaltiesas priekšsēdētāja noteiktais tiesnesis un viņa sekretārs pārbauda grāmatu atbilstību noteiktajai formai un lapu numerāciju, kā arī grāmatas pēdējā lappusē taisa apliecinājuma uzrakstu, ko paraksta tiesnesis un sekretārs, norādot datumu.

Grāmatu auklu galus piestiprina pēdējā lappusē ar tiesas zīmogu.

41.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 47.panta pirmajā daļā pēc vārda “grāmatas“ ar vārdiem „pirms to uzsākšanas“.

Atbalstīt.

36. Papildināt 47.panta pirmajā daļā pēc vārda “grāmatas“ ar vārdiem „pirms to uzsākšanas“.

48. Reģistra lapa sastāv no divām lappusēm atvērtā stāvoklī ar kopīgu tekošu numuru, tā sadalīta astoņās ailēs, kurās ieraksta: 1) kārtas numuru, ik gadus sākot jaunu numerāciju; 2) mēnesi un dienu, kad izpildīta notariālā darbība; 3) īsu akta saturu; 4) aktā norādītā darījuma naudas summu, ja tāda noteikta vai tādu var noteikt; 5) par aktu samaksātās valsts nodevas summu; 6) atlīdzības summu par zvērināta notāra amata darbību; 7) to personu uzvārdu, vārdu, dzimšanas laiku un vietu, kā arī dzīvesvietu, kurām izpildīta notariālā darbība; dzimšanas laiku un vietu norāda tikai tad, ja tie atzīmēti aktā vai apliecinājumā; 8) dokumentu saņēmēju parakstus vai zvērināta notāra atzīmi, kam un kad dokumenti nosūtīti.	42. 43.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Izteikt 48.panta 3. punktu šādā redakcijā: “3) notariālās darbības nosaukumu un īsu akta saturu;“. /Juridiskā komisija/ Izteikt 48.panta 3. punktu šādā redakcijā: “3) akta vai apliecinājuma nosaukumu;“.	Atbalstīt daļēji. Atbalstīt.	37. Izteikt 48.panta 3. punktu šādā redakcijā: “3) akta vai apliecinājuma nosaukumu;“.
49. Iepriekšējā (48.) panta 4. - 6. punktā paredzētās summas saskaita par katru mēnesi atsevišķi, bet gada beigās - par visu gadu.	44.	/ Juridiskā komisija/ Izslēgt 49. pantu.	Atbalstīt.	38. Izslēgt 49. pantu.
52. Aktu grāmata sastāv no: 1) notariālo aktu (82. pants) oriģināliem; 2) 128. pantā minēto dokumentu norakstiem. Šos dokumentus var sastādīt rokrakstā vai izgatavot ar tehniskiem līdzekļiem.	44.a	/ Juridiskā komisija/ Izslēgt 52. pantu.	Atbalstīt.	39. Izslēgt 52. pantu.
64. Zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību tuvāk noteic tieslietu ministrs.	45.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Izteikt 64. pantu šādā redakcijā: „ 64. Instrukciju par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību un par mantojuma lietu vešanu pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma izdod tieslietu ministrs.“	Atbalstīt.	40. Izteikt 64. pantu šādā redakcijā: „ 64. Instrukciju par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un to vešanas kārtību un par mantojuma lietu vešanu pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma izdod tieslietu ministrs.“
Trešā apakšnodaļa Zvērinātu notāru darbība	46.	/ Juridiskā komisija/ Izteikt trešās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Zvērinātu notāru amata darbība”.	Atbalstīt.	41. Izteikt trešās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Zvērinātu notāru amata darbība”.

65. Zvērinātam notāram piekrīt:

1) taisīt aktus;

2) taisīt apliecinājumus;

3) pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus;

4) sastādīt mantas dalīšanas projektus likumā paredzētajos gadījumos;

5) veikt citas likumos paredzētās darbības.

Pildot šajā pantā minētos pienākumus, zvērinātam notāram jānoskaidro darījuma dalībnieku griba un darījuma noteikumi, skaidri un viennozīmīgi jāfiksē personu paziņojumi, jāiepazīstina dalībnieki ar iespējamām darījuma sekām, lai likumu nezināšana netiktu izmantota tiem par ļaunu un tiem netiktu nodarīti zaudējumi.

47.

48.

49.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 65. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) taisīt notariālus aktus;”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 65. panta pirmo daļu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

„4) vest mantojuma lietas;“

uzskatīt līdzšinēji 4. un 5. apakšpunktu par 5. un 6 apakšpunktu;

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 65. panta otro daļu.

Atbalstīt.

42. 65. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1) taisīt notariālus aktus;”;

papildināt pantu ar jaunu 4. punktu šādā redakcijā:

„4) vest mantojuma lietas;“

uzskatīt līdzšinējo 4. un 5. punktu par 5. un 6 punktu;

izslēgt panta otro daļu.

66. Zvērinātam notāram ir atļauts:

1) gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās;

2) gādāt no valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātām personām atļaujas, apliecības un citus dokumentus, kas vajadzīgi notariāli taisāmo un apliecināmo aktu noslēgšanai vai nostiprināšanai;

3) sastādīt aktu, līgumu un citu ar zvērināta notāra darbību saistītu dokumentu projektus, kā arī izgatavot norakstus un tulkojumus;

4) sniegt citu juridisko palīdzību.

50.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 66. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Izpildot šā panta 1. un 2. punktā minētās darbības, zvērināts notārs darbojas uz likuma pamata, neiesniedzot pilnvaru.“

Atbalstīt.

43. Papildināt 66. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Izpildot šā panta 1. un 2. punktā minētās darbības, zvērināts notārs darbojas uz likuma pamata, neiesniedzot pilnvaru.“

71. Apliecinājumus var izdarīt arī svešvalodā, ja zvērināts notārs un personas, kas tajos piedalās, to prot un ja tie apliecināmi uzrādīšanai ārvalstīs.

51.

52.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 71.pantu šādā redakcijā:

„ 71. Apliecinājumus var izdarīt arī svešvalodā, ja zvērināts notārs to prot un ja tie apliecināmi uzrādīšanai ārvalstīs.“

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 71. pantā vārdus “un personas, kas tajos piedalās”.

Atbalstīt Juridiskās k. redakcijā.

Atbalstīt.

44. Izslēgt 71. pantā vārdus “un personas, kas tajos piedalās”.

73. Visos aktos un apliecinājumos jābūt:

1) gadam, dienai un mēnesim, bet, ja vajadzīgs, - arī sīkākam laika apzīmējumam un aktu un apliecinājumu taisīšanas vietas adresei;

2) zvērināta notāra vārdam un uzvārdam;

3) reģistra numuram;

4) zvērināta notāra parakstam.

Uz izdodamiem aktiem un apliecinājumiem zvērinātam notāram jāuzspiež savs zīmogs.

53.

54.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 73.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Uz visiem aktiem un apliecinājumiem zvērinātam notāram jāuzspiež savs zīmogs.”

/ Juridiskā komisija/

Aizstāt 73. panta otrajā daļā vārdu “izdodamiem” ar vārdu “visiem”.

Atbalstīt Juridiskās k. redakcijā.

Atbalstīt.

45. Aizstāt 73. panta otrajā daļā vārdu “izdodamiem” ar vārdu “visiem”.

75. Apzīmējot aktos un apliecinājumos personas, jānorāda to vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet aktos un apliecinājumos, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, - arī šo personu dzimšanas laiks un vieta.

Ja dzimšanas laiku un vietu nav iespējams noskaidrot 76. pantā noteiktajā kārtībā, zvērinātam notāram tas jānorāda aktā vai apliecinājumā.

55.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 75. panta otro daļu pēc vārdiem “dzimšanas laiku un vietu” ar vārdu “un dzīvesvietu”.

Atbalstīt.

46. Papildināt 75. panta otro daļu pēc vārdiem “dzimšanas laiku un vietu” ar vārdu “un dzīvesvietu”.

55.a

/ Juridiskā komisija/

Papildināt likumu ar 77.1 pantu šādā redakcijā:

“77.1 Aktus (dokumentus) zvērināts notārs taisa, sastādot tos rokrakstā vai izgatavojot ar tehniskiem līdzekļiem.”

Atbalstīt.

47. Papildināt likumu ar 77.1 pantu šādā redakcijā:

“77.1 Aktus (dokumentus) zvērināts notārs taisa, sastādot tos rokrakstā vai izgatavojot ar tehniskiem līdzekļiem.”

78. Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta vai apliecinājuma beigās pirms parakstiem.

56.

57.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 78.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Dzēsumi apliecinājumos nav atļauti. Svītrojumi izdarāmi tā, lai paliktu redzams svītrotais teksts.”

/ Juridiskā komisija/

Papildināt 78. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

” Dzēsumi aktos un apliecinājumos nav atļauti, tukšās vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro. Svītrojumi izdarāmi tā, lai paliktu redzams svītrotais teksts”.

Atbalstīt Juridiskās k. redakcijā.

Atbalstīt.

48. Papildināt 78. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

” Dzēsumi aktos un apliecinājumos nav atļauti, tukšās vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro. Svītrojumi izdarāmi tā, lai paliktu redzams svītrotais teksts”.

79. Zvērināts notārs un viņa darbinieki nedrīkst trešajām personām sniegt ziņas par notariālajās grāmatās ierakstītajiem aktiem un apliecinājumiem; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.

Zvērinātam notāram jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.

Visas uzticētās lietas, akti un dokumenti zvērinātam notāram jāglabā slepenībā.

58.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 79.pantu pēc vārdiem “ ziņas par” ar vārdiem “ viņiem uzticētajām lietām un”.

Atbalstīt.

49. Papildināt 79.pantu pēc vārdiem “ ziņas par” ar vārdiem “ viņiem uzticētajām lietām un”.

80. Izņēmumus no iepriekšējā (79.) panta noteikumiem pieļauj:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām - sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām un privātpersonām - ar akta vai apliecinājuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas atļauju.

Piezīme. Par protestētiem vekseļiem zvērinātam notāram jāsniedz ziņas Latvijas Bankai.

59.

60.

61.

Juridiskā komisija/

Papildināt 80. panta 2. punktu pēc vārda “apgabaltiesas” ar vārdu “priekšsēdētāja”.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 80. pantu ar 3. punktu šādā redakcijā:

“3) šajā likumā noteiktajos gadījumos”.

/ Juridiskā komisija/

Izslēgt 80. panta piezīmi.

Atbalstīt.

50. Izteikt 80. pantu šādā redakcijā:

“80. Izņēmumus no iepriekšējā (79.) panta noteikumiem pieļauj:

1) tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu amatpersonām - sakarā ar amata pienākumu pildīšanu;

2) citu resoru amatpersonām un privātpersonām - ar akta vai apliecinājuma dalībnieku piekrišanu vai ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.

3) šajā likumā noteiktajos gadījumos.”

81. Akti, kurus taisa (82.pants) zvērināts notārs, izņemot 115. pantā minētos aktus, ir publiski akti.

62.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 81. pantu šādā redakcijā:

“81. Akti, kurus taisa (82. pants) vai apliecina (108. pants) zvērināts notārs, izņemot 116. pantā minētos aktus, ir publiski akti.”

Atbalstīt.

51. Izteikt 81. pantu šādā redakcijā:

“81. Akti, kurus taisa (82. pants) vai apliecina (108. pants) zvērināts notārs, izņemot 116. pantā minētos aktus, ir publiski akti.”

63.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 82.1 pantu šādā redakcijā:

“82.1 Apliecinot gribas izteikumu, kā arī citos likumos noteiktajos gadījumos, zvērināts notārs taisa notariālu aktu.

Aktā jānorāda tā dalībnieku gribas izteikumi.

Notariālos aktus zvērināts notārs ieraksta notariālo aktu grāmatā.“

Atbalstīt.

52. Papildināt likumu ar 82.1 pantu šādā redakcijā:

“82.1 Apliecinot gribas izteikumu, kā arī citos likumos noteiktajos gadījumos, zvērināts notārs taisa notariālu aktu.

Aktā jānorāda tā dalībnieku gribas izteikumi.

Notariālos aktus zvērināts notārs ieraksta notariālo aktu grāmatā.“

83. Zvērināts notārs pārbauda ne vien akta dalībnieku un viņu pārstāvju identitāti, bet arī rīcībspēju.

64.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 83. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Pilnvarojumiem, kas paredzēti notariālu aktu taisīšanai, jābūt publiskiem dokumentiem. Pilnvaras notariālajam aktam jāpievieno oriģinālā, notariālā akta izrakstā vai apliecināta noraksta veidā. Taisot notariālo aktu juridiskajai personai (77. pants), pārstāvības tiesības, ja tās izriet no ieraksta Komercreģistrā vai kādā citā publiskā reģistrā, apliecina ar notāra izziņu par ieskatīšanos tajā.”

Atbalstīt.

53. Papildināt 83. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

85. Zvērinātam notāram nepazīstamu liecinieku identitāte jānoskaidro 76. pantā noteiktajā kārtībā.

64.a

/Juridiskā komisija/

Papildināt 85. pantu pēc vārda “liecinieku” ar vārdiem “un tulku”.

Atbalstīt.

54. Papildināt 85. pantu pēc vārda “liecinieku” ar vārdiem “un tulku”.

86. Par notariāla akta lieciniekiem nevar būt:

1) rakstīt un lasīt nepratēji, nepilngadīgie un tie, kas miesīgu vai garīgu trūkumu dēļ nespēj pareizi un pilnīgi saprast un apliecināt aktu, proti, garā slimie, kurlie, mēmie un aklie;

2) tie, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;

3) tie, kas atrodas 41. pantā norādītajās attiecībās ar zvērinātu notāru, viņa laulāto, akta dalībniekiem vai aktā minētajām trešajām personām, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;

4) zvērināta notāra darbinieki un zvērināta notāra un viņa darbinieku kalpotāji;

5) valsts valodas nepratēji;

6) tie, kuri norādīti Civillikuma 448. panta 2. punktā.

Liecinieks dod zvērinātam notāram parakstu par to, ka viņš nav zaudējis tiesību būt par liecinieku.

65.

65.a

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 86. panta 6. punktu.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 86. panta otro daļu.

Atbalstīt.

55. Izslēgt 86. panta 6. punktu un otro daļu.

66.

67.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 87.1 pantu šādā redakcijā:

„87.1 Zvērinātam notāram jānoskaidro darījuma dalībnieku griba un darījuma noteikumi, skaidri un viennozīmīgi jāfiksē personu paziņojumi, jāiepazīstina dalībnieki ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana netiktu izmantota tiem par ļaunu un tiem netiktu nodarīti zaudējumi.“

/ Juridiskā komisija/

Papildināt likumu 87.1 pantu ar šādā redakcijā :

“87.1 Zvērināts notārs noskaidro darījuma dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un viennozīmīg i pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantota tiem par ļaunu.”

Atbalstīt Juridiskās k. redakcijā.

Atbalstīt

56. Papildināt likumu ar 87.1 pantu šādā redakcijā:

„87.1 Zvērināts notārs noskaidro darījuma dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un viennozīmīgi pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantota tiem par ļaunu.”

68.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt ar 87.2 pantu šādā redakcijā:

„87.2 Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālus aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir pretrunā ar likumiem, kuri aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personu godu.“

Atbalstīt.

57. Papildināt likumu ar 87.2 pantu šādā redakcijā:

69.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt ar 87.3 pantu šādā redakcijā:

„87.3 Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem, par ko jānorāda aktā.”

Atbalstīt.

58. Papildināt likumu ar 87.3 pantu šādā redakcijā:

„87.3 Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem, par ko jānorāda aktā.”

88. Zvērināts notārs projektu nolasa akta dalībniekiem un jautā, vai viņi saprot tā saturu un nozīmi un vai viņi aktu taisa labprātīgi. Ja akta dalībnieki to apstiprina, projekts viņiem un zvērinātam notāram jāparaksta.

70.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 88. pantu šādā redakcijā:

„88. Projektu nolasa akta dalībniekiem zvērināta notāra klātbūtnē. Ja akta dalībnieki zvērinātam notāram apstiprina, ka viņi saprot tā saturu un nozīmi un ka tas atbilst viņu gribai, projekts viņiem un zvērinātam notāram jāparaksta.“

Atbalstīt.

59. Izteikt 88. pantu šādā redakcijā:

89. Ja saskaņā ar likumu pieaicināmi vai pēc dalībnieku vēlēšanās ir pieaicināti liecinieki, aktu nolasa un paraksta, lieciniekiem klāt esot. Šādā gadījumā aktu paraksta arī liecinieki.

71.

72.

/Juridiskā komisija/

Izslēgt 89. panta otro teikumu.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 89. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Aktu paraksta arī liecinieki un tulki.”

Atbalstīt.

60. 89. pantā:

izslēgt otro teikumu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Aktu paraksta arī liecinieki un tulki.”

90. Ja akta dalībnieki negrib, lai pieaicinātie liecinieki zinātu akta saturu, un pēc pašu vēlēšanās izlasījuši vai noklausījušies tā saturu, lieciniekiem klāt neesot, tad, parakstot aktu, tā dalībnieki paziņo lieciniekiem, ka viņi to lasījuši vai noklausījušies. Tas jānorāda arī aktā.

73.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 90. pantu šādā redakcijā:

„Ja akta dalībnieki negrib, lai pieaicinātie liecinieki zinātu akta saturu, un noklausījušies tā saturu, lieciniekiem klāt neesot, tad, parakstot aktu, tā dalībnieki paziņo lieciniekiem, ka viņi to noklausījušies.”

Atbalstīt.

61. Izteikt 90. pantu šādā redakcijā:

„90. Ja akta dalībnieki negrib, lai pieaicinātie liecinieki zinātu akta saturu, un noklausījušies tā saturu, lieciniekiem klāt neesot, tad, parakstot aktu, tā dalībnieki paziņo lieciniekiem, ka viņi to noklausījušies.”

74.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 90.1 pantu šādā redakcijā:

„90.1 Notariālais akts jāparaksta zvērināta notāra klātbūtnē.

Šajā pantā un 88.–90. pantā minētie apstākļi jānorāda notariālajā aktā.“

Atbalstīt.

62. Papildināt likumu ar 90.1 pantu šādā redakcijā:

„90.1 Notariālais akts jāparaksta zvērināta notāra klātbūtnē.

Šajā pantā un 88.–90. pantā minētie apstākļi jānorāda notariālajā aktā.“

92. Dzēsumi aktos nav pieļaujami; tukšās vietas un kļūdainie ieraksti jāpārsvītro.	75.	/Juridiskā komisija/ Izslēgt 92. pantu.	Atbalstīt.	63. Izslēgt 92. pantu.
93. Ja nav ievēroti 78. un 92. panta noteikumi, aktam nav notariāla spēka.	76.	/Juridiskā komisija/ Izslēgt 93. pantā vārdu un skaitli “un 92”.	Atbalstīt.	64. Izslēgt 93. pantā vārdu un skaitli “un 92”.
100. Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts aktu grāmatā. Piezīme. Ar ierakstīšanu aktu grāmatā saprotama 52. pantā minēto dokumentu ierakstīšana reģistrā un apliecināto aktu ievietošana aktu grāmatā.	77.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Izteikt 100. pantu šādā redakcijā: „100. Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts notariālo aktu grāmatā. Piezīme. Ar ierakstīšanu notariālo aktu grāmatā saprotama 52. pantā minēto dokumentu ierakstīšana reģistrā un ievietošana notariālo aktu grāmatā.“	Atbalstīt.	65. Izteikt 100. pantu šādā redakcijā: „100. Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts notariālo aktu grāmatā. Piezīme. Ar ierakstīšanu notariālo aktu grāmatā saprotama 52. pantā minēto dokumentu ierakstīšana reģistrā un ievietošana notariālo aktu grāmatā.“
101. Pēc oriģināla parakstīšanas akta dalībniekiem izdod apliecinātus aktu grāmatas izrakstus.	78.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Izteikt 101. pantu šādā redakcijā: „101. Par notariālo aktu grāmatā ierakstīto notariālo aktu zvērināts notārs izdod notariāli apliecinātus notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus.“	Atbalstīt.	66. Izteikt 101. pantu šādā redakcijā: „101. Par notariālo aktu grāmatā ierakstīto notariālo aktu zvērināts notārs izdod notariāli apliecinātus notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus.“

102. Šiem izrakstiem ir tāds pats spēks kā akta oriģinālam, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likuma prasībām iesniedzams akta oriģināls.

79.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 102. pantu šādā redakcijā:

„102. Notariālo aktu grāmatas izrakstiem ir tāds pats spēks kā notariālā akta oriģinālam, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likuma prasībām iesniedzams notariālā akta oriģināls.“

Atbalstīt.

67. Izteikt 102. pantu šādā redakcijā:

„102. Notariālo aktu grāmatas izrakstiem ir tāds pats spēks kā notariālā akta oriģinālam, izņemot gadījumus, kad atbilstoši likuma prasībām iesniedzams notariālā akta oriģināls.“

103. Izdodot notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus, zvērinātam notāram jāievēro 73., 75., 78., 91. un 92. panta noteikumi.

80.

81.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 103. pantu šādā redakcijā:

„103. Izdodot notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus, zvērinātam notāram jāievēro 73. - 75. panta noteikumi.

Apliecinājumu raksta uz paša izraksta vai noraksta.

Apliecinājumā jānorāda tā notariālā akta reģistra numurs, par kuru izdots attiecīgais izraksts vai noraksts.

Labojumi, svītrojumi, dzēsumi un piemetinājumi izrakstos un norakstos nav atļauti. Pašā oriģinālā pienācīgi atzīmētie labojumi, svītrojumi un piemetinājumi (78. pants) izrakstos un norakstos nav atkārtoti jāatzīmē, taču tad tie jāraksta uzreiz tajā vietā, kura tiem tieši tekstā paredzēta.“

/Juridiskā komisija/

Papildināt 103. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Izrakstiem un norakstiem vārdu pa vārdam jāsaskan ar oriģināliem.

Oriģinālā pienācīgi atzīmētos labojumus, svītrojumus un piemetinājumus (78. pants), izrakstos un norakstos var kā tādus atkārtoti neatzīmēt, ja tos ieraksta tieši tajā vietā, kur tas tekstā tieši paredzēts.”

Atbalstīt daļēji.

Atbalstīt.

(uzskatīt par ceturto un piekto daļu).

68. Izteikt 103. pantu šādā redakcijā:

„103. Izdodot notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus, zvērinātam notāram jāievēro 73. - 75. panta noteikumi.

Apliecinājumu raksta uz paša izraksta vai noraksta.

Apliecinājumā jānorāda tā notariālā akta reģistra numurs, par kuru izdots attiecīgais izraksts vai noraksts.

Izrakstiem un norakstiem vārdu pa vārdam jāsaskan ar oriģināliem.

104. Aktu grāmatas izrakstus zvērināts notārs var izdot tikai tām personām, kurām aktā piešķirta tiesība tos saņemt, vai viņu pilnvarniekiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, bet visām pārējām personām vienīgi uz tiesas lēmuma pamata.

Aktu grāmatas izrakstā jāatzīmē pierādījumi, kas piešķir tiesību to saņemt.

82.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 104. pantu šādā redakcijā:

„104. Notariālo aktu grāmatas izrakstus zvērināts notārs var izdot tikai tām personām, kurām notariālajā aktā piešķirta tiesība tos saņemt, vai viņu pilnvarniekiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, bet visām pārējām personām vienīgi ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.

Izraksta apliecinājumā jāatzīmē pierādījumi, kas piešķir tiesību izrakstu saņemt.“

Atbalstīt.

69. Izteikt 104. pantu šādā redakcijā:

„104. Notariālo aktu grāmatas izrakstus zvērināts notārs var izdot tikai tām personām, kurām notariālajā aktā piešķirta tiesība tos saņemt, vai viņu pilnvarniekiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, bet visām pārējām personām vienīgi ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.

Izraksta apliecinājumā jāatzīmē pierādījumi, kas piešķir tiesību izrakstu saņemt.“

105. Personām, kam aktu grāmatas izraksts jau bijis izdots, otros un turpmākos izrakstus izdod tikai ar visu pārējo akta dalībnieku piekrišanu vai saskaņā ar tiesas lēmumu.

83.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 105. pantu šādā redakcijā:

„Personām, kam notariālo aktu grāmatas izraksts jau bijis izdots, otros un turpmākos izrakstus izdod tikai ar visu pārējo notariālā akta dalībnieku piekrišanu vai saskaņā ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.“

Atbalstīt.

70. Izteikt 105. pantu šādā redakcijā:

„Personām, kam notariālo aktu grāmatas izraksts jau bijis izdots, otros un turpmākos izrakstus izdod tikai ar visu pārējo notariālā akta dalībnieku piekrišanu vai saskaņā ar apgabaltiesas priekšsēdētāja atļauju.“

106. Notariālo aktu norakstus zvērināts notārs var izdot akta dalībniekiem un tiesību pēcniekiem.

84.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 106. pantu šādā redakcijā:

„Notariālo aktu norakstus zvērināts notārs var izdot notariālā akta dalībniekiem un tām personām, kurām ir tiesības saņemt notariālo aktu grāmatas izrakstus.“

Atbalstīt.

71. Izteikt 106. pantu šādā redakcijā:

„Notariālo aktu norakstus zvērināts notārs var izdot notariālā akta dalībniekiem un tām personām, kurām ir tiesības saņemt notariālo aktu grāmatas izrakstus.“

107. Uz notariālā akta oriģināla jāatzīmē, kam, kad un ar kādu reģistra numuru izdoti izraksti vai noraksti.

Katrā aktu grāmatas izrakstā jānorāda, kurš tas ir pēc kārtas.

85.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 107. panta otro daļu pēc vārda „Katrā“ ar vārdu „notariālo“.

Atbalstīt.

72. Papildināt 107. panta otro daļu pēc vārda „Katrā“ ar vārdu „notariālo“.

III Apliecinājumi

86.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„Faktu apliecinājumi”.

Atbalstīt.

73. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„Faktu apliecinājumi”.

108. Zvērināti notāri apliecina:

1) notariālo aktu izrakstus un norakstus;

2) aktus uzrādījuma kārtībā;

3) parakstu īstumu;

4) to, ka persona ir dzīva;

5) norakstus un tulkojumus;

6) līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu izpildīšanai;

7) seifu un citu glabātavu saturu;

8) dokumentu uzrādīšanas laiku;

9) valsts nodevas samaksu;

10) protestus;

11) pilnvarojumu atsaukšanu;

12) paziņojumu nodošanu;

13) citus likumos paredzētos dokumentus.

87.

88.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 108. panta 1. punktu šādā redakcijā:

“1) notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus;“.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 108. pantu ar jaunu 13. punktu šādā redakcijā:

„13) darbību un notikumu norisi;”.

Uzskatīt līdzšinējo 13. punktu par 14. punktu.

Atbalstīt.

74. 108. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

“1) notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus;“;

papildināt pantu ar jaunu 13. punktu šādā redakcijā:

„13) darbību un notikumu norisi;”;

uzskatīt līdzšinējo 13. punktu par 14. punktu.

89.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 108.1 pantu šādā redakcijā;

“108.1 (1) Apliecinot faktus, zvērināts notārs taisa notariālu aktu, izņemot gadījumus, kad likums noteic apliecinājumu rakstīt uz paša dokumenta (apliecinājuma uzraksts) vai citu sevišķu apliecināšanas kārtību.

(2) Aktā jānorāda notāra konstatējumi.

(3) Taisot aktu, jāievēro 91.un 93. pantu noteikumi.“

Atbalstīt.

75. Papildināt likumu ar 108.1 pantu šādā redakcijā;

(2) Aktā norādāmi notāra konstatējumi.

(3) Taisot aktu, ievēro 91.un 93. panta noteikumi.“

110. Zvērināts notārs pārbauda akta uzrādītāja un viņa pārstāvju identitāti un rīcībspēju.

90.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 110. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„ Attiecībā uz juridiskām personām zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar šā likuma 77. pantu.“

Atbalstīt.

76. Papildināt 110. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„ Attiecībā uz juridiskām personām zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar šā likuma 77. pantu.“

111. Zvērināts notārs jautā akta uzrādītājam, vai viņam ir zināms akta saturs. Ja uzrādītājs paskaidro, ka viņš zina akta saturu, tad, zvērinātam notāram klāt esot, aktu paraksta vai atzīst par pašrocīgi parakstītu.

91.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 111. pantu šādā redakcijā:

„111. Zvērināts notārs var apliecināt aktus uzrādījuma kārtībā tikai likumā tieši norādītajos gadījumos.

Apliecinot aktus, zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar šā likuma 83.–107. pantu.“

Atbalstīt.

77. Izteikt 111. pantu šādā redakcijā:

„111. Zvērināts notārs var apliecināt aktus uzrādījuma kārtībā tikai likumā tieši norādītajos gadījumos.

Apliecinot aktus, zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar šā likuma 83.–107. pantu.“

112. Apliecinājumu raksta uz paša akta, atzīmējot, ka paraksts ir dots vai atzīts par savu, zvērinātam notāram klāt esot.

92.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 112. pantu.

Atbalstīt.

78. Izslēgt 112. pantu.

115. Apliecinājumu raksta uz paša akta, atzīmējot, ka paraksts ir dots vai atzīts par savu, zvērinātam notāram klāt esot.

93.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 115. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Ja zvērināts notārs sastāda arī pašu aktu, tad viņam ir arī 87.1 pantā noteiktie pienākumi.“

Atbalstīt.

79. Papildināt 115. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„ Ja zvērināts notārs sastāda arī pašu aktu, tad viņam ir arī 87.1 pantā noteiktie pienākumi.“

116. Akti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, atzīstami par privātiem aktiem.	94. 95. 96. 97.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt 116. pantu ar otro daļu šādā redakcijā: „(2) Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz aktiem, kuru saturs ir pretrunā ar likumiem, kuri aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personu godu.“ /Juridiskā komisija/ Papildināt 116. pantu ar otro daļu šādā redakcijā : “Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz aktiem, kuru saturs ir pretrunā ar likumiem, vai kuri acīmredzami aizskar pārvaldes kārtību, tikumību vai personu godu”. /Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt 116. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Zvērināts notārs iepazīstas ar akta saturu tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā panta 2. daļā minēto apstākļu konstatēšanai. Par akta saturu pārējā daļā zvērināts notārs neatbild.“ /Juridiskā komisija/ Papildināt 116. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā : “Zvērināts notārs iepazīstas ar akta saturu tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā panta 2. daļā minēto apstākļu konstatēšanai. Par akta saturu zvērināts notārs neatbild, par ko atzīmējams apliecinājumā. Apliecinājumā norādāmi arī šā likuma 113. un 116. pantā minētie apstākļi.”	Atbalstīt daļēji. Atbalstīt. Atbalstīt daļēji. Atbalstīt.	80. 116. pantā: papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā : “Parakstu īstumu nedrīkst apliecināt uz aktiem, kuru saturs ir pretrunā ar likumiem, vai kuri acīmredzami aizskar pārvaldes kārtību, tikumību vai personu godu.”; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā : “Zvērināts notārs iepazīstas ar akta saturu tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā panta 2. daļā minēto apstākļu konstatēšanai. Par akta saturu zvērināts notārs neatbild, par ko atzīmējams apliecinājumā. Apliecinājumā norādāmi arī šā likuma 113. un 116. pantā minētie apstākļi.”
119. Apliecinot norakstus un tulkojumus, zvērinātam notāram tie jāsalīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem. Apliecinājumos jānorāda dokumentu iesniedzēji.	98.	/Juridiskā komisija/ Izteikt 119. pantu šādā redakcijā : “119. Apliecinot norakstus un tulkojumus no dokumentiem, zvērinātam notāram nav jāpārbauda uzrādīto dokumentu izdošanas likumība, bet jāpārbauda tikai to atbilstība uzrādītajiem dokumentiem.”	Atbalstīt.	81. Izteikt 119. pantu šādā redakcijā : “119. Apliecinot norakstus un tulkojumus no dokumentiem, zvērinātam notāram nav jāpārbauda uzrādīto dokumentu izdošanas likumība, bet jāpārbauda tikai to atbilstība uzrādītajiem dokumentiem.”
	99.	/Juridiskā komisija/ Papildināt likumu ar 119.1 pantu šādā redakcijā: “119.1 Apliecinājumos jānorāda dokumentu iesniedzēji, kā arī jāatzīmē 119. pantā norādītie apstākļi.”	Atbalstīt.	82. Papildināt likumu ar 119.1 pantu šādā redakcijā: “119.1 Apliecinājumos jānorāda dokumentu iesniedzēji, kā arī jāatzīmē 119. pantā norādītie apstākļi.”
	100.	/Juridiskā komisija/ Papildināt likumu ar 119.2 pantu šādā redakcijā: “119.2 Zvērināti notāri tiesīgi izgatavot norakstus un kopijas no tiem apliecinājumiem, kas glabājas viņu lietās, ja to lūdz personas, kas attiecīgos dokumentus parakstījušas, viņu pilnvarnieki, mantinieki vai tiesību pēcnieki.”	Atbalstīt.	83. Papildināt likumu ar 119.2 pantu šādā redakcijā: “119.2 Zvērināti notāri tiesīgi izgatavot norakstus un kopijas no tiem apliecinājumiem, kas glabājas viņu lietās, ja to lūdz personas, kas attiecīgos dokumentus parakstījušas, viņu pilnvarnieki, mantinieki vai tiesību pēcnieki.”

120. Norakstu un tulkojumu apliecinājumā jānorāda, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības.

101.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 120. pantu šādā redakcijā:

„120. (1) Apliecinājumu raksta uz paša noraksta vai tulkojuma.

(2) Noraks tu un tulkojumu apliecinājumā jānorāda, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības, ja vien tās nav redzamas pašā norakstā vai tulkojumā.

Atbalstīt.

84. Izteikt 120. pantu šādā redakcijā:

„120. Apliecinājumu raksta uz paša noraksta vai tulkojuma.

Norakstu un tulkojumu apliecinājumā jānorāda, kādi iesniegtajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības, ja vien tās nav redzamas pašā norakstā vai tulkojumā.”

102.

/Juridiskā komisija/

Papildināt likumu ar 120.1 pantu šādā redakcijā:

“120.1 Nedrīkst apliecināt norakstus un tulkojumus no dokumentiem, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kuri aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personu godu.“

Atbalstīt.

85. Papildināt likumu ar 120.1 pantu šādā redakcijā:

124. Apliecinot seifu un citu glabātavu saturu, zvērināts notārs sastāda protokolu, kurā norāda:

1) personu, kas aicinājusi zvērinātu notāru apliecināt seifa vai glabātavas saturu;

2) apliecinājuma laiku;

3) seifa vai glabātavas atrašanās vietu;

4) seifa vai glabātavas saturu.

Protokolu paraksta 125.pantā norādītās personas un zvērināts notārs.

103.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 124. pantā vārdu „protokolu“ ar vārdiem „notariālo aktu“.

Atbalstīt daļēji Juridiskās k. priekšliku-mā par 125.1 pantu (skat. 103. a priekšlik).

103.a

/Juridiskā komisija/

Papildināt likumu ar 125.1 pantu šādā redakcijā:

“125.1 Protokols sastādāms notariālā akta formā.”

Atbalstīt.

86. Papildināt likumu ar 125.1 pantu šādā redakcijā:

“125.1 Protokols sastādāms notariālā akta formā.”

126. Personai, kas aicinājusi zvērinātu notāru, izdod protokola norakstu.

104.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Aizstāt 126. pantā vārdus „protokola norakstu“ ar vārdiem „ izrakstu no notariālo aktu grāmatas“.

Atbalstīt.

87. Aizstāt 126. pantā vārdus „protokola norakstu“ ar vārdiem „ izrakstu no notariālo aktu grāmatas“.

127. Laiku, kad dokuments uzrādīts zvērinātam notāram, apliecina uz paša dokumenta, norādot tā uzrādītāju.

105.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt 127. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„ Uzrādīšanas laiku nedrīkst apliecināt dokumentiem, kuru saturs ir pretrunā ar likumiem, kuri aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personu godu.

Apliecinājumā jānorāda, kādi uzrādītajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības.“

Atbalstīt.

88. Papildināt 127. pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

„Uzrādīšanas laiku nedrīkst apliecināt dokumentiem, kuru saturs ir pretrunā ar likumiem, kuri aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrisko tikumību vai personu godu.

Apliecinājumā jānorāda, kādi uzrādītajā dokumentā bijuši labojumi, svītrojumi, piemetinājumi, dzēsumi un citas īpatnības.“

128. Ja uzrādītājs vēlas, zvērināts notārs var ierakstīt dokumentu arī aktu grāmatā. Dokumentus ar 40.pantā norādīto saturu nedrīkst ierakstīt aktu grāmatā.

106.

107.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izteikt 128. pantu šādā redakcijā:

„128. Ja uzrādītājs vēlas, zvērināts notārs var ierakstīt dokumentu arī notariālo aktu grāmatā.”

/ Juridiskā komisija/

Papildināt 128. panta pirmo teikumu pēc vārda “arī” ar vārdu “notariālo”.

Atbalstīt Juridiskās k. redakcijā.

Atbalstīt.

89. Papildināt 128. panta pirmo teikumu pēc vārda “arī” ar vārdu “notariālo”.

129. Zvērināta notāra uzraksts uz atpakaļdodamā dokumenta apliecina tikai to, ka šis dokuments noteiktā laikā ierakstīts aktu grāmatā.

108.

/ Juridiskā komisija/

Papildināt 129. pantu pēc vārda “ierakstīts” ar vārdu “notariālo”.

Atbalstīt.

90. Papildināt 129. pantu pēc vārda “ierakstīts” ar vārdu “notariālo”.

132. Lūgumu atsaukt pilnvarojumu izteic rakstveidā. Saņemto lūgumu zvērināts notārs ieraksta reģistrā un pilnvarojuma atsaukšanu izsludina oficiālā laikrakstā.

109.

/ Juridiskā komisija/

Papildināt 132. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

“Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja vai viņa pārstāvja identitāti, rīcībspēju un pārstāvja pilnvaras”.

Atbalstīt.

91. Papildināt 132. pantu ar otro daļu šādā redakcijā :

“Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja vai viņa pārstāvja identitāti, rīcībspēju un pārstāvja pilnvaras”.

134. Lūgumu paziņot izteic rakstveidā. Nav pieļaujami paziņojumi ar 40.pantā norādīto saturu.

Saņemto lūgumu zvērināts notārs ieraksta reģistrā.

110.

/ Juridiskā komisija/

Papildināt 134. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā :

“Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti”.

Līdzšinējo panta otro daļu uzskatīt par trešo daļu.

Atbalstīt.

92. Papildināt 134. pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā :

“Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti”.

Līdzšinējo panta otro daļu uzskatīt par trešo daļu.

135. Paziņojumus zvērināts notārs nodod mutvārdos vai rakstveidā; ja tos nodod rakstveidā, adresātam izsniedz ar valsts nodevu neapmaksājumu iesniegtā lūguma norakstu, ko zvērināta notāra uzdevumā var izdot viņa darbinieks.	111.	/ Juridiskā komisija/ Aizstāt 135. pantā vārdu “izdot” ar vārdu “nodot”.	Atbalstīt.	93. Aizstāt 135. pantā vārdu “izdot” ar vārdu “nodot”.
136. Ja paziņojums jānodod ārpus tās pilsētas, kur atrodas zvērināta notāra prakses vieta, to var nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu.	112.	/ Juridiskā komisija/ Izteikt 136. pantu šādā redakcijā : “Rakstveida paziņojumu var nodot adresātam personīgi vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu”.	Atbalstīt.	94. Izteikt 136. pantu šādā redakcijā : “Rakstveida paziņojumu var nodot adresātam personīgi vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu”.
	113.	/ Juridiskā komisija/ Papildināt III apakšnodaļu ar 13. iedaļas nosaukumu šādā redakcijā: “13. Darbību un notikumu apliecināšana”.	Atbalstīt.	95. Papildināt III apakšnodaļu ar 13. iedaļas nosaukumu šādā redakcijā: “13. Darbību un notikumu apliecināšana”.
	114.	/ Juridiskā komisija/ Papildināt likumu ar 139.1 pantu šādā redakcija: “139.1 Apliecinot sapulču norisi, zvērināts notārs sastāda protokolu, kurā norāda apspriežu gaitu un nolēmumu saturu, kā arī pieraksta notikumus, ciktāl tiem var būt tiesiska nozīme.”	Atbalstīt.	96. Papildināt likumu ar 139.1 pantu šādā redakcija: “139.1 Apliecinot sapulču norisi, zvērināts notārs sastāda protokolu, kurā norāda apspriežu gaitu un nolēmumu saturu, kā arī pieraksta notikumus, ciktāl tiem var būt tiesiska nozīme.”

115.	/ Juridiskā komisija/ Papildināt likumu ar 139.2 pantu šādā redakcija: “139.2 Zvērināts notārs pārbauda sapulces priekšsēdētāja identitāti. Par pārējo protokolā minēto personu identitāti zvērināts notārs neatbild.”	Atbalstīt.	97. Papildināt likumu ar 139.2 pantu šādā redakcija: “139.2 Zvērināts notārs pārbauda sapulces priekšsēdētāja identitāti. Par pārējo protokolā minēto personu identitāti zvērināts notārs neatbild.”
116.	/ Juridiskā komisija/ Papildināt likumu ar 139.3 pantu šādā redakcija: “139.3 Protokolu paraksta sapulces priekšsēdētājs un zvērināts notārs.”	Atbalstīt.	98. Papildināt likumu ar 139.3 pantu šādā redakcija: “139.3 Protokolu paraksta sapulces priekšsēdētājs un zvērināts notārs.”
117.	/ Juridiskā komisija/ Papildināt likumu ar 139.4 pantu šādā redakcija: “139.4 Zvērināts notārs sastāda protokolus ar mērķi fiksēt tādu darbību un notikumu norisi, kuri var izraisīt tiesiskas sekas. Šāds protokols taisāms diviem lieciniekiem klātesot.”	Atbalstīt.	99. Papildināt likumu ar 139.4 pantu šādā redakcija: “139.4 Zvērināts notārs sastāda protokolus ar mērķi fiksēt tādu darbību un notikumu norisi, kuri var izraisīt tiesiskas sekas. Šāds protokols taisāms diviem lieciniekiem klātesot.”
118.	/ Juridiskā komisija/ Papildināt likumu ar 139.5 pantu šādā redakcija: “139.5 Zvērināts notārs sastāda protokolu, kurā pieraksta personas sniegtās liecības un paziņojumus (deklarācijas).”	Atbalstīt.	100. Papildināt likumu ar 139.5 pantu šādā redakcija: “139.5 Zvērināts notārs sastāda protokolu, kurā pieraksta personas sniegtās liecības un paziņojumus (deklarācijas).”

119.

/ Juridiskā komisija/

Papildināt likumu ar 139.6 pantu šādā redakcija:

“139.6 Zvērināts notārs ņem parakstu no personas, kura sniedz liecības par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību.

Zvērināts notārs protokolu nolasa pirms parakstīšanas.

Latvijas tiesas un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs krimināllietās, civillietās un administratīvajā procesā tiesā šis protokols nevar aizstāt attiecīgā procesuālā kārtībā iegūtās liecības.”

Atbalstīt.

101. Papildināt likumu ar 139.6 pantu šādā redakcija:

“139.6 Zvērināts notārs ņem parakstu no personas, kura sniedz liecības par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību.

Zvērināts notārs protokolu nolasa pirms parakstīšanas.

120.

/ Juridiskā komisija/

Papildināt likumu ar 139.7 pantu šādā redakcija:

“139.7 Zvērināts notārs ņem parakstu no personas, kura sniedz paziņojumu (deklarāciju), par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu paziņojumu (deklarāciju), ja likums šāda paziņojuma (deklarācijas) iesniegšanu tieši paredz.”

Atbalstīt.

102. Papildināt likumu ar 139.7 pantu šādā redakcija:

121.

/ Juridiskā komisija/

Papildināt likumu ar 139.8 pantu šādā redakcija:

“139.8 Zvērināts notārs protokolu raksta notariālā akta formā.”

103. Papildināt likumu ar 139.8 pantu šādā redakcija:

“139.8 Zvērināts notārs protokolu raksta notariālā akta formā.”

146. Zvērinātam notāram var būt palīgi.	122.	/Juridiskā komisija/ Papildināt 146. pantu ar otro daļu šādā redakcijā : “Zvērinātu notāru palīgiem, kuri šajā amatā darbojušies vismaz divus gadus, pēc zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanas ir priekšrocības tikt apstiprinātiem par zvērinātiem notāriem”.	Atbalstīt.	104. Papildināt 146. pantu ar otro daļu šādā redakcijā : “Zvērinātu notāru palīgiem, kuri šajā amatā darbojušies vismaz divus gadus, pēc zvērinātu notāru eksāmena nokārtošanas ir priekšrocības tikt apstiprinātiem par zvērinātiem notāriem”.
147. Par zvērināta notāra palīgiem var būt personas, kas: 1) ir Latvijas Republikas pilsoņi, 2) sasniegušas divdesmit viena gada vecumu, 3) prot valsts valodu, 4) vismaz trīs gadus darbojušās pie zvērināta notāra vai divus gadus kā zvērināta notāra kandidāti.	123. 124.	/ Juridiskā komisija/ Papildināt 147. pantu ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā: “3) ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai citā akreditētā augstskolā pēc valsts akreditētas studiju programmas”. Uzskatīt līdzšinējo 3. punktu par 4. punktu un 4. punktu par 5. punktu. Juridiskā komisija/ Izteikt 147. panta 4. punktu šādā redakcijā: “4) vismaz trīs gadus darbojušās pie zvērināta notāra”.	Atbalstīt. Atbalstīt.	105. 147. pantā: papildināt pantu ar jaunu 3. punktu šādā redakcijā: “3) ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai citā akreditētā augstskolā pēc valsts akreditētas studiju programmas;”; uzskatīt līdzšinējo 3. punktu par 4. punktu un 4. punktu par 5. punktu; izteikt 4. punktu šādā redakcijā: “4) vismaz trīs gadus darbojušās pie zvērināta notāra”.
148. Par zvērināta notāra palīgiem nevar būt 10. panta 2.-7. punktā norādītās personas.	125.	/ Juridiskā komisija/ Izteikt 148. pantu šādā redakcijā : ” 148. Par zvērināta notāra palīgiem nevar būt 10. panta 2.-9. punktā norādītās personas”.	Atbalstīt.	106. Izteikt 148. pantu šādā redakcijā : ” 148. Par zvērināta notāra palīgiem nevar būt 10. panta 2.-9. punktā norādītās personas”.
149. Zvērināta notāra palīgu, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.	126.	/ Juridiskā komisija/ Izteikt 149. pantu šādā redakcijā : “149. Zvērināta notāra palīgu, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs”.	Atbalstīt.	107. Izteikt 149. pantu šādā redakcijā : “149. Zvērināta notāra palīgu, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs”.
151. Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma un slimības laikā, kā arī gadījumos, kad darba laikā steidzami jāizdara notariāla darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas, un 37.pantā paredzētajā gadījumā.	127.	/Juridiskā komisija/ Izteikt 151. pantu šādā redakcijā : “151. Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā, kā arī gadījumos, kad jāizdara notariālā darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas, 37. un 174. pantā paredzētajos gadījumos. Par zvērināta notāra aizstāšanu viņa atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes gadījumā jābūt tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumam”.	Atbalstīt.	108. Izteikt 151. pantu šādā redakcijā : “151. Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā, kā arī gadījumos, kad jāizdara notariālā darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas, 37. un 174. pantā paredzētajos gadījumos. Par zvērināta notāra aizstāšanu viņa atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes gadījumā jābūt tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumam.”

156. Par zvērināta notāra kandidātu var būt persona, kas atbilst 9. panta 1., 3. un 4. punkta un 147. panta 2. punkta prasībām.	128.	/Juridiskais birojs/ Izteikt 156. pantu šādā redakcijā: “156. Par zvērināta notāra kandidātu var būt zvērināta notāra palīgs, ja viņš atbilst šā likuma 9. panta 1., 3. un 4. punkta un 147. panta 2. punkta prasībām.”	Atbalstīt.	109. Izteikt 156. pantu šādā redakcijā: “156. Par zvērināta notāra kandidātu var būt zvērināta notāra palīgs, ja viņš atbilst šā likuma 9. panta 1., 3. un 4. punkta un 147. panta 2. punkta prasībām.”
158. Zvērinātu notāru kandidātu skaitam ir jābūt tādam, lai tas atbilstu nepieciešamībai nākotnē nodrošināt pietiekamu zvērinātu notāru skaitu.	129.	/Juridiskais birojs/ Izteikt 158. pantu šādā redakcijā: “158. Zvērinātu notāru palīgus pēc viņu lūguma Latvijas Zvērinātu notāru padome uzņem zvērinātu notāru kandidātos. Ja zvērinātu notāru kandidātu atbrīvo vai atceļ no amata, viņš izslēdzams no zvērinātu notāru kandidātu skaita.”	Atbalstīt.	110. Izteikt 158. pantu šādā redakcijā: “158. Zvērinātu notāru palīgus pēc viņu lūguma Latvijas Zvērinātu notāru padome uzņem zvērinātu notāru kandidātos. Ja zvērinātu notāru kandidātu atbrīvo vai atceļ no amata, viņš izslēdzams no zvērinātu notāru kandidātu skaita.”
159. Zvērinātu notāru kandidātu pieņemšanas termiņu nosaka Latvijas Zvērinātu notāru padome, to saskaņojot ar tieslietu ministru.	130.	/Juridiskais birojs/ Izteikt 159. pantu šādā redakcijā: “159. Zvērinātu notāru kandidātam ir priekšrocības tikt ieceltam zvērināta notāru amatā.”	Atbalstīt.	111. Izteikt 159. pantu šādā redakcijā: “159. Zvērinātu notāru kandidātam ir priekšrocības tikt ieceltam zvērināta notāru amatā.”
160. Pretendentus uz zvērinātu notāru kandidātu vietu Latvijas Zvērinātu notāru padome pieteikties uzaicina ar sludinājumu oficiālā laikrakstā vismaz mēnesi pirms to pieņemšanas.	131.	/Juridiskais birojs/ Izteikt 160. pantu šādā redakcijā: “160. Latvijas Zvērinātu notāru padome ved zvērinātu notāru kandidātu sarakstu.”	Atbalstīt.	112. Izteikt 160. pantu šādā redakcijā: “160. Latvijas Zvērinātu notāru padome ved zvērinātu notāru kandidātu sarakstu.”

161. Zvērināta notāra kandidātu pieņem darbā Latvijas Zvērinātu notāru padome. Tā nosaka zvērināta notāra kandidāta pienākumus un atalgojumu no saviem līdzekļiem.

132.

/Juridiskais birojs/

Izteikt 161. pantu šādā redakcijā:

“161. Zvērināta notāra kandidātam ir zvērināta notāra palīga tiesības un pienākumi.”

Atbalstīt.

113. Izteikt 161. pantu šādā redakcijā:

“161. Zvērināta notāra kandidātam ir zvērināta notāra palīga tiesības un pienākumi.”

163. Par katru amata darbību (65. pants), ko izpilda zvērināti notāri, kā arī par sniegto juridisko palīdzību (66. pants) viņiem ir tiesība neatkarīgi no valsts nodevām ņemt atlīdzību. Zvērināti notāri par atlīdzības apmēru rakstveidā vienojas ar klientu, bet, ja šādas vienošanās nav, atlīdzību nosaka atbilstoši taksei (165. pants).

133.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Izslēgt 163. panta otro teikumu un papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

“Atlīdzības apmēru par zvērinātu notāru amata darbību nosaka atbilstoši taksei (165. pants). Vienošanās par amata atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegtas.“

Atbalstīt.

114. Izslēgt 163. panta otro teikumu un papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

“Atlīdzības apmēru par zvērinātu notāru amata darbību nosaka atbilstoši taksei (165. pants). Vienošanās par amata atlīdzības apmēru, kas atšķiras no takses, ir aizliegtas.“

176. Ja zvērināta notāra palīgs svarīgu iemeslu dēļ nevar aizstāt zvērinātu notāru vai ja zvērinātam notāram palīga nav, tieslietu ministrs var uzdot aizstāt šo zvērinātu notāru citam zvērinātam notāram vai cita zvērināta notāra palīgam.

134.

/ Juridiskā komisija/

Papildināt 176. pantu ar otro daļu šādā redakcijā : ”Ja zvērinātu notāru ilgstoši aizstāj cits zvērināts notārs vai cita zvērināta notāra palīgs, ar tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumu aizstājamā notāra lietas nododamas aizstājējam”.

Atbalstīt.

115. Papildināt 176. pantu ar otro daļu šādā redakcijā : ”Ja zvērinātu notāru ilgstoši aizstāj cits zvērināts notārs vai cita zvērināta notāra palīgs, ar tieslietu ministra vai viņa noteiktas amatpersonas rīkojumu aizstājamā notāra lietas nododamas aizstājējam.”

179. Zvērināti notāri šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir materiāli, disciplināri un krimināli atbildīgi.

135.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 179. pantu šādā redakcijā : “179. Zvērināti notāri likumā noteiktajā kārtībā par savu amata darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.”

Atbalstīt.

116. Izteikt 179. pantu šādā redakcijā : “179. Zvērināti notāri likumā noteiktajā kārtībā par savu amata darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.”

180. Par likumu un citu normatīvo aktu, kā arī par Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūtu un zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju, darba atlīdzības noteikumu un zvērinātu notāru profesionālās ētikas normu pārkāpumiem Latvijas Zvērinātu notāru padome var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas.

136.

/ Juridiskā komisija/

Izteikt 180. pantu šādā redakcijā :

“180. Par likumu un citu normatīvo aktu, par Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūtu, lēmumu, zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju, darba atlīdzības noteikumu un zvērinātu notāru profesionālās ētikas normu pārkāpumiem vai par to, ka zvērināts notārs savā darbībā pieļauj nolaidību vai nepilda savus pienākumus, vai atļaujas tādu necienīgu rīcību, kas diskreditē zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu, vai kas nav savienojama ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā amata vietā, neatkarīgi no tā, vai pārkāpums izdarīts, izpildot amata pienākumus vai arī nav saistīts ar šo pienākumu izpildi, Zvērinātu notāru padome vai tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, pēc personu sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas.”

Atbalstīt.

117. Izteikt 180. pantu šādā redakcijā :

181. Par likumu un citu normatīvo aktu, kā arī par zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju pārkāpumiem un par to, ka zvērināts notārs savā darbībā pieļauj nolaidību vai nepilda savus pienākumus, vai ārpus dienesta atļaujas tādu peļamu rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu vai ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā prakses vietā, tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc paša iniciatīvas.

137.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 181. pantu šādā redakcijā :

“181. Disciplinārlietu komisiju zvērinātu notāru disciplinārlietu izskatīšanai un atzinuma došanai ievēl zvērinātu notāru kopsapulci.

Komisija ievēl komisijas priekšsēdētāju.

Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tās sēdē piedalās vairāk kā puse no komisijas sastāva.

Komisija lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja kādam no komisijas locekļiem ir atsevišķas domas, tās rakstveidā pievienojamas komisijas atzinumam.

Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolists.

Komisija iesniedz tieslietu ministram savu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinumu. Atzinumu paraksta visi komisijas locekļi, kas piedalījās balsošanā par komisijas lēmumu.

Atzinumā jānorāda, vai nodarījums atzīstams par disciplinārpārkāpumu.

Konstatējot disciplinārpārkāpumu, atzinumā jānorāda arī kāds sods par to piemērojams un vai nosakāma zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaude.

Tieslietu ministrs, iepazinies ar komisijas atzinumu, pieņem lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu un, ja konstatēta zvērināta notāra nepietiekama kvalifikācija, arī par zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi, vai arī nosūta materiālus Zvērinātu notāru padomei attiecīgu pasākumu veikšanai un izbeidz disciplinārlietu vai izbeidz disciplinārlietu”.

Atbalstīt.

118. Izteikt 181. pantu šādā redakcijā :

“181. Disciplinārlietu komisiju zvērinātu notāru disciplinārlietu izskatīšanai un atzinuma došanai ievēl zvērinātu notāru kopsapulci.

Komisija ievēl komisijas priekšsēdētāju.

Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja tās sēdē piedalās vairāk kā puse no komisijas sastāva.

Komisija lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja kādam no komisijas locekļiem ir atsevišķas domas, tās rakstveidā pievienojamas komisijas atzinumam.

Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolists.

Komisija iesniedz tieslietu ministram savu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinumu. Atzinumu paraksta visi komisijas locekļi, kas piedalījās balsošanā par komisijas lēmumu.

Atzinumā jānorāda, vai nodarījums atzīstams par disciplinārpārkāpumu.

Konstatējot disciplinārpārkāpumu, atzinumā jānorāda arī kāds sods par to piemērojams un vai nosakāma zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaude.

191. Tieslietu ministram pirms disciplinārlietas izlemšanas tā jāiesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei, lai tā dotu atzinumu par zvērināta notāra turpmāku atstāšanu amatā, atcelšanu no amata vai pārcelšanu uz citu prakses vietu.

138.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 191. pantu šādā redakcijā :

“191. Tieslietu ministram pirms jautājuma izlemšanas par 189. panta pirmajā un otrajā punktā noteikto sodu uzlikšanas disciplinārlieta jāiesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei, lai tā dotu savu atzinumu”.

Atbalstīt.

119. Izteikt 191. pantu šādā redakcijā :

194. Latvijas Zvērinātu notāru padome un tieslietu ministrs var uzlikt zvērinātam notāram par pienākumu personiski ierasties paskaidrojumu sniegšanai mutvārdos un par neierašanos sodīt viņu ar šā likuma 183.pantā paredzētajiem disciplinārsodiem.

139.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 194. pantu šādā redakcijā :

“194. Latvijas Zvērinātu notāru padome, disciplinārlietu komisija un tieslietu ministrs var uzlikt zvērinātam notāram par pienākumu personiski ierasties paskaidrojumu sniegšanai mutvārdos. Zvērinātu notāru padome un tieslietu ministrs par neierašanos var sodīt zvērinātu notāru ar likuma 183. pantā paredzētajiem disciplinārsodiem”.

Atbalstīt.

120. Izteikt 194. pantu šādā redakcijā :

195. Ja zvērināts notārs Latvijas Zvērinātu notāru padomes vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un rīcībā esošajām ziņām.

140.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 195. pantu šādā redakcijā :

“195. Ja zvērināts notārs Latvijas Zvērinātu notāru padomes, disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotiem apstākļiem un rīcībā esošajām ziņām “.

Atbalstīt.

121. Izteikt 195. pantu šādā redakcijā :

196. Latvijas Zvērinātu notāru padomei un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām.

141.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 196. pantu šādā redakcijā :

“196. Latvijas Zvērinātu notāru padomei, disciplinārlietu komisijai un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, prasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām,

kā arī no citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām”.

Atbalstīt.

122. Izteikt 196. pantu šādā redakcijā :

kā arī no citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām”.

211. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu notāru:

1) kurš noteiktā laikā nav noslēdzis apdrošināšanas līgumu vai nav iemaksājis kārtējo apdrošināšanas maksājumu;

2) kurš noteiktā laikā (13.pants) pēc iecelšanas vai pārcelšanas nav sācis izpildīt amata pienākumus;

3) kurš bez atļaujas iestājies darbā valsts un pašvaldību institūcijā vai uzņēmumā vai privātā dienestā (15.pants);

4) kuru tiesa atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku;

5) kurš notiesāts par tīša nozieguma izdarīšanu, kaut arī atbrīvots no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ, vai kuram sodāmība par šo noziegumu dzēsta vai noņemta;

6) kurš izdarījis tīšu noziegumu, bet pret kuru krimināllieta izbeigta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

7) pār kuru nodibināta aizgādnība.

142.

/Juridiskā komisija/

Papildināt 211. pantu ar 8. punktu šādā redakcijā :

“8) kurš nav izturējis zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi”.

Atbalstīt.

123. Papildināt 211. pantu ar 8. punktu šādā redakcijā :

“8) kurš nav izturējis zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudi”.

235. Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļa pilnvarojums izbeidzas līdz ar viņa atcelšanu vai atteikšanos no notāra amata vai padomes locekļa amata.

143.

/Juridiskā komisija/

Izteikt 235. pantu šādā redakcijā :

“235. Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļa pilnvarojums izbeidzas ar viņa atteikšanos no padomes locekļa amata, atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta notāra amata, zvērināta notāra darbības izbeigšanu vai pārtraukšanu citu iemeslu dēļ.

Ja darbu padomē šī panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ izbeidz viens vai vairāki padomes locekļi, padome divu mēnešu laikā sasauc zvērinātu notāru kopsapulci un izsludina vēlēšanas padomes sastāva papildināšanai līdz kārtējām vēlēšanām”.

Atbalstīt.

124. Izteikt 235. pantu šādā redakcijā :

Ja darbu padomē šī panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ izbeidz viens vai vairāki padomes locekļi (arī priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks), padome divu mēnešu laikā sasauc zvērinātu notāru kopsapulci un izsludina vēlēšanas padomes sastāva papildināšanai līdz kārtējām vēlēšanām”.

248. Zvērināti notāri kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta notāra prakses veido klientu maksājumi par notariālo darbību pildīšanu un sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu notāru ienākumi tiek aplikti ar ienākuma nodokli. Apliekamais ienākums ir starpība starp zvērināta notāra ieņēmumiem un pierādītiem izdevumiem, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu vai noteikti šajā likumā.

1. Izteikt 248. pantu šādā redakcijā:

“248. Zvērināti notāri kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta notāra prakses veido klientu maksājumi par notariālo darbību pildīšanu un sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu notāru izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar notariālo darbību pildīšanu, juridiskās palīdzības sniegšanu vai noteikti šajā likumā.”

125. Izteikt 248. pantu šādā redakcijā:

249. Zvērināti notāri likumā noteiktajā kārtībā maksā sociālo nodokli. Zvērinātiem notāriem likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un pensiju.

2. Izslēgt 249. pantu.

126. Izslēgt 249. pantu.

144.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar sešpadsmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Sešpadsmitā nodaļa

Mantojuma lietu kārtošana”.

Atbalstīt.

127. Papildināt likumu ar sešpadsmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Sešpadsmitā nodaļa

Mantojuma lietu kārtošana”.

145.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar pirmās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Pirmā apakšnodaļa

Vispārīgie noteikumi”.

Atbalstīt.

128.Papildināt likumu ar pirmās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Pirmā apakšnodaļa

Vispārīgie noteikumi”.

146.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 250. pantu šādā redakcijā:

“250. Zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk pēc tam, kad saņemts mantošanas iesniegums (turpmāk – arī iesniegums par mantojuma pieņemšanu vai mantojuma atraidīšanu, iesniegums par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā), iesniegums par izsludināšanu vai arī iesniegums par mantinieku uzaicināšanu.”

Atbalstīt.

129. Papildināt likumu ar 250. pantu šādā redakcijā:

“250. Zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk pēc tam, kad saņemts mantošanas iesniegums (turpmāk arī –iesniegums par mantojuma pieņemšanu vai mantojuma atraidīšanu, iesniegums par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā), iesniegums par izsludināšanu vai arī iesniegums par mantinieku uzaicināšanu.”

147.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 251. pantu šādā redakcijā:

“251. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīves vieta, bet ja tā nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.”

Atbalstīt.

130. Papildināt likumu ar 251. pantu šādā redakcijā:

“251. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.”

148.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 252. pantu šādā redakcijā:

“252. Mantošanas iesniegumā iesniedzējs norāda mantojuma atstājēju, mantojuma atklāšanās vietu, mantojuma masu, citu iespējamo mantinieku vārdus un dzīvesvietas, kā arī izsaka savu gribu attiecībā uz mantojumu.

Zvērināts notārs rakstiski brīdina iesniedzēju par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu.”

Atbalstīt.

131. Papildināt likumu ar 252. pantu šādā redakcijā:

“252. Mantošanas iesniegumā iesniedzējs norāda mantojuma atstājēju, mantojuma atklāšanās vietu, mantojuma masu, citu iespējamo mantinieku vārdu un dzīvesvietu, kā arī izsaka savu gribu attiecībā uz mantojumu.

Zvērināts notārs rakstveidā brīdina iesniedzēju par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu.”

149.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 253. pantu šādā redakcijā:

“253. Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti un rīcībspēju un publiski apliecina mantošanas iesniegumu.

Mantošanas iesniegumu var apliecināt arī Civillikuma 1474.pantā minētās iestādēs vai pie turpat minētām amatpersonām.”

Atbalstīt.

132. Papildināt likumu ar 253. pantu šādā redakcijā:

“253. Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti un rīcībspēju un publiski apliecina mantošanas iesniegumu.

Mantošanas iesniegumu var apliecināt arī Civillikuma 1474.pantā minētās iestādes vai amatpersonas.”

150.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 254. pantu šādā redakcijā:

“254. Ja zvērinātam notāram iesniegts cita notāra apliecināts mantošanas iesniegums, zvērināts notārs uz tā atzīmē saņemšanas datumu.”

Atbalstīt.

133. Papildināt likumu ar 254. pantu šādā redakcijā:

“254. Ja zvērinātam notāram iesniegts cita notāra apliecināts mantošanas iesniegums, zvērināts notārs uz tā atzīmē saņemšanas datumu.”

151.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 255. pantu šādā redakcijā:

“255. Zvērināts notārs nekavējoties paziņo iesniedzējam par nepieciešamību iesniegt jaunu, publiski apliecinātu iesniegumu, ja iesniegtais mantošanas iesniegums nav apliecināts atbilstoši šā likuma noteikumiem.”

Atbalstīt.

134. Papildināt likumu ar 255. pantu šādā redakcijā:

152.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 256. pantu šādā redakcijā:

“256. Zvērināts notārs uz šā likuma 250. pantā minētā iesnieguma pamata uzsāk mantojuma lietu un nekavējoties paziņo par to Mantojumu reģistram. Mantojumu reģistra vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts. Mantojumu reģistra turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru padome.”

Atbalstīt.

135. Papildināt likumu ar 256. pantu šādā redakcijā:

153.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 257. pantu šādā redakcijā:

“257. Pirms mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs pārliecinās Mantojumu reģistrā, vai mantojuma lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs. Ja mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, mantošanas iesniegumu kopā ar tam pievienotajiem dokumentiem nekavējoties nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram un paziņo par to iesniedzējam.”

Atbalstīt.

136. Papildināt likumu ar 257. pantu šādā redakcijā:

154.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 258. pantu šādā redakcijā:

“258. Mantojumu reģistrā ieraksta mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tā zvērināta notāra vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi, kurš ved mantojuma lietu.

Katrs var ieskatīties reģistrā un saņemt no tā izrakstus.”

Atbalstīt.

137. Papildināt likumu ar 258. pantu šādā redakcijā:

“258. Mantojumu reģistrā ieraksta mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tā zvērināta notāra vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi, kurš ved mantojuma lietu.

Katrs var ieskatīties reģistrā un saņemt no tā izrakstus.”

155.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar otrās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Otrā apakšnodaļa

Pēdējās gribas rīkojumu nolasīšana

un stāšanās likumīgā spēkā”.

Atbalstīt.

138. Papildināt likumu ar otrās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Otrā apakšnodaļa

Pēdējās gribas rīkojumu nolasīšana

un stāšanās likumīgā spēkā”.

156.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 259. pantu šādā redakcijā:

“259. Personai vai iestādei, pie kuras atrodas kāds pēdējās gribas rīkojuma akts (turpmāk – arī testaments), tas pēc testatora nāves vai atzīšanas par mirušu nekavējoties iesniedzams zvērinātam notāram pēc testatora pēdējās dzīvesvietas, bet, ja tā nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

Pēdējās gribas rīkojuma akta iesniedzējs norāda visus viņam zināmos mantiniekus un viņu dzīvesvietas.

Savstarpējs testaments iesniedzams zvērinātam notāram, tiklīdz nomirst kāds no testatoriem.”

Atbalstīt.

139. Papildināt likumu ar 259. pantu šādā redakcijā:

“259. Personai vai iestādei, pie kuras atrodas kāds pēdējās gribas rīkojuma akts (turpmāk arī –testaments), tas pēc testatora nāves vai atzīšanas par mirušu nekavējoties iesniedzams zvērinātam notāram pēc testatora pēdējās dzīvesvietas, bet, ja tā nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

Pēdējās gribas rīkojuma akta iesniedzējs norāda visus viņam zināmos mantiniekus un viņu dzīvesvietu.

Savstarpējs testaments iesniedzams zvērinātam notāram, tiklīdz nomirst kāds no testatoriem.”

157.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 260. pantu šādā redakcijā:

“260. Tiklīdz pēdējās gribas rīkojuma akts (testaments, mantojuma līgums) iesniegts, zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, nenogaidot lūgumu, nosaka akta nolasīšanas dienu. Par to paziņo visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.”

Atbalstīt.

140. Papildināt likumu ar 260. pantu šādā redakcijā:

158.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 261. pantu šādā redakcijā:

“261. Zvērināts notārs, kura glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, tiklīdz viņam kļuvis zināms par testatora nāvi, nosaka akta nolasīšanas dienu. Par to paziņo visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.”

Atbalstīt.

141. Papildināt likumu ar 261. pantu šādā redakcijā:

“261. Zvērināts notārs, kuram glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, tiklīdz viņam kļuvis zināms par testatora nāvi, nosaka akta nolasīšanas dienu. Par to paziņo visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.”

159.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 262. pantu šādā redakcijā: “262. Noteiktā dienā zvērināts notārs atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu. Ja ir vairāki pēdējās gribas rīkojuma akti, tos visus atver un nolasa. Atver un nolasa arī tādus aktus, par kuriem apgalvo, ka tie ir nelikumīgi vai viltoti. Nolasot pēdējās gribas rīkojuma aktu, ievēro Civillikuma 785.panta noteikumus. Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ir vairākos vienāda satura oriģināleksemplāros, nolasāms tikai viens no tiem. Noraksta nolasīšana nav pielīdzināma oriģināla nolasīšanai, izņemot gadījumu, kad oriģināls ir nozudis vai kad nav iespējams to drīzumā iesniegt; tādā gadījumā ieinteresētajām personām tiesā jāpierāda, ka pēdējās gribas rīkojuma akts tiešām pastāv un, ja noraksts nav pienācīgi apliecināts, jāpierāda arī tā saturs.”	Atbalstīt.	142. Papildināt likumu ar 262. pantu šādā redakcijā: “262. Noteiktā dienā zvērināts notārs atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu. Ja ir vairāki pēdējās gribas rīkojuma akti, tos visus atver un nolasa. Atver un nolasa arī tādus aktus, par kuriem apgalvo, ka tie ir nelikumīgi vai viltoti. Nolasot pēdējās gribas rīkojuma aktu, ievēro Civillikuma 785.panta noteikumus. Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ir vairākos vienāda satura oriģināleksemplāros, nolasāms tikai viens no tiem. Noraksta nolasīšana nav pielīdzināma oriģināla nolasīšanai, izņemot gadījumu, kad oriģināls ir nozudis vai nav iespējams to drīzumā iesniegt; tādā gadījumā ieinteresētajām personām tiesā jāpierāda, ka pēdējās gribas rīkojuma akts tiešām pastāv un, ja noraksts nav pienācīgi apliecināts, jāpierāda arī tā saturs.”
160.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 263. pantu šādā redakcijā: “263. Par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu taisa notariālu aktu, kurā norāda testamentā ietvertos novēlējumus, un ziņas arī par to: 1) vai zīmogi bijuši neskarti, ja akts bijis aizzīmogots; 2) vai bijuši iebildumi pret pēdējās gribas rīkojuma akta īstumu vai likumīgo spēku; 3) vai aktā nav nekādu īpatnību – labojumu, dzēsumu, svītrojumu. Zvērināts notārs pats neierosina jautājumu par pēdējās gribas rīkojuma akta nesaskaņu ar likumu.”	Atbalstīt.	143. Papildināt likumu ar 263. pantu šādā redakcijā: “263. Par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu taisa notariālu aktu, kurā norāda testamentā ietvertos novēlējumus un ziņas par to vai: 1) zīmogi bijuši neskarti, ja akts bijis aizzīmogots; 2) bijuši iebildumi pret pēdējās gribas rīkojuma akta īstumu vai likumīgo spēku; 3) aktā nav nekādu īpatnību – labojumu, dzēsumu, svītrojumu. Zvērināts notārs pats neierosina jautājumu par pēdējās gribas rīkojuma akta neatbilstību likumam.”
161.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 264. pantu šādā redakcijā: “264. Kad nolasīts testaments, kurā ir novēlējums vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, zvērināts notārs nosūta prokuroram izrakstu no testamenta kopā ar ziņām par testamenta izpildītāju vai to personu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kuras iesniegušas testamentu nolasīšanai.”	Atbalstīt.	144. Papildināt likumu ar 264. pantu šādā redakcijā: “264. Kad nolasīts testaments, kurā ir novēlējums vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, zvērināts notārs nosūta prokuroram izrakstu no testamenta kopā ar ziņām par testamenta izpildītāju vai to personu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kuras iesniegušas testamentu nolasīšanai.”
162.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 265. pantu šādā redakcijā: “265. Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kurš to nolasījis, paziņo par mantojuma atklāšanos un mantojuma pieņemšanas termiņiem pēdējās gribas rīkojuma aktā minētajām personām, kuras nav bijušas klāt pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanā. Paziņojumu nosūta ierakstītā vēstulē kopā ar notariālā akta izrakstu par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu.”	Atbalstīt.	145. Papildināt likumu ar 265. pantu šādā redakcijā: “265. Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kurš to nolasījis, paziņo par mantojuma atklāšanos un mantojuma pieņemšanas termiņiem pēdējās gribas rīkojuma aktā minētajām personām, kuras nav bijušas klāt pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanā. Paziņojumu nosūta ierakstītā vēstulē kopā ar izrakstu no notariālā akta par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu.”

163.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 266. pantu šādā redakcijā:

“266. Ja, saskaņā ar Mantojumu reģistra ziņām, mantojuma lietu ir uzsācis cits zvērināts notārs, tas zvērināts notārs, kura glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, informē to par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas laiku un vietu.

Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas, zvērināts notārs, kura glabāšanā bija nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, notariālā akta izrakstu par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu kopā ar pēdējās gribas rīkojumiem ierakstītā vēstulē nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram.”

Atbalstīt.

146. Papildināt likumu ar 266. pantu šādā redakcijā:

“266. Ja saskaņā ar Mantojumu reģistra ziņām mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, tas zvērināts notārs, kuram glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, informē to par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas laiku un vietu.

Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kuram glabāšanā bija nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, izrakstu no notariālā akta par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu kopā ar pēdējās gribas rīkojumiem ierakstītā vēstulē nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram.”

164.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 267. pantu šādā redakcijā:

“267. Ja nepieciešams (283. pants) zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā, izsludina par mantojuma atklāšanos.”

Atbalstīt.

147. Papildināt likumu ar 267. pantu šādā redakcijā:

“267. Ja nepieciešams (283. pants), zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā izsludina mantojuma atklāšanos.”

165.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 268. pantu šādā redakcijā: “268. Ja testamentā ir norādīts termiņš mantojuma pieņemšanai, zvērināts notārs to ņem vērā nosakot mantošanas iesnieguma iesniegšanas termiņu.”	Atbalstīt.	148. Papildināt likumu ar 268. pantu šādā redakcijā: “268. Ja testamentā ir norādīts termiņš mantojuma pieņemšanai, zvērināts notārs, nosakot mantošanas iesnieguma iesniegšanas termiņu to ņem vērā.”
166.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 269. pantu šādā redakcijā: “269. Paziņojumā norādītajā termiņā testamentārajam mantiniekam ir tiesības iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu, bet personai, kuras tiesības ar pēdējās gribas rīkojumu ir aizskartas, - iesniegt iebildumus un apstrīdēt testamentu tiesā.”	Atbalstīt.	149. Papildināt likumu ar 269. pantu šādā redakcijā: “269. Paziņojumā norādītajā termiņā testamentārajam mantiniekam ir tiesības iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu, bet personai, kuras tiesības ar pēdējās gribas rīkojumu ir aizskartas, - iesniegt iebildumus un apstrīdēt testamentu tiesā.”
167.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 270. pantu šādā redakcijā: “270. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināls glabājas tā zvērināta notāra lietās, kas ved mantojuma lietu. Ieinteresētās personas var ar pēdējās gribas rīkojuma aktu iepazīties, mantiniekiem pēc viņu lūguma var izsniegt tā norakstus ar uzrakstu, ka pēdējās gribas rīkojuma akts ir nolasīts.”	Atbalstīt.	150. Papildināt likumu ar 270. pantu šādā redakcijā: “270. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināls glabājas tā zvērināta notāra lietās, kurš ved mantojuma lietu. Ieinteresētās personas var ar pēdējās gribas rīkojuma aktu iepazīties, mantiniekiem pēc viņu lūguma var izsniegt tā norakstus ar uzrakstu, ka pēdējās gribas rīkojuma akts ir nolasīts.”
168.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 271. pantu šādā redakcijā: “271. Iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, iesniegumam pievieno: 1) pēdējās gribas rīkojuma aktu, ja šis akts nav zvērināta notāra rīcībā; 2) mantojuma atstājēja miršanas apliecību; 3) pierādījumus par mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu; 4) mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu. Iesniegumā norādāmi visi iesniedzējam zināmie mantinieki.”	Atbalstīt.	151. Papildināt likumu ar 271. pantu šādā redakcijā: “271. Iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, iesniegumam pievieno: 1) pēdējās gribas rīkojuma aktu, ja šis akts nav zvērināta notāra rīcībā; 2) mantojuma atstājēja miršanas apliecību; 3) pierādījumus par mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu; 4) mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu. Iesniegumā norādāmi visi iesniedzējam zināmie mantinieki.”
169.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 272. pantu šādā redakcijā: “272. Ja zvērināts notārs, kas ved mantojuma lietu, saņem tiesas paziņojumu, ka celta prasība par pēdējas gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, viņš aptur lietvedību mantojuma lietā līdz strīda izšķiršanai tiesā.”	Atbalstīt.	152. Papildināt likumu ar 272. pantu šādā redakcijā: “272. Ja zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, saņem tiesas paziņojumu, ka celta prasība par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, viņš aptur lietvedību mantojuma lietā līdz strīda izšķiršanai tiesā.”

170.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 273. pantu šādā redakcijā:

“273. Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ar tiesas spriedumu ir atzīts par spēkā neesošu pilnā apjomā, zvērināts notārs aicina likumiskos mantiniekus izteikt gribu par mantojuma pieņemšanu vai tā atraidīšanu.”

Atbalstīt.

153. Papildināt likumu ar 273. pantu šādā redakcijā:

“273. Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ar tiesas spriedumu atzīts par spēkā neesošu pilnā apjomā, zvērināts notārs aicina likumiskos mantiniekus izteikt gribu par mantojuma pieņemšanu vai tā atraidīšanu.”

171.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 274. pantu šādā redakcijā:

“274. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālu aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, norādot, vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks, vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu, kā arī norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) mantošanas pamatu (mantošana pamatojoties uz likumu, testamentu vai mantojuma līgumu);

4) mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav – dzimšanas laiku un vietu);

5) mantinieku mantojuma daļu, domājamo daļu lielumu;

6) mantojamā īpašuma sastāvu.

Zvērināts notārs apliecina testamentu. Apliecinājumā viņš norāda, ka pēdējās gribas rīkojuma akts ir nolasīts un stājas spēkā kopumā vai daļā.”

Atbalstīt.

154. Papildināt likumu ar 274. pantu šādā redakcijā:

“274. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālu aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, norādot, vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu, kā arī norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) mantošanas pamatu (mantošana, pamatojoties uz likumu, testamentu vai mantojuma līgumu);

4) mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

5) mantinieku mantojuma daļu, domājamo daļu lielumu;

6) mantojamā īpašuma sastāvu.

Zvērināts notārs apliecina testamentu. Apliecinājumā viņš norāda, ka pēdējās gribas rīkojuma akts ir nolasīts un stājas spēkā kopumā vai daļā.”

172.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 275. pantu šādā redakcijā:

“275. Notariālu aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā zvērināts notārs taisa pēc tam, kad izbeidzies mantojuma atstājēja norādītais termiņš mantojuma pieņemšanai, bet ja tāds nav norādīts, zvērināta notāra vai likumā noteiktais termiņš mantojuma pieņemšanai.”

Atbalstīt.

155. Papildināt likumu ar 275. pantu šādā redakcijā:

“275. Notariālu aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā zvērināts notārs taisa pēc tam, kad izbeidzies mantojuma atstājēja norādītais termiņš mantojuma pieņemšanai, bet, ja tāds nav norādīts, - zvērināta notāra vai likumā noteiktais termiņš mantojuma pieņemšanai.”

173.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 276. pantu šādā redakcijā:

“276. Ja pēdējās gribas rīkojuma aktu tiesa ir atzinusi par spēkā neesošu attiecībā uz tā daļu, zvērināts notārs taisa aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā pārējā daļā.”

Atbalstīt.

156. Papildināt likumu ar 276. pantu šādā redakcijā:

174.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 277. pantu šādā redakcijā:

“277. Pēdējās gribas rīkojuma akts ar zvērināta notāra apliecinājumu par tā stāšanos likumīgā spēkā, cauršūts un apzīmogots, izsniedzams mantiniekam vai testamenta izpildītājam, ja testators nav devis citādu rīkojumu.”

Atbalstīt.

157. Papildināt likumu ar 277. pantu šādā redakcijā:

175.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar trešās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Trešā apakšnodaļa

Mantojuma apsardzība un aizgādnība”

Atbalstīt.

158. Papildināt likumu ar trešās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Trešā apakšnodaļa

Mantojuma apsardzība un aizgādnība”

176.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 278. pantu šādā redakcijā:

“278. Par mantojamās mantas apsardzību gādā zvērināts notārs, kas ved mantojuma lietu.”

Atbalstīt.

159. Papildināt likumu ar 278. pantu šādā redakcijā:

“278. Par mantojamās mantas apsardzību gādā zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu.”

177.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 279. pantu šādā redakcijā:

“279. Mirušās personas mantu apsargāt var lūgt:

1) mantinieks;

2) testamenta izpildītājs vai mantojuma aizgādnis;

3) mirušās personas darbavietas administrācija - bet tikai attiecībā uz darbavietas naudu, lietām vai dokumentiem, kas palikuši mirušās personas mantā;

4) kreditori - attiecībā uz tādām pretenzijām, kas viņiem ar tiesas spriedumu piespriestas vai nodrošinātas. Šajā gadījumā apsargājama tikai tā mantojamās mantas daļa, ar kuru pietiek minēto pretenziju apmierināšanai.”

Atbalstīt.

160.Papildināt likumu ar 279. pantu šādā redakcijā:

“279. Mirušās personas mantu apsargāt var lūgt:

1) mantinieks;

2) testamenta izpildītājs vai mantojuma aizgādnis;

3) mirušās personas darbavietas administrācija - bet tikai attiecībā uz darbavietas naudu, lietām vai dokumentiem, kas palikuši mirušās personas mantā;

178.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 280. pantu šādā redakcijā:

“280. Likumā noteiktajos gadījumos (Civillikuma 659.pants) zvērināts notārs gādā par mantojuma apsardzību pēc jebkuras personas paziņojuma, ja viņam droši zināms par mantojuma atstājēja nāvi.”

Atbalstīt.

161. Papildināt likumu ar 280. pantu šādā redakcijā:

179.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 281. pantu šādā redakcijā:

“281. Atzinis, ka ir pamats mantojuma apsardzībai, zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju veikt visas nepieciešamās darbības mantojuma apsardzībai (Civilprocesa 317.-322. pants).”

Atbalstīt.

162. Papildināt likumu ar 281. pantu šādā redakcijā:

180.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 282. pantu šādā redakcijā:

“282. Mantojuma apsardzības līdzekļi ir mantojamās mantas:

1) aizzīmogošana;

2) aprakstīšana un novērtēšana;

3) nodošana glabāšanā.

Zvērināts notārs, pamatojoties uz mantojuma lietu, aicinājumā norāda uz attiecīga mantojuma apsardzības līdzekļa piemērošanu vai nepieciešamību.”

Atbalstīt.

163. Papildināt likumu ar 282. pantu šādā redakcijā:

“282. Mantojuma apsardzības līdzekļi ir mantojamās mantas:

1) aizzīmogošana;

2) aprakstīšana un novērtēšana;

3) nodošana glabāšanā.

Zvērināts notārs, pamatojoties uz mantojuma lietu, aicinājumā norāda uz attiecīga mantojuma apsardzības līdzekļa piemērošanu vai nepieciešamību.”

181.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar ceturtās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Ceturtā apakšnodaļa

Sludinājums par mantojuma atklāšanos”.

Atbalstīt.

164. Papildināt likumu ar ceturtās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Ceturtā apakšnodaļa

Sludinājums par mantojuma atklāšanos”.

182.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 283. pantu šādā redakcijā:

“283. Mantojuma atklāšanos zvērināts notārs izsludina pēc ieinteresēto personu lūguma vai pēc sava ieskata (Civillikuma 659., 665.pants) šādos gadījumos:

1) kad mantinieki nav zināmi;

2) kad nav droši zināms, ka mantojuma tiesību pieteicēji ir vienīgie un tuvākie mantinieki;

3) kad mantinieki ir zināmi, bet atsakās pieņemt mantojumu vai izteic vēlēšanos to pieņemt ne citādi kā uz inventāra tiesības pamata;

4) kad mantiniekiem, testamenta izpildītājiem vai mantojuma aizgādnim nav zināmi uz mantojamo mantu gulošie parādi.”

Atbalstīt.

165. Papildināt likumu ar 283. pantu šādā redakcijā:

“283. Mantojuma atklāšanos zvērināts notārs izsludina pēc ieinteresēto personu lūguma vai pēc sava ieskata (Civillikuma 659., 665.pants) šādos gadījumos:

1) kad mantinieki nav zināmi;

2) kad nav droši zināms, ka mantojuma tiesību pieteicēji ir vienīgie un tuvākie mantinieki;

3) kad mantinieki ir zināmi, bet atsakās pieņemt mantojumu vai izteic vēlēšanos to pieņemt ne citādi kā uz inventāra tiesības pamata;

4) kad mantiniekiem, testamenta izpildītājiem vai mantojuma aizgādnim nav zināmi uz mantojamo mantu gulošie parādi.”

183.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 284. pantu šādā redakcijā:

“284. Izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāriji vai kreditori.”

Atbalstīt.

166. Papildināt likumu ar 284. pantu šādā redakcijā:

184.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 285. pantu šādā redakcijā:

“285. Iesniegums par izsludināšanu iesniedzams zvērinātam notāram, kas ved mantojuma lietu, bet, ja mantojuma lieta nav uzsākta – šā likuma 251. pantā minētajam zvērinātam notāram.”

Atbalstīt.

167. Papildināt likumu ar 285. pantu šādā redakcijā:

“285. Iesniegums par izsludināšanu iesniedzams zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu, bet, ja mantojuma lieta nav

uzsākta, – šā likuma 251. pantā minētajam zvērinātam notāram.”

185.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 286. pantu šādā redakcijā:

“286. Izsludināšanas iesniegumā norāda:

1) apstākļus, uz kuriem dibināts lūgums par izsludināšanu, un pierādījumus, kas to apstiprina;

2) lietā ieinteresētās personas, kas pieteicējam zināmas, un šo personu dzīvesvietu.”

Atbalstīt.

168. Papildināt likumu ar 286. pantu šādā redakcijā:

“286. Izsludināšanas iesniegumā norāda:

1) apstākļus, uz kuriem dibināts lūgums par izsludināšanu, un pierādījumus, kas to apstiprina;

2) lietā ieinteresētās personas, kas pieteicējam zināmas, un šo personu dzīvesvietu.”

186.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 287. pantu šādā redakcijā:

“287. Sludinājumā zvērināts notārs uzaicina pieteikties visus tos, kuriem kā mantiniekiem, kreditoriem vai kā citādi ir kādas tiesības uz mantojumu. Uzaicinājuma termiņš, ja likumā nav noteikts citādi, nosakāms pēc zvērināta notāra ieskatiem. Tas nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no uzaicinājuma publicēšanas dienas un garāks par gadu no mantojuma atklāšanās dienas.”

Atbalstīt.

169. Papildināt likumu ar 287. pantu šādā redakcijā:

187.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 288. pantu šādā redakcijā:

“288. Ja izsludināšana notiek sakarā ar testamenta nolasīšanu, zvērināts notārs ar sludinājumu uzaicina pieteikt savas tiesības personas, kurām ir iebildumi pret testamentu, norādot, ka pretējā gadījumā testaments tika atzīts par likumīgā spēkā stājušos.”

Atbalstīt.

170. Papildināt likumu ar 287. pantu šādā redakcijā:

188.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 289. pantu šādā redakcijā:

“289. Šā likuma 287. un 288.pantā minētie sludinājumi ir apvienojami.”

Atbalstīt.

171. Papildināt likumu ar 289. pantu šādā redakcijā:

“289. Šā likuma 287. un 288.pantā minētie sludinājumi ir apvienojami.”

189.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 290. pantu šādā redakcijā:

“290. Sludinājums par mantojuma atklāšanos publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet, ja mantojuma atstājēja atstātās mantas vērtība, pēc zvērināta notāra rīcībā esošajām ziņām, nepārsniedz tūkstoš latus, sludinājums izliekams zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.

Par izsludināšanu un sludinājuma saturu zvērināts notārs nekavējoties paziņo viņam zināmām ieinteresētajām personām un Mantojumu reģistram.”

Atbalstīt.

172. Papildināt likumu ar 290. pantu šādā redakcijā:

“290. Sludinājums par mantojuma atklāšanos publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet, ja mantojamās mantas vērtība pēc zvērināta notāra rīcībā esošajām ziņām nepārsniedz tūkstoš latus, sludinājums izliekams zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.

Par izsludināšanu un sludinājuma saturu zvērināts notārs nekavējoties paziņo viņam zināmām ieinteresētajām personām un Mantojumu reģistram.”

190.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar piektās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Piektā apakšnodaļa

Mantojuma pieņemšana”.

Atbalstīt.

173. Papildināt likumu ar piektās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Piektā apakšnodaļa

Mantojuma pieņemšana”.

191.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 291. pantu šādā redakcijā:

“291. Ja mantinieki nav izteikuši savu gribu pieņemt mantojumu, personas, kurām ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūti, pēcmantinieki), kā arī mantojuma aizstājēja kreditori un legatāri var iesniegt zvērinātam notāram atbilstoši šā likuma 285. panta noteikumiem iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu (Civillikuma 697. un 698. pants).”

Atbalstīt.

174. Papildināt likumu ar 291. pantu šādā redakcijā:

“291. Ja mantinieki nav izteikuši savu gribu pieņemt mantojumu, personas, kurām ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūti, pēcmantinieki), kā arī mantojuma aizstājēja kreditori un legatāriji var iesniegt zvērinātam notāram atbilstoši šā likuma 285. panta noteikumiem iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pieņemšanu (Civillikuma 697. un 698. pants).”

192.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt li kumu ar 292. pantu šādā redakcijā: “292. Iesniegumā par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pārņemšanu norāda: 1) mantot aicinātās personas, ja tās ir zināmas; 2) mantošanas pamatu: testamentu, līgumu vai likumu; 3) iesniedzēja pretenziju uz mantojumu.”	Atbalstīt.	175. Papildināt likumu ar 292. pantu šādā redakcijā: “292. Iesniegumā par mantinieku uzaicināšanu izteikt savu gribu par mantojuma pārņemšanu norāda: 1) mantot aicinātās personas, ja tās ir zināmas; 2) mantošanas pamatu (mantošana, pamatojoties uz likumu, testamentu vai mantojuma līgumu); 3) iesniedzēja pretenziju uz mantojumu.”
193.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 293. pantu šādā redakcijā: “293. Zvērināts notārs nepārbauda iesniedzēja pretenziju pareizību.”	Atbalstīt.	176. Papildināt likumu ar 293. pantu šādā redakcijā: “293. Zvērināts notārs nepārbauda iesniedzēja pretenziju pareizību.”
194.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 294. pantu šādā redakcijā: “294. Ja mantinieki ir zināmi, zvērināts notārs, neizsludinot mantojuma atklāšanos, aicina iesniegumā norādītos mantiniekus, nosakot termiņu atbilstoši šā likuma 287. pantam, paziņot vai viņi vēlas mantojumu pieņemt vai to atraidīt (Civillikuma 697. un 698.pants).”	Atbalstīt.	177. Papildināt likumu ar 294. pantu šādā redakcijā: “294. Ja mantinieki ir zināmi, zvērināts notārs, neizsludinot mantojuma atklāšanos, aicina iesniegumā norādītos mantiniekus, nosakot termiņu atbilstoši šā likuma 287. pantam, paziņot, vai viņi vēlas mantojumu pieņemt vai to atraidīt (Civillikuma 697. un 698.pants).”
195.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 295. pantu šādā redakcijā: “295. Ja mantinieki iesniedzējam nav zināmi, zvērināts notārs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina mantojuma atklāšanos, uzaicina mantiniekus, nosakot termiņu atbilstoši šā likuma 287. pantam un paziņo par to zināmajiem mantiniekiem un Mantojumu reģistram.”	Atbalstīt.	178. Papildināt likumu ar 295. pantu šādā redakcijā: “295. Ja mantinieki iesniedzējam nav zināmi, zvērināts notārs laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina mantojuma atklāšanos, uzaicina mantiniekus, nosakot termiņu atbilstoši šā likuma 287. pantam, un paziņo par to zināmajiem mantiniekiem un Mantojumu reģistram.”
196.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 296. pantu šādā redakcijā: “296. Ja uzaicinājumā noteiktajā termiņā mantinieki nav pieteikušies vai arī ir atteikušies no mantojuma, zvērināts notārs izbeidz mantojuma lietu un paziņo Finansu ministrijai par bezmantinieka mantu.”	Atbalstīt.	179. Papildināt likumu ar 296. pantu šādā redakcijā: “296. Ja uzaicinājumā noteiktajā termiņā mantinieki nav pieteikušies vai arī ir atteikušies no mantojuma, zvērināts notārs izbeidz mantojuma lietu un paziņo Finansu ministrijai par bezmantinieka mantu.”
197.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 297. pantu šādā redakcijā: “297. Iesniegumu par mantojuma pieņemšanu uz inventāra tiesības (Civillikuma 709.pants) pamata var iesniegt divu mēnešu laikā no dienas, kad mantiniekiem kļuvis zināms par mantojuma atklāšanos.”	Atbalstīt.	180. Papildināt likumu ar 297. pantu šādā redakcijā: “297. Iesniegumu par mantojuma pieņemšanu uz inventāra tiesības (Civillikuma 709.pants) pamata var iesniegt divu mēnešu laikā no dienas, kad mantiniekiem kļuvis zināms par mantojuma atklāšanos.”

198.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 298. pantu šādā redakcijā: “298. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju, bet, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas, - attiecīgo pagasttiesu sastādīt inventāra sarakstu.”	Atbalstīt.	181. Papildināt likumu ar 298. pantu šādā redakcijā: “298. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju, bet, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas, - attiecīgo pagasttiesu sastādīt inventāra sarakstu.”
199.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 299. pantu šādā redakcijā: “299. Iesniegumu par atteikšanos no mantošanas vai mantojuma atraidīšanu (Civillikuma 609., 651., 689. un 775. - 783.pants) rakstveidā var iesniegt zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu.”	Atbalstīt.	182. Papildināt likumu ar 299. pantu šādā redakcijā: “299. Iesniegumu par atteikšanos no mantošanas vai mantojuma atraidīšanu (Civillikuma 609., 651., 689. un 775. - 783.pants) rakstveidā var iesniegt zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu.”
200.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar sestās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Sestā apakšnodaļa Apstiprināšana mantojuma tiesībās pēc likuma”.		183. Papildināt likumu ar sestās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Sestā apakšnodaļa Apstiprināšana mantojuma tiesībās pēc likuma”.
201.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 300. pantu šādā redakcijā: “300. Likumiskie mantinieki var iesniegt mantošanas iesniegumu zvērinātam notāram par apstiprināšanu mantojuma tiesībās.”	Atbalstīt.	184. Papildināt likumu ar 300. pantu šādā redakcijā: “300. Likumiskie mantinieki var iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās.”
202.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 301. pantu šādā redakcijā: “301. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīves vieta, bet ja tā nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.”	Atbalstīt.	185. Papildināt likumu ar 301. pantu šādā redakcijā: “301. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.”
203.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 302. pantu šādā redakcijā: “302. Mantošanas iesniegumā iesniedzējs norāda mantojuma atklāšanās vietu, mantojuma mantu, citu iespējamo mantinieku vārdu un dzīvesvietu, kā arī izsaka savu gribu attiecībā uz mantojumu. Iesniegumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina iesniedzēja tiesības mantot.”	Atbalstīt.	186. Papildināt likumu ar 302. pantu šādā redakcijā: “302. Mantošanas iesniegumā iesniedzējs norāda mantojuma atklāšanās vietu, mantojuma mantu, citu iespējamo mantinieku vārdu un dzīvesvietu, kā arī izsaka savu gribu attiecībā uz mantojumu. Iesniegumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina iesniedzēja tiesības mantot.”
204.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 303. pantu šādā redakcijā: “303. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā izsludina uzaicinājumu par mantojuma atklāšanos.”	Atbalstīt.	187. Papildināt likumu ar 303. pantu šādā redakcijā: “303. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā izsludina uzaicinājumu par mantojuma atklāšanos.”

205.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 304. pantu šādā redakcijā: “304. Apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek tikai pēc tam, kad izbeidzies sludinājumā vai likumā noteiktais mantojuma pieņemšanas termiņš.”	Atbalstīt.	188. Papildināt likumu ar 304. pantu šādā redakcijā: “304. Apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek tikai pēc tam, kad izbeidzies sludinājumā vai likumā noteiktais mantojuma pieņemšanas termiņš.”
206.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 305. pantu šādā redakcijā: “305. Ja rodas strīds par mantojuma tiesībām, tas izšķirams tiesā prasības kārtībā.”	Atbalstīt.	189. Papildināt likumu ar 305. pantu šādā redakcijā: “305. Ja rodas strīds par mantojuma tiesībām, tas izšķirams tiesā prasības kārtībā.”
207.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 306. pantu šādā redakcijā: “306. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs izdod mantojuma tiesību apliecību, norādot, vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks, vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu.”	Atbalstīt.	190. Papildināt likumu ar 306. pantu šādā redakcijā: “306. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs izdod mantojuma tiesību apliecību, kurā norāda, vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu.”
208.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 307. pantu šādā redakcijā: “307. Atzīstot mantojuma tiesības, likumam neatbilstošas mantinieku savstarpējās vienošanās nav ņemamas vērā.”	Atbalstīt.	191. Papildināt likumu ar 307. pantu šādā redakcijā: “307. Atzīstot mantojuma tiesības, likumam neatbilstošas mantinieku savstarpējās vienošanās nav ņemamas vērā.”
209.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar septītās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Septītā apakšnodaļa Mantojuma tiesību apliecība”.	Atbalstīt.	192. Papildināt likumu ar septītās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Septītā apakšnodaļa Mantojuma tiesību apliecība”.
210.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 308. pantu šādā redakcijā: “308. Mantojuma tiesību apliecību zvērināts notārs var izdot: 1) par mantojuma tiesībām uz visu mantojumu; 2) par mantojuma tiesībām uz mantojuma daļu; 3) par legātu; 4) par pirmmantiniekiem pārejošo mantojumu; 5) par pēcmantiniekiem pārejošo mantojumu.”	Atbalstīt.	193. Papildināt likumu ar 308. pantu šādā redakcijā: “308. Mantojuma tiesību apliecību zvērināts notārs var izdot par: 1) mantojuma tiesībām uz visu mantojumu; 2) mantojuma tiesībām uz mantojuma daļu; 3) legātu; 4) pirmmantiniekiem pārejošo mantojumu; 5) pēcmantiniekiem pārejošo mantojumu.”

211.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 309. pantu šādā redakcijā:

“309. Mantojuma tiesību apliecībā norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) mantošanas pamatu (mantošana pamatojoties uz likumu, testamentu vai mantojuma līgumu);

4) mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav – dzimšanas laiku un vietu);

5) mantinieku mantojuma daļu, domājamo daļu lielumu;

6) mantojamā īpašuma sastāvu.”

Atbalstīt.

194. Papildināt likumu ar 309. pantu šādā redakcijā:

“309. Mantojuma tiesību apliecībā norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) mantošanas pamatu (mantošana, pamatojoties uz likumu, testamentu vai mantojuma līgumu);

4) mantinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tā nav, – dzimšanas laiku un vietu);

5) mantinieku mantojuma daļu, domājamo daļu lielumu;

6) mantojamā īpašuma sastāvu.”

212.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 310. pantu šādā redakcijā:

“310. Mantojuma tiesību apliecības paraugu apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.”

Atbalstīt.

195. Papildināt likumu ar 310. pantu šādā redakcijā:

“310. Mantojuma tiesību apliecības paraugu apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.”

213.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar septītās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Astotā apakšnodaļa Mantojuma dalīšana”.	Atbalstīt.	196. Papildināt likumu ar septītās apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Astotā apakšnodaļa Mantojuma dalīšana”.
214.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 311. pantu šādā redakcijā: “311. Mantojumu daļa mājas kārtībā vai pie notāra, izņemot gadījumu, kad pastāv līdzmantinieku strīds par mantojuma sadali.”	Atbalstīt.	197. Papildināt likumu ar 311. pantu šādā redakcijā: “311. Mantojumu daļa mājas kārtībā vai pie notāra, izņemot gadījumu, kad pastāv līdzmantinieku strīds par mantojuma sadali.”
215.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 312. pantu šādā redakcijā: “312. Sastādot mantojuma sadales projektu, zvērināts notārs uzaicina visus līdzmantiniekus.”	Atbalstīt.	198. Papildināt likumu ar 312. pantu šādā redakcijā: “312. Sastādot mantojuma sadales projektu, zvērināts notārs uzaicina visus līdzmantiniekus.”
216.	/Tieslietu ministre I.Labucka/ Papildināt likumu ar 313. pantu šādā redakcijā: “313. Zvērināts notārs, kurš sastāda mantojuma sadales projektu, var aicināt zvērinātu tiesu izpildītāju sastādīt mantas aprakstes aktu un, ja nepieciešams, pieaicināt ekspertu mantas novērtēšanai.”	Atbalstīt.	199. Papildināt likumu ar 313. pantu šādā redakcijā: “313. Zvērināts notārs, kurš sastāda mantojuma sadales projektu, var aicināt zvērinātu tiesu izpildītāju sastādīt mantas aprakstes aktu un, ja nepieciešams, pieaicināt ekspertu mantas novērtēšanai.”

217.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 314. pantu šādā redakcijā:

“314. Sastādot mantojuma sadales projektu, zvērināts notārs pamato tajā noteikto mantojuma sadales kārtību.”

Atbalstīt.

200. Papildināt likumu ar 314. pantu šādā redakcijā:

“314. Mmantojuma sadales projektā, zvērināts notārs pamato tajā noteikto mantojuma sadales kārtību.”

218.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 315. pantu šādā redakcijā:

“315. Ja līdzmantinieki piekrīt zvērināta notāra sastādītajam mantojuma sadales projektam, zvērināts notārs vienošanos par mantojuma sadali attiecīgi apliecina.”

Atbalstīt.

201. Papildināt likumu ar 315. pantu šādā redakcijā:

“315. Ja līdzmantinieki piekrīt zvērināta notāra sastādītajam mantojuma sadales projektam, zvērināts notārs vienošanos par mantojuma sadali attiecīgi apliecina.”

219.

220.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 1. pārejas noteikumu šādā redakcijā:

„1. Ja par notariāla akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā zvērinātu notāru amata atlīdzības takse nosaka atšķirīgas likmes, tad abos gadījumos piemērojama zemākā likme.”

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt likumu ar 2. pārejas noteikumu šādā redakcijā:

“2. Valsts nodeva par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā ir viens lats. Šajos gadījumos valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā iekasējama pirms šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.“

Atbalstīt.

Pārejas noteikumi

1. Ja par notariāla akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā zvērinātu notāru amata atlīdzības takse nosaka atšķirīgas likmes, tad abos gadījumos piemērojama zemākā likme.

2. Valsts nodeva par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā ir viens lats. Šajos gadījumos valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā iekasējama pirms šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā.

221.

/Tieslietu ministre I.Labucka/

Papildināt ar normu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.“

Atbalstīt.

Likums stājas spēkā 2003. gada 1. janvārī.